Pirms Anna iepazina Dievu, galvassāpes viņai bija ikdiena. Apmeklējot ārstu, meitene uzzināja,
ka viena no artērijām ir četras reizes šaurāka par normu un ka pilnībā atbrīvoties no galvassāpēm nevarēs nekad, tāpēc ar to būs jāsadzīvo visu mūžu. Tomēr Dievam bija cits plāns…
“Hroniskas galvassāpes man sākās pamatskolā, taču sākumā tām nepievērsu lielu vērību. Ap 8.-9.klasi tās krietni saasinājās – nevarēju vairs nosēdēt stundās, traucēja koncentrēties un mācīties, tāpēc ar mammu nolēmām apmeklēt ārstu. Viņš nosūtīja mani uz dažāda veida procedūrām – datortomogrāfiju, magnētisko rezonansi un doplerogrāfiju, kas izmeklē tieši asinsvadu darbību, kuras laikā man atklāja problēmas ar artērijām. Galu galā izrādījās, ka viena no artērijām man ir četras reizes šaurāka par normālo lielumu. Ārsts izrakstīja zāles un aizliedza sporta stundās mest kūleņus, stāvēt svecītē vai kā citādi noslogot kakla rajonu, bet piekodināja, ka pavisam atbrīvoties no galvassāpēm būs neiespējami un ar tām būs vienmēr jāsadzīvo. Es sāku ievērot daktera teikto un lietot medikamentus, kas nedaudz palīdzēja, tomēr lielākoties galva turpināja sāpēt, lai gan ne tik ļoti kā iepriekš. Sākumā emocionāli to pārdzīvoju, taču ar laiku samierinājos. Bija arī brīdis, kad zāļu lietošanā ieturēju nelielu pauzi, bet tad galvassāpes uzreiz atgriezās.
Tā es arī dzīvoju un jau biju pieradusi, ka ikdiena paiet sāpēs. Tad, kādu dienu ejot pa ielu, mani uzrunāja divas meitenes un uzdeva jautājumu, uz ko es dzīvē paļaujos. Mēs parunājām, viņas pastāstīja par Dievu, un nolēmām samainīties ar kontaktiem. Sarunas turpinājām sarakstoties un satiekoties. Lai gan nekad nebiju apmeklējusi kādu draudzi, Dievam ticēju jau iepriekš, tādēļ nākamajā nedēļā es atnācu uz mājas grupiņu un pēc kāda laika – arī uz dievkalpojumu. Neilgi pēc tam devos uz draudzes trīs dienu semināru jeb inkaunteru. Tur pirmo reizi piedzīvoju patiesu Dieva mīlestību, kas izmainīja manu attieksmi pret Viņu. No tās reizes es sāku veidot personīgas attiecības ar Dievu – katru dienu lasīt Bībeli un lūgt, arvien vairāk tuvojos Dievam, sāku kalpot draudzē, un galvassāpes ar laiku vienkārši pazuda. Nepiefiksēju pat precīzu brīdi, kad tas notika, bet zinu, ka aptuveni pagājušā gada rudenī. Zāles kopš tā laika vairs nelietoju.
Tagad esmu pilnībā dziedināta un pat vairs nespēju iedomāties to sajūtu, ka man atkal katru dienu stipri sāpētu galva. Sāpes liekas tik tālas un svešas. Es zinu, ka šīs dziedināšanas pamatā ir personīgas attiecības ar Dievu un kalpošana draudzē, tāpēc iedrošinu ikvienu meklēt savu problēmu risinājumu pie Dieva lūgšanās un nodoties Viņam. Meklējiet vispirms Dieva valstību, un viss pārējais jums taps piemests!”
Annas Veronikas Greperes liecību pierakstīja Evija Šmatova
Rediģēja draudzes “Kristus Pasaulei” redakcija
