Šī ir ļoti aktuāla tēma.
Varbūt tu lūdz bez apstājas, bet tā vien šķiet, ka debesis ir „no vara”. Tās ir ciet, un atbildi no Dieva tu nesaņem. Tu pacietīgi gaidi, kad būs atbildes uz tavām un citu vajadzībām, taču to nav. Varbūt Dievs piepilda tavas lūgšanas daļēji, un liela daļa no tām paliek neatbildētas. Kāpēc tā notiek? Šodien tu pats varēsi ļaut, lai Svētais Gars izmeklē tavu sirdi. Lasi, domā līdzi un iedziļinies! Dievs ir labs, un Svētais Gars ir šeit, mūsu vidū. Viņš ieurbsies tavā sirdī, dvēselē un domās, un uzrādīs tev tās lietas, kas tev būtu jāizmaina. Lai Dievs dod, ka tu tās arī izmaini un spēj saņemt atbildes uz visām savām lūgšanām!
„Lūdziet, tad jums taps dots; meklējiet, tad jūs atradīsit; klaudziniet, tad jums taps atvērts. Jo ikviens, kas lūdz, dabū, un, kas meklē, atrod, un tam, kas klaudzina, taps atvērts. Jeb vai ir cilvēks jūsu starpā, kas savam dēlam, kad tas maizi lūdz, dotu akmeni? Jeb, kad tas zivi lūdz, tam dotu čūsku? Ja tad nu jūs, ļauni būdami, protat saviem bērniem dot labas dāvanas, vai tad jūsu Tēvs debesīs nedos daudz vairāk laba tiem, kas Viņu lūdz?” (Mateja 7:7-11)
Tas ir Dieva vārds, Bībele, tie ir Jēzus vārdi. Viņš saka – tas, kas lūdz, dabū. Tad kāda velna pēc tu lūdz un nedabū? Vai arī kāda velna pēc tu lūdz, bet dabū tikai daļēju atbildi uz lūgšanām? Es nepārteicos un nelādējos. Tieši velna dēļ tas tā arī notiek. Velns aizkavē Dieva atbildes uz mūsu lūgšanām. Bet kāpēc velns var iejaukties, un apturēt vai aizkavēt mūsu lūgšanas?
„Tad nu ziniet, ka Tas Kungs mani brīnišķi vadījis. Viņš uzklausa visas manas lūgšanas.” (Psalms 4:4)
Tā saka ķēniņš Dāvids. Kaut arī viņš gāja cauri dažādiem pārbaudījumiem un ciešanām, viņš pats par sevi apgalvo, ka visu, ko viņš ir lūdzis, ir dabūjis. Tad kas mums kavē saņemt savas atbildes uz lūgšanām? Es zinu, ka tev ir tādas lietas, kuras tu lūdz, bet nedabū. Man arī tādas ir. Šādos brīžos cilvēki bieži sāk filozofēt – varbūt tā nav Dieva griba, varbūt tas attiecas tikai uz Annu vai Pēteri, bet ne uz mani, varbūt tas nav domāts man un manai situācijai. Taču Dieva vārds saka: „Lūdziet, tad jums taps dots.” „Viņš uzklausa visas manas lūgšanas.”
Tam, kāpēc Dievs neatbild uz tavām lūgšanām, ir iemesli:
1. Grēks.
Dievs bezdievjus neuzklausa. No bezdievīgiem cilvēkiem Dievs uzklausa tikai viena veida lūgšanu: „Lūdzu, Dievs, piedod manus grēkus. Es ticu, ka Tu, Jēzu, esi Dieva Dēls, ka Tu esi miris par maniem grēkiem un augšāmcēlies. Lūdzu, nāc manā sirdī un esi mans Kungs.” Lūk, šī ir vienīgā lūgšana, kuru Dievs pieņem no pagāniem jeb neticīgajiem. Tā ir lūgšana, kurā cilvēks atgriežas pie Dieva. Dieva acīs visas pārējās to cilvēku lūgšanas, kuri nav izglābti caur Jēzu Kristu un nepazīst Viņu personīgi, kuru grēki nav piedoti, ir negantība. Ir gan iespējams, ka tajā procesā, kad cilvēks nāk pie Dieva, kad kāds par viņu lūdz un kuru Tas Kungs ir izredzējis glābt, Dievs uzklausa arī neticīgā lūgšanu, taču tikai ar vienu mērķi – lai parādītu to, ka Viņš ir, lai atklātos un parādītos šim cilvēkam Savā godībā un spēkā. Dievs it kā saka: „Es esmu! Turpini Mani lūgt un turpini Mani meklēt.” Tas ir vienīgais mērķis, un tas var notikt tikai atsevišķas reizes. Kamēr tu neesi jaunpiedzimis, tavām lūgšanām nav jēgas. Ir jēga tikai vienai lūgšanai: „Dievs, lūdzu, ienāc manā sirdī.”
Lūk, es nolasīšu fragmentus no kādas vēstules, kuru man atsūtīja kāda māsa Kristū. Tā ir liecība par iepriekšējo, Ziemassvētku dievkalpojumu. Tēma bija: „Kā piedzimt no jauna?” Ir liela atšķirība starp cilvēku, kurš ir piedzimis no jauna, un cilvēku, kurš nav jaunpiedzimis jeb piedzimis no augšas. Tu vari sēdēt draudzē, tu pat vari lasīt Bībeli un lūgt, bet, ja tu nepazīsti Jēzu Kristu kā savu Glābēju, tu neesi garīgi piedzimis. Varbūt tu reiz biji ar Dievu, bet tagad dzīvo grēkos un tu vairs neesi jaunpiedzimis.
Šī māsa savā vēstulē raksta: „Stāsts ir šāds. Pirms pāris gadiem mani Rīgā izvaroja jauns, spēcīgs vīrietis. Viņš man pienāca klāt uz apgaismota ceļa, kaut ko prasīja, un pēkšņi uzbruka, aizspiežot muti ar roku un sagrābjot. Viņš aizspieda muti un aizveda mani uz nomaļāku vietu. Arī es kādreiz domāju, ka izvarot cilvēku nav iespējams. Tur pašam jābūt ir vainīgam. Es tiešām tā domāju, tāpēc īpaši nebiju izvirzījusi šo jautājumu, izņemot tās reizes, kad bija kādas aizlūgšanas. Tad kā tas gadījās un notika? Acīmredzot man piedraudēja ar nāvi. Teica, ka tūliņ nogalinās, ja es nepakļaušos. Un es pakļāvos.”
Pēc šī atgadījuma sievietei sākās nopietnas iekšējas problēmas. Viņa tālāk raksta: „Taču šodien Svētais Gars manī ierunājās, un es saņēmu skaidrību šajā sakarā. Lūk, ja man nebūtu bijušas bailes mirt, es nekad, nekad nebūtu pakļāvusies šim varmākam un pieļāvusi šādu notikumu. Otrs jautājums – kāpēc tad man bija bail mirt? Atbilde ir ļoti likumsakarīga: es biju grēciniece. Ja es būtu tīra Dieva priekšā, es tam kadriņam uz draudiem nogalināt būtu pateikusi: „Esmu ar mieru. Aleluja! Es tūliņ došos uz debesīm un satikšos ar savu Kungu Kristu.” Bet man bija bail no nāves, jo es zināju, ka, ja es tad nomirtu, tā nenotiktu. Tur arī es redzu savu līdzvainību šajā noziegumā. Šodien, tiklīdz man tas atklājās, es to nesu Dieva priekšā un pamatīgi nožēloju. Izsūdzēju un palūdzu piedošanu. Vēl vairāk – tas jau nav nekāds brīnums, un tu noteikti redzi cauri pat bez manas teikšanas. Man bija tieši seksuāli grēki. Es nebiju spējīga izrauties no nešķīstas dzīves un dzīvoju laulības pārkāpšanā. Tā kā es neziņoju policijai pēc šī atgadījuma, man bija doma to risināt ar psiholoģiskiem paņēmieniem. Pati mājās rakstīju iesniegumu policijai, kuru nekad neiesniedzu. Vienīgi Dievs var to dzēst un izmainīt manī. Un, zini, šķiet, ka Viņam tas būs izdevies!”
Tātad, pirmais iemesls, kāpēc Dievs neuzklausa lūgšanas, ir grēks. Ja tu neesi jaunpiedzimis, tad Dieva acīs tavas lūgšanas ir vienkārši negantība. Un to saka arī Bībele. Pat ja tu esi ar Kristu, esi draudzē un tavā dzīvē joprojām valda grēks vai grēki, ar kuriem tu neesi ticis galā, tas var būt traucēklis, kura dēļ tu nesaņem atbildes uz savām lūgšanām. Un grēki var būt dažādās formās un dažādos līmeņos. Piemēram, tie grēki, kas ir grēki man, tev šobrīd vispār nav grēki, pat ne tuvu tam. Bet, kad mēs augam Kristū un iepazīstam Viņu, tad tās lietas, kas reiz nebija grēks, ar laiku kļūst grēks mūsu dzīvē. Atbildības līmenis palielinās līdz ar tavu Kristus iepazīšanas līmeni.
„Kas novērš savu ausi, lai nebūtu jāuzklausa bauslības vārdi, tā lūgšana ir negantība.” (Salamana pamācības 28:9)
Arī lūgšana var būt grēks jeb negantība. Ja tu dzīvo apzinātā grēkā un lūdz Dievu, Dievs skatās uz tavu lūgšanu kā uz negantību. Tieši tāpat kā Dievs neuzklausa neticīgu cilvēku lūgšanas, arī apzināta grēcinieka lūgšana Viņa acīs ir grēks. Šeit nav runa par cilvēku, kurš ir jaunpiedzimis un cīnās ar savu grēku, bet arī šajā gadījumā grēks būs traucēklis. Ja tu necīnies, lai tiktu vaļā no grēka, un apzināti grēko, tad tava lūgšana jau kļūst par grēku.
2. Tu lūdz lietas, kas nesaskan ar Dieva vārdu.
„Un visu, ko jūs lūgsit Manā Vārdā, to Es darīšu, lai Tēvs tiktu pagodināts Dēlā. Ko jūs lūgsit Manā Vārdā, to Es darīšu.” (Jāņa 14:13-14)
Dieva vārds saka – Viņš darīs to, ko mēs lūdzam Viņa Vārdā, saskaņā ar Bībeli. Vai tev ir Bībele? Dievs uzklausa tās lūgšanas, kas ir saskaņā ar veselīgu Bībeles mācību.
„Ja jūs paliekat Manī un Mani vārdi paliek jūsos, jūs varēsit lūgt, ko gribat, tas jums notiks.” (Jāņa 15:7)
Mums notiks viss, ko mēs lūgsim, ja mēs paliekam Dieva gribā un ja mēs lūdzam pēc Viņa vārda. Tāpēc apmeklē Bībeles un līderu skolu un uzzini, kāda ir Dieva griba. Regulāri apmeklē dievkalpojumus, jautā savam vadītājam, un tu uzzināsi Dieva gribu. Sagatavo jautājumus savam līderim. Ja tev nekad nav nekā, ko pajautāt, tad, visticamāk, tu esi viens no tiem cilvēkiem, kura lūgšanas Dievs uzklausa reti. Ja tev nav jautājumi, tas norāda uz to, ka tu nemeklē Dieva gribu, nerespektē Dievu un nemaz negribi zināt Dieva prātu.
Kenets Heigins (Kenneth Erwin Hagin) ir visā pasaulē pazīstams, cienījams Dieva vīrs. Dažas viņa grāmatas latviešu valodā ir arī mūsu draudzes grāmatu galdā. Viņam bija divas Svētā Gara dāvanas, lai kalpotu – pravieša dāvana un skolotāja dāvana. Viņš ļoti labi māca kristīgo mācību, to var redzēt viņa grāmatās, kā arī Dieva spēkā pareģo nākotni, draudžu likteņus. Viņš stāsta par sevi kādu gadījumu. Viņš nebija slimojis kopš jaunības, līdz kādu dienu neveiksmīgi nokrita un salauza roku. Vismaz viņš domāja, ka ir lauzis roku. Kenets devās uz slimnīcu. Pa ceļam uz slimnīcu viņš pēkšņi dzirdēja Jēzus balsi, kurš viņam bieži parādījās un ar viņu sarunājās dzirdamā balsī. Arī lūgšanu laikā bieži Jēzus viņam stāvēja blakus un rādīja, kas jālūdz. Un šī balss teica Kenetam: „Tava roka nav salauzta.” Un Jēzus viņam nosauca precīzu traumas diagnozi. „To izdarīja velns, bet Es to pieļāvu. Kāpēc? To Es tev paskaidrošu slimnīcā.” Kenets Heigins nonāca slimnīcā, ārsts viņam konstatē tieši to pašu diagnozi, ko Jēzus bija pateicis. Dieva vīrs sēdēja slimnīcas palātā, un pēkšņi atvērās palātas durvis un ienāca Jēzus. Jēzus viņam teica: „Ja tu nebūtu savu roku tagad salauzis, tu būtu nodzīvojis tikai piecdesmit piecus gadus.” Jau tanī laikā Heigenam bija ap piecdesmit, bet kopumā viņš nodzīvoja astoņdesmit septiņus gadus. Viņš kalpoja, sludināja un mācīja līdz sirmam vecumam. Viņa sprediķi ir populāri visā pasaulē, tos var atrast internetā. Viņš ir kalpotājs, kura kalpošana ir ietekmējusi lielu daļu no šodienas Dieva vīriem. Tātad Jēzus viņam teica: „Tu būtu nodzīvojis tikai piecdesmit piecus gadus. Kāpēc? Jo tu neesi Manā gribā.” Iedomājies pieredzējušu kalpotāju, bet Dievs viņam pasaka – tu neesi Manā gribā! Jēzus turpināja: „Tu esi Manā atļaujošajā gribā, bet tu neesi Manā perfektajā gribā. Tu esi nolicis skolotāja kalpošanu augstāk par pravieša kalpošanu.” Vai tu zini, ka Bībelē šīs kalpošanas dāvanas ir uzskaitītas pēc svarīguma? Pirmā dāvana ir apustulis, otrā ir pravietis, tad evaņģēlists un tikai pēc tam – skolotājs un gans jeb mācītājs. Kenets Heigins nedarīja to kalpošanu, kuru Dievs gribēja, lai viņš dara pirmkārt. Skolotāja kalpošana nāca tikai pēc tam. Viņam bija dotas abas šīs dāvanas, tikai viņš tās nelietoja pareizā secībā. Turpinot tā darīt, Kenets būtu nomiris pēc dažiem gadiem. Pēc šīs tikšanās ar Jēzu, protams, Kenets Heigins nokārtoja šo lietu un pravieša kalpošanu nolika tur, kur tai ir jābūt. Un viņš nodzīvoja ilgu un ražīgu mūžu. Kenetam, augsta līmeņa Dieva kalpam, tas bija grēks – nolikt skolotāja kalpošanu augstāk par pravietošanu. Tev tas neko nenozīmē, un varbūt ka tu nemaz nesaproti, kas ir pravieša kalpošana, bet tas nav tik svarīgi, jo man un tev ir sava cenšanās dzīvot Dieva gribā katram savā līmenī. Kenets Heigins sākotnēji bija mācītājs, pēc tam skolotājs, evaņģēlists un tikai pēc tam kļuva par pravieti. Viņš ir izgājis cauri visām kalpošanas dāvanām. Arī es nevaru būt pravietis, kamēr neesmu izgājis cauri mācītāja amatam un, piemēram, uzcēlis lielu draudzi. Nevar būt Dieva pravietis bez savas draudzes. Pravietis ir citu Dieva kalpu pazīts un atzīts Dieva vīrs.
Kamēr tu lasi šos iemeslus, kāpēc Dievs neatbild uz lūgšanām, pārmeklē savu sirdi!
Tu vari būt pat mājas grupiņas vadītājs, bet nebūt Dieva gribā. Es varu būt mācītājs, un varu nebūt Dieva gribā. Tas attiecas uz jebkuru kalpošanu. Varbūt arī tavā dzīvē ar Dievu ir kādas lietas nepareizā secībā? Piemēram, ja tava lūgšana ir pēc kalpošanas, tu neesi Dieva gribā. No tā rodas problēmas. Ja tu paliec Dievā un Dieva vārds tevī, tad tu vari lūgt, ko vēlies, un tas tev notiks! Ja tu dzīvo pēc Dieva vārda, tavā dzīvē ir pareiza secība. Jārīkojas ir pēc Dieva vārda. Tad tu vari būt drošs, ka Dievs dzird tavas lūgšanas.
3. Nepiedošana.
„Un, kad jūs stāvat, Dievu lūgdami, tad piedodiet, ja jums kas ir pret kādu, lai arī jūsu Tēvs, kas debesīs, jums piedod jūsu pārkāpumus, bet, ja jūs nepiedodat, tad arī jūsu Tēvs debesīs jūsu pārkāpumus nepiedos.” (Marka 11:25)
Ja tu esi bijis draudzes lūgšanu nometnē inkaunterā, vajadzētu būt tā, ka Dievs dzird tavas lūgšanas. Jo inkaunterā mēs ļoti rūpīgi ejam cauri tieši nepiedošanai un atstumtībai un Dieva spēkā tiekam no tiem vaļā. Tikko mums draudzē bija pasākums, kuru rīkojām saviem vecākiem, lai pateiktu viņiem paldies par visu, ko viņi labu mums ir devuši. Daudzi no mums raudāja; tāds gan nebija mērķis, bet tās bija patiesas mīlestības asaras. Šajos pasākumos notika izlīdzināšanas starp bērniem, tētiem un mammām. Ja cilvēkā ir nepiedošana, tā saēd cilvēku no iekšienes un padara viņu jocīgu, dīvainu, slimu. Un tas viss ceļas no nepiedošanas. Un nepiedošana noteikti ir iemesls, kādēļ Dievs neuzklausa tavas lūgšanas. Vai tu esi piedevis visiem cilvēkiem? Ja mēs nepiedodam, tad arī Dievs mums nepiedod. Ko tas nozīmē? Nepiedot ir grēks, un nepiedodot tu paliec grēkā. Un, ja tu grēko, Dieva acīs tava lūgšana ir negantība. Nepiedošana un atstumtība ir visa ļaunuma sakne. Mūs atstumj, mēs nepiedodam, un mūsos rodas ļaunums. Tas ietekmē tavu iekšējo emocionālo stāvokli, garastāvokli, prātu, un rodas dažādas mutācijas.
4. Aprunāšana.
„Ja kāds šķietas Dievam kalpojam un nesavalda savu mēli, bet maldina savu sirdi, tā kalpošana ir velta.” (Jēkaba 1:26)
Ja tu nevari savaldīt savu mēli un aprunā cilvēkus, tas var būt iemesls, kāpēc Dievs neuzklausa tavas lūgšanas. Šie visi punkti, kurus mēs mācāmies, ir grēks, tikai sadalīts vairākos punktos.
5. Egoistiska lūgšana.
Tu lūdz Dievu, bet lūdz savas vajadzības, aizmirstot citus cilvēkus. Un aizpagājušajā dievkalpojumā bija tēma par balansu kalpošanā, – ja tu esi izglābts, tad tev ir jāsāk domāt par citu cilvēku vajadzībām. Manām un citu cilvēku vajadzībām ir jābūt balansā.
Piemēram, egoistiska lūgšana būtu tāda, kurā māte lūdz: „Dieviņ, lūdzu, izdari tā, lai mans dēliņš vairs nedzertu. Dieviņ, izdari tā, lai mans dēliņš būtu laimīgs. Dieviņ, izdari tā, lai mans dēliņš labi apprecētos.” Šāda lūgšana Dieva acīs ir egoistiska. Mātei būtu jālūdz tā: „Dievs, ved viņu pie prāta, ka viņš atgriežas pie Tevis, Kristu! Svētais Gars, pieskaries viņam, ka viņš atgriežas pie Tevis. Un tu, velns, vācies prom no mana dēla Jēzus Vārdā!” Lūk, kā tev būtu jālūdz. Tev ar savu lūgšanu ir jāpagodina Dievs. Dievs grib šo dvēseli izglābt, un tad viņš nedzers, būs laimīgs un pareizi apprecēsies.
„Jūs lūdzat un nedabūjat, tāpēc ka ar ļaunām sirdīm lūdzat, lai to šķiestu savās kārībās.” (Jēkaba 4:3)
Tu lūdz lietas sev, lai apmierinātu savas vēlmes, savu gribu, savas vajadzības, ne Dieva prātu. Mums ir jālūdz pēc Dieva gribas. Ir normāli lūgt par savām vajadzībām, bet ir jālūdz arī par citu cilvēku vajadzībām, un pati svarīgākā katra cilvēka vajadzība, ir glābšana. Egoistiskā lūgšanā cilvēks ir ņēmējs, bet ne devējs.
6. Tāda lūgšana, lai izpatiktu cilvēkiem.
„Un, kad jūs Dievu lūdzat, nedarāt tā kā liekuļi, jo tie mēdz sinagogās un ielu stūros stāvēdami Dievu lūgt, lai ļaudīm rādītos. Patiesi Es jums saku: tiem jau ir sava alga. Bet, kad tu Dievu lūdz, tad ej savā kambarī, aizslēdz savas durvis un pielūdz savu Tēvu slepenībā; un tavs Tēvs, kas redz slepenībā, atmaksās to tev.” (Mateja 6:5-6)
Tie ir Jēzus vārdi. Tiem cilvēkiem, kas lūdz tikai tāpēc, ka kāds viņiem lika to darīt, jau ir sava alga. Un šī alga ir tāda pati, kā neticīgajiem. Mēs paši piederam Dievam, un mums katram ir attiecības ar Viņu. Mācītājs un līderis ir tikai cilvēki, kuri tev palīdz iepazīt Dievu un darīt Viņa gribu. Bet ne jau viņu dēļ tu dari Dieva gribu, bet tāpēc, ka pats to esi sapratis no Dieva. Es kā mācītājs tev nevaru neko pavēlēt darīt, ja tu pats to nesaproti. Varbūt tu domā, ja grupiņā visi lūdz, man arī jālūdz! Dievs tādu lūgšanu nedzird. Es nesaku, ka tas ir slikti, ja mūs pamāca lūgt, taču šai lūgšanai jānāk no tavas paša sirds. Jēzus saka sargāties no tādām lūgšanām, lai izrādītos citu priekšā.
Sargies, ka ar savu gavēšanu arī tu neizrādies vispirms cilvēku priekšā. Es pazinu kādu brāli, kurš lūdza kādas piecas sešas stundas dienā, viņa lūgšanu grafiks bija pilnīgi taisns un perfekts – vienmēr vienā laikā. Mūsu lūgšanām ir jābūt vienā laikā, bet vienmēr pilnīgi ideāls grafiks ir aizdomīgs. Kad es jautāju savai komandai parādīt lūgšanu grafikus, viņš vienmēr gribēja būt tas, kurš visvairāk no visiem lūdz Dievu. Viņam bija svarīgi tas, cik tuvu viņš ir mācītājam un cik ideāls ir viņa grafiks. Tad, kad bija ziedošana Dievam, viņš pienesa vislielāko ziedojumu. Reiz viņš pat noziedoja savu mašīnu, kas bija ļoti laba un vērtīga. No malas varēja šķist, ka viņš ir ļoti dedzīgs un ticīgs cilvēks, bet, kā vēlāk izrādījās, šim cilvēkam bija pavisam citi sirds motīvi tā rīkoties. Jo viss ar laiku kļūst redzams. Viņš gribēja būt redzams cilvēku acīs, kad viņš visvairāk par visiem ziedoja. Viņš vēlējās cilvēku priekšā būt īpaši dievbijīgs vīrs, īpaši svētīts. Un, kur viņš ir tagad, to tikai Dievs zina. Es nezinu, ko viņš dara un kā viņam iet.
7. Attiecības ar taviem garīgajiem vadītājiem.
Ja tu nevari sadzīvot ar savu mājas grupas vadītāju, kuru Dievs ir ielicis konkrētā draudzē un par vadītāju konkrētā grupiņā, negaidi, ka Dievs uzklausīs tavas lūgšanas.
„Jo bezdievju mute un meļu mute ir atvērusies pret mani un runā ar viltus mēli. Tie uzbrūk man dzēlīgi no visām pusēm ar naidīgiem vārdiem un bez iemesla apkaro mani. Uz manu mīlestību tie atbild ar naidu, kaut es par tiem lūdzu Dievu. Tie atmaksā labu ar ļaunu, ar ienaidu par manu mīlestību. Par vainīgu lai viņš top atzīts tiesā, un pat viņa Dieva lūgšana lai kļūst viņam par grēku!” (Psalms 109:2-5,7)
Šeit ir runa par cilvēkiem, kuri uzbruka svaidītam Dieva vīram – Dāvidam. Ikviens mājas grupas vadītājs ir Dieva svaidīts, apstiprināts un ielikts veikt savu kalpošanu, vadot grupiņas cilvēkus. Vadītājs ir tikai cilvēks, viņš arī kļūdās, un tomēr Dievs viņu lieto konkrēti tavā dzīvē. Uzstājoties pret savu mācītāju vai vadītāju, tu atmaksā labu ar ļaunu, un tavu lūgšanu Dievs neuzklausa. Pat lūgšana šajā gadījumā kļūst par grēku. Šāds cilvēks ir nolādēts.
Esmu sapratis kādu lietu. Ir tādi gadījumi, kad cilvēki, kuri ir bijuši mūsu vidū, izlemj atstāt mūsu draudzi un doties uz citu draudzi vai arī nezināmā virzienā. Ir cilvēki, kuri ir aizgājuši normāli; pēc tam es viņu varu satikt un ar viņiem normāli parunāt. Viņš prot arī konkrēti pateikt, kāpēc aizgājis. Ir tādi cilvēki, kuri nomaina draudzi, un kas atnāk parunāties, paskaidro un aiziet. Bet ir arī tādi, kuri aiziet no draudzes, bet pēc tam sāk aprunāt. Ir tādi, kad uzbrūk draudzes locekļiem, raksta komentārus internetā, ceļ neslavu draudzei un Jēzum Kristum. Viņi apkaro un lamā draudzi, kurā paši bijuši. Bet Dievs saka:
„Jo ir neiespējami tos, kas reiz apgaismoti un baudījuši Dieva dāvanas, un kļuvuši Svētā Gara dalībnieki, un baudījuši labo Dieva vārdu un nākamā laika spēkus, un krituši, atkal vest pie atgriešanās, jo tie sev Dieva Dēlu sit krustā un liek smieklā.” (Ebrejiem 6:4-6)
Šie cilvēki, kuri šādi grēko, ir nolādēti grēcinieki, kuriem vairs nav atgriešanās. Uzstāties pret Dieva draudzi ir ļoti nopietns grēks.
Piemēram, pirms kāda laika ar mūsu sprediķiem bija pilns internets. Kāds mūsu draudzes cilvēks pārspīlēti reklamēja mūsu draudzi, es pat saņēmu sūdzības, ka ir par traku un viņš ir jāaptur. Pēc tam viņš sāka reklamēt citu draudzi, pēc tam – vēl citu, un vēl citu. Es runāju ar šo cilvēku un teicu viņam izvēlēties, kurā draudzē tad viņš īsti grib būt, jo nav iespējams būt visur un reklamēt visus. Tad viņš sāka staigāt pa dažādām draudzēm, līdz internetā sāka slikti runāt par mūsu draudzi. Zini, kas ar viņu notiek tagad? Viņš internetā liek kailas sievietes. Mūsu sprediķus un citu draudžu sprediķus arī. Tāpēc man nevajag mēģināt iestāstīt, ka, ja cilvēks iet prom no draudzes, viņš neiet prom no Dieva. Un es neticēšu, ka cilvēks atzīst par labām visu draudžu mācības, un viņš var piederēt pie visām draudzēm, un ka viņš pazīst Dievu. Tas, kurš staigā pa vairākām draudzēm, nav nevienā draudzē.
Tas ir briesmīgi, bet dažkārt Dievs kādam cilvēkam nostājas pretī par kādiem viņa izdarītiem grēkiem, ka viņš par atgriezties vairs nevar. Lai Dievs palīdz mums visiem! Jo tie, kas ir kalpojuši Dievam, bet pēc tam atkāpušies no Dieva, tiem ir traki. Lai viņiem vieglas smiltis! Es saku to, ko saka Dieva vārds. Pat lūgšana šādam cilvēkam, kurš uzstājas pret svaidītajiem, kļūst par grēku. Iedomājies, ka policija noķer divus noziedzniekus – zagli un slepkavu, kurš ir nogalinājis policistu. Padomā, kurš no abiem saņems smagāku sodu? Padomju laikos bija tā – ja tu pagrūdi milici, un viņam nokrita cepure, tev bija jāsēž par to cietumā. Arī valsts institūcijās ir likumi un kārtība, lai nebūtu sacelšanās un nodevības. Arī Dievs seko līdzi kārtībai Savā draudzē.
Draudzē visam jābūt vēl perfektāk, nekā policijā vai valsts iestādē. Jo tikai tā draudze spēj funkcionēt, būt patiesības balsts sabiedrībā un uzvarēt.
Tātad, ja tu vēlies, lai Dievs neatbild uz tavām lūgšanām, turpini aprunāt, bubināt, pastaigā par draudzēm un reklamē tās visas. Un, ja kaut kur notiek kāda kristīga konference, noteikti aizej uz to, bet vadītāju nekad neņem līdzi. Svini dzimšanas dienas kopā ar grupas cilvēkiem, bet nesaki to vadītājam. Ej uz visiem pasākumiem, kur vien tiec, bet noteikti nesaki to līderim.
8. Ķildas laulāto starpā.
„Tāpat, vīri, sadzīvojiet prātīgi ar sievu kā ar vājāko radījumu, godājiet viņas kā tādas, kas ir žēlastībā dotās dzīvības līdzmantinieces, lai jūsu lūgšanas netaptu traucētas.” (1. Pētera 3:7)
Viens no iemesliem, kāpēc vīriem ir jāgodā savas sievas, – lai viņu lūgšanas netiktu traucētas. Vīrietim ģimenē ir jāieņem sava vieta, un tas pats attiecas arī uz sievietēm. Ja vīrs vai sieva nevar ieņemt savu Dieva paredzēto vietu ģimenē, gaidiet ar maisu atbildes uz savām lūgšanām! Absolūti perfekti mēs neviens nespējam ieņemt savu vietu ģimenē, bet tāpēc ir Jēzus Kristus upuris, caur ko mēs esam izglābti un bez grēka, un Dievs dzird mūsu lūgšanas. Padomā, kā Dievu lūgs vīrs, kurš tikko ir sastrīdējies ar savu sievu? Un, ja arī tas nav tik grūti, tad Dievs neklausās, līdz vīrs nav nokārtojis savas attiecības ar sievu. Citādi lūgšanas būs traucētas.
9. Neticība, ka tu saņemsi to, ko tu lūdz.
„Uzklausi manas skaļās lūgšanas balsi, kad es Tevi piesaucu, kad es paceļu savas rokas pret Tava nama vissvētāko vietu. Slavēts lai ir Tas Kungs, jo Viņš uzklausījis manas lūgšanas balsi!” (Psalms 28:2,6)
Vispirms Dāvids lūdz Dievu uzklausīt viņa balsi, bet pēc tam pateicas Dievam, ka Viņš ir uzklausījis viņa lūgšanu. Kā Dāvids lūdza Dievu? „Dievs, palīdzi man tikt galā ar Goliātu!” Pēc tam: „Dievs, paldies, ka esmu ticis galā ar Goliātu!” To viņš lūdza, vēl pirms viņš bija ticis galā ar šo milzi. Vispirms Dāvids Goliātu uzvarēja galvā un sirdī, un tikai pēc tam arī fiziski. Dāvids lūdza un pēc tam gāja un to izdarīja. Lūk, kas ir ticība! Ja tu tici tam, ko tu lūdz, tu pieņem to kā esošu faktu. Tas ir noticis, un tu dari to. Tātad tās ir trīs lietas lūgšanai ticībā:
1. Tu lūdz to pareizi izdarīt, lūdz Dieva palīdzību.
2. Tu pasaki Dievam paldies un apliecini to kā notikušu faktu.
3. Ej un izdari to.
Zini, kur mēs visvairāk kļūdāmies? Mēs lūdzam un mēs pat reizēm apliecinām, bet mēs neejam un neizdarām. Mēs neizdarām, jo neticam tam. Neticam, ka tas ir iespējams. Mēs lūdzam tikai lūgšanas pēc. Dievam patīk, ka mēs lūdzam lūgšanu, kas darbojas, uzvaras lūgšanu, tādu, ko Dievs dzird. Mums ir jālūdz tā, lai Viņš mūs dzird! Dievs dzird, kad mēs pieņemam Viņa vārdu ticībā, ka tas ir tieši man, lūdzu, apliecinu un izdaru. Ja tu lūdz Dievu par cilvēku, saki: „Dievs, Svētais Gars, pieskaries viņam, pārliecini viņu par grēku, radi tādus apstākļus, ka viņam ir nepieciešamība pēc glābšanas. Dievs, slava Tev, šis cilvēks ir glābts un ir mājas grupiņā.” Un pēc tam ej un atved viņu uz grupiņu. Saki viņam: „Tev vajadzīgs ir Dievs! Nāc man līdzi!” Ja tu ej evaņģelizēt pa mājām, tad lūdz: „Paldies Tev, Dievs, ka konkrētā ielā un konkrētā mājā vairs nav neviena cilvēka, kurš nepazīst Jēzus Kristu un nav draudzē!” Un es zinu, ka tas ir fakts, un es eju un atvedu šos cilvēkus pie Dieva.
„Tas Kungs klausa manu lūgšanu, manu saukšanu Viņš ir dzirdējis. Kaunā paliks visi mani ienaidnieki, viņi iztrūksies un ar negodu griezīsies piepeši atpakaļ. ” (Psalms 6:10-11)
Viņš tiek vajāts un spaidīts, viņš ir nāves briesmās, taču viņš saka: „Visi šie ienaidnieki piepeši griezīsies atpakaļ!” Tev ir problēmas, taču šīs problēmas piepeši izzudīs, jo tu tās atrisināsi. Tev ir jāpateicas Dievam un vienkārši jāiet un šī problēma jāatrisina Dieva Vārda spēkā. Tu lūdz, tu apliecini, tu ej un dari, un Dievs ir ar tevi. Visa mūsu draudze, katrs, kas mēs šeit esam, ir tikai pateicoties ticībai, lūgšanai un darbam.
„Tāpēc Es jums saku: visu, ko jūs lūgdami lūgsit, ticiet, ka jūs dabūsit, tad tas jums notiks. ” (Marka 11:24)
Šim pantam ir trīs daļas. Pirmā daļa ir „visu, ko jūs lūgdami lūgsiet”. Tev jālūdz viss, kas ir saskaņā ar Dieva Vārdu, turklāt ticībā. Ticiet, ka jūs dabūsiet, un tad tas jums notiks. Vienmēr, kad pie Jēzus nāca cilvēki, lai saņemtu dziedināšanu, viņi ticēja. Sieva ar asiņošanu teica: „Ja vien es pieskaršos Jēzus drēbju vīlei, es tikšu dziedināta.” Viņa izlauzās cauri ļaužu pūlim, riskējot pat tikt fiziski iespaidota, gāja un tika dziedināta. Tev vajag ticību! Lieto savu ticību, tici, ka viss, ko tu lūdz, notiks, ej un izdari to. Ja tu neej un neko nedari, tas liecina, ka tu netici. Atceries, es stāstīju, ka moto mūsu nākamajam gadam būs desmit plus viens. Kad es to teicu, es nepaklausīju Dievam, jo Viņš teica, ka vajag pieci plus viens. Tad es domāju, ka pieci plus viens ir nedaudz par traku, ka būs labi ar desmit plus viens, taču Dievs teica, ka tā nevar. Tā nu pieciem aktīviem cilvēkiem mēneša laikā pie Kristus būs jāatved viens cilvēks. Tici, lūdz un atved. Lai viens atgrieztos, tev būs jārunā ar vismaz divdesmit pieciem.
Šī Rakstu vieta, ko iepriekš minēju, izglāba Kenetu Heigenu. Es izstāstīšu kādu gadījumu no viņa dzīves. Viņš piedzima kādā baptistu ģimenē, un tēvs ģimeni pameta jau uzreiz pēc viņa dzimšanas. Viņš piedzima pirms laika 1917. gadā kādā mazā Amerikas pilsētiņā, viņš svēra mazāk par vienu kilogramu. Ārsts konstatēja, ka Kenets ir piedzimis nedzīvs. Viņš viņu pārbaudīja, izmeklēja un nolika malā kā mirušu, jo bērnam, kas sver mazāk par kilogramu, izdzīvošanas iespējas ir praktiski nulle. Ārsts tālāk devās apkopt māti, taču vecmāmiņa aizgāja pie bērna, ietina to sedziņā un teica ārstam, ka tam ir dzīvības pazīmes. Ārsts nepiekrita, teikdams, ka visu esot pārbaudījis, taču vecmāmiņa nelikās mierā un teica, ka viņš ir dzīvs. Ārsts bērnu apskatīja vēlreiz un patiešām saskatīja, ka sāk parādīties kādas dzīvības pazīmes. Ārsts bija kļūdījies, un Kenets izdzīvoja. Vecāki prasīja, ko šādam bērniņam var dot ēst, un ārsts iedeva viņām kādu maisījumu, kuru dot ar pipeti, pilinot pa maziem pilieniņiem. No šī viena pilieniņa bērns kļuva zils, sāka rīstīties un gandrīz mira. Viņš bija ļoti slims, viņš piedzima ar deformētu sirdi. Iedomājies, piedzimst bērns nelaikā, ar deformētu sirdi, turklāt pilnīgi neiespējami, ka viņš izdzīvos, taču viņš izdzīvo. Es domāju, ka tas notika pateicoties mātes lūgšanām, jo cilvēki, kas tajā laikā bija klāt, stāstījuši, ka dzirdējuši viņas lūgšanas pat ārā uz ielas. Viņš auga lielāks un bija atpalicis no citiem, daudz mazāks un vājāks. Skolā viņu apcēla, jo viņš nevarēja par sevi pastāvēt. Tad, kad viņš grasījās ar kādu kauties, viņš to fiziski nevarēja, jo viņam sāka trūkt elpas un nāca ģībonis. Kenets izdomāja kādu veidu, kā par sevi pastāvēt. Viņa klasē bija kāds zēns, kas bija palicis uz otru gadu jau trešo reizi. Šis puisis terorizēja visus skolas bērnus, ieskaitot Kenetu. Reiz Kenets no mājām paņēma pusmetru garu koka bozi un noslēpa to aiz savām drēbēm. Kad šis terorists atkal pienāca klāt Kenetam, viņš izvilka šo koka bozi un no visa spēka iesita viņam pa galvu. Šis puisis pēc tam bezsamaņā nogulēja četrdesmit minūtes, un kopš tā laika ne viņš, ne kāds cits Kenetu skolā vairs neapcēla. Arī viņa brālis viņu reizēm ķircināja un apsmēja, un Kenets viņam iesita pa galvu ar āmuru. Brālis nogulēja bezsamaņā 45 minūtes. Vēlāk, kad brālis viņam teica ko riebīgu, viņš nekad nenāca viņam tuvumā, bet visu teica pa gabalu. Tāda bija viņa bērnība. Paralēli tam visam viņš apmeklēja svētdienas skolu, lasīja Bībeli un tā tālāk, kā jau pienākas baptistu draudzē. Kādā svētdienas skolas nodarbībā skolotāja bērniem teica: „Bērni, kuri no jums grib būt Debesīs?” Visi bērni pacēla rokas, un skolotāja teica: „Labi, tad, kad mācītājs šodien sauks priekšā tos, kas vēlas iestāties draudzē, izejiet priekšā.” Arī Kenets ļoti gribēja būt Debesīs, un, kad mācītājs aicināja iznākt priekšā, tad arī viņš izgāja un tika nokristīts, taču viņš nepazina Jēzu personīgi. Tur visi bija tā kristīti, svētīti, laulāti baznīcā. Kad viņam palika piecpadsmit gadu, sirds dēļ viņa veselība strauji sāka pasliktināties, un viņš kļuva paralizēts uz gultas. Ārsts apskatīja Kenetu un teica: „Viņš nedzīvos, tas nav iespējams.” Faktiski viņš bija atstāts gultā uz miršanu. Kādā brīdī viņš pēkšņi juta, ka mirst, viņš sasauca visus savus vecākus, kuri tajā laikā bija mājās, pateicās viņiem, atvadījās un nomira. Tajā brīdī viņš juta, ka iziet no sava ķermeņa un strauji dodas lejā, viņš apstājās pie elles un juta, ka kāds viņu spēcīgi velk uz leju. Tajā brīdī viņš saprata, ka atgriešanās no šīs vietas vairs nebūs. Pēkšņi viņš dzirdēja balsi, un atgriezās atpakaļ ķermenī. Tā tas notika trīs reizes. Viņam bija bail, un viņš saprata, ka kaut kas nav kārtībā. Viņš saprata, ka ir grēcinieks un lūdza, lai Jēzus ienāk viņa sirdī. Viņš piedzima no augšas. Kopš tā brīža viņam vairs nebija bail no nāves, taču viņš vēl joprojām gulēja uz gultas paralizēts, līdzīgi kā toreiz bērnībā, kad tika barots ar pipeti. Gadu un četrus mēnešus viņš bija pilnīgi paralizēts. Kādu laika posmu viņš tikai gulēja un nekustējās, taču, kad viņam palika labāk, viņš sāka lasīt Bībeli. Kenetam viss miglojās, arī tad, kad cilvēki ar viņu runāja, viņš balsis dzirdēja kā no tālienes nākošas. Viņš sāka lasīt Bībeli, sākot ar mazāku laiku un palielinot to līdz vairāk nekā stundai, un lasot to, viņš uzdūrās uz šī panta Marka evaņģēlijā. Kenets lasīja un domāja: „Ja tas, kas šeit ir rakstīts, ir patiesība, tad jau es varu staigāt!” Tajā brīdī visa istaba pielija ar gaismu. Gaisma istabā ilga vien desmit minūtes, jo viņš sāka šaubīties un domāt, ka tas noteikti nav šodienai, ko par to saka mācītājs un tā tālāk. Gaisma apdzisa, un cerība tika zaudēta. Jautājums viņam palika, un viņš nolēma paaicināt savas draudzes mācītāju, lai tas atbildētu uz jautājumiem. Māte ataicināja šo mācītāju, taču viņš atbildēja, ka viņam neesot laika. Mācītājs apsolīja atnākt pēc kāda laika, un Kenets jau bija sagatavojis savus jautājumus, taču mācītājs tā arī nekad neatnāca. Māte meklēja citu mācītāju, ar kuru tika sarunāts, ka viņš atnāks, taču arī šis mācītājs neatnāca. No vecmāmiņas draudzes tika sarunāts vēl trešais mācītājs, par kuru pats Kenets saka, ka labāk nebūtu nācis. Šis mācītājs atnāca, iegāja Keneta istabā, un Kenets no uztraukuma pēkšņi neko nevarēja pateikt. Mācītājs paskatījās uz Kenetu un sacīja: „Ka tikai tas tev notiktu ātrāk…” Mācītājs aizgāja uz virtuvi, kur bija Keneta ģimene. Kenets dzirdēja, kā mācītājs viņa ģimenei izsaka līdzjūtību un runā par to, ka drīz viņiem nāksies zaudēt savu dēliņu. Mācītājs pat ieteica gatavoties bērēm. Mamma, redzot Keneta stāvokli, noticēja mācītājam un gāja pie Keneta runāt par viņa bērēm – kādas dziesmiņas dziedās, ko mugurā vilks. Tika sākts gatavoties bērēm, bet Kenets nemira. Pēkšņi visai ģimenei nācās pārvākties uz citu vietu, un visa māja tika izvākta tukša, tikai Kenets tika tur atstāts. Viņam pakaļ atbrauca sanitārā mašīna ar sanitāru, viņš iestiepa Kenetu mašīnā. Sanitārs izrādījās labs cilvēks un sacīja Kenetam: „Tu tiešām jau deviņus mēnešus neesi nekur bijis? Gribi es tevi pavizināšu pa pilsētu?” Tā sanitārs viņu vizināja pa pilsētu, rādīdams viņam dažādas skaistas vietas. Kenets ieraudzīja pilsētas centrā tiesas namu, un pēkšņi viņš iekšā dzirdēja reālu balsi: „Tu to vari redzēt vēlreiz.” Kenetam sāka tecēt asaras, un viņš domāja: „Patiešām, es to redzēšu vēlreiz!” Viņš sāka ticēt tam vārdam, ko izlasīja Bībelē, nevis tam, ko teica mācītājs. Kenets sāka ticēt, ka tad, kad viņš lūgs, viss notiks. Viņš sāka lūgt, vēl aizvien būdams tādā pašā stāvoklī, viņš lūgdams lūdza vairākus mēnešus, taču nekas nemainījās. Kādā dienā Dievs īpašā veidā dzirdamā balsī viņu uzrunāja un sacīja: „Tu netici!” Kenets teica: „Dievs, es ticu gan!” Taču Dievs viņam teica, ka Kenets netic un ka kaut kas var notikt tikai tad, kad lūdz ticībā. Kenets pārdomāja šos vārdus, un pēkšņi istaba atkal piepildījās ar gaismu. Viņš sacīja: „Paldies, Dievs, ka es esmu vesels un varu staigāt!” Viņš savā sirdī dabūja ticību tam, ka viņš patiešām ir vesels. Kenets lūgdams lūdza un apliecināja, un tad īstenojās panta trešā daļa. Dievs viņam teica: „Ko tu gaidi? Dari kaut ko!” Kenets izbāza kājas, kas bija palikušas kā divi stabiņi, no gultas, lēnām piecēlās, viņam reiba galva. Iepriekš kājas bija pilnīgi nejūtīgas, taču tad, kad viņš tās uzlika uz zemes, viņš sāka tās just, tajās ieplūda karstums. Viņš veica savu pirmo pārgājienu pār istabu, pēc tam ielīda atpakaļ gultā un nevienam neko neteica. Nākamajā dienā viņš mammai sacīja, lai tā atnes viņam drēbes. Mamma bija pārsteigta, taču to izdarīja, un tajā dienā Kenets piecēlās un apsēdās ar visiem pie galda. Lūk, tā ir liecība, kā Kenets Heigens tika dziedināts. Tā ir liecība par ticību. Visu, ko jūs lūgdami lūgsiet, ticiet, ka jūs dabūsit, tad jums tas notiks! Kāpiet ārā, ejiet un dariet! Pieņem faktu, kas ir rakstīts Dieva vārdā, lūgdams lūdz un tici, ka tev tas notiks. Izdari to! Neaizmirsti lūgt, apliecināt un pateikties Dievam jau pirms tam, kad lūgšanu atbilde ir atnākusi. Es lūdzu un apliecinu tik ilgi, kamēr iekšā ir tāds klikšķis un es jūtu, ka ir noticis. Ja ir kādas īpašas lietas, kādi uzbrukumi, es lūdzu un apliecinu, līdz iekšēji jūtu to brīdi, kad kaut kas notiek. Dažās reizēs, kad Kenetam atklājās Jēzus, Viņam blakus stāvēja liels eņģelis. Kenets jautāja: „Kas tas ir? ” Jēzus viņam atbildēja: „Tas ir tavs eņģelis.” Viņa sarunas ar Jēzu bija ļoti interesantas un noslēpumainas, tāpat, kā Jēzum ar Viņa mācekļiem, ne viss tika atklāts, dažas lietas bija jāizdomā pašam. Kenets domāja, līdz saprata, ka tas ir viņa eņģelis, viņa kalpotājgars, kuru viņš izsūta kalpošanā. Iedomājies, viņš pasaka eņģelim, lai tas iet un ko izdara, un tas iet. Šīs lietas ir priekš nobriedušiem kristiešiem, tāpēc nesāciet piesaukt un sūtīt eņģeļus. Taču tas ir fakts – viņi ir kalpotāji gari, kas mums palīdz kalpošanā. Mums katram ir savs eņģelis.
Reiz Kenetam bija vēl kāda vīzija. Viņš runāja ar Jēzu, un pēkšņi starp viņu un Jēzu ielidoja kāds velns, kas izskatījās pēc mērkaķa, un trokšņoja. Kenets vairs nedzirdēja Jēzus balsi, un pēkšņi no velna iznāca melna migla, un Jēzu vairs nevarēja redzēt. Kenets nesaprata, kāpēc Jēzus nepavēl šim velnam aizvākties un netraucēt viņu sarunu. Kenets sadusmojās un sacīja: „Velns, pazūdi Jēzus Vārdā!” Velns aizgāja, un tajā brīdī Jēzus sacīja: „Es to pieļāvu tāpēc, lai tu saprastu, ka Es nevaru velnus aizdzīt. Es esmu Galva, tu esi Miesa, es draudzei esmu devis varu pār nešķīstiem gariem tos izdzīt un dziedināt visas sērgas un slimības.” Tev ir tā vara izdzīt ļaunus garus, nevis Jēzum. Jēzus tev piešķir varu, taču tu esi tas, kas tos izdzen. Tu lūdz, apliecini, pavēli un ej. Tev nav jālūdz, lai Dievs atbrīvo viņu no ļaunā gara, tev ir jāpavēl, lai ļaunais gars no viņa iziet Jēzus Vārdā. Mums ir šī vara, un Jēzus nekad nedarīs to, kas ir jāizdara mums pašiem. Kad cilvēki ir velnu apsēsti, mums ir jālūdz un jāizdzen tie Jēzus Vārdā.
„Bet vai tu gribi zināt, tukšais cilvēk, ka ticība bez darbiem ir nedzīva? ” (Jēkaba 2:20)
Tu saki: „Dievs, nomet man pāris rubļus no debesīm!” Nē, ej un nopelni Jēzus spēkā! Tu saki: „Dievs, izglāb šo cilvēku!” Nē, ej un izglāb šo cilvēku Jēzus spēkā. Ej un atved cilvēkus pie Kristus, Dievs ir ar tevi.
„Un tie izgāja un mācīja visās malās, un Tas Kungs tiem darbā palīdzēja un vārdu apstiprināja ar līdzejošām zīmēm. ” (Marka 16:20)
10. Tev nav karsta vēlme pēc rezultāta.
Ja tu gribi redzēt cilvēku glābšanu, tad tev tas ir karsti jāvēlas. Es nerunāju tikai par karstu vēlmi, kas balstīta uz emocijām, bet uz lēmumu karsti vēlēties saņemt lūgšanu atbildi. Emocijas būs pēc tam. Visa pamatā ir jābūt karstai vēlmei.
„Mani bērni, par kuriem es no jauna ciešu radību sāpes, līdz kamēr Kristus izveidotos jūsos (..) ” (Galatiešiem 4:19)
