Jaunpiedzimšanas fenomens ir Bībeles centrs – Kristus nāve un augšāmcelšanās.
Jo tik ļoti Dievs pasauli mīlējis, ka Viņš devis Savu vienpiedzimušo Dēlu, lai neviens, kas Viņam tic, nepazustu, bet dabūtu mūžīgo dzīvību. (Jāņa evaņģēlijs 3:16)
Ikviens, kas tic uz Kristu, kas tic uz Viņa nāvi un augšāmcelšanos, kļūst jauns cilvēks, un tas ir fenomens. Jauns cilvēks ir fenomens, un ar loģisko domāšanu tas pat nav izprotams.
Tādēļ, ja kas ir Kristū, tas ir jauns radījums; kas bijis, ir pagājis, redzi, viss ir tapis jauns. (2. Korintiešiem 5:17)
Es līdz 2000. gadam biju lietojis narkotikas 13 gadus, bija alkoholisms, likumu pārkāpumi, un seši gadi brīvības atņemšanas iestādēs. 2000. gadā biju uz nāves sliekšņa, mana dzīve faktiski bija beigusies. Vienīgais, kas mani turēja pie dzīvības, bija iekšēja, spēcīga izjūta, ka, ja es izdarīšu pašnāvību, nonākšu ellē. Es ļoti skaidri to sapratu, kaut arī es nebiju no kristīgas ģimenes, man nebija informācijas, lai to vispār saprastu, bet iekšēji es skaidri zināju, ka nekas nebeigsies, ka viss tikai sāksies tajā pasaulē. Es kā slīcējs ķēros pie salmiņa. Es biju meditējis, nedaudz runājis ar nezināmu dievu, bet tā bija pirmā reize manā mūžā, kad es teicu: „Jēzu, ja Tu esi Tas Dievs, kas radījis debesis un zemi, tad izmaini manu dzīvi!” Notika brīnums. Aukstā, tumšā cietuma kamerā, kur uz sienām bija ledus, es saucu uz Dievu: „Jēzu, piedod manus grēkus, nāc manā sirdī un esi manas dzīves Kungs.” Tajā brīdī es pieņēmu lēmumu, ka es sekošu Jēzum. Es atzinu, ka Viņš ir vienīgais ceļš. Bībele saka, ka Jēzus ir vienīgais ceļš, patiesība un dzīvība. Es to pieņēmu, un tajā brīdī notika brīnums, ko nevar izskaidrot neviens. Dažādi cilvēki pat izsmej mani, ka tās bija halucinācijas. Bet fakts ir tāds, ka notika brīnums. Tas bija sekunžu jautājums, kad es izteicu šo lūgšanu, asaras man izsprāga, un tā es raudāju trīs diennaktis. Tajā brīdī es iekšēji skaidri zināju, ka es vairs nevaru lamāties. Es pat nemācēju runāt, man bija jāmācās runāt no jauna, jo es nespēju paskaidrot domu bez lamuvārdiem. Tas bija moments, un tas bija pārdabiski. Es vairs nevēlējos pārkāpt laulību, nevēlējos narkotikas, alkoholu. Es gribēju strādāt, un tādam cilvēkam kā es iepriekš strādāt bija grēks. Tajās aprindās, kurās es uzturējos, darbs un godīgi strādāt bija grēks. Es gribēju strādāt. Tās bija radikālas izmaiņas, un tās nebija no šejienes. Ja kas ir Jēzū Kristū, tad tas ir jauns radījums, un tas ir fenomens.
Pagāniskajā pasaulē un jau jūdu pasaulē, vēl pirms Kristus, jaunpiedzimšanas jēdziens nebija svešs. Cilvēki pēc tā tiecās, cilvēki to meklēja. Frīģiešiem ir bijusi tradīcija: kad viņi kādu uzņēma savā ticībā, viņi pieņēma, ka šis cilvēks ir kļuvis jauns cilvēks, jauns radījums, un deva viņam dzert pienu. Realitātē viņš nebija jauns cilvēks. Viņš gribēja būt jauns cilvēks, bet viņš palika tas pats vecais cilvēks, jo ir tikai viens Vārds zem debess dots, kurā mums lemta pestīšana. Ja Dēls jūs darīs brīvus, tad jūs patiesi būsiet brīvi. Jūdiem bija tradīcija: kad prosēlīti, cilvēki, kas no pagāniskās ticības pārgāja jūdu ticībā, teorētiski pat drīkstēja precēt savu māti, jo viņi skaitījās jauni cilvēki. Vai viņi bija jauni cilvēki? Viņi nebija jauni cilvēki, un to pierāda tas, ka viņi paši savu Mesiju piesita krustā. Izmaiņas no iekšienes – tas ir fenomens. Tas izmainīja manu dzīvi. Tas izmainīja tavu dzīvi, tieši jaunpiedzimšana.
Bībelē ir kāds stāsts, Jāņa evaņģēlija 3. nodaļā, par Nikodēmu, kurš bija jūdu valdības vīrs. Viņš nāca pie Jēzus naktī, un tas nozīmē, ka viņš kaunējās, ka kāds varētu uzzināt, ka viņš ir bijis pie Jēzus. Jēzus bija ārkārtīgi populārs un tajā pašā laikā arī ārkārtīgi ienīsts. Mēs nevaram izdabāt visiem. Jēzus arī necentās izdabāt visiem. Ja mēs gribam izdabāt visiem, tad esam kā dažkārt nederīgi politiķi, nekas līdzīgs ar Kristus dabu. Politika nav slikts vārds, bet politika tiek lietota arī negatīvā nozīmē, un politiķis tiek uzskatīts par cilvēku, kurš izdabā visiem. Cilvēks, kurš, lai kaut ko pateiktu, neko nepasaka. Tajā pašā laikā politika ir veids, kā mēs ietekmējam savu valsti. Šis valdības vīrs nāca pie Jēzus slepeni naktī un teica Viņam, ka viņš atzīst, ka Jēzus ir mācītājs no Dieva. Forši, ka pie tevis nāk un saka, ka tu esi no Dieva.
Jēzus atbildēja: “Patiesi, patiesi Es tev saku: ja cilvēks nepiedzimst no augšienes, neredzēt tam Dieva valstības.” (Jāņa evaņģēlijs 3:3)
Viņš teica viņam, ka tas viņam nepalīdzēšot, ka viņš atzīst Jēzu par mācītāju un skolotāju no Dieva, jo, ja cilvēks nepiedzimst no augšienes, tad viņam neredzēt Dieva valstību, nenonākt Debesīs. Tev jāpiedzimst no augšienes!
„Kas no miesas dzimis, ir miesa, un, kas no Gara dzimis, ir gars. Nebrīnies, ka Es tev esmu sacījis: tev jāpiedzimst no augšienes. Vējš pūš kur gribēdams, un tu dzirdi viņu pūšam, bet nezini, no kurienes viņš nāk un kurp viņš iet. Tāpat ir ar ikvienu, kas piedzimis no Gara.” (Jāņa evaņģēlijs 3:6-8 )
Jo tik ļoti Dievs pasauli mīlējis, ka Viņš devis Savu vienpiedzimušo Dēlu, lai neviens, kas Viņam tic, nepazustu, bet dabūtu mūžīgo dzīvību. (Jāņa evaņģēlijs 3:16)
Šajās Rakstu vietās Jēzus vērš uzmanību uz to, ka nevis tas, kurš tic, ka viņš ir jauns radījums, bet gan tas, kurš tic, ka Jēzus ir Dieva Dēls, patiesi ir jauns radījums. Jēzus paskaidro, ka tas ir fenomens, kuru neviens nespēj izskaidrot. Viņš salīdzina to ar vēju. Vējš pūš, kur gribēdams, to var just, var dzirdēt, bet tu nezini, no kurienes tas nāk. Tas ir vienkāršs salīdzinājums brīnumam, kas notiek ar cilvēku tad, kad viņš notic un pieņem Kristu kā savu Glābēju.
Es nomainīju automašīnu, iegādājoties klasi zemāku nekā man bija. Kāds jauns draugs man teica: “Ja tu iesi politikā, tad šī mašīna tev būs labāk piemērota.” Tagad mašīna man ēd sešus litrus degvielu uz 100 km. Iepriekšējās mašīnas degvielas patēriņš bija 15-20 litri uz 100 km. Es nolēmu būt pieticīgāks. Apnika tērēt degvielu tādos daudzumos. Šo mašīnu pērkot izlēmu, ka tā man būs tikai uz neilgu laiku, tā kā pagaidu mašīna. Tomēr neko nevar zināt. Parasti neviens pagaidu mašīnā neiegulda, to neremontē. Pamanīju, ka sāk klaudzēt amortizatori. Mašīnai ir adaptīvie amortizatori, kas nemaksā lēti. Es pasūtīju lietotus no Lietuvas par daudzkārt zemāku cenu. Kāpēc es mainu amortizatorus, ja negrasos ilgi braukt ar šo mašīnu? Ar prātu es sev saku: “Ko tu dari? Vai tev nav, kur naudu likt? Kāpēc tu maini? Lai maina nākamais saimnieks. Tu nopirki, un drīz pārdosi tālāk, nav nekādu problēmu. Kāpēc tev jāremontē?” Es nevaru braukt ar mašīnu, kurai kaut kas nav kārtībā. Es tāds nebiju, pirms iepazinu Kristu, toreiz es neuzņēmos nekādu atbildību par savu dzīvi, nerisināju problēmas, gāju pašplūsmā pa plato ceļu. No tā brīža, kad pieņēmu Kristu par savu Glābēju, man nav miers, ja kaut kur kaut kas nav kārtībā, es gribu to risināt. Lūk, kādēļ es tērēju naudu un remontēju automašīnu, kura man ir tikai uz laiku. Ja gribi labu auto, pērc to no manis. Tomēr saka arī tā: “Ja gribi iegūt ienaidnieku, pārdod draugam mašīnu.” Tas tādēļ, ka bojājas visas mašīnas, un vainīgais būs tas, kurš pārdeva. Rumbulā visu laiku stāsta “pasakas”, ka ar mašīnu ir braucis mācītājs, jūrnieks vai sieviete. Es gan nezinu, kādēļ sieviešu mašīnas ir labākas. Es domāju, ka ir tieši otrādi. Bet ar šo mašīnu tiešām ir braucis mācītājs. Draugs, jaunpiedzimšana ir iekšējas izmaiņas, tas ir fenomens. Un tās notiek visās dzīves sfērās. Nav runa par to, ko tu vari vai nevari, bet gan par to, ka tu vairs negribi grēkot, tā vairs nav tava būtība. Kas ir Jēzū Kristū, tas ir jauns radījums. Vējš pūš, kur gribēdams, tu to jūti un dzirdi, bet nezini, no kurienes tas nāk. Fenomens! Tev ir jāpiedzimst no augšienes.
“Ja nu Dēls jūs darīs brīvus, jūs patiesi būsit brīvi.” (Jāņa evaņģēlijs 8:36)
Un, ja mēs esam piedzimuši no augšienes, mēs redzam, kas ir labs un kas ir slikts. Lūk, atšķirība, vai cilvēks ir piedzimis no augšas vai nav piedzimis no augšas.
Cilvēki ir dažādi. Kad Jēzus uzdeva jautājumu, ko tu par Mani saki, kas Es esmu, tad cilvēki teica, ka Jēzus ir pravietis, ka Viņš ir Elija. Un Pēteris teica, ka Viņš ir Kristus. Es iedomājos Pētera skatienu tajā brīdī. Viņš bija Kristus fans! Kristus – dzīvā Dieva Dēls! Viņš atzina Kristu kā vienīgo Glābēju. Un Jēzus saka: tu esi Sīmanis. Sīmanis nozīmē ūdens zāle, nekāds. No šīs dienas, draugs, tu esi Pēteris – klints. Klints, uz kuras Es celšu Savu draudzi. Pagrieziena punkts ir tad, kad atzīsti Kristu kā savu Glābēju. Tu esi jauns radījums. Tev ir jauns sākums, jauna dzīve.
Tuvākajās dienās es ar savu patēvu kaut kur aizbraukšu. Patēvs vēlas aizbraukt uz savām tēva mājām Cēsu rajonā, Leņķu pagastā, dziļā mežā, kur arī es savas vasaras pavadīju. Un viņš nav cilvēks, kurš var pats tā mierīgi kustēties. Gadi ir pietiekoši daudz, un ir arī slimības. Viņš ir cilvēks, ar kuru ir saistīta mana dzīve. Mēs esam draugi. Neskatoties uz visu, mēs esam draugi, un viņš grib, lai es viņu aizvedu. Bet, draugs, tas nebija iespējams līdz 2000. gadam! Šis cilvēks bija mana mūža lielākais murgs. Un šis cilvēks bija mana mūža lielākais ienaidnieks! Es viņu ienīdu. Es viņu nolādēju kā zēnu, kurš man pagalmā iespēra. Man bija tādas dusmas, ka es ar asarām acīs nolādēju viņu, kaut viņš nomirtu. Es viņu lādēju! Bet man gadījās ļoti izturīgs patēvs. Mana lielākā dzīves problēma bija nepiedošana manam patēvam. No turienes izrietēja viss mans dzīvesveids. Un jaunpiedzimšanas brīdī es izkusu. Nepiedošana pilnīgi pazuda. Man nebija vajadzīgs nekāds inkaunters vai kāda speciāla kalpošana. Manī izzuda naids pret savu patēvu. Es uzreiz rakstīju vēstuli mammai un atsevišķi patēvam. Es viņu par tēti nosaucu. Es uzrakstīju, ka viņam piedodu. Es pēkšņi sāku saprast, cik es pats ļauns esmu bijis. Ne jau viņš. Nu, viņš arī ir bijis ļauns, bet es arī, un es redzēju tikai sevi. Es rakstīju patēvam vēstuli, un viņš atrakstīja atpakaļ. Viņš nav nekad man zvanījis vai rakstījis. Tomēr viņš atsūtīja šo vēstuli, un tas bija pirmo reizi mūžā. Tā bija pilnīga piedošana. Un tāda tā ir līdz šim brīdim! Draugs, tas ir fenomens. Tas ir brīnums! Tas ir evaņģēlijs un evaņģēlija vēsts! Un mūsu uzdevums, draugi, ir šo evaņģēlija vēsti sludināt un izplatīt! Prioritāri! Jo patiesība dara brīvu!
Arī mūs, kas savos pārkāpumos bijām miruši, darījis dzīvus līdz ar Kristu: žēlastībā jūs esat izglābti! (Efeziešiem 2:5)
Jaunpiedzimis cilvēks ir izglābts cilvēks. Esmu izglābts! Tu esi izglābts, tev pieder mūžīgā dzīvība. Tev ir jauna sirds, jauns gars, jauna dzīve!
Viņš uznesa mūsu grēkus Savā miesā pie staba, lai mēs, grēkiem miruši, dzīvotu taisnībai; ar Viņa brūcēm jūs esat dziedināti. (1. Pētera 2:24)
Tu, jaunais cilvēks, esi garīgi vesels cilvēks! Tu esi emocionāli vesels cilvēks! Tu esi fiziski miesā vesels cilvēks! Un ne tikai ir svarīgi tā domāt par sevi, bet tu tāds esi! Tās nav jūdu pasakas. Tas ir brīnums! Aleluja!
Kas ir pasaules uzvarētājs? Tikai tas, kas tic, ka Jēzus ir Dieva Dēls (1. Jāņa 5:5)
Kas ir uzvarētājs? Neiedziļinoties var teikt: Jēzus ir Kungs, bet, draugi, Bībele saka, pasaules uzvarētājs ir tas, kas tic, ka Jēzus ir Dieva Dēls. Tu esi jaunpiedzimis uzvarētājs! Un nenāc naktī kā Nikodēms, kurš nāca pie Jēzus naktī. Kāpēc Nikodēms nāca naktī? Viņam bija aprēķini un apsvērumi, kāpēc viņš nāca pie Jēzus. Mums ir jābūt tiem, kas mēs esam. Esi tas, kas tu esi Jēzū Kristū! Ļauj sev dzīvot tā, kā Dievs to tev ir paredzējis!
Bet, tā kā jūs esat sekmēm bagāti visās lietās: ticībā, vārdā, atziņā, visādos centienos un savā mīlestībā uz mums, tad esiet bagāti arī šinī labdarības lietā. (2. Korintiešiem 8:7)
Mācītāja Mārča Jencīša sprediķi “Jaunpiedzimšanas fenomens” pierakstīja un rediģēja draudzes “Kristus Pasaulei” redakcija
