Gudrība Bībelē. 2. daļa

Pagājušā svētdienā mēs mācījāmies no Dieva vārda, ko tad Bībele saka par gudrību.
Šodien mēs šo tēmu turpināsim. Es nedaudz atgādināšu, ko mēs pagājušā svētdienā iemācījāmies. Mēs iemācījāmies, ka pats Dievs ir gudrs. Dievs, kas radījis debesis, zemi un arī cilvēku, vislabāk pārzina šos procesus. Dievs ir visgudrs. Jēzus saka, ka Viņš vēlas, lai mēs būtu gudri. Katrs cilvēks piedzimst ar smadzenēm. Paldies Dievam, ka Viņš mums ir devis smadzenes. Mēs nevaram tikai lūgt un gaidīt, ka mums no debesīm kaut kas nobirs un mums nebūs jādomā un jāstrādā. Par nožēlu jāatzīst, ka liela daļa kristiešu tā domā. Mums jāapzinās, ka Dievs mums ir devis smadzenes, lai mēs domātu, iegūtu gudrību, analizētu, izdarītu pareizus secinājumus, pareizi rīkotos un noteiktu paši savu likteni. Gudrība bez Dieva svētības ir pasaules ļaunuma sakne. Tas iesākās jau Ēdenes dārzā, kad pirmie cilvēki skatījās uz aizliegto augli un padomāja, ka viņi grib būt gudrāki par Dievu. Sekas līdz šim brīdim ir acīmredzamas visā cilvēcē. Tāpat arī kāda būtne, kas mājoja debesīs un bija apveltīta ar skaistumu, sacēlās un tika izdzīta no debesīm, un tā kļuva par sātanu, kas ir pretinieks visam, ko Dievs ir iedibinājis. Kāds bija iemesls, kāpēc šis gaismas eņģelis zaudēja savu stāvokli un kļuva par Dieva pretinieku? Iemesls bija ārējais spožums un iedomība. Viņš sāka sevi uzskatīt par gudrāku un pilnīgāku par Dievu. Ikreiz, kad cilvēks iedomājas sevi gudrāku esam par Dievu, tam ir negatīvas sekas.

Pirmkārt, viss kas mums ir vajadzīgs, ir nevis māja, nauda, miljardi, bet mums ir vajadzīga gudrība. Miljardi seko gudrībai. Ja šie miljardi seko konkrētiem cilvēkiem, tas norāda, ka viņi savās lietās izrādījās gudrāki, apķērīgāki un paveica šīs lietas. Bībelē ir cilvēks, kas bija patīkams Dievam – Dāvids. Kad viņš gāja karagājienos, viņš tur bija ļoti veiksmīgs. Viens no iemesliem, kāpēc tā bija, – viņš bija gudrs. Viņš pieveica Goliātu, kas bija trīs metru augstumā. Viņš viņu pieveica ar gudrību, ar lingas metienu precīzi trāpot tur, kur bija jātrāpa. Pirmkārt, gudrību mēs iegūstam personiskās atiecībās ar Dievu. Mēs uzturam kontaktu ar To, kas mūs ir radījis. Tā mēs pārņemam Viņa gudrību. Gudrība ir katra jaunpiedzimuša kristieša daļa jeb jaunā cilvēka daba. Pieņemot Kristu kā savu glābēju, Dievs rada mūsos jaunu cilvēku ar jaunu raksturu, bet tas mums ir jāapzinās un vecais cilvēks ir jānovelk un jaunais ir jāuzvelk. Katra jaunpiedzimuša kristieša būtība ir būt gudram, bet, ja mēs savu prātu netrenējam, ja izvēlamies negudru vidi, kurā atrasties, tad savu gudrību zaudējam. Kopā būšana ar gudriem cilvēkiem dara tevi gudru. Parādi man savus draugus, un es pateikšu, kāds esi tu. Tāpat arī autoritāšu godāšana, to cilvēku godāšana, kas ir augstāk un kaut ko ir sasnieguši. Skatīšanās uz tiem cilvēkiem, kas kaut ko ir sasnieguši, ir labi, un ieteicams skatīties tajā virzienā, kas Dievam ir patīkams. Protams, ka var mācīties no dažādiem cilvēkiem, no viņu metodām, kā viņi ir sasnieguši savus panākumus. Gudrs cilvēks ir tikai tas cilvēks, kuram ne tikai ir zināšanas, bet kurš zināšanas pielieto. Vēl mēs mācījāmies, ka ļoti svarīga ir sevis analīze.

Šodien būs ļoti labs un dziļš sprediķis. Sevis analīze. Pārsvarā visas rakstvietas Bībelē, kurās ir runa par gudrību, ir no Salamana. Salamans tika uzskatīts par pasaulē gudrāko cilvēku.

Nodomi īstenojas, ja tos virza ar gudru ziņu; arī karš jāizkaro ar dziļu prātu un gudru padomu. (Salamana pamācības 20:18 )

Karš ir jāizkaro nevis ar muskuļiem, nevis ar cilvēku daudzumu karaspēkā, bet pirmkārt ar gudrību. Pāris nedēļas atpakaļ es sarunājos ar Latvijā pazīstamu cilvēku, svarcēlāju, treneri, cilvēku, kurš ir sasniedzis virsotnes, arī politikā ir pabijis kā deputāts. Viņš zina, kas ir sports, kas ir panākumi, kas ir sasniegumi. Man ir privilēģija būt kopā ar cilvēkiem, kuri ir guvuši sasniegumus. Viktors Ščerbatihs ir tāds cilvēks, un to var pateikt pēc viņa miesas būves, un no viņa nāk spēks. Sarunā viņš vairākas reizes uzsvēra, ka galvenais ir psiholoģiskais. Viņš ir cilvēks, kas kaut ko zina par sportu, par panākumiem, par sasniegumiem. Galvenais ir galvā. Cilvēkus ar pareiziem parametriem, kuri arī trenējas, kuri var pacelt noteikto svaru, mēs atradīsim daudz, bet uzvarēs tikai tie, kuriem būs pareiza psiholoģiskā nostāja. Uzvarēs tie, kas gudri un pareizi trenēsies un rīkosies. Piemēram, Viktors Ščerbatihs pirms dalības olimpiskajās spēlēs aizliedza saviem sportistiem vakcinēties. Tā ir gudrība, un viņi dabūja medaļu. Es domāju, ja sportisti būtu vakcinējušies, tad, visticamāk, tas mazais milimetrs, kas pietrūktu, būtu vakcinācijas dēļ. Iespējams, jo mēs nezinām, kā būtu, ja būtu. Tas var būt ļoti iespējams, jo blaknes vakcīnām ir smagas un reizēm tas atņem enerģiju un koncentrēšanās spēju.

Tātad, karš ir vedams ar dziļu gudrību. Ja vēl simts gadus atpakaļ valsts spēku noteica karaspēka daudzums, cilvēku resursi, tad šodien cilvēku resursam vairs nav tik lielas nozīmes, jo ir tehnoloģiju laikmets. Pastāv tādi iznīcināšanas ieroči, ka cilvēku daudzumam vairs nav nozīmes. Bet nevar teikt, ka cilvēku daudzumam vispār nav nozīmes, – jo vairāk cilvēku, jo vairāk padomdevēju, gudru prātu, kas spēj ražot tehnoloģijas. Uzvarēs tas karaspēks, tā valsts, kurai būs augstāka tehnoloģija. Karš pirmkārt ir karojams ar prātu. Karā uzvar nevis fiziski stiprākais, bet gudrākais. Tāpēc tu šodien esi šeit un mācies gudrību. Tu spēsi būt par galvu, nevis par asti. Tiem cilvēkiem, kas uzskata un tic, ka spēks ir muskuļos un skaitā, es saku nē, spēks ir Dievā un spēks ir gudrībā.

Gudrs kalps valdīs pār laiskiem mantiniekiem un sadalīs starp brāļiem mantojumu. (Salamana pamācības 17:2)

Kalpam, īpaši tajā laikā, nebija mantojuma. Kalps bija vergs, viņam nepienācās nekāds mantojums. Taču Bībele saka, ka viņš valdīs pār laiskiem mantojuma saņēmējiem. Tātad cilvēks, kam nepienākas, nav tiesību, bet ir gudrība, būs tas, kas valda. Kas valda pār laiskiem latviešiem? Aizņemtie miljardi? Tā ir tikai viena no šķautnēm. Valda gudri prāti, globāli prāti. Piemēram, sociālos tīklos mēs redzam, ka 11. septembrī notika militāras mācības pilsētas centrā. Es skatījos video, kurā māmiņa ar bērnu panikā bēg. Tas norisinās bez īpaša brīdinājuma, paziņojums esot bijis Iekšlietu ministrijas mājaslapā. Viņi reāli lietoja kaujas ieročus, munīciju, tikai bija troksnis, nebija lodes, bet to jau cilvēks nevar atšķirt. Viņi bija pilnā ekipējumā, bija tehnika. Ko par to visu var padomāt? Man ir piecdesmit viens gads, esmu ražots Padomju Savienībā, tā bija militāra lielvara. Mēs visi visur bijām piebāzti ar armijas daļām un tehnikām, bet es ne reizes nebiju redzējis, ka Padomju armijas karavīri trenētos pilsētas centrā. Tam bija Skrunda, poligoni, meži. Kāpēc tas tika darīts publiski? Lai arī viņi saka, ka tas bija ar brīdinājumu, tomēr es domāju, ka tas bija bez brīdinājuma. Kāpēc? Kas valda pār mūsu latviešu bāleliņiem, kurš gudrais kalps valda pār mūsu zemi, pār mūsu mantojumu? Kas valda pār mūsu zemi? NATO virsvadība, globālā valdība, kas ļoti labi izprot cilvēku psiholoģiju. Es to redzu kā parastu iebiedēšanas taktiku – „Mēs visu kontrolējam, un nevajag te sprēgāt.” Es to tā redzu. Protams, to var apstrīdēt, ka tā tas nav, bet, ja es esmu domājošs cilvēks, visumā pārzinu, kas notiek pasaulē, tad šis ir variants. Gudrs kalps valdīs pār laiskiem letiņiem, ja mēs negribam mācīties, strādāt un paši negribam būt savā zemē saimnieki. Man tikko pastāstīja par vēlēšanu rezultātiem Vakarkļānos un Rēzeknē. Mums ir visu laiku nepopulārākā valdība, par kuru atkal nobalsoja Varakļānos un Rēzeknē. Par liberāļiem nobalsoja. Kādas mums vispār cerības nākamajās vēlēšanās? Cerība ir uz cilvēkiem, kas grib būt gudri un kas gudrību lieto. Valda garīgi un intelektuāli stiprākais, nevis fiziski stiprākais.

Nesapratīgais visam tic, bet gudrais novēro un pārbauda savus soļus. (Salamana pamācības 14:15)

Es vairāk apskatīšu šo Rakstu vietu. Tieši šī vieta mani visvairāk šonedēļ uzkurināja. Nesaprātīgais visam tic. Es skatījos Saeimas sēdi, runa bija par iniciatīvu, ka vakcinācijai arvien ir jābūt brīvprātīgai. Par šo iniciatīvu bija savākti kādi piecpadsmit tūkstoši parakstu, tie tika iesniegti Saeimā. Debatēs Saeima lēma, vai virzīt šo iniciatīvu tālāk. Praktiski visi nobalsoja, ka tā ir jāvirza tālāk. Pēc tam viņi skatīja cita likuma virzību un to nepieņēma, jo tas bija daudz radikālāks. Es sēdēju un klausījos, kā deputāti uzstājas. Ko es redzu visās šajās runās? Es redzu viņu domas, viņu dzīves pozīciju. Viņi atkārto to, ko nepārtraukti atkārto valdība, ko atkārto pamatstraumes mediji. Viņi atkārto to, ko jau ir dzirdējuši. Visus uzstādījumus, vēl un vēl atkārto. Es domāju, kas vada mūsu valsti? Kas ir šie 100 cilvēki? Draugi, tie ir neprātīgi cilvēki. Dieva vārds saka tā: „Nesaprātīgais tic visam, bet saprātīgais vērtē.” Saprātīgs cilvēks ne tikai uzklausa pamatstraumi, bet tic tam, ko acis redz. Saprātīgs cilvēks izpēta no dažādiem avotiem. Jebkurā tiesā tevi neatzīs par vainīgu, ja netiks apskatītas visas puses, ir prokurors, ir liecinieki. Ir dažādi ziņu avoti, oficiāli, neoficiāli, un tas, ko acis redz. Gudrs cilvēks ievāc pilnu informāciju, nevis vienvirziena. Ir gudri, draugs, arī to, ko es šeit runāju, paanalizēt.

Ievāc visu informāciju, par un pret, un tad ņem talkā Bībeli. Bībele tev nedos padomu, kādu desu pirkt veikalā. Kur ir tā Rakstu vieta, kur Mārtiņš gāja pirkt desu? Tur nebūs tādas rakstvietas. Tur būs līdzīgas situācijas, kas būs pielāgotas tavai situācijai. Bībele pamatā māca padziļināti atšķirt, kas ir labs un kas ir slikts! Bībele tevi dara garīgi jūtīgu izšķirt labu no ļauna. Pats svarīgākais visos procesos ir saprast, kurā virzienā ved konkrēts process un kādus lēmumus tev pieņemt. Ja tu spēj savākt visu informāciju, spēj analizēt, ņemt Dieva vārdu talkā un salīdzināt, tad tu spēj izdarīt pareizus lēmumus, tādus, kādi ir patīkami Dievam, tādus, kādus Dievs var svētīt. Tādus lēmumus, kas ved uz pozitīvo, nevis uz haosu un iznīcību. Tādus lēmumus, kas dod cilvēcei labumu, šajā gadījumā, Latvijas sabiedrībai.

Neņem uzpirkšanas dāvanas, jo tās apstulbo gudro acis un pārgroza taisno lietas. (2. Mozus 23:8 )

Ja ir miljardiem eiro liels aizņēmums, tad tā arī ir uzpirkšanas dāvana, kas sagroza taisnību un tiesu. Tev obligāti nevajag būt ekspertam un daudzus gadus mācīties augstāko matemātiku un iegūt visādus grādus. Tev obligāti nevajag rēķināt procentus, bet gan vajag skatīties plašāk. Ja ir izdarīts aizņēmums, tad padomā, vai tas ir par brīvu vai ar kādiem zināmiem noteikumiem. Vai man ir pamats ticēt pamatstraumei, kura ir aizņēmusies miljardus? Vai arī šī parāda esamība jau pārsvītro to, ka ir pamats ticēt tam, ka viņi runā to, ko gribētu runāt? Vai nav tā, ka viņi runā to, ko liek runāt aizdevēji? Kad valdība peldas aizņemtajos miljardos, tad zinātne kļūst par pseido zinātni un likumi – prettiesiski un stulbi. Līdz ar šiem likumiem daudzi cilvēki kļūst stulbi.

Jo karš vedams ar apdomu un padomu, un, kur daudz gudru padomnieku, tur ir uzvara. (Salamana pamācības 24:6)

Nepietiek ar viena cilvēka smadzenēm. Ja mēs gribam ko jēdzīgu izdomāt, mums ir vajadzīgas daudzu cilvēku smadzenes. Lasīju par kādu uzņēmumu. Šefs rādīja ciemiņam ofisu, un kādā tukšā kabinetā, kura vidū bija tikai krēsls, sēdēja sieviete. Ciemiņš painteresējās, ko viņa tur dara, uz ko šefs atbildēja, ka viņai ir savs pienākums, par kuru viņa saņem ļoti lielu algu. Viņas darbs bija astoņas stundas dienā sēdēt un domāt to, kas viņai ir uzdots domāt. Ja visi padomnieki ir neprātīgi un dod padomus tikai vienā virzienā, tad tā ir katastrofa. Lai pieņemtu pareizu lēmumu savā dzīvē, tev vajag daudzu cilvēku smadzenes, informāciju no dažādām pusēm. Reiz ar vienu mācītāju, ar kuru tikai nesen bijām iepazinušies, braucām vienā mašīnā. Viņš gribēja saprast, kas es īsti esmu un jautāja manas domas par to, vai no musulmaņiem var kaut ko mācīties. Uzreiz atbildēju, ka noteikti var mācīties. Es nesekošu islamam, bet mēs no visiem kaut ko varam mācīties, protams, paturot prātā pašu svarīgāko – Dieva vārdu kā pamatu. Nepietiek tikai viena cilvēka smadzenes, lai izvērtētu situāciju. Tev nepieciešama daudzu dažādu cilvēku pieredze un zināšanas.

Šobrīd mums ir sociālie tīkli, mediji, kur smelties informāciju. Mums draudzē ir īpašas privilēģijas, jo mums ir daudzu simtu cilvēku draudze, kā arī ap draudzi ir vēl ļoti daudz cilvēku, kuri regulāri neapmeklē dievkalpojumus, tā ka varētu lēst, ka ir ap tūkstoti cilvēku, no kuriem mums nāk informācija. Tā ir liela privilēģija zināt, ko redz tik liels cilvēku skaits. Es līdz šim brīdim zinu tikai kādus trīs smagi slimus ar kovidu, par kuriem nav līdz galam pierādījumu, ka tas tiešām bija kovids. Ļoti bieži sastopams tas, ka, ja cilvēku ieliek slimnīcā, piemēram, ar šautu brūci galvā, un viņam uzrāda pozitīvu testu un viņš nomirst, tad viņš ir miris nevis no šautas brūces, bet no kovida. Tajā pašā laikā man ienāk informācija par lielu skaitu cilvēku ar smagām blaknēm no vakcīnām. Mums ir savas acis un savs prāts. Uzticies tam, ko tavas acis redz, tam, ko Dieva vārds saka. Teksasa ir viens no štatiem, kurā nav bijuši īpaši stingri ierobežojumi, nekāda piespiedu vakcinācija, absolūta brīvprātība, bet, kas vēlas, var ievērot visādas rekomendācijas. Virdžīnijas štatā savukārt ir novakcinēti 58% iedzīvotāju. Es klausījos, ko stāsta kāda sieviete no Teksasas. Citā veikalā var neapkalpot, ja ieej bez maskas, citā atkal, ja ieej ar masku. Tur katrs var darīt, kā vēlas. Uz ielas daudzi staigā ar masku, kaut arī tas netiek uzspiests. Kur ir problēma? Nesaprātīgais tic visam, nosēžas pie savas “runājošās galvas” un pieņem visu, ko stāsta. Pirmkārt, mums pamats ir Dieva vārds un, otrkārt, tas, ko tavas acis redz.

Ja tu nejēgu ar grūžamo pat sagrūstu piestā putraimos, tad tomēr viņa negudrums viņā neizzustu. (Salamana pamācības 27:22)

Mācība ir vienkārša: ir cilvēki, kuri nekad nekļūs gudrāki. Šādi cilvēki ir mūsu draudzē un visapkārt. Ko darīt šādās situācijās?

Nerunā bezprāša ausu priekšā, jo viņš nicina tavas runas gudrību. (Salamana pamācības 23:9)

Netērē laiku šādiem cilvēkiem.

Ja gudrajam gadās ko aizrādīt neprašam, tad pēdējais vai nu dusmo, vai smejas, bet miers viņu starpā neiestājas. (Salamana pamācības 29:9)

Ja tu patiešām esi ieguvis gudrību, apskaidrību, ja tu strādā ar savu prātu un izdari pareizus secinājumus, muļķim ar tevi būs konflikts, viņš tevi kritizēs un apgrūtinās tev dzīvi. Gudrais ir pazemīgs un nekonfliktēs. Piemērs no mūsu draudzes dzīves. Kad jauns vadītājs uzsāk savu grupiņu, viņš grib uzreiz daudz cilvēku. Viņš neizvērtē, ar ko viņam ir darīšana, un gadās, ka uz grupiņu ierodas šizofrēniķi. Man nav nekas pret cilvēkiem, kuri slimo ar šo slimību, bet šie pasākumi bieži izvēršas “interesanti”. Jaunais vadītājs ir laimīgs, ka atvedis cilvēku uz grupiņu un tic, ka Dievs viņu dziedinās. Es ticu, ka Dievs ir visvarens, ticu, ka Viņš var dziedināt, bet, par nožēlu, man jāatzīst, ka neesmu redzējis nevienu izdziedinātu šizofrēniķi. Es nezinu, kur ir problēma, varbūt mana ticība ir par mazu, bet neesmu sastapis kādu, kas dziedināts no šīs diagnozes. Vienā brīdī šis cilvēks izdomā, ka Jēzus brūcēs ir dziedināts un zāles vairs nevajag lietot. Vadītājs atbalsta šo lēmumu, jo Dievs ir varens, un tad tiešām sākas “zīmes un brīnumi”. Piemēram, pirms kāda laika šajās telpās tika appludināts stāvs zem mums. Kurš to izdarīja? Cilvēks, kurš pirms tam bija ārstējies psihoneiroloģiskā slimnīcā, jo pirms tam bija dedzinājis mājas. Viņš visus podus bija aizštopējis ar papīru, aizbāzis arī visām izlietnēm notekcaurules un palaidis ūdeni, un viss pludoja. To izdarīja “dziedinātais” cilvēks, kurš bija pārstājis lietot zāles. Ja tu ņemsi pretī visus dīvainos cilvēkus un pārmērīgi čubināsies ar viņiem, tad neaugsi, jo ir cilvēki, kuri nekad nemainīsies. Netērē laiku tādiem. Lai viņi nāk, bet esi prātīgs ar viņiem. Viņi ir tie, kuri pēc tam rakstīs sūdzības pret tevi policijā, sauks neatliekamo palīdzību, dežurēs pie mājas. Esmu mācītājs jau daudzus gadus un esmu redzējis visus šos, kuri draud spridzināt, nošaut, dežūrē, meklē un izseko. Bieži vien tie ir cilvēki, kuriem reāli nav prāta, kaut gan ārēji izskatās normāli, ir savākušies, gudri, pat ar augstskolas izglītību. Esi uzmanīgs ar pārgudriem cilvēkiem, kuri savā dzīvē nevar uzrādīt nekādus sakarīgus augļus, sasniegumus.

Jo, kur ir daudz gudrības, tur ir daudz nepatikšanu, un ar atziņas pieaugšanu vairojas arī vilšanās. (Salamans mācītājs 1:18 )

Citiem vārdiem runājot, pārāk neaizraujies ar zināšanām. Saredzi svarīgāko, būtiskāko un sāc to praktizēt savā dzīvē. Šonedēļ es lasīju vairākas nodaļas no Ecehiēla grāmatas. Viņam parādījās kaut kāds tēls, kuram rokā bija olektis un viņš mērīja namu, upi un vēl daudz ko citu, un tā trīs garas nodaļas ar visādiem mēriem. Es lasu, un man šie mēri neko īpašu nenozīmē. Ja es ļoti, ļoti iedziļinātos, tad saprastu, ko tas nozīmē, ja tie vispār ir precīzi mēri, nevis simboli. Bet kas notiek ar cilvēkiem, kas pārlieku aizraujas ar zināšanām? Lūk, dzīvs piemērs. Piektdien es biju Ventas rumbā. Ārā bija kādi 27 grādi, ļoti labs laiks, es pat nedaudz iesauļojos, un pat odi mani sakoda. Es biju ļoti laimīgs, cilvēku tur nebija daudz, neviens nepeldējās, jo ūdens temperatūra bija kādi 15 grādi. Es iedevu kameru, lai mani nofilmē, jo gribēju padalīties ar prieku un laimes sajūtu, ka vasara atgriezusies, uz ko es vairs necerēju. Vasara! Esmu laimīgs! Un ielecu rumbā. Nofilmēju un ieliku Facebook. Kad to izdarīju, teicu savējiem, ka noteikti atradīsies kāds, kurš negatīvi komentēs, ka es atļaujos rādīt piemēru, kuram sekojot daudzi var kļūt par invalīdiem, ka tāds nav cienīgs saukties par mācītāju. Negudrie nekad neizzudīs, un konflikts gudram ar muļķiem būs vienmēr. Nepagāja ilgs laiks, kad parādījās teksts: “Tūkstošiem cilvēku ratiņkrēslos saķēra galvu.” Vienmēr ir kādi cilvēki, kuri neredz ne sauli, ne ūdeni, ne vasaru. Viņi redz kaut ko citu, par ko es nemaz neesmu domājis, kas nav būtiski un svarīgi.

Tieši tāpat bija nesen, kad es publicēju Zviedrijas un Izraēlas saslimstības rādītāju salīdzinājuma līkni. Saskaņā ar tiem datiem, kurus Izraēla sniedz, tur ir par 40% lielāka saslimstība nekā ziemas mēnešos, pirms vakcinācija sākās pilnā jaudā. Tas notiek valstī, kurā ir viena no vislielākajām vakcinācijas aptverēm un bija vieni no visdrakoniskākajiem ierobežojumiem. Blakus ir nostatīta Zviedrija, kurā nav obligātas vakcinācijas un nav obligātu ierobežojumu. Tur saslimstības rādītāji ir zemi. Kas tur nav skaidrs? Pat muļķim, salīdzinot šos faktus, ir skaidrs, ka vakcinācija ir bezjēdzīga. To sāka komentēt un rēķināt pārgudrie matemātiķi. Rēķināja visādus procentus un kvadrātsaknes un beigās pierakstīja: “Jencītis melo.” Es domāju, ka sākšu rēķināt, lai pierādītu pretējo, bet tad sapratu, ka tur ir vajadzīgs milzīgs laika ieguldījums, vesels pētījums. Viņi iegulda laiku, saraksta procentus un beigās iznāk līdzīgi kā ar lekšanu ūdenī, ka neredz vasaru un sauli, bet gan to, ko es esmu izdarījis invalīdiem. Viss, ko šie cilvēki redz, ir cipariņi, aiz kuriem pazaudē būtisko. Pārāk lielas zināšanas padara cilvēku stulbu. Tādēļ arī Salamans saka konkrēti: “Kur ir daudz gudrības, tur ir daudz nepatikšanu, un ar atziņas pieaugšanu vairojas arī vilšanās.” (Salamans mācītājs 1:18 )

No cipariem var izrēķināt arī kaut ko ļoti labu, bet, ja pats pamatskaitlis ir nepareizs, tad no kā gan viņi rēķina? Cilvēks slimnīcā var nonākt ar lauztu kāju, dabūt gangrēnu un nomirt. Bet, ja viņam uzrādīs pozitīvu covid testu, tad cilvēks būs nomiris no covid. Klausījos ziņas no Izraēlas. Pēc smagām covid saslimšanām noteiktā laika posmā letālie gadījumi bija 105, un 103 no tiem bija nevakcinētie ar piebildi, ka viņi nebija vakcinēti pilnībā, bet gan tikai ar divām vakcīnām. No kā viņi nomira? No covid vai divkāršās vakcīnas? Ja mēs zinām pašu pamatu, mēs redzam ar savām acīm un secinām. Mums nevajag rēķināt, vilkt kvadrātsaknes un pētīt ciparus, jo tādā veidā zaudējam laiku padomāt globālāk, plašāk.

Es publicēju tādu nelielu rakstiņu. Man tas sirdī bija. Tas bija tāds garāks nekā citi, un es uzreiz zināju, ka daudzi nelasīs. Garos neviens nelasa, ja maziņš, tad viss ir kārtībā, vienu teikumu ieliec, un viss ir čikiniekā, visiem patīk uzreiz. Bet garajam laikus liek, bet vienalga nav izlasījuši. Bet man pašam patika, ko es uzrakstīju. Un virsraksts bija tāds: Ir laiks saprast, ka ne 11. septembrim, ne pandēmijai nav nekāda sakara ar notiekošo pasaulē. Nekāda sakara. Kas notika pēc 11. septembra? Tika ierobežotas cilvēku tiesības. Kas notika ar plandēmijas sākumu? Vēl vairāk tika ierobežotas cilvēku tiesības. Ja mēs normāli skatāmies, ja mēs normāli vērojam parādību, ja mēs normāli skatāmies Bībelē, sākot ar Bābeles torni vienmēr cilvēkiem ir tendence globalizēties – padarīt visus vienādus. Cilvēku saujiņa uzurpējas pār vairumu. Tā vienmēr ir bijis un jāsaka, ka būs, kamēr šī pasaule eksistēs. Un vienmēr būs gaismas spēki, kas jutīs sevi kā brīvus cilvēkus un šo brīvību izplatīs. Dažādi periodi un dažādi laiki. Būsim gudri, mēs mācāmies par gudrību.

Kas vasarā sakrāj, ir gudrs, bet, kas ražas ievākšanas laikā guļ, paliek kaunā. (Salamana pamācības 10:5)

Kas bija jādara piekdien? Es jau kādas piecas dienas iepriekš skatījos laika prognozi, ka būs 24-25 grādi, saulains un vējš 0,6 metri sekundē. Kas bija jādara piekdienā? Pareizi, jāsauļojas. Saules vitamīns, ūdens vitamīns, sadraudzība un labi pavadīta diena. Es ļoti vēlu braucu mājās, bija kaut kur pusviens. Es parasti tajā laikā jau knābāju, nāk miegs. No Kuldīgas tā patālu sanāk – četras stundas ceļš, kamēr Rīgai cauri tiek, jo sastrēgumi ir. Un es pat negulēju, man bija tik daudz enerģijas, es biju laimīgs, es biju dabūjis to hormonu. Es pēc tam varu efektīvāk strādāt. Redzi, bet šī diena bija tikai viena, ja tu to neizmantoji, tad tu neesi tik gudrs kā es. Nu, kurš brauc vasarā uz Ēģipti? Gudri tas ir? Man liekas, ka jābrauc rudenī vai ziemā.

Kas vasarā sakrāj, ir gudrs, bet, kas ražas ievākšanas laikā guļ, paliek kaunā. (Salamana pamācības 10:5)

Karantīnas laikā bija tā saucamā mājsēde. Kā varēja norisināties draudzes darbs? Mājas grupiņās. Kāpēc tās bija? Tāpēc ka tajā laikā, kad mēs iesākām draudzi, grupiņas tika iedibinātas kā draudzes pamats. Tas bija laiks, kad varēja to izdarīt. Ja mēs to nebūtu izdarījuši, būtu situācija, ka mūsu draudzes vairs nav. Varbūt būtu, bet tāda pašķidra. Kā var divus mēnešus nesanākt kopā un palikt normāliem ticīgiem cilvēkiem? Cik es zinu, Anglijas lielās megadraudzes kopā nenāk un viss. Visam ir savs laiks. Un ir tādi laika posmi, kad tev paveras iespējas, kurās ir jāiet iekšā. Šīs iespējas tu nespēj izmantot, ja pirms tam esi gulējis. Pienāk tādi laiki, kad paveras iespējas, un šīm iespējām ir jābūt gataviem. Un tāpēc ražas laikā, gatavošanās laikā esi nomodā. Par piemēru ņemot to pašu politiku, kristiešiem politika ir svarīga, tur mums ir jābūt. Ar to tas viss sākas. Notika “Tautas lūgšanu sapulce” trīs reizes pēc kārtas. Tas bija meganotikums ar megadaudz cilvēkiem, ar lielu ietekmi. Tur izskanēja vārds ‘politika’. Kas tālāk notiek? Pēkšņi dibinās partija “Latvija 1. vietā” un mūs aicina piedalīties, un mēs ejam iekšā. Iespēja. Tā atvērās iespēja, un mēs to spējām izmantot. Kāpēc? Jo mums bija priekšzināšanas. Kas vasarā sakrāj, ir gudrs. Ja tu vasarā neko nekrāj, tev nav, ko izdot.  Esi gatavs iespējām, vienmēr esi nomodā.

Pret To Kungu nepalīdz nekāda dziļāka gudrība, nekāds saprāts, nekāds padoms. (Salamana pamācības 21:30)

Pret To Kungu nepalīdz nekāda gudrība. Mēs sākam ar dievbijības gudrību, izejam cauri arī pasaulīgām zināšanām, garīgām zināšanām un beidzam atkal ar dievbijību. Bez dievbijības, bez Dieva pazīšanas jebkura zinātne, jebkurš gudrs cilvēks, lai kā arī tiktu saliktas smadzenes kopā, lai kaut ko radītu, piemēram, jaunu sabiedrību, ir un paliek utopija, kas nedarbojas, kas agri vai vēlu nonāks turpat, kur tā ir bijusi. Starp citu, Džordžs Orvels ļoti precīzi to raksturo “Dzīvnieku fermā”, – agri vai vēlu visi atgriežas tur, kur bijuši pirms tam. Jo nav ņemts vērā viens kopsaucējs – dievbijība. Pret To Kungu nepalīdz nekāda gudrība. Būs tā, kā Tas Kungs saka.

Ir kāda sieviete, Marina Abramoviča, iespējams, sātaniste, bet tas nav svarīgi. Viņai bija ļoti labs eksperiments, kaut gan es pats tur neietu. Ir jābūt mazliet mazohistam, lai ko tādu izdarītu, bet eksperiments pierādīja, ka bez Dieva cilvēki ir sliktāki par dzīvniekiem. Ko viņa izdarīja? Viņa kā māksliniece uztaisīja performanci. Viņa nostājās un uzlika sev kaklā uzrakstu: Sešas stundas dariet ar mani, ko gribat. Uz galda stāvēja septiņdesmit divi priekšmeti, puse no tiem labi – krāsas, spalviņa, ziedi, dažādas labas lietas, – un puse slikti, piemēram, nazītis, asi priekšmeti, pat pistole un tamlīdzīgas lietas. Un viņa uzņēmās pilnu atbildību par visu pilnas sešas stundas. Izstādes apmeklētāji bija normāli cilvēki – tūristi, mākslinieki, dažādi cilvēki. Viņi apmeklēja šo izstādi, un viņa tur stāv, un rakstīts: Sešas stundas es uzņemos pilnu atbildību par to, ko ar mani darīsiet. Dariet ar mani, ko gribat. Un pēc viņas pašas stāstītā, no sākuma bija normāli cilvēki – bučoja viņu, kaut ko uzkrāsoja, ar spalviņu paglaudīja, puķītes uzdāvināja, viņa turpināja stāvēt. Pēc tam kāds nogieza kādu matu šķipsnu, kāds kādu drēbes gabalu nogrieza, pēc tam kādi sāka viņu apčamdīt un izģērbt. Galu galā viņas drēbes tika sagrieztas skrandās, un to izdarīja normāli pilsoņi, tad kāds viņai iegrieza, kāds cits uzlīmēja plāksteri. Galu galā šo eksperimentu pārtrauca apsardze, kad kāds cilvēks paņēma pielādētu pistoli.

Kad viņa pati sāka kustēties, cilvēki pamanīja, ka viņa ir dzīva, un izklīda. Un viņa pati saka, ka viņa pēc tam piegāja pie spoguļa, sagraizīta, aprakstīta, izčamdīta, apkaunota, un viņai bija parādījušies sirmi mati. Viņa pati saka: sirms matu kušķis. Šis eksperiments pierāda, ka bez dievbijības, bez personīgas Dieva pazīšanas, bez augstāka atskaites punkta, vienalga kāds ir likums, ko drīkst, ko nedrīkst, tiklīdz būs iespēja, tu to darīsi. Bez Dieva cilvēki ir zvēru bars. Skatījos kādu foršu video, lielveikals, viss pa divi metri sadalīts, cilvēkiem jānokļūst no šejienes līdz turiene, bet, lai tur nokļūtu, jāiet pa ziliem divu metru distances aplīšiem. Tev vajag tur, bet tev jāiet te. Un tā viņi visi gāja. Un zini, kas fonā skanēja? Mūzika klāt bija pielikta: mēē, mēē. Dieva vārds saka, ka pret To Kungu nepalīdz nekāda dziļāka gudrība. Ja cilvēkam nav personīgas atbildības Dieva priekšā, tad jebko, ko tev liek priekšā, tu darīsi. Vai arī tur, kur tev robežas noņem, to tu arī darīsi. Ķīna un Japāna nav draudzīgas valstis. 1936. gadā japāņi iebruka Ķīnas galvaspilsētā, un tad, kad viņi okupēja pilsētu, viņi ļāva karavīriem, tas jau bija kā uzstādījums, izvarot, spīdzināt, nogalināt, laupīt. Desmit dienas vai divas nedēļas šīs šausmas turpinājās, viņi nogalināja trīssimts tūkstošus cilvēku. To pašu izdarīja krievu karavīri jeb padomju karavīri, un tur droši vien bija arī kāds latvietis, kāds strēlnieka pēctecis, Otrā pasaules kara laikā, pēc Berlīnes ieņemšanas izvarojot vācu sievietes, un tur cipars nav trīssimts tūkstoši, tur ir daudz lielāks. Pilna Vācija ir ar bērniem no šiem krievu karavīriem. Kas to izdarīja? Skolotāji, biznesmeņi, auklītes, politiķi, dažādu profesiju pārstāvji, tādi paši cilvēki kā mēs. Kāpēc viņi to izdarīja? Tāpēc, ka noņēma likumrobežu; tiklīdz man nav baiļu, ka varu tikt sodīts. Atceros, ka “Aizliegtais paņēmiens” par mums rakstīja: viņi baida ar elli! Un kā vēl vajag baidīt! Mēs tiešām to nedarām un nebaidām, bet vispār vajadzētu pabaidīt ar elli. Tie, kas tādas lietas dara, jau šeit virs zemes nebūs svētīti. Kā viņi visi ar to visu dzīvo pēc tam? Cilvēki bez Dieva ir līdzīgi dzīvniekiem. Nekāda gudrība, nekāda zinātne, pirmkārt – dievbijība. Un uz dievbijības pamata mēs ceļam visu pārējo – zināšanas, gudrību un visu.

Un pati pēdējā Rakstu vieta. Un man ļoti patika šī rakstvieta, un visiem patiks. Zini, es domāju par to, kā tas ir, un man nācies daudzas reizes taisnoties, kad kristieši brūk virsū, raksta personīgi, pat tādas redzamas personas: “Ko tu iedomājies, kur tu lien, ko tu dari, ko tu runā par valdību tādas lietas?” Un es esmu pārdomājis, kapēc es to daru. Pirmkārt, es to nevaru nedarīt, un es atradu pamatojumu Bībelē. Salamans, visgudrākais cilvēks, saka tā:

Bet īstā gudrība tomēr skaļi pauž savu nemieru un liek uz ielām atskanēt savai balsij. (Salamana pamācības 1:20)

Aleluja! Gudrība uz ielām ļauj atskanēt savai balsij.

Tā sauc pie ieejām vārtos, vērsdamās pret tautu; tās balss atskan visā pilsētā. (Salamana pamācības 1:21)

Kas ir vārti? Vārti ir tur, kur pulcējas cilvēki. Īsteni gudrs cilvēks neklusē. Gudrs cilvēks sludina evaņģēliju. Gudrs kristietis nebaidās, viņš sludina evaņģēliju. Jo tikai cilvēks, kurš ieguvis dievbijību un atskaites punktu Dieva priekšā, spēj jebkuros apstākļos iet pareizā kursā, uzturēt pareizo kursu. Arī par notiekošo sabiedrībā viņš neklusē, viņš piedalās protestu akcijās, viņš piedalās visās protestu akcijās. Īstā gudrība sauc skaļi un brīdina cilvēkus. Īsta gudrība piedalās politiskajos procesos. Un, pirmkārt, īsta gudrība sludina Dieva vēsti, ceļ mājas grupiņas un ceļ Dieva valstību.

Debesu Tēvs, es tev pateicos par katru vienu, kas mēs esam šeit sapulcējušies. Un es lūdzu, svētī katru, dari mūs gudrus, māci mums meklēt informāciju, izsvērt, salīdzināt, izdarīt savus secinājumus, pieņemt pareizus lēmumus, ka Tu tiešām vari mūs svētīt, ka mēs pieņemam lēmumus saskaņā ar Tavu gribu un Tavu prātu. Tēvs, svētī katru, dziedini, kam vajag dziedināšanu, dari brīvu, kam vajadzīga brīvība. Tēvs, svētī finansiāli, kam vajadzīgs finansiāli, svētī, Kungs. Slava Tev, Tēvs, lai nāk Tava valstība un lai notiek Tavs prāts kā debesīs, tā arī virs zemes! Dievs, svētī Latviju! Āmen!

Mācītāja Mārča Jencīša sprediķi “Gudrība Bībelē. 2. daļa” pierakstīja un rediģēja draudzes “Kristus Pasaulei” redakcija.