Kas ir Dieva nams?
Kad Dievs izveda Savu tautu no Ēģiptes zemes, Viņš iedibināja kārtību, kādā Israēlam būs pielūgt un godināt Dievu. Caur šo kārtību Dievs pārvaldīja Savu tautu. Tas ir veids, kā Dievs mīl un svētī Israēlu. Kad Israēls pārcēlās no vienas vietas uz citu, savas mājvietas viņi izkārtoja tā, ka nometnes centrā vienmēr atradās Saiešanas telts jeb Dieva nams – vieta, kur mājo Dievs. Saiešanas teltī, kas vēlāk pārtapa par Templi, bija priesteri un levīti – Dieva kalpi, kuri rūpējās par kalpošanas kārtību un upuru pienešanas kārtību. Dievs bija Savas tautas centrā. Dievs grib būt arī tavas dzīves centrā! Viņš ir pats svarīgākais. Ja mēs to saprastu un pieņemtu, tad izbēgtu no daudz un dažādām problēmām savā dzīvē.

1. Tu pazīsi Dāvidu.

Ja ne personīgi pēc miesas, tad pazīsi Dāvidu garā, lasot Dieva vārdu.

„Tā Dāvids, Īsaja dēls, bija valdījis pār visu Israēlu. Un tas laiks, cik ilgi viņš valdīja pār Israēlu, bija četrdesmit gadi; Hebronā viņš valdīja septiņus gadus, bet Jeruzālemē viņš valdīja trīsdesmit trīs gadus. Un viņš nomira lielā vecumā, diezgan piedzīvojis mūža dienu, bagātības un goda, un viņa dēls Salamans kļuva ķēniņš viņa vietā.” (1. Laiku 29:26-28)

Dāvids pār visu Israēlu valdīja četrdesmit gadus. Tas ir ļoti ilgs laiks. Dāvids savu dzīvi sāka kā necils ganu zēns, kas ganīja sava tēva aitas, mazākais un jaunākais ģimenē, brāļu atstumts un nicināts, bet kļuva par varenu Israēla ķēniņu. Dāvids valdīja ilgi un nomira lielā vecumā. Tu zini, cik daudz Dāvidam bija kreņķi jeb problēmas? Cik daudz nelabvēļu viņam bija? Bērnībā tā bija paša ģimene, pēc tam Sauls, kurš viņu ienīda un meklēja nogalināt, nodevības no cilvēku puses un problēmas arī savu grēku dēļ. Dāvids izcieta daudz. Arī mēs kā kristieši varam ciest Kristus dēļ. Cilvēki domā, ka ciešanas samazina mūža ilgumu, taču es Bībelē lasu kaut ko citu, – Dāvids nodzīvoja ilgu un pilnvērtīgu mūžu, kaut viņam bija sāpes un ciešanas ne mazums. Nevienam no mums nav bijušas tādas ciešanas, kādas bija viņam. Palasi par Dāvidu! Viņš nepārtraukti tika vajāts un nodots, bet tajā pašā laikā viņš visu savu dzīvi meklēja Dievu un Dieva vaigu un nodzīvoja ilgu mūžu. Nebaidies ciest Kristus dēļ! Dāvidam bija diezgan bagātības un gods, un viņa dēls Salamans kļuva ķēniņš viņa vietā. Dāvida dzīve bija svētīta un pilnvērtīga. Neskatoties uz visām cīņām un pārbaudījumiem, uzvarām un zaudējumiem, viņš nodzīvoja pilnvērtīgu dzīvi. Dāvidam bija pārdabiska Dieva aizsardzība, labklājība un veselība. Vai tu vari Bībelē izlasīt, ka Dāvids bija slims? Viņš tā jutās tikai tajos brīžos, kad pats bija grēkojis. Bībelē nav rakstīts, ka viņš lielā vecumā nomira no kādas slimības. Dāvidam bija visas tās svētības, kuras Dievs ir paredzējis katram cilvēkam, kurš tic Viņam. Dāvids atstāja aiz sevis pēcnācēju, kas turpināja viņa vīziju, savu dēlu Salamanu. Kāpēc Dāvidam tas viss bija?

„Un tā ķēniņš Salamans kļuva visvarenākais visu pasaules ķēniņu vidū bagātībā un gudrībā.” (2. Laiku 9:22)

Dāvida dēls kļuva visvarenākais ķēniņš pasaulē gan bagātībā, gan gudrībā. Vai tā nav Dieva svētīta ģimene? Vai nav redzama Dieva klātbūtne gan pie Dāvida, gan Salamana? Ir kāds iemesls, kāpēc tieši Dāvids un tieši Salamans tika īpaši svētīts. Ja mēs zināsim šo atslēgu un darīsim to pašu, ko viņi, tad arī mēs tiksim svētīti.

2. Dāvida sirdsprātā bija uzcelt Dievam namu.

„Un Dāvids sacīja Salamanam: “Mans dēls! Manā sirdsprātā bija uzcelt namu Tā Kunga, mana Dieva, Vārdam.” (1. Laiku 22:7)

Dāvids savā sirdī vēlējās uzcelt Dievam namu, un viņa dēls Salamans to izdarīja.

„Un mana tēva Dāvida sirds nodoms bija uzcelt namu Tā Kunga, Israēla Dieva, Vārdam.” (2. Laiku 6:7)

Dāvidam bija sapnis, vīzija, sirds nodoms, saistīts ar prātu un garu, viņa dzīves jēga bija celt Tā Kunga namu. Dieva nams jau eksistēja, – iesākumā tā bija Saiešanas telts, pēc tam Templis. Dāvids sāka gatavot materiālus, lai uzceltu pienācīgu Dieva namu, un Salamans to paveica. Gan Dāvids, gan Salamans cēla Dievam namu. Tas bija viņu svētību iemesls. Ko tas patiesībā nozīmē, to mēs atradīsim Bībelē, sapratīsim un iemācīsimies.

Dievs Dāvidu svaidīja par ķēniņu; Viņš atmeta Saulu un svaidīja Dāvidu. Un to Dievs darīja ar mērķi, lai Dāvids uzceltu Viņam namu. Ne vienkārši tāpēc, lai Dievam būtu, kur dzīvot. Dieva vārds mums saka: Dievs nemājo ar cilvēku rokām celtos tempļos. Dievs izvēlējās Dāvidu, lai viņš Israēla tautas centrā noliktu Dievu, un caur to, lai Jēzus Kristus ir visu tautu centrā.

3. Uzcelt namu Dieva vārdam.

„Un Dāvids sacīja Salamanam: “Mans dēls! Manā sirdsprātā bija uzcelt namu Tā Kunga, mana Dieva, Vārdam.” (1. Laiku 22:7)

Uzcelt Dievam namu nozīmē dzīvot pēc Dieva vārda. Lasīt, mācīties Kunga vārdu, būt draudzes mācībā un dzīvot pēc Dieva vārda. Iesākumā ir vārds, un vārds top par miesu. Vai tu dzīvo pēc Dieva vārda? Tu studē Bībeli? Tu dari to regulāri? Tu pieliec visas savas pūles, lai dzīvotu pēc Dieva vārda? Tiem, kas patiešām ceļ Dieva namu, iet tāpat kā Dāvidam un Salamanam, – tā ir Dieva svētība visās sfērās.

4. Dāvids aiz sevis atstāja pēcnācēju – Salamanu.

Dāvids necēla Dieva namu viens pats. Viņš sagatavoja materiālus un atstāja aiz sevis pēcnācēju, kurš paveiks viņa vīziju līdz galam. Ja tu cel Dieva namu, tad tu atstāj aiz sevis pēcnācējus, kuri turpina tavu darbu. Es zinu, ka daudziem no jums gribas laist šos vārdus gar ausīm ar attaisnojumu: „Tas man ir pārāk tālu un pārāk sarežģīti.” Bet šis Dieva vārds attiecas tieši uz tevi! Tu gribi būt svētīts kā Dāvids vai Salamans? Tu vēlies veselību, svētības, pilnvērtīgu dzīvi, ilgu mūžu, to visu, ko Dievs tev grib dot? Ja tu to vēlies, tad atstāj aiz sevis pēcnācēju. To mums māca Dieva vārds. Cel namu Dievam no sevis un no citiem cilvēkiem, kuri turpinās tavu darbu. Ej un glāb cilvēkus! Ved viņus pie Kristus, māci viņiem Kristus ceļus. Kad tu dosies pie sava Tēva Debesīs, tad šeit uz zemes paliks cilvēki, kuri caur tevi būs nākuši pie Dieva un turpina to darbu, kuru tu esi iesācis. Tāda ir Dieva griba. Ja tu nevari perfekti to izdarīt šodien, tad Dievs grib, lai tu vismaz centies, ejot tajā virzienā.

5. Celt Dievam namu – tam ir jābūt sirdī.

„Un Dāvids sacīja Salamanam: “Mans dēls! Manā sirdsprātā bija uzcelt namu Tā Kunga, mana Dieva, Vārdam.” (1. Laiku 22:7)

Uzcelt Dievam namu ir jābūt tavas dzīves vīzijai un moto. Tam jābūt tavā sirds prātā, tavā garā. Tai ir jābūt tavas dzīves prioritātei. Par to ir jāsapņo, tas ir jāplāno un disciplinēti jādara. Tam ir jābūt tavā sirdī. Lasi un mācies to, kā celt Dieva namu. Rīkojies, strādā tajā virzienā.

Pirms dažām dienām man piezvanīja kāds mācītājs un vēlējās, lai mūsu draudzes slavēšanas grupa paslavē viņa draudzē. Protams, ka es atteicu. Mācītājs man pateica kādu lietu, par kuru es jau biju aizmirsis. Reiz es sludināju Kuldīgā, sporta zālē, un tur bija šī mācītāja draudzes slavēšanas grupa. Es vēl šodien atceros, ka man patika, kā viņi dzied un spēlē, un es iegāju Dieva klātbūtnē tieši šīs slavēšanas dēļ. Mēs iegājām garā, sākām spontāni lūgties, un tā bija reize, kad es mācītājam pateicu vārdus, kurus es pats neatceros: „Man būs tāda pati slavēšana kā tev!” Pēc tam es brīdi padomāju un teicu: „Nē, man būs labāka nekā tev!” Un, kad mēs nesen sazvanījāmies, mācītājs man teica: „Šodien tev slavēšana pavisam noteikti ir labāka nekā man.” Viņi seko līdzi mūsu slavēšanai, viņi redz un dzird. Viņiem joprojām ir laba slavēšanas grupa, taču viņi atzīst, ka mums ir labāka. Kopš tās evaņģelizācijas Kuldīgā pagājuši gandrīz desmit gadi. Toreiz man bija vēlēšanās un vīzija, es zināju, ko es gribu. Es dzīvoju ar to. Tāpat manā vīzijā bija draudze, un tā ir liela draudze! Mēs jau esam lieli, un būsim daudz lielāki! Bet viss sākas ar vīziju – domā par to, sapņo par to! Mūsu draudzes slavēšanas grupa sākumā bija tikai manā sirdī. Un šodien mēs esam šeit, kopā. Iesākumā vīzija ir sirdī un prātā. Tad tu ej tajā virzienā, un tas realizējas. Realizēsies viss, par ko tu sapņo, ja vien tas saskan ar Dieva vārdu! Sapņo par to, ka tu gribi celt Dieva namu. Sapņo par to, ka tas ir tavā sirdī.

6. Caur Jēzu Kristu tu esi dzimis ķēniņš.

Vai Dāvids rāvās pie varas? Viņš apskauda Saulu un ļoti vēlējās būt viņa vietā? Dāvids gribēja valdīt? Viņš gribēja būt ķēniņš, jo ķēniņam bija daudz privilēģijas? Tā nebija. Dievs svaidīja Dāvidu par ķēniņu, neprasot viņam. Dāvidam pašam nebija šādas vēlmes. Tajā brīdī, lai arī kāds būtu bijis tavs ceļš līdz tam, kad tu pieņem Jēzu Kristu par savu personīgo Glābēju, tu kļūsti par ķēniņu. Dievs tevi neplānoti svaida par ķēniņu. Tu pat neesi domāji par to, ka reiz tu pilnībā valdīsi pār sevi un savu dzīvi. Tu kļūsti par pilnvērtīgu personu, jo Dievs ienāk tavā dzīvē.

„Tu esi padarījis viņus mūsu Dievam par ķēniņiem un priesteriem, kas valdīs pār visu zemi.” (Atklāsmes grāmata 5:10)

Mēs valdīsim pār visu zemi. Svētie valdīs pār visu zemi, arī pār eņģeļiem. Bet iesākumā sāksim valdīt pār sevi, pār apstākļiem un situācijām, pār savu prātu. Tu esi ķēniņš, valdnieks, un tu valdi pār savām domām, emocijām, savu dzīvi! Tu esi jaunpiedzimis ķēniņš, un nav svarīgi, kādi ir tavi vecāki, tava izglītība vai sociālais stāvokli, tas nav svarīgi, jo tavs Debesu Tēvs ir visu ķēniņu Ķēniņš. Tu esi piedzimis karaliskā ģimenē. Vai tevi iepriecina šie vārdi?

7. Nams ir jāceļ no sevis paša un citiem.

„Un uzceliet no sevis pašiem kā dzīviem akmeņiem garīgu namu un topiet par svētu priesteru saimi, nesot garīgus upurus, kas Dievam ir patīkami, caur Jēzu Kristu, jo ir rakstīts: redzi, Es lieku Ciānā izredzētu dārgu stūra akmeni, un, kas tic uz Viņu, nepaliks kaunā.” (1. Pētera 2:5-6)

Lai tava paša dzīve atbilst Dieva vārdam un lai caur tevi cilvēki nāk pie Kristus, top par Kristus mācekļiem, kas līdzinās Viņam, – lūk, tavas dzīves uzdevums un dzīves jēga: celt Dieva namu. Tu esi augstas klases celtnieks. Tu cel no dzīviem akmeņiem, tu cel ar garīgiem instrumentiem, tu cel Dieva valstību, kas nekad nebeigsies. Visas laicīgās lietas un bagātību tu uz debesīm līdzi nepaņemsi, bet cilvēku dvēseles tu paņemsi līdzi, jo tu cel Dieva valstību. Tu paņemsi līdzi tikai to, ko tu uz zemes esi garīgi lipinājis un cēlis.

8. Dieva nama pamatakmens ir Jēzus Kristus.

„Redzi, Es lieku Ciānā izredzētu dārgu stūra akmeni, un, kas tic uz Viņu, nepaliks kaunā.” (1. Pētera 2:6)

Mēs varam uzcelt Dieva valstību tikai un vienīgi caur Jēzu Kristu. Viss, kas ir ārpus Jēzus Kristus upura, viss pārējais darbs ir veltīgs. Jēzus ir galvenais Cēlējs, tavs Brigadieris. Viņš ir mūsu Vadītājs, mēs esam Viņa celtnieki. Dieva namu nevar celt tā, kā tu pats vēlies. Sekas var būt bēdīgas. Kristus ir numur viens, un tikai caur Viņu mēs varam uzcelt Dieva namu uz zemes.

9. Ir veltīgi celt Dieva namu pēc sava prāta.

Bez Jēzus tu vari strādāt nepagurstot visu dzīvi, un tas būs veltīgi. Visu savu dzīvi tu vari darboties un domāt, ka cel Dieva valstību un dzīvo pareizi, taču, ja tas nav Dievā darīts, tas ir veltīgi.

„Ja Tas Kungs namu neuzceļ, tad darbojas velti, kas gar to strādā. Ja Tas Kungs pilsētu neapsargā, tad velti sargs nomodā.” (Psalms 127:1)

10. Dievs ir pāri visam.

„Jo katru namu kāds cēlējs uzceļ, bet, kas visu ir uzcēlis, ir Dievs.” (Ebrejiem 3:4)

Viņš ir mūsu brigadieris, darbu vadītājs, mēs – līdzstrādnieki.

11. Dieva nama celtniecība ir prioritāte.

Israēls savu grēku rezultātā nonāca gūstā, viņu zeme tika anektēta, un pašu tautu aizveda uz Bābeli. Pēc daudziem gadiem, kad izdzīvojošie atguva savu neatkarību un atgriezās savā zemē, pirmā lieta, ko viņi izdarīja – uzcēla Dieva namu.

„Daži no tēvu namu galveniem, kad viņi nāca uz Tā Kunga namu Jeruzālemē, deva Dieva namam labprātīgi, lai to uzceltu savā vietā.” (Ezras 2:68)

Israēls vispirms uzcēla namu Dievam! Pirmais, kas tev dzīvē ir jāizdara, ir jāceļ Dieva nams. Tavai dzīvei ir jēga – celt Dieva valstību no sevis un citiem.

12. Šajā Rakstu vietā teikts, ka viņi Dieva namam, lai to uzceltu, deva labprātīgi.

Tas nozīmē, ka tavs prāts ir labs, ka tu labprātīgi pieņem šo ideju, nevis tādēļ, ka kāds tev to uzspiedis. Dieva nama celšanai ir jābūt labprātīgai. Tu nevari par to gaidīt samaksu, jo Rakstu vietā teikts, ka viņi deva, ziedoja labprātīgi. Arī tad, kad mēs draudzē ziedojam, mēs to saucam par labprātīgo ziedojumu. Evaņģelizēt vai nē – šis lēmums tev ir jāpieņem labprātīgi. Tu lasi Dieva Vārdu, dzirdi sprediķus un pats vērtē. Tu neesi robots, bet gan cilvēks pēc Dieva līdzības radīts. Tu pats lasi Bībeli, Dievs uz tevi runā, un tu pieņem lēmumus labprātīgi. Dievam nav patīkami nelabprātīgi, piespiesti upuri. Bībelē ir sacīts, ka priecīgu, pareizā tulkojumā labprātīgu, devēju Dievs mīl. Ja tu vēlies būt Dieva gribā, Dieva svētību zonā, tad esi labprātīgs – pats saņem no Dieva un rīkojies. Draudze, līderi un mācība ir palīglīdzekļi, tev pašam ir savas personīgās attiecības ar Dievu. Pavadīt laiku ar Dievu vai nē – šis lēmums ir jāpieņem tev pašam, nevis tādēļ, ka mums ir lūgšanu grafiks, kurā atzīmējam, cik daudz esam lūguši. Šis grafiks ir tikai tādēļ, lai tu turētos pie lēmuma lūgt Dievu, bet tas nevar būt galvenais iemesls to darīt, ja tu baidies, ka vadītājs tev var palūgt to parādīt. Tev ir jābūt savam lēmumam sekot Dievam, iepazīt Viņu un ik dienas būt attiecībās ar Viņu brīvprātīgi. Šeit nav islāma zeme, šeit nav Allāhs, kur viss tiek darīts piespiedu kārtā. Par ticību Kristum šajās zemēs vienkārši nogriež galvu. Islāms izplešas pasaulē, arī Eiropā. Daudzi mūsu humānajā sabiedrībā domā, ka islāms ir miermīlīga reliģija, taču tā nav. Islāms nav miermīlīga reliģija, tā nav salīdzināma ar ticību dzīvajam Dievam, kurš radījis Debesis un zemi. Mūsu Dievs neko nepiespiež, mums ir izvēle visu darīt brīvprātīgi. Tajās zemēs nav izvēles ticēt vai neticēt Allāham, nepastāv iespēja izvēlēties ticēt Kristum, jo par to nogriež galvu. Tieši tāpat arī viduslaikos un pirms tiem reliģija ir pastrādājusi daudz neģēlības, sakot, ka tas darīts Jēzus vārdā. Tika veiktas daudz slepkavības, cilvēki tika piespiedu kārtā kristīti, taču tas nebija ticībā Dievam, bet reliģijai. Tās vienkārši bija kādu cilvēku intereses, kuri piespieda dzīvot, kā paši vēlējās, pavēlēja cilvēkiem nostāties vienā vai otrā pusē. Dievs neko nepiespiež, Viņš ļauj izvēlēties. Arī ģimenē ir sava kārtība, vīram un sievai ir katram sava vieta, taču viņu attiecībām ir jābalstās uz brīvprātības principu. Sieva nevar šantažēt savu vīru. Ja kristīga ģimene izjūk, tas nozīmē, ka viens no šiem cilvēkiem nemaz nav ticējis. Kristīgu ģimeni nav iespējams izjaukt, jo viņi paši brīvprātīgi meklē Dievu un klausa Viņam, nevis tāpēc, ka kāds viņiem to ir noteicis. Atceries darīt lietas, negaidot atmaksu. Tā ir Dieva nama patiesība.

13. Jēzus iegāja Templī, Templis ir Dieva nams, un izdzina laukā visus, kas pārdeva un pirka.

Tas nozīmē, ka Templī nav vietas svešiniekiem. Kad tu cel Dieva valstību, Dieva namu, tur nav vietas svešķermeņiem. Kad Jēzus ienāk tevī, Viņš izdzen svešos ārā. Vēl to var saukt par svētu dzīvi. Dieva Vārds saka, ka mūsu miesa ir Dieva Templis. Kad Jēzus tajā ienāk, tad velnam ir jāaiziet. Kad Jēzus sāk mājot tevī, tad grēkam ir jāaiziet. Ja tu esi pieņēmis Jēzu par savu Glābēju, ja Viņš mājo tevī, taču arī grēks mājo tevī, tas nozīmē, ka brīdī, kad Svētais Gars tos spiež ārā, tu to nobloķē un izvēlies paturēt. Necel šo birokrātiju un nebloķē celtniecību, izdzen ļauno ārā. Jēzus ir tevī, dzīvo svētu dzīvi.

Mēs ar ģimeni vairākas dienas pēc kārtas bijām Saulkrastu pludmalē. Netālu no mums bija kāda cilvēku kompānija, kas dzēra šampanieti, lai gan to lietot pludmalē ir aizliegts. Taisot vaļā nākošo pudeli, korķis no viņu pudeles izšāvās un piezemējās tieši blakus man. Viņi nenāca ne atvainoties, ne pacelt šo korķi, taču mana pirmā reakcija bija, ka es paņēmu to un aizsviedu viņiem atpakaļ. Tieši tāpat, kad Jēzus ienāk tevī, Viņš tūlīt pat izdzen ārā visu lieko. Tādai ir jābūt arī tavai reakcijai – kad tu saskaries ar grēku, ar vēlmi grēkot, darīt to, ko Dievs negrib, lai tu dari, tev nav daudz jādomā – izmet to uzreiz, atbrīvojies no tā nekavējoties. Tiklīdz tavā galvā nāk domas, un tu saproti, ka tās nav no Dieva, tad izmet tās uzreiz, nobloķē tās. Nebloķē Jēzus celtniecību, neapliec to ar pārmērīgiem nodokļiem, neuzaudzē birokrātijas stāvus. Darbojies vienkārši, cel Dieva namu.

14.  Celt Tā Kunga namu ir iespējams tikai ar lūgšanu cementu.

Templis ir lūgšanu vieta, kontakta vieta ar Dievu.

„”Ir rakstīts: Mans nams ir lūgšanas nams, – bet jūs to esat pārvērtuši par laupītāju bedri.”” (Lūkas 19:41)

Ja tu cel Dieva namu, tev regulāri jābūt kontaktā ar Dievu caur lūgšanām. Ir vasara un ir silti, taču atceries, ja tavs lūgšanu laiks kļūs neregulārs, un tas pārtaps par normu, tu pat nemanīsi, ka dažādi kaitēkļi iemetīsies tavā celtnē, tu pat nemanīsi, kā tu sāksi grēkot un attaisnot grēku. Nekad neatstāj lūgšanas, jo Dieva nams ir lūgšanu nams. Ja kādam šajā labajā un siltajā laikā ir pajucis lūgšanu laiks, tad es aicinu tevi sakārot to.

15. Tad, kad tu cel Dieva namu, Dieva godība piepilda tevi.

Tad tu esi Dieva klātbūtnē,  Dieva godībā, un Dieva slava un svaidījums ir uz tevis.

„Tā Kunga godība pildīja Templi. Tad es nokritu uz sava vaiga (..)” (Ecehiēla 44:4)

Dāvids bija svaidīts, viņam bija īpašs Dieva spēks un svaidījums, arī apsardzība un īpaša svētība. Ja tu cel Dieva namu no sevis un citiem, arī tev ir īpaša Dieva svētība, apsardzība, vadība un svaidījums. Dieva godība darbojas tevī un caur tevi.

16. Šādi, tādi, it nekādi, mēs sākām nākt uz draudzi, un Jēzus mūs dziedināja.

„Un akli un tizli nāca pie Viņa Templī, un Viņš dziedināja tos.” (Mateja 21:14)

Tā Kunga namā ir dziedināšana. Ja tu esi Tā Kunga namā un cel Viņa namu, tev pieder dziedināšana.

17. Šajā Rakstu vietā stāstīts par to, kas atradās šķirstā, kurš bija Tempļa vissvētākajā vietā.

„(..) kam zelta kvēpināmais altāris un visapkārt ar zeltu pārvilkts derības šķirsts, kurā bija zelta trauks ar mannu un zaļojošais Ārona zizlis, un derības plāksnes(..)” (Ebrejiem 9:4)

Centrālajā vietā bija trīs lietas – zelta trauks ar mannu, ar kuru Dievs baroja izraēliešus tuksnesī, zaļojošais Ārona zizlis un derības plāksnes. Nevajag pašam neko izdomāt, vajag paskatīties Bībelē, kas tad īsti ir Dieva nama celtniecības centrā. Pirmkārt, tas ir Dieva vārds. Otrkārt, manna apzīmē Dieva apgādību – tu dzīvo pēc Dieva vārda, un Dievs par tevi gādā. Trešā lieta ir zaļojošs Ārona zizlis. Zizlis ir līderības simbols – Mozum, Āronam un vecajiem bija zizlis, tas bija viņu varas simbols. Nav iespējams uzcelt Dieva namu bez līderiem. Vispirms mums katram jākļūst par savas dzīves līderi, par vadītāju pār savu dzīvi un jāceļ Dieva nams no dzīviem akmeņiem, jāceļ sava grupiņa un draudze. Bez līderības tas nav iespējams. Paskaties, kādā stāvoklī ir Latvija, un paskaties, kādā stāvoklī Latvijā ir līderība. Patiesību sakot, mums tādas nemaz nav. Skaties uz cilvēkiem augšpusē un tu redzēsi, kas ir apakšpusē. Ir vajadzīga pareiza līderība. Piemēram, Krievijā Putins ir vadītājs, kurš iet absolūti nepareizā, bezdievīgā virzienā, un cilvēkiem apakš viņa klājas slikti. Ja mēs pavērojam Ameriku, stāvoklis tajā krasi atšķiras, jo visas grāmatas par līderību, kuras mēs lasām, pārsvarā nāk no amerikāņu līderiem, kas ir kaut ko sasnieguši. Tātad, izraēla centrālajā vietā bija trīs lietas – vārds, apgādība un līderība. Nav iespējams apiet līderību, mēs esam uz pareizā ceļa.

„Jēzus uzgāja Templī un sāka mācīt. ” (Jāņa 7:14)

Jēzus bija Templī un mācīja, centrā ir vārds. Viņš runā un mēs paklausām. Dievs dod mannu no debesīm, Viņš svētī. Jēzus bija līderis, un, ja tu gribi līdzināties Jēzum, kļūsti arī tu par līderi. Jēzus līderība izpaudās ļoti vienkārši – Viņš vadīja 12 cilvēku grupu. Ja tu gribi līdzināties Jēzum, lūdz Dievu, pārzini vārdu un cel Dieva Valstību, vadi grupiņu. Jēzus mācīja un sludināja, Viņš izdzina ļaunus garus, dari arī tu to pašu. Jēzus dzīvoja svētu dzīvi – dari to.

18. Jānis raksta, ka viņš redzēja atvērtas debesis un Templi tajās.

„Pēc tam es redzēju: debesīs atvērās Templis, liecības telts.” (Atklāsmes 15:5)

Debesīs ir Tempis, Dieva nams.

„Tempļa es tur neredzēju. Jo viņas templis ir Kungs Dievs Visuvaldītājs un Jērs.” (Atklāsmes 21:22)

No sākuma šķiet, ka starp šīm divām Rakstu vietām ir pretrunas, taču tā nav. Debesīs nav ar rokām taisīts templis, bet gan garīgs templis. Viņš ir Templis. Jēzus pats par sevi teica: „Noplēsiet šo Templi, bet es to trīs dienās atkal uzcelšu!” Viņu tieši par to arī apsūdzēja, ka Viņš gribēja noārdīt Templi, taču patiesībā Viņš runāja par savas miesas Templi. Debesīs ir draudze, tur ir Viņa valstība, debesu atspulgs ir šeit virs zemes. Debesīs ir tava mājvieta, taču, lai tas tur būtu, tas ir jāuzceļ. Ja tu gribi mājot debesīs, tev ir jāuzceļ mājoklis, tev ir jāpiedalās celtniecībā. Izmanto savu dzīvi lietderīgi, neaizmirsti, ka pati svarīgākā prioritāte ir celt Dieva namu. Vienīgi tas ir mūžīgs. Pasakā par trīs sivēntiņiem vilks pūta uz viņu būdiņām, pārbaudot to izturību. Ja tu gribi, lai, kad tavs nams tiek pārbaudīts, tas netiktu nopūsts, cel to uz garīga pamata. Dieva nama celtniecība ir prioritāte, un tikai tad visas materiālās un citas lietas.

19. Mēs Jēzus vadībā ceļam mājokli, kurā pavadīsim mūžību.

„Mana Tēva namā ir daudz mājokļu. Ja tas tā nebūtu, vai Es jums tad būtu teicis: Es noeimu jums vietu sataisīt?” (Jāņa 14:2)

Mums ir vieta debesu valstībā, debesu namos. Jēzus sagatavo mums vietu, taču mēs esam līdzstrādnieki šeit virs zemes. Mājoklis debesīs ir priekš tiem, kas ceļ šeit virs zemes. Tie, kas ceļ šeit, mājos mūžībā tur. Tie, kas neceļ šeit, nemājos mūžībā tur, tiem sagatavota cita vieta – mūžīga pazušana. Tad Jēzus teiks: „Ejiet nost no manis, jūs nolādētie, mūžīgā ugunī, kas sataisīta velnam un viņa eņģeļiem.”

20. Cel Dieva namu šodien, lai nepaliktu muļķa lomā.

Cel to, lai tavs nams būtu izturīgs, nevis celts uz smiltīm, bet gan uz Dieva Vārda pamata.

„Tāpēc ikviens, kas šos Manus vārdus dzird un dara, pielīdzināms gudram vīram, kas savu namu cēlis uz klints. Kad stiprs lietus lija un straumes nāca un vēji pūta un gāzās šim namam virsū, nams tomēr nesabruka; jo tas bija celts uz klints. Un ikviens, kas šos Manus vārdus dzird un nedara, pielīdzināms ģeķim, kas savu namu cēlis uz smiltīm.  Kad stiprs lietus lija un straumes nāca un vēji pūta un gāzās namam virsū, tad tas sabruka; un posts bija liels.” (Mateja 7:24-27)

Mācītāja Mārča Jencīša svētrunas iztirzājumu rakstīja Ieva Našeniece un Monta Jefremova