Ir labi slavēt Dievu, vienalga, vai tu to jūti, vai nejūti. Ja nejūti, tad agri vai vēlu tu jutīsi slavas un pielūgsmes iedarbību, ja turpināsi slavēt. Dieva vārds saka: „Ieejiet Manos pagalmos ar slavu un pielūgsmi. Nāciet Manos pagalmos ar pateikšanos un lūgšanu.” Tā mēs nonākam Dieva klātbūtnē. Es šodien runāšu par ticību. Svētrunas nosaukums un svarīga ticības sastāvdaļa ir šāda – “To, kas ir ar mums, ir vairāk nekā to, kas ir pie viņiem”. Lielāks spēks ir tev nekā tavam ienaidniekam. To ir svarīgi saprast, zināt un iegaumēt. To ir svarīgi dabūt savā galvā un sirdī, ka tu to ne tikai zini, bet tā arī jūties. Tev ir jājūtas tā, ka tev nav pretinieku. Tas nenozīmē, ka pretinieku nav, bet tas nozīmē, ka tev nav tevis cienīgs pretinieks, kuru tu nevarētu pieveikt.

„JO VISS, KAS IR DZIMIS NO DIEVA, UZVAR PASAULI, UN ŠĪ IR TĀ UZVARA, KAS UZVARĒJUSI PASAULI – MŪSU TICĪBA.” (1. Jāņa 5:4)

Kas uzvar pasauli? Mūsu ticība. Tava ticība uzvar. Mūsu ticība uzvar.

1. Ticībai nevajag resursus.

Es redzēju ļoti interesantu statistiku, kas atspoguļoja pētījumu divdesmit gadu garumā. Viņi izvēlējās 1500 cilvēkus un pētīja viņus divdesmit gadus. Šos cilvēkus sadalīja divās grupās. Pirmajā grupā A bija 83% cilvēku. Tie bija cilvēki, kas centās iet uz panākumiem, centās uzcelt karjeru. Šajā grupā ietilpa tādi cilvēki, kuri vispirms mācījās un strādāja, lai nodrošinātu bāzi, platformu tai lietai, ko viņiem patika darīt, ko viņi gribēja darīt, kur gribēja celt karjeru. Otrajā grupā B bija atlikušie 17%, 101 cilvēks. Tie bija cilvēki, kuri uzreiz darīja to, kas viņiem patika, ko viņi gribēja darīt, nerūpējoties par naudu. Kādi bija rezultāti pēc divdesmit gadiem? No šiem 83% par miljonāru kļuva tikai viens cilvēks. No 17%, kur bija 101 cilvēks, tikai viens cilvēks nekļuva par miljonāru. Visi pārējie 100 cilvēki kļuva par miljonāriem. Tie bija cilvēki, kuri nerūpējās par naudu, par platformu, par zināšanām, bet darīja to, kas viņiem patika. Tā ir satriecoša statistika. Šeit nav runa par cilvēkiem, kuri apmeklē draudzi, kur viņus katru reizi motivē un vadītājs staigā pakaļ “ar podiņu”. Satriecoši – no 101 cilvēka 100 miljonāri! Viss, kas no Dieva dzimis, uzvar pasauli. Ne tas, kurš ir izglītots, uzvar pasauli, bet mūsu ticība.

Tu esi dzimis no Dieva? Tas, ko tu dari, ir no Dieva? Kad tu ej pie cilvēkiem, stāsti par Dievu, cel mājas grupiņas, kā tu dzīvo – tas ir no Dieva? Ja tu esi dzimis no Dieva, tad tu uzvari pasauli. Tava ticība uzvar pasauli. Tev nevajag resursus, lai gūtu panākumus. Tev nevajag naudu, lai gūtu panākumus. Tev nevajag izglītību, lai gūtu panākumus. Lai uzceltu daudz mājas grupu, lai vestu cilvēkus pie Kristus, tev neko nevajag, tikai ticību! Kas ir ticība? Ticība ir darbība. Tu tici tam, ko Dievs saka, un tu arī to dari, ko Dievs saka. Viņš saka, lai ejam un darām par mācekļiem, un tu ej un dari. Tu strādā, un Dievs tevi svētī. Tu taisi biznesu, un Dievs tevi biznesā svētī. Tu ieguldi Dieva darbā ar savu biznesu, un Dievs svētī tavu biznesu. Ticība to darīs! Dievs caur tavu ticību! Jo viss, kas no Dieva dzimis, uzvar pasauli.

Tāpat ir ar šiem lielajiem pasākumiem, kurus rīkojam. Mums tiem nebija nekādu resursu! Mums šim namam, kurā tagad esam, nebija resursu. Mēs ticējām un spērām ticības soļus. Dievs grib, lai mēs katrs nesam savu baļķi un ceļam namu. Un Dievs svētī, izceļ mūsu cirvjus jeb gādā un svētī to mazumiņu, kas mums jau ir, un pavairo to. Tas ir brīnums. Tā ir mūsu ticība. Šie ir ticības soļi, ko mēs speram. Mēs ticam un darām. Mēs īrējam, strādājam un ceram, ka Dievs palīdzēs atmaksāt, samaksāt. Vienkārši ticības soļi. Šo piektdien šeit bija Dilans Longs – viņam bija īss un skaidrs sprediķis. Viņam reiz Dievs uzdeva jautājumu – kas tev ir svarīgāk? Tas, ko cilvēki par tevi domās, vai tas, kur šie cilvēki pavadīs mūžību? Viņš cilvēkiem nestāstīja par Dievu, kaut arī bija audzis kristīgā ģimenē. Viņš īpaši par to visu neuztraucās. Tad, kad viņš saprata, ka vajag iet pie cilvēkiem un stāstīt evaņģēliju, viņš baidījās, viņam bija dažādi iemesli, ko cilvēki padomās. Viņš pārvarēja savu kaunu, bailes un spēra šos pirmos soļus un sāka liecināt cilvēkiem. Šodien viņš sludina tūkstošiem cilvēku. Viņam ir tikai 23 gadi, un viņš jau ir sludinājis 15 000 cilvēku vienlaicīgi. Ar ko viņš sāka? Viss, kas no Dieva dzimis, uzvar pasauli. Ir jāsper solītis un jāiet pie cilvēkiem.

Kad mēs taisījām dziedināšanas dievkalpojumu afišas un flaijerus, man ļoti negribējās likt virsū savu seju. Tur atkal virsū būs mana bilde un dzīvesstāsts, atkal tie būs visās pastkastēs visā Latvijā, uz afišu stabiem. Es taču nekur vairs nevaru parādīties. Man ir tikai viena “glābšanas pilsēta”. Bībelē bija tādas glābšanas pilsētas; kad cilvēks bija izdarījis noziegumu, viņš varēja bēgt uz turieni, un atriebējs nedrīkstēja viņu tur nogalināt. Glābšanas pilsēta Latvijā man pagaidām ir tikai viena, un tā ir Sigulda. Es tur netaisu evaņģelizācijas. Ja tu gribi, tu vari tur taisīt, bet es pats tur negribētu, lai es varu pa ielu staigāt. Kur tad lai es palieku? Cik reizes jau šādi dziedināšanas dievkalpojumi ir bijuši? Vai tad jau nepietiek, nav gana? Dažreiz man ienāk prātā domas, ko es atkal daru. Piemetīšu ar savu bildi atkal visu Latviju… Ko es daru? Viss, kas no Dieva dzimis, uzvar pasauli. Kas man ir svarīgāk? Tāpat kā Dilanam Longam, kas ir svarīgāk, – tas, ko cilvēki pa mani domās, vai tas, kur viņi pavadīs mūžību? Mana motivācija ir šāda – es dzīvoju tikai vienu reizi, un šis laiks, kas ir atvēlēts katram cilvēkam, nemaz nav tik ilgs. Es to gribu izmantot Dieva slavai uz 100%!

Tāpēc uz šiem flaijeriem ir mana bilde, un, ja vajadzēs, būs atkal. Līdz es visiem būšu apnicis. Būs atkal reliģiozi cilvēki, kas teiks, ka es nodarbojos ar pašreklāmu. Es negribu sevi reklamēt, bet es zinu, ka Dievs grib, lai es tā daru, un tas ir tas, ko es varu izdarīt. Mēs varam kārtējo reizi apbraukāt Latvijas pilsētas, un es zinu, ka tur ir cilvēki, kas mūs gaida. Un es zinu, ka šīs liecības daudziem palīdzēs atrast ceļu pie Kristus. Paldies šiem cilvēkiem, kas atļāva sevi un savu liecību uzlikt uz flaijera. Tie ir vienkārši ticības soļi, kurus mums ne vienmēr ar prieku gibas darīt. Vispār jau ir prieks, bet kaut kas arī katru reizi ir jāpārvar – kauns, nedrošība, ko cilvēki teiks, kā tas atspēlēsies. Visam ir kaut kādi mīnusi. Bet šī ir tā uzvara, kas uzvar pasauli, – mūsu ticība. Tieši šie mazie ticības soļi uzvar. Nav vajadzīga nekāda platforma, nauda, izglītība – vienkārši jāsper ticības soļi, un tu pievilksi visu pārējo, kas nepieciešams. Ja Dievs gribēs, tu mācīsies. Ja Dievs gribēs, tev būs finanses un tu pelnīsi naudu, sponsorēsi, tas viss būs pēc tam. Ticība ir pārliecība par neredzamām lietām. Par Ābrahāmu ir rakstīts: „Tā Dieva priekšā, kam viņš ticēja, kas mirušos dara dzīvus un sauc vārdā to, kas vēl nav, it kā tas jau būtu.”

Tu tici, kad sauc vārdā to, kas vēl nav fiziskajā pasaulē, bet ir garīgajā pasaulē. Garīgajā pasaulē tev var būt dzimusi ideja no Dieva. Ja šī ideja ir dzimusi no Dieva, tad tā uzvar pasauli, neatkarīgi no tā, kādi ir tavi resursi. Lai varētu notikt Awakening pasākums Austrālijā, daži cilvēki ir piesaistījuši vienu miljonu eiro. Viņi šeit Latvijā ir piesaistījuši piecsimt tūkstošus eiro. Visi afišu stabi ir pilni ar šī pasākuma reklāmu. Tu zini, cik tas maksā? Pirms dažiem gadiem mēs noīrējām piecpadsmit afišu stendus, un tas izmaksāja piecus tūkstošus eiro. Viņiem ir daudz vairāk afišu stendu. Nauda ir ļoti laba lieta, uz kuras tu vari mācīties ticēt. Tā ir pati populārākā parādība, uz ko tev nākas ticēt. Kad tev Dievs dod lielu ideju, neatkarīgi no tā, kas tev šodien ir, pārējās lietas tiek piemestas. Svarīgi ir zināt, ka tā ir ticības sastāvdaļa, pārvarēt mazās bailes, mazo stresu, kaunu un spert šos ticības soļus. Pārvarēt bailes un vienkārši spert šos ticības soļus idejas virzienā. Tieši tur ir vieta, kur Dievam darboties!

Vai esi dzirdējis par Sokrātu? Viņš bija filozofs. Pie viņa reiz esot atnācis kāds zēns un ar smaidiņu sejā sacījis: „Es gribu zināšanas.” Tas jau nav nekas slikts – gribēt zināšanas. Bet Sokrāts redzēja, ka jauneklim nav pareizu motīvu. Viņš kaut gribēja būt zinošs un ietekmīgs, tā bija lepnība. Sokrāts to redzēja un teica: „Ejam uz jūru.” Viņi aizgāja un viņš teica puisim, lai iet ūdenī līdz vidum. Sokrāts jautāja: “Ko tu gribi?” Viņš atbildēja: “Zināšanas.” Sokrāts iebāza viņa galvu ūdenī un turēja pusminūti, tad izvilka ārā un atkal jautāja: “Ko tu gribi?” Zēns atkal atbildēja: “Zināšanas.” Sokrāts atkal iebāza viņa galvu ūdenī un turēja minūti, tad izvilka ārā un jautāja: “Ko tu gribi?” Zēns atbildēja: “Zināšanas.” Sokrāts atkal iebāza viņa galvu ūdenī un turēja mazliet vairāk par minūti, tad izvilka ārā un atkal jautāja: “Ko tu gribi?” Zēns aizgūtnēm atbildēja: “Gaisu!” Sokrāts teica: “Lūk, kad tu zināšanas gribēsi tā kā gaisu, tad atnāc pie manis.”

Tā arī ir ar mums. Tad, kad tu gribēsi piepildīt Dieva mērķus, ko Dievs pats tev ir devis, tik ļoti kā elpot gaisu, tad tāda ticība un tāda kaisle uzvarēs pasauli!Ja tev ir bailes vai kauns, tas ir dabiski un normāli, un tas nenorāda uz to, ka tev nav ticības. Ticība ir reāli soļi; tu zini, kas ir pareizi, tu to vienkārši dari, tu lūdz, tu gavē, tu vienkārši sper pareizus soļus un strādā, un tas ir lauciņš, kur Dievam darboties. Jo šī ir tā uzvara, kas uzvarēs pasauli – mūsu ticība. Jo viss, kas no Dieva ir dzimis, uzvar pasauli. Ticībai nevajag resursus. Ticībai vajag ticību, ticību Dieva idejai. Es gribu, lai tev iesēžas galvā – viss, kas no Dieva dzimis, uzvar pasauli!

2. Ir garīgie spēki.

 “Tā Kunga enģelis apmetas ap tiem, kas Viņu bīstas.” (Psalms 34:8 )

Ir bijuši cilvēki, kuriem Dievs ir atvēris garīgās acis, un viņi aiz manis, kad es sludinu, ir redzējuši lielu enģeli. Tev ir savi eņģeļi, tie ir izsūtāmie gari, komunikācija starp Dievu un tevi, taču ar eņģeļiem tev nav jāsarunājas, ar viņiem tu neko nevari sarunāt, bet gan ar Dievu. Un Dievs sūta Savus eņģeļus, tā ir Viņa armija. Kalpotāju gari, kas neredzamajā pasaulē ir stiprāki nekā cilvēki. Viņi spēj vairāk nekā mēs šeit, bet viņi tomēr ir zemāki par cilvēkiem. Cilvēks lūdz un gavē, viņš noliek mērķus, un tikai caur cilvēku eņģeļi var darboties. Tikai caur mums pašiem, jo mēs esam ļoti svarīgas būtnes. Mēs esam vienīgā planēta visā kosmosā, uz kuras ir dzīvība, saprātīga, katrā ziņā.

“Un redzi, viens no tiem, kas bija pie Jēzus, izstiepa roku, izvilka zobenu, cirta augstā priestera kalpam un nocirta viņam ausi. Tad Jēzus saka tam: “Bāz savu zobenu viņa vietā, jo visi, kas ņem zobenu, no zobena aizies bojā. Jeb vai tu domā, ka Es nevarētu lūgt Savu Tēvu un Viņš Man nesūtītu tūlīt vairāk nekā divpadsmit leģionu eņģeļu?” (Mateja evaņģēlijs 26:51-53)

Romiešu legionā ir vidēji 5000 kareivju, tātad 12 x 5000 = 60 000 eņģeļu, kaut es domāju, ka Jēzus nerunāja par precīziem cipariem, bet domāja ļoti daudz. Tā nav laba ziņa? Jēzus bija vienlaicīgi cilvēks un Dievs, un kā cilvēkam Viņam bija piestiprināti eņģeļi. Un arī tev kā cilvēkam ir savi eņģeļi. Viņi garīgajā pasaulē karo ar tumsas spēkiem, viņi izklīdina tumsas spēkus, viņi dara, ka acis redz, kauli iztaisnojas, to dara Dievs, bet ļoti daudz izdara eņģeļi Svētā Gara vadībā. Un visai mūsu draudzei ir ļoti liels eņģelis, un, jo lielāki mērķi ir mūsu draudzei, jo lielākus eņģeļus Dievs mums sūta. Tad, kad mums bija Pre-Awakening, es tikos ar Benu Ficdžeraldu, un mēs vienojāmies, ka viņi būs Latvijā, viņš domāja, kādu kalpotāju mums atsūtīt, un es teicu, lai atsūta kādu no augšējā ranga, mums vajag lielu kalpotāju, un mums arī atsūtīja Dilanu Longu no viņa komandas. Tāpat mēs lūdzam Dievu, lai Dievs sūta lielus eņģeļus mums. Vai tad Dievs nedzird? Viņš dzird, un arī eņģeļi dzird un priecājas, ka mēs viņus pieminam; viņi ir pazemīgi, jo visi, kas nebija pazemīgi, tagad jau ir velna eņģeļi.

Kad es atgriezos pie Dieva, tas notika eņģeļu pavadībā. Ar garīgajām acīm es vairākas dienas redzēju ļaunos garus. Bet, kad es eņģeļu pavadībā sāku lūgt grēku nožēlas lūgšanu, es redzēju, kā šie ļaunie eņģeļi sāka lūgties, lai es to nedaru, sāka draudēt, grieza zobus un ņirdza pret mani. Tā bija pēdējā reize, kad es to redzēju un dzirdēju. Draugs, pastāv garīgā pasaule. Un garīgajā pasaulē Dievs sūta pie tevis Savus eņģeļus, kurus piestiprina pie tevis, tavas kalpošanas, darba, biznesa, ģimenes, un viņi tiek galā ar ļaunajiem gariem tad, kad tu dzīvo Viņa gribā un dari Viņa darbus. Es zinu, ka ir garīgā pasaule, un arī Bībelē vēstulē efeziešiem ir teikts, ka ne jau pret miesu un asinīm mums jācīnās, bet pret ļaunajiem gariem pasaules telpā, šīs pasaules valdniekiem. Patiesie valdnieki pasaulē nav cilvēki, bet gan ļaunie gari. Tieši tāpat arī Dievs valda caur mums. Jau tagad, kad Latvijas draudzes vienojas uz kopīgu lūgšanu, to var just gaisā!

3. To garīgo spēku, kas ir ar tevi, ir vairāk nekā to, kas ir ar viņiem.

“Bet viņš atbildēja: “Nebīsties, jo to, kas ir ar mums, ir vairāk nekā to, kas ir pie viņiem.”” (2. Ķēņiņu 6:16)

Elīsa bija pravietis Izraēlā. Šajā laikā notika karš starp Izraēlu un kaimiņu ienaidniekiem aramiešiem. Aramiešu virsnieki plānoja dažādas operācijas un uzbrukumus, bet vienmēr, kad aramieši iesāka savus uzbrukumus, izraēlieši bija gatavi un jau laikus novērsa uzbrukumus. Tad aramiešu virspavēlnieks savāca kopā savus virsniekus un prasīja: kurš no mums ir kurmis? Viņš domāja, ka viens no viņiem ir nodevējs jeb kāds no augstākajiem virsniekiem ziņo Izraēla ķēniņam par viņu uzbrukumiem. Un viens virsnieks saka: “Mūsējie visi ir tīri, bet Elīsa ir pravietis, redzētājs, viņš visu pasaka, to, ko tu, ķēniņ, runā savā guļamistabā.” Pravietis Elīsa pārdabiski redzēja, dzirdēja un zināja, ko pretinieks runāja, un Bībelē to sauc par gudrības vārdu vai atziņas vārdu, kas nozīmē zināšanas par to, kas notiks. Aramiešu virspavēlnieks nolēma doties pie Elīsas uz Izraēlu, Dotanas pilsētu, 16 kilometrus no Samarijas. Viņš uz turieni devās ar zirgiem un ielenca pilsētu ar dzelzs kara ratiem. No rīta Elīsas māceklis pamodās, nožāvājās, piecēlās, izgāja no mājas un redzēja, ka visa pilsēta ir aplenkta. Un dzelzs kara rati toreiz bija kā tanki šodien.

Elīsa iznāca ārā un teica: “Dievs, izdari tā, ka manam māceklim atveras garīgās acis un viņš redz.” Un tā arī notika, Dievs viņam atvēra garīgās acis, un viņš redzēja, ka viņiem apkārt ir pilns ar ugunīgiem ratiem un eņģeļiem. Un Elīsa teica: “Nebīsties, jo to, kas ir ar mums, ir vairāk nekā to, kas ir pret mums.” Elīsa lūdza: “Dievs, sit viņus ar aklumu.” Un viņi palika nevis akli, bet gan stulbi, un viņi nesaprata, kur viņi ir un ko dara, un Elīsa viņiem teica, ka te nav Elīsas īstā māja un viņš aizvedīs viņus kur vajag, un tā viņi 16 kilometrus gāja uz Samariju pie Izraēla ķēniņa. Tur Elīsa teica Dievam, lai Viņš atkal atver viņu acis, un ienaidnieku acis tika atvērtas, un visi bija šausmās, kur atrodas. Izraēla ķēniņš jautāja, ko tagad lai ar viņiem visiem dara, vai apkaut. Un Elīsa teica, lai kārtīgi pabaro. Un kopš tā laika aramieši vairs nerādījās Izraēla pilsētās.

Nebīsties, ir garīgā pasaule, bet, ja tu dari Dieva gribu, darbu, tu esi glābts, tu piederi Kristum neatkarīgi no tā, ko tu esi darījis un dari šodien. Ap tevi ir Tā Kunga eņģeļi un tevī ir Svētais Gars, un nebīsties un nedomā, ka esi nedrošs, ko teiks cilvēki, nebaidies no riska. Viss, kas no Dieva dzimis, uzvar pasauli.Un šī ir tā uzvara – mūsu ticība, mūsu soļi, kurus mēs speram, ugunīgi rati, ugunīgi zirgi un ugunīgs karapulks. Kad es atgriezos no Vācijas, no sava pirmā inkauntera, es jutos it kā būtu metru virs zemes un kā parasti devos uz mežu lūgt Dievu, un tur es redzēju ar gara acīm, ka man blakus ir milzīgs eņģeļu karapulks, miera stājā gatavi man kalpot. Un man blakus bija lielāki stāvi, un es sirdī zināju, ka man vajag tikai teikt vārdu, ka man vajag tikai lūgt, un visi šie gaismas spēki ir manā rīcībā. Nebīsties, jo to, kas ir ar mums, ir vairāk nekā to, kas ir pret mums. Tā ir svarīga ticības sastāvdaļa, tas tev ir jāsaprot un ar to tev ir jādzīvo, kad nāk nedrošība vai bailes, lai tu varētu spert ticības soļus.

“Kas ir pasaules uzvarētājs? Tikai tas, kas tic, ka Jēzus ir Dieva Dēls.” (1. Jāņa 5:5)

Es jums minēju mācītāju no Ķīnas, kurš būs Awakening pasākumā, un minēju 1,7 miljonus cilvēku viņa draudzē, bet es kļūdījos, jo izrādās, ka viņam ir 18 miljonu cilvēku draudze! Viņš padsmit gadus ir sēdējis cietumā, ticis spīdzināts un pats par to stāsta ar pazemību un lepnumu. Tu zini, kādi apstākļi ir Ķīnā? Es nezinu, iedomāties nevaru, bet tur ir komunistiskais režīms, un par ticību Dievam tur liek cietumā. Kā mācītājs to spēja izturēt? Tas nav iespējams! Komunistiskajā režīmā nav iespējams tāds brīnums, un cilvēcīgi nav iespējams to izturēt. Es domāju, ka šis mācītājs zina, ka tas, kas ir pie viņa, ir vairāk nekā tas, kas ir pret viņu. Lai nāk Dieva valstība un Dieva prāts notiek!

“Bet Jēzus uz to sacīja: “Tu saki: ja tu spēj! Kaut tu varētu ticēt! Tas visu spēj, kas tic.”” (Marka evaņģēlijs 9:23)

Šeit ir Dieva klātbūtne un svaidījums! Ja tu to vēl nezini vai neesi iedomājies, tad liec aiz auss – tu esi pašā labākajā draudzē Latvijā. Tas nenozīmē to, kas es uzskatu, ka esam pārāki par citām draudzēm, taču es tā domāju. Un arī došanas process draudzē ir daļa no slavēšanas, pielūgsmes un Dieva klātbūtnes atmosfēras. Pirms nedēļas mums kalpoja lielisks kalpotājs no Vācijas, Bundestāga deputāts Valdemārs Hardts, kurš runāja ļoti labus vārdus, piemēram, ar politiku vien mēs valstī neko nevaram izmainīt, bet politika ir tā, ka sagādā ceļu Dievam un kristiešiem darboties, sludināt. Ja mēs izņemam ārā no politikas Svētā Gara piepildītus kristiešus, tad Dieva tur nav. Kur nav Dieva bērnu un Viņa ietekmes, tur nav arī Dieva. Jo mēs esam Kristus miesa un paši par sevi locekļi. Dievs saka: “Ejiet un dariet. Ejiet un sludiniet.” Tāpēc tur, kur mēs neejam un neesam, tur arī Dieva nav. Tāpēc arī kristīgi deputāti, kuri vadās pēc burta un ir bez Svētā Gara, nevar pieņemt draudzei izdevīgus lēmumus.

Tautas lūgšanu sapulce “Dievs, svētī Latviju” un evaņģelizācijas tūre pa Latviju ir tikai iesākums. Dievs manā prātā un sirdī ir ielicis trakas idejas. Tieši tāpat kā tad, kad Kungs ielika man sirdī apvienot draudzes uz kopīgu lūgšanu oktobrī, man tas šķita traki, tā arī tagad manā galvā sāk veidoties aprises tam, kas notiks tālāk. Man tas ļoti ir sirdī un es vēlos to teikt visiem: mums būs kristīgā partija “Par Latviju” (tāpat kā interneta vietne, kurā varēs balsot par kristīgām vērtībām)! Apvienot Latvijas draudzes ir tikai pirmais solis. Mūsu Saeimā ir 100 tautas vēlēti deputāti, kuri balsojot izlemj, kādus likumus pieņems un kādus nē. Turklāt viņi visi ir sašķelti – krievi pret latviešiem, nacionāļi pret liberāļiem. Ja Kristus miesa Latvijā vienotībā no katras draudzes izvirzītu vienu vai divus deputātu kandidātus, mēs Saeimā varētu ievēlēt divdesmit deputātus. Es domāju, ka no “Kristus Pasaulei” dažiem cilvēkiem ir jāiet politikā. Tas nav mūsu primārais mērķis, taču tas nākotnē notiks. Ja mēs tiksim valdībā, tad skolās būs kristīgā mācība un dažādus lielus draudzes svētkus, piemēram, ģimenes svētkus, finansēs valsts, un mēs būsim par kristīgām vērtībām.

Šobrīd paši svarīgākie ir dziedināšanas dievkapojumi 24 Latvijas pilsētās, kuri sāksies septembrī. Tur noteikti Dievs darbosies, jo, kur esam mēs, tur Viņš atnāk. Dievs nāk ar mūsu kājām, mūsu rokām un mūsu muti, un arī ar mūsu finansēm. Jēzus apciemos Latvijas pilsētas, un noteikti tajās ir cilvēki, kuri to tikai gaida, lai pieņemtu Kristu, atdzimtu no augšienes un kļūtu par Kristus miesas daļu draudzē “Kristus Pasaulei”. Ja Dievs tevi uzrunā kalpot kādā no šīm pilsētām, runā ar savu mājas grupas vadītāju vai mani.

Pats pirmais “Dievs, svētī Latviju” punkts ir izaugsme. Katra draudze aug savas konfesijas ietvaros. Otrs punkts ir vienotība jeb vienota lūgšana vismaz reizi gadā. Un trešais punkts ir balss valdībā. Mūsu veidotā parakstu vākšanas platforma ParLatviju.lv būs iniciatīva, tai nebūs likumīga spēka. Saeimas komisija var pieņemt vai noraidīt mūsu savāktās balsis. Bet, ja mēs nākamajās vēlēšanās pēc četriem gadiem Saeimā ievēlam 20 deputātus, mūsu balsīm ir likuma spēks. Dieva griba ir, ka mēs esam visur, arī politikā. Viņa griba nav tāda, ka mūsu bērniem jāiet skolā, kur viņus seksualizē jeb speciālos stūrīšos padara par pedofīlu upuriem un nākamajiem pedofīliem un homoseksuāļiem. Mēs varam tam stāties pretī, jo ar mums ir liels Dievs, kurš dod mums gudrību. Vairākās Latvijas draudzēs jau ir kristīgi deputāti, protams, ne daudzi. Bet mums nav par vēlu kā Vācijā, kur valdībā ir tikai viens ar Svēto Garu kristīts deputāts. Kad pirms vairākiem gadiem “Jaunās Paaudzes” mācītājs Aleksejs Ļedjajevs tēmēja uz politiku, visi uz viņu skatījās kā uz briesmoni un nesaprata, jo, redz, kristiešiem neesot pareizi iet politikā. Jēzus Vārdā mēs salaužam šādus vārdus! Citas draudzes neieklausījās Ļedjajevā, tāpēc arī mums šobrīd ir šāda situācija. Mūsu Satversme vēl nav izmainīta, viendzimuma laulības vēl nav pieņemtas, vēl ir iespēja. Mēs esam pēdējais bastions Eiropā. Tā vai šā, mums no savas puses ir jāizdara tas, kas ir jāizdara, un mēs to izdarīsim.

Mums ir vajadzīgs brīnums! Arī uzņēmīgi un mērķtiecīgi pasaulīgi cilvēki sasniedz lielus panākumus. LGBTI, dažādas sātaniskas grupas, Sorosa fonda atbalstīti deputāti iet politikā un sasniedz savus mērķus – legalizē bezdievīgas lietas. Tas sasien rokas Dieva draudzei un traucē darboties. No kristiešu vecākiem nošķir bērnus un padara viņus ļaunus. Tā nav Dieva griba, bet, lai to visu izmainītu, mums ir vajadzīgs Dieva brīnums. Mēs kā organizatori esam ļoti maz uz kopējā fona. Bet Pāvils saka, ka Dieva spēks mūsu nespēkā varens parādās. Dievam visas lietas ir iespējamas! Tas nemaz nebija tik sen, kad Dievs lika manā sirdī nenormālu ideju – apvienot visas draudzes uz kopēju lūgšanu un izveidot vairākus simtus cilvēku lielu kori. Vēl nesen mēs bijām savrupa draudze, taču tagad mēs esam visur un pie mums brauc īpaši viesi, un mūs sāk ņemt nopietni. Ja tas nebūtu no Dieva, tas nebūtu izdevies. Ne vienmēr ir tā, ka tas nav Dievs, ja tev neizdodas, un tomēr šajā gadījumā Viņš ir ar mums. Kopkorī pieteikušies jau 350 cilvēki – adventisti, baptisti, luterāņi, g12, evaņģēliskie kristieši (“Prieka Vēsts”, “Jaunā Paaudze”) un cilvēki no draudzēm, par kurām es dzirdu pirmo reizi. Tas jau notiek! Un drīz šeit, mūsu draudzes telpās notiks pirmais kopkora kopmēģinājums. Vai tas nav brīnums? Visi jau zina par mūsu pasākumu “Dievs, svētī Latviju”.

Tūlīt notiks liels evaņģelizācijas pasākums Awakening Europe 2018 Rīgā, kurā kalpos Bens Ficdžeralds, ar kuru esmu personīgi iepazinies, tāpat ar Dilanu Longu, kurš pie mums kalpoja. Dilans kalpoja Pre-Awakening pasākumā pie mums, un viņam ir tikai 23 gadi. Viņš mūs pamudināja uz evaņģelizāciju un cilvēku glābšanu. Awakening komanda ir apņēmusies reklamēt “Dievs, svētī Latviju” savā pasākumā un pēdējā dienā ir atļāvusi dalīt mūsu pasākuma flaijerus pie visām Arēna “Rīga” ieejām. Tas ir brīnums, tas nenotiek tāpat vien. No ārzemēm atbrauc cilvēki, lai palīdzētu mums reklamēt tautas lūgšanas, kā arī būs ap tūkstoti cilvēku, kuri izies ielās evaņģelizēt. Būs Awakening, pēc tam “Dievs, svētī Latviju” un galu galā mēs vēl nobombardēsim visas Latvijas pilsētas! Un visur, kur mēs iesim, Dievs būs ar mums! Aleluja! Noslēdzošais dievkalpojums notiks 19. janvārī Kongresu namā. Piepildīsim to pilnu ar cilvēkiem! Piemetīsim pilnu Rīgu ar mūsu flaijeriem.

Draugs, ir tikai viena problēma. Tā pat nav problēma, bet mūsu zināšanai, ka mums visiem ir uzcītīgi jāziedo. Jāziedo daļa no savas dzīves, kas ir izteikta arī naudā. Lai Dievs svētī tos cilvēkus, kuri ir mūsu biznesa grupā un taisa naudu speciāli Dieva mērķiem, un lai viņiem ir gudrība strādāt! Taču ar tām finansēm, kuras ir mums pašiem, nepietiks tik lieliem projektiem. Šī ir tikai iesildīšanās. Mums ir vajadzīga Dieva svētība un finansiāls brīnums!

Awakening pasākums Latvijā izmaksā 500 tūkstošus eiro. Pirmais Awakening pasākums Austrālijā izmaksāja 900 tūkstošus eiro. Mūsu tautas lūgšanu sapulcei vajadzīgi tikai 40 tūkstoši eiro… Es vakariņu laikā runāju ar Dilanu Longu. Es viņam jautāju, kas sponsorē viņa komandas kalpošanu. Bet viņš ir tāds cilvēks, kuram pašam patīk uzdot jautājumus – kā jūs uzcēlāt draudzi, kā tu nāci pie Dieva, kāda sistēma ir jums draudzē utt.? Viņš ir gudrs un daudz sasniegs. Tie cilvēki, kas uzdod jautājumus, daudz sasniedz, jo viņiem interesē un viņi arī grib to pielietot. Dilans atbildēja, ka viņiem nav sponsoru. Viņa komanda ir no Bēteles baznīcas (Bethel church, dibināta 1952. gadā ASV, Kalifornijā), un draudze viņus atbasta, bet ne finansiāli. Dilans stāsta, ka viņi kalpo dažādās vietās, piemēram pre-awakeningos, un pēkšņi pieceļas kāds cilvēks zālē un saka, ka vēlas ziedot simts tūkstošus. Es gaidu to brīdi, kad kāds no mums piecelsies un pateiks, ka vēlas ziedot simts tūkstošus tautas lūgšanu sapulcei plus ventilācijas ierīkošanai draudzes telpās. Lai Dievs mums dod šādus cilvēkus! Tas var būt kāds no mums. Dieva ceļi ir neizdibināmi. Es nezinu, bet es ticu, – kad mēs uzklājam galdu Dievam un izdarām to, ko Viņš no mums prasa, tad Viņš, atbalstot Savu ideju, pavairo mūsu piecas maizes un divas zivis un pabaro tūkstošiem cilvēku.

“Tad praviešu mācekļi sacīja Elīsam: “Redzi, šī vieta, kur mēs ar tevi esam apmetušies, ir mums par šauru. Dosimies uz Jordānu un ņemsim tur ikkatrs vienu baļķi, un taisīsim tur sev vietu, kur dzīvot.” Un viņš atbildēja: “Labi, ejiet!” Bet viens lūdza: “Lūdzu, esi tik labs un nāc saviem kalpiem līdzi!” Un viņš atbildēja: “Labi! Es iešu!” Tad viņš gāja ar tiem, un tie nonāca pie Jordānas un nocirta kokus. Un notika, ka vienam no viņiem, cērtot baļķi, cirvis iekrita ūdenī, un viņš iekliedzās un sauca: “Ak vai, mans kungs! Cirvis bija patapināts!” Bet Dieva vīrs jautāja: “Kur tas iekrita?” Kad viņš bija tam to vietu parādījis, tad Elīsa nogrieza kārti un iemeta to tur. Un cirvis uzpeldēja. Un viņš sacīja: “Izcel to sev ārā!” Un tas izstiepa savu roku un to satvēra.” (2. Ķēniņu 6:1-7)

Elīsa ar saviem mācekļiem bija nolēmuši sev uzcelt jaunu namu, kur mitināties, pulcēties, slavēt, pravietot un mācīties. Viņi nolēma katrs ņemt pa cirvim un baļķim un celt namu, līdzīgi kā mēs esam uzcēluši savas draudzes telpas. Vienam no viņiem, cērtot baļķi, cirvis iekrita ūdenī, bet pravietis šo cirvi bija aizņēmies. Šodien mēs domājam, kas gan tur liels, jo var aiziet uz “Depo”, pie vecmāmiņas vai pie kāda, kuram ir malkas apkure, un paņemt cirvi, un tas daudz nemaksā, bet tajos laikos dzelzs cirvis bija liela vērtība. Māceklis bija aizņēmies cirvi, lai celtu Dieva namu. Elīsa prasīja: “Kur tas iekrita?” Tad viņš nogrieza kārti un iemeta to tur, un cirvis uzpeldēja. Un viņš sacīja: “Izcel to sev ārā!” Un tas izstiepa savu roku un to satvēra. Ja tu lasi Bībeli, tad redzi, ka pravieši izmanto dažādas metodes. Arī šajā gadījumā Elīsa izdarīja kādu darbību un notika brīnums. Vai tiešām Dievs nevarēja izdarīt kādu lielāku brīnumu, nevis vienkārši izcelt cirvi? Taču Dievs ir ieinteresēts tajos, kas ceļ Viņa namu. Viņš ir ieinteresēts tavās ikdienas lietās, tavos cirvjos un kastroļos, tavā apģērbā un automašīnā, tavos bērnos un ģimenē. Dievs ir ieinteresēts svētīt, un dažkārt – pārdabiski.

Māceklis bija aizņēmies cirvi. Kā tu domā, ko mēs esam izdarījuši? Vai mums ir nauda lielajai lūgšanu sapulcei? Mums nav šādas naudas. Mēs esam pasūtījuši to, ko mēs nevaram nosegt, jeb aizņēmušies. Tie cilvēki, kuri ziedo pāri savām spējām, arī ir aizņēmušies. Un tieši šī darbība, kas norāda uz ticību, ir platforma Dieva brīnumiem. Un mūsu draudzei ir vajadzīgs brīnums. Mūsu sapņi ir lieli, pareizi un no Dieva. Un es ticu brīnumiem. Tieši tāpat kā Jēzus pabaroja tūkstošus ar piecām maizēm un divām zivīm, kā cirvis uzpeldēja tam, kurš darīja Dieva gribu un Dieva darbu, tāpat arī mēs kā draudze sagaidīsim, kā Dievs pagodināsies un tiks segti visi finansiālie projekti. Es ticu arī tam, ka Dievs audzē un lieto cilvēkus pakāpeniski. Tas nozīmē – esi uzticams pār mazumu, un tad Dievs tevi iecels pār lielumu. Awakening rīkotāji ir bijuši uzticami pār mazumu, un tagad pār lielumu. Arī mēs būsim uzticami ar mazumu savās finansēs, ar savu desmito tiesu un brīvprātīgajiem ziedojumiem, un mēs redzēsim lielumu.

Es Tevi lūdzu, Kungs, ka Tu darbojies pie tiem, kuri ceļ savus biznesus, lai atbalstītu Tavu darbu, lai viņu finansēs ir pārdabiska darbība! Lai viņi nekad nepadodas! Ja arī viņi krīt, lai ceļās, Jēzus Vārdā. Lai katrs viens, kas ir draudzes loceklis, kurš dzird vai lasa, katrs kristietis vai cilvēks, kuram Tu esi licis sirdī atbalstīt šos pasākumus, piedzīvo Tavu pārdabisku svētību savās finansēs! Es Tevi lūdzu, Kungs, arī par visu mūsu draudzi kopumā, par pasākumiem, par dziedināšanas dievkalpojumiem, tautas lūgšanas sapulci, par draudzes telpu izbūvi līdz galam, par visām šīm finansēm, kas nepieciešamas, Kungs, mēs lūdzam par brīnumu, Jēzus Kristus Vārdā. Mēs ticam, ka visu, ko mēs lūgsim Tavā Vārdā, Tu darīsi. Āmen!

Es vēl jums gribu darīt zināmu kādu brīnišķīgu lietu – nākamā gada februārī ir mūsu draudzes jubileja. Tā ir nedēļa no 14. līdz 17. februārim, un mums par prieku un lai arī mēs saprotam, ka mēs dodam, būs ciemiņi. Jau pirms vairākiem mēnešiem es sazinājos ar diviem cilvēkiem, kurus gribēju aicināt ciemos. Viens no tiem ir mācītājs Aleksejs Proņkins. Viņš ir mācītājs no Krievijas, viņam ir trīsdesmit gadi, un Putina režīma ietvaros viņš šobrīd vada piecdesmit no nulles uzceltas draudzes. Šīs draudzes locekļiem ir savi uzņēmumi, viņi audzē eko pārtiku un dara visādas lietas. Es viņam jautāju, vai Krievijā var normāli uzcelt draudzi. Viņš atbildēja, ka jebkur var uzcelt draudzi. Viņš mums šeit mācīs un sludinās par līderību un draudzes izaugsmi. Kā tu domā, kas ir otrs cilvēks, kas pie mums atkal būs ciemos? Vitālijs Jefremočkins ar komandu. Tie ir slavētāji un viņu mācītājs, kas sludina un slavē stadionos. Mums visiem ir labas atmiņas par pagājušo reizi, kad viņi bija ciemos. Mēs atkal sarīkosim slavēšanas semināru, kā arī slavēšana un pielūgsme šeit būs viņu vadībā. Starp citu, mūsu draudze caur viņu semināriem un pielūgsmi ir izmainījusies. Dievs mīl mūsu draudzi, mēs esam īpaši.

Mācītāja Mārča Jencīša sprediķi “To, kas ir ar mums, ir vairāk nekā to, kas ir pie viņiem” pierakstīja un rediģēja draudzes “Kristus Pasaulei” redakcija