Personīgas attiecības ar Dievu

Svētrunas tēma ir „Personīgas attiecības ar Dievu”. Svaidījums ir Dieva Gara fiziski jūtama klātbūtne. Viss redzamais ir cēlies no neredzamā. Iesākumā zeme bija neiztaisīta un tukša, un Dieva Gars lidinājās virs ūdeņiem. Dievs teica, un tapa redzamais! Viņš radīja caur Savu Garu, caur Savu Vārdu. Visam iesākums ir Dievs. Kad mēs pieņemam Jēzu Kristu par savu Glābēju, tad topam jauns radījums, jauns cilvēks. Tās ir teicamas pārvērtības, bet tas ir tikai pirmais solis. Tas ir kā bērns, kas tikko ir piedzimis, – nevarīgs, kurš neprot aiziet uz podiņa, kurš nemāk palūgt, bet kurš māk tikai brēkt un krist uz nerviem. Ja godīgi, tad tas ir tikai miesas gabals. Nekas vairāk tur nav, viss pārējais ir vecāku fantāzija. Tikko piedzimis bērns vēl nekas nav, jo viņš vēl nav izveidojies. Pirmais solis ir tava piedzimšana, bet tas ir tikai sākums. Pēc tam sāk formēties tava dzīve; kas tu būsi, kā ietekmēsi šo pasauli, ko tu izveidosi un atstāsi aiz sevis. Tāpat pēc Kristus pieņemšanas un jaunpiedzimšanas tas notiek arī garīgajā pasaulē. Tu esi jauns cilvēks, kas bijis, ir pagājis, viss ir tapis jauns. Ja tu gribi redzēt Dieva Garu lidināmies savā dzīvē, ja tu tiešām gribi redzēt pozitīvas pārmaiņas savā dzīvē, tādas, kādas Dievs tās grib redzēt, un kaut ko aiz sevis atstāt, tad ir nepieciešamas personīgas (tev piederošas, tevis paša izveidotas) attiecības ar Dievu!

Es nekad nebeigšu runāt, mācīt un atgādināt par pesonīgām attiecībām ar Dievu. Reiz man kāds teica: „Sludini evaņģēliju, tikai evaņģēliju!” Tu gribētu, lai es katru svētdienu teiktu vienu un to pašu, ka Jēzus ir nomiris par taviem grēkiem, augšāmcēlies, un, ja tu esi pieņēmis Viņu, tu esi jauns radījums? To tu vari sludināt uz ielām, to var iet un teikt cilvēkiem, kas Kristu vēl nepazīst. Es kā mācītājs to varu atgādināt, jo Kristus upuris ir svarīgs un par to ir jāpasakās un jāatgādina, ka esi glābts caur Jēzus asinīm, bet pārmaiņas tavā dzīvē un citu cilvēku dzīvēs notiek tieši caur tavām personīgajām attiecībām ar Dievu. Viss, ko mēs draudzē varam redzēt, – instrumenti, aparatūra, draudzes izremontētās telpas – ir pateicoties mūsu personīgajām attiecībām ar Dievu. Sekojot Dieva norādījumiem, es daru to, ko Viņš grib, lai es izdaru, un rezultāts ir tāds, kādu mēs šeit draudzē redzam. Tas, ko tu šodien redzi savā dzīvē, ir tavu personīgo attiecību ar Dievu esamība vai neesamība. Tas, kas ir tavā dzīvē – garīgs vai negarīgs, dievišķs vai nedievišķs, – ir tavu attiecību ar Dievu esamība vai neesamība, kvalitāte vai nekvalitāte, biežums vai nebiežums, t.i., kā tu pavadi laiku ar Dievu divvientulībā. No neredzamā ceļas redzamais tieši caur attiecībām ar Viņu. Tu sadzirdi Viņa balsi, izdari elementāras lietas, ko Viņš tev liek darīt, un tieši caur to Dievs darbojas un ceļ Savu valstību tavā dzīvē un uz zemes.

„Kā briedis brēc pēc ūdens upēm, tā mana dvēsele brēc, ak, Dievs, pēc Tevis! Mana dvēsele slāpst pēc Dieva, pēc dzīvā Dieva. Kad es nokļūšu tur, kur es varēšu parādīties Dieva vaiga priekšā? Manas asaras ir mana barība dienām un naktīm, tādēļ ka vienmēr ļaudis uz mani saka: kur ir tavs Dievs? Par to man tīkas domāt, kad sirds ir pilna, kā es kādreiz ticīgo pulkā gāju Dieva namā ar skaņām gavilēm un slavas dziesmām svētceļotāju vidū.” (Psalms 42:2-5)

Šis cilvēks, no kura nāk šis psalms, ir slavētājs un pielūdzējs. Par ko viņš domā? Pēc kā slāpst viņa dvēsele? Kas ir dvēsele? Tavs prāts, emocijas un griba. Slavētājs saprot, ko viņam vajag, un emocionāli jūt vajadzību pēc tā. Viņš ar savu gribu pieņem lēmumus, ko viņam vajag un ko nevajag. Viņš ir izslāpis, viņš domā par to, cik labi ir tajos brīžos, kad ir kopā ar Dievu. Šajā psalmā ir runa par templi, par dievkalpojumu un arī par personisku (intīmu, dziļi būtisku) laiku kopā ar Viņu.Manas dzīves patīkamākie mirkļi ir tieši mana divvientulība ar Dievu. Arī īpaši dievkalpojumi, kuros īpaši esmu piedzīvojis Dievu. Protams, ir daudz dažādu citu lietu, par kurām es varu priecāties, un tomēr pasaule paiet, viss aiziet, bet Dieva vārds paliek mūžīgi. Attiecības ar Dievu paliek vienmēr! Cilvēki pieviļ, sāk mest virsū “mēslus”, bet Dievs tevi nekad nepievils. Tu vienmēr pie Viņa vari atnāk un pateikt savu problēmu un meklēt risinājumu. Un zini – DIEVS VIENMĒR TEVI GAIDA! Cilvēki var negaidīt, bet Viņš vienmēr tevi gaida. Ja cilvēki tevi nemīl, tad Dievs vienmēr tevi mīl, jo Viņš ir uzticams. Ja cilvēki nav uzticami, tad Viņš vienmēr ir uzticams. Ja tu esi izdarījis nepareizu izvēli un kļūdījies, un cilvēki tevi nosoda, tad Dievs tevi nenosoda. Dievs nenosoda, neapsūdz, bet velns ir tas, kas apsūdz. Svētais Gars normāli un laipni tevi uzrunā. Pat ja tu esi sagrēkojis pret Dievu un sabiedrību, un cilvēki tevi ieliek cietumā, nepieņem un grib sodīt, tad Dievs vienmēr ir gatavs tevi pieņemt un sarunāties ar tevi, jo Dievs ir mīlestība.

Kāda ir ikviena cilvēka vajadzība numur viens? Tā nav sekss, labs auto, komforts mājvietā, pārticība, skaists vīrs/sieva, paklausīgs vīrs/sieva vai labs apģērbs. Tā pat nav liela draudze un daudz mājas grupiņu, laba slavēšana vai slikta slavēšana. CILVĒKA VAJADZĪBA NR.1 IR PERSONĪGAS ATTIECĪBAS AR DIEVU. Regulāras, personiskas un tikai tavas attiecības ar Viņu. “Bet dzenieties papriekš pēc Dieva valstības un pēc Viņa taisnības, tad jums visas šīs lietas taps piemestas.” (Mateja 6:33)

Ziņās izlasīju, ka ir tāds šovs “Saimnieks meklē sievu”, un tas ir diezgan populārs. Pārvērtību šova zvaigzne Neldija šokē skatītājus atklājot, ko viņa pirks par vinnēto dāvanu karti. Kāda ir šī īpašā balva, kas pat ziņās ir jāapspriež? Dāvanu karte 100 eiro vērtībā! Tas bija smieklīgi. Cilvēks iet māžoties par 100 eiro… Par personīgām attiecībām ar Dievu ir daudz lielāka balva un pilnīgi cita attieksme! Ja tu uzturi un kop savas attiecības ar Dievu, tev ir liela balva ne tikai debesīs, bet arī šeit virs zemes. Tu esi dzirdējis tādu vārdu kā kontrole? Ir dzirdēts, ka šajā draudzē ir maz mīlestības un daudz kontroles. Taču patiesība ir tāda – ja tevi šeit kontrolē, tad tevi kontrolēs arī citur, jo cūka arī Āfrikā ir cūka, un šoreiz tas nav par aizbraucējiem, bet par tiem, kuri jūtas kontrolēti. Neviens pie tā nav vainīgs, ka tevi var kontrolēt. Ja tev pašam ir attiecības ar Dievu, tad kontrole tavā dzīvē nav iespējama! Ja man ir personiskas attiecības ar Dievu, tad kontrole pār mani nav iespējama. Kontrole pār cilvēku var sākties arī tad, ja viņš nav personība, un viņam pilnīgi visā vajag padomu, viss sīki un smalki ir jāprasa, it kā viņš nedzīvotu savu dzīvi, bet citi to dzīvotu viņa vietā. Tā nav citu cilvēku – kontrolētāju vaina, bet cilvēka paša vaina, jo viņam pašam trūkst attiecības ar Dievu, un viņš pats nav Gara vadīts. Tu pats no Dieva nevari dzirdēt, ja tev nav regulāras attiecības ar Viņu. Nav iespējams dzirdēt no Dieva un baudīt no tā augļus, ja šīs attiecības nav regulāras. Kad tu ieej lūgšanu kambarī, tu ne vienmēr emocionāli piedzīvo Dievu. Un ir tādas reizes, kad es atveru Bībeli, mazliet palasu, un jau dzimst kādas piecas tēmas. Citreiz, atverot Bībeli, nekā nav, un vienkārši lasu kā robots tikai tāpēc, ka vajag. Ja tev nav regulāru attiecību ar Dievu, tu nevari saņemt. Jēzus saka, ka cilvēks nedzīvo no maizes vien, bet no katra vārda, kas iziet no Dieva mutes. Kā tavs garīgais cilvēks var būt paēdis, ja tu regulāri neēd no Dieva vārda? Ir labi dzirdēt sprediķus, bet sprediķos es tevi pamudinu meklēt Dievu. Ir laiks pašam meklēt un lūgt Dievu! Izmanto visu, ko draudze sniedz – visus padomus, mācību. Esi pats Dieva vadīts!

Šonedēļ man sanāca mazāk pavadīt kluso laiku ar Dievu, jo man bija trīs svarīgas tikšanās, un uz tām visām bija jāgatavojas, tāpēc tā vietā, lai mierīgi lasītu Dieva vārdu, lūgtu, lasītu grāmatas, ko es daru vairākas stundas no vietas, man vairāk nācās gatavoties šīm tikšanām. Šajā nedēļā es mazāk esmu saskāries ar Dieva klātbūtni. Kāds ir rezultāts nepilnīgām attiecībām ar Dievu? Galva ir tukša, nezini, ko pateikt, ko runāt, nevari normāli atcerēties Rakstu vietas. Sajūta ir tāda, it kā būtu neliels spiediens, bet mēs ļoti labi zinām, kā to ārstēt. Tiklīdz tu esi iegājis lūgšanu kambarī un pavadījis laiku ar Dievu, kad tu esi saskāries ar Viņu pašu, tad pat fiziski var just, kā atnāk Viņa klātbūtne, un visas problēmas aiziet kaut kur tālu. Cik svarīgas ir personīgas attiecības ar Dievu! Izrādās, Krievijā ir arestēta kāda noziedzīga grupa, cilvēkēdāju ģimene, kura nogalinājusi un pārstrādājusi konservos trīsdesmit cilvēkus. Neesmu pagaršojis cilvēka gaļu, taču gribu teikt ko citu – tu nevari būt simtprocentīgi pārliecināts par to, ko tu ēd. Es arī nevaru simtprocentīgi apgalvot to, ka neesmu ēdis cilvēka gaļu, jo, iespējams, arī mūsu valstī kaut kas tamlīdzīgs notiek. Visi brīnās par to, ka bez vēsts pazūd bērni gan mežā, gan uz ielām. Šodien pasaulē notiek daudz prātam neaptveramu lietu, un tas var skart arī kādu Latvijas iedzīvotāju. Tu nevari būt simtprocentīgi drošs par to, kādas izcelsmes produktus tu lieto savā uzturā. Veģetāriešiem šajā ziņā ir vieglāk, taču arī šiem produktiem nav zināma precīza izcelsme.

Ja tev ir tādas domas un vēlme, regulāras attiecības ar Dievu un lēmumi, tad tu vienmēr būsi drošs par to, ko ēd. Tev nevarēs iesmērēt cilvēka gaļas konservus. Tu zināsi un sapratīsi to, kas notiek patiesībā. Tu staigāsi gaismā. Jēzus saka: “Ja tu staigā gaismā, tava kāja nepiedauzās. Ja tu staigā tumsā, tad tava kāja piedaudzās, un tu nevari virzīties uz priekšu.” Ja tev ir personīgas attiecības ar Dievu, tad Viņa gaismā un klātbūtnē tu zini pareizos soļus un apej dažādas garīgās lamatas. Tā ir ikviena cilvēka vajadzība numur viens. Svētais Gars, es lūdzu, lai katram draudzes “Kristus Pasaulei” dalībniekam ir emocionāla vēlme, lēmums un domāšanas veids, kas ir vērsts uz laiku, ko kvalitatīvi pavadīt kopā ar Tevi, esot Tavā klātbūtnē. Es lūdzu, ka mēs katrs un visi kā draudze staigājam gaismā un dzirdam pareizus vārdus no Tevis, un ka mēs redzam patieso situāciju un nedzīvojam kā pasakā gan savā personīgajā dzīvē, gan ģimenē, gan pilsētā un valstī. Es lūdzu, ka mēs redzam patiesību un attiecīgi spējam rīkoties. Āmen! Mēs nevaram pareizi rīkoties, ja neredzam ienaidnieku un dzīvojam kā pasakā. Tāpat arī nevaram pareizi rīkoties, ja mums nav kvalitatīvs lūgšanu laiks un kārtīga Dieva iepazīšana, pavadot laiku kopā ar Viņu. Pretējā gadījumā nevaram dzirdēt no Dieva, nevaram saņemt no Viņa un pareizi rīkoties. Tādā gadījumā cilvēks dzīvo mērenu kristieša dzīvi.

Ziņu portālā redzēju vēl kādu rakstu, kura titulbildē bija ļoti nomocīts, nelaimīgs un atstumts bērns. Raksta nosaukums vēstīja: “Latvijā ir dubultojies vardarbībā cietušo bērnu skaits.” Šis raksts bija izcelts ar lieliem burtiem. Lasot tālāk, redzēju, ka ar maziem burtiņiem bija rakstīts: Pērn cietuši bija 15 bērni, taču šogad – 31. Viens iedzēra etiķi, otrs aplējās ar karstu ūdeni… Pusmiljons iedzīvotāju ir izbraukuši no Latvijas valsts. Par ko mēs uztraucamies? Kādām muļķībām tiek tērēti mūsu nodokļi? Kādām birokrātiskām struktūrām tie tiek novirzīti? Drīz uz katru iedzīvotāju būs divi uzraugi. Viens cilvēks Latvijā strādās, bet apkārt riņķos desmit “maitu lijas”. Tāpat arī tiek ieviestas dažādas kontroles. Mums uz draudzi tika atsūtīta vēstule, kuras ievadā bija rakstīts: “Par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un terorisma finansēšanas novēršanas likuma normu piemērošanu.” Vai tiešām tas tā ir, kā mums to pasniedz? Mēs draudzē knapi varam latviski iztulkot dziesmas, taču vēstulē viss ir izdarīts līdz pat mazākajai niansei, pat ar visiem parakstiem un iesaistītajām struktūrām. Runā, ka visapkārt ir šausmīgs terorisms. Kāda mūsu draudzes kalpotāja savukārt bija mediķu seminārā, kurā reanimācijas darbinieki teica: “Ja Latvijā netirgotu alkoholu, tad mums nebūtu darba.” Tiek noziedzīgi ražots un tirgots alkohols un tērēti mūsu līdzekļi. Deviņdesmit deviņi procenti cilvēku noziegumus izdara alkohola reibumā. Arī reanimācijā nonākušie cilvēki lielākoties ir alkohola reibumā, bet valsts tirgo alkoholu un gūst no tā peļņu. Es nezinu, kāpēc šī vēstule mums tika atsūtīta. Tie, kas veido biznesu, to zina, jo viņiem šī vēstule noteikti jau ir nosūtīta. Ja tev ir kvalitatīvas attiecības ar Dievu, tad tu sapratīsi to, vai tas ir īsts, vai neīsts, un to, vai aiz tā patiešām slēpjas rūpes par tevi, vai kaut kas cits. Kā tev šķiet? Kas aiz tā slēpjas? Vai tu domā, ka tās ir rūpes par tavu drošību? Vai tu Latvijā redzi kādu teroristu? Vai tu Eiropā viņus redzi? Ja tev ir Dieva Gars, tu intuitīvi sapratīsi, vai tā ir patiesība. Vai tu tam piekrīti? Tieši tāpēc ir svarīgas personīgas attiecības ar Dievu.

“Vēl Viņš tiem stāstīja līdzību par to, ka tiem aizvien būs lūgt Dievu un nebūs pagurt.” (Lūkas evaņģēlijs 18:1)

Tu varbūt domā: “Man šodien negribas lūgt Dievu, rīt gribēsies, pēc nedēļas atkal gribēsies, bet pēc mēneša vairs negribēsies.” Taču tev būs lūgt Dievu katru dienu un nebūs pagurt! Tā ir Dieva griba un pavēle.

“Un, no rīta gaiļos cēlies, Viņš izgāja un nogāja kādā vientuļā vietā un tur Dievu pielūdza.” (Marka evaņģēlijs 1:35)

Jēzus arī lūdza Dievu. Jēzum tam bija konkrēta vieta un laiks. Viņš to darīja vienatnē. Gaiļos cēlies, klusumā viens pats gāja lūgt Dievu. Viņš kāpa kalnā vai devās uz kādu tuksnešainu, vientuļu vietu, lai varētu būt divatā ar Dievu. Ir ļoti svarīgi pavadīt laiku ar Dievu divvientulībā, kad blakus nav neviena cita. Ir jābūt laikam, kurā tu esi viens kopā ar Dievu. Vēlos tev pateikt ko ļoti svarīgu: personīgas attiecības ar Dievu ir tikai tavas unikālas attiecības ar Viņu. Man nav tavu un tev nav manu attiecību ar Debesu Tēvu. Es tev varu mācīt principus, bet šo laiku tu veido pats. Tu lūdz Dievu un pavadi laiku ar Viņu savā veidā. Mēs neviens nedzirdam un nejūtam Dievu vienādi. Tev ir savas unikālās attiecības ar Dievu. Atceries to! Arī Jēzum bija unikālas attiecības ar Debesu Tēvu. Mums ir kopīgas un tajā pašā laikā arī individuālas lietas.

“[..] bet mēs gribam arī turpmāk Dievu lūgt un kalpot ar vārdu.” (Apustuļu darbi 6:4)

Bija izveidojusies situācija, kurā dažādas tehniskas kalpošanas pārņēma apustuļu laiku un uzmanību, un tā rezultātā viņiem neatlika laiks, ko pavadīt divvientulībā ar Dievu. Šī iemesla dēļ viņi iecēla diakonus jeb menedžerus, kuri organizēja dažādas lietas draudzē, jo apustuļiem pats svarīgākais bija kvalitatīvi pavadīt laiku ar Dievu divvientulībā. Jēzus divpadsmit apustuļu spēks slēpās viņu personīgajās attiecībās ar Dievu.

“Lai nāk Tava valstība, Tavs prāts lai notiek kā debesīs, tā arī virs zemes.” (Mateja evaņģēlijs 6:10)

Tā ir tēvreize. Tēvreize ir lūgšanas paraugs. Caur personīgām attiecībām, lūgšanu, slavēšanu, Dieva vārda lasīšanu un pārdomām Dieva valstība nāk tavā dzīvē, draudzē un valstī. Dieva valstība nāk Latvijā caur personīgām attiecībām ar Viņu.

Kā var pazaudēt savas personīgās attiecības ar Dievu, to pat negribot?

Kā šis sprediķis sākās jeb galvenā doma, ko šodien vēlos tev teikt – kā ikviens no mums var pazaudēt savas personīgās attiecības ar Dievu, to pat negribot? Lielākoties mēs visi veidojam un kopjam savas personīgās attiecības ar Dievu. Tam, ka šīs attiecības tiek pazaudētas, ir kāds elementārs iemesls, kura pamatā ne vienmēr ir grēks vai nevēlēšanās to darīt. Ir iemesls, kura dēļ cilvēks var atdzist savās lūgšanās un attiecībās ar Dievu, nesaņemot no Viņa skaidrus norādījumus vai stiprinājumu. Ir iemesls, kura dēļ mēs sākam formāli izturēties pret lūgšanu un attiecībām ar Dievu. Šis iemesls ir šāds: tavā lūgšanu kambarī nav daudzveidības. Šis iemesls var pilnībā nobeigt tavas attiecības ar Dievu. Tas var tevi ievest reliģiozā pātaru skaitīšanā, kas nedod absolūti nekādu garīgu stiprinājumu. Šī iemesla dēļ tu neieej Dieva klātbūtnē. Daudzveidība ir pats svarīgākais. Šo vēsti es saņēmu no Dieva, saprotot, ka tā tieši tev šodien ir ļoti nepieciešama. Arī es pats eju cauri dažādiem dzīves posmiem. Ir dažādi ticības līmeņi un posmi, un arī tavas personīgās attiecības ar Dievu piedzīvo dažādus posmus. Manā dzīvē ir kādi posmi, kuros es pavadu laiku ar Dievu vienā konkrētā veidā, un nākamajā posmā jau to daru citādāk. Grāmatā “Personīgas attiecības ar Dievu” ir dažādas formulas tam, kā pareizi lūgt Dievu un lasīt Bībeli, bet uz aizmugurējā vāka ir rakstīts tas, ka šī grāmata nav domāta tam, lai jūs automātiski pildītu manis rakstītos norādījumus, bet tam, lai jūs veidotu savas unikālās personīgās attiecības ar Dievu.

Kā izveidot unikālas attiecības ar Dievu?

Ja tu nupat esi uzsācis savu lūgšanu dzīvi, burtiski ir jāiet cauri visam. Tev ir jāizmēģina visi lūgšanu modeļi: tempļa lūgšana, tēvreizes lūgšana, Augstā priestera lūgšana un lūgšana pēc Dieva Vārdiem. Izejot cauri visiem šiem lūgšanu veidiem, tu satiksies ar Dievu un būsi Viņa vadīts. Paies laiks, un tev apniks skaitīt vienus un tos pašus Dieva Vārdus jeb visu laiku iet cauri viena veida lūgšanai kā konservu fabrikā pie konveijera. Tavas dzīvās, personīgās attiecības ar Dievu var nogalināt tieši tas, ka tu nesaproti attiecīgo posmu, kurā atrodies, un kā tajā tev būtu jāmeklē Dieva vaigs. Manā dzīvē ir bijis posms, kurā es stingri lūdzu un meklēju Dievu katru dienu, divas stundas lasot Bībeli, divas stundas lūdzot un slavējot, kā arī divas stundas veltot kristīgo grāmatu lasīšanai. Šo sistēmu es piekopu katru dienu bez izņēmuma. Es to darīju aptuveni divus līdz trīs gadus no vietas. Bija arī tāds posms, kurā ik rītu cēlos vienā un tajā pašā laikā, arī tad, kad pulkstenis tika pagriezts uz vasaras laiku. Vienā un tajā pašā laikā cēlos, lai disciplinēti pavadītu sešas stundas kopā ar Dievu. Pēc kāda laika Dieva Gars mani vadīja citā posmā. Tajā es varēju celties tad, kad biju izgulējies, un tā nebija manas miesas iegriba. Dieva Gars mani tā vadīja. To, vai tevis izvēlētais laika pavadīšanas veids ar Dievu ir no Viņa, var saprast pēc tā kvalitātes. Ja, pavadot šo laiku, tu no Dieva saņem visu to, kas būtu jāsaņem, tad tas ir no Viņa. Man bija savs unikālais laiks ar Dievu. Tev ir savs veids. Attiecīgos posmos tev ir jāpamaina tas, kā tu pavadi laiku ar Dievu. Ja tu to neizjūti, neej tam līdzi un turpini veidot savu lūgšanu laiku vienveidīgi, tad tas beidzas tā, kā tas notiek tradicionālās draudzēs. Kāds draudzes brālis stāstīja, ka kādos Ziemassvētkos bija aizgājis uz dievkalpojumu, kurā dzirdēja mācītāja sprediķi. Pēc gada viņš dzirdēja tieši to pašu. Arī nākamajā gadā nekas nemainījās. Tur ir liturģija – viens un tas pats tiek ņemts pēc grāmatas. Tur netiek saņemts nekas no Dieva, kas būtu domāts šodienai. Tās ir automātiski izpildītas, reliģiozas darbības, kas neliecina par dzīvām attiecībām ar Dievu. Vai tevi šī vēsts uzrunā? Ja tu šo visu apzināsies, tad tas tev palīdzēs izveidot personīgās attiecības ar Dievu tādas, ka tu reāli ar Viņu arī sastapsies. Problēma sausā lūgšanu dzīvē bieži slēpjas iemeslā, ka cilvēki nepadara to daudzveidīgu. Tādēļ ar laiku tai draud piemesties vienkārša ieraduma liktenis. Gluži kā darbs pie konveijera fabrikā vai ogu lasīšana Anglijā. Gadu no gada. Viss, kas ieiet rutīnā, ar laiku apnīk. Lai uzturētu dzīvu to, kas ir vajadzīgs, ir nepieciešama daudzveidība.

Es jaunpiedzimu cietumā, kur nebija neviena, kas jēgpilni varētu man iemācīt, kā pareizi meklēt Dievu. Neviens tur nestāstīja par personīgām attiecībām ar Dievu, bet man tās tik un tā bija. Es biju svēti pārliecināts, ka katru dienu lūgt ir Dieva griba, jo to biju no Viņa sadzirdējis. Dievs bija sacījis lūgt, un es lūdzu ik dienas apmēram stundu. Visvairāk es lūdzu par cilvēkiem manā dzīvē un savām vajadzībām. Pakāpeniski tam pievienoju pateicību, slavēšanu un uzvaru apliecinošu pantu lietošanu. Šobrīd esmu freestyle. Tas nozīmē, ka atsevišķās dienās lietoju Dieva Vārdus, citās vados pēc tempļa lūgšanas. Ne tikai lūgšanai, bet arī slavēšanai un grāmatu lasīšanai nereti iedalu katrai savu dienu, kamēr vien šis grafiks ir balansā. Faktiski katra diena man ir citādāka. Dažkārt es tikai lasu Bībeli un runājos ar Dievu, citkārt tikai lūdzu mēlēs; kad vēlos slavēt, tādos brīžos uzlieku mūsu draudzes vai citu slavēšanu. Pēdējā laikā izlīdzos ar to, ka paņemu Bībeli, izlasu dažus pantus no tās un vienkārši nododos domāšanai par izlasīto. Vienlaikus, ja kādā brīdī manīšu, ka šāda sistēma vairs nestrādā un uz tās rēķina izkrīt kādas lūgšanas, to mainīšu. Ņem vērā, ka mans nav tavs, un tev nav jāatdarina veids, kādā veidoju savas attiecības ar Dievu. Katram būtiski ir turēties pie izpratnes, caur kādu viņš tiek spēcināts, vadīts un piedzīvo Dieva godību. Tāpēc klausies Dievā, klausies sevī. To nedarīdams, tu vari pārvērst savas lūgšanas par neauglīgu nodarbi. Ja, piemēram, es varu celties savā laikā, tad tu, iespējams, nevari tāpat. Ja tev ir konkrēts darbs, kur virs tevis ir priekšnieks, tu nevari lūgt freestyle, bet tikai stundās pirms vai pēc darba. Ja esi pašnodarbināts un vari pats noteikt savu laiku, tad tu vari tā darīt. Katrs lai turas pie tā, kas viņam der.

“Un notika, Mozum nokāpjot no Sinaja kalna, ka divas liecības plāksnes bija viņa rokā; un Mozus nezināja, no kalna nokāpjot, ka viņa vaiga āda spīdēja, jo viņš bija runājis ar Dievu.” (2.Mozus 34:29)

To, kādas ir tavas attiecības ar Dievu, es varu redzēt pēc tavas dzīves. Pēc tavas kalpošanas. Šī iekšējā garīgā enerģija, ko gūsti savā kambarī, izpaužas caur tavu domāšanas veidu, tā kļūst redzama tavās izvēlēs. Piemēram, kādas ir mājas grupas vadītāja personīgās attiecības ar Dievu, var pateikt pēc tā, kā skaitliski aug viņa mājas grupa. Jo tie, kam tās ir kvalitatīvas, precīzi trāpa, kur jātrāpa. Kad kļūdās, viņi ceļas un iet tālāk. Tā arī tas, kā attīstās tava kalpošana, ja tev draudzē tāda ir uzticēta, ir atkarīgs no tā, kādas ir tavas attiecības ar Dievu. Tu izdari tikai tik, cik tev paprasa, vai izdari vairāk un nāc ar savām idejām? Uz tavām attiecībām norāda arī tavi morālie standarti. Galu galā vienkārši pēc sejas ir ieraugāms, kurš cilvēks meklē Dievu un kurš nemeklē. Ja pie manis uz konsultāciju nāk cilvēks ar problēmu, mans pirmais jautājums ir, vai viņam ir personīgs laiks ar Dievu. Ja nav, tad nav ko tālāk runāt. Es neesmu kāds dziednieks vai burvis, Dievs svētī cilvēku caur personīgām attiecībām. Es nevēlos cilvēkam sniegt īslaicīgu palīdzību, es vēlos, lai viņš paliek kontaktā ar Dievu un caur attiecībām ar Viņu pats spēj sev palīdzēt. Citādāk jau no Dieva cilvēki paši vairs neko nevar saņemt. Šeit jau ir tā kontrole, kas ir nepatīkama, bet paši cilvēki to rada. Nav slikti lūgt vienam par otru, bet arī tam ir robežas. Paldies Dievam, ka mums šeit tas tā nav, jo šī ir draudze, kurā kopj attiecības ar Dievu un kurā par to māca.

“Esiet modrīgi un lūdziet Dievu, ka jūs neiekrītat kārdināšanā, gars ir gan labprātīgs, bet miesa ir vāja.” (Mateja evaņģēlijs 26:41)

Kontrolēt sevi ir iespējams tikai caur personīgām attiecībām ar Dievu. Vienlaikus tas nenozīmē, ka tu katrā situācijā spēj rīkoties pareizi, tādēļ draudzē nav atļauts pavadīt laiku divatā ar pretējo dzimumu, ja cilvēki nav precējušies. Ja tu pārkāpsi šādu principu, 80% gadījumu viss beigsies ar netiklību.

“Tātad, kas sevī iedomājas, ka viņš stāv, lai pielūko, ka nekrīt!” (1. Korintiešiem 10:12)

Tikai ar lūgšanu mēs spējam pakļaut savu miesu un darīt pareizas lietas. Ar kvalitatīvu lūgšanu. Bet arī tā nav garantija gadījumā, ja tiek pārkāpti elementāri kristīgās dzīves likumi.

“Es pateicos savam Dievam, es vairāk nekā jūs visi runāju mēlēs.” (1. Korintiešiem 14:18 )

Cilvēki, kas nostājas pret lūgšanu mēlēs, noliegdami šo Gara dāvanu, patiesībā noliedz Dieva spēku. Viņi aptur Dieva Gara darbību savā draudzē, ja ir runa par Gara dāvanu izpausmi. Dziedināšanas dāvanas, mēļu tulkošanas dāvanas, pravietošanas un citas dāvanas izbeidzas līdz ar beigšanu lūgt mēlēs. Es personīgi ļoti daudz savā kambarī lūdzu mēlēs. Es paņemu Bībeli, palasu, pārdomāju un palūdzu. Fonā ieslēdzu mūziku. Staigāju apkārt, lūdzu mēlēs, un man cauri iet visādas domas. Dievs runā uz mani. Es saprotu, ko darīt tālāk. Daudz lūdz mēlēs un neklausies tajos, kas to neatzīst! Kvalitatīva lūgšana bez lūgšanas mēlēs ir kā BMW bez aizdedzes svecēm.

Mācītāja Mārča Jencīša sprediķi “Personīgas attiecības ar Dievu” pierakstīja un rediģēja “Kristus Pasaulei” redakcija