40 iemesli, kāpēc jāliecina cilvēkiem par Kristu

Šodienas tēma ir viena no Bībeles – Līderu skolas tēmām.
Tēma ir tik ļoti svarīga, ka es nevarēju to nerunāt arī visai draudzei. Biju gandrīz izmisumā, ka es mācīšu šo tēmu skolā, bet visa pārējā draudze, kura skolā nemācās, to nedzirdēs. Tas ir jādzird visiem. Šī tēma nav nekas tāds, ko mēs neesam jau iepriekš dzirdējuši, bet tas būs atkal kaut kas jauns.

Tātad: „40 iemesli, kāpēc jāliecina cilvēkiem par Kristu.” Aptuveni pirms gada mums bija līdzīga tēma, kurā bija 50 iemesli, kāpēc jāstāsta cilvēkiem par Kristu. Šoreiz nebūs nekādu piemēru, tikai Bībele.

Mums ir jāliecina cilvēkiem par Kristu, tāpēc, ka:

1. Jēzus atnākšanas mērķis ir cilvēku glābšana.

 „Jo Cilvēka Dēls ir nācis meklēt un glābt pazudušo.” (Lūkas 19:10)

Kāpēc Jēzus atnāca virs zemes, nomira pie krusta un augšāmcēlās? Kāpēc Viņš izcieta pazemojumu un spīdzināšanas? Kāpēc Viņš atdeva Savu dzīvību? Kāpēc Dievs sūtīja Savu Dēlu? Viņš to darīja, lai izpirktu mūs no grēkiem, lai meklētu un glābtu pazudušo no mūžīgas pazušanas ellē, no grēka varas, no velna varas, no nabadzības, slimībām, no dažādiem verdzības paveidiem. Lai glābtu katru cilvēku individuāli un arī pilsētas, un valstis.

2. Evaņģelizācija ir Dieva mīlestības izpausme augstākajā formā.

Evaņģēlijs ir labā jeb prieka vēsts. Tā ir vēsts par to, ko Dievs ir izdarījis priekš mums. Viņš ir miris, augšāmcēlies un izpircis mūs no grēkiem. Bet evaņģelizācija ir, kad mēs nesam labo vēsti cilvēkiem, kuriem tas ir vajadzīgs. Tā ir liecināšana un sludināšana.

Tad, kad tu stāsti cilvēkiem par Kristu, tā ir mīlestības izpausme augstākajā formā, un mēs pat nespējam to novērtēt. Nav svarīgi, ko tu pats esi iedomājies par to, kāda ir mīlestība augstākajā formā. Nav svarīgi, ko tu pats domā, bet svarīgi, ko Dievs domā, jo Viņš ir tas, kas nosaka, kas ir labs un ļauns, kas ir mīlestība un kas nav mīlestība. Dievs saka, ka mīlestība augstākajā formā ir evaņģelizācija.

„Jo tik ļoti Dievs pasauli mīlējis, ka Viņš devis Savu vienpiedzimušo Dēlu, lai neviens, kas Viņam tic, nepazustu, bet dabūtu mūžīgo dzīvību.” (Jāņa 3:16)

Vai tu biji kādreiz savā neticībā un grēkos? Varbūt tu arī tagad esi bez Dieva, un skaties šo svētrunu? Tad zini, ka tik ļoti Dievs tevi ir mīlējis, ka devis Savu vienpiedzimušo Dēlu. Tas ir evaņģēlijs, ka Jēzus nāca virs zemes, izcieta ciešanas, nomira un augšāmcēlās. Tikai Jēzus Kristus glābj no pazušanas. Ir tikai viens ceļš, patiesība un dzīvība. Un kad mēs nesam to cilvēkiem, tā ir Dieva mīlestības augstākā izpausme.

Šis pats fakts, ko Dievs izdarīja, ir Viņa mīlestības augstākā pakāpe. Jēzus saka, ka: „nav lielākas mīlestības par to, ka kāds atdod savu dzīvību par saviem draugiem”. Viņš runā par mums. Viņš par mums, Saviem draugiem, atdeva Savu dzīvību. Dieva vārdā ir teikts, ka augstākā mīlestības forma ir evaņģelizācija. Interesanti, vai ne? Kā mēs paši esam iztēlojušies, kāda ir tā mīlestība kādu mums vajadzētu izrādīt cilvēkiem? Lūk, ne ar maizi pabarot, draugs. Ir normāli ciest līdzi, iežēloties, pabarot un apģērbt.

Tā nav pavēle, ka jāliecina par Kristu, bet tas ir teikts Dieva vārdā, un viss pārējais paliek tevis paša ziņā. Es neko no tevis nepieprasu un neprasu un neviens no tevis neko negrib. Bet, ja tev kaut ko vajag, tad dari to, ko Dieva vārds saka. Ja gribi būt paklausīgs Dievam, tad klausi Viņam, bet pats. Pagājušā dievkalpojuma tēma bija par labprātību. Tu pats labprātīgi no Dieva saproti un dari to Viņam. Vai nav labi? Tu uzreiz jūties tāds svarīgāks un brīvāks draudzē!

3. Evaņģēlijs jeb liecināšana ir visas mīlestības un bauslības kopsavilkums.

Kāda vien mīlestība varētu būt, un visi Dieva baušļi ir kopā savilkti evaņģelizācijā.

„Jo baušļi: tev nebūs pārkāpt laulību, tev nebūs nokaut, tev nebūs zagt, tev nebūs iekārot un ja vēl ir kāds cits bauslis, saņemami kopā šinī vārdā, proti: mīli savu tuvāko kā sevi pašu.” (Romiešiem 13:9)

Mīlēt tuvāko kā sevi pašu tas ir, ka tu esi glābts un nes labo vēsti cilvēkam. Lūk, bauslība visa kopā savilkta.

Tad, kad tu liecini cilvēkiem par Kristu, tu izrādi viņiem mīlestību augstākajā pakāpē. Grūti saprast? Grūtāk ir izdarīt. Tu neko nejūti pret šiem cilvēkiem? Šeit nav teikts, ka tev kaut kas ir jājūt, bet, ka mīlestība, tā ir evaņģelizācija. Tu domā, kā bez jūtām nevar neko darīt? Te nav rakstīts, ka Dievs tik ļoti juta, ka sūtīja Savu Dēlu, ka Viņš izjuta, aizrāvās un bija tā brīža saviļņojumā, ka nolēma nākt un nomirt pie krusta. Nē, tas bija skaidrs un plānots lēmums mīlestībā. Mīlestība ir kas vairāk nekā sajūtas.

4. Dievs grib, lai visi cilvēki tiktu izglābti.

„Kas grib, lai visi cilvēki tiek izglābti un nāk pie patiesības atziņas.” (1.Timotejam 2:4)

Tāda ir Dieva griba.

5. Evaņģelizācija jeb liecināšana par Kristu cilvēkiem ir Dieva pavēle katram jaunpiedzimušam kristietim.

Ja tu esi jaunpiedzimis kristietis, tad tā ir Dieva pavēle tev. Ja tu neliecini, tu neesi paklausīgs Viņam. Ja tu nejūti vajadzību un emocionālu vēlmi to darīt, tam nav nekādas nozīmes. Nozīme ir Dieva lielajai pavēlei.

„Tāpēc eita un darait par mācekļiem visas tautas, tās kristīdami Tēva, Dēla un Svētā Gara Vārdā.” (Mateja 28:19)

Tā ir lielā pavēle. Jēzus pēc augšāmcelšanās sapulcināja mācekļus un deva pēdējos norādījumus. Un, lūk, centrālais norādījums – ejiet un dariet par mācekļiem. Marka evaņģēlijā šī Rakstu vieta nedaudz atšķiras.

„Un Viņš tiem sacīja: “Eita pa visu pasauli un pasludiniet evaņģēliju visai radībai. Kas tic un top kristīts, tas tiks izglābts, bet, kas netic, tiks pazudināts. Bet šīs zīmes ticīgiem ies līdzi: Manā Vārdā tie ļaunus garus izdzīs, jaunām mēlēm runās, tie ar rokām pacels čūskas, un, kad tie dzers nāvīgas zāles, tad tās tiem nekaitēs. Neveseliem viņi rokas uzliks, un tie kļūs veseli.(..) Un tie izgāja un mācīja visās malās, un Tas Kungs tiem darbā palīdzēja un vārdu apstiprināja ar līdzejošām zīmēm.” (Marka 16:15-18;20)

Marka evaņģēlijā ir rakstīts sludināt, bet Mateja – veidot mācekļus. Tātad gan sludināt, gan veidot mācekļus – tā ir lielā pavēle. Evaņģelizācija neaprobežojas ar to, ka tu pastāsti cilvēkam par Kristu. Cilvēks ir jādara par mācekli. Viņam ir jāpalīdz iet pa panākumu kāpnēm – aizsniegt, nostiprināt, apmācīt, izsūtīt.

6. Jēzus staigāja no vienas vietas uz otru sludinādams, mācīdams, izdzīdams ļaunos garus un dziedinādams.

„Un Jēzus apstaigāja visas pilsētas un ciemus, mācīdams viņu sinagogās un sludinādams Valstības evaņģēliju, un dziedinādams visas sērgas un slimības.” (Mateja 9:35)

Kā tu domā – vai mums ir jāņem vērā tikai tas, ko Jēzus runā, jeb Viņš runā arī caur to, ko Viņš dara? Vai mums tikai jāpaklausa tiem precīzajiem vārdiem, ko Viņš izteica, vai arī jāatdarina un jādara tas, ko darīja Viņš? Kas mums būtu jādara? Dieva vārdā ir aprakstīts, kā Jēzus izturējās, kā reaģēja uz dažādiem apstākļiem un ko Viņš darīja. Ar savu piemēru. Piemēram, mūsu draudzes vīzija – Dieva vadība caur 12 jeb G12. Daudzi nevar saprast, no kurienes mēs to esam ņēmuši. Bet mēs skatāmies, ko darīja Jēzus. Tas ir Dieva vārdā. Viņš pulcēja ap sevi 12 mācekļus, bet tie savukārt pulcēja savus mācekļus. Un tāpēc mēs darām to pašu. Ļoti elementāri.

Es sajūtu mīlestību pret jums. Tas nemaz nav tik brīnišķīgi sajust lielo mīlestību. Ir svarīgi mīlēt, nevis sajust mīlestību. Tu gribi just, ka tevi mīl? Tev vienkārši ir pašam jāmīl.

Jēzus staigāja no vienas vietas uz otru – dziedināja, sludināja, atbrīvoja un mācīja. Lūk, kāpēc arī mums tas ir jādara.

7. Jēzus mums ne tikai ar savu piemēru, bet arī ar Savu vārdu pavēl mums iet no vienas vietas uz otru, no cilvēka pie cilvēka ar labo vēsti.

„Bet, kad tie jūs vajā šinī pilsētā, tad bēdziet uz citu. Patiesi Es jums saku: jūs nebūsit vēl izstaigājuši Israēla pilsētas, tiekāms Cilvēka Dēls nāks.” (Mateja 10:23)

Jēzus viņus izsūtīja pa divi sludināt no vienas vietas uz otru. Viņš teica, ja „vienā vietā jūs vajā – ejiet uz citu”. Ja vienā vietā cilvēks nepieņem tavu evaņģēliju, tad ej pie cita. Ja cits tevi nepieņem, tad ej pie nākamā cilvēka. Ej no vienas vietas uz otru.

8. Mēs esam Kristus miesa.

„Bet jūs esat Kristus miesa un katrs par sevi locekļi.” (1. Korintiešiem 12:27)

Mēs esam Kristus miesa. Pacel un pakustini savas rokas. Tavas rokas? Tās ir Kristus rokas. Mēs esam Kristus miesa. Katrs par sevi mēs esam personība, taču Jēzū Kristū mēs esam Viņa miesa. Dievs ir Gars, un šeit virs zemes Viņš ir Svētajā Garā caur draudzi – caur tevi un mani. Kad mēs ejam, tad Kristus iet. Kad mēs runājam, tad Kristus runā. Mēs esam Kristus miesa un bez mums neviens Viņa darbu nedarīs. Dievs ir izvēlējies Savu miesu Kristū – cilvēkus. Mēs esam tie, kas ceļam Dievam garīgo namu no dzīviem akmeņiem.

9. Primārais mērķis ir tevi izglābt un sekundārais – darīt tevi par glābēju.  

Primārais Dieva mērķis, kāpēc Viņš atnāca virs zemes un nomira par taviem grēkiem ir, lai izglābtu tevi. Otrkārt, lai caur tevi glābtu citus. Tas ir ļoti vienkārši un ir rakstīts Bībelē.

„Un, pie Galilejas jūras staigādams, Viņš redzēja Sīmani un Sīmaņa brāli Andreju tīklus jūrā metam; jo tie bija zvejnieki. Un Jēzus tiem sacīja: “Nāciet Man pakaļ, Es jūs darīšu par cilvēku zvejniekiem.” (Marka 1:16,17)

Jēzus tūlīt pasaka mērķi. Pieņem Jēzu un glāb citus. Tad, kad tu esi izglābts, Dievs dara tevi par cilvēku zvejnieku. Tu esi cilvēku zvejnieks! Tagad tu zini, kāpēc citiem kristiešiem ir zivis uz mašīnām? Tāpēc, ka viņi ir zvejnieki! Pirmās draudzes laikā, kad bija vajāšanas un nevarēja publiski un atklāti runāt, viņu savā starpā bija parole, kā sazināties un atpazīt vienam otru. Piemēram, viņi varēji uzzīmēt smiltīs zivi. Pirmie apustuļi bija zvejnieki.

Tātad, ja tu esi izglābts, tad tev jāevaņģelizē, jo Dievs dara tevi par cilvēku zvejnieku. Ja tu neesi izglābts, tu klusē.

10. Cilvēki nevar izglābties no elles, ja mēs nepildām Kristus pavēli.

„Jo ikviens, kas piesauc Tā Kunga Vārdu, tiks izglābts.” (Romiešiem 10:13)

Kā lai cilvēki tic, ja nav kas sludina? Cilvēki nevar tikt izglābti, ja tu nerunā, neraksti, nesludini un neej pie cilvēkiem. Ja tu nelūdz par viņiem un tev sarakstā nav cilvēki, par kuriem tu lūdz. Viņi nevar tikt izglābti. Tu zini to, ka katrs, kurš ir šeit, nav tāpat vien. Kāds par tevi lūdza Dievu un varbūt tu pat nezini kurš. Lūgšanām ir ļoti izšķiroša nozīme. Arī evaņģelizācija bez lūgšanām nav īsta evaņģelizācija. Ja es evaņģelizēju, man ir arī jālūdz par šo cilvēku. Jēzus saka, ka „tu nevari ieiet stiprā namā un to aplaupīt, pa priekšu to nesasaistījis”. Tātad tu nevari iet un atņemt velnam viņa īpašumu, ja tu pa priekšu velnu neesi sasaistījis, un velnu tu nemaz nevari tik vienkārši sasaistīt. Bet ar lūgšanas un gavēšanas palīdzību tas ir iespējams.

11. Par Dieva bērniem tiks saukti tikai tie, kas evaņģelizē, kas stāsta cilvēkiem par Jēzu. 

„Svētīgi miera nesēji, jo tie tiks saukti par Dieva bērniem.” (Mateja 5:9)

Te nav rakstīts, ka svētīgi ir miera glabātāji savā sirdī. Svētīgi nav tie, kas bauda mieru, ieiet katedrālē, tradicionālajā baznīcā, aizbrauc īpašā ekskursijā uz īpašo vietu ar īpašo ūdeni, krustu un mūmiju, īpašo bildi un īpašajiem kauliem un ieiet tajā „miera” vietā un izjūt svētbijību, ka skudriņas skrien pār kauliem.

Es vasarā gāju peldēties un redzēju, kā viena meitene salikusi kājas krustā, sēž uz laipiņas pašā galā un blenž pāri ezeram. Un viņa ilgi tur tā sēdēja. Vēl pagaidām tas palīdz, bet, kad stāvēs Dieva priekšā, tas vairs nepalīdzēs.

Šeit ir teikts – miera nesēji, nevis miera glabātāji. Mūsu mājas grupiņās un draudzē miera nav. Mums ir kustība, kā skudru pūznī un tie, kas grib mieru, ātri vien atrod mieru kaut kur citur.

Tie, kas liecina par Kristu cilvēkiem, tiks saukti par miera nesējiem. Tagad tu saprati, kāpēc uz katra krēsla bija pieci ielūgumi, ja tu esi viens? Šie ielūgumi uz Ziemassvētku dievkalpojumu, kur būs drāma, koncerts un Ziemassvētku svētruna, un tie ir paredzēti, lai tu tos iedotu vismaz pieciem cilvēkiem. Un bukleti ir vēl. Mums ir arī skaists klipiņš ar ielūgumu uz Ziemassvētku dievkalpojumu. Liec draugos, sūti visiem saviem draugiem šo ielūgumu, un gaidi reakciju. Jo zini, ka šajos svētkos, visi nāk uz dievkalpojumu. Galvenais tikai aicināt. Visi domā, kur vienreiz gadā aiziet? Ja tu viņu paaicināsi, viņš nāks uz šo pasākumu.

12. Tie, kas neevaņģelizē, nav derīgi nekam.

„Jūs esat zemes sāls; bet, ja sāls nederīga, ar ko tad sālīs? Tā neder vairs nekam, kā vien ārā izmetama un ļaudīm saminama.” (Mateja 5:13)

Tas ir teikts Dieva vārdā. Tu esi zemes sāls. Kas ir sāls? Tas, kas piedod garšu ēdienam. Tātad tu piedod cilvēku dzīvei jēgu, dzīvību, garšu, mūžīgu dzīvību. Un ja tu nenes šo vēsti cilvēkiem, ja tu neevaņgelizē, tad šāda sāls ir sabojāta un neder nekam. Lūk, cik svarīgi ir kāpt sev pāri un liecināt cilvēkiem par Jēzu, jo pretējā gadījumā šī sāls vairs nav derīga nekam, kā vien ārā izmetama un ļaudīm saminama. Tas nozīmē, ka cilvēki sāks tevi kontrolēt – cilvēku domas, idejas, un nevis Dieva griba.

13. Dievs prasīs atbildību no manis un tevis.

„Cilvēka bērns, Es tevi esmu ielicis par sargu Israēla namam. Kad tu uztversi vārdu no Manas mutes, tad tev tie jāpamāca un jābrīdina Manā Vārdā, kad Es saku bezdievim: tev jāmirst! – un tu to nepamāci un nebrīdini, lai bezdievis atgrieztos no sava ļaunā ceļa un tas paliktu dzīvs, tad bezdievis gan nomirs savos grēkos, bet viņa asinis Es prasīšu no tavas rokas. Bet, kad tu bezdievi būsi pamācījis un viņš tomēr neatstājas no savas bezdievības un sava ļaunā ceļa, tad viņš nomirs savos grēkos, bet tu izglābsi savu dzīvību.” (Ecehiēla 3:17-19)

Kam Dievs prasīs atbildību? Tev un man. Tas viss ir ļoti nopietni. Es, evaņģelizējot glābju pats savu dzīvību. Ja es zinu, ka ir Debesis un elle, un Jēzus ir vienīgais ceļš, un ja es to nedaru zināmu cilvēkiem, es kļūstu atbildīgs viņu bojāejā. Nevajag pārdzīvot par katru cilvēku, kuram tu neesi pateicis, nevajag pārspīlēt, bet fakts ir tāds, ka mēs atbildam par to, ko mēs darām vai nedarām.

14. Nekāds attaisnojums netiks pieņemts, kāpēc tu neliecināji.

„Bet, kā jums zināms, es pirmoreiz, slims būdams, sludināju jums evaņģēliju.” (Galatiešiem 4:13)

Pāvils sludināja, būdams slims. Tātad viņš neņēma vērā, ka viņš ir slims vai viņam ir kādi apstākļi mājās, vīrs vai sieva ne šādi, ne tādi. Nekāds iemels netiek ņemts vērā. Ja tu būtu invalīds – bez rokām, kājām un pat mēms, arī tad tu atrastu iespēju evaņģelizēt. Ir tāds vīrs Niks Vudžiks. Viņam nav ne rokas, ne kājas, bet viņš peld, darbojas, apprecēja skaistuli un sludina. Viņš gan runā, bet es domāju, ja arī viņš nerunātu, tad viņš paņemtu zīmuli mutē un uzzīmētu evaņģēliju. Katrs atradīs savu iespēju, savu veidu, kā to darīt. Katram ir kaut kas tāds – spējas un talanti, ko Dievs tieši viņam ir iedevis, kā viņš spēj evaņģelizēt. Cits vairāk rakstot, cits – runājot, cits – ar labiem darbiem. Ir dažādi veidi, kā to darīt. Cits – publiski uzstājoties vai satiekoties viens pret vienu. Pie kāda nāk ciemos, bet kāds pats iet ciemos.

Pasaulē visi – partijas un laicīgas organizācijas, sludina savas idejas. Mēs dzīvojam melu pasaulē. Cilvēki un valdības cīnās par ietekmes zonām un sfērām, un izmanto melus, groza vēsturi, piebāž mums pilnu galvu ar mēsliem. Mēs pat nespējam aptvert, kādus melus stāsta dažādas sabiedriskās organizācijas. Arī no valsts struktūrām nāk meli un murgi.

Vakar mūsu draudzes pārstāvji bija konferencē. Ir divas organizācijas – Dzimta un Ģimene, kuras informē cilvēkus par juvenālo justīciju, par geju kustību un tās patiesajiem mērķiem, un par pedofiliju. Eiropā un arī Latvijā cenšas legalizēt homoseksuālismu un arī pedofiliju. Latvijā jau pirms daudziem gadiem ir pieņemts likums, ka vecāki pēc likuma nav ne mamma, ne tētis, bet ir tikai dabīgais aizbildnis. Tas jau sen ir pieņemts bez tavas ziņas. Šobrīd valsts struktūrām ir tiesības ienākt faktiski jebkurā ģimenē un paņemt tavu bērnu. Šobrīd tas vēl nenotiek tik skaļi, bet vidēji četri pieci bērni katru dienu tiek izņemti no ģimenēm. Un no desmit bērnu izņemšanas gadījumiem, tikai viens ir likumīgs. Pārējie deviņi ir nelikumīgi, bet viņi to izdara un viņiem tas izdodas. Tā ir viena no nejēdzībām, kas tagad notiek. Bērni ir pa īstam apdraudēti, un tas viss notiek caur meliem. Bērnudārzos bērniem cenšas ieskaidrot un iemācīt, ka viņš nav ne vīrietis, ne sieviete. Dzirdēju, ka kaut kur Eiropā jau rīko nometnes šādiem bērniem, lai padarītu viņus par idiotiem. Lūk, tie vēl ir tikai ziediņi.

Mēs dzīvojam melu pasaulē, cilvēki un valdība cīnās par savām ietekmes zonām. Viņi izmanto melus un dažādas nejēdzības. Un ko mēs darām? Vienīgais ko var likt pretī tam visam ir evaņģēlijs.

Jēzus teica Pēterim: „Tu esi Pēteris – klints, un uz tevis Es celšu Savu draudzi un elles vārtiem to nebūs uzvarēt!”

Elles vārtiem draudzi nebūs uzvarēt, un caur draudzi mēs spējam atnest gaismu, mainīt visu šo situāciju un atklāt, kas ir patiesība, un kas ir ļauns un kas ir slikts. Mēs lūdzam un cīnāmies, arī mūsu lūgšanām ir liela nozīme.

Kad es rakstīju grāmatu „Patiesība par sektām”, es to darīju ar apziņu, ka tas var slikti beigties. Jo tajā brīdī neviens vēl nerunāja par krievu politiku Latvijā, visi bija kā apmāti. Pa televīziju mierīgi runāja par sektām, bet tas notika pretlikumīgi. Krievijas politiķi mierīgi bīdīja cauri šīs lietas un vēl tagad to dara. Ukrainā tas viss jau ir slikti beidzies. Brīvības aizstāvji jeb ukraiņi sēž cietumos. Un jebkādi centieni kaut ko mainīt tiek apspiesti ar reālu fizisku spēku. Lūk, arī Krievijā ir tas pats.

Vienīgais ko mēs varam likt pretī, ir evaņģēlijs. Mēs esam atbildīgi un mēs esam ietekmīgi. Toreiz, kad es rakstīju, tas bija pat bīstami, man bija doma sūtīt uz drošības iestādēm, bet es domāju, vai tad viņi nezina, manuprāt, vajadzētu zināt gan. Mums ir lūgšanu saraksts un mēs lūdzām par draudzes aizsardzību. Un, kas tagad notiek, par šīm lietām jau runā skaļi. Tur ir tik viltīga sistēma, ka mēs paši uzķērāmies. Par ko mēs vēlējām? Par kristiešiem, kuri bija Saskaņas centrā. Es to nemaz nezināju. Es nedomāju, ka kristieši var būt Saskaņas centrā. Es to pat nevarēju iedomāties. Un kad sākām to visu izrunāt sapratām, ka kļūdījāmies un vairāk mēs tā nedarīsim. Mūsu valsts ir nacionāla valsts ar savu Satversmi, un nekādas naidīgas politikas mēs nevaram kā kristieši atbalstīt.

Mums ir jārunā, jālūdz un jārunā patiesība, evaņģēlijs. Tas izmaina visu. Sabiedrība ir sašķēlusies divās daļās, latviešos un krievos. Kurš to izdarīja? Tiek apzināti melots un tiek grozīta Latvijas vēsture, krievu skolās nemāca pat kas ir Lāčplēša diena, māca tikai par krievu estrādes māksliniekiem.

Mēs kļūstam līdzvainīgi, mēs esam atbildīgi par savu valsti, mums jālūdz un mums jārunā par evaņģēliju. Mēs esam pilsēta kalna galā, gaisma šai pasaulei. Pat šis draudzes bukletiņš, kas ir iespiests, runā uz cilvēku, kad tu to kādam iedod. Šajā bukletā ir draudzes cilvēku liecības un tas uzrunā cilvēkus. Galvenais, iedod to cilvēkiem. Kad es ar kādu iepazīstos, es dodu šo bukletu.

Man ir uztaisītas apsveikuma kartiņas, kuras es dāvināšu savas mājas iemītniekiem, katram. Tur ir rakstīts: „Apsveicam Kristus dzimšanas svētkos, lai Kristus piedzimst jūsu sirdīs!” Tas runās, man Dievs to teica izdarīt. Es iedomājos, kā cilvēki saņems apsveikumu un teiks: „O, forši!” Cilvēks izlasot šo apsveikumu ilgi domās par tā saturu, viņš domās, kā tas ir – Kristus piedzims manā sirdī? Un man nemaz nav mērķis evaņģelizēt savas mājas iedzīvotājus, es dzīvoju Siguldā, jo mana seja ir pietiekami pazīstama Latvijā, visi mani pazīst, tāpēc man reizēm gribas noslēpties. Rīgā es neesmu ļoti populāra personība, bet Limbažos gan, tāpēc mēs pārcēlāmies uz Siguldu.

Es sāku savu liecināšanu, tiklīdz atgriezos pie Dieva. Tas notika Limbažos un es liecināju visiem pēc kārtas, darbavietās, visur. Kad es visiem jau biju liecinājis, meklēju iespējas, kā vēl to darīt. Ieraudzīju kā Stīvs Hills to dara, bukleti un viņa seja virsū. Es arī iespiedu bukletus, savu bildi ar uzrakstu „dziedināšanas dievkalpojums”, pats kopā ar sievu iznēsāju pa visām pastkastēm, paši visu darījām un paši sludinājām. Ko tik mēs netaisījām, futbola maču, pilsētas komanda ar mūsējo komandu, pēc tam pasākums kultūras namā, visi saņēma balvas. Bija evaņģelizācija pēc evaņģelizācijas un cilvēki vienmēr nāca, reklāmas avīzē, mana seja bija visur, Limbažu televīzijā es sludināju katru nedēļu, cilvēki skatījās. Televīzijas studijā man visu atļāva, jo mani visi pazina, jo zināja kāds es biju agrāk un kādas izmaiņas bija notikušas manā dzīvē.

15. Tāpēc, ka Jēzus skaidri saka, ka evaņģelizācija ir steidzama un neatliekama prioritāte.

„Un uz kādu citu Viņš sacīja: “Nāc Man līdzi!” Bet tas sacīja: “Atļauj man papriekš noiet un apglabāt savu tēvu.” Bet Jēzus uz to sacīja: “Ļauj miroņiem apglabāt savus miroņus, bet tu ej un sludini Dieva valstību!”” (Lūkas evanģēlijs 9:59-60)

Lai miroņi paši tiek galā ar saviem miroņiem, tu ej un sludini. Ko nozīmē tēvu apglabāt? Tas nozīmē kārtot mantojuma lietas un citus jautājumus. Jēzus neuzskata neko svarīgāku par evaņģelizāciju, nekādas mantojuma lietas, pat ne ģimene nav svarīgāka par to, jo, ja mēs neliecinām, mēs neesam nekam derīgi.

16. Tāpēc, ka tu vari kļūt vainīgs dvēseļu pazušanā.

„Bet mana dzīvība man nekādā ziņā nav tik dārga, lai es atstātu nepabeigtu savu ceļu un uzdevumu, ko esmu dabūjis no Kunga Jēzus, apliecināt Dieva žēlastības evaņģēliju. Tagad es zinu, ka jūs manu vaigu vairs neredzēsit, jūs visi, kuru vidū es esmu staigājis, sludinādams Dieva valstību. Tāpēc es jums apliecinu, ka neesmu vainīgs nevienas dvēseles pazušanā. Jo es neesmu kavējies jums sludināt Dieva prātu pilnībā.” (Apustuļu darbi 20:24-27)

Pāvils saka, ka viņš nav vainīgs nevienas dvēseles pazušanā, jo viņš nav kavējies sludināt. Viņš to darīja un nekavējās, tā ir neatliekama prioritāte, un mēs varam kļūt vainīgi Dieva priekšā, ja mēs kavējamies to darīt.

17. Tava gaisma tavā dzīvē un tumsa ir atkarīga no evaņģelizācijas.

„Bet sapratīgie mirdzēs kā debesjuma spožums, un tie, kas daudzus veduši pie taisnības, kā zvaigznes mūžīgi mūžam.” (Daniēla grāmata 12:3)

Kas mirdzēs kā zvaigznes? Tie, kas daudzus veduši pie taisnības, tie mirdzēs. Tumsa vai gaisma manā dzīvē ir tomēr atkarīga no tā, vai es dodu un mīlu savu tuvāko.

18. Tāpēc, ka liecināšana ir neatņemama tavas ikdienas sastāvdaļa.

„Jo, kad es sludinu evaņģēliju, tad man nav ko lepoties; jo man tas jādara. Vai man, ja es nesludinātu evaņģēliju!” (1. Korintiešiem 9:16)

Tā ir ikdiena, man tas jādara.

19. Tāpēc, ka Jēzus apmeklēja mājas un pavadīja laiku ar grēciniekiem.

„Un notika, Tam viņa namā pie galda sēžot, redzi, daudz muitnieku un grēcinieku nāca un sēdēja līdz ar Jēzu un Viņa mācekļiem pie galda.” (Mateja evaņģēlijs 9:10)

Ja mēs gribam Viņam līdzināties, mēs darām tāpat.

20. Tāpēc, ka Jēzus iežēlojās par cilvēkiem.

„Un, kad Viņš ļaužu pulkus redzēja, sirds Viņam par tiem iežēlojās, jo tie bija novārdzināti un atstāti kā avis, kam nav gana.” (Mateja evaņģēlijs 9:36)

Par ko iežēlojās? Par pūli, kurš bija bez aprūpes, bez Dieva, bez līderiem, bez mācības un cerības.

21. Tāpēc, ka cilvēki, kuri grib dzirdēt labo vēsti ir vairāk nekā tie, kas to var pateikt.

„Tad Viņš saka uz Saviem mācekļiem: “Pļaujamā daudz, bet pļāvēju maz.” (Mateja evaņģēlijs 9:37)

22. Tāpēc, ka tiem, kas evaņģelizē, nekas netrūks.

„Un tie runāja savā starpā, ka viņiem nav maizes. Un, to nomanīdams, Viņš uz tiem sacīja: “Ko jūs runājat, ka jums maizes nav? Vai jūs vēl nemanāt, nedz noprotat? Vai jums sirds vēl ir apcietināta? Jums ir acis, bet jūs neredzat; jums ir ausis, bet jūs nedzirdat? Jūs neatminaties, kad Es tās piecas maizes tiem pieciem tūkstošiem lauzu, cik grozu ar druskām jūs esat pielasījuši?” Tie Viņam saka: “Divpadsmit.”” (Marka evaņģēlijs 8:16-19)

Ja tu esi kopā ar Jēzu, ja tu kalpo, tev nekā netrūks, tev būs pārdabiska Dieva apgādība.

23. Tāpēc, ka tev ies līdzi zīmes un brīnumi un pārdabiska aizsardzība.

„Tie ar rokām pacels čūskas, un, kad tie dzers nāvīgas zāles, tad tās tiem nekaitēs. Neveseliem viņi rokas uzliks, un tie kļūs veseli.” (Marka evaņģēlijs 16:18)

Mēs dzīvojam bezdievīgajā pasaulē, plēsoņu pasaulē, kur cilvēki cits citu ne tikai ir gatavi to izdarīt, bet arī cits citu aprij, un tev tas nekaitēs. Un Dāvids saka: „jebšu tūkstotis krīt man blakus un desmit tūkstoši pa labo roku, mani tas neskars”.

24. Tāpēc, ka Jēzus liek spiest nākt visus iekšā, kas pagadās.

„Tad kungs sacīja kalpam: ej uz lielceļiem un sētmalēm un spied visus nākt iekšā, lai mans nams būtu pilns.” (Lūkas evaņģēlijs 14:23)

Dieva griba ir, ka Viņa nams ir pilns. Tu apmeklē mājas grupiņu, un cik cilvēku ir tavā mājas grupiņā, vai ir vēl vietas kādam? Dieva vārds saka – ej uz sētmalēm, ej uz maskačkupie narkomāniem un dzērājiem, ej arī uz Vecrīgu pie biezajiem, ej pie tūristiem un velc iekšā. Velc iekšā, spied visus nākt iekšā, jo Dievs tā saka. Viņš konkrēti saka, ka Viņš sataisīja mielastu un aicināja Izraēlu, bet Izraēls negribēja un Viņš saka savam kalpam, un tie esam mēs: „Ejiet pie visiem un spiediet viņus nākt iekšā, lai Mans nams būtu pilns!” Cik mūsu zālē vēl ir vietas? Daudz. Dievs negrib tukšas draudzes. Viņš negrib pustukšas grupiņas. Viņš grib pilnas draudzes un pilnas mājas grupiņas ar glābtiem cilvēkiem.

25. Tāpēc, ka iespēja evaņģelizēt ir privilēģija.

„Man, vismazākajam starp visiem svētajiem, dota šī žēlastība pagāniem pasludināt Kristus neizdibināmo bagātību.” (Efeziešiem 3:8)

Tā ir žēlastība un privilēģija, ka tu vispār vari stāstīt cilvēkiem par Dievu. Ka tu vari būt Viņa vēstnesis un Viņa diplomāts. Ir tāda draudze Ukrainā „Dieva Vēstniecība”, tā ir vislielākā draudze visā Eiropā. Tu vari būt vēstnieks.

26. Tāpēc, ka lai atgrieztos kāds cilvēks pie Dieva, ir jāsludina daudziem.

Vai tu zini, kā reklāma darbojas? Vienam cilvēkam pateici un viss, viņš uzreiz atnāca?! Pasaulē reklāma tā nedarbojas un arī Dieva valstībā nē. Jo vairāk cilvēkiem tu stāsti, jo lielāka iespēja kādam no viņiem atgriezties pie Dieva. Es šo principu izmantoju ceļot draudzi šeit. Mēs iespiedām bukletus un izplatījām visā Rīgā, tā mēs iesākām draudzi šeit.

„Bet daži viņam piebiedrojās un kļuva ticīgi. Starp tiem bija Dionisijs, areiopaga loceklis, kāda sieva, vārdā Damarida, un vēl citi līdz ar viņiem.” (Apustuļu darbi 17:34)

27. Tāpēc, ka Jēzus ir vienīgais ceļš uz debesīm.

„Jēzus viņam saka: “ES ESMU ceļš, patiesība un dzīvība; neviens netiek pie Tēva kā vien caur Mani.” (Jāņa 14:6)

Ir tikai viens ceļš uz debesīm, un Viņa Vārds ir Jēzus.

28. Tāpēc, ka Kristus mīl ikvienu un ir nomiris par katru cilvēku.

„Bet Dievs Savu mīlestību uz mums pierāda ar to, ka Kristus par mums miris, kad vēl bijām grēcinieki.” (Romiešiem 5:8)

Par katru grēcinieku Kristus ir nomiris, ne tikai par tevi vai par mani, bet par katru. Un Viņš sagaida, ka tu iesi un izglābsi viņus.

29. Tāpēc, ka nekāda gudrība vai cita mācība neglābj no pazušanas ellē.

„Un tā arī es, pie jums nākdams, nenācu ar augstu valodu vai gudrību, nesdams jums Dieva liecību.” (1. Korintiešiem 2:1)

Ar ko Viņš nāca? Ar Kristus svētību, ar tīru evaņģēliju spēkā. Un kāds ir evaņģēlijs? Visi ir grēkojuši, visiem trūkst Dievišķās godības. Ir tikai viens ceļš uz debesīm, ir elle un debesis un Jēzus Kristus, kurš ir nomiris un izpircis tevi no grēkiem. Atzīsti, ka tu esi grēcīgs, pieņem Jēzu kā savu Kungu un savu Vadītāju, lūdz piedošanu par grēkiem. Izdarīji to, Jēzus ienāk tavā sirdī, glābj, šķīstī, tev ir mūžīgā dzīvība!

30. Tāpēc, ka elle ir reāla.

„Vai, ja tevi tava roka apgrēcina, nocērt to; tev labāk kā kroplim ieiet dzīvībā, nekā ar divām rokām noiet ellē, neizdzēšamā ugunī.” (Marka evaņģēlijs 9:43)

31. Tāpēc, ka debesis un paradīze ir reālas.

„Bet mēs gaidām pēc Viņa apsolījuma jaunas debesis un jaunu zemi, kur taisnība mājo.” (2. Pētera vēstule 3:13)

„Un Jēzus tam sacīja: “Patiesi Es tev saku: šodien tu būsi ar Mani paradīzē.”” (Lūkas evaņģēlijs 23:43)

Tā ir vieta, kur nav ļaunuma, kur valda Dievs. Tur nav velna, tur nav grēka. Tā nav tāda vieta, kā šī pasaule. Tā ir reāla un pastāv jau šodien. Un ikviens, kurš Kristū mirst, iet uz turieni, ikviens, kurš mirst bez Kristus, iet ellē.

32. Tāpēc, ka, kamēr tu klausies šo sprediķi , nomirst 12 000 cilvēku.

Cik daudz cilvēku no viņiem iet ellē un cik uz debesīm? Manuprāt, ļoti maz iet uz debesīm.

33. Tāpēc, ka turpmākajās 24 stundās aptuveni 143 000 cilvēku aizies vai nu uz debesīm, vai nu uz elli.

Atkarībā no tā, vai kāds viņam ir pastāstījis evaņģēliju un vai viņiem ir bijusi iespēja izvēlēties.

34. Tāpēc, ka Dieva tiesa būs katram.

„Un, kā cilvēkiem nolemts vienreiz mirt, bet pēc tam tiesa.” (Ebrejiem 9:27)

Mēs katrs stāsimies Dieva priekšā.

35. Tāpēc, ka visi ir grēkojuši un visiem ir vajadzīga piedošana caur Jēzu Kristu.

„Jo visi ir grēkojuši, un visiem trūkst dievišķās godības.” (Romiešiem 3:23)

Vai tu esi lietojis šo Rakstu vietu, kad esi stāstīji cilvēkiem par Dievu? „Visi ir grēkojuši, arī tu, draugs, tikai Jēzus glābj!” Visiem ir vajadzīga piedošana.

36. Tāpēc, ka grēcinieki ies ellē, bet izglābtie uz debesīm.

„Tātad grēka alga ir nāve, bet Dieva balva ir mūžīga dzīvība Kristū Jēzū, mūsu Kungā.” (Romiešiem 6:23) 

37. Tāpēc, ka Jēzus ir mūsu grēku izpircējs, ja mēs ticam uz Viņu.

„Viņš ir mūsu grēku izpircējs, ne tikai mūsu vien, bet visas pasaules grēku.” (1. Jāņa 2:2)

38. Tāpēc, ka ikviens, kurš atzīst savu grēcīgumu Dieva priekšā un pieņems lēmumu ticēt uz Kristu, tiks izglābts.

„Ja atzīstamies savos grēkos, tad Viņš ir uzticīgs un taisns, ka Viņš mums piedod grēkus un šķīsta mūs no visas netaisnības.” (1. Jāņa 1:9)

39. Tāpēc, ka Jēzus grib lai katrs, kurš ir atgriezies pie Dieva, arī jaunatgrieztais, tūlīt, uzreiz sludina evaņģēliju.

Kad Pāvils atgriezās pie Dieva, viņš tūlīt sludināja.

„Un, kad Viņš kāpa laivā, tad ļaunā gara apsēstais Viņu lūdza, lai tas varētu palikt pie Viņa.” (Marka evaņģēlijs 5:18) 

Jēzus Gereziešu zemē dziedina apsēstu cilvēku. Kad šis cilvēks gribēja palikt pie Viņa, Jēzus viņam teica: „Ej un sludini, ko Dievs tev ir darījis”, viņš aizgāja un visās tuvākajās pilsētās sludināja evaņģēliju.

Nav svarīgi kāds tu esi biji un kāda ir tava izglītība, sociālais stāvoklis, esi atgriezies pie Kunga, ej un sludini evaņģēliju, tāda ir Dieva gribu.

40. Tāpēc, ka šodien ir īstais laiks pieņemt Kristu, tiem, kuri nav pieņēmuši un sludināt evaņģēliju, tiem, kuri nav sākuši to darīt un sludināt ar lielāku sparu tiem, kas jau to dara. 

Mācītājs Rons Reigans, cilvēks, kurš bija noteikti vairākas reizes trakāks par mani, pirms atgriezās pie Dieva, un viņam bija kāds īpašs redzējums un lūk, viņš raksta par sevi.

„Reiz es nolēmu paņemt savu mazo dēlēnu Roniju Polu uz pilsētiņu ar nosaukumu Pidžinforda, kur atrodas neliels tirgus. Kad es iegāju pa galvenajām durvīm, tad cits vīrietis arī tajā pašā laikā nāca caur durvīm man pretī. Viņš netaisījās man griezt ceļu un es viņam arī nē. Naids un dusmas pacēlās manī un es ietriecu viņa ar galvu durvīs. Vīrietis nokrita uz pudeļu kastēm. Pudeles saplīsa lauskās, kas izšķīda visapkārt pa visu veikalu. Ļaudis sāka kliegt un skriet uz visām pusēm. Vīrietis paķēra sasistu pudeli un vicināja to gar manu seju. Es pacēlu roku, lai atsistu sitienu, bet viņš pārgrieza man dzīslas, vēnas un artērijas. Es niknuma lēkmē iesitu vēlreiz un spēru ar kāju, bet viņš pāršķēla artērijas un dzīslas manai kājai. No manas rokas un kājas asinis šļācās, kā no strūklakas. Ar katru sirds pukstu no manis pumpējās ārā asinis un kļuvu slābans. Tirgus priekšnieks ielika mani manā mašīnā un teica: „Ja nepaspēsim uz slimnīcu, tad tu nomirsi”. Mans mazais dēlēns histērijā kliedza un trakoja. Kamēr tikām līdz slimnīcai manas kāju potītes pasažiera pusē burtiski slīka asinīs. Es dzirdēju balsis. Bet nevarēju vairs atvērt acis jo biju bez spēka. Es dzirdēju, kā mediķi saka: „Vediet viņu uz Noksvilas slimnīcu, viņam vajag palīdzību, kādu mēs nevaram sniegt”. Viņi iecēla mani ātrās palīdzības mašīnā un veda uz Noksvilu. Kāds piezvanīja manai sievai un viņa iesēdās kopā ar mani sanitārajā mašīnā. Kāds no mediķiem, kas bija ar mani mašīnā aptuveni 21-22 gadu vecas, paskatījās man sejā un jautāja: „Ser, jūs pazīstat Jēzu Kristu?” Es ar visiem spēkiem, kas man bija palikuši nolādēju šo zēnu un Dievu. „Nav nekāda Dieva, kas tas par Jēzu par, ko tu runā!” Bet jaunais cilvēks turpināja: „Jēzus mīl tevi, piesauc Viņu, Viņš palīdzēs”. Kaut kas manī iekšā lika to izdarīt un sāku kliegt: „Jēzu, ja tu patiešām esi, tad palīdzi man”. Jaunais cilvēks turpināja: „Jēzus nomira par tevi”. Tajā pašā laikā es dzirdēju, kā histēriski raud mana sieva.

Kaut kādi dūmi piepildīja mašīnu, es vairs nevarēju redzēt, elpot, man likās, ka tas ir ugunsgrēks. Es sāku kliegt: „Es neko neredzu”! Tajā pašā laikā es caur dūmaku sāku dzirdēt dīvainas balsis: „Nazi (Ronija iesauka). Ronija! Atgriezies atpakaļ, nenāc uz šejieni, nenāc tuvāk, nenāc uz šejieni”! Es turpināju dzirdēt balsis un kad dūmi sāka izklīst ieraudzīju tādu, kā bedri karjerā, kādā mēs bērnībā peldējāmies. Tā bedre izskatījās, kā toreiz, kad mēs karjerā ielējām benzīnu un aizdedzinājām. Viss dega un es gāju tuvāk šai bedrei. Es redzēju tur cilvēkus. Cilvēki dega nedziestošā ugunī, viņu sejas, ķermeņi bija uguns liesmās. Viņi kliedza manu vārdu.

Es gāju vēl tuvāk un sāku atšķirt atsevišķus cilvēkus, bet joprojām nevarēju saprast, kas tas ir. Es redzēju divus cilvēkus stāvot cieši līdzās un es redzēju, ka tie ir Billijs un Fredijs, abi mani brāļi, viņi dega ugunī un kliedza. Arī es sāku kliegt: „Ko jūs te darāt! Jūs taču aizgājāt bojā uz šosejas ar 1957. g. Ševroleta markas automašīnā, abi piedzērušies, kad ietriecāties tirdzniecības centra sienā ar ātrumu 160 km stundā. Ko jūs te darāt!” Bet brāļi atbildēja: „Nenāc uz šejieni, te ir šausmīgi, no šejienes nav izejas”. Es paskatījos sāņus un : „O, Čārlz, ko tu te dari? Pēdējo reizi es tevi redzēju pie Pidži upes, mēs nevarējām izvilkt tevi no mašīnas, jo visi bijām galīgi piedzērušies, kad tu iekriti upē, mēs nevarējām tevi izvilkt. Mēs redzējām caur caurspīdīgu ūdeni tavu seju, bet nevarējām izglābt”. „Ej atpakaļ, nenāc uz šejieni teica viņš”.

Tad es redzēju puķu bērnus, tie ir hipiji un Eru Vodoleju. Es redzēju tur daudzus, kas bija miruši no pārdozēšanas. Pēc tam es ieraudzīju savu draugu Ričardu: „O, Ričard es nevaru tev neko palīdzēt. Kad mēs aplaupījām alkoholisko dzērienu veikalu Atlantā, tu pat nesaprati, ko tu dari. Tev bija veca pistole, kurai nebija patronu un tu pat nepaspēji pieprasīt pārdevējam naudu. Tas cilvēks nezināja, ka tava pistole nav pielādēta un no letes apakšas izvilka 357 kalibra revolveri un izšāva tiešā tēmējumā no kā tava sirds vienkārši izlidoja no krūtīm. Tu nokriti uz autostāvvietas biļešu automāta un noslīdēji zemē tieši sasistajos stiklos un pār tevi notecēja vīns sajaukts ar tavām asinīm. Pēdējais, ko tu pateici, bija Ak, Dievs”! Ričards sauca: „Nenāc šeit, tu ne ar, ko man nevari palīdzēt”!

Es nevaru aprakstīt šīs šausmas, ko redzēju. Pēkšņi viss kļuva melns un es pamodos. Pēc 48 stundām es attapos slimnīcā, mana sieva sēdēja pie manis. Man bija simtiem šuves uzliktas. Tas, ko es redzēju, es nevarēju aizmirst.

Šodien cilvēki man prasa, kāpēc es raudu, ko es skraidu un dejoju, kad sludinu. Bet es domāju: Ak, Jēzu, ja ar viņiem notiktu tas, kas ar mani, tad viņi zinātu kāpēc. O, Jēzu, es nevienu negribu ienīst, ne uz vienu negribu šaut. O, mans Dievs, es mīlu katru cilvēku!”

Mums ir 40 iemesli, kāpēc jāliecina cilvēkiem par Kristu, izvēle ir tavā ziņā. Es esmu izvēlējies, es nemiršu, bet dzīvošu. Es sludināšu Tā Kunga darbus!

Mārča Jencīša svētrunas iztirzājumu rakstīja Pārsla Jankovska un Daila Lielbārd