Var just, ka mēs esam bijuši Dieva klātbūtnē, pie mums nesen bijusi slavēšanas komanda no Ukrainas, kas mums stāstīja par slavēšanu un pielūgsmi, un esam mācījušies. Tas viss nepaliek bez rezultātiem, un viss ir nopietni. Tas uzlabo mūsu personīgās un visas draudzes attiecības ar Dievu, mūsu slavu un pielūgsmi, un mēs ļaujam vairāk darboties Viņam mūsu vidū. Dievs vairāk pieskaras un dara to, ko Viņš grib. Dievs ir brīnišķīgs! Nav nekā labāka un nav nekā svarīgāka par Dievu, attiecībām ar Svēto Garu. Mēs esam šeit, lai ar savu dzīvi slavētu un pielūgtu Dievu. Personīgas attiecības ar Viņu ir garīgs notikums, ko mēs izrādām fiziski, paceļot rokas, dziedot un izsakot Viņam mīlestību. Caur to mēs izsakām uzvaras apliecinājumus un nodošanos Viņam. Tas ir sākums kaut kam vairāk, kas pēc tam fiziski parādās mūsu dzīvē. Visa sākums ir garīgs, un Dievs to dara mūsu garā caur slavu un pielūgsmi. Caur to, kas mēs Viņu slavējam, Dievs nāk mūsu vidū un pagodinās, mēs iepazīstam Viņu, un tas parādās pēc tam mūsu darbībās. Caur slavēšanu notiek izmaiņas mūsu dvēselē, domāšanā. Tad mēs darām pareizus darbus nevis tāpēc, ka tā ir pareizi darīt, bet tāpēc, ka mēs mīlam Viņu. Dievs pats mūs vada pie iekšējām izmaņām, ka mēs vēlamies dzīvot tā, kā Viņš grib. Tāpēc mēs arī dziedam, ka esam šeit, lai ar visu savu dzīvi Viņu pielūgtu. Turpinājums pielūgsmei ir reāla dzīve Kristū, liecinieka dzīve. Tu esi slavētājs un pielūdzējs! Pat ja tev nav tāda balss, kāda derētu skatuvei vai patiktu cilvēkiem, tad Dievam patīk tava balss. Starp citu, ļoti bieži tiem cilvēkiem, kuriem nav skatuves balss, patīk dziedāt Dievam. Un mēs turpinām slavēt Dievu arī ar saviem darbiem. Mēs vispirms slavējam un tad darām pareizas lietas, jo mīlam Viņu.

Slava un pielūgsme neaprobežojas ar draudzes sienām, mēs ejam un dzīvojam Viņam visu savu dzīvi. Ja tu esi slavētājs un pielūdzējs, tu esi arī Jēzus liecinieks. Un, ja tu esi slavētājs un pielūdzējs, tu dzīvo svētu dzīvi. Tātad, ja tu esi slavētājs un pielūdzējs, tas parādās tavā dzīvē. Slavas un pielūgsmes konferencē „Jaunajā Paaudzē” iepazinos ar kādu cilvēku no Krievijas – Alekseju Proņikinu. Viņš bija zilā uzvalciņā, lēkāja, slavēja, ja vajadzēja, krita arī gar zemi. Mani uzreiz kaut kas viņā pievilka. Mana sirds iekšēji un dabiski atgrūžas no tiem kristiešu līderiem, kuriem nav ciešas personīgās attiecības ar Dievu. Un otrādi – mani pievelk tie cilvēki, kuri uztur stipras šīs attiecības. Mani piesaista Dieva cilvēki, kuriem ir vīzija no Dieva, nevis mazs egoistisks redzējums sev vai mazai cilvēku grupai. Es apsēdos viņam blakus pie galda un sāku ar viņu runāt. Izrādās, ka viņš ir mācītājs no Novosibirskas apgabala, un viņš neilgā laikā no nulles Krievijā ir iesācis piecdesmit divas draudzes, lielākajā no tām ir ap tūkstotis cilvēku. Piecdesmit divas! Ja tu esi slavētājs un pielūdzējs, to var redzēt tavā dzīvē! Ja tu slavē, pielūdz un meklē Viņa vaigu, tu nevari klusēt! Ja tu pazīsti Jēzu personīgi, tu nevari par to klusēt! Tu darīsi pašu labāko, lai izglābtu cilvēkus, un tu darīsi visu tieši tā, kā Viņš grib. Mēs slavējam Viņu ikdienā ar savu dzīvi. Kā tu domā, ko es izdarīju uzreiz pēc tam, kad biju iepazinies ar šo mācītāju? Uzaicināju pie mums, lai viņš pastāsta, kā tas ir iespējams. Es vēlos dzirdēt tādus cilvēkus, kuri ne tikai teorētiski, bet praktiski ir kaut ko paveikuši Dievam un kuri ar savu dzīvi var iemācīt to, kā kalpot Dievam. Runa ir par nākamo gadu, jo viņš ir aizņemts cilvēks. Es viņam jautāju, vai Putins un valdība netraucē viņam celt draudzi. Viņš mierīgi atbildēja, ka traucē, veic dažādas represijas, neļauj taisīt raidījumus, citus sēdina cietumos un arestē līderus. Pēc tam viņš pateica kaut ko, kas man lika nedaudz nokaunēties: “Pilnīgi vienalga, visos laikos, vajāšanas ir vai nav, Putins ir vai nav, vienmēr draudzes augs!” Viņš neizskata tādu iespēju, ka draudzes var neaugt tikai tāpēc, ka viņš dzīvo Krievijā un apstākļi nav labvēlīgi. Cik Latvijā ir slikti apstākļi?! Nāk virsū dzimumu neitralitāte, homoseksuāli cilvēki sludina savu pārliecību, un mēs sludinām savu. Mūsu apstākļi ir kā pasakā, salīdzinot ar Krieviju. Viņa sejā varēja redzēt pārliecību, ka draudze augs visos laikos.

Otrs cilvēks, ar kuru es iepazinos konferencē, ir vācu politiķis no Eiropas Parlamenta ar latvisku vārdu – Voldemārs. Daudzi jau zina, ka vēsti no Dieva par Latvijas simtgadei veltītām kopējām starpkonfesionālām lūgšanām kopā ar “Jaunās Paaudzes” mācītāju Alekseju Ļedjajevu es stāstīju šajā slavēšanas un pielūgsmes konferencē. Es atvainojos visiem Dieva cilvēkiem no Krievijas, ka šī vēsts par vislatvijas lūgšanām attiecas tikai uz Latviju. Varbūt kādam tā var šķist pārāk maza vīzija, un tā nav taisnība, jo es domāju arī tālāk, taču šobrīd prioritāte ir Latvija, un tā vienmēr arī būs Latvija. Salamans māca vispirms apstrādāt savu lauku un tad pirkt sev namus, tas nozīmē rūpēties par to vietu, kur tu esi, pirmkārt, par savu draudzi un pēc tam par visu Latviju. Tā nu šīs konferences ietvaros notika dievkalpojums, kurā sludināja Benija Hina brālis, un darīja to rekordilgu laiku – no diviem līdz pusseptiņiem. Pēc tam notika bankets, un tā laikā Voldemārs pienāca pie manis un teica: “Man Dievs teica, ka tas, ko tu teici, nav tikai Latvijai. Ja tev Latvijā tas izdosies, tas aizies visā Eiropā. Visas Eiropas liktenis ir atkarīgs no tā, kas notiks Latvijā.” Slava Dievam! Katrai draudzei un katrai mājas grupiņai ir īpaša nozīme visā Dieva darbā. Tev ir īpaša nozīme. Mūsu draudzei ir īpaša nozīme Dieva valstībā. TU esi ļoti svarīgs cilvēks!

Konference, kurā es biju, tika veltīta Dieva slavai un pielūgsmei, un to varēja redzēt arī šodien dievkalpojumā. Slavēšana un pielūgšana nebeidzas tikai ar dziedāšanu un lūgšanu izteikšanu. Tā turpinās ar mūsu dzīvi. Un, kad mēs izdarām kaut ko te, tas atsaucas visā Eiropā. Kaut kas neticams? Kāda sieviete pēc dievkalpojuma pienāca pie manis, viņa bija uzzīmējusi zīmējumu – vidū bija aplis, un aplim apkārt daudz istabu, un caur vienu istabu bija bulta, kas veda iekšā aplī. Viņa teica, ka pirms pieciem gadiem viņa mani esot redzējusi sapnī, es esot atradies aplī, un šis aplis apzīmējot visas Latvijas draudzes. Es teicu, ka tagad es esmu ienācis šajā aplī. Viss notiek īstajā laikā, Dieva laikā. Pirms pieciem gadiem ne es, ne mūsu draudze nebijām tam gatavi, bet šobrīd ir īstais laiks. Mums Latvijā ir jāpaveic trīs lietas – pirmkārt, visām draudzēm ir jāaug, otrkārt, jāapvienojas kopīgās lūgšanās un, treškārt, jāsaka sava balss Latvijas politikā. Katrai draudzei Latvijā ir jāaug – garīgi un skaitliski. Es ļoti labi atceros kāda Latvijas mācītāja atbildi uz jautājumi, vai viņi aug, un viņš teica: “Jā, mēs augam garīgi.” Es neticu tādam formulējumam! Es ticu tam, ka, ja mēs augam garīgi, mēs augam arī skaitliski. Ja mēs augam garīgi, mēs augam paklausībā Dievam un svētumā, un Dieva griba ir mīlēt savu tuvāko kā sevi pašu. Ej pie cilvēkiem un ved viņus Dieva klātbūtnē! Katrai mājas grupiņai, kas mīl Dievu, agrāk vai vēlāk ir jāaug, ne piespiedu kārtā, bet dabiski. Ja bērns piedzimst ģimenē, tu vari piespiest viņu augt? Vai arī bērns aug tā, kā Dievs to ir paredzējis? Tāpēc es tagad katru svētdienu nesākšu sludināt par lielo pasākumu Skonto hallē, bet mēs joprojām turpināsim savu darbu pie savas draudzes celtniecības. Apstrādāsim savu tīrumu, un pēc tam pieslēgsimies arī Latvijai. Pats labākais, ko tu vari paveikt Latvijas labā, ir – augt! Un tā Dieva slava un pielūgsme vairojas mūsu dzīvēs.

Dieva pielūgsme turpinās ar to, kā mēs attiecamies pret cilvēkiem un pret Dievu, un to sauc par svētumu. Tāpēc šodienas tēma ir par svētumu un kāpēc jādzīvo svēta dzīve jeb kāpēc ir labi dzīvot svētu dzīvi. Īstie dievlūdzēji pielūdz Dievu Garā un patiesībā. Svētais Gars pie mums darbojas un pamudina mūs rīkoties pēc Dieva prāta, kas nozīmē dzīvot svētumā. Vārds ‘svēts’ Bībelē ir minēts, apmēram, deviņsimts reizes. Pēc Vecās Derības ‘svēts’ nozīmē ‘nodalīts, atdalīts’. Kam nodalīts? Dievam! Ja tu personīgi esi pieņēmis Jēzu Kristu, tu esi nodalīts Viņam. Tava dzīve ir apslēpta Viņā. Tu esi nomiris pasaulei un piedzimis Dieva valstībai. Tu esi sava Tēva dēls vai meita. Tu esi svēts, Dieva īpašums. Tikai nepārproti – tu neesi tāds īpašums, ar kuru Viņš dara, ko grib, jo Dievs pieņem tikai brīvprātīgus upurus. Vēl vārds ‘svēts’ grieķiski nozīmē ‘līdzīgs Dievam’. Ja tu esi nošķirts Dievam, ar ko tu atšķiries no pasaules? Ar to, ka esi līdzīgs Viņam. Lai saprastu, ko tas nozīmē – dzīvot Dievam, mums ir jāsaprot, kāds ir Viņš. Jehova Kadošs – Viņš ir svēts!

Jaunajā Derībā, caur Jēzu Kristu ‘svētums’ tiek nosaukts par iekšējā cilvēka jeb sirds stāvokli. Tās ir dziļas, intīmas, iekšējas attiecības ar Dievu, kas pārvalda tavas domas, emocijas un miesu. Vecās Derības laikā svētums nozīmēja ārēju paklausību, un nepaklausības gadījumā sekoja dažādas sankcijas līdz pat nāves sodam, tad Jaunās Derības jeb žēlastības laikā mūsu paklausība Dievam izriet no iekšienes, no sirds. Tas ir pielūdzēja stāvoklis. Tev patīk pielūgt Dievu savā lūgšanu kambarī un esot kopā? Šī pielūgsme pārņem mūsu emocijas un prātu, un mēs iekšēji vēlamies dzīvot tā, kā Dievs grib. Nevis tāpēc, ka tā ir pareizi un vajag, bet mēs tā vēlamies. Grieķiski vārds ‘svēts’ Jaunajā Derībā nozīmē arī ‘brīvība no morālām kļūdām’. Kur Tā Kunga Gars, tur ir brīvība. Mūsu uzdevums ir svētīties Viņam visa mūža garumā. Neviens no mums nav perfekts, neviens perfekti nevar izpildīt visu Dieva gribu, bet mūsu uzdevums ir svētīties, un tas nav iespējams bez slavas un pielūgsmes, bez Dieva iepazīšanas, jo tieši no sirds raisās vēlme dzīvot Viņa gribā.

“Bet, sekodami Svētajam, kas jūs aicinājis, topiet arī paši svēti visā dzīvošanā, jo ir rakstīts: esiet svēti, jo Es esmu svēts.” (1. Pētera 1:15-16)

Dievs ir svēts. Kad Viņš mūs pieņem, mēs esam Viņa bērni, un mūsu uzdevums ir līdzināties Viņam. Mums jātop svētiem visā dzīvošanā. Varbūt tev patīk slavēt Dievu, bet no iekšienes negribas dzīvot svētu dzīvi? Varbūt tev interesē citi vīrieši vai citas sievietes, un jo vairāk, jo labāk? Varbūt tu nevari internetā palaist garām pornogrāfiju, tev to vajag vismaz reizi vai divas nedēļā? Dievkalpojumā tev var būt vēlme dzīvot svētu dzīvi, bet, aizejot mājās, šī vēlme pazūd. Varbūt pietiek ar to, ka esi izglābts? Bet ir rakstīts, lai mēs topam svēti, tas nozīmē, ka mums ir jāpieliek pūles no savas puses, lai dzīvotu svētu dzīvi arī tad, ja negribas. Dievs tevi ir apveltījis ar spēku un varēšanu dzīvot svētumā.

“Jo tāda ir Dieva griba – lai jūsu dzīve būtu svēta. Atturieties no netiklības! Zinait, ka ikvienam jāglabā sava miesa svētumā un godā, bet ne kaislē un kārībā, kā to dara pagāni, kas nepazīst Dievu. Nevienam nebūs savam brālim pāri darīt vai to izmantot kādā lietā, jo Tas Kungs ir atriebējs visās šinīs lietās, kā mēs jums to jau agrāk esam teikuši un apliecinājuši. Jo Dievs mūs nav aicinājis nešķīstībai, bet svēttapšanai. ” (1. Tesaloniķiešiem 4:3-7)

Ar ko mēs atšķiramies no pasaulīgiem cilvēkiem? Ar dzīvesveidu līdzīgu Dievam. Svēta dzīve ir Dieva griba mums, un tā ietver arī savas cenas maksāšanu ar savu gribasspēku gan tad, kad draudzē bija laba slavēšana vai tev bija labs lūgšanu kambaris, gan tad, kad dievkalpojumā nebija tik spēcīga slavēšana vai vēlmes nav. Tu nevari teikt, ka, ja vakar tu nomirtu, būtu bijis ellē, bet, ja šodien nomirtu, būtu debesīs. Tā nenotiek. Svēta dzīve ir sirds attieksme, un Dievs neprasa no tevis to, ko tu nevari izdarīt. Bet, ja tu zini labu darīt, un nedari, es nezinu, kā tev tas viss var beigties. Tāda ir Dieva – lai mūsu dzīve būtu svēta. Un kas tad ir svētuma standarti? Kā mums saprast, kas ir Dieva griba? Ir Dieva desmit baušļi, un tie raksturo Dieva svētumu un Dieva gribu attiecībā pret mums. Esmu dzirdējis, ka ir cilvēki, kas domā un tic, ka ir tikai žēlastība un Dievs ir tikai mīlestība. Āmen! Tā arī ir! Un vēlmei darīt Dieva gribu nav jānāk no ārpuses, bet gan no iekšpuses. Bauslība bija tikai Vecajā Derībā, tomēr Dieva vārds saka, ka desmit baušļi nav atcelti un mums ir jādzīvo arī svēta dzīve, ne tikai jāpaļaujas uz Dieva žēlastību.

“Nedomājiet, ka Es esmu atnācis atmest bauslību vai praviešus. Es neesmu nācis tos atmest, bet piepildīt.” (Mateja 5:17)

Un tālāk… Ja Vecajā Derībā ir bauslis “Tev nebūs nokaut!”, kurā ir runa precīzi par slepkavību miera laikā, tad Jēzus saka:

“Jūs esat dzirdējuši, ka vecajiem ir sacīts: tev nebūs nokaut, un, kas nokauj, tas sodāms tiesā. Bet Es jums saku: kas uz savu brāli dusmo, tas sodāms tiesā [..]” (Mateja 5:21-22)

Jēzus nav atcēlis baušļus! Viņš ir atcēlis pilsoniskos un rituālos likumus. Uz mums vairs neattiecas tas, kas attiecās tikai uz pašu Izraēla tautu tajā laikā, uz viņu kultūru. DESMIT BAUŠĻI IR NEATCEĻAMI! Tie norāda, kāds ir Dievs un ko nozīmē svētīties. Tie parāda, par ko mums ir jācīnās savās dzīvēs un kam jālīdzinās, un kādus Dievs grib mūs redzēt.

“Jūs esat dzirdējuši, ka ir sacīts: tev nebūs laulību pārkāpt.” (Mateja 5:27)

Vecajā Derībā tas nozīmēja, ka, ja cits brālis noņem tavu sievu, tad viņš ir sodāms, nomētājot ar akmeņiem. Tur bija tāda kārtība, ka vienam vīrietim varēja būt pat vairākas sievas – tā nebija Dieva perfektā griba, bet Viņš to pieļāva. Tomēr Jēzus uzsvēra, ka iesākumā tā nebija, Viņš paaugstināja standartus.

“Bet Es jums saku: ikviens, kas uzskata sievu, to iekārodams, tas ar viņu laulību jau ir pārkāpis savā sirdī.” (Mateja 5:28 )

Jēzus uzsver, ka tas, kurš fantazē par pretējo dzimumu, tas jau ir savā sirdī pārkāpis laulību. Jēzus saka, ka mums ir jāiemācās domāt svētas domas. Domā par Jēzu! Ja tev nav regulāras, stipras personīgās attiecības ar Dievu, tu neapmeklē draudzi un mājas grupiņu regulāri, tad aizmirsti par to, ka varēsi savākt savas domas! Jā, varbūt tu spēsi fiziski nepārkāpt laulību, bet vai tu spēsi par to nedomāt, neskatīties pornogrāfiju? Tas ir iespējams tikai Dieva klātbūtnē, un Dieva klātbūtne nāk tikai caur regulārām attiecībām ar Dievu un pielūgsmi un slavēšanu draudzē.

Dievs ir svēts un labs, un Viņa baušļi nav domāti, lai mūs kaut kā ierobežotu, tie ir domāti, lai darbotos mūsu pašu labā. Piemēram, ir bauslis “Tev nebūs zagt!” Tu varbūt domā, ka esi tiesīgs zagt no tiem, kas ir bagāti, jo pats esi citā sociālajā kārtā – esi piedzimis ģimenē, kurā tev nav izredžu izsisties, nav iespējams iegūt augstāko izglītību, – un tāpēc tu domā, ka tev pienākas sava daļa, kuru vari nozagt. Kad es agrāk zagu, tā arī domāju – man neviens neko par brīvu nedod, tāpēc pašam ir jāpaņem sava daļa. Bet kā tev šķiet – vai šis bauslis nav tavā labā? Vai tu gribētu atnākt mājās pēc dievkalpojuma un atklāt, ka durvis ir uzlauztas, visas mantas ir izmētātas un viss vērtīgais ir aiznests? Tavs mīļākais gredzens, auskari, dārglietas, kāda lielāka naudas summa. Vai arī ir sabojāta tava mašīna… Vai gadījumā šis bauslis nav, lai tevi aizsargātu? Katrs bauslis ir, lai tevi aizsargātu! Arī valsts likums ir paredzēts, lai valsts varētu pilnvērtīgi funkcionēt, saglabājot savas pamatvērtības, un lai katram cilvēkam tiktu garantēta sava brīvība. Tu gribētu, lai tev būtu obligāti jānēsā līdzi šaujamierocis, jo nezini, kurš kurā brīdī var uzbrukt? Tad būtu normāli vienam otru nokaut, un viss notiktu uz izdzīvošanas principiem – kurš kuru pirmais! Dieva baušļi ir tavai brīvībai un labklājībai!

Pirmie četri baušļi attiecas uz attiecībām ar Dievu, bet pārējie seši attiecas uz attiecībām ar cilvēku. Desmit baušļi ir uzrakstīti otrajā Mozus grāmatas divdesmitajā nodaļā no pirmā panta:

1. Tev nebūs citus dievus turēt manā priekšā! Tas precīzi nozīmē nevadīties pēc kā cita, tikai Dieva vārda. Nekādi horoskopi, okultisms, dažādas viltus reliģijas. Jo ir tikai viens Vārds virs zemes dots, kurā mums ir lemta pestīšana, Viņa Vārds ir Jēzus! Tradīcijas ir normāla lieta, bet citu dievu pielūgsme nav pareiza attiecībā pret Dievu.

2. Tev nebūs darināt sev elka tēlu! Ja pirmais bauslis attiecas tieši uz citiem dieviem, tad šeit ir runa par pašu Dievu – lai mēs, cilvēki, nedarinām Viņa tēlus un nepielūdzam tos. Dažādi krusti, bildes ar Dieva attēliem – tos nevajag pielūgt! Krusts pats par sevi ir tikai simbols, bet, ja to lieto Dieva vietā ar domu, ka, ieliekot krustu kaklā, tas tevi sargās, tad tu neesi uz patiesības ceļa. Dievs aizliedz tādu lietu. Citādāk cilvēkiem var rasties priekšstats, ka tieši viena konkrētā bilde ir tas, kā izskatās Dievs. Viņi pielūdz mirušos, dažādas svētlietas, meklē dziedināšanas pie dažādiem svētajiem. Bet tikai viens ir Dievs, Jehova Rafa – Tas Kungs, Ārsts. Mums nav jāmeklē palīdzība ne pie mirušajiem, ne pie svētajiem. Svētums nozīmē pielūgt Dievu Garā un patiesībā, izteikt savas lūgšanas mīlestībā, bet nedarināt nekādus tēlus. Varbūt tev ir vieglāk lūgt ar bildīti vai arī, iedomājoties Jēzu no kādām filmām, un pielūgt to? Tad tu nepielūdz Dievu, bet gan aktieri, kas filmā tēlo Jēzu. Dievu nekad neviens nav redzējis, Viņš ir Gars, tu vari Viņu sajust, dzirdēt, bet nevari redzēt, arī, kad Dievs atklājas, tad parasti Viņš to dara caur kaut ko, ko tu esi jau redzējis. Tāpēc, ja tev Jēzus atklājas garos svārkos, nedomā, ka Viņš tiešām tāds bija un tā staigāja. Zinātnieki pat strīdas par to, vai Jēzum bija gari vai īsi mati, pat to nevar zināt. Mēs nezinām, kāds Viņš bija. Pielūdz Dievu Garā un patiesībā un izvairies no tēliem.

3. Tev nebūs Tā Kunga, sava Dieva Vārdu nelietīgi valkāt! Vecās Derības laikā bija ticējums, ka, ja tu zināji dieva vārdu, tad varēji to kontrolēt, un viņš darīja to, ko gribi. Mūsdienās nelietīgi valkāt Dieva Vārdu nozīmē izmantot to saviem savtīgiem nolūkiem, kas neatbilst Dieva gribai. Nelūdz Dievu par lietām, kas nav Dieva prāts, jo tā ir burvestība.

4. Piemini Sabata dienu! Toreiz tā bija sestdiena, bet pēc Jēzus augšāmcelšanās tika iedibināta svētdiena, kristiešiem tā arī lielākoties ir svētdiena, bet ne jau diena ir svarīgākais. Runa ir par to, ka tu kā Dieva bērns vienu dienu velti draudzes apmeklējumam. Sešas dienas strādā un vienu dienu esi baznīcā. Te runa ir arī par atpūtu, jo ikvienam, kurš strādā, ir arī jāatpūšas. Ja pārkāpsi bausli par atpūtu, tad ellē nenonāksi, bet pašam vienkārši būs sliktāk. Tomēr, ja neapmeklēsi dievkalpojumus, tad gan vari attapties ne tur, kur cerēji.

5. Godini savu tēvu un māti, lai ilgi dzīvotu! Ikvienam bērnam, kurš negodā savus vecākus, neklāsies labi savā dzīvē. Tas attiecas arī uz to, ka tu rūpējies un gādā par saviem vecākiem viņu vecumdienās. Vēl ir runa par garīgajiem līderiem un ne tikai – godā arī savus priekšniekus laicīgajā darbā. Kas to nedara, tam pavisam noteikti dzīvē būs kaut kas ne tā. Šis bauslis ir pirms „Tev nebūs nokaut!”, tātad svarīgāk ir respektēt autoritātes nekā nogalināt.

6. Tev nebūs nokaut! Nāves sods nav šī baušļa pārkāpums. Es personīgi esmu pret to, bet saprotu arī valstis, kurās ir nāves sodi. Šajā bauslī runa ir tieši par slepkavību miera laikā. Ja tu esi iesaukts armijā un aizstāvi savu tēvzemi, tad tas nav baušļa pārkāpums. Katrai tautai ir tiesības aizstāvēt savu brīvību!

7. Tev nebūs laulību pārkāpt! Laulība ir tikai starp vienu vīrieti un vienu sievieti. Ja neesi vēl salaulāts un sadari dažādas lietas, tad tā arī ir laulības pārkāpšana. Un es domāju – ja tu nevari pirms laulībām savaldīties, tad pastāv liels risks, ka laulībā būs līdzīgi. Viss var beigties arī labi, bet, ja tev līdz laulībām ir dažas nedēļas un jūs nevarat nociesties un guļat kopā, tad es domāju, ka jums laulībā ir gaidāmas nopietnas problēmas. Vecajā Derībā, ja gulēja kopā pirms laulībām, tad par to nenogalināja, bet lika apprecēt šo cilvēku, viņu vairs nedrīkstēja laist vaļā. Jaunajā Derībā Jēzus paaugstina standartus un neatļauj pat domās to darīt.

8. Tev nebūs zagt! Te viss ir skaidrs, var vēl papildināt, ka ir vēlams lietot sertificētas datorprogrammas, jo pretējā gadījumā tā arī ir zagšana.

9. Tev nebūs nepatiesu liecību dot! Vecās Derības bauslis runā par nepatiesas liecības sniegšanu tiesā. Mūsdienās tā ir arī neslavas celšana, piemēram, medijos. Jēzus atkal paaugstina standartus un saka: „Lai jūsu jā ir jā un nē ir nē!” Ja pateici, tad izdari to!

10. Tev nebūs iekārot! Šis bauslis ir pāreja no Vecās Derības uz Jauno. Šāda veida grēki ir tie, par kuriem nevar sodīt. Runa ir par iekšējo cilvēku, par tavām domām. Rūpējies lai tu pat domās nepārkāp baušļus!

„Pēc šīs gribas mēs esam ar Jēzus Kristus miesas upuri padarīti svēti pavisam.” (Ebrejiem 10:10)

Svētumu mums piešķir Kristus upuris.

Kāpēc tu esi svēts? Jo ievēro desmit baušļus? Pat domās nepieļauj iespēju sagrēkot? Ne tāpēc. Tu vari būt perfekts, ideāls, bet bez Kristus upura tu nevari būt svēts. Ir tikai viens, kas svētī, kas dara svētu, un Viņa vārds ir Jēzus. Ja tu pieņem Kristu un neesi spējīgs turēt baušļus, pat ne visvieglāko, bet centies un dari no savas puses visu, tad tu esi izglābts, svēts un vari neuztraukties. Vai nav brīnišķīgi? Tāda žēlastība. Es par sevi domāju – es neesmu īsti normāls, es daudz ko pasaku ne tā, daudz ko izdaru, ieņemu kaut ko galvā un tad citos neklausos. Es neesmu normāls un to saku, jo, manuprāt, neviens nav īsti normāls. Mums katram ir kādas lietas, kas Dievam vairāk vai mazāk nav patīkamas. Es citreiz brīnos – kā Dievs var mani lietot? Kā Dievs mani pacieš? Es zinu, ka Viņš mani mīl un mums ir īpašas attiecības, bet reizēm es attopos, cik Viņš ir labs! Kā Viņš mani mīl, kā Viņš man piedod, cik pacietīgs ir, cik žēlastības pilns, kā Viņš lutina un lolo, neatkarīgi no tā, kā es izrīkojos. Es nevaru apsolīt, ka nekad nepateikšu tev kaut ko ne tā. Es nevaru apsolīt, ka vienmēr būšu mīļš un pūkains un vienmēr runāšu tev pa prātam, un nekad „neuzbraukšu virsū”, un nebūšu netaisns. Es neesmu normāls, bet Dievs mani lieto, un starp draudzēm es arī negarantēju, ka mēs viens otram neko neizdarīsim. Bet mums ir viens, kopīgs mērķis un tas ir jāizdara! Ja ģimenē sastrīdas un dusmās pasaka vai parāda kaut ko otram ne tā, neviens neiet un uzreiz nešķiras. Es taču zinu, kā mūsu ģimenēs iet – daudz nesaskaņas un strīdu. Ir jau, kas stāsta, cik ideāli viss ir, bet tā diemžēl ir ilūzija. Protams, ka ir strīdi, bet šķiršanās nekad nenotiks!

Ar Jēzus Kristus miesas upuri tu esi darīts svēts pavisam, tev nav jāuztraucas pat tad, ja tu pārkāp laulību, ja neesi spējīgs šobrīd to nedarīt, neesi izaudzis tik tālu vai ir kādi īpaši apstākļi, kuru dēļ to nevari izdarīt. Tu esi svēts jebkurā gadījumā. Bet Dievs runās uz tevi, un tad tev tas būs jākārto, viss ir jānokārto. Es zinu cilvēku, kurš dzīvo ar divām sievām, viena laikam ir bijusī, bet otra tagadējā. Viņš apmeklē draudzi, dod desmito tiesu. Es viņam senāk teicu, ka tas nav normāli un ka viņš tad nevar būt ar Dievu. Viņš atbildēja, ka es nezinu viņa situāciju. Un tiešām – mēs nezinām visas cilvēku situācijas, visu, kas ir noticis. Es neatbalstu grēku, bet kas zina, kādas viņam bija mantiskās attiecības ar iepriekšējo sievu vai jebkas cits. Es gribu teikt, ka katra situācija ir individuāla un ar katru Dievs runā personīgi, bet ir svētuma standarti, pēc kuriem mums ir jātiecas, pēc kuriem ir jādzīvo. Ja tu zini, ka vari, bet nedari, tā jau ir problēma.

Par to ir teikts arī Bībelē:

„Dzenieties pēc miera ar visiem un pēc svētas dzīves, bez kā neviens neredzēs To Kungu..” (Ebrejiem 12:14)

Ko nozīmē neredzēt? Nenonākt Debesīs pēc nāves jeb vienkārši nonākt ellē. Te nav rakstīts – ja tu nedzīvosi tā, bet, ja tu nedzīsies pēc svētas dzīves no visas savas sirds un prāta. Tātad, ja Dievs zina, ka tu vari dzīvot pareizi, bet tu to nedari, Viņš skatās uz tevi kā uz to, kurš nedzenās. Tāpat arī, ja tu dari no savas puses visu, bet tomēr sagrēko, tad Dievs redz tavu sirdi.

„Jūs vēl neesat līdz asinīm pretim turējušies, cīnīdamies pret grēku..” (Ebrejiem 12:4)

„Bet, ja tava labā acs tevi apgrēcina, tad izrauj to un met prom; jo tas tev labāk, ka viens no taviem locekļiem pazūd, nekā ja visa tava miesa top iemesta ellē. Un, ja tava labā roka tevi apgrēcina, tad nocērt to un met prom; jo tas tev labāk, ka viens no taviem locekļiem pazūd, nekā ja visa tava miesa nāk ellē.” (Mateja 5:29-30)

Šajās Rakstu vietās ir atspoguļots, kā Jēzus vēlas, lai cīnāmies pret grēku. Esiet svēti kā es esmu svēts!

Kad Dieva cilvēks spēlē, tad var reāli just, kā viņš pielūdz Dievu. Konferencē slavēšanas laikā Dievs mani ļoti aizskāra, un es raudāju tieši pirms manas uzstāšanās. Tu kādreiz raudi slavēšanā? Un tu kādreiz arī smejies slavēšanā? Un ir arī tā, ka neko nejūti un vienkārši dziedi? Slavēt un pielūgt Dievu ir brīnišķīgi! Mēs šeit celsim slavas altāri Dievam un Latvijas simtgadei sarīkosim tautas lūgšanas Skonto hallē, telpas jau ir rezervētas 13. un 20. oktobrī. Gribu, lai uz pasākuma skrejlapas ir Latvijas simtgades logo, lai tas ir pasākums ne tikai draudzēm, bet visiem latviešiem. Iedomājies lielas afišas, uz kurām rakstīts – tautas lūgšanas „Dievs, svētī Latviju!”, 13. oktobrī, Skonto hallē, piedalās visas konfesijas, visi mācītāji. Un tur mēs pielūgsim Dievu. Mēs ceļam slavas altāri šeit, un tur kopā ar citiem brāļiem un māsām pielūgsim Dievu.

 „Jo, ja mēs pēc patiesības atziņas saņemšanas tīši grēkojam, tad neatliek vairs upuris par grēkiem..” (Ebrejiem 10:26)

„Nemūžam tur nekas neieies, kas nesvēts, un neviens, kas dara negantību un melo, bet vienīgi tie, kas rakstīti Jēra dzīvības grāmatā.” (Atklāsmes 21:27)

„Ārā paliek suņi, burvji, netikļi, slepkavas, elku kalpi un visi, kas mīl un runā melus.” (Atklāsmes 22:15)

„Ar to Viņš mums ir dāvinājis ļoti lielus un dārgus apsolījumus, lai jums ar tiem būtu daļa pie dievišķas dabas, jums, kas esat izbēguši no tā posta, kas kārību dēļ ir pasaulē. Tāpēc pielieciet visas pūles un parādait savā ticībā tikumu, bet tikumā atziņu, atziņā atturību, atturībā pacietību, pacietībā dievbijību, dievbijībā brālību, brālībā mīlestību. Jo, ja šīs lietas pie jums ir un iet vairumā, jūs netapsit kūtri, nedz neauglīgi mūsu Kunga Jēzus Kristus atziņā. Bet, kam to nav, tas ir akls un stulbs un ir aizmirsis, ka viņš ir šķīstīts no veciem grēkiem.” (2. Pētera 1:4-9)

Katru reizi, kad baudām vakarēdienu, atcerieties, ko Jēzus par mums ir izdarījis, caur Viņa upuri mēs esam svēti, bet, ja mēs apzināti vienkārši grēkojam, darām pret Viņa gribu, nemeklējam Viņa vaigu, apzināti apkaunojam Viņa upuri, noniecinām, tad neatliek vairs upuris par grēkiem.

Mācītāja Mārča Jencīša sprediķi „Svētums un kāpēc jādzīvo svēta dzīve” pierakstīja un rediģēja draudzes „Kristus Pasaulei” redakcija