Šis ir pirmais šī gada dievkalpojums, un svētrunas tēma ir „Kā zināt, ka esi pareizā draudzē?” Tu esi pareizā vietā. Bet kā tu zini, ka esi pareizajā vietā? Saistībā ar šo tēmu man atmiņā ir palicis viens spilgts notikums. Kaut gan tas nav nekas neparasts, jo cilvēki tā rīkojas diezgan bieži, šis gadījums bija īpašs. Tas notika tad, kad mums dievkalpojumi notika Zinātņu akadēmijā. Kāds vīrietis bija tādā sajūsmā par dievkalpojumu! Viņam patika slavēšana, kā mācītājs sludina, viņam patika viss. Pēc dievkalpojuma viņš atnāca pie manis, esot gandrīz metru virs zemes, un teica: „Es esmu atradis savu draudzi. Šī ir mana draudze, un es nākšu uz šejieni.” Izskatījās, ka viss ir uz 100%, bet tā bija pirmā un pēdējā reize, kad es viņu redzēju. Kā zināt, ka esi pareizā draudzē? Vai ir pareizas un nepareizas draudzes? Šodien mēs neizskatīsim „pareizās” vai „nepareizās” draudzes, bet to, kā zināt, vai esi pareizā vietā. Cilvēkiem ir šāds jautājums. Mums pašiem ir šāds jautājums. Kur meklēt atbildes? Vai sajūtās ir atbilde? Nē. Atbilde ir tikai Dieva vārdā. Svarīgas ir nevis emocijas, bet zināšanas, ka esi pareizā vietā. Tie cilvēki, kuri vēl nav pievienojušies draudzei, meklē draudzi, kuru sev piemērot. Bieži cilvēki neizvēlas draudzi, vadoties pēc Bībeles, pēc Dieva vārda, bet izvēlas to, kas emocionāli uzrunā, kur ir vairāk draugu, kur vairāk cilvēku patīk, kur mācītājs patīk, kur mūzika patīk. Šīs nav nesvarīgas lietas, bet tās nav svarīgākās. Vienīgais kritērijs, kādai ir jābūt draudzei, ir meklējams Bībelē. Vienīgais kritērijs, pēc kura saprast un izvēlēties draudzi, ir Dieva vārds. Draudzes modelis ir atklāts Dieva vārdā.

Bībele ir tapusi trīs ar pusi tūkstošus gadus atpakaļ. Viss ceļš, kā Dievs virs zemes ir iedibinājis Savu draudzi, ir atrodams gan Vecajā, gan Jaunajā Derībā. Esmu dzirdējis tādus tekstus, ka Vecā Derība ir vecā, un to var atmest, bet Jaunā Derība ir jaunā, derīgā. Manā Bībelē ir Vecā Derība un Jaunā Derība kopā, un tās ir nedalāmas. Visu, ko mēs lasām Dieva vārdā, arī Vecajā Derībā, ir jālaiž cauri Jēzus vārdiem. Arī Vecā Derība – Psalmi, Samalama pamācības, pravieši, Mozus grāmatas, Laiku grāmatas, Samuēla grāmatas – ietilpst Bībelē. Vislabāk redzamais paraugs, kādai jābūt draudzei, ir atrodams Apustuļu darbos. Tie ir arī Svētā Gara darbi, un tur ir atrodams, kā izskatījās Jaunās Derības draudze. Nav lielas atšķirības, Jaunā vai Vecā Derība, jo ir Kristus, zem kura ir viss Dieva vārds. Tas pats Dievs, kas runāja Vecajā Derībā, runā arī Jaunajā Derībā. Ir viena atšķirība – Jēzus atnāca divus tūkstošus gadus atpakaļ, nomira par mūsu grēkiem, augšāmcēlās, un iesākās jauna ēra. Mums ir jāņem vērā, ka visas tās izmaiņas, ko ir iedibinājis Jēzus, ir nākušas pakāpeniski, caur gadu simteņiem un tūkstošiem. Dieva vārds ir nedalāms.

Kas ir vissvarīgākais? Mums ir vairākas bāzes – personiskas attiecības ar Dievu, lūgšana un Bībele, kalpošana, draudze. Kas no šiem ir pats svarīgākais? Tu teiksi, ka Bībele, personiskas attiecības ar Dievu? Es tomēr teikšu, ka svarīgāka ir draudze. Kamēr cilvēks neienāk draudzē, viņš neiemācās veidot personiskas attiecības ar Dievu. Nobriedušam kristietim, protams, svarīgākais ir personiskas attiecības ar Dievu. Ja man jāizvēlas, kas ir prioritāte, tad prioritāte ir cilvēkam būt draudzē. Esot draudzē, dzirdot Dieva vārdu, rodas ticība; ticība rodas no sludināšanas. Sadraudzība tevi stiprina. Dieva vārdu tu iepazīsti caur draudzi. Dieva vārds arī ir tapis caur draudzi. Draudze ir ārkārtīgi svarīgi, un tas ir prioritāri.

„Un visu Viņš ir nolicis zem Viņa kājām, bet Viņu pašu pāri visam iecēlis par galvu draudzei, kas ir Viņa miesa, pilnība, kas visu visur piepilda.” (Efeziešiem 1:22-23)

Draudzes galva ir Jēzus Kristus. Kas ir pilnība? Kā izskatās tas, ka viss ir zem Viņa kājām? Ja Viņš ir galva, tad mēs esam Viņa miesa un viss ir zem mūsu kājām, mēs visu visur piepildām un esam pilnība. Ne tu viens esi pilnība, bet mēs kopā esam pilnība. Pat ne viena draudze, bet visa Draudze kopumā. Pilnība, kas visu visur piepilda un uzvar! Jēzus ir galva, mēs – Viņa miesa, un mums kā Viņa miesai viss ir zem mūsu kājām, tāpēc ir svarīga draudze, jo tā ir Dieva miesa, ķermenis, īpašums, un tas ir veids, kādā Dievs darbojas. Jēzus saka: „Lai visi ir viens, kā mēs esam viens.” Mēs esam viens ar Kristu, bet tikai esot draudzē. Draudze ir Kristus miesa. Mēs katrs par sevi arī esam Kristus miesa.

„Un Es tev saku: tu esi Pēteris, un uz šās klints Es gribu celt Savu draudzi, un elles vārtiem to nebūs uzvarēt.” (Mateja evaņģēlijs 16:18 )

Atceries – velns neuzvarēs nevis indivīdu draudzē, bet draudzi. Ja tu esi stiprā, īstā draudzē, patiesā Bībeles draudzē, tad tu esi drošībā, tu spēj uzvarēt, savaldīt savus miesas kārību, spēj gūt panākumus, spēj kalpot, vest cilvēkus pie Kristus, vadīt, spēj dzīvot piepildītu, harmonisku dzīvi, spēj pastāvēt vajāšanās, pastāvēt pretī radinieku, dažādu cilvēku spiedienam, spēj pastāvēt pretī velnam, spēj izdzīt ļaunus garus, spēj dziedināt, jo tu esi pilnība, esot draudzē, jo draudze ir pilnība. Cilvēkus, kuri ir kā Pēteris, elles vārtiem nebūs uzvarēt. Cik svarīgi ir būt draudzē!

Īsa draudzes vēsture

Vecajā Derībā draudze nozīmēja Izraēlu. Izraēls radās, kad Dievs bezdievīgajā pasaulē aicināja Ābramu atjaunot Savu valstību uz zemes. Viņš izvēlējās Ābrāmu, kuru izveda no pagānu zemes, no kaldēju Ūras, kur pielūdza mēnesi, dažādus debess spīdekļus, kur cēla dažādas piramīdas saviem dieviem. Dievs izveda viņu no turienes un darīja par lielu tautu. Caur Īzaku, Jēkabu, divpadsmit ciltstēviem tapa Izraēls. Izraēlam Dievs deva Savus baušļus, kārtību un Savu klātbūtni Templī. Viss Izraēls noteiktās svētku reizēs sanāca kopā Templī, kurš tajā laikā vēl netika uzcelts, bet tā bija Saiešanas telts, kura bija centrālajā vietā visos Izraēla pārgājienos. Visi Izraēla karapulki bija apkārt šai centrālai vietai. Bībelē ir rakstīts, ka tiks izglābts cilvēks un līdz ar viņu viss viņa nams. Jaunajā Derībā mēs balstāmies uz to, ka, ja es tikšu izglābts, tad visi mani radinieki tiks izglābti. Tas arī strādā, bet tas nav īsti patiesi, jo tajā laikā bija cita kārtība. Ko nozīmē „viss tavs nams”? Nams tajā laikā skaitījās visa ģimene ar kalpotājiem, vergiem, kuri kopā varēja arī būt kādi simts cilvēki, un tur bija saimniecības, savas ēkas. Vecākais šajā ģimenē noteica to, kam pārējie ticēs. Bībelē ir rakstīts, ka „tiksi izglābts tu un viss tavs nams”, tāpēc viss Izraēls sanāca kopā noteiktos svētku laikos, lai Templī pielūgtu Dievu. Visā pārējā laikā nama vecākie rūpējās par Dieva kārtību, gribu savās ģimenēs, savos namos. Šīs ir svarīgas liekas, kas ir jāsaprot. Tas nozīmē, ka Vecās Derības laikā pastāvēja centrāla Dieva pielūgsmes vieta un arī pielūgsme pa mājām. Draudze nav tikai vieta, kur atnākt noklausīties spediķi, bet tas ir kaut kas vairāk, tas ir dzīvesveids! Tie ir reāli cilvēki, tā ir ģimene. Kas notika tālāk? Izraēls vairākkārtīgi atkrita no Dieva. Viņi atkal un atkal tika sodīti – dažādas blakus tautas okupēja Izraēlu, bija verdzība, cilvēku izvešana, līdz Izraēls tika aizvests gūstā uz Bābeli. Bābeles gūstā viņiem bija vajadzība pielūgt Dievu. Salamans uzcēla Templi, bet tas palika Jeruzālemē, kur to izpostīja; Tempļa priekšmeti tika izvesti uz Bābeli. Veidojās vietējās cilvēku grupas, kuras sauca par sinagogām. Ko nozīmē vārds ‘sinagoga’? Tas nozīmē ‘sapulce’, ‘skola’, ‘ticīgo cilvēku sapulce’. Tam tika celtas arī speciālas ēkas, un no turienes ir cēlies vārds ‘sinagoga’.

Jaunās Derības laikā atnāca Jēzus Kristus un sāka celt Savu draudzi, un tajā laikā joprojām darbojās sinagogas. Tāpat ir minēts arī dievbijīgais Kornēlijs, kurš deva daudz dāvanu, un viņš aicināja Pēteri uz savu namu, un viss viņa nams tika kristīts. Jēzus sludināja sinagogās, Templī un arī pa mājām. Ko Viņš domāja ar vārdiem: „Tu esi Pēteris, un uz tevis Es celšu Savu draudzi?” Tas viss ir atrodams Dieva vārdā. Jaunajā Derībā vārdam ‘draudze’ ir tulkojums ‘ekklesia”, kas no grieķu valodas nozīmē ‘saaicināta sapulce’, ‘sapulcināta tauta’. Draudze ir izglābto cilvēku sapulce, kuri ir pieņēmuši Kristu par savu Glābēju, jeb kristiešu sapulce.

Vai tu esi draudzē tikai tāpēc, ka tev kaut kas šeit patīk, vai tu esi šeit tāpēc, ka šīs ir Dieva mājas, vieta, kur Dievs vēlas tevi redzēt? Skatīsimies Dieva vārdā, kā izskatījās ticīgo sapulces, kāds ir draudzes modelis šodien un kādu Dievs grib redzēt Savu draudzi. Pēc tā tu pats varēsi spriest, vai esi pareizajā vietā. Ja tev ir jāizvēlas draudze, kurai pievienoties, tad salīdzini šīs Rakstu vietas, lasi pats Bībeli, skaties, kas notiek draudzē, un vērtē.

Vēl par draudzes vēsturi. Bībelē draudze ir apzīmēta dažādos veidos. Pirmkārt, kā universāla draudze, kā vispasaules draudze. Draudze, kas vienmēr ir bijusi un vienmēr būs. Bībelē ir rakstīts: „debesīs pierakstīta pirmdzimto draudze”. Draudze neaprobežojas tikai ar zemi, bet tie ir visi tie cilvēki, kas ir nomiruši Jēzū Kristū un ir Debesīs, – viņi joprojām pieder pie draudzes. Tad, kad es tiku izglābts, tas viss notika pārdabiski, – es dzirdēju gaviles debesīs. Man likās, ka debesis uz manis gāžas. Vēlāk es lasīju Bībelē, kad grēcinieks tiek glābts, tad eņģeļi debesīs gavilē. Vēl es lasīju Bībelē, ka Debesīs arī ir draudze, kas slavē un pielūdz Dievu. Tā nav konkrēta konfesija, bet vispasaules draudze. Otrkārt, draudze ir vispārīga draudze jeb vienkārši sapulce. Treškārt, vietējā, konkrētā draudze. Nav pareizi teikt par sevi, ka tu esi vispasaules draudzē; tu jau esi, bet tu piederi pie konkrētas draudzes. Ja tev jautā, no kādas draudzes tu esi, tad tu nosauc savu draudzi, piemēram, draudze „Kristus Pasaulei”. Tev jānosauc konkrēta draudze, apzinoties, ka tava draudze pieder pie visām Latvijas draudzēm un ka visa Latvijas draudze pieder pie visas Baltijas, Eiropas draudzēm un pasaules draudzēm. Ja kāds cilvēks atbild, ka pieder pie vispasaules draudzes, tas nozīmē, ka viņš nepieder ne pie vienas draudzes, viņam nav nekādas atbildības, viņam nav savas ģimenes, viņam nav sava mācītāja.

Kā zināt, ka esi pareizā draudzē? Atbilde – tikai Dieva vārds. Jēzus nodibināja draudzi caur divpadsmit apustuļiem. Viņi evaņģelizēja, izdzina ļaunus garus, veidoja mācekļus, un tā, sākot no Jeruzālemes, pa visu Jeruzālemes apkārtni, vēlāk Eiropā attīstījās kristiešu draudzes. Sākotnēji nebija tādi baptisti vai luterāņi, metodisti, kalvinisti, armīnisti vai citi novirzieni, bet bija tikai viena draudze, un šo draudzi sauca katoļu draudze. Vārds ‘katolisks’ nozīmē ‘universāls’, ‘vienots’. Nebija konfesionālo dalījumu, bija tikai kristiešu draudzes. Katoļu draudze savu definīciju ieguva tikai kādā 4. gs. Tas ir 300–400 gadus pēc tam, kad Kristus nodibināja Savu draudzi, pēc Savas nāves un augšāmcelšanās. Romas impērijā izplatījās kristietība. Kristieši tika vajāti, jo Romas impērijā tika piekopts imperatora kults – viņam bija jāupurē, jāziedo un viņš bija jāpielūdz kā dievs. Kas atteicās viņu pielūgt kā dievu, tie tika sadedzināti vai izmesti zvēriem par barību. Tūkstošiem kristiešu gāja bojā mocekļa nāvē. Tas viss beidzās ar to, ka 4. gs. sākumā Romas imperators Konstantīns atzina kristietību, atzina Kristu. Šis imperators nebija vienaldzīgs pret draudzi un ieviesa kristietību visā Romas impērijā. Romas impērija bija praktiski visa civilizētā pasaule. Notika kari, un pats Konstantīns piedalījās šajos karos, atbrīvojot kristiešus no vajāšanām. Viņam bija ģerbonis: Jēzus un krusts. Tās bija lielas pārmaiņas visā pasaulē, un kristietība bija modē. Tas nozīmēja – ja gribēji mācīties augstskolā, tev bija jābūt kristietim. Tajā pašā laikā Romas Katoļu baznīcā bija konflikts mācības jautājumos. Bija arī konflikts starp imperatoru Konstantīnu un viņa pretiniekiem. Notika kari, domstarpības un šķelšanās. Rezultātā Katoļu baznīca jeb vispārējā baznīca sadalījās divās daļās – austrumu un rietumu. Tagadējo Stambulu tajā laikā dēvēja par Konstantinopoli, un to sauca par austrumu baznīcu – izveidojās pareizticīgo jeb ortodoksālā baznīca. Rietumos, Romā palika katoļu baznīca. Pareizticīgie uzskatīja, ka apustulis Andrejs (Pētera brālis) bija pirmais, ko Jēzus aicināja pie sevis, tāpēc viņi ir „pareizākie”. Romas impērijas jeb katoļu draudze uzskatīja, ka Pēteris bija draudzes galva, bet pareizticīgie apgalvoja, ka tā nav, jo Andrejs Pēteri atveda pie Dieva. Tā katra puse līdz pat šai dienai aizstāv savus uzskatus. Pagāja kādi 1000 gadi, līdz pilnībā tika definētas šīs abas konfesijas – Romas katoļi un Pareizticīgie. Katoļu baznīca vairākus gadsimtus pārvaldīja visu pasauli. Katoļu baznīcai ir savas pozitīvās lietas, kā viņi ir ietekmējuši pasauli, bet tajā pašā laikā šai milzīgajai draudzei ir arī savi trūkumi, melnie traipi. Pasaules vēsturē ir zināmas tādas lietas kā inkvizīcija, raganu medības, kad nogalināja arī dzīvos kristiešus.

Kāpēc draudzes šķeļās? Kāpēc veidojas jaunas draudzes? Ja cilvēkam ir Bībele, ja viņš patiesi meklē Dievu, tad viņš atpazīs, ka viņš nav patiesā draudzē. Cilvēki tiecas pēc pilnības, būt tuvāk Dievam, tāpēc veidojas jaunas kustības. Visdrūmākie un reliģiozākie laiki bija viduslaiki. Viduslaikos dzīvoja kāds katoļu mūks, Mārtiņš Luters, kurš lasīja Dieva vārdu, kas tajā laikā vienkāršam cilvēkam bija grūti pieejams; bija gadījumi, kad baznīcā Bībele tika pieslēgta pie altāra ar lielu ķēdi. Bībele bija latīņu valodā, lai cilvēki nesaprastu tās patiesības. Mārtiņš Luters sāka sludināt to, ka mēs neiegūstam glābšanu caur cilvēkiem, bet pa tiešo no Dieva, ne ar darbiem, bet žēlastībā. Tā viņš pie Vitenbergas baznīcas durvīm pienagloja savas slavenās tēzes, un līdz ar to sākās protestantu kustība. Protestantu kustība nav tikai luterisms, kalvinisms vai armīnisms. Ir dažādi protestantu novirzieni. Luters nebija vienīgais, bija daudzi, bet viņi tika apspiesti. Luteram izdevās, acīmredzot bija Dieva noteikts laiks, un pasaulē aizgāja plaša protestantu kustība. Viena no pirmajām baznīcām, kas iznesa svētbildes no dievnama, bija Doma baznīca Latvijā. Viena no reformācijas kustībām bija Rīgā. Vieni no svētbilžu grautiņiem notika Rīgā. Mēs esam tādā īpašā vietā starp Austrumiem un Rietumiem. Šeit notiek īpaši notikumi. Tādējādi vēsturiski izveidojās trīs kustības – katoļi, pareizticīgie un protestanti. Protestanti dalās ļoti daudz novirzienos. Pie kādas konfesijas pieder mūsu draudze? Pie protestantiem. Laika gaitā, kad baznīca iesūno un atkāpjas no Bībeles normām, atrodas līderi, kuri pazīst Dievu un apzinās, ka mirst, tāpēc tiek veidotas jaunas baznīcas. Tas ir neizbēgami, jo arī Pāvils saka, ka novirzieniem ir jābūt.

“[..] Dieva namā, kas ir dzīvā Dieva draudze, patiesības balsts un pamats.” (1.Timotejam 3:15)

Lūk, neliela statistika par konfesijām pasaulē. Virs zemes ir 1,2 miljardi katoļtcīgo, 200 000 pareizticīgo, 700 miljoni protestantu. Tas, ka kādā valstī dominē konkrēta konfesija, vēl nenozīmē to, ka tajā ir dzīvais Dievs. Caur konfesijām var novērot arī dažādus virzienus, kas izriet no tām, un to, vai attiecīgās draudzes nes dzīvību vai nē. Lūk, statistika par labklājības līmeni dažādās valstīs, kurās ir protestantisms, katolicisms un dažādas citas reliģijas. Protestantu valstis ir 8 reizes un katoļticīgo – 1,5 reizes bagātākas par citām. Pareizticīgo valstis ir 1,24 un musulmaņu – 4,4 reizes nabagākas par citām; budistu valstis – 6,7, hinduistu – 11,6 un ateistu – 11,9 reizes nabagākas par citām valstīm. Lasot šo statstiku, mans mērķis nav noniecināt kādu konfesiju. Es lasu reālus, izpētītus skaitļus. Piemēram, Amerikā dominē evaņģēlisko kristiešu draudzes, tādas kā mūsu draudze. Faktiski, bez tādām draudzēm kā mūsu, Amerikā prezidentu nevar ievēlēt, jo no tām nāk ļoti daudz balsu. Ja pilnīgi visas šīs draudzes būtu patiesi dzīvas, tad Amerika šodien plauktu un zeltu kā nekad agrāk. Es nemācu par to, kur tev jābūt. Tu pats vari izvērtēt, kā vēlies dzīvot. Vienmēr vajag atcerēties, ka bieži vien mēdz būt dažādas draudzes vienas un tās pašas konfesijas ietvaros. Var būt viena un tā pati konfesija, taču dažādās valstīs draudzes var atšķirties, bet tās visas ir no Dieva, izņemot tās, kas vairs nav kristīgas draudzes.

Ko saka Dieva vārds par to, kādai jābūt draudzei?

Debesu Tēvs, Tu esi brīnišķīgs un labs. Tu esi atklājis mums tik brīnišķīgas lietas un devis mums sapratni par to, ka mēs tiešām varam būt harmonijā ar Tevi un cits ar citu. Āmen.

1. Prioritāte ir Bībeles mācība, nevis tradīcija.
“Viņam jārūpējas par sludināšanu, kas atbilst mācībai, lai viņš būtu spējīgs paskubināt veselīgā mācībā un atspēkot tos, kas runā pretim.” (Titam 1:9)
Tas ir padoms mācītājam. Ja draudzē ir iedibinātas kādas tradīcijas, tām jābūt saskaņā ar Bībeli. Bez tam, nevis ar vienu Rakstu vietu, bet ar Bībeles kontekstu un veselīgu mācību. Mācība ir ļoti svarīga.
Pie kādas mācības ir jāturās? Jāturās ir pie apustuļu mācības Dieva vārdā, ņemot vērā arī visu Bībeli. Kā prioritāti svarīgi ir noteikt Kristus vārdus, pēc tam apustuļu vārdus un tikai tad visu citu praviešu vārdus.
“Bet velti tie Mani godā, sludinādami mācības, kas ir cilvēku likumi.” (Mateja evaņģēlijs 15:9)
Ja draudzes mācība nav balstīta Dieva vārdā, tad tā ir veltīga. Tā neglābj un garīgi neceļ. Tā var palīdzēt kaut kādās, atsevišķās situācijās, bet nevar celt garīgi. Visam, kas notiek, jābūt balstītam Dieva vārdā.
“Iesākumā bija Vārds, un Vārds bija pie Dieva, un Vārds bija Dievs.” (Jāņa evaņģēlijs 1:1)
Lūk, prioritāte! Dievs nav tāds kā tu vai es, kuram ‘jā’ nav ‘jā’ un ‘nē’ nav ‘nē’. Dievs Savus vārdus un nostāju nemaina, tā ir Viņa būtība.

2. Kristus upuris.
“Nav pestīšanas nevienā citā; jo nav neviens cits vārds zem debess cilvēkiem dots, kurā mums lemta pestīšana.” (Apustuļu darbi 4:12)
Pareiza, bībeliska draudze atzīst Kristus upuri kā vienīgo ceļu uz debesīm. Dieva vārds mums māca, ka ir tikai viens ceļš pie Viņa.

3. Trīsvienība.
“Jo trīs ir, kas dod liecību debesīs: Tēvs, Vārds un Svētais Gars, un šie trīs ir viens.” (1.Jāņa 5:7)
Vai tu esi kādreiz domājis par to, kā tas ir iespējams? Tas ir līdzīgi kā ūdens var būt trīs dažādās formās – šķidrums, ledus un tvaiks. Jēzus virs zemes cilvēka miesā, Tēvs savā tronī debesīs un Svētais Gars šeit, virs zemes, mūsu vidū. Arī cilvēks sastāv no gara, dvēseles un miesas.
“Tāpēc eita un darait par mācekļiem visas tautas, tās kristīdami Tēva, Dēla un Svētā Gara Vārdā.” (Mateja evaņģēlijs 28:19)
Ja tevi kristī Tēva, Dēla un organizācijas vārdā, tad kaut kas nav tīrs. Salīdzini, ko saka Dieva vārds un draudzes cilvēki. Ja draudzē tiek uzskatīts, ka Tēvs ir svarīgāks par Dēlu vai Svētais Gars ir īpašāks, tad zini, ka tas neatbilst Bībeles mācībai. Trīsvienība ir Dieva – Tēva, Dieva – Dēla un Dieva – Svētā Gara apvienojums.

4. Draudze sākas ar jaunpiedzimšanu.
Kas nav jaunpiedzimis, tas ir ārpus draudzes.
“Tādēļ, ja kas ir Kristū, tas ir jauns radījums; kas bijis, ir pagājis, redzi, viss ir tapis jauns.” (2.Korintiešiem 5:17)
Pieņemot Jēzu Kristu par savu Glābēju, cilvēks piedzimst no augšas. Draudze ir tikai jaunpiedzimušo draudze gan debesīs, gan virs zemes. Ja tu vari būt draudzes loceklis, neesot jaunpiedzimis, tas nav bībeliski. Draudze sākas ar jaunpiedzimšanu. Pirmais, kas draudzē jāsludina, ir tas, ka Dievs mūs pārrada par jaunu cilvēku, jeb evaņģēlijs.

5. Personīgas attiecības ar Dievu, lūgšanas un gavēnis.
“Vēl Viņš tiem stāstīja līdzību par to, ka tiem aizvien būs lūgt Dievu un nebūs pagurt.” (Lūkas evaņģēlijs 18:1)
Jaunajā Derībā var lasīt par to, ka Jēzum bija personīgas attiecības ar Dievu. Tajā pašā laikā arī draudze nāca kopā un lūdza Dievu tā, ka pat zeme drebēja. Jēzus mūs brīdina, mudinot lūgt Dievu. Dzīvās Dieva draudzes var atšķirt pēc tā, vai cilvēkiem tiek mācīts veidot personīgas attiecības ar Dievu. Tieši tāpat svarīgas ir arī regulāras, kopīgas draudzes lūgšanas un gavēnis.
“Un tie pastāvēja apustuļu mācībā un sadraudzībā, maizes laušanā un lūgšanās.” (Apustuļu darbi 2:42)
Draudze var pastāvēt tikai tad, kad tai ir kopīga lūgšanu dzīve. Lūk, bībeliskas draudzes paraugs. Kāpēc ir svarīgs personīgais laiks ar Dievu? Kāpēc nepietiek tikai ar kopīgām draudzes lūgšanām? Kādu Dievs radīja cilvēku? Tādu, kurš Dievu mīl pēc Viņa pavēles vai pēc brīvas gribas? Dievs cilvēku ir radījis pilnīgi brīvu. Tikai tad, ja draudzē cilvēkiem ir pašiem savas, personīgās attiecības ar Dievu, tā var būt bībeliska, pretējā gadījumā draudzē ir viens mācītājs, kurš nemitīgi dod kādas norādes, un cilvēki tās izpilda, personīgi Dievu nemeklējot, un tādējādi izveidojas neveselīga, abpusēja kontrole. Šī iemesla dēļ ir svarīgi katram būt brīvam un personīgi pieņemt lēmumu būt Dieva vadītam.

6. Svēta dzīve.
“Jūs vēl neesat līdz asinīm pretim turējušies, cīnīdamies pret grēku.” (Ebrejiem 12:14)
Draudzē māca, ka 10 baušļi ir svētuma paraugs un tas, pēc kā mums katram jātiecas. Mēs netiekam izglābti tāpēc, ka turam desmit baušļu. Mēs esam izglābti un pieņēmuši Jēzu Kristu par savu Glābēju, un tāpēc mēs turam desmit baušļus un cīnāmies līdz asinīm, lai dzīvotu svētu dzīvi. Par to tiek mācīts, lūgts un pēc tā mēs arī tiecamies. Ja tas nav draudzes pamatā, tad tā neatbilst Bībeles standartam.

7. Debesis un elle.
“Un, kā cilvēkiem nolemts vienreiz mirt, bet pēc tam tiesa.” (Ebrejiem 9:27)
Katrs cilvēks virs zemes reiz mirst, bet viņa gars (iekšējais cilvēks) dodas uz debesīm vai elli, atkarībā no tā, vai viņš tic Kristum, vai nē. Tāpat to parāda arī cilvēka dzīve – vai viņš tic Kristum, vai nē. Ja tiek mācīts, ka ir kādas vietas, kur cilvēki var uzgaidīt vai nopirkt glābšanu radiniekiem, tad tā nav bībeliska mācība. Eksistē gan debesis, gan elle. Esmu dzirdējis dažādas teorijas par to, kas notiek ar cilvēku pēc nāves, bet Dieva vārds saka: „Moku dūmi no elles celsies mūžīgi mūžam.” Ja cilvēks ir nokļuvis debesīs vai ellē, viņš no turienes vairs nekad neatgriezīsies.
“Un, ja tava acs tevi apgrēcina, izrauj to un met to prom; tas tev labāk – ar vienu aci ieiet dzīvībā, nekā kad tev ir divi acis un tevi iemet elles ugunī.” (Mateja 18:9)
Jēzus šajā Rakstu vietā konkrēti runā par elli un debesīm. Ir tikai divas vietas, kur iespējams nokļūt pēc dzīves virs zemes, un nekādi starpposmi neeksistē.

8. Kristības.
“Kas tic un top kristīts, tas tiks izglābts, bet, kas netic, tiks pazudināts.” (Marka 16:16)
Jaunpiedzimuši cilvēki kristās, bet pats kristīšanās process neglābj. Glābj tikai ticība. Ja tu tici Jēzum Kristum, tad dodies kristīties. Kāda ir pareiza kristība? Dažādās konfesijās un baznīcās ir atšķirīgas kristības, taču kāda mums gar to daļa? Mums ir daļa tikai gar Bībeli. Atceries: ja tevi kristīja apšļakstot un tu tajā brīdī biji patiesi pieņēmis Jēzu par savu Glābēju, tad Dievs pieņem arī šādu kristību. Nozīme ir ticībai, nevis formai. Tomēr, kāpēc gan nedarīt tā, kā Bībelē teikts? Kā Jēzus tika kristīts?

“Un, kad Jēzus bija kristīts, Viņš tūdaļ izkāpa no ūdens.” (Mateja 3:16)
“Kad tie no ūdens bija izkāpuši, Tā Kunga Gars Filipu aizrāva, un galminieks viņu vairs neredzēja; viņš līksms ceļoja tālāk.” (Apustuļu darbi 8:39)
Viss Dieva vārds runā par to, ka cilvēks kristībās tiek pagremdēts. Arī notikums, kurā Israēls gāja cauri jūrai, attēlo kristību. Tātad, pareiza un Bībeliska kristība ir ar pagremdi. Vārds ‘baptizo’ nozīmē ‘iegremdēt’. Piemēram, Latvijā baptistu draudzes atšķiras ar to, ka kristībās cilvēks tiek pagremdēts ūdenī.

9. Evaņģēlisms un misionārisms.
“Tāpēc eita un darait par mācekļiem visas tautas, tās kristīdami Tēva, Dēla un Svētā Gara Vārdā.” (Mateja 28:19)
Bībeles princips patiesai draudzei ir tāds, ka tā evaņģelizē, glābj cilvēkus un aug. Augt nozīmē glābt cilvēkus un izplatīt Dieva valstību. Tiem, kam ir automašīna, bet nav garāžas, droši vien zina, kas notiek tad, kad laukā temperatūra svārstās ap nulli. Ledus izkūst, satek spraugās un atkal sasalst. Pēc tam jākasa stikli un laužot jāmēģina attaisīt durvis. Dieva vārds saka: “Labāk tu būtu auksts vai karsts, bet remdenie tiks izspļauti.” Draudzei ir jābūt karstai, lai plānveidīgi evaņģelizētu un glābtu cilvēkus. Tas nozīmē ne tikai cilvēkiem pastāstīt par Dievu, bet arī veidot viņus par mācekļiem.

10. Draudzē ir struktūra – vadītāji, kārtība un disciplīna.
“Ikvienā draudzē viņi tiem iecēla vecajus; gavēdami un Dievu lūgdami, viņi tos nodeva Tā Kunga ziņā, kam tie bija sākuši ticēt.” (Apustuļu darbi 14:23)
Kad Pāvils veidoja draudzes, viņš tajās ielika vadītājus un nodibināja kārtību. Es neredzu nedz Vecās, nedz Jaunās Derības draudzēs problēmas ar organizētību. Tāda problēma bija tikai korintiešiem, bet Pāvils pie tā strādāja. Pāvils mācīja, ka tie draudzes locekļi, kuri noziegušies, vispār jāizslēdz no draudzes un jādisciplinē. Jēzus arī saka: “Ja brālis grēko, runā ar viņu zem četrām acīm. Ja neklausa, tad jāņem klāt vēl divi vai trīs liecinieki. Ja brālis neklausa arī draudzei, tad tādu tur par pagānu.” Draudzē ir disciplīna, kārtība un Dieva iecelti vadītāji. Ja tu zini cilvēku, kurš saka, ka viņu vidū nav iecelts konkrēts vadītājs, tad zini, ka tas nav bībelisks modelis. Draudzes pamatā jābūt struktūrai un kārtībai.
“Viņš arī devis citus par apustuļiem, citus par praviešiem, citus par evaņģēlistiem, citus par ganiem un mācītājiem.” (Efeziešiem 4:11)
Tie ir līderi un vadītāji, kas uztur draudzē kārtību, kādu Dievs to grib.

11. Bībeliska draudze nav remdena.
“Tā kā tu esi remdens, ne auksts, ne karsts, Es tevi izspļaušu no Savas mutes.” (Atklāsmes grāmata 3:16)
“Ne ikkatrs, kas uz Mani saka: Kungs! Kungs! – ieies Debesu valstībā, bet tas, kas dara Mana Debesu Tēva prātu.” (Mateja evaņģēlijs 7:21)

12. Svētā Gara kristība ar līdzejošu zīmi – runāšanu mēlēs.
“Kad Pāvils uzlika tiem rokas, Svētais Gars nāca pār tiem: tie runāja mēlēs un pravietoja.” (Apustuļu darbi 19:6)
Es zinu, ka ir draudzes, kas aug un glābj cilvēkus bez Svētā Gara kristībām. Viņiem nav šī pārdabiskā dziedināšanas spēka, bet cilvēki tiek glābti. Caur Svētā Gara kristību Dievs dod pārdabisku spēku glābt cilvēkus ar brīnumiem un zīmēm.

13. Dziedināšana.
“Dziediniet slimus, šķīstiet spitālīgus, uzmodiniet mirušus, izdzeniet ļaunus garus. Bez maksas jūs esat dabūjuši, bez maksas dodiet.” (Mateja evaņģēlijs 10:8 )
Tas ir pirmās draudzes paraugs, kad Jēzus izsūtīja mācekļus ne tikai sludināt, bet arī dziedināt.

14. Atbrīvošana.
Draudzei jāapzinās, ka nav tikai jācīnās ar redzamo, materiālo formu, bet arī ar garīgo pasauli, kurā ir velns ar saviem dēmoniem. Un mums ir dota vara izdzīt ļaunos garus un Jēzus Vārdā dziedināt visas sērgas un slimības. Inkaunters ir vieta, kur izdzen ļaunos garus un velnus. Mūsu draudzē 19. janvārī būs dziedināšanas dievkalpojums, un tā ir Dieva griba, ka cilvēki tiek atbrīvoti un dziedināti.

15. Mājas grupas un dievkalpojumi.
“Viņi mēdza ik dienas vienprātīgi sanākt Templī, pa mājām tie lauza maizi un baudīja barību ar gavilēm un vientiesīgu sirdi.” (Apustuļu darbi 2:46)
Pirmā draudze sapulcējās Templī un mājās. Jēzum bija divpadsmit mācekļi, ar kuriem Viņš bija pastāvīgi kopā.
“Un viņi nemitējās Templī un pa mājām ik dienas mācīt un sludināt Kristu Jēzu.” (Apustuļu darbi 5:42)
Viņi pulcējās kopā, nesa ziedojumus un klausījās sprediķus. Un paralēli tie pulcējās mājās, kur baudīja vakarēdienu. Ir vai nav mājas grupas – tas nenosaka draudzes izaugsmi un to, vai draudze ir pareiza vai nepareiza. Svarīgs princips ir tāds, lai katrs draudzes cilvēks ir aprūpēts un sadraudzībā ar citiem kristiešiem. Lielā draudzē nav iespējama sadraudzība, ja cilvēkus aprūpē tikai viens mācītājs. Tāpat arī skolā ir viens direktors un daudz skolotāju. Tāpat arī armijā bataljonā ir trīs simti cilvēku, rotās pa simts cilvēkiem, un tās tiek sadalītas vēl mazākās vienībās, un pār katru tiek iecelts aprūpētājs, kurš ir konkrētās grupas līderis. Tāpat arī draudzē mācītājs viens pats nevar aprūpēt visus cilvēkus. Svarīgi, lai katrs cilvēks ir sadraudzībā un aprūpēts pareizā veidā.

16. Slavēšana un pielūgsme.
“Teiciet Viņu ar bungām un vijīgām dejām, teiciet Viņu ar stīgu un flautas skaņām!” (Psalms 150:4)
Dāvids Templī ierīkoja slavēšanu un pielūgsmi. Reizēm tur bija tāda Dieva godība, ka kalpotāji pat kājās nevarēja nostāvēt. Draudzē ir svarīga slavēšana un pielūgsme no sirds. Kad protestantisms gāja plašumā, draudzē sāka ieviest ērģeles. Šobrīd ērģeles ir novecojis instruments, kaut gan daudzviet aktuāls. Tajā laikā to uzskatīja pat par velna instrumentu. Bet Bībele saka, lai Dieva slava nāk ar dažādiem mūzikas instrumentiem.
“Un, pateicības dziesmu dziedājuši, tie aizgāja uz Eļļas kalnu.” (Mateja evaņģēlijs 26:30)

17. Desmitā tiesa, ziedošana, upurēšana.
“Bet vai jums, jūs farizeji! Jūs dodat desmito tiesu no mētrām, dillēm un visādiem dārza augiem, bet atstājat novārtā taisnību un Dieva mīlestību. Vienu vajadzēja darīt un otru neatstāt novārtā.” (Lūkas evaņģēlijs 11:42)
Jēzus nav atcēlis 10. tiesas principu.
“Ikkatrā pirmajā nedēļas dienā lai ikviens, cik bijis iespējams atlicināt, tur gatavībā, ka dāvanas nav jālasa tikai tad, kad es nākšu.” (1.Korintiešiem 16:2)

18. Sadraudzība.
“[..] un tie pastāvēja apustuļu mācībā un sadraudzībā, maizes laušanā un lūgšanās.” (Apustuļu darbi 2:42)
Mēs kā draudze augsim, un bez grupām nav iespējama sadraudzība. Un ne tikai grupās, bet arī visai draudzei vajag kopīgus pasākumus.

19. Mācība.
“[..] un tie pastāvēja apustuļu mācībā un sadraudzībā, maizes laušanā un lūgšanās.” (Apustuļu darbi 2:42)
Draudzē ir konkrēta mācība. Mācības katrā draudzē atšķiras. Ir kaut kādas otršķirīgas lietas, kas neietekmē cilvēku glābšanu.

20. Vakarēdiens.
Jaunpiedzimušie draudzes locekļi bauda vakarēdienu. Tas teikts iepriekšminētajā Rakstu vietā.

21. Draudze apzinās sevi kā lokālu, kontinenta un pasaules draudzi, savu vietu un lomu tajā.
Dzīva Dieva draudze nevar būt nošķirta no Kristus miesas. Mums ir jāatzīst, ka ir citas draudzes un mēs esam daļa no viņiem. Mums katram ir savas dāvanas un kādi savi novirzieni, ar ko mēs cits citam varam kalpot. Mēs rīkojam oktobra lūgšanu sapulces, jo esam daļa no Kristus miesas un mums vajag arī kaut ko no sevis dot Latvijas draudzēm un Latvijai.
“Svētības biķeris, ko mēs svētījam, vai tas nav savienošanās ar Kristus asinīm? Maize, ko laužam, vai tā nav savienošanās ar Kristus miesu?” (1.Korintiešiem 10:16)
“Novirzieniem arī jābūt, lai taptu redzami jūsu starpā ticībā rūdītie.” (1.Korintiešiem 11:19)
Ja tu esi draudzes meklējumos, tad neatkarīgi no konfesijas, pats svarīgākais kritērijs, kādai ir jābūt draudzei, ir Dieva vārds jeb Bībeles mācība. Slava Tev, Kungs! Mēs Tevi slavējam par draudzi, par Tavu miesu virs zemes, ka mums ir sava daļa Tavā draudzē, ka Tu pieņēmi mūs kā Savus bērnus, ka Tu sūtīji Savu Dēlu Jēzu Kristu, lai mēs piedzimtu no augšienes un tiktu pierakstīti Tavai draudzei. Paldies, ka mums ir mūžīgā dzīvība, ka mums ir draugi, ka varam augt un attīstīties. Paldies Tev, Dievs, ka mums ir ģimene, vadītāji un kārtība un ka mums ir vide, kurā varam veselīgi attīstīties un vest cilvēkus pie Tevis, Jēzu. Mēs Tevi mīlam, slavējam un pielūdzam, Dievs! Visa slava Tev, Kungs. Jēzus Vārdā!

Mācītāja Mārča Jencīša sprediķi „Kā zināt, ka esi pareizā draudzē?” pierakstīja un rediģēja draudzes „Kristus Pasaulei” redakcija