Neziņa par savu nākotni veselības dēļ cilvēkus var novest pie emocionāli smagām sekām.
Arī Andžela pēc ārsta apmeklējuma, uzzinot analīžu rezultātus, bija izmisumā un vairāk nekā piecus gadus dzīvoja nomāktībā par savu saslimšanu. Rezultāti uzradīja, ka sieviete sirgst ar hronisku B – hepatītu. Ārstu prognozes nebija iepriecinošas un liecināja, ka ar šo diagnozi būs jāsadzīvo visu mūžu. Šādas ziņas sievieti noveda smagā depresijā, viņa satraucās par ārstu teikto, ka zāles būs jālieto visu mūžu.
Emocionāli Anželai smagāk kļuva, kad viņa par savu nelaimi pavēstīja draugiem, daži pat izbeidza kontaktēties un novērsās. Draudzene, ar kuru sieviete dzīvoja kopā, kamēr atradās peļņā ārzemēs, lika viņai meklēt citu dzīves vietu. Andžela pārdzīvoja šo gadījumu, kas depresiju tikai pastiprināja. Kā viņa pati saka, tas bija smagākais posms sievietes dzīvē, tomēr ticība Dievam deva spēku un cerību.
Andžela lasa Dieva Vārdu Bībeli ikdienā un viņa zināja, cik būtiski ir ticēt Dievam un tam, ka Viņš spēj dziedināt. Jēzus salīdzina ticību ar sinepju graudiņu Mt 17:20: “Bet Jēzus tiem saka: “Jūsu mazticības dēļ; jo patiesi Es jums saku: ja jums ticība ir kā sinepju graudiņš, tad jūs sacīsit šim kalnam: pārcelies no šejienes uz turieni, – un tas pārcelsies, un nekas jums nebūs neiespējams.” Atkal citā vietā stāv rakstīts Mk 9:23: “Bet Jēzus uz to sacīja: “Tu saki: ja tu spēj! Kaut tu varētu ticēt! Tas visu spēj, kas tic.” Bībele mums māca lūgt neatlaidīgi Mk 11:24: “Tāpēc Es jums saku: visu, ko jūs lūgdami lūgsit, ticiet, ka jūs dabūsit, tad tas jums notiks.”
Jaunā sieviete neapstājas savās lūgšanās un turpināja ticēt līdz reiz pamanīja Facebook portālā reklāmas plakātu, kas vēstīja par dziedināšanas dievkalpojumu. Ar šo reklāmiņu bija dalījusies kāda draudzene. Andžela saprata, ka tā ir atbilde uz viņas lūgšanām, viņa uzrakstīja savai draudzenei, sazvanījās un, pēc viņas uzaicinājuma, ieradās arī kristīgajā mājas grupiņā. Tur Andžela izstāstīja par savu problēmu. Grupiņas vadītāja aizlūdza par Andželu, sacīdama:
”Jēzus Kristus Vārdā, esi dziedināta”! Andžela gan teica grupiņas vadītājai – vai tiešām tā ir? Vai viņa varbūt vesela, jo ārsti taču teica ko citu. Grupiņas vadītāja atbildēja :”Dievam nekas nav neiespējams!”. Arī apustuļa Jēkaba vēstulē Bībelē ir minēts, ka slimības gadījumā ir jāvēršas pie draudzes vecajiem – šajā gadījumā grupiņas vadītājas. Jk 5:14-15: “Ja kāds starp jums ir nevesels, lai viņš ataicina draudzes vecajus, un tie lai lūdz Dievu par viņu, to svaidīdami ar eļļu Tā Kunga Vārdā. Un ticīga lūgšana izglābs slimo, un Tas Kungs viņu uzcels.”
Andžela noticēja Dievam, Bībelē rakstītajam un tam, ko teica grupiņas vadītāja. Viņa savā sirdī pieņēma, ka ir vesela un ka Dievs dziedina. Pēc aizlūgšanas pagāja pāris dienas un Andžela devās uz E.Gulbja laboratoriju nodot kārtējās analīzes. Nākamajā dienā Andžela saņēma ziņu, ka analīzes ir negatīvas. Liels prieks un neizsakāms atvieglojums pārņēma sievieti, jo viņa saprata, ka piecu gadu murgs bailēs un nomāktībā bija beidzies. Andžela bija lūgusi Dievam divas lietas – dziedināšanu un draudzi, kuru viņa varētu saukt ar savām garīgajām mājām. Dievs atbildēja uz abām lūgšanām – viņa ir vesela un tagad regulāri apmeklē draudzi “Kristus Pasaulei”. Viņa ir neizsakāmi priecīga par notikušo brīnumu, jūtas droši un brīvi, jo slimībai bija raksturīga augsta infekciozitāte jeb iespēja to nodot arī citiem, kas, iespējams, raisīja diskomfortu apkārtējiem cilvēkiem un vēlmi izvairīties no kontakta ar Anželu. Viņa grib, lai visi cilvēki ir glābti, lai visi iepazīst to, cik labs ir Dievs un kādas lieliskas lietas notiek ar cilvēkiem, kuri tic un paļaujas uz Viņu. Nāc pie Dieva un uztici savas problēmas Viņam!
Anželas Kusinas liecību pierakstīja Haralds Austriņš
