1. Mēs esam radīti labiem darbiem.
“Jo mēs esam Viņa darbs, Kristū Jēzū radīti labiem darbiem, kurus Dievs iepriekš sagatavojis, lai mēs tajos dzīvotu.” (Efeziešiem 2:10)
Mēs esam Dieva darbs. Dievs ir strādājis, lai mūs izveidotu, un joprojām strādā pie mums, lai veidotu mūsu raksturu, lai mēs darītu labus darbus. Dievs ir norādījis, kādi ir tie darbi, kas mums ir jādara. Mīli Dievu un savu tuvāko kā sevi pašu. Un nav labāka darba par to, kā mīlēt savu tuvāko, atverot savu mājas grupu un rūpējoties par cilvēkiem.
Reiz bija tāda valsts PSRS. Pastāvēja ne tikai Padomju Savienība, kurā ietilpa arī Latvijas Republika, bet arī satelītvalstis, piemēram, Čehija, Polija un puse Berlīnes. Rietumberlīne bija ASV jeb Sabiedroto pārziņā, bet Austrumberlīne bija okupēta un atradās Krievijas ietekmes zonā. Šajās valstīs bija atšķirīgi režīmi un labklājības līmenis. Šajā Aukstā kara laikā Austrumberlīnes iedzīvotāji reiz iebrauca Rietumberlīnes teritorijā un izgāza tajā lielu kravu ar atkritumiem. Sākumā Rietumberlīnes iedzīvotāji vēlējās savākt atkritumus un izgāzt tos atpakaļ Austrumberlīnes teritorijā. Pēc tam viņi pārdomāja un izdarīja citādi. Viņi savāca dažādus pārtikas produktus ar ilgu derīguma termiņu, ieveda Austrumberlīnes robežās, nevis izgāza, bet skaisti sakrāva, un pie šīs palīdzības kravas klāt pielika zīmīti: “Kas katram ir, ar to viņš dalās.”
Katrs no mums dod to, kas viņam ir. Vai tu vēlies to, vai nē, bet tu dod. Tu ietekmē cilvēkus jebkurā gadījumā. Mēs visi to darām. Ja tu domā, ka tu neesi spēcīgs līderis un nevari daudz ietekmēt, tad tu tik un tā ietekmē cilvēkus ar vārdiem, darbiem, skatienu, ar visu savu dzīvi. Tu ietekmē ar to, kas tev ir. Tu otram vari dot tikai to, kas tev ir. Tu nevari dot to, kas tev nav. Tu ietekmē cilvēkus pozitīvi vai negatīvi, tāpat arī tevi cilvēki ietekmē pozitīvi vai negatīvi. Mēs paši izvēlamies tos cilvēkus, kuri mūs ietekmēs. Ja mēs paši to nedarām, tad dzīve viņus izvēlas mūsu vietā, un vari būt drošs, ka tie nebūs tie labākie. Pareizi ir ietekmēt cilvēkus tādā veidā, kādā Dievs to vēlas. Labākais un pozitīvākais veids, kā ietekmēt cilvēkus, ir atvērt, vadīt un celt savu mājas grupu. Pats labākais darbs, ko Jēzus no mums sagaida, ir cilvēku veidošana par mācekļiem. Rūpēties par viņiem un mīlēt. Tu maldies, ja domā, ka vari cilvēkus mīlēt no attāluma. Mīlestība bez cilvēka klātbūtnes ir ierobežota un apšaubāma. Tu patiesi vari mīlēt reālus, konkrētus cilvēkus.
2. Cilvēka būtība ir vadīt, vairoties un nest slavu Dievam.
“Tad Dievs sacīja: “Darīsim cilvēku pēc mūsu tēla un pēc mūsu līdzības; tie lai valda pār zivīm jūrā un pār putniem gaisā, un pār lopiem, un pār visu zemi un visiem rāpuļiem, kas rāpo zemes virsū.” Un Dievs radīja cilvēku pēc Sava tēla, pēc Dieva tēla Viņš to radīja, vīrieti un sievieti Viņš radīja. Un Dievs tos svētīja un sacīja uz tiem: “Augļojieties un vairojieties! Piepildiet zemi un pakļaujiet sev to, un valdiet pār zivīm jūrā un putniem gaisā, un katru dzīvu radījumu, kas rāpo pa zemi.” (1. Mozus 1:26-28)
Dievs radīja cilvēku ne tikai sadraudzībai ar Sevi, bet arī, lai cilvēks valdītu. Iesākumā Dievs cilvēku radīja kā līderi. Šajā rakstu vietā ir teikts: “Valdiet! Pakļaujiet! Valdiet!” Dievs ir radījis cilvēku, lai viņš vada. Tu esi radīts būt līderis pār sevi un citiem – pozitīvi ietekmētu, celtu, nestu svētību. Jo viss, kas uz zemes ir labs, nāk no Dieva. Dievs ir absolūti labs. Un velns ir absolūti slikts. Nekas, kas ļauns, nenāk no Dieva. Nekas, kas labs, nenāk no velna. Mēs esam radīti vadīt, un tas ir iemesls, lai mēs katrs vadītu savu mājas grupiņu.
Kopš es pazīstu Dievu, es vienmēr esmu vēlējies vadīt un būt noderīgs. Kad es atgriezos pie Dieva, kādu laiku vēl atrados cietumā, un tur bija kapelāns un kapelāna palīgs. Es sapņoju kļūt par kapelāna palīgu, jo tas varēja būt viens no ieslodzītajiem. Kapelāns atnāca un aizgāja, bet kapelāna palīgs bija reālais līderis uz vietas. Es noteikti par to arī būtu kļuvis, ja man šajā iestādē būtu jāuzturas ilgāk. Vai tas ir slikti? Tas ir labi, jo Dievs mani tādu ir radījis. Dievs tevi tādu ir radījis. Ja tevī vēlēšanās vadīt ir mirusi, tad kāds to ir nogalinājis. Tu esi līderis!
Mana pirmā draudze neilgu laiku bija Limbažu baptistu draudze. To apmeklēja mana mamma, un nevienu citu vietu es tolaik nezināju. Šajā draudzē notika jauniešu sapulces ar jauniešu vadītāju. Es ļoti vēlējos visur piedalīties, ietekmēt un vadīt. Es regulāri lasīju Bībeli, man bija, ko teikt, lūdzu Dievu, mana sirds un prāts bija pilns ar atklāsmēm, un es gribēju darboties. Tiku arī pie vadīšanas, spēlēju ģitāru jauniešu slavēšanā. Reiz uz manu jauniešu pasākumu atnāca mācītājs, apsēdās un vēroja mani. Es darīju visu kā vienmēr, strinkšķināju ģitāru, kuru biju dabūjis no kāda dzērāja, un tai stīgas bija tik lielā attālumā no ladas, ka bija jāpieliek liels spēks, lai spēlētu. Jo man vienmēr ir bijusi vēlme vadīt. Kad vietējā draudzē īsti nevarēju izpausties, es ar kādu brāli divatā braucām uz dažādām vietām evaņģelizēt. Bija kāds ciemats – Puikule, tur bija dzērāju un invalīdu ģimene, kura dzīvoja briesmīgos un smirdīgos apstākļos, bet mēs braucām uz turieni katru nedēļu, es slavēju un sludināju, cilvēki nāca pie Dieva, dzīves mainījās, Dievs darbojās un dziedināja. Cilvēka būtība ir vadīt. Ja tevī šī vēlme ir mirusi, Dieva vārda saka – lai viss, kas ir miris, top dzīvs! Viņš ir dzīvības Kungs, mūžīgās dzīvības avots.
Vasarsvētku draudzi Limbažos vadīja mācītājs Modris Ozolinkēvičs, un tajā nebija daudz cilvēki. Dievkalpojumi notika svētdienās septiņos vakarā, un ceturtdienās bija grupa jeb sapulce. Kopš es iepazinu Dievu, vienmēr esmu bijis grupiņā. Mācītājs Modris vadīja arī sapulces, bet reizēm viņš neieradās un kādu atstāja savā vietā. Es vēlējos, lai viņš mani ieceļ šajā vietā novadīt Bībeles studiju. Es ļoti to gaidīju un sagaidīju! Modris teica: “Labi, tu paliksi manā vietā.” Tad mācītājs devās prom no Limbažiem un daudz sludināja par to, ka Dievs katru no mums ir aicinājis kalpot, un ir jāuzņemas atbildība. Bija dažādi apstākļi, un es zināju, ka es tas noteikti nevaru būt. Es sapratu, ka Modris taisās prom un vēlas, lai kāds paliek viņa vietā un vada draudzi. Kādam tas ir jādara, bet man noteikti to neļaus, neviens mani neapstiprinās. Mācītājs sludināja vairākas reizes, bet neviens neatsaucās. Dievs runāja uz mani. Ar prātu es sapratu, ka tas nav iespējams un mani tur nelaidīs, augstās skolās nebiju mācījies, bet Dievs turpināja runāt un vēlme manī bija! Ko es darīju? Pēc dievkalpojuma es gāju pie Modra un teicu, ka es tas varu būt. Mācītājs teica, ka parunās ar bīskapu. Viņš parunāja ar bīskapu, un es tas biju. Es tur nebūtu, ja man nebūtu iekšēja vēlme vadīt. Es vienmēr esmu gribējis vadīt, kalpot ne tikai ar to mazumiņu, ka pastāstu kādam par Dievu, bet vairāk. Es zinu to, ka, ja cilvēks aug kā līderis, kuram ir cilvēki un grupas, viņš var paveikt daudz vairāk, nekā esot viens pats.
Kā radās draudze “Kristus Pasaulei” Rīgā? No vienas mazas mājas grupiņas Biķernieku slimnīcas kapelā. Tagad draudzē ir 65 mājas grupas. Ņemot vērā līderības gadu, līdz šī gada beigām būs vismaz 100 mājas grupas. Pēc tam būs 200, 500, 1000 mājas grupas, un tas nekad nebeigsies.
3. Tā ir Kristus pavēle.
“Un Jēzus piegāja pie tiem un uzrunāja tos, sacīdams: “Man ir dota visa vara debesīs un virs zemes. Tāpēc eita un darait par mācekļiem visas tautas, tās kristīdami Tēva, Dēla un Svētā Gara Vārdā, tās mācīdami turēt visu, ko Es jums esmu pavēlējis. Un redzi, Es esmu pie jums ik dienas līdz pasaules galam.” (Mateja 28:18-20)
Jēzus māca veidot mācekļus, nevis tikai sludināt. Ko nozīmē – darīt par mācekļiem? Tas nozīmē – reāli atvērt savu mājas grupiņu, kalpot cilvēkiem, līdz viņi izaug, nobriest un pilnībā atbrīvojas, rūpēties par cilvēkiem tik ilgi, līdz viņi paši sāk rūpēties par citiem. Tā ir Kristus pavēle, tāpēc atvērt vai neatvērt grupiņu patiesībā nav diskutējams jautājums.
4. Jēzus vadīja Savu mājas grupu.
“Un, kad vakars metās, Viņš apsēdās ar divpadsmit mācekļiem (..)” (Mateja 26:20)
Es Bībelē redzu, ka Jēzus pavadīja laiku kopā ar Saviem mācekļiem. Jēzus ne tikai sludina, izdzen ļaunos garus un dziedina, ar Viņu visur ir mācekļu grupa. Paralēli visam ir jābūt arī grupai. Jēzus rāda tam piemēru. “Patiesi, patiesi Es jums saku: kas Man tic, tas arī tos darbus darīs, ko Es daru, un vēl lielākus par tiem darīs, jo es noeimu pie Tēva.” (Jāņa 14:12) Jēzus vadīja tikai vienu grupiņu. Tu vadīsi desmit, divpadsmit un divdesmit grupiņas. Ja es šobrīd vadu sešdesmit piecas grupiņas, tātad, ja es to varu, arī tu to vari.
Mēs “skalojam smadzenes” ar Bībeli. “Es visu spēju Tā spēkā, kas mani dara stipru.” Ko tu dari, kad esi iemācījies šos vārdus? Atkārto tos pie sevis, “skalo sev smadzenes”. Jebkurā gadījumā tevi kāds ietekmē – vai nu televīzija, vai Bībele. Kam tu tici? Informācijas gūzma ir visapkārt. Tāpēc pats izvēlies, kur labāk ir “skalot smadzenes”. Es esmu izvēlējies Bībeli. Tā ir ļoti pozitīva grāmata. Es to lasu jau no 2000. gada, un joprojām mani tā aizrauj. Es saprotu galveno – Jēzus par mani ir nomiris, augšāmcēlies, ir dzīvs, ir ar mani un mīl mani. To es zinu. Un vēl es zinu, ka mums katram ir jāatver sava mājas grupiņa.
5. Jēzus mācekļiem bija savi mācekļi.
“Tie divpadsmit saaicināja visus mācekļus (..)” (Apustuļu darbi 6:2)
Divpadsmit mācekļi saaicināja visus mācekļus. Jēzus mācekļiem pašiem bija savas grupas. Jēzus mācekļiem bija savi mācekļi, cilvēki, par kuriem viņi rūpējās. Tu esi Jēzus māceklis? Secinājumus izdari pats, – uz ko tev ir jātiecas. Tas nenozīmē, ka tu mājas grupu atvērsi jau rīt, bet domā par to, plāno to un izdari no savas puses visu, lai to paveiktu. Būs vēl iemesli, un es ceru, ka es tevi pārliecināšu. Dievs tevi pārliecinās.
6. Pirmā kristiešu draudze sapulcējās mājas grupās.
„Viņi mēdza ik dienas vienprātīgi sanākt Templī, pa mājām tie lauza maizi (..)” (Apustuļu darbi 2:46)
Pareizs modelis ir dievkalpojumi, kā arī mājas grupas, kurās notiek sadraudzība starp cilvēkiem, un vienam ar otru ir reāls kontakts. Vakarēdienu viņi baudīja mājās, nevis lielajā draudzes dievkalpojumā. Arī mūsu draudzē vakarēdiens netiek baudīts dievkalpojuma laikā, bet gan mājas grupiņās, jo tā ir rakstīts Bībelē. Jēzus baudīja vakarēdienu kopā ar Saviem mācekļiem mājās, un arī mēs darām tāpat. Pirmā draudze pulcējās mājas grupās, un tā darām arī mēs.
7. Tā ir mīlestības izpausme pret Dievu un pret cilvēkiem.
„Kad viņi azaidu bija turējuši, Jēzus saka Sīmanim Pēterim: “Sīmani, Jāņa dēls, vai tu Mani mīli vairāk nekā šie?” Tas Viņam saka: “Tiešām, Kungs, Tu zini, ka es Tevi mīlu!” Viņš saka tam: “Gani Manus jērus!” Vēl otru reizi Viņš tam saka: “Sīmani, Jāņa dēls, vai tu Mani mīli?” Tas Viņam saka: “Tiešām, Kungs, Tu zini, ka es Tevi mīlu!” Viņš saka tam: “Gani Manas avis!” Trešo reizi Viņš tam saka: “Sīmani, Jāņa dēls, vai tu Mani mīli?” Pēteris noskuma, ka Viņš trešo reizi viņam sacīja: vai tu Mani mīli? – un sacīja Viņam: “Kungs, Tu zini visas lietas, Tu zini, ka es Tevi mīlu.” Jēzus saka: “Gani Manas avis!” (Jāņa 21:15-17)
Ir divi Jēzus baušļi – mīli Dievu un savu tuvāko kā sevi pašu. Atverot savu mājas grupiņu, tu piepildīsi abus šos baušļus. Jēzus trīs reizes pārliecinājās par Pētera mīlestību. Kā pierādījums šai mīlestībai, ko Pēteris apliecināja pret Jēzu, bija tas, ka viņš vadīja to mājas grupiņu, kuru Jēzus viņam bija uzticējis. Ja es mīlu Dievu, es daru visu, lai kļūtu par grupas līderi, un man ir patiesa vēlēšanās to darīt. Tev ir jābūt neremdināmai vēlēšanai vadīt mājas grupiņu savas draudzes ietvaros. Tas nozīmē, ka tu paliec savā draudzē un veido grupiņu šeit, nevis kaut kur pats uz savu galvu.
„Jo baušļi: tev nebūs pārkāpt laulību, tev nebūs nokaut, tev nebūs zagt, tev nebūs iekārot un ja vēl ir kāds cits bauslis, saņemami kopā šinī vārdā, proti: mīli savu tuvāko kā sevi pašu.” (Romiešiem 13:9) Bībele saka, ka visi desmit baušļi ir apkopoti divos – mīli Dievu un savu tuvāko kā sevi pašu. Atverot savu mājas grupiņu, tu piepildi visu bauslību.
8. Cilvēki iet ellē, un tikai tu vari viņus izglābt.
„Un, kā cilvēkiem nolemts vienreiz mirt, bet pēc tam tiesa (..)” (Ebrejiem 9:27)
Cilvēki masveidā atsakās no Kristus, no Dieva žēlastības, un iet ellē, pazušanā. Tikai mēs esam atbilde šiem cilvēkiem.
9. Tu padarīsi pasauli labāku.
”Jūs esat zemes sāls; bet, ja sāls nederīga, ar ko tad sālīs? Tā neder vairs nekam, kā vien ārā izmetama un ļaudīm saminama.” (Mateja 5:13)
Tu esi zemes sāls, un tu padarīsi pasauli labāku. Tu ne tikai izglābsi cilvēku dvēseles un ar savu darbu godināsi Dievu, bet pasauli padarīsi labāku arī tiem cilvēkiem, kuri Dievu nepazīst. Viss labais, visas pozitīvās lietas, kuras mēs sev apkārt redzam, nāk no Dieva. Ja tu papētītu vēsturi, visam, kas šobrīd ir labs, saknes ir tieši ticīgi cilvēki. Piemēram, māsu kustība un hospitāļi – medmāsiņas sauc par māsām tieši tādēļ, ka to saknes meklējamas kristietībā. Viss labais nāk no draudzes. Tu padarīsi šo pasauli labāku, un tas vien ir iemesls, lai dzīvotu. Ir vērts dzīvot – mainīties pašam un mainīt šo pasauli.
10. Dievs grib tevi svētīt un vairot.
„Kā zvaigžņu pulku pie debesīm nevar saskaitīt un jūras smiltis nevar izmērīt, tā Es vairošu Sava kalpa Dāvida dzimumu un levītus, kas Man kalpo.” (Jeremijas 33:22)
Tas ir Dieva apsolījums – Viņš vairos Savu draudzi un vairos kalpotājus. Tā ir Dieva griba un Dieva prāts.
11. Tavai dzīvei būs jēga, vīzija un mērķi, kas būs no Dieva. Tu dzīvosi Dieva gribā un pēc Dieva prāta.
„Mazākais kļūs par tūkstoti, un sīkākais par varenu tautu. Es, Tas Kungs, to esmu solījis un savā laikā to steidzīgi izpildīšu.” (Jesajas 60:22)
Tā ir vīzija, ka mazākais no mums kļūs par tūkstoti un sīkākais par varenu tautu, un es par to esmu pārliecināts. Dievs tev tic, un arī es tev ticu. Es zinu, ka jebkurš no mums spēj garīgi vairoties. Ir draudzes, kurās māca par to, ka nedrīkst izsargāties un ir jārada daudz bērnu, lai draudze vairotos. Es Bībelē neredzu, ka Jēzus būtu teicis: „Ejiet un taisiet bērnus.” Viņš teica: „Ejiet un sludiniet, ejiet un dariet mācekļus.” Lai vairotos bioloģiski, nav vajadzīga pavēle, tas notiek pats no sevis. Jēzus pavēlēja iet un darīt cilvēkus par Kristus mācekļiem. Jaunpiedzimušam kristietim nav jāpavēl – viņš pats vēlas vairoties un vest cilvēkus pie Dieva.
Tika veikts kāds eksperiments, kurā laikā pele tumšā istabā tika ielikta ūdens spainī. Tā pēc trīs minūtēm noslīka. Eksperiments tika atkārtots, un ūdens spainī tika ievietota cita pele, un durvis tika atstātas pusvirus, un pa tām spīdēja gaisma. Šī pele nodzīvoja trīs dienas. Starp trīs minūtēm un trīs dienām ir ļoti būtiska atšķirība. Cilvēki, kuru dzīvēs ir mērķi un vīzija, ļoti atšķiras no tiem, kuriem to nav un kuri bezmērķīgi peld ar saplēstām burām. Lūk, vēl kāds piemērs. Bija kāda sieviete, kurai tika atklāta leikēmija. Dakteris viņai nepateica par šo slimību un, izrakstot zāles, sacīja, ka tās ir pret plaušu karsoni. Reiz viņa vēlējās nopirkt šīs zāles, un ārstu apgaitas laikā viņa par tām paprasīja sava ārsta kolēģim, kurš viņu aizsūtīja tās iegādāties onkoloģijas nodaļā. Tajā brīdī viņa saprata, ka ir slima ar vēzi. Viņas stāvoklis strauji pasliktinājās, un viņa ātrā laikā nomira, lai arī pirms tam šī sieviete bija smaidīga, normāli jutās, un viņai nebija nekādas problēmas. Arī mums, kad dodamies pie ārsta, pirms tam ir stipri jāpadomā, kur un kāpēc mēs ejam, jo nereti lopu ārsti uzstāda nepareizas diagnozes un sastāsta pilnīgas šausmas. Cilvēku dakteri atrodas Amerikā, Anglijā un Vācijā, Latvijā pārsvarā ir lopu dakteri. Protams, arī Latvijā ir labi ārsti, taču nekad nevar zināt, pie kura no ārstiem tiksi tu. Nereti ārsti sastāsta tādas pasakas, ka cilvēki, tām noticot, ātri vien patiešām paliek slimi. Es neesmu pret medicīnu, es esmu pret lopu ārstiem. Kad dodies pie ārsta, vispirms apsver visas lietas un paturi prātā, ka, pirmkārt, Tas Kungs ir tavs Ārsts. Dievs ārstē arī ar mediķu rokām, tomēr ir jābūt ļoti uzmanīgam. Šai sievietei, kas bija slima ar leikēmiju, pazuda vīzija. Lai arī viņa patiešām bija slima, viņa sāka tam ticēt, kā rezultātā viņa nomira. Kamēr viņa to nezināja un tam neticēja, viņa izskatījās pietiekoši vesela.
12. Nepietiek tikai liecināt un sludināt.
„Pēc tam notika, ka Viņš staigāja pa pilsētām un ciemiem, mācīdams ļaudis un sludinādams Dieva valstību, un tie divpadsmit bija pie Viņa (..)” (Lūkas 8:1)
Jēzus sludināja, dziedināja, izdzina ļaunos garus, un tie divpadsmit bija pie Viņa. Vairāk vai mazāk mēs katrs stāstām cilvēkiem par Dievu un liecinām par to, ko Viņš ir darījis mūsu dzīvēs, taču ar to vien vēl nepietiek. Paralēli tam, ka Jēzus sludināja, Viņam blakus bija arī Viņa divpadsmit mācekļi. Tev ir jāveido sava mājas grupiņa, jo, ja tu gribi pilnvērtīgi evaņģelizēt, cilvēkam ir jāienāk mājas grupiņā.
13. Pārdabiskais sāks izpausties caur tevi un tavā dzīvē.
„Un Viņš tiem sacīja: “Eita pa visu pasauli un pasludiniet evaņģēliju visai radībai. Kas tic un top kristīts, tas tiks izglābts, bet, kas netic, tiks pazudināts. Bet šīs zīmes ticīgiem ies līdzi: Manā Vārdā tie ļaunus garus izdzīs, jaunām mēlēm runās, tie ar rokām pacels čūskas, un, kad tie dzers nāvīgas zāles, tad tās tiem nekaitēs. Neveseliem viņi rokas uzliks, un tie kļūs veseli.” Un Tas Kungs, kad Viņš ar tiem bija runājis, ir uzņemts debesīs un sēž pie Dieva labās rokas. Un tie izgāja un mācīja visās malās, un Tas Kungs tiem darbā palīdzēja un vārdu apstiprināja ar līdzejošām zīmēm. ” (Marka 16:15-20)
Dievs ir pārdabisks. Pārdabiskais elements sāks izpausties tavā dzīvē. Tev parādīsies pārdabiska aizsardzība. Mācekļiem tā parādījās tad, kad viņi gāja un sludināja. Mācekļi nebaidījās, viņi gāja un vadīja savas mājas grupiņas, viņi cēla draudzi, un Dievs viņus pārdabiski sargāja un iejaucās. Tad, kad tu sāc vadīt grupiņu, tev īpaši ir nepieciešama Dieva aizsardzība. Tu kalposi cilvēkiem, un pie viņiem notiks pārdabiskas lietas, pārdabiskas dziedināšanas un izmaiņas, finansiālie risinājumi un izaugsme, ko spēj radīt tikai Dievs.
14. Tev vairs nebūs laika domāt par lietām, kuras novirza no Kristus.
„(..) turklāt viņas mācās vēl arī dīkā dzīvot, staigādamas apkārt no mājas uz māju, taču ne tikai dīkā dzīvot, bet arī iznēsāt pļāpas un jaukties citu darīšanās, runājot to, kas neklājas.” (1. Timotejam 5:13)
Pāvils šeit runā par kādām sievietēm, kuras staigāja no mājas uz māju, runāja lietas, kuras neklājas, un tas notika starp draudzes cilvēkiem. Tas notika tādēļ, ka viņas dzīvoja dīkā, viņām nebija kalpošanas, savas grupiņas un cilvēki, par kuriem rūpēties. Viņām bija daudz brīva laika. Gandrīz simt procentos gadījumu tie cilvēki, kuri aprunā un lien citu darīšanās, ir cilvēki, kuri nekalpo. Ja tu atver savu mājas grupu, tev vairs nav laika stulbībām, jo tu kalpo Dievam.
15. Kad tu kalposi citiem, arī tu pats saņemsi.
„Dodiet, tad jums taps dots: pilnu, saspaidītu, sakratītu un pārpārim ejošu mēru jums iedos jūsu klēpī; jo ar to mēru, ar ko jūs mērojat, jums atmēros.” (Lūkas 6:38)
Cilvēks nevar pieaugt un tapt pilnā mērā svētīts, kamēr viņš nesāk kalpot citiem. Dieva princips ir „dodiet, tad jums taps dots”. Kad tu sāksi dot un kalpot cilvēkiem, arī tu pats stipri pieaugsi.
16. Dievs parūpēsies par tavu komfortu, ja liksi Dievu pirmajā vietā.
„Bet dzenieties papriekš pēc Dieva valstības un pēc Viņa taisnības, tad jums visas šīs lietas taps piemestas.” (Mateja 6:33)
Šeit ir runa par visām tām lietām, kuras ir vajadzīgas tavam komfortam. Dievs visas labās lietas vēlas tev dot, taču ir princips – vispirms dzenies pēc Dieva valstības. Papriekš dzīties pēc Dieva valstības nozīmē arī atvērt savu mājas grupiņu. Ja tu šodien to nevari izdarīt, plāno, sapņo un domā par to, un dari visu, ko vari izdarīt jau šodien, lai kādu dienu tev būtu pašam sava grupiņa. Izmanto katru izdevību, lai virzītos pretim šim mērķim.
17. Tāpēc, ka tu nevari nest augļus bez grupiņas, un bez augļu nešanas tu tiec pazudināts.
„Bet cirvis kokiem jau pie saknes pielikts, un ikviens koks, kas nenes labus augļus, top nocirsts un iemests ugunī.” (Mateja evaņģēlijs 3:10)
Ikviens koks, kurš nenes augļus, top nocirsts. Draudzes auglis ir cilvēks. Mīli savu tuvāko kā sevi pašu. Arī Jēzus nāca, lai uzmeklētu un glābtu pazudušos. Lūk, divi ebreju vārdi, kas ir saistīti ar auglību:
‘Akuar’ – reproduktīvo orgānu neesamība jeb bojāeja, citiem vārdiem, kastrāts.
‘Shakol’ – aborts, neiznēsāšana, citiem vārdiem, māceklības neesamība.
Ir labi stāstīt cilvēkam par Dievu, bet no tā nav nekādas jēgas, ja šim cilvēkam turpmāk nevar būt nekādu attiecību ar cilvēkiem un Dievu. Tikai mājas grupiņā var aprūpēt un augt. Ikviens no draudzes „Kristus pasaulei” vājākajiem mājas grupiņas apmeklētājiem būs daudz stiprāks par citas draudzes, kurā neeksistē mājas grupiņas, cilvēkiem. Es tevi mīlu, un es tā varu teikt tāpēc, ka es caur savu komandu, kas vada mājas grupiņas, vienmēr esmu tev klāt. Ikvienam ir jāatver sava mājas grupiņa, ir jāredz augļi savā dzīvē. Ja tu neredzi augļus savā dzīvē, tad jau tu neredzēsi arī dzīvei jēgu. Ar Dievu dzīvei ir jēga, jo Dievs jau mūs ir izredzējis, lai mēs nestu augļus. Augļu nekad nebūs, ja tu nestrādāsi uz visiem simts procentiem!
18. Tāpēc, ka laika ziņā mums katram pienāk laiks kļūt par to, kas māca, nevis mācās.
„Jo, lai gan laika ziņā jums pašiem pienākas būt tiem, kas māca, jums atkal vajadzīgs kāds, kas jums māca Dieva vārdu pirmsākumus, un esat tapuši par tādiem, kam vajag piena, ne cietas barības.” (Ebrejiem 5:12)
19. Tāpēc, ka katrs var atvērt savu mājas grupiņu.
„Es visu spēju Tā spēkā, kas mani dara stipru.” (Filipiešiem 4:13)
„Bet Jēzus uz to sacīja: “Tu saki: ja tu spēj! Kaut tu varētu ticēt! Tas visu spēj, kas tic.” (Marka 9:23)
Kas nevar atvērt mājas grupiņu? Tas, kurš netic. Kas var atvērt? Ikkatrs, kurš tic. Kas var ticēt? Ticēt var visi, kas grib. Ir jāvirzās uz mērķi. Vienīgais iemesls, kāpēc nevari atvērt mājas grupiņu, ir tas, ka tu citus uzskati par augstākiem un varošākiem par sevi. Mēs visi esam cilvēki, neviens nav ideāls, Dievam arī tādus nevajag. Jēzus arī par mācekļiem izvēlējās parastus, neaptēstus zvejniekus. Un viņi bija tie, kas nolika pasauli pareizajā stāvoklī, uz pareizajām sliedēm. Nav svarīgi, ko tu par sevi domā, svarīgi ir tas, ko Dievs par tevi domā. Piemēram, Oļegs Znaroks – labākais hokeja treneris, kurš bijis “Rīgas Dinamo” galvenais treneris, kopā ar komandu izcīnījis Gagarina kausu un pat ieguvis līgas labākā trenera apbalvojumu, ir cilvēks, kas ļoti, ļoti lamājas. Pēc katras neveiksmes viņš tā lamājas, ka to bieži pat varēja dzirdēt tiešajā ēterā. Šobrīd viņš ir mainījies, un tas ir tiesa, jo, kad pirms gada skatījos viņa spēli, no lūpām tomēr vienu vārdu vēl nolasīju. Bet kā tas var būt, ka viņš ir kļuvis par labāko treneri? Strādā pie saviem trūkumiem. Tu vari kļūt par labāko, neskatoties uz saviem trūkumiem. Pievērs uzmanību savām labajām un stiprajām pusēm, jo, sēžot un žēlojoties par saviem trūkumiem, tu tālāk netiksi.Āmen!
20. Jo katrs pats atbildēs Dievam par to, ko ir darījis vai nav darījis.
„Es zvērēju pats pie Sevis, taisnība izgāja no Manas mutes un vārds, kas paliek nesatricināms, proti, ka Manā priekšā locīsies visi ceļi un Man zvērēs ikviena mēle!” (Jesajas 45:23)
Katrs cilvēks reiz stāsies Dieva priekšā, un nav svarīgi – ticīgs vai neticīgs tas. Mēs ticīgie atskaitīsimies par saviem darbiem, un katrs pēc savu augļu nešanas ieņems savu vietu un pakāpi Debesīs.
21. Tāpēc, ka laiks virs zemes mums ir ierobežots.
“Redzi, Tu manas dienas esi licis sprīža garumā, un mans mūža ilgums nav it nekas Tavā priekšā. Tikai vēja pūsma ir cilvēks savās mūža gaitās!” (Psalms 39:6)
Neatliec uz rītdienu to, ko vari izdarīt šodien.
Lūk, arī 21 iemesls, kāpēc būtu jāatver sava mājas grupiņa, bet tas viss balstās uz diviem vienkāršiem soļiem. Dari visu, ko tu vari izdarīt šodien, sevis un savas grupiņas izaugsmei un esi pilnīgi uzticams mācītājam un savam grupas līderim.
Mācītāja Mārča Jencīša svētrunu pierakstīja Ieva Našeniece, Monta Gulbe un Loreta Laine Vanaga, rediģēja Ieva Našeniece
