„Kaunā paliks visi mani ienaidnieki, viņi iztrūksies un ar negodu griezīsies piepeši atpakaļ.” (Psalms 6:11)
Šodien es vēlos tevi iedrošināt un uzmundrināt. Dāvids bija cilvēks, kurš bija pēc Dieva prāta. Ja mums iekrīt Bībelē lasīt par Dāvidu, tad tās ir nodaļas, kuras mums patīk lasīt, un viņš arī man ir viens no mīļākajiem Bībeles varoņiem. Viņš bija cilvēks, kurš no ganu zēna kļuva par Izraēla ķēniņu un ne par parastu ķēniņu, bet par ķēniņu, no kura ciltsrakstiem ir cēlies Mesija Jēzus Kristus, Dieva Dēls. Tas ir cilvēks, kuram mēs varam līdzināties, kurš ir sasniedzis virsotnes, kurš bija īpaši Dieva svētīts, apveltīts ar Dieva spēku. Dāvids bija tas, kurš nomainīja ķēniņu Saulu, kurš bija atkāpies no savām vērtībām no Dieva uzdevuma. Kaut arī Sauls viņu vajāja, Dāvids izgāja cauri daudz ciešanām un vajāšanām, bet Dievs bija ar viņu, un viņš nokļuva ķēniņa godā pēc Dieva prāta. Ķēniņu grāmatās mēs varam lasīt, ko Dāvids darīja, kādas bija viņa lūgšanas. Psalmos mēs varam vairāk redzēt Dāvida sirdi. To, kā viņš lūdza Dievu, to, kā viņš skatījās uz apstākļiem, uz cilvēkiem, uz sevi un Dievu.
„Atkāpieties no manis, visi ļauna darītāji, jo Tas Kungs uzklausa manu raudāšanu! Tas Kungs klausa manu lūgšanu, manu saukšanu Viņš ir dzirdējis. Kaunā paliks visi mani ienaidnieki, viņi iztrūksies un ar negodu griezīsies piepeši atpakaļ.” (Psalms 6:9-11)
Vēl šajā psalmā var noprast, ka tur ir slimības, cilvēki, dažādi apstākļi, kas viņu spiež, vajā. Bija cilvēki, kas Dāvidu vajāja. Dāvids raudāja, žēlojās, un viņam bija problēma. Arī šodien mums šajos apstākļos ir problēmas, mums ir, kas mūs vajā, ne tikai ticīgiem cilvēkiem, bet visai Latvijas sabiedrībai. Ir cilvēku grupa, kas vajā savu tautu, faktiski terorizē, nicina, piesmej savas tautas iedzīvotājus. Te nav svarīgi, kādu ideju vārdā, kāds ir viņu aizbildinājums, jo tas ir fakts. Apstākļi ir krietni smagāki nekā pirms diviem gadiem. Tie kļūst smagāki un smagāki. Dāvidam bija savi apstākļi, un viņa apstākļi nav salīdzināmi ar mūsu apstākļiem. Ne tuvu nav salīdzināmi. Viņu vajāja valsts ķēniņš ar savu armiju. Viņu nevajāja kā šeit, kad tev aizrāda veikalā, ka tev maska ir zem deguna. Viņu nevajāja, uzliekot viņam naudas sodu. Viņu vēlējās nogalināt. Asinssuņi, killeri, tie visi tika sūtīti viņam pa pēdām. Vienmēr Dievs viņu brīdināja, deva gudrību, izveicību, ka viņš spēja no šīm situācijām izvairīties. Dāvidam bija panākumu atslēgas. Atslēgas bija divas – Dievs bija ar viņu un viņa pozitīvais skatījums uz apstākļiem. Lūk, to var redzēt šajā psalmā. Dāvids ir žēlojies jeb pateicis Dievam visas savas problēmas. Viņš teica, ka ir raudājis, Dievs ir dzirdējis viņa lūgšanu. Tā bija viņa pārliecība, un viņš bija pārliecināts, ka viņa ienaidnieki piepeši vienā konkrētā brīdī ar kaunu un negodu griezīsies atpakaļ, ka viņam būs problēmas risinājums.
Visā viņa dzīvē var redzēt, ka Dievs patiešām bija ar viņu un tiešām notika tā, kā Dāvids lūdza un kā viņš teica. Ja tu lasīsi šo psalmu un citus Dāvida psalmus, tad ļoti bieži, kad viņš ir pateicis savu problēmu, lūdzis, lai Kungs viņu tik bargi nesoda, ka visi no viņa novērsušies, beigu beigās viņš saka, ka viņš zina, ka Tas Kungs dzird viņa lūgšanu un piepeši būs risinājums viņa problēmai. Es šodien gribu tevi iedrošināt, lai kā tevi šodien nespiestu, vai tā būtu darba vieta, kaimiņi, vecāki, bērni vai kādi apstākļi, vai varbūt tavas pašas vainas dēļ. Dāvids saka, lai viņa taisnības dēļ Dievs viņu svētī. “Manas taisnības dēļ svētī mani, es uz Tevi paļaujos, ka Tu atrisināsi manu lietu un izdarīsi līdz galam.” Mūsu gadījumā tas nav mūsu taisnības dēļ, bet Kristus upura dēļ. Ikviens, kas tic uz Viņu, ir taisns Dieva priekšā, un tu vari nākt droši pie Viņa nevis tāpēc, ka tu vienmēr visu esi pareizi darījis, bet tāpēc, ka tu piederi Viņam, ka tu sauc uz Viņu. Ja tu uz savām problēmām skaties līdzīgi kā Dāvids, ja tu apliecināsi, ka tavi ienaidnieki apkāpsies ar kaunu un negodu un piepeši tava problēma tiks atrisināta, tad tavā dzīvē tas notiks, jo Bībele saka, ja kas tic un nešaubās savā sirdī un tic tam, ko viņš saka, tad Tas Kungs to arī darīs. Tev notiks tas, ko tu saki, apliecinot Dieva vārdu savā dzīvē.
Ir cilvēki, kas domā šauri, un ir cilvēki, kas domā plašāk. Ir īpaši cilvēki savās profesijās. Tev ir konkrēta profesija, un tu ļoti šauri skaties uz globālu problēmu savas profesijas rāmjos, bet es tevi aicinu paskatīties plašāk, jo problēmai ir risinājums. Nav tā, kā tu redzi burtā, ir plašāk. Dāvidam bija problēma, un viņš saka, ka kaunā paliks visi viņa ienaidnieki, viņi iztrūksies un ar negodu griezīsies atpakaļ. To es gribu pravietot tavā dzīvē, tavā darba vietā. Tev ir savas vērtības, tu esi kristietis. Arī tiem cilvēkiem, kas regulāri neapmeklē draudzi vai vispār neapmeklē, ir savas vērtības. Vieniem ir dievišķas vērtības, citiem ir cilvēcīgas un varbūt arī sātaniskas vērtības. Bet katram vienam ir savas vērtības, un viņi turās pie tām. Ja tu esi Dieva dēls un meita, tad tev ir Viņa vērtības un sava dzīves pozīcija. Katru reizi, kad sātanam vai kādam cilvēkam izdodas tevi novirzīt vai piespiest iet uz kompromisu ar grēku, ar velnu vai ar saviem principiem, atceries, ka tu esi brīvs cilvēks Jēzū Kristū. Kad tevi ierobežo, kad tevi stumj un spiež, kad tu kaut kur padodies, reizēm tev nav laba un komfortabla sajūta, jo tu zini, ka tevi ir izmantojuši. Visam ir kaut kāda robeža, cik tālu tu ļausi sev staigāt pa galvu. Cik ilgi tu ļausi savas vērtības iemīdīt zemē? Visam ir kaut kāda robeža. Mums ir jāpastāv, jo mūsu vērtības ir mūsu dzīve, tie esam mēs.
Interesanti, kurš ir tas ļaunums, kuri ir tie šķirotāji, kas šodien šķeļ sabiedrību, piemēram, vakcinētajos un nevakcinētajos. Patiešām, tas viņiem izdodas, jo vakcinēti cilvēki kļūst ļoti agresīvi, un viņiem ir valsts atbalsts. Viņi legāli var ķengāties, draudēt, apsaukāties, jo likums ir viņu pusē. Bet presē viss propagandiski tiek pasniegts otrādi, cik nevakcinēto cilvēku vainas dēļ viss ir slikti. Tiek sarīdīti cilvēki. Es saprotu, ka abās pusēs ir agresīvi cilvēki, to visu var saprast, bet ziņās parādīsies tikai sliktais par nevakcinētajiem. Mūs, cilvēkus, kas pastāv par savām vērtībām, mēdz pasniegt kā agresīvus un neizglītotus, lai noskaņotu sabiedrību pret mums. Es nezinu nevienu starp mums, kuri atsakās no saviem radiniekiem, tuvākajiem, bet tieši otrādi, es zinu daudzus gadījumus, kur notiek tieši otrādi, agresija no viņu puses. Draugi, agresija ir liela, naids sabiedrībā ir uzkurināts, un šeit esam mēs cilvēki, un mums ir savas vērtības, bet, ja tu padodies šim spiedienam, tas nav pareizi. Ikreiz, kad es piekāpjos, es zaudēju savu identitāti. Pāvils situācijā, kur runa bija par gaļas ēšanu, teica, ka pats par sevi nekas nav nešķīsts, bet tas, kurš domā, ka tas ir nešķīsts, tam tas arī ir nešķīsts. Mums katram ir sava vērtību skala, arī draudzes cilvēkiem vērtību skala ir dažāda. Iespējams, man ir daudz augstākas prasības nekā tev. Katram tās ir individuālas. Bet pašos pamatos ar desmit baušļiem un tuvākmīlestību tās mums ir vienādas, bet tas, cik mēs spējam to izpildīt, katram ir pēc spējām. Ikreiz, kad mēs esam pieņēmuši šīs vērtības un pakļaujamies ārējam spiedienam, mēs padodamies.
Kā notiek karadarbība? Tā nenotiek tā, ka vienā mirklī atnāk ienaidnieks un pakļauj visu teritoriju, tas notiek soli pa solim. Soli pa solim ienaidnieks paņem tavu teritoriju. Tāpēc mums ir svarīgi pastāvēt kā brīviem cilvēkiem, kādi mēs esam, jo, kas ir Jēzū Kristū, tas ir jauns radījums. Kas bijis, ir pagājis, viss ir tapis jauns. Tu esi brīvs. Bībele saka, lai mēs netopam par cilvēku vergiem. Protams, mēs esam pazemīgi, bet esam gudri kā čūskas un bez viltus kā baloži. Jēzus bija vienlaicīgi jērs un lauva, un tāda pati ir arī mūsu daba. Mums ir jāstāv par savām vērtībām, par to, kas mēs esam, lai viņi nesagrautu mūsu iekšējo cilvēku. Tas ir iespējams, viņi to var izdarīt, ja tu soli pa solim piekritīsi pretinieka noteikumiem. Saglabā savu brīvību, un tam ir vajadzīga pacietība. Spiediens ir liels, šajā laikā dažādi cilvēki izdara dažādas izvēles, bet, ja tu neskaties šauri uz savu problēmu (ka tev nav risinājuma, ka tev jāpiekāpjas savās vērtībās, lai saglabātu savu darbu, lai izietu ārā no mājas, lai vecāki tevi pieņemtu, lai sabiedrības acīs tu izskatītos kaut cik normāls un lai baudītu kaut kādas privilēģijas vai vienkārši lai tev būtu mazāks spiediens), Dieva vārds saka, ka tev nav jāpiekāpjas, bet tev jābūt pacietīgam. Tu nāc pie Dieva un saki savu vajadzību, un Dievs tev atbild: “Kaunā paliks visi tavi ienaidnieki, viņi iztrūksies un piepeši ar negodu griezīsies atpakaļ.” Tavai situācijai ir risinājums, un risinājums no Dieva, ja tu savas lūgšanas beigās teiksi šos vārdus, ja tu domāsi kā Dāvids. Dāvids vienmēr redzēja, ka Dievs viņu ir dzirdējis un Dievs atrisinās.
Kā Dievs parasti atrisināja Dāvida problēmas? Visur, kur es lasu par Dāvidu, parasti Dāvids pats gudri, izveicīgi rīkojas, pulcē ap sevi cilvēkus, pulcē armiju un gūst spīdošas uzvaras. Viņš gāja tik tālu, ka pat sāka niekoties un pārgalvīgi rīkoties. Piemēram, viņš gribēja padzerties no ienaidnieka nometnes akas. Viņš prasīja, kurš ies un atnesīs viņam padzerties. Viņam bija tik kruta komanda, ka vairāki pieteicās to izdarīt. Viņi aizgāja, izcīnīja, pasmēla ūdeni un atnesa to Dāvidam. Citā reizē, kad Sauls iegāja alā atvieglināties, Dāvids nogrieza viņa mēteļa stūri, pēc tam, izgājis no alas, drošā attālumā viņam sauca, ka tas ir viņa mēteļa stūris un viņš varēja viņu nogalināt, bet nenogalināja. Viņš vienkārši ņirgājās par Saulu. Sauls bija ar profesionālu armiju, Dāvids vienkārši no visādām salašņām bija uztaisījis komandu, viņš izveidoja no viņiem cilvēkus. Kādā citā reizē viņš ar saviem cilvēkiem nozaga ieroci no Saula karaspēka. Viss karaspēks gulēja Saulam apkārt, naktī viņi iekļuva nometnē un nozaga Saula šķēpu. Viņi vienkārši ņirgājās par ienaidnieku. Dieva svētība Dāvida dzīvē nāca caur to, ka viņš redzēja Dieva svētību un vienmēr redzēja risinājumu.
Paradīzes dārzā bija viens koks. Dievs teica, ka no visiem dārza augļiem viņi var ēst, bet tikai no viena nedrīkst ēst. No visiem viņi varēja ēst, un dažādība bija liela. Ko darīja Ieva? Viņa neredzēja to, ko var ēst, bet redzēja tikai to, ko viņa nedrīkst ēst. To, ko viņa nevarēja, to viņa baudīja. Viņa šauri skatījās un ēda to, kas bija aizliegts, un deva arī vīrietim. Domāju, ka vīrs bija vēl negudrāks par Ievu. Šodien mums apkārt ir dažādi noteikumi, kuri daudz ko aizliedz. Iet nekur nedrīkst, Ministru Kabineta noteikumi ir tādi, ka tu nevari neko. No medijiem nāk ziņas tikai par to, ka cilvēki mirst, mirst un mirst, morgi, kovids, šausmas. Tu to visu dzirdi un redzi, kā visi skrien un potējas. Līdz šim mēs visi esam ar vīrusiem sadzīvojuši. Tas nenozīmē, ka vīrusi ir draugi, bet tie vienmēr ir bijuši un to dēļ mums nekad nav tikušas atņemtas cilvēktiesības tādā mērā kā šodien. Cilvēks visas šīs ziņas saklausās, staigā apstulbis un domā: “Es vairs neko nevaru.” Mani šorīt no rīta Facebook bloķēja uz trīsdesmit dienām. Tas ir ilgi. Ja bloķēs pirms vēlēšanām, tad nebūs labi. Viņi to var, jo varēja pat prezidentu Trampu bloķēt. Es tikko nopriecājos, ka man ir 9000 sekotāju, un gandrīz visi ir tādi, kuri paši mani aicinājuši. Tā ir vērtība, viņi grib mani redzēt, dzirdēt manu viedokli, ko es saku un rakstu. Es paužu brīva cilvēka idejas, tādas, kas daudzus motivē un ceļ. Tas ir vērtīgi, un man tas viss tika atņemts uz trīsdesmit dienām. Bloķējis ir cilvēks, nevis robots. Bet es redzu daudz citu iespēju. Man ir Youtube konts, kuru es nelietoju. Tagad būs jāsāk lietot un jālūdz, lai jūs manis publicēto liekat savos kontos. Kāda problēma? Mācīsimies strādāt un izdzīvot hibrīdkara apstākļos. Tādā veidā mēs iemācīsimies uzvarēt arī tad, ja esam bloķēti, piemēram, pirms vēlēšanām. Vēl var vienkārši sēdēt mājās un skatīties seriālus. Nav nekādu problēmu, es beidzot varu atpūsties un mēnesi neko nerakstīt. Bet pilnībā tā laikam gan nevarēs, jo ir Telegram, TikTok, Youtube, kur ir visas iespējas rakstīt un publicēt. Strādāsim tālāk. Varbūt jāatver vēl viens konts? Dāvids neskatījās un problēmu. Viņš mazliet pažēlojās Dievam, tad visu pārdomāja, apsvēra un teica: “Ienaidnieks piepeši griezīsies atpakaļ ar kaunu un negodu!”
“Lieli ir Tavi darbi, Kungs mans Dievs, ko Tu mūsu labad esi darījis, un diženas ir Tavas svētības pilnās domas par mums! Taviem brīnumiem un padomiem nav nekā līdzīga. Kad pūlos tos izteikt un pasludināt, es nespēju tos saskaitīt.” (Psalms 40:6)
Dieva domas par mums ir diženas. Viss sākas ar domāšanu; kā tu domā par sevi un savu situāciju, savām grūtībām. Dievs domā par tevi kā tādu, kurš spēj ar uzvaru iziet no savas situācijas. Ja tevi atlaiž no darba, tu uzsāc biznesu. Es tevi gribu iedrošināt, ka vari palikt savā darbavietā, paturot savas vērtības. Par to nedaudz vēlāk. Jēzus jautā: “Kur ir tava ticība?” Tas, kas notiek tavā dzīvē, ir tikai un vienīgi tavas drosmes un ticības jautājums. Tikai un vienīgi tu pats atbildi par to, kas notiek tavā dzīvē. Es zinu, ka tu vari.
“Savas domas vērsiet uz augšu, ne uz zemes lietām.” (Kolosiešiem 3:2)
Dievs mums nav devis bailības, bet spēka, mīlestības un paškontroles garu. Mēs neskatāmies uz daudzām lietām, ko mēs vairs nevaram, bet uz to, ko varam. Līdzīgi ir ar mūsu talantiem un dāvanām. Basketbolists nevar būt 1,50 m garš. Tās ir dabas dotas fiziskas un garīgas dotības, temperaments. Cilvēks, kuram “lācis uzkāpis uz ausīm”, nevar dziedāt. “Es gribu dziedāt, bet nevaru!” Draugs, neskaties uz to, ko tu nevari, bet gan skaties uz to, ko tu vari. Tāda bija Dāvida filozofija, kad viņš lūdza: “Tas Kungs klausa manu lūgšanu, manu saukšanu Viņš ir dzirdējis. Kaunā paliks visi mani ienaidnieki, viņi iztrūksies un ar negodu griezīsies piepeši atpakaļ.” (Psalms 6:10-11)
Tavā situācijā ir izeja. Tu vari paturēt savu brīvību un personību, to nesabojājot. Lielākoties mūsu personību izjauc mūsu pašu lēmumi, kad mēs ejam paši pret sevi. Lūk, tā ir cīņa pašam ar sevi, sākas attaisnošanās, kāpēc tā darīji. Sākas sevis un citu acu “aizmālēšana”. Tad arī sākas konflikti ar sevi, cilvēkiem un Dievu. Mums katram ir sava situācija. Kāda ir mana situācija? Es zinu, ka maskas uzlikšana ir vakcīnu un jaunās pasaules kārtības reklāma. Uzliekot šo uzpurni, cilvēks apliecina, ka ir vergs. Tā tas ir. Tas ir pret maniem principiem. Gadu atpakaļ man bija jākārto dokumenti. Viss bija izdarīts, bet nevarēju iekļūt bankā, jo durvis bija ciet un bez maskas bankā nelaida. Uzliku masku un, kaut gan ļoti slikti jutos, gāju uz kompromisu. Pēc tam bija “maisam gals vaļā”. Ļoti gribējās uz veikalu. Ja es eju viņu teritorijā, tad pildu noteikumus un uzlieku masku. Šis ir viens no soļiem, kur es piekāpos. Tavi piekāpšanās soļi ir citi – pēc tavas ticības, izaugsmes, sapratnes līmeņa. Nesen padzirdēju, ka mācītājam pie kanceles būs jārunā maskā. Es skaidri esmu nolēmis, ka priekšā no kanceles es ar masku nerunāšu, nereklamēšu vakcīnas. Tas nenotiks – kaut vai man būs jāsēž mājās badā, bet to es nedarīšu, jo tas man ir tas pats kas nomirt. Otra iespēja, ja es gribu iet veikalos un baudīt visus labumus, bet negribu ļaut sev špricēt vakcīnu, ir nopirkt QR kodu. Iedomājies, ka ir jau piektais lokdauns, ir atslēgta gāze, iestājusies apokalipse un kāds nepotētais nosalis, pusbadā meklē maizīti, un iet garām kādai kafejnīcai un redz, ka es sēžu kafejnīcā labā kompānijā, ēdu steiku. Tu padomā: “Šis ir tas bļāvējs, kurš iestājās par cilvēktiesībām, pret vakcīnām, vai tiešām tas ir viņš?” Es tad pasaku: “Draugs, es šo kodu nopirku, neesmu potējies!” Jūs mani pasūtītu. Manas robežas ir, lūk, šādas: es nevaru potēties un nevaru arī pirkt QR kodu. Man atpakaļceļa vairs nav. Es esmu gatavs mājās nomirt bada nāvē, bet es to nedarīšu. Ir robeža, kur mana personība tiks iznīcināta nevis ķīmiskā sastāva dēļ, bet manu izvēļu dēļ. Tas esmu es. Tev ir sava situācija, katram pēc ticības.
“Jo patiesi Es jums saku: ja kas šim kalnam sacīs: celies un meties jūrā! – un nešaubīsies savā sirdī, bet ticēs, ka notiks, ko viņš saka, tad viņam tas notiks.” (Marka evaņģēlijs 11:23)
Notiks tas, ko tu esi teicis. Katram savā situācijā ir iespējams saglabāt gan savas vērtības, gan savu vietu. Ja arī tevi izmet, tas tev nāks tikai un vienīgi par labu, lai pelnītu vairāk, strādātu labākā darbavietā vai sāktu savu biznesu. Tikai un vienīgi tā darbojas Dievs pie cilvēkiem, kuri domā līdzīgi kā Dāvids, kuri zina, ka, turoties pie saviem principiem, kaunā paliks visi mani ienaidnieki, viņi pēkšņi iztrūksies un ar negodu griezīsies atpakaļ. Nesen nomira bijušais CVK priekšsēdētājs Arnis Cimdars. Viņš saslima un kādu laiku mājās ārstēja plaušu karsoni. Kad viņu ievietoja stacionārā, mēs visi lūdzām par viņu Dievu. Es apliecināju, rakstīju partijas biedriem un biju pārliecināts, ka Arnis izveseļosies. Ko man darīt, ka viņš tomēr nomira? Tas it kā iedragā ticību, bet vienalga notiek tā, kā Dievs izdomā. Bet, kad notiek nākamā smagā situācija, kas ir līdzīga kā Arnim, ir atkal jātic un jāapliecina, ka izveseļosies. Mēs nezinām iemeslus, kamdēļ notiek tieši tā, bet mums vienmēr ir jātic, ka būs pozitīvs rezultāts. Ja tu tici, ka paliksi savā darbavietā ar visām savām vērtībām, tu arī paliksi. Ja tevi gadījumā tomēr izmetīs, tad tu izmantosi to savā labā.
Kaunā paliks visi mani ienaidnieki, viņi iztrūksies un ar negodu griezīsies piepeši atpakaļ. (Psalms 6:11)
To tu vari teikt par sevi. Un tā patiešām notiek, un kā piemērs jāmin Guntis Bojārs. Ne visi šo ziņu izlasīja, es to publicēju vakar. Viņš savā Facebook kontā bija ierakstījis: kāpēc es esmu nokļuvis tautas ienaidnieku sarakstā? Kaut kādi valdībai lojāli cilvēki ir izveidojuši sarakstu vietnē covidgudrie.com, un tur ir sabiedrībā pazīstami cilvēki, daudzi, kuri nepiekrīt valdības politikai. Propagandas nolūkos jau faktiski raksta tautas ienaidnieku sarakstu, kurus vedīs uz Sibīriju, – apmēram tā izskatās. Tas ir absolūti prettiesiski, ir jāvēršas tiesā, un tas jau tiek apsvērts. Bet arī es esmu tajā sarakstā, un man tas nav negods, bet gods būt kopā ar brīviem cilvēkiem, ar patriotiem, kuri nelokās katras vēja pūsmas priekšā. Un pat Guntis Bojārs ir nokļuvis šajā sarakstā. Mēs skatījāmies nesen par SKPC, kad viņš pratināja sievieti, un viņai nebija ko atbildēt. Un vēl pāris raidījumu viņam ir bijuši, kuros apšauba kovida skaitļus. Es izlasīju viņa rakstiņu Facebook, un viņš raksta: kāpēc es esmu šajā sarakstā? Man šajā sarakstā nebija jābūt. Es neesmu ne pie kā vainīgs, apmēram tā izskatījās. Tieši otrādi, es esmu Latvijas patriots un esmu šos tautas ienaidniekus apkarojis. Un, zini, ko viņš min tajā rakstā? “Es esmu pat draudzes “Kristus Pasaulei” mācītāja teroru atmaskojis. Tur vajadzēja lielu drosmi, lai tiktu viņam klāt un visu to darītu. Es tik daudz samazgu dabūju.” Viņš saka, ka ir dabūjis tik daudz samazgas un tik daudz ir bijis nobijies no Dieva lauvām. Iedomājies, sanāk tā, ka tas ir bijis viņa dzīves lielākais murgs. Guntis Bojārs taisnojās, ka viņš ir sarakstā. Bet tas faktu nemaina, viņš tur ir. Viņš ir tautas ienaidnieku sarakstā kopā ar mani. To tautas ienaidnieku vidū, kurus viņš centies apkarot. Lai kā viņš taisnojās, viņš tur ir un ārā netiek ņemts. Viņš tur ir, jo nav jau kam pateikt: lūdzu, izņemiet ārā. Nav jau pie kā vērsties, viss ir anonīmi. Un es par to uztaisīju rakstiņu. Kas otram bedri rok, tas pats tajā iekrīt. Visgardāk smiesies tas, kas smiesies pēdējais. Mēs gribējām viņu sūdzēt tiesā, bet tad nolēmām, ka nē. Nav ko tur ķēpāties ar viņiem, tie ir resursi, laiks utt. Ienaidnieks piepeši griezīsies atpakaļ, jo ar mums ir Dievs.
Visās situācijās, kad ienaidnieku jūras un ūdeņi pret mums ceļās, visās situācijās, kad pret tevi ienaidnieks iet, piepeši viņš pagriezīs tev muguru un tev būs risinājums. Esmu dzirdējis no cilvēkiem, ka par daudz runāju par aktuālām tēmām, par vakcināciju. Bet kas tad šodien ir galvenā problēma? Vai es varu nerunāt par svarīgāko šodien? Par to, ka notiek šķirošana, par to, ka notiek genocīds, par to, ka notiek piespiedu medicīniskas manipulācijas ar cilvēku ķermeņiem un ne tikai. Es varu nerunāt par to, ka cilvēkiem netiek dota izvēle? Ka mēs likvidējam pusi slimnīcu un pēc tam nav kur likt slimniekus? Par to nav jārunā, tā nav galvenā tēma visiem šodien? Un tāpēc es par to runāšu, jo tas ir aktuāli, tas ir svarīgi. Jo arī mūsu draudzes cilvēki ir izvēles priekšā, ko darīt, nokļūt bomža statusā vai iet vakcinēties. Tie, kas gribēja, jau sen novakcinējās. Kāda problēma? Valdība tikko pateica, ka baukšot pie manis uz mājām un vakcinēs mani. Man komentāros cilvēki arī raksta: ej vakcinēties. Un nolamājas vēl. Pavļuts teica, ka braukšot pie manis uz mājām. Viņš teica: kam virs piecdesmit gadiem, braukšot uz mājām un piedāvās vakcīnas.
Kaunā paliks visi mani ienaidnieki, viņi iztrūksies un ar negodu giezīsies piepeši atpakaļ. (Psalms 6:11)
Tu domā, ka tev vienīgajam ir problēmas? Es paņēmu līdzi vēstulīti no Latgales priekšpilsētas policijas iecirkņa. Man tādas jau vairākas ir. Izrādās, ka es esmu noorganizējis Doma laukumā protesta akciju, Facebook esmu veicis tiešraides un vēl visādas šausmīgas lietas esmu nodarījis. Es esot publiski pateicis Facebook, kad būs slikts laiks, bet es neesmu no cukura. Tas bija kā aicinājums visiem iet piedalīties, un par to viņi soda. Bet ko man darīt? Man atsūtīja vēstuli no policijas, un tagad es vairs nekad nepiedalīšos nekādos publiskos pasākumos? Vispār vairs neiešu uz publisku pasākumu? Es iešu uz publiskiem pasākumiem. Tas ir tikai vēl viens apstiprinājums, ka esmu uz pareizā ceļa. Šodien vērtību sistēma ir mainījusies, jo no augšas to, kas bijis labs, sauc par sliktu, un to, kas ir slikts, sauc par labu. Bet mums ir jāturās pie savām vērtībām, un nebojā, lūdzu, savu sirdsapziņu, labāk nebojā, labāk rīkojies pēc savas sirdsapziņas.
Šodien ir lieliska diena. Es gribu iedrošināt tos, kuriem ir problēmas darbā. Tev būs darbs, un tu paturēsi tīru savu sirdsapziņu. Tu to vari. Daniela grāmatas pirmajā nodaļā babiloniešu ķēniņš Nebukadnēcars iekaroja Jeruzālemi un daļu tautas izveda trimdā uz Bābeli, un starp viņiem bija četri jaunekļi, un tos īpaši atlasīja ķēniņa galminieks pēc ķēniņa pavēles, viņš atlasīja labākos prātus, jaunekļus, kuri labi izskatījās, kuri labi mācījās, kuriem bija arī gara dāvanas. Un tie bija Daniels, Sedrahs, Misaēls un Abed-Negro. Daniels bija tas spējīgākais, un viņam bija pārbaudes laiks. Viņi tika ķēniņa uzturēti, dzīvoja atsevišķās novietnēs novietoti un baroti no ķēniņa vīna pagraba, virtuves utt. Pēc noteikta laika viņiem bija jābūt uzbarotiem, jo bija jāstājas ķēniņa priekšā, viņiem bija jāmācās kaldeju valoda, zinātne. Un tad dažus no viņiem izvēlējās ķēniņa galmam. Iedomājies, tajā laikā būt pasaules ķēniņa galmā! Līdzīgi kā tagad visus mūsu labākos prātus un jauniešus izvelk ārā no Latvijas, tikai tajā laikā tas bija nedaudz citādāk. Lūk, Danielam bija savas vērtības:
Bet Daniēls cieši apņēmās savā sirdī neaptraipīt sevi ar ēdienu no ķēniņa galda un ar vīnu, ko ķēniņš dzēra; tādēļ viņš lūdza galminieku priekšnieku nespiest viņu aptraipīt sevi. (Daniēla grāmata 1:8 )
Viņš apņēmās, ka viņš to nedarīs. Viņš nomirs, bet nedarīs. Kāpēc? Tas bija saistīts ar viņa ticību Dievam. Tie bija viņa principi. Tās bija nešķīstas lietas, kuras viņš nevarēja ēst. Viņš prasīja tikai augu pārtiku. Un viņš vērsās pie sava tiešā priekšnieka un lūdza viņu, vai viņš nevarētu dot viņam tikai augu pārtiku un ūdeni nevis vīnu. Un tas veids, kā viņš griezās pie sava priekšnieka, laikam priekšniekam patika, un viņš bija labvēlīgs Danielam. Bet viņš teica, ka nevar, jo ja tad, kad viņus vedīs ķēniņa priekšā un viņi nebūs smuki un sārtiem vaigiem, viņa galva ripos. Tas nav tā kā tagad, kad uzliek simts, piecdesmit vai desmit eiro sodu, tajā laikā kā Afganistānā tagad varēja palikt bez galvas. Bet Daniels gudri atbildēja: bet pamēģini desmit dienas. Dod mums tikai tādu pārtiku, kādu mēs gribam, un tad salīdzini, tu jau neko nezaudēsi. Viņš saka: labi. Un desmit dienas viņi ēda dažādu pārtiku, atšķirībā no pārējiem, un pēc tam priekšnieks redzēja, ka viņi ir normāli, viss kārtībā. Labi, lai ēd tikai tādu pārtiku. Daniels neatstāja savus principus, kas bija saistīti ar viņa ticību Dievam. Un tad, kad viņus veda ķēniņa priekšā, tad, lūk, kas par viņiem rakstīts:
Un, kad ķēniņš runāja ar tiem, tad izrādījās, ka no visiem jaunekļiem nebija neviena tāda kā Daniēls, Hananja, Misaēls un Asarja; tādēļ viņus arī uzņēma ķēniņa galma darbinieku vidū. (Daniēla grāmata 1:19)
Un visos gadījumos, kad ķēniņš griezās pie tiem, izrādījās, ka tie savās zināšanās, apķērībā un asprātībā bija desmitreiz pārāki par visiem gudrajiem un zīlniekiem visā viņa valstī. (Daniēla grāmata 1:20)
Un mēs nerunāsim par Danielu lauvu bedrē, kad viņš palika pie saviem principiem un lūdza Dievu. Mums pietiek ar šo vienu pašu atgadījumu, kad Daniels palika pie savas uzticības Dievam, neskatoties uz spiedienu, viņš ieguva labvēlību no darba devēja puses, no sava uzrauga puses. Pataupot savu sirdsapziņu, savus principus, viņš palika strādāt un bija labākais darbinieks. Un tu vari palikt strādāt un būt labākais darbinieks, neko no sevis nenododot. Tu vari, un, kad būsi to darījis, piepeši ienaidnieks atkāpsies, iespējams, atkāpšanās būs tāda, ka paliks tikai nospiedums, priekšnieka kājas pēda, un tu izlidosi no darba, bet teiksi: “Aleluja, slava Dievam! Tā ir atbilde no Dieva, es sāku savu biznesu beidzot.” Mēs vairs neticam tam, ko mums sola. Nesen ziņās teica, ka vakcinētiem vairs nekādu ierobežojumu nebūs. Pagāja dažas nedēļas, un visi sēž mājās. Ne vienkārši ierobežojums, bet vispār uz pauzes – lohdauns. Nevis vienkārši lokdauniņš, bet tāds kārtīgs lohdauniņš. Neesi astoņos mājās – divi tūkstoši eiro sods. Ar sunīt vari iet pastaigāties, bet ar suņa pasi. Tagad visiem vajag klēpja sunīti, vai ne? Man patika joks no pagājušā gada lokdauna: policija apstādina cilvēku un prasa, kāpēc jūs atrodaties ārpus mājas komandantstundas laikā? Pastaigājos ar suni. Kur ir jūsu suns? Mājās.
Kaunā paliks visi mani ienaidnieki, viņi iztrūksies un ar negodu giezīsies piepeši atpakaļ. (Psalms 6:11)
Kad Jānis Kristītājs kristīja cilvēkus, viņš sludināja, ka cirvis pie koka stumbra jau ir pielikts un, kas nenes labus augļus, to nocirtīs un iemetīs ugunī. Un pie viņa nāca cilvēki. Un Jānis viņiem teica, ko darīt. Pie viņa nāca arī amatpersonas, nāca muitnieki. Kas ir muitnieki? Tādi paši ierēdņi, kas uztur valsts aparātu, lai tevi nospiestu, VID darbinieki, inspektori utt. Muitnieki bija tieši tādi paši tautas nodevēji kā šodien izspiedēji. Un šie muitnieki, kas bija tautas acīs nicināmi, jautāja: kur ir mums piedošana? Ko mums darīt? Ko Jānis atbildēja? Neņemiet vairāk nekā noteikts. Ko tas nozīmē? Paliec savā darbā, savā amatā un strādā pēc sirdsapziņas. Tu vari saglabāt savu sirdsapziņu un paturēt savu darbu, un strādāt, un nest labumu Dievam un cilvēkiem. Nāca kareivji, kuri tiešā veidā piedalījās tautas apspiešanā: ko mums darīt? Jānis saka: nelaupiet, palieciet savās vietās. Ko Dievs tev saka šodien? Nesteidzies pamest savu darbu, paliec savā vietā, Dievam ir risinājumi. Neskaties uz to, ko tu nevari, skaties uz to, ko tu vari. Un galu galā, ja tev paliek pēda, tā ir Dieva zīme, ka ir laiks sākt savu nodarbi vai ir laiks sākt darbu ar labāku atalgojumu vai labāku darba laiku.
Kaunā paliks visi mani ienaidnieki, viņi iztrūksies un ar negodu giezīsies piepeši atpakaļ. (Psalms 6:11)
Debesu Tēvs, Jēzus Kristus Vārdā es Tev pateicos par katru vienu cilvēku, kas ir izslāpis pēc Tevis. Mēs Tev pateicamies par Tavu klātbūtni, par Tavu apsardzību, par Tavu Vārdu, par Tavu spēku, ko Tu esi mums piešķīris. Es lūdzu par katru šajā vietā, kurš ir izvēles priekšā, par katru, kurš klausās internetā, kurš ir izvēles priekšā, kā rīkoties, kā paturēt tīru savu sirdsapziņu un kā arī paturēt savu brīvību. Jēzus Kristus Vārdā es lūdzu, kaTu iejaucies ar Savu spēku un palīdzi izdarīt pareizas izvēles. Es tev lūdzu un es pravietoju katra viena dzīvē, ka Tavs ienaidnieks, ja tu paliksi uzticams Viņam un saviem principiem, ar negodu piepeši griezīsies atpakaļ. Aleluja! Āmen!
Mācītāja Mārča Jencīša sprediķi “Saredzi iespējas!” pierakstīja un rediģēja draudzes “Kristus Pasaulei” redakcija.
