Mācītājs nupat runāja sprediķi par tēmu „Atgriešanās punkts”, 
un, iespējams, tu tagad sēdi un domā: „Bet kas man jādara, kā man to darīt?” Īstenībā tu jau zini, kur tev jāiet, kas un kā jādara. Parasti jautājums ir tikai viens: „Vai es to vēlos?” Ļoti bieži ir tā, ka mēs nemaz nevēlamies atgriezties atpakaļ šajā punktā, jo tas ir patiešām grūti. Nereti mēs nemaz negribam atcerēties to punktu, kurā mums būtu jāatgriežas un kaut kas jāizmaina, taču šodien ir tā diena, kad tu vari pieņemt lēmumu atgriezties kādā konkrētā punktā un darīt lietas citādi, tā, kā to vēlas Dievs.
Es vēlos runāt par to, ka 100% drošība ir tikai Dievā. Es nesaku tev šodien, ka tev pašam nebūtu jāgādā par savu drošību, bet es saku tev, ka simtsprocentīga drošība ir tikai un vienīgi Jēzū Kristū! Un tad, kad es saku Dievā, tas nozīmē Jēzū, jo ir pasaulē daudz un dažādi dieviņi, bet mēs, draudze “Kristus Pasaulei” ticam uz vienu vienīgu Kungu Jēzu Kristu, kurš ir patiesais Glābējs. Kā Dieva Vārds saka – “Es esmu ceļš, patiesība un dzīvība, un neviens netiek pie Tēva kā tikai un vienīgi caur Mani”. Tikai un vienīgi caur Jēzu Kristu mēs tiekam glābti, mēs tiekam dziedināti un tikai caur Viņu mēs esam simtsprocentīgā drošībā.Tava drošība nav atkarīga no politiskās situācijas pilnā mērā… Jā, ir svarīgi, vai šeit ir karš vai nav karš, taču arī tad, kad ir miera laiki, cilvēkiem ir daudz un dažādas katastrofas. Piemēram, šobrīd ir ļoti daudz un dažādas slimības, ārstējamas medicīniski un neārstējamas, un, jo vairāk ārsti izdomā zāles un ārstēšanas metodes, jo vairāk slimību nāk vietā. Tāpēc es saku, ka drošība ir tikai Jēzū. Daudzi cilvēki saka un domā, meitenes it īpaši, – ja man būs tas skaistais puisis, tas plecīgais, tas muskuļainais, tas stiprais, tad es būšu drošībā! Tad man būs tā drošā spožā nākotne, taču zini, ka drošība simtsprocentīgi ir tikai Jēzū. Un, ja ir runa par tām pašām slimībām, cilvēki domā, ja man būs ļoti, ļoti daudz naudas, tad es būšu vesels, stiprs, skaists, taču ir tik daudz slavenības un populāri cilvēki, kuriem ir milzum daudz naudas, maisiem naudas… viņi labdarībai ziedo, viņiem nav, kur naudu likt, un viņi mirst no dažādām slimībām. Viņu nauda nespēj viņus izārstēt, tādēļ, ka simtsprocentīga drošība ir tikai un vienīgi Dievā, Kungā Jēzū Kristū.
Mēs visi zinām Šūmaheru, šo populāro cilvēku. Un mēs zinām, ka viņš joprojām ir slims. Bet viņam ir tik daudz naudas! Cik es saprotu pēc rakstītā ziņās, gandrīz visi līdzekļi jau ir iztērēti. Un, protams, pateicoties tam, ka viņam ir tik daudz naudas un tādi īpašumi, viņš vēl šobrīd ir dzīvs, jo, ja viņam nebūtu šādi līdzekļi, viņš nebūtu dzīvs, bet viņam joprojām ir ļoti nopietnas veselības problēmas, un neviens viņam nespēj palīdzēt. Tur ir vislabākie ārsti, tur ir lidmašīnas, tur viņš tiek pārvests no vienas klīnikas uz otru, un neviens nespēj palīdzēt. Un kā viņam tas gadījās? Vai viņš dzīvoja neveselīgu dzīvesveidu? Vai ziņās būtu rakstīts, ka viņš būtu nonarkojies un tādēļ tik smagi saslimis? Nē, viņš ar savu dēlu aizbrauca slēpot un vēlējās kādam citam puisītim palīdzēt, kurš bija ārpus trases. Un viņš gāja šim puisim palīgā un pats paklupa, nokrita ar galvu uz akmens. Viņš sasita galvu. Turklāt galvā viņam bija ķivere! Viņš bija parūpējies, cilvēcīgi skatoties, par simtprocentīgu drošību. Šai simtprocentīgajai cilvēciskajai drošībai, ko mēs paši sev sagādājam, ir kaut kāda robeža. Mēs varam noīrēt vislabākos apsardzes firmas darbiniekus, mēs varam noīrēt miesassargus, bet vai tas dos mums simts procentu drošību? Nē! Mēs varam daudz un dažādas lietas darīt, taču pilnīga drošība ir tikai un vienīgi Jēzū Kristū. Protams, mums ir jārūpējas par savu drošību. Tas nenozīmē, ka mēs tagad speciāli, ja ārā ir –30 grādi, iesim ārā peldkostīmā, jo Dievs ir mana drošība un varu vieglprātīgi izturēties pret savu veselību un ēst, ko vēlos, un darīt, ko vien vēlos, jo Dievs taču mani sargā, tas to, protams, nenozīmē! Taču mēs zinam, ka 127. Psalmā 1. pantā ir rakstīts:
“Ja Tas Kungs namu neuzceļ, tad darbojas velti, kas gar to strādā. Ja Tas Kungs pilsētu neapsargā, tad velti sargs nomodā.” (Psalms 127:1)
Iedomājies, sargs ir nomodā, bet Dievs nesargā šo pilsētu! Pa velti šis sargs ir nomodā. Tev var būt drošības sargi un vēl sazina kas, bet, ja Dievs nav nomodā par Tevi, ja tu pats neesi drošībā, ja tu pats neej Dieva drošības zonā, tad Dievs tevi nespēj pasargāt. Ir svarīgi, lai mums ir Dieva apsardzība, lai mums ir Kunga apgādība. Mēs zinam, ka ir daudz un dažādas automašīnu zādzības, visapkārt tas notiek. Kā jau šeit rakstīts, ja Dievs nesargā, tu vari likt visabāko signalizāciju. Bet tas nenozīmē, ka nevajag likt siganlizāciju. Lūk, šorīt mēs gājām uz automašīnu, un vīrs saka: “Normāli, mašīna visu nakti vaļā!” Ja zagļi būtu zinājuši, ka mūsu automašīna ir vaļā, viņi droši vien būtu laimīgi tikt pie jaunas mašīnas! Dievs sargā mūsu mašīnu, bet tas nenozīmē, ka mēs speciāli neslēgsim durvis ciet, jo Dievs sargā. Bet nevajag baidīties un domāt, ka vakarā man obligāti jāaizslēdz durvis, jo Dievs mani sargās tikai tad, ja pats visu izdarīšu… un piecas reizes kāpju lejā pa kāpnēm un pārbaudu, vai mašīnas durvis ir aizslēgtas vai nav aizslēgtas, varbūt atslēga nenostrādāja, jāpārbauda vēlreiz!
Man visādi ir gadījies, jo man kādreiz bija daudz un dažādas problēmas, kad es vēl nepazinu Jēzu Kristu kā savu Glābēju. Kad man nebija šī drošība Jēzū Kristū, man bija bailes no visa, un tad gribējās pārbaudīt visu! Es atceros, ka pusaudžu gados kādu dienu vecāki nebija mājās, brālis un māsa saldi gulēja, viņiem nebija nekāds uztraukums, bet man bija bailes – ja nu kāds atnāk! –, un es jau uzzīmēju ainiņu galvā – mēs dzīvojam pirmajā stāvā, tā, viņi noteikti rāpsies iekšā pa logiem un uzbruks mums.“ Iedomājies, kādam noteikti mūs, tieši mūs vajag.. Mums mājās nebija nekādas lielās bagātības, vispār it nemaz nebija, bet tik un tā bija bailes, un nebija šīs drošības sajūta, un tad nu es pārbaudīju, vai durvis ir aizslēgtas, bet, ja nu viņi tiek iekšā, tad durvis vajadzētu sasiet ar striķi, un suns jāieved istabā, un sākas pilnīgi paniskas bailes, un tu pārbaudi vēlreiz, vai durvis ir aizslēgtas, jo nav šīs drošības sajūtas tevī, jo Jēzus Kristus nav tevī! Un tad mēs uzzīmējam šīs šausmu ainiņas, ka es noteikti saslimšu un kā es nomiršu, un noteikti es būšu jauns, kad es nomiršu.. Un tu zīmē šo bildi aizvien lielāku, un šīs bailes tevi pārņem tik tālu, ka tu nespēj pat normāli vairs būt ar Dievu. Un arī kristiešiem tā gadās, arī viņiem mēdz būt šī nedrošības sajūta, jo viņi nepaļaujas uz Jēzu Kristu. Paskaties, Bībelē rakstīts:
“Es paceļu savas acis uz kalniem: no kurienes gan man nāks palīdzība? Mana palīdzība nāk no Tā Kunga, kas radījis debesis un zemi. Viņš neļaus tavai kājai slīdēt; kas tevi sargā, tas nesnauž!” (Psalms 121:1–3)
Ja tev ir apsardzes firma, tev ir signalizācija, jā, tas ir pareizi, bet ne jau no kalniem tev nāks palīdzība! Kas tevi sargā, tas nesnauž! Apsargs var aizmigt, sargājot tevi, bet Dievs nekad neaizmigs, Viņš tevi sargā! Viņš nemitīgi tevi sargā! Esmu dzirdējusi tos nostāstus, kad armijā ir jāstāv sardzē, kā nu tie puiši ir stāvējuši un stāvus gulējuši. Dievs nekad nesnauž. Kara filmās mēs esam redzējuši, ka ir jāstāv sardzē kādam no karavīriem, lai informētu pārējos, kad nāks ienaidnieks, un viņi iemieg, un tad viņus visus nošauj tikai tāpēc, ka sargs bija iemidzis. Tu zini, ka tu vari gulēt droši, tavs Sargs vienmēr ir par tevi nomodā! Jēzus Kristus vienmēr ir par tevi nomodā! Jēzus ir tavs Sargs, un Viņš tevi sargā. Pusaudžu vecumā es biju pārbijusies, jo man nebija Jēzus, nebija šī apsardzība, bet tad, kad es atnācu pie Dieva, tad manā dzīvē pilnībā viss manījās. Es nemeklēju šo apsardzību citur, bet tikai un vienīgi Jēzū Kristū. Un tagad man nav jāuztraucas, vai kāds nozags to mašīnu vai nenozags, jo es zinu, ka Jēzus manu īpašumu apsargā.
Reiz man stāstīja viena meitene no mūsu draudzes – viņa dzīvoja tajā laikā Maskačkā, kā mēs sakām. Un, kā mēs zinām, tas ir tas rajons Rīgā, kur nebūtu vēlams dzīvot, un tur vajadzētu vismaz divas durvis aizslēgt, un kā minimums trešo stāvu, lai neviens netiek klāt, jo otrajā stāvā arī var tikt. Viņai reiz gadījās tā, kad viņa atnāca mājās nogurusi un nejauši aizmirsa aizslēgt durvis… Un zini, ja tev ir aizmirsies aizslēgt durvis, arī tad Jēzus tevi pasargās tajā naktī! Un viņa guļ, bet pēkšņi pamostas no tā, ka dzird, ka viņas virtuvē kāds sarunājas. Kaut kādi cilvēki ir ienākuši viņas dzīvoklī un sarunājas! Ko gan viņai bija domāt? Kā tu domā, ko viņa darīja? Ko tu būtu darījis tādā situācijā? Tas jau nenozīmē, ka nedrīkst būt baiļu sajūta, kā mācītājs teica, tā ir emocija, tā ir normāla aizsargāšanās emocija. Ja mums nebūtu baiļu sajūtas, tad mēs varētu staigāt pa jumtu galiem un lēkt lejā, un mirt cits pēc cita. Šīs baiļu sajūtas ir ļoti pareizas. Dievs tās mums ir ielicis, tikai mums šīs baiļu sajūtas ļoti bieži strādā arī tajās reizēs, kad tām nevajadzētu strādāt. Kad ir kāds izaicinājums, tad arī ir tā baiļu sajūta, un tas ir normāli, ka ir sevi jāpārvar. Šī meitene – ko gan viņa varēja darīt? Viņa lūdza savu Dievu, no kā nāk viņas palīdzība. Viņa pacēla savas acis uz kalniem un lūdza Jēzu Kristu. Un ko šie cilvēki izdarīja? Vienkārši aizgāja projām, pat neienākot istabā, kurā viņa gulēja. Cik atceros, viņa stāstīja, ka uz istabu durvis arī bija vaļā. Viņi aizgāja projām tāpēc, ka Jēzus viņu sargā!
Bija viens tāds notikums – kāda kundzīte gados, veca tantiņa. Viņa no kaut kurienes bija gājusi ar iepirkumu maisiņiem. Viņa bija kārtīga Dieva sieva, kārtīga kristiete, un viņai kaut kādi laupītāji sekoja līdz viņas mājas durvīm. Tad, kad viņai bija jāslēdz mājas durvis vaļā, viņa saprata, ka šie puiši grib viņai ļaunu nodarīt – atņemt kādas lietas, varbūt nogalināt, kā jūs zināt, ir daudz nostāsti un patiesība, ka divu latu dēļ pat nogalina vecenītes un onkuļus. Šī tantiņa bija dievbijīga, un, slēdzot durvis vaļā, viņa teica: “Nu nāciet, nāciet, dēliņi, manā dzīvoklī, man te pilna māja ar Jēzus asinīm, visas sienas nošķaidītas!” Un tā šie bandītiņi aizbēga, nobijās, ja nu šos arī izšķaida pa sienām, jo, kas zina, kas tā par tantiņu. Tu zini, tu esi drošs, tad kad tev ir kāda situācija uz ceļa, vienalga kur, esi drošs, tu esi drošībā, tev nav jābīstas, tev nav jābaiļojas! Tavs Kungs ir ar tevi! Jēzus Kristus ir ar tevi vienmēr un visur, lai kur tu arī ietu. Dievs tevi srgā! Tas ir simts procenti droši. Bankas tevi var pievilt, bet Dievs nē. Mēs zinām Raimondu Paulu un to, ka viņš Krājbankā savas lielās naudas summas bija nodevis glabāšanā. Bet šī banka vienā dienā bankrotēja, un vairāk nebija nekādas drošības. Tāpēc Bībele saka:
“Bet krājiet sev mantas debesīs, kur ne kodes, ne rūsa tās nemaitā un kur zagļi nerok un nezog.” (Mateja evaņģēlijs 6:20)
Es nesaku, ka nav jākrāj šeit mantas, es tikai runāju par drošību Dievā, Jēzū Kristū. Jūs gandrīz visi zināt filmu “Limuzīns jāņunakts krāsā”. Tur bija tāda situācija, par žiguli visi cīnījās, kam nu viņš tagad tiks. Un tad Mirtante piesolīja vieniem to žiguli. Pēc tam tie nebija gana labi, piesolīja citiem to žiguli. Uģis, Dagnijas un Ērika dēls, izlaistais puika, – viņš bija ierīkojis sev štābiņu šķūnītī. Viņš tāds laimīgs tur sēž, ienāk Lāsmiņa, un Uģis lielīgs saka: “Kad tante nomirs, tēvam norakstīs žiguli, un man paliks tēva motocikls.” Un Lāsmiņa prasīja: “Tiešām? Tas ir pavisam droši?” Un Uģis atbildēja: “Jā, kā bankā.” Bet mēs zinām, ka tas nepavisam nebija droši, jo žiguli nedabūja ne viena ģimene, ne otra ģimene, bet dabūja kaimiņu onkulis, kas Mirtantē savā laikā bija ieskatījies, bet viņa izgāja pie cita. Tas nebija droši. Ne vienmēr tas, ko cilvēki tev saka un sola, ne vienmēr tas tā būs. Bet, ja tu uzticēsies Jēzum Kristum, tad tu vienmēr būsi drošībā. Ja tu uzticēsies Dieva cilvēkiem, ko Dievs ielicis tavā dzīvē, tad tu būsi drošībā un tev nebūs jābīstas un jābaiļojas.
“Meklē savu prieku savā Kungā, tad Viņš tev dos, pēc kā tava sirds ilgojas!” (Psalms 37:4)
Latvija pavisam nesen tika apdraudēta un daudziem likās, ka varbūt tūlīt sāksies karš, un varbūt tev šodien šķiet, ka nekādas drošības sajūtas vairāk nav, ja nu sāks karot! Tad zini, ka Jēzū Kristū ir drošības sajūta!
“Jebšu tūkstoši krīt tev blakus un desmit tūkstoši tev pa labo roku, taču tevi tas neskars.” (Psalms 91: 7)
Tu iziesi cauri sveiks un vesels, jo Jēzus ir ar tevi. Jēzus saka: “Ja tev ir drošība Dievā, ko gan cilvēki tev spēs darīt? Ja tava dvēsele ir drošībā, kas stāsies pret tevi?” Nebīsties un nebaiļojies, ko mācītājs jau šodien teica. Nebaidies! Jēzus ir ar tevi. Drošībā tu esi! Kopā ar Jēzu Kristu tev nav jābaidās. Pat, ja tev ir šī baiļu sajūta, tā ir tikai sajūta, tas neesi nemaz tu. Tu esi stiprs, tu esi kareivis, Dieva bērns, tu esi drošībā. Un tad, kad Latvijā bija šaubīga situācija, ka varētu sākties karš, es reiz naktī sapņoju sapni – mēs kaut kur esam izbraukumā ar kādiem mūsu draudzes cilvēkiem, un pēkšņi es redzu, lidmašīnas ļoti zemu lido, un es saprotu – jā, tas ir sācies! Bet sapnī man bija tāda drošības sajūta, jo es zināju, ka mana dzīve simtsprocentīgi ir atdota Dievam. Un sāka mest bumbas, un visapkārt sprāga, un cilvēki skrēja un bēga, bet mēs droši gājām, un mums nekas nekaitēja. Nekāds ļaunums mums nenotika, pat ne vismazākā skrambiņa. Un sapnī es reāli sapratu, ka tas ir tāpēc, ka Dievs mūs sargā. Dievs mūs sargā no dažādiem apstākļiem ikdienā, Dievs mūs sargā no dažādām situācijām ikdienā.
Arī šobrīd mēs zinām, ka ir dažādi sprādzieni Briselē, visādi teroristi uzdarbojas. Ir kāda sieviete no skaistumkopšanas salona, viena no darbiniecēm, ļoti veiksmīga sieviete, viņai ļoti labs darbs, viņa ir pašnodarbinātā, viņa ļoti labi pelna. Viņai ir daudz naudas, viņa braukā ceļojumos, viņai ir labs vīrs, viņai ir laba ģimene. Viņa dzīvo lielā privātmājā, viņai ir ļoti skaists auto. Ārēji izskatās, ka viņai viss ir, viņa vienmēr ir dzīvespriecīga, viņa vienmēr ir smaidīga, viņa vienmēr ir priecīga. Un vienā reizē, kad tikāmies, kad visas šīs lietas bija notikušas – sprādzieni un lidmašīna nokritusi Krievijā, – viņa stāstīja, ka bija viņi bija plānojuši doties ceļojumā, bet tagad jau laikam nevarot lidot. Sapratu, ka viņai ir liela nedrošība un bailes. Viņa teica, ka ar vīru domājuši, ka ceļojumos ņems līdzi arī bērnus, ja nu notiek nelaime, tad lai visi aiziet bojā, jo ko tad bērni bez viņiem darītu! Viņa jau galvā bija iedomājusies šausmu ainiņu. Es viņai teicu: “Ko tu uztraucies par lidmašīnām? Avārijas katru dienu notiek, tad jau ar mašīnu tu arī vairs nevari braukt. Tev vispār ļoti vajag Jēzu.” Sāku stāstīt viņai par Dievu, atkal atgādināt, bet viņa teica: “Ko tad Viņš man var palīdzēt?” Es saku: “Tev būtu drošības sajūta, tev būtu, uz ko paļauties. Bet zini, ja tu kādreiz nonāc tādā situācijā, kad tiešām kāda lidmašīna krīt vai kaut kas tāds notiek, tad tu noteikti piesauc Jēzu Kristu, pieņem Viņu, nožēlo savus grēkus.” Un es sapratu, ka cilvēkiem ir tik ļoti liela nedrošības sajūta, jo viņiem nav Jēzus. Viņi var ārēji izskatīties ļoti skaisti, bet viņi dzīvo bailēs. Un viņa vēl man stāstīja, kad sprādziens Briselē notika, viņas kolēģes draudzene izdzīvoja, un viņa bija tieši tajā sprādziena brīdī, aiz viņas bija vēl viņas bērni. Viņai nekas nenotika, tikai daži nelieli savainojumi, bet viņa redzēja, kā uz viņas krita cilvēku atliekas, zarnas un viskaut kas tāds. Pat kāda maza bērna galva pie viņas atripoja. Un šī meitene, ar ko es runāju, visu šo saklausījās, un viņai vēl vairāk kļuva bail.
Mums ir tāda privilēģija – būt ar Jēzu! Mums ir tāda drošība! Dievs dod tādu drošības sajūtu, kādu neviens cilvēks pasaulē nespēs dot. Nekur un nekad to nespēs dot tev kādi citi dieviņi, tikai Kungu Kungs un Ķēniņu Ķēniņš, Jēzus Kristus tev dod simtsprocentīgu drošību, un tu vari būt ar Viņu katru dienu un dzīvot uzvarā, un dzīvot drošībā, un Dievs tev dos šo drošības sajūtu!
Gannas Jencītes sprediķi pierakstīja Monta Gulbe un Iveta Kļavinska, rediģēja Ieva Našeniece
