Debesu Tēvs, Tavs Gars mums ir vajadzīgs, un es lūdzu – svaidi katru vārdu! Lai no Tavas sirds nāk katrs vārds un nes augļus, izmaiņas, mīlestību. Āmen! Man ir liels prieks jūs visus redzēt dievkalpojumā “TU ESI SVARĪGS”, arī tos, kurus es ļoti sen neesmu redzējis. Varbūt tu domāji, ka man nebūs prieks tevi redzēt, tomēr man ir! Tas nav tikai lēmums priecāties, jo tie cilvēki, ar kuriem man ir bijušas tuvākas attiecības, vienmēr paliek manā sirdī. Tu esi radīts pēc Dieva līdzības un esi Jēzus sirdī! Lai arī ko tu darītu, tu esi arī manā sirdī. Lai arī es kaut ko pasaku ne tā, es vienalga tevi mīlu. Reizēm mēs tuviem cilvēkiem kaut ko dusmās pasakām, patiesībā tā nedomājot. Īpaši to saprot tie, kuriem ir ģimene, tāpēc abām pusēm vajadzētu panākt pretī un zināt, ka otrs tā nedomāja un joprojām mīl. Šodien būs īpaša svētruna un veseli četrdesmit punkti, kuriem es domāju ātri iet cauri. Ja šī būtu līderu skola, tad es noteikti padziļināti pieskartos katram punktam, bet mūsu nervi, laiks un uzmanības spējas ir ierobežotas, tāpēc es runāšu koncentrēti. Kad tu skaties interesantu filmu, tu vari koncentrēties ilgu laiku, vai ne? Tāpēc nepareizs ir priekšstats par to, ka cilvēks spēj koncentrēties tikai četrdesmit minūtes. Ja es skatos interesantas filmas, es varu koncentrēties pat pusi dienas.

“Četrdesmit iemesli, kāpēc cilvēki aiziet no draudzes.” Atbilde tevi pārsteigs, būs pavisam negaidīta un trāpīs desmitniekā! Un tas būs no sirds; es tam ticu, to saprotu un to zinu, ka ir tikai viens iemesls, kāpēc cilvēki aiziet no draudzes. Es zinu, ko tu sagaidi, ka es teikšu, bet tas nebūs tas. Vainīgs ir tikai viens cilvēks, un šajā draudzē tas ir mācītājs Mārcis Jencītis. Vainīgs ir tikai un vienīgi mācītājs. Es pat negaidīju, ka, šos vārdus sakot, es būšu emocionāli saviļņots. Varbūt nav precīzi teikt “vainīgs”, jo Jēzus ir piedevis manus grēkus, un es nevaru būt perfekts, taču es cenšos tāds būt. Ja arī cilvēki nav aizgājuši no draudzes konkrēti manas vainas dēļ, tomēr tā ir mana atbildība. Es šodien nerunāšu par tavu vai manas komandas atbildību, bet par sevi.

Kāds ir šī sprediķa mērķis? Ja draudzē ir kāds cilvēks, kurš domā aiziet, tad es tevi aicinu palikt. Ja tu esi aizgājis no draudzes, bet šodien esi šeit, tad es tevi aicinu atgriezties. Ja tu esi tādā situācijā, ka nevari atgriezties, un esi tikai ciemos, tad lai Dievs tevi svētī tajā vietā, kur tu esi šodien! Es vēlos, lai draudzei “Kristus Pasaulei” un arī man pašam būtu vairāk draugu, nekā ienaidnieku. Lai notiek izlīdzināšanās tur, kur tās vēl nav. Ir situācijas, kad atgriezties nav iespējams. Piemēram, ir precēts pāris, kuriem laulībā neiet tik labi, kā viņi to bija cerējuši, varbūt, ka ir jau bērni, un viņi izdomā šķirties. Viens no abiem vai abi izveido jaunu ģimeni, bet pēc laika viņi saprot, ka ir kļūdījušies, jo tā pirmā bija viņu ģimene un tie bija viņu bērni, tā bija viņu vieta un tāda bija Dieva griba, bet jaunajā ģimenē arī ir bērni, un ko tagad darīt? Esi reāls, neesi ideālists un zini, ka ir tādas situācijas, kad atgriezties vairs nav iespējams. Ja tas vairs nav maināms, tad lai Dievs tevi svētī tur, kur tu esi! Ja tas ir maināms, tad es no savas puses tev piedāvāju atgriezties savā draudzē, savā ģimenē, kur tevi mīl. Mums nav izteikta parādība, ka daudz cilvēku iet prom no draudzes, bet cilvēku rotācija ir normāla katrā draudzē. Tāpat arī kadri nāk un aiziet katrā organizācijā un biznesa struktūrā. Vieni aiziet, un ne vienmēr sliktu iemeslu dēļ, un citi nāk vietā. Ir vietas, kurās cilvēki rotē vairāk, un ir vietas, kur viņi rotē mazāk. Visticamāk, ka tur, kur ir mazāka cilvēku rotācija, cilvēkiem ir labi. Viņi jūtas mīlēti un pieņemti, cilvēki tur var pilnā mērā iepazīt Dievu un realizēt savu potenciālu. Tāpēc nav iespējams pilnībā apturēt cilvēku rotāciju draudzē, bet to var mazināt, un tāds arī ir šī sprediķa mērķis. Ja draudze izjūk vai tajā paliek maz cilvēku, tā ir mācītāja atbildība.

Ja cilvēks draudzē jūtas mīlēts un pieņemts, var pilnā mērā iepazīt Dievu un realizēt savu potenciālu, tad visam pārējam nav nozīmes. Niecīgiem strīdiem, nepilnībām mācībā vai mūzikas stilam tad nav būtiskas nozīmes, jo cilvēks paliks šajā draudzē. Ja cilvēks tiek mīlēts, tad viņam nebūs svarīgi, vai mācītājs sludina formā vai bez formas, vai tā ir vai nav sekta, jo tā ir viņa draudze. Ir ļoti viegli noteikt, kāpēc cilvēks aiziet no draudzes, un parasti tas ir grupiņas vadītājs, kurš pārdzīvo. Tu mācītāju redzi stipru un varbūt domā, ka es nepārdzīvoju, ja kāds aiziet. Es nemirstu nost un neplēšu matus, taču es vienmēr to jūtu, – kaut kas tiek atņemts no manis. Tas ir kaut kas zudis Dieva valstībai vai arī zudis draudzei un man, un tāpēc es vienmēr pārdomāju un meklēju, ko es esmu izdarījis ne tā. Un tas ir pareizi – vienmēr uzdot sev jautājumu – kāda ir mana atbildība? Ir ļoti viegli teikt, ka cilvēks aizgāja tāpēc, ka viņš grēkoja, bet daudz grūtāk ir padomāt, kur tu esi vainīgs un kāda ir tava atbildība tajā visā. Es ceru, ka tu neskatīsies uz šo sprediķi tikai kā uz mācītāja kļūdām un viņa atbildību, bet arī padomāsi par sevi. Šim sprediķim būs labs tālejošs rezultāts.

Tātad, ja cilvēki aiziet no draudzes, tā ir mācītāja atbildība. Mēs katrs atbildam par sevi Dieva priekšā. Nav tava daļa mani tiesāt, jo uz katru no mums attiecas bauslis “mīli tuvāko kā sevi pašu”. Vienkārši šodien ir tava diena, un par tevi es nerunāšu, tikai par sevi. Būs četrdesmit iemesli, kurus es atzīstu un apsolu mainīt. Atceros, ka reiz savā bērnībā kādam puikam no pagalma izskrūvēju ventiļus ritenim, viņš raudāja, aizgāja mājās un pasauca tēti. Tētis atnāca un man teica, lai piepūšu ar muti šos ventiļus, ko es, protams, nevarēju izdarīt, un teica: “Tu tā vairāk nedarīsi?” Es atbildēju: “Es vairs tā nedarīšu.” Šodien es varu atcerēties savu bērnību un teikt, ka nedarīšu vairs šos četrdesmit punktus. Es esmu reāls, bet šīs ir lietas, kuras es atzīstu un gribu mainīt, jo tu esi svarīgs! Kā Dieva vīrs un mācītājs es apsolu, ka darīšu visu, lai tu draudzē būtu mīlēts un pieņemts, lai tu pilnā mērā iepazītu Dievu un pilnā mērā varētu realizēt savu potenciālu. Draudze “Kristus Pasaulei” nav ideāla vieta, bet ļoti laba vieta tev!

Ir divu grupu cilvēki, kuri aiziet no draudzes, un šīs grupas ir jāņem vērā, kad es mācīšu četrdesmit punktus. Pirmā grupa ir cilvēki, kuri vienu reizi, dažas reizes vai pāris mēnešus ir bijuši mājas grupiņā, neformālajā pasākumā vai dievkalpojumā un pēc tam ir aizgājuši. Otra grupa ir cilvēki, kuri iesakņojās draudzē un pēc tam aizgāja. Pirmā grupa neiesakņojās draudzē, nāca, skatījās, kaut kas neapmierināja, un viņi aizgāja tālāk citas draudzes meklējumos vai vispār nekur. Tie, kuri iesakņojās draudzē, uzņēmās kalpošanas un aizgāja tikai pēc kāda laika, gada, pieciem vai desmit gadiem. Es sākšu ar tiem cilvēkiem, kuri ilgāku laiku ir bijuši draudzē un pēc tam aizgājuši, un kādi no šiem punktiem attieksies arī uz pirmo grupu.

“Un pāri visam tam lai ir mīlestība, kas ir pilnības saite.” (Vēstule kolosiešiem 3:14)

“Jaunu bausli Es jums dodu, ka jūs cits citu mīlat, kā Es jūs esmu mīlējis, lai arī jūs tāpat cits citu mīlētu. No tam visi pazīs, ka jūs esat Mani mācekļi, ja jums būs mīlestība savā starpā.” (Jāņa evaņģēlijs 13:34-35)

Jēzus runāja par mīlestību, ka bez mīlestības mēs neesam nekas. Tāpēc galvenais iemesls, kāpēc cilvēks aiziet no draudzes, ir mīlestības trūkums. Mēs bieži dzirdam no cilvēkiem vārdus, ka draudzē ir par maz mīlestības, un viņiem ir taisnība. Mēs arī nekad nespēsim mīlēt tik pilnīgi, kā mīl Dievs, tomēr mīlestība ir visam pamatā.

“Jo tik ļoti Dievs pasauli mīlējis, ka Viņš devis Savu vienpiedzimušo Dēlu, lai neviens, kas Viņam tic, nepazustu, bet dabūtu mūžīgo dzīvību.” (Jāņa evaņģēlijs 3:16)

Jēzus to paveica mīlestības dēļ. Visa pamatā ir mīlestība. Šie četrdesmit punkti būs sadalīti trīs daļās.

1. Mīlestība. Manas kļūdas, kuras es apsolu izlabot, lai katrs cilvēks būtu mīlēts un pieņemts.

2. Dieva iepazīšana. Tā ir mana atbildība, lai cilvēki draudzē pilnībā iepazītu Dievu, un šeit būs tas, ko es varu piedāvāt, lai tas notiktu.

3. Sava potenciāla realizēšana. Šeit būs tas, ko es darīšu un cik es spēju dot, lai tu varētu sevi realizēt gan kalpošanā draudzē, gan pasaulē, savā biznesā un citās sfērās.

Četrdesmit iemesli, kāpēc cilvēki aiziet no draudzes.

MĪLESTĪBA

1. Mīlestības trūkums no mācītāja.

Cilvēks nejūt patiesu mīlestību no mācītāja. Kāpēc bieži cilvēki no draudzes sociālajos tīklos publicē visu, ko viņi dara, pērk, ēd, dzer un kur brauc? Tāpēc, ka es neesmu spējis tevi pienācīgi mīlēt. Tev trūkst uzmanības, un tu meklē to citur. Tu neesi to atradis draudzē un pie Dieva. Šādiem cilvēkiem vajag atbalstu, komentārus un likes. Ja tu esi mīlēts bērns ģimenē, tev nevajag svešu cilvēkus uzmanību. Ja cilvēkam, kurš apmeklē manu draudzi, ir sviests galvā, tā ir mana atbildība, jo sviestsir manā galvā. Es pilnībā uzņemos atbildību, jo neesmu spējis pietiekami sniegt mīlestību. Kā to var izdarīt viens mācītājs? Man ir komanda, kalpotāji, kuri cilvēkiem kalpo individuāli, un tas nozīmē, ka es neesmu spējis pietiekami mīlēt savu komandu, lai tā pienācīgi aprūpētu katru cilvēku draudzē.

Noskatījos labu filmu “Dangal” (2016), kura veidota, balstoties uz patiesiem notikumiem, par divām meitenēm Gītu un Babitu, kuras kļuva par cīkstonēm, zelta medaļniecēm brīvajā cīņā. Tēvs, bijušais sportists, kurš nerealizēja sevi Indijas birokrātiskajā sistēmā, gaidīja dēlu, kurš varētu turpināt šo sporta veidu, bet piedzima četras meitas. Indijā ar meitenēm nav pieņemts “krāmēties”, jo sievietēm ir ļoti zems statuss, bet viņas skolā piekāva divus puišus, tāpēc tēvs nolēma sākt trenēt divas meitas. Viņš sāka viņas dresēt, ne vienmēr visu paskaidrojot. Viņām bija jālec lejā no tilta ūdenī un pašām pēc tam jātiek ārā, treniņi bija rītā un vakarā, un frizūras arī bija kā zēniem. Gīta un Babita sāka sacelties pret tēvu un domāja, ka viņš nemīl viņas. Meiteņu sportiskie rezultāti bija ļoti vāji, līdz vienam brīdim, kad abas apmeklēja savas draudzenes kāzas, kura bija nelaimīga, ka tika izdota pie vīra. Vēlāk meitenes satikās, un abas māsas sūdzējās jaunajai sievai, ka viņas arī ir nelaimīgas, jo tēvs viņas nemīl. “Ko? Tēvs jūs nemīl? Un kā vēl mīl! Mani kā tādu lietu tēvs izprecināja, bet jūs tēvs trenē par personībām, sievietēm, kuras pašas par sevi spēj pastāvēt!” Un pēkšņi meitenes saprata, ka tēvs visu dara mīlestībā, un kopš tās reizes viņas sāka trenēties no sirds. Šobrīd abas meitenes ir pasaules čempiones brīvajā cīņā. Tas notiek tad, kad cilvēks, saprot, ka viņu mīl.

Es nevēlos attaisnoties, bet pateikt, ka es tevi mīlu. Es vēlos, lai tu kļūsti par spēcīgu personību! Jēzus saka: ja viena aitiņa ir pazudusi, tad jāatstāj tās deviņdesmit deviņas un jāiet pakaļ vienai. Varbūt tu domā, ka štrunts ar to visu aitu, pati vainīga, ka sabuntojās, lai iet galīgi, un vispār, lai lāsts pār viņu. Bet Dieva vārds saka: ja tu mīli, ej viņai pakaļ. Ideja par dievkalpojumu “TU ESI SVARĪGS” radās man, kad biju lūgšanu kambarī. “Ej pakaļ vienai aitiņai!” Jēzus par to runā, un tāda ir Dieva sirds, un, ja mēs gribam Viņam līdzināties, arī mums ir jāiet pakaļ tai vienai pazudušajai. Šis dievkalpojums ir pierādījums tam, ka es cenšos mīlēt un iet pakaļ aitiņām.

2. Komunikācijas trūkums.

Tā ir nespēja atrast kontaktu ar cilvēku. Ja man ar tevi nav komunikācijas, tad tu man neuzticies, un mēs nevaram par visu izrunāties, es nevaru saprast tevi. Tādējādi es nevaru par tevi pareizi domāt un dot pareizus padomus. Tad tā ir mana vaina, ka neesmu pietiekami veltījis laiku savai komandai un panācis to, lai katram būtu pietiekama komunikācija ar savu līderi. Reizēm es pieņemu lēmumu, uzklausot tikai vienu pusi, un tā ir ļoti liela kļūda. Kad es uzklausu abas puses, tad manas domas var radikāli mainīties. Es turpmāk apsolu uzklausīt abas puses.

Ja man ir labas personīgās attiecības ar Dievu, tad man būs arī labas attiecības ar cilvēkiem un otrādāk. Pats svarīgākais draudzē ir attiecības. Cilvēki no draudzes aiziet attiecību dēļ. Komunikācijas trūkums ir tās pašas attiecības, kuru nav vai tās ir sliktas. Tāpat tas notiek arī dažādās organizācijās. Tieši attiecības ir tās, kas cilvēkam liek atstāt konkrēto kolektīvu. Komunikācijas trūkums ir tas pats mīlestības trūkums, tāpēc šajā draudzē šķeltnieki, buntinieki un aprunātāji ir vienīgā cilvēku kategorija, kurai ir aizliegts apmeklēt draudzi. Es viņus mīlu, bet es mīlu arī visas citas aitiņas. Ja es gribu, lai draudzē ir veselīgas attiecības starp cilvēkiem un ja es mīlu savu draudzi, kas nav mana personīgā, bet Dieva draudze, tad es rūpēšos, lai sķeltnieku, aprunātāju un buntinieku šeit nebūtu. Lai katrs šeit var atnākt un baudīt pozitīvu atmosfēru, lai nav tā, ka tu atnāc uz dievkalpojumu un apsēdies kādam blakus, kurš burkšķ kaut ko pret mācītāju, pret draudzi, un tu klausies to visu, un tev nelabi paliek. Es apsolu jums, ka vienmēr būšu ļoti mīlestības pilns pret draudzi un šķeltniekiem, buntiniekiem, tos atšķirot no draudzes.

3. Par maz cilvēku tavā mājas grupā.

Tu atnāci uz draudzi, bet grupiņā ir divi, trīs cilvēki. Attiecības starp cilvēkiem ir pats svarīgākais, bet kādas tev tur var būt attiecības, ja grupiņā ir divi cilvēki? Tu zini cik draugus cilvēkam vajag, lai viņš paliktu draudzē? Piecus. Tev draudzē vajag vismaz piecus, sešus draugus, lai draudzē būtu normālas attiecības un normāla draudzība. Mēs visi gribam draudzēties. Bet ko mācītājs saka? “Kāpēc tu draudzējies ar citu cilvēku? Viņš nav no mūsu grupas!” Neesat saskārušies ar kaut ko tādu? “Viņš nav no mūsu grupas, ko tu tur draudzējies?” Bet, mācītāj, kāpēc tad tavā komandā ir grupas, kur vispār ir tikai divi cilvēki? Divu cilvēku grupa var būt tikai tāda, kur visi ir nostiprināti – kodols, kas sāk jaunu grupu, nevis divi, trīs jaunatgrieztie cilvēki. Kāda ir mana atbildība par to visu? Es neteikšu, ka nebūs vairs tādas grupas, bet es apsolu gādāt, lai grupas ir pilnas un lai dabīgā kārtā veidojas draudzība, nevis kaut ko aizliedzot. Draudzējies ar ko vien vēlies, ja vien tas tev, šim cilvēkam un draudzei ir labi. Ja tas ir citas grupas cilvēks, draudzējies ar citas grupas cilvēku. Ja tas vispār nav kādas grupas cilvēks, draudzējies ar ko tu gribi, tu pats atbildi par sevi. Ja es neesmu spējis tev tavā grupā nodrošināt normālu draudzību ar cilvēkiem, tad droši darbojies. Līderi tagad domā: “Ak, šausmas, nu būs problēmas!” Nebūs problēmu, problēmas jau ir. Es apsolu, ka tev vairs pakaļ nestaigāšu, lai gan līdz šim to baigi daudz jau tāpat neesmu darījis.

4. Es par daudz esmu apspriedis kādus cilvēkus.

Apspriedis tā, ka tas pārkāpj robežu. To jau sauc par aprunāšanu. Jā, mācītājs aprunāja. Reizēm ir kādas vajadzīgas lietas, konkrētas sarunas, kas ir jārunā par konkrētiem cilvēkiem, bet reizēm man pašam slikti paliek, jo jūtu, ka esmu pārkāpis robežu. Es apsolu, ka vairs tā nedarīšu, piedodiet man. Bieži vien šķeltnieki, buntinieki un aprunātāji domā, ka viņus aprunā. Patiesībā mācītājs vai grupas līderis ir darījis zināmu kas kurš ir un no kura ir jāuzmanās, un tas ir pareizi, bet nepareizi ir tas, ka mēs pārkāpjam robežu, kur sākas jau nevajadzīga runāšana. Tik daudz, cik nepieciešams, ir jāpasaka, tas arī viss. Tātad es apsolu ievērot robežu starp pareizu runāšanu un to cilvēku aprunāšanu, kas ir aizgājuši no draudzes vai grēko.

5. Savos sprediķos reizēm pasaku dažādus sviestus.

Es nevarēju atrast īsto vārdu, kā raksturot to, ko parasti pasaku, bet tie ir sviesti, kas cilvēkus var aizvainot. Reiz man pienāca klāt kāda sieviete, viņa personīgi uztvēra to, ka cūka arī Āfrikā ir cūka – ka viņa ir cūka. Es viņai paskaidroju, viss kārtībā, bet tomēr reizēm es pasaku tādus sviestus, kas aizvaino cilvēkus, un tas var būt par iemeslu, kāpēc kāds ir aizgājis. Ko es varu apsolīt? Tiešām, man nav doma aizvainot, es centīšos būt korektāks. Jums jau arī patīk, kad kaut nedaudz pasaka, ne? Nevar jau pilnīgi nemaz neko neteikt vairs, bet ziniet, ka es varu pateikt kaut ko tādu, ko patiesībā nedomāju, bet tu vari uztvert ne tā, kā biju domājis. Es apsolu būt korektāks. Zini kā man ir, ja godīgi? Kad es kaut ko ne tā priekšā pasaku, pēc tam sāku to saprast, un, ja pat cilvēki man saka, ka bija labs sprediķis, kaut kas iekšā man grauž: “Kāpēc es to tā, kāpēc es toreiz to? Dievs to negribēja, tas nav labi! Ai, tu jau neesi perfekts, tu jau neesi ideāls!” Man ir sirdsapziņa, es neesmu vienkārši riebīgs. Ideāls es arī nevaru būt, bet būšu korektāks.

6. Es mēdzu kritizēt kalpotājus publiski.

Piemēram, man kādreiz kaut kas nepatīk slavēšanā, un es varu to publiski pateikt. Es zinu, man vienmēr Svētais Gars runā, ka tas ir nepareizi, ka nevajag kritizēt. Var pateikt pēc tam viens pret vienu, bet visai draudzei tas nav jāzina. Es apsolu publiski kalpotājus nekritizēt, kā vien tik, cik nepieciešams, ja tiešām Dievs to grib, ja tiešām ir kāda īpaša situācija. Arī citu draudžu kalpotājus, es neesmu tiesnesis, lai tagad tiesātu citus. Es apsolu to vairs nedarīt iespēju robežās, tikai tik, cik tas vajadzīgs.

7. Neveselīga kontrole pār cilvēku.

Šajā gadījumā man tiešām tāda lieta, kā izskatās, nepiemīt. Man nav īsti, ko pašam personīgi atvainoties, bet es zinu, ka grupās caur līderiem ir neveselīga kontrole, un tā ir mana atbildība. Tas nozīmē, ka esmu nepareizi audzinājis, nepareizi kalpojis, nepietiekoši mācījis, un cilvēki tiek neveselīgi kontrolēti. Protams, ne visur ir kontrole, un tomēr cilvēks jūtas piespiests kaut ko darīt. To gan es mācu no kanceles – ja tu grupiņu nevadi, tad beigas. Es apsolu rūpēties un sargāt katra cilvēka personīgās domas un brīvību, un izvēli. Starpcitu, pēdējā laikā es par to ļoti daudz mācu, pāris pēdējos gadus es mācu, ka jādara pašam. Jēzus apklusināja vētru un teica macekļiem ko? Kur ir jūsu ticība? Es vēlos katra paša bezkontroles darbības un ticību. Es apsolu no savas puses cīnīties ar jebkāda veida negatīvu kontroli grupās.

8. Pārāk daudz kritikas no manis vai no līdera.

Jā, apzinos, ka reizēm pārcenšos ar kritiku. Ir lietas, kas tiešām ir jāaizrāda, bet turpmāk centīšos, sakot vienu sliktu lietu, pateikt tev vairākas labas lietas un pēc tam to slikto. Tu tici, ka es mainīšos? Viss jau sākas ar to, ka atzīst savas kļūdas, pareizi?

9. Pārāk augstas prasības.

Es saprotu, ka bieži no cilvēka prasu vairāk nekā viņš var izdarīt vai dot. Rezultātā cilvēks jūtas nederīgs, nevarīgs, bet es neesmu varējis novērtēt šī cilvēka spējas. Katram cilvēkam ir sava vieta draudzē un savas spējas, ko viņš spēj savā līmenī izdarīt. Es apsolu vadīt draudzi tā, lai katrs cilvēks var atrast savu vietu draudzē ar pieņemamu atbildību, un būt laimīgs.

10. Draudzes apmeklētāju aizvainojoša izturēšanās.

Piemēram, tu atnāc uz dievkalpojumu, un tajā vietā, kur tu esi sēdējis, sēž kāds cits, un tu pieej pie cilvēka un saki, ka tā ir tava vieta. Tā var izdarīt arī kalpotāji un mācītājs. Mācītājs pats nav atnācis, nav norobežojis pirmo rindu vietas, kur sēž līderi, cilvēks ir atnācis pirmo reizi un apsēdies pirmajā rindā pirmajā vietā, lai būtu tuvāk mācītājam. Kalpotāji atnāk vēlāk, mācītājs nav visu saorganizējis, un tur, priekšējā rindā, sēž šis cilvēks. Viņi zina, ka tā nav pareizi, ka mācītājs nav nolicis tā darīt, un ko viņi dara? Viņi izmet ārā cilvēku no vietas un pārsēdina. Divdesmit, trīsdesmit, četrdesmit procenti, ka šo cilvēku vairs neredzēsim. Kura atbildība tā ir? Mana atbildība. Es patiešām visur esmu pats vainīgs. Neesmu pietiekoši izsekojis, izskaidrojis, neesmu bijis pietiekoši stingrs, neesmu pietiekoši paprasījis, kā to saproti. Neesmu pateicis šādi: “Tu labi šodien izskaties, un es tev uzticēšu ļoti svarīgu kalpošanu, tas nepavisam nebūs grūti. Tev no punkta A (jāparāda punkts A) jāaiznes konkrētais monitors uz punktu B (jāparāda punkts B), un ar to tu būsi parūpējies, ka ir laba Dieva klātbūtnes atmosfēra slavēšanā. Vai varēsi to izdarīt? Un tagad pastāsti man, ko tu saprati – kas ir jāizdara? Paldies!” Es neesmu attiecīgi pārliecinājies, vai cilvēks pareizi saprot. Tiešām, var notikt dažādi pārpratumi. Tā nav paša cilvēka vaina, tā ir mana atbildība. Katrā draudzē tā ir mācītāja atbildība. Draudze neaug, mācītājs vainīgs, draudze aug, atkal mācītājs vainīgs. Visur ir vainīgs mācītājs.

11. Škeltnieki, buntinieki, viltus brāļi.

Ne visi draudzes apmeklētāji ir dievbijīgi cilvēki, ne visi ir draudze. Draudzes “Kristus Pasaulei” locekļi ir tie, kas bauda vakarēdienu. Ir apmeklētāji un ir draudzes locekļi, un tas, ka tu esi apmeklētājs, bet vēl neesi draudzes loceklis, nenozīmē, ka neesi kristietis un ka neesi šajā draudzē, un tomēr ir attiecīgi noteikumi. Bet ir dažādi cilvēki, kas var tev piesēsties blakus, kas traucē grupas vai draudzes pasākumus, un es apsolu būt stingrāks šajos jautājumos – nekādas aprunāšanas, nekādas šķelšanās. Šķelšanās un aprunāšana, kas šķeļ, ir vienīgais iemesls, lai aizliegtu tev apmeklēt draudzi. Es apsolu tam sekot līdzi!

12. Līderis neizšķir, kādā etapā cilvēks atrodas, un prasa no visiem vienādi, ignorē individualitāti un katra cilvēka dāvanas.

Tā ir mana atbildība, ka es neizšķiru, kādā līmenī tu esi, kādas ir tavas dāvanas, un ka skatos uz visiem vienādi. Apsolu pie šī jautājuma strādāt.

13. Pārāk asa nostāja pret cilvēku grēkiem.

Tu zini, ko teica Jēzus farizejiem, kad Viņa priekšā bija sieviete, kas pieķerta laulības pārkāpšanā? “Kas ir bez grēka, lai met pirmais akmeni!” Ja esmu pārāk asi kādu aizskāris tava paša grēka dēļ, tad man jāpaskatās pašam uz sevi – kas ir bez grēka, lai pats met pirmo akmeni. Tāpēc es akmeni apsolu nemest, jo pašam man pietiek visādu trūkumu – te jau vien ir četrdesmit punktu, un tas ir minimums. Te nav visi, bet svarīgākie šodienas tēmai.

14. Nesaderība ar līderi.

Tā būs retāka parādība, bet var būt tā, ka tev ir nesaderība ar savu līderi, ka tas nav tas cilvēks, ar kuru tu vēlies būt līdz galam. Es apsolu, ka mainīšos šajos jautājumos, apsolu risināt, lai katram ir savs īstais cilvēks. Tikai nedomājiet tagad, ka mēs visi varam mainīt savas grupas un līderus. Es spēšu izšķirt, kur tiešām tā ir reāla problēma. Var būt nesaderība, kuras dēļ rodas konflikti, pārpratumi, nesaticība, nesaprašanās, apvainošanās, pēc tam nepiedošana un pēc tam “čau” un prom no draudzes. Viss ir ļoti vienkārši. Katram vajag savu īsto cilvēku. Tas gan ir tāds jautājums, kurā nevar vienkārši tāpat pateikt, ka nav īstais, tomēr līderis nav kā vīrs vai sieva, kuru nevar mainīt.

15. Mācītāja vai līderu amorālas darbības vai pilnīga atkrišana.

Es apsolu nekad neatkrist un nekad neveikt nekādas amorālas darbības, un, ja kaut kas tāds pie manis parādītos, es apsolu cīnīties līdz galam un uzvarēt!

16. Personīgo attiecību ar Dievu trūkums mācītājam.

Ja es kaut ko draudzē nepamanu, tad tas ir manu personīgo attiecību ar Dievu trūkums. Es apsolu nekad neatstāt šīs attiecības, turpināt vienmēr lūgt un mācīt to draudzei. Kādas ir tavas attiecības ar Dievu, tādas ir tavas attiecības ar cilvēkiem.

17. Disciplinēšana.

Ir Dieva griba, un ir attiecības, un mūsu attiecības var šķērsot Dieva gribu. Es tev saku Dieva gribu, bet tu nepiekrīti, tu negribi to dzirdēt, bet mums ir attiecības, lūk, te viņas var arī izjukt. Mums nav jāsabojā attiecības tikai tāpēc, ka mums ir dažādi viedokļi, kaut gan man visticamāk būs pareizs viedoklis attiecībā uz Dieva gribu, tomēr tas nav iemesls, lai mēs sabojātu attiecības, mēs varam mierīgi un diplomātiski to visu atrisināt. Es tā arī darīšu, kad disciplinēšu. Es apsolu darīt to korektā veidā.

18. Vilšanās un atstumtība, izejot no mācītāja komandas.

Manā komandā ir bijuši dažādi cilvēki. Visus, kas ir bijuši un vairs nav manā komandā, es šodien aicināju uz dievkalpojumu. Tā ir mana vaina, ka es neesmu spējis atrast īsto pielietojumu cilvēkam, ka neesmu spējis viņu pietiekami mīlēt, es neesmu viņu sapratis, un galu galā neesmu spējis šim cilvēkam atrast īsto vietu un pielietojumu, kā viņš var kalpot. Iespējams, ka esmu prasījis arī kaut ko nejēdzīgu. Tā ir mana atbildība. Piedodiet! Es to atzīstu un apsolu nākamās reizes rūpīgāk arī izvēlēties cilvēkus komandai un to, kur katram jābūt.

19. Nepiedošana.

Man parasti nepiemīt šī īpašība. Tāpat kā es nezinu, kas ir mazvērtību, tāpat arī par nepiedošanu. Man tas viss varbūt kādreiz minimāli parādās. Var gadīties kādreiz šī īslaicīgā parādība, kas ir pusstundas jautājums, bet cilvēkiem uz mani gan ir nepiedošana. Ko es apsolu? Kad redzēšu kādu skābu seju, es pats pie tevis pieiešu. Bībelē rakstīts – kad redzi skābu seju, pa priekšu ej izlīgsti ar savu brāli un tad nāc un upurē Dievam. Es negaidīšu kādu brīdi, ja redzu, ka esi apvainojies, domājot – esi apvainojies, pats vainīgs. Nē, es esmu vainīgs, es iešu pie tevis iespēju robežās izrunāties.

Tā bija pirmā, lielākā daļa “Mīlēts un pieņemts”. Šie bija punkti par to, ka cilvēks nejūtas manis mīlēts un pieņemts. Nākamā nodaļa ir “Dievs jeb Dieva iepazīšana”. Kā jau es teicu, ja cilvēks jūtas mīlēts un pieņemts un piedzīvo Dievu, un vēl realizē savu potenciālu, tad visam pārējam nav nozīmes, viņš paliek draudzē, paliek savā vietā, kas ir brīnišķīga. Viņš nemaina savu ģimeni un var augt, jo, kaut ko mainot, tu sāc visu atkal no nulles. Tu esi svarīgs, un es darīšu visu, lai tu būtu mīlēts, pilnā mērā pieņemts, iepazītu Dievu un realizētu savu potenciālu. Draudze “Kristus Pasaulei” nav ideāla, bet ļoti laba vieta tieši tev.

PILNĀ MĒRĀ IEPAZĪT DIEVU

“Neko, kas jums noderīgs, neesmu noklusējis, bet jums to sludinājis un mācījis ļaužu priekšā un pa mājām” (Apustuļu darbi 20:20)

“Presbisterim jārūpējas par sludināšanu, kas atbilst mācībai, lai viņš būtu spējīgs paskubināt veselīgā mācībā un atspēkot tos, kas runā pretim.” (Vēstule Titam 1:9)

20. Mācība.

Man ir jābūt tam, kurš māca veselīgu mācību, ka Dievs atbrīvo, dziedina, veselīgu mācību, nevis tikai vienpusīgu. Cilvēks var aiziet no draudzes, ja viņam šķiet, ka mācība nav pareiza un ja tiešām ir nopietnas kļūdas mācībā. Es apsolu vienmēr rūpēties par veselīgu mācību, kas ir tieši Bībeles mācība.

21. Cilvēks nepiedzīvo Dieva tuvumu.

Tā ir mana atbildība, ja slavēšana nav pietiekoši dziļa, lai mēs varētu piedzīvot Dieva tuvumu, mana atbildība, ja ir kādi traucējoši faktori dievkalpojumā, kas neļauj piedzīvot Dieva klātbūtni. Apsolu rūpēties par Dieva klātbūtnes atmosfēru un mācīt to, kas ir Dieva tuvums, jo ne vienmēr sajūtas ir Dieva tuvums. Tas, ka kaut ko nejūti, nenozīmē, ka nav Dieva tuvuma.

22. Emocionāli vairāk aizskar cits sludinātājs, citas draudzes mācītājs.

Es uzaicinu ciemos kādu sludinātāju, vai arī tu internetā dzirdi kādu sludinātāju vai kādā citā veidā, piemēram, radio, un tevi emocionāli uzrunā cits mācītājs, viņa teiktais, viņa sludinātais, kaut nesen tevi aizskāra savas draudzes mācītājs. Es neesmu pietiekoši pareizi mācījis. Tā ir mana atbildība, ja kāds var nomainīt draudzi tikai tāpēc, ka viņu emocionāli vairāk šodien uzrunāja cits mācītājs, bet vakar savs. Es neesmu pietiekoši mācījis par to, ka emocijas nav noteicošais faktors par Dieva tuvumu un Dieva klātbūtni, un vispār par Bībeles veselīgu mācību. Es neesmu pareizi mācījis par emocionalitāti, ka uz emocijām nevajadzētu paļauties. Mana atbildība, jo es zinu, ka, šādā veidā nomainot draudzi, pašam cilvēkam nekas nemainīsies, tas ir emocionāls cilvēks, kurš paļaujas tikai uz sajūtām.

23. Grēks.

Cilvēks nomaina draudzi, jo mums ir ļoti caurspīdīga grupu draudze, kur grēks ir redzams. Nenostiprināts, neiesakņots kristietis grib, lai viņu liek mierā, tāpēc dodas uz citu draudzi, kur par viņa grēku neviens nezina, un viņš turpina grēkot, klausās sprediķus un iestāsta sev, ka attiecībās ar Dievu viņam viss ir kārtībā. Es apsolu, ka nepārmetīšu tev par taviem grēkiem. Draudzes apmeklētājs tu vienmēr vari palikt. Lielākā kļūda ir, ka cilvēks neizstāsta, necīnās un nerisina šo jautājumu. Tā ir mana vaina, ka esmu radījis tādu atmosfēru, kurā nav iespējams uzticēties un risināt to visu. Tie līderi, kas ir nākuši pie manis un izstāstījuši savus grēkus, ir palikuši savās vietās, un kopīgi šos grēkus esam atrisinājuši un uzveikuši. Kaut gan ir cilvēki, kuri paši reklamē savu grēku pa visu draudzi, un tad viņiem sāk palikt kauns, un cilvēks atstāj draudzi. Tā ir mana atbildība. Tieši grēks ir iemesls, lai cilvēks nāktu uz draudzi un paliktu šeit, uzticētos un cīnītos, nevis lai mainītu vietu. Ja tu atstāj draudzi, tad tā jau ir padošanās. Grēciniekam šeit ir īstā vieta, es tevi gaidu. Šeit ir grēcinieku draudze. Ja tev nav grēku, tad met pirmais akmeni. Tāpat arī cilvēki saka, ka nevar lūgt Dievu pēc tam, kad sagrēkojuši, bet tieši tāpēc tev vēl vairāk ir jātuvojas Dievam, jo tu jau neej pie Viņa ar saviem darbiem, bet caur Kristus upuri. Es apsolu mīlēt grēciniekus, tad sanāk, ka mīlu arī sevi.

24. Cilvēcīga pieprasīšana cilvēkam kaut ko mainīt.

Tas ir, apmēram, šādi: „Tev savā dzīvē ir jāmaina to un to, citādi tu esi slikts un dari nepareizi.” Dievišķi vajadzētu būt, ka es nenosodu tos, kas grēko, bet daru visu, lai cilvēks paliek draudzē, lai mums ir normālas attiecības, kas ir glābšanas avots katram cilvēkam. Jā, Jēzus glābj, bet caur draudzi.

25. Kristības un vakarēdiens.

Es nezinu, vai kāds to dēļ ir aizgājis, bet tas var būt par iemeslu. Es kristu tikai tos, kas ievēro visus noteikumus, lai kristītos, tāpat arī ar vakarēdienu. Tie ir pareizi noteikumi. Ja tu vēl neesi kristīts, tas nenozīmē, ka tu neesi ar Dievu. Tu esi apmeklētājs, kas gaida, kad tiksi oficiāli pieņemts draudzē. Neesi pārāk lepns, ja esi kristīts, un neesi noskumis, ja vēl neesi kristīts, tāpat ir arī ar vakarēdienu. Tev ir savas attiecības ar Dievu, un pienāks laiks, kad būsi izpildījis noteikumus un tiksi kristīts, un baudīsi vakarēdienu, caur ko tu ienāksi mūsu draudzē kā draudzes loceklis. Taču glābj tikai Dievs, ne kristības un vakarēdiens. Mēs nevaram rīkoties kā citas draudzes, kuru statistikas sarakstos ir vairāk draudzes locekļu nekā vispār iedzīvotāju Latvijā, taču dievkalpojumos sēž tikai daži cilvēki. Tas nav godīgi, tāpēc apsolu, ka šī kārtība paliks tāda, kāda tā ir. Ja cilvēks gribēs kristīties, viņš to izdarīs. Es apsolu neradīt ilūziju, ka, lai ieietu Dieva valstībā, pietiek tikai ar rituāliem. Apsolu rūpēties arī par draudzes svētumu.

SAVA POTENCIĀLA PILNĪGA REALIZĀCIJA

„ ..lai Dieva cilvēks būtu pilnīgs, sagatavots katram labam darbam.” (Otrā vēstule Timotejam 3:17)

„Bet es gribētu, lai visi cilvēki būtu kā es; tomēr tur katram ir sava Dieva dota dāvana, vienam tāda, otram citāda.” (1. vēstule korintiešiem 7:7)

Mana kļūda ir, ka es arī gribu, lai visi kļūst kā es, tāpat kā Pāvils. Taču Pāvils tālāk paskaidro, ka katram ir sava dāvana. Es nevaru prasīt no visiem vienādi.

26. Draudzē nav nodrošināta vieta, kur katrs cilvēks var sevi realizēt.

Es apsolu, ka nenolikšu visus zem vienas latiņas, apsolu, ka iedziļināšos katra cilvēka individualitātē un dāvanās, lai viņš varētu realizēties.

Piemēram, draudzē ir puisis, kuram ir izteikta vēlme un dāvana skriet. Viņš uzplauka mūsu draudzē un tagad ir viens no labākajiem Latvijas skrējējiem. Šī dāvana jau bija viņā, tomēr, esot draudzē, tā atvērās vēl vairāk, bet ir reizas, kad viņš nav dievkalpojumā. Zini, es īpaši neskumstu, jo arī šī skriešanas dāvana, kas ir Dieva dota, ir jārealizē. Un ko lai dara, ja šie maratoni un nometnes pāris reižu gadā iekrīt tieši svētdienās? Es gribu, lai viņš ir dievkalpojumos, taču gribu arī, lai viņš realizē šo dāvanu, lai viņš ir priecīgs un laimīgs par to. Viņš radīja „Skriešanas akadēmiju”, kurā māca cilvēkiem skriet. Mājas grupā viņš vada pasākumu „Uzveic depresiju”, kur nāk cilvēki arī no pasaules un cīnās ar depresiju skrienot, un Viņi tur dzird Dieva vārdu.

Es gribu, ka jūs nākat un darāt zināmu, ko gribētu realizēt ne tikai draudzē. Es gribu motivēt, palīdzēt atrast īsto pielietojumu jūsu spējām. Es, piemēram neesmu spējis nodrošināt rehabilitācijas centru narkomāniem. Ja mums tāds būtu, tad šie narkomāni paliktu pie mums, nevis tiktu sūtīti uz kādu cita izveidotu centru. Es apsolu padomāt par visu, kas palīdzētu tev sevi realizēt un pacelt. Starpcitu, es veidošu grupu, kuru pats vadīšu un kurā būs uzņēmēji, kas dalīsies arī cits ar citu savā pieredzē. Varbūt viņi nekad nebūs grupas līderi, taču viņos ir šis biznesa vadības talants. Ja vēlies, piesakies laicīgi, jo var nebūt vietas.

27. Prasība katram būt līderim.

Es apsolu, ka palīdzēšu atrast tavu vietu, kur tu gribi būt. Ja negribi vadīt grupu, ja saproti, ka tas nav tavs aicinājums, tad nespiedīšu par visām varītēm tev to darīt.

28. Laulības.

Mācītājs Mārcis Jencītis nelaulā tos, kas pirms kāzām ir sagrēkojuši viens pret otru. Meli! Draudzē būs divu veidu laulības – draudzes priekšā (tiem, kas pirms laulībām dzīvojuši svēti attiecībā viens pret otru) un ofisā (tiem, kas sagrēkojuši pirms kāzām). Kas zina, kā būs pēc kāzām, jo var gadīties, ka parauglaulība draudzes priekšā būs daudz štruntīgāka par ofisa laulību. Svarīgi ir nožēlot padarīto un izsūdzēt to. Vairs nevajadzēs iet uz citu draudzi, lai salaulātos. Bet gadījumā, ja nevari atrast savu otro pusīti un jau gribi meklēt kādu ārpus draudzes, tad apsolu, ka es rūpēšos par to, lai šeit būtu stipru personību vīrieši un skaistas, stipras sievietes. Lai te ir tāda izvēle, ka acis žilbst! Nespiedīšu arī līderim izvēlēties precēties tikai ar līderi. Varēsi precēties, ar ko gribi. Tu esi svarīgs, un es darīšu visu, lai tu būtu mīlēts, pieņemts un pilnā mērā realizētu savu potenciālu.

Tagad būs daži punkti par cilvēkiem, kas atnāk uz draudzi dažas reizes un neiesakņojas. Kāpēc tā notiek?

29. Mūzika.

Ir cilvēki, kas atnāk uz draudzi, un viņus neapmierina slavētāji, viņu ģērbšanās stils, mūzikas stils. Ko es varu apsolīt šajā gadījumā? Turpmāk slavēsim šlāgermūzikas stilā vai dziedāsim kora mūziku ar manu mammu pie klavierēm? Nē, es apsolu neko nemainīt. Turpmāk tikai pieaugsim visā jaunajā – gan mūzikas stilos, gan aparatūrā. Iesim uz priekšu un spēlēsim tādu mūziku, kas cilvēkiem patīk. Turpmāk izmeklēsim vismelodiskākās, visgarīgākās un visjaunākās dziesmas.Pēc kāda laika varbūt būs vairāki dievkalpojumi, katrs savā mūzikas stilā, piemēram, džeza, šlāgera, gospeļmūzikas, kora un smagā roka dievkalpojumi. Iedomājies, ka pie draudzes stāv simtiem moču, un visi rokeri iekšā slavē Dievu. Tāda rokeru draudze esot Īrijā ar mācītāju rokeri. Zinu stāstu par vienu rokeri, kurš ļoti gribēja sist bungas. Mācītājs teica it kā pa jokam, lai viņš nopērk un sit, jo zināja, ka viņam nav ne bungu, ne naudas, taču nākamajā dievkalpojumā šis vīrs sēdēja ar savām jaunajām bungām uz skatuves un bija gatavs tās sist. Viņš pārdeva savu Harley Dawidson, lai slavētu Dievu! Tas tik ir ko vērts!

30. Cilvēks negrib maksāt cenu.

Jūs jautāsiet, kur te mana vaina? Lūdzu, ja tu negribi maksāt cenu, vienalga nāc, klausies, jo tikai tad tev var rasties vēlme maksāt cenu.

31. Nauda.

“Kur paliek nauda? Te tiek atņemta visa nauda!” Es varu tevi iepazīstināt ar mūsu grāmatvedi. Ticiet man, pēc vienas reizes jūs viņu vairs negribēsiet redzēt, jo viņa tādu atskaiti sagatavos, ka galva kūpēs! Viss ir sīki un smalki uzskaitīts. Viņa pat lūdza skapi nopirkt, lai būtu, kur atskaites dokumentus novietot.

32. Sekta.

Mans uzdevums ir informēt, kas patiesībā ir sekta. Ir pieejamas grāmatas, arī manis izdota.

33. Jums nav savas baznīcas.

Tas ir iemesls, kāpēc cilvēks nenāk. Mēs gan ceļam savu baznīcu, bet bez torņa. Tā ir mana atbildība skaidrot cilvēkiem, kas patiesībā ir baznīca. Baznīca ir cilvēki. “No dzīviem akmeņiem tiks uzcelts Dieva nams.”

34. Mācītājs nav speciālā formā.

Apsolu ģērbties vienkārši, stilīgi. Jebkurš, kurš ir te, priekšā, var ģērbties kā viņam patīk, jo katrs mēs esam invidualitātes. Tērps man nav vajadzīgs. Īpašs tērps kaut kādā veidā dod autoritāti, bet patiesā autoritāte ir tad, kad cilvēki tevi ciena, tev tic, mīl, un tu viņus cel, neatkarīgi no tā, kas tev mugurā.

35. Mācītāja sludināšanas stils.

Nepatīk, ka esmu dedzīgs, lecu, kliedzu? Ko es varu apsolīt? Tikai to, ka sludināšu vēl dedzīgāk!

36. Mācītāja pagātne.

Cilvēki šausminās par manu pagātni kā bijušo narkomānu, cietumnieku. Viņi nesaprot, kā tāds var mācīt citus. Es apsolu absolūti neko nemainīt savā pagātnē un turpināt uzsvērt kontrastu starp savu pagātni un tagadni Jēzus slavai. Lai katrs zina, ko Dievs var izdarīt pie pilnīgi pagrimuša cilvēka!

37. Nepakļaušanās cilvēku ieceltajai kārtībai.

Ir noteikta kārtība draudzē, piemēram, nedrīkst ļaut bērniem vieniem skraidīt pa zāli. Ja cilvēks to ignorē, tad arī jebkurā citā sabiedriskā vietā šis cilvēks nepaklausīs. Mana atbildība ir mācīt, ka svarīgi ir pakļauties autoritātēm un ievērot noteikto kārtību.

38. Nepieņemama mācība.

Es apsolu mācīt tikai veselīgu bībelisku mācību, nevis konfesionālas doktrīnas, kas balstās tikai uz cilvēciskiem spriedumiem.

39. Neticība Jēzum Kristum.

Cilvēks vienkārši netic, tāpēc atstāj draudzi.

40. Ģeogrāfija.

Ko darīt, ja draudze un mājas grupa ir pārāk tālu no vietas, kur dzīvo? Es tev varu apsolīt, ka drīzumā mājas grupiņas būs visur jeb Latvijā nebūs tāda punkta, kur nebūtu mājas grupiņa. Tas ir jau procesā.

Lūk, četrdesmit punkti. Tu esi svarīgs! Es darīšu visu, lai tu pilnā mērā tiktu mīlēts un iepazītu Dievu, lai tu pilnā apjomā realizētu savu potenciālu. Draudze “Kristus Pasaulei” ir laba vieta tieši tev.

Sprediķis bija tiem, kas grasās aiziet. Palieciet! Tie, kas ir aizgājuši, nāciet atpakaļ! Un tie, kas vairs nevar atnākt atpakaļ, lai Dievs jūs svētī tajā vietā, kur jūs atrodaties! Vēlos, lai man un draudzei ir vairāk draugu nekā ienaidnieku. Starpcitu, pagājušo nedēļu mūsu draudzes mājas grupās bija trīs simts vienpadsmit cilvēku. Arī šodien jau te ir pavisam maz bīvu vietu. Mēs augam! Slava Dievam!

Mācītāja Mārča Jencīša sprediķi “40 iemesli, kāpēc cilvēki aiziet no draudzes” pierakstīja un rediģēja draudzes “Kristus Pasaulei” redakcija