Viss, ko es vēlos, ir lūkoties Dieva sejā, jo nav nekā labāka. Es nezinu, kā tas ir tev, bet manā dzīvē nav nekā labāka par būšanu Dieva klātbūtnē. Pats labākais ir būt vienatnē ar Viņu. Arī dievkalpojumā, kaut arī visi esam kopā, tomēr mēs katrs individuāli, personīgi sastopamies ar Jēzu Kristu. Svētrunas tēma – „Dievs, svētī Latviju!” Tas ir tas, kas ir manā sirdī. Es vispār nevaru runāt to, kas nav manā sirdī.

Vai tu kādreiz ieskaties ziņās? Vai tas ir ļoti veselīgi? Depresīvi. Man nav prieka par to, ko es tur lasu. Es cenšos pēc iespējas mazāk tur ielūkoties. Televīziju es neskatos, vienīgi nesen noskatījos Maira Brieža boksa maču. Jaunumus es paskatos internetā. Tas, ko es tur redzu, ir tas, ka nekas nemainās, un manī tas izsauc negatīvas emocijas. Tas ir Dieva Gars manī, kas skumst, norāda un runā uz mani. Dievs uz mani norāda, uz tevi norāda, uz draudzēm Latvijā kopumā norāda. Tā ir tava tauta. Tā ir tava zeme. Tās ir tavas mājas. Tu šeit esi dzimis, audzis. Kurš uzņemsies atbildību? Un es ļoti labi apzinos, ka tā ir mana atbildība. Tā ir mana atbildība, kas notiek manā tautā, manā zemē, jo es esmu daļa no savas valsts. Tu esi daļa no šīs valsts, tu esi daļa no šīs nācijas, no Latvijas iedzīvotājiem. Tāpat kā tu esi daļa no Dieva, daļa no draudzes, tieši tāpat mēs kā draudze esam daļa no nācijas. Mūsu tauta ir daļa no pasaules tautām.

Kas notiek virs zemes? Ļaunums iet plašumā. Kas par to uzņemsies atbildību? Kāpēc tā notiek? Šonedēļ es ļoti piedzīvoju Dievu. Man bija sagatavotas vairākas tēmas, kuras es biju gatavs sludināt, piemēram, kāpēc ir jākalpo Dievam, kāpēc jādzīvo svēta dzīve. Abas šīs tēmas es varēju runāt, bet vakar man pieskārās Dievs, un es Viņu ļoti piedzīvoju. Ir reizes, kad Dievs izteikti runā. Viņš reāli runāja uz mani un norādīja konkrētus Bībeles pantus, pareizāk sakot, vienu nodaļu. Es izraudājos, izlūdzos un pēc tam staigāju tāds dīvains pa māju. Es pat nevaru atbildēt, kam Dievs to pateica. Es nolēmu pateikt to jums. Man pat nebija īsti skaidrs, vai tas ir jāsaka draudzei. Tas būs ļoti īpaši.

„Tad amonietis Nahašs devās un apmetās teltīs pie Jabešas Gileādā, un visi Jabešas vīri sacīja Nahašam: “Noslēdz derību ar mums, mēs gribam tev kalpot.” Tad amonietis Nahašs viņiem sacīja: “Tikai tā esmu ar mieru ar jums visiem noslēgt derību, ka es jums visiem izduru labo aci, tā likdams kaunam nākt pār visu Israēlu.” Tad Jabešas vecaji viņam sacīja: “Dod mums septiņas dienas laika, lai mēs izsūtām vēstnešus pa visām Israēla robežām; ja tad nebūs neviena glābēja mums, mēs paši iziesim pie tevis. “Kad vēstneši nonāca Gibeā, Saula pilsētā, un izstāstīja visus šos vārdus tautai, tad visa tauta pacēla savu balsi un raudāja. Bet Sauls atgriezās ar vēršiem no lauka. Un Sauls vaicāja: “Kas ļaudīm ir noticis, ka tie raud?” Tad tie viņam izstāstīja Jabešas vīru vēsti. Kad Sauls šos vārdus dzirdēja, tad Dieva Gars nāca pār viņu un viņš iedegās ļoti bargās dusmās. Viņš sagrāba jūga vēršus un tos sakapāja mazos gabalos. Tos ar vēstnešu rokām viņš izsūtīja pa visām Israēla robežām, teikdams: “Kas nesekos Saulam un kas nesekos Samuēlam, ar tā vēršiem tiks darīts tāpat!” Tad bijība Tā Kunga priekšā it pēkšņi pārņēma visu tautu, un tie devās karā kā viens vīrs. Viņš tos pārskaitīja Bezekā, un tad Israēlam izrādījās trīs simti tūkstošu, bet Jūdam trīsdesmit tūkstoši vīru. Tad tie sacīja vēstnešiem, kas bija nākuši: “Tā sakiet Jabešas vīriem Gileādā: rītdien, kad saule karsti spiedīs, jums būs glābšana.” Kad vēstneši atnāca un paziņoja to Jabešas vīriem, tad tie priecājās. Un tad Jabešas vīri paziņoja amoniešiem: “Rīt mēs labprātīgi dosimies jūsu rokās, tad dariet ar mums, kā jums patīk!” Nākamā rītā Sauls sadalīja karaspēku trijos pulkos, un tie rīta ausmā uzbruka ienaidnieku nometnei un kāva amoniešus līdz dienas karstākai stundai; bet tie, kuri palika pāri, tika tā izklīdināti, ka pat divi nepalika kopā. Tad tauta sacīja Samuēlam: “Kas tie tādi bija, kuri sacīja: vai lai Sauls pār mums valda kā ķēniņš? Dodiet šurp mums šos vīrus, lai mēs tos nonāvējam!” Bet Sauls sacīja: “Šodien lai neviens nemirst, tāpēc ka Tas Kungs šodien ir devis atpestīšanu Israēlam.” Un tad Samuēls sacīja tautai: “Nāciet, dosimies uz Gilgalu un apstiprināsim tur ķēniņa varu!” Tad visa tauta nogāja uz Gilgalu, un tur viņi iecēla Saulu par ķēniņu Tā Kunga priekšā Gilgalā, un viņi tur nesa Tam Kungam kaujamos pateicības upurus. Tur tad arī Sauls ar visiem Israēla vīriem ļāvās lielam priekam.” (1.Samuēla grāmata 11.nodaļa)

Tas ir laiks, kad Saulu ieceļ Izraēlā par ķēniņu. Viņš bija pats pirmais ķēniņš. Apkārt Izraēlam bija milzum daudz ienaidnieku. Šodien mūsu jeb draudzes ienaidnieki ir velns un viņa eņģeļi – tumsas spēki, grēks. Ir rakstīts, ka amonietis Nahašs devās un apmetās pie Jabešas Gileādā. Jabešas iedzīvotāji bija daļa no Izraēla, tāpat kā mūsu draudze ir daļa no Latvijas draudzes. Jabesiešu delegācija devās pie Amonas ķēniņa un teica, lai slēdz ar viņiem derību, un tad viņi viņam kalpos. Kāpēc viņi tā darīja? Izraēlieši liecās svešas tautas priekšā, kas tajā brīdī viņus apdraudēja. Viņi apzinājās, ka amoniešu spēks ir ļoti liels. Viņiem jau bija savs ķēniņš, tomēr viņi neredzēja iespējas un slēdza šo vienošanos. Līdzīgi kā tagad, kad Latvijas tauta veido attiecības ar Krieviju, Eiropu, Ameriku, NATO. Mēs veicam dažādas pārrunas un meklējam, kurš mūs aizstāvēs. Un latvieši pat ir gatavi pārdot savus bērnus, savu tautu, savu dvēseli par kaut kādu cilvēcisku drošību, aizstāvību, par kaut kādām garantijām, aizdevumiem. Šeit ir līdzīgi – izraēlieši iet pie amoniešiem un ir ar mieru izpildīt to, ko no viņiem prasīs, tikai lai viņus atstāj dzīvus. Tas, ko es tagad runāju, daudzām ausīm nebūs patīkami. Īpaši nepatīkami tas būs vienam – velnam. Taču patiesība dara brīvu. Man nesen bija sprediķis – „Dzīve kā pasakā.” Tā izskatās, ka Latvijā liela daļa cilvēku dzīvo kā pasakā. Kristīgās draudzes dzīvo kā pasakā. Viss ir baigi labi. Viss ir skaisti, ka tikai mūs pie dzīvības atstāj. Ka tikai atļauj dzīvot kādā vienistabas, divistabu dzīvoklī un vilkt savu dzīvi. Ka tikai mēs esam paēduši, ir televizors, ka tikai ir kaut kāda drošība. Drošība ir ļoti relatīvs jēdziens.

Tātad izraēlieši iet slēgt līgumu ar pretinieku par to, lai viņi neuzbrūk un viņus nenogalina. Faktiski viņi nolemj padoties un būt kalpi. Ko atbild amoniešu ķēniņš? Ko atbild velns, kad tu ej ar viņu vienoties jeb ej uz kompromisu? Ko Latvijai un latviešu tautai atbild tumsa? Ko atbild cilvēki, kas ir tumsas varā, kad mēs ejam viņu priekšā zemoties? Amoniešu ķēniņš, kas šodien simbolizē velnu, atbild: „Tikai tā esmu ar mieru ar jums visiem noslēgt derību, ka es jums visiem izduru labo aci, tā likdams kaunam nākt pār visu Izraēlu.” Kad viens kristietis dzīvo kā lupata, tad tas ir kauns visai draudzei. Kad viena draudze ir neaktīva un mirusi, tad tas ir kauns visai Kristus miesai. Kad draudze Latvijā ir neaktīva, bez tuvām attiecībām ar Dievu, tad tas ir kauns visai draudzei un tautai, jo draudze nepilda savu pienākumu. Cilvēki meklē izeju, viņi iet pie amoniešu ķēniņa, gan tiešā nozīmē pie velna, gan pie svešām tautām un lūdz palīdzību un kaut kādas drošības garantijas. Arī mēs kristieši ejam uz kompromisu ar velnu, lai tikai mēs varam dzīvot, lai tikai ir kaut kāda drošība. Šie cilvēki, kuri ir velna kalpi, saka: “Labi, nāciet, tikai ar noteikumu, ka mēs jums izduram labo aci, tādā veidā liekot kaunam nākt pār visu tautu, pār visu Latviju.” Man Dievs rādīja, ka Latvijas tauta ir apkaunota, pazemota, bet tikai daudzi to neredz un dzīvo kā pasakā. Daļa cilvēku valsts augšgalā to redz, daļa to neredz. Tas pats attiecas arī uz draudzēm. Ir dažas draudzes jeb kristiešu grupas, kurām pašām viss ir baigi labi, bet starp tām nav nekādas vienotības. Katrs velk deķi uz savu pusi. Zini, kā valda velns? Viņam ir skaldi un valdi politika. Kamēr draudžu starpā nav vienotības, tikmēr var aizmirst par kaut kādām izmaiņām.

Es atgādinu, ka šo Rakstu vietu man iedeva Dievs, pārdabiskā veidā man to parādīja. Ko darīja Jabešas iedzīvotāji? Viņi dzirdēja šos noteikumus par labo aci un teica; „Dod mums septiņas dienas laika, lai mēs izsūtam vēstnešus pa visu Izraēlu; ja tad mums nebūs neviena glābēja, mēs paši iziesim pie tevis, ļausim aci izdurt un kalposim tev.” Kad vēstneši nonāca Gibejā, Saula pilsētā, un izstāstīja visus šos vārdus tautai, tad visa tauta pacēla savu balsi un raudāja. Ne jau viņus apdraudēja, bet tikai konkrētu apgabalu – Jabešas iedzīvotājus. Kāpēc viņi raudāja? Tāpēc, ka viņi bija šīs tautas daļa! Viņi raudāja, jo viņu brāļus apkaunoja un apspieda. Viņi raudāja, un tajā brīdī Sauls atgriezās ar vēršiem no lauka. Pirms tam ir rakstīts, ka Sauls bija iecelts par ķēniņu. Tu zini, ka ticībā uz Kristu mēs esam ķēnišķīgi svēta tauta, priesteri un ķēniņi? Dažkārt mēs negribam redzēt, tomēr bieži nevaram neredzēt apkaunojumu, kas ir uz mūsu tautas, mēs redzam, kā bezdievībā grimst latviešu tauta, kā bezdievībā grimst draudzes. Varbūt tavā grupiņā bezdievībā grimst kāds cilvēks? Mēs to redzam, un tas ir apkaunojums mums visiem, tās ir sāpes mums visiem, mēs raudam. Man bija spēcīgs pārdzīvojums. Es saprotu, ka tas nav kaut kas tāds, lai tikai jums pastāstītu, tas ir kaut kas, ko es darīšu. Tas ir kaut kas, ko es runāšu, līdz tu sāksi darīt. Tas ir kaut kas, uz ko es aicināšu cilvēkus un draudzes. Sauls atnāca no lauka ar vēršiem. Cilvēks, kam bija jāvada un jāizstāv Jabešas iedzīvotāji, cilvēks, kuram laicīgi bija jāzina, ka draud iebrukums, un kuram bija jāsavāc armija, ar vēršiem atgriezās no lauka… Paldies Dievam, ka viņš dzirdēja šos vārdus! Ar Saulu notika tas pats, kas notika vakar ar mani. Pār Saulu nāca Dieva Gars, un viņš iedegās ļoti bargās dusmās. Viņš sagrāba jūga vēršus un tos sakapāja mazos gabalos.

Draugs, tu nedzīvo miera laikā. Ja tu domā, ka pēdējais karš bija Otrais pasaules karš, kas beidzās 1945. gadā, ja tu domā ka pēdējās nepatikšanas Latvijā bija komunisms, tu maldies. Jēzus saka, ka nav atnācis nest mieru virs zemes, bet gan zobenu. Draugs, tu esi karalaukā. Ne pret cilvēkiem mums jācīnās, bet pret garīgām tumsas varām. Mums jāsaka savs vārds ne tikai velnam, bet arī valdībai, savs vārds tautai, cilvēkiem. Ja ne es, tad kurš? Ja ne tu, tad kas? Sauls sapulcēja lielu armiju. Viņš sūtīja ziņu Jabešas iedzīvotājiem, ka rīt viņiem būs glābšana. Viņi no rīta uzbruka amoniešiem no trim pusēm. No agra rīta līdz pusdienas laikam viņi kāva amoniešus. Jabešas iedzīvotājiem atnāca palīdzība – tika atņemts kauns no tautas. Kāpēc tika atņemts kauns? Atradās kāds, kurš sasauca armiju, kurš Svētā Gara spēkā un svētās dusmās aicināja celties kaujai. Doktors Jongi Čo vienā savā grāmatā raksta, ka reiz viņa rokās nonāca Bībeles skolas izlaiduma fotogrāfiju albums. Viņš skatījās uz absolventiem un redzēja, ka lielākā daļa no viņiem vairs nav dzīvi. Izrādījās, ka tie, kas vēl bija dzīvi, pēc Bībeles skolas beigšanas bija uzņēmušies kalpošanu. Tie, kas nebija sākuši kalpot, bija jau miruši. Es nesaku, ka tā vienmēr notiks, bet ir vērts padomāt. Kāpēc tu mācies Bībeles skolā? Kāpēc tu apmeklē draudzi? Kāpēc tu tici Dievam? Kāpēc vispār pastāv draudze? Kāds ir mūsu mērķis? Ejiet un dariet par mācekļiem visas tautas!

„Tāpēc eita un darait par mācekļiem visas tautas, tās kristīdami Tēva, Dēla un Svētā Gara Vārdā.” (Mateja evaņģēlijs 28:19)

Izdurt labo aci, – tāds ir velna piedāvājums. Ko tas nozīmē mūsu tautai? Kas būtu tas, par ko būtu jāraud? Nevis jāskatās uz šīm lietām virspusēji un jālaiž gar ausīm. Esi reāls! Mēs gribam kaut kādu drošību. Mums ir Austrumu kaimiņš, Rietumu kaimiņš, mums ir NATO, Amerika. Ja mēs gribam būt Eiropas Savienībā, tad pastāv dažādi kopīgi noteikumi. Nauda arī ir vajadzīga. Nesen Latvijā bija krīze. Kā mēs no krīzes izgājām, vai mēs paši to izdarījām? Nē, mums iedeva lielu naudu. Vienmēr tad, kad kāds dod lielu naudu, tam ir kaut kādi noteikumi. Vienmēr, kad tu ej pēc palīdzības pie velna, viņam ir savi noteikumi. Ja mēs vēlamies aizdevumu un dalību Eiropas Savienībā, tad pastāv noteikums – ierobežot mūsu ražošanu. Kāpēc? Lai viņi varētu tirgot savas preces mūsu zemē. Vai neviens neko tādu nav pamanījis? Vai mazos uzņēmējus Latvijā vērtē? Vienīgais reālais naudas avots mūsu valstij ir Latvijas bizness. Uz kurieni aizgāja ss.com? Es domāju, ka ss.lv vairs neatgriezīsies. Tu atgrieztos? Es atgrieztos, jo es ticu Dievam. Es ticu, ka tieši šeit, Latvijā, ir visas cerības un nākotne. Veselam cilvēkam tas ir kā slima suņa murgs, ka šeit kādreiz kaut kas varētu mainīties. Tikai mēs ticam, ka kaut kas varētu mainīties. Es ticu, ka var mainīties. Es ticu, ka pār draudzi nonāks Dieva Gars un mēs sadzirdēsim, ko Dieva Gars saka draudzei. Jāvienojas kopīgā lūgšanā, ir jāvienojas kopīgās balsīs un jāsaka savs vārds Latvijas labā. Ir vajadzīgas lūgšanas, ir vajadzīga vienotība, skaitliska un garīga izaugsme, politiska ietekme. Politiskā ietekme ir mūsu balsis. Iedomājies, ja mēs būtu megadraudze – 10 000 cilvēku! Tad pietiktu ar tūkstoti parakstu vienā dienā, un mūsu iniciatīva būtu iesniegta valdībai par jebkuru jautājumu. Mums ir jāceļ megadraudze! Jāaug ne tikai mūsu draudzei, bet katrai draudzei Latvijā. Katrai draudzei ir jāaug! Katrai draudzei ir jālūdz! Tikai tad tam būs svars, kad lūgsim un strādāsim. Draudzei ir jāsludina “Dievs, svētī Latviju!”

Ko atbild velns? “Gribat aizdevumus, gribat drošību? Tad mēs paņemsim jūsu bērnus. Mēs likvidēsim tādus jēdzienus kā ‘māte’ un ‘tēvs’. Mēs mācīsim jūsu bērniem, ka viņiem nav dzimuma. Mēs padarīsim jūsu bērnus par emocionāliem kropļiem. Viņi skaidri nezinās, kas viņi ir. Mēs darīsim ar jūsu bērniem tādas lietas, ka viņi nevairosies. Mēs sakropļosim viņu orientāciju.” Man liekas, ka vienīgie, kas vēl domā par augšupejošu demogrāfiju, ir draudze un daži veseli cilvēki, kas vēl palikuši. Es jūtu, ka Dievs grib darīt lielas lietas Latvijā! Un tajā ir ļoti liela loma arī mūsu draudzei. “Bet tikmēr mēs paņemsim jūsu bērnus un padarīsim par cilvēkiem ar nenoteiktu dzimumu, par gejiem un lesbietēm, un ierobežosim dzimstību. Izdursim jums labo aci un pazemosim. Esiet šeit! Neražojiet, nevairojieties un nerunājiet!” Varbūt kādam šķiet, ka es pārspīlēju. Draugi, man Dievs ir atvēris acis. Es skaidri redzu to, kas notiek. Un katrs vesels cilvēks, palūkojoties apkārt, man piekritīs. Labā ziņa ir tāda, ka arvien vairāk ir to cilvēku, kuri sāk saprast, kādā bedrē šobrīd ir Latvija. “Mēs vispār iznīcināsim tādu jēdzienu kā ‘ģimene’. Mēs būsim liels kolhozs ar nenoteiktu dzimumu.”  Mūsu satversmē ir rakstīts, ka ģimene ir mūsu sabiedrības pamats. Dievs, svētī Latviju! Vai tā ir? Kas notiek? Kāpēc dažas nelielas cilvēku grupas ar milzīgu finansējumu var to visu darīt un šeit saimniekot? Kāpēc šie “amonieši” tā var saimniekot mūsu zemē? Viņu mērķis ir iznīcināt draudzi kā tādu. Viņu mērķis ir Dievu vispār izstumt no sabiedrības, un tie ir tikai asni. Ja šo čūsku, kamēr tā ir maza, neiznīcinās, viņa augs lielāka. Vai jūs gribat to visu? “Ticības mācību no skolām ārā, bet mācību par seksualizāciju skolās iekšā! Mēs seksualizēsim jūsu jaunatni, lai, ja vēl kāds dzims, tad lai dzimst kroplīgā veidā, bez normālas ģimenes.” Kas notiks ar šādiem bērniem? Kā kaut ko tādu var izdomāt? No kurienes tas viss nāk? No elles. Kā var izņemt ārā bērnu no normālas ģimenes un ielikt viņu viendzimuma ģimenē? Kā kaut ko tādu mēs vispār varam pieņemt? Vai tu vari to pieņemt?

Atver acis! Tikai ar lūgšanām, vienotību, izaugsmi un savu vārdu politikā var apturēt ļaunumu. Ko dara velns un bezdievīgi cilvēki? “Mēs nomaskēsim pret tautu vērstus dažādus darījumus un līgumus ar tādiem šifrētiem nosaukumiem kā “Stambulas konvencija” un “Juvenālā justīcija”.” Kurš vispār zina, kas tas ir? Tiek izmantoti tādi vārdi, kurus neviens nesaprot, izņemot dažus izredzētos. Vai tu esi par Juvenālo justīciju? Vai tu esi par Stambulas konvenciju un sieviešu tiesībām? Tu nezini, kas tam visam ir apakšā; tajā ir ietverti mazi punkti, kuri ir paši svarīgākie visā konvencijā. Kāpēc pastāv mūsu likumdošana, kurā visas cilvēka tiesības jau ir aizstāvētas un aizsargātas? Kāpēc vajag vēl kaut ko? Tāpēc, ka tur ir daži punkti. Vai kāds var mums normālā latviešu valodā pateikt to, kas tas viss ir? Ne visi mācās augstskolās un to saprot. Latvija parakstīja Stambulas konvenciju 2016. gadā. Kāpēc atkal ir jāvāc tautas paraksti? Tāpēc, ka tas vēl nav ratificēts (iestrādāts iekšā likumdošanā un ieviests darbībā). Daudzas citas valstis ir atteikušās to darīt. Piemēram, igauņi ir pieņēmuši visu, bet viņi arī dzīvo tuvāk troļļiem. Es runāju par Norvēģiju un Skandināvijas valstīm, kurās ir pieņemams asinsgrēks un pedofilija.

Ko vēl velns saka, kad mēs ejam ar viņu uz kompromisu? “Mēs paņemsim jūsu labāko darbaspēku, labākos prātus darbā pie sevis, lai celtu mūsu valstību, bet ne Latviju. Ar kreditēšanas palīdzību mēs padarīsim jūs paklausīgus un bezzobainus. Draudzi un garīgumu mēs padarīsim par vecmodīgu, nicināmu parādību. Dievu mēs piesmiesim un izstumsim no sabiedrības pavisam.” Lūk, tāds ir velna mērķis. Ja draudze nesaka savu vārdu, ja mēs klusējam, tad velnam ir savs plāns. Vai tu zini to, ka, ja tev nav sava plāna, tad tevi ieplānos? Tas ir līderības likums: ja tev nav sava mērķa, savas vīzijas un savas stratēģijas, tad tevi ieplānos kāds cits. Paldies Dievam, pret Stambulas konvenciju paraksti ir savākti. Šos parakstus vāca divus gadus. Divus gadus cilvēki domāja: “Vajag vai nevajag parakstīties?” Kāpēc? Nav jau zināms, kas tam visam ir “apakšā”, jo to tā smuki maskē. Parakstu ir vairāk, nekā bija nepieciešams, un tas tiks iesniegts Saeimā. Ko tas nozīmē? Tas nozīmē to, ka mēs pateicām savu vārdu. Iedomājies, ir nepieciešami 10 000 cilvēku paraksti, lai iniciatīvu iesniegtu Saeimā. Ja mēs esam megadraudze ar 10 000 cilvēku, tad jebkurā jautājumā mums ir savs vārds. Āmen! Lūk, kāpēc valsts to negrib, un, lūk, kāpēc mūs apsmej! Par mums runā, ka šeit esot kontrole un vēl nez kas cits. Lūk, kāpēc tā notiek! Tas ir reliģiozais velna dzimums, kurš negrib, lai draudze augtu un lai draudzei būtu savs vārds sakāms.

Vai Dievs uz tevi runā? Slavē Viņu, ka dzirdi patiesību! Katru gadu no Latvijas izbrauc ap 20 000 cilvēku. Kādas ir Latvijas pilsētas? Piemēram, Liepājā ir aptuveni 80 000 cilvēku. Jāpaiet četriem gadiem, un Liepājas vairs nav. Katru gadu no Latvijas “aizbrauc” divas mazpilsētas. Vai tu zini, kāda vecuma cilvēki visvairāk izbrauc? Vidēji tie ir 25-39 gadus veci cilvēki. Mūsu draudze ir brīnums! Šeit ir jaunieši un cilvēki spēka gados! Kāpēc? Izraēlā ir Dievs! Latvijā ir Dievs! Mums ir, ko teikt! Mums ir vārds! Mēs uz ārzemēm nebraucam ar izdurtām acīm, pazemoti. Mēs neesam pakļāvušies un padevušies bezdievībai. Mēs cīnīsimies ar tām metodēm, kas ir Latvijas likuma ietvaros. Un, pirmkārt, tā būs lūgšana un izaugsme. Mēs nedomāsim, vai parakstīties, vai nē pret bezdievību, kad tiek vākti paraksti. Kopumā no Latvijas ir aizbraukuši vismaz 450 000 cilvēki. Latvijā šobrīd ir vien nepilni divi miljoni iedzīvotāju. Latvijā dzīvo latvieši, krievi un citu tautību cilvēki. Vai tu zini, kuri visvairāk izbrauc? Tieši latvieši. Mēs drīz būsim kā muzeja eksponāti. Latviešu valodu pētīs kā sengrieķu valodu. Tā kā mēs šobrīd pētām lībiešu valodu, kas arī gandrīz jau ir izzudusi, bet ir vēl cilvēki, kuri to prot, tā drīz būs ar latviešu valodu. Es neesmu piedzimis krievs vai čigāns, es esmu piedzimis latvietis! Un, ja es būtu piedzimis šeit kā citas tautības cilvēks, tad jebkurā gadījumā es būtu Latvijas iedzīvotājs. Tautībai nav vispār nekāda svara. Mūsu mājās ir ienācis ienaidnieks. Pie manis mājās ir ienācis ienaidnieks. Tas neattiecas tikai uz tiem, kuri sēž “augšā”. Ne tikai viņi ir valsts. Mēs esam valsts. Mēs vēlējām demokrātisku valdību, lai tā lemj to, ko mēs, tauta, vēlamies. Un mums, draudzei, arī ir, ko teikt.

Palasīju kādu svaigu ziņu rakstu par to, kāpēc uzņēmēji atstāj Latviju, reģistrē uzņēmumus citur un arī paši brauc ārā. Lūk, ko teica kāds uzņēmējs. “Rādās, ka to, kuri saņem algu par traucēšanu uzņēmējiem, ir daudz vairāk nekā to, kas viņiem palīdz.” Iedomājies, mēs no saviem nodokļiem maksājam algu tiem, kuri traucē mazajiem uzņēmējiem! Kā velns mūs “mierina”? “Mums nevajag mazos uzņēmējus. Mums nevajag lielos uzņēmējus. Mums vispār naudu nevajag. Mums Eiropa iedos naudu un diktēs savus noteikumus. Mums Krievija vai kāda cita valsts iedos naudu un diktēs savus noteikumus.” Kā vispār var dzīvot uz kredīta? Kā var dzīvot no tā, kas tev nepieder, ko tu neesi nopelnījis? Tā ir viena liela putra, tev tā nešķiet? Manabalss.lv ir interneta vietne, kurā vāc parakstus par dažādām iniciatīvām. Kādām? Piemēram, pret Stambulas konvenciju (kad savāca parakstus, uzreiz ziņās bija iekšā), par noteikto normālo darba stundu skaita samazināšanu. Interesanti, kurš par to parakstās un kurš to grib? Valsts ierēdņi, kuri saņem naudu no uzņēmējiem un no taviem nodokļiem. No kurienes var būt nauda, samazinot darba stundu skaitu? Kāds domā: “Es gribu vairāk atpūsties.” Protams, tie, kuri traucē uzņēmējiem strādāt, grib arī mazāk stundas strādāt. Es runāju par to, kam es ticu, un to, kas ir manā sirdī. Par ko vēl vāc parakstus? Par valsts apmaksātām pasēm un ID kartēm Latvijas iedzīvotājiem. Mēs zinām to, ka par pasi un ID karti pašam ir jāmaksā. Vai valsts nēsās tavu karti un pasi? Tā piederēs tev vai valstij? Kam tas ir vajadzīgs? Jā, gan valstij, gan tev, bet no kādiem līdzekļiem valsts maksās? Bomži vāc parakstus par to, lai viņiem par brīvu ir pases, taču tie, kuri strādā, tik un tā maksā nodokļus, un no mūsu nodokļiem atkal maksās par to. Vai tu to saproti? No kurienes tam visam, par ko vāc parakstus, būs nauda? No kurienes valsts ierēdnis saņem algu? Viss ir no uzņēmējiem. Ko dara ar uzņēmējiem? Labi, ka uz mūsu draudzi tas neattiecas. Kas ir stipri, tie sāk savu uzņēmējdarbību un visu izdara. Nav problēmu, taču kā ar tiem, kuri ir ārpusē un kuriem nav ticības? Kā ir ar tiem, kuri staigā nošļukuši? Tā nav daļa no mūsu tautas?

Kā jārīkojas situācijā, kad tavā ģimenē tavs vīrs vai bērns netic Dievam? Dainim, kad viņš pilnā mērā kļuva ticīgs un ienāca mūsu draudzē, mamma pateica: “Tagad tu vairs neesi mans dēls.” Vai tas ir normāli? Vai tad, ja tavā ģimenē ir kāds neticīgais, viņš vairs nav tavas ģimenes loceklis un daļa no tevis? Vai tas, kas notiek ar cilvēkiem ārpusē, vai tas, kas notiek valstī, mums ir vienaldzīgs? Ko darīja Izraēla tauta, kad Jabešas iedzīvotāji atnesa ziņu par to, ka amonieši pieprasa viņiem vienu aci? Visi raudāja! Ko darīja Sauls, kad to izdzirdēja? Vienmēr ir vajadzīgs līderis, kāds, kurš uzdrošinās visus sasaukt un pateikt: “Ja tu nenāksi uz kopīgām lūgšanām, visām draudzēm kopā, ar tavu draudzi būs tāpat kā ar Saula vēršiem. Neaugs tava draudze un vispār būsi nolādēts.” Viņš sasauca visus. Visi lūdza un balsoja. Lūk, kur ir spēks! Mēs dzirdam jēdzienu “Vislatvijas lūgšanas”. Es nevēlos kaut ko izsmiet, bet nedaudz pavērt acis vaļā “Vislatvijas lūdzējiem”. Pastāv tādas Vislatvijas lūgšanas dažādās vietās, kaut kādās draudzēs, piemēram, Ozolniekos. Draugi, Vislatvijas lūgšanas ir tad, kad visas draudzes sanāk kopā stadionā, Arēnā Rīga, lūdz, slavē, pielūdz un saka savu vārdu. Lūk, tās ir Vislatvijas lūgšanas! Kamēr tādas nebūs un visas Latvijas draudzes kopīgi neteiks savu vārdu, tikmēr arī nebūs drošība šai zemei un tautai. Lai kā arī nenotiktu turpmāk, ir jāatceras: kad mēs esam visu no savas puses izdarījuši, tad mūsu sirds ir mierīga, jo mēs izdarījām, ko varējām.

Kas tā vispār ir par domāšanu – mazāk strādāt un vairāk pelnīt? Īpaši jau tiem, kuri strādā. Runā, ka Latvijā ir šausmīgi izverdzināti cilvēki. Darbu nevarot dabūt. Te jau jāmeklē darbaspēks no ārzemēm! Varbūt kāds pasekoja līdzi tam, kas notika dziesmu konkursā Supernova, un zina, kādu kandidātu izvirzījām uz Eirovīziju? Ziņās par to stāstīja. Es paklausījos to dziesmu un nodomāju: “Tas ir labākais, kas mums ir?” Šī meitene ir no Brazīlijas. Iepriekšējos gados notika tas pats. Kāds cilvēks internetā bija ievietojis komentāru: “Iesaku Latvijā slēgt mūzikas skolas. Ja nav, tad nav. Atkal jāņem kārtējais viesstrādnieks, jo mūsu mūzikas pedagogi paši nevienu nav spējuši izskolot. P.S Kāpēc visur pasaulē dziedātāji prot smaidīt, bet pie mums uz skatuves dziedātāji spazmās lokās?” Es nesaku neko sliktu par šo meiteni, viņa dzied labi, taču tas ir arī viss, ko es varu pateikt. Markuss Riva ir par galvas tiesu pārāks par viņu, brīvāk jūtas uz skatuves un dara to no sirds, un nav tās trakās, mākslīgās kustības. Par kādu tēmu šī meitene dziedāja? Es angliski nesaprotu, bet man pietika dziesmu vienu reizi noklausīties, lai saprastu. Viņa dziedāja ar akcentu. Nav izredžu. Ja šādu priekšnesumu kaut kur arī novērtēs, tad tas ir zems līmenis. Tu zini, ka “Dievs, svētī Latviju!” ir dziedamā himna? Vai tu zināji, ka latvieši ir dziedātāju tauta? Kur ir mūsu dziedātāji, kā tu domā? Kur ir visi jaunie dziedātāji vecumā no 25 līdz 29 gadiem? Ārzemēs. Dievs, svētī Latviju!

“Rūpējieties par tās pilsētas labklājību, kurp Es jūs liku aizvest, un pielūdziet To Kungu par to, jo tās labklājība būs arī jūsu labklājība.” (Jeremijas 29:7)

Dievs saka, ka mums ir jārūpējas par savas valsts labklājību. Kam Viņš to saka? Kristiešiem, Dieva bērniem un draudzēm. Rūpējies par savas pilsētas labklājību!Šajā gadījumā tā pat nebija viņu valsts, jo Izraēls atradās trimdā.

“[..] bet ja es aizkavētos – lai tu zinātu, kā pienākas izturēties Dieva namā, kas ir dzīvā Dieva draudze, patiesības balsts un pamats.” (1.Timotejam 3:15)

Draudze ir patiesības balsts un pamats. Latvieši kā tauta pastāv pateicoties brāļu draudžu atmodai, un mūsu avots, kāpēc mēs joprojām esam kā valsts un kā tauta, ir Dievs. Tiešā nozīmē tas ir Dievs. Un nevis kaut kāds dieviņš, bet Jēzus Kristus, Svaidītais Glābējs, Alfa un Omega, Sākums un Gals, Tiesnesis.

“Un jūs zināt, kas ir tagad tas kavēklis, kura dēļ viņš atklāti parādīsies tikai tad, kad būs pienācis viņa laiks.” (2.Tesaloniķiešiem 2:6)

Runa ir par pēdējiem laikiem, kad uz zemes valdīs grēks un vairs nebūs nekā laba. Būs pilnīga anarhija, haoss un valdīs antikrists. Būs tāds ļaunums, kāds nekad nav bijis un nekad vairs nebūs. Kad? Tad, kad pazudīs kavēklis. Kas ir šis kavēklis? Draudze. Tas būs tad, kad draudze tiks paņemta prom. Mēs varbūt gaidām, kad no debesīm nāks Jēzus un pēkšņi viss notiks, bet varbūt vienkārši draudze atdzisīs. Tas gan būtu pretēji Bībelē teiktajam, bet teorētiski to var tam pielīdzināt. Kad dzīvā Dieva draudze atdziest un pieņem visas pasaules normas, tad kavēklis ir novākts un ļaunums var valdīt. Tad cilvēkiem tiek piešķirtas tik lielas tiesības, ka beigu beigās vairs nekādu tiesību nevienam nav. Tagad modē ir teikt, ka visiem ir tiesības. Dažiem ir tik lielas tiesības, ka citiem tā dēļ vairs to nav. Kas tas ir? Kurp mēs ejam?

“Paldies Dievam, kas mūs visur vada Kristus uzvaras gājienā un caur mums izplata Viņa atziņas labo smaržu visās malās.” (2.Korintiešiem 2:14)

Apzinies, ka tu esi Dieva labā smarža cilvēkiem! Mēs esam pilsēta kalna galā.

“Bet jūs esat Kristus miesa un katrs par sevi locekļi.” (1.Korintiešiem 12:27)

Mēs esam Kristus miesa virs zemes. Mēs esam Viņa kājas, rokas, mute. Mēs esam tie, kuri saka savu vārdu! Mēs esam tie, kuri iet un iesniedz Saeimā dažādus priekšlikumus un balso. Vai nu mūs klausās vai nē, bet mums no savas puses ir jāizdara viss, ko varam izdarīt. Pirmais, ko varam darīt, ir lūgšana. Visvairāk ir jāaug. Kāpēc ir nepieciešamas mājas grupiņas un neformālie pasākumi? Nav citu iespēju, kā tikai augt. Ne tikai tāpēc, ka vienam cilvēkam vajag glābšanu. Arī mūsu valstij to vajag. Dievs, svētī Latviju! Es mīlu Latviju! Es nekur nevēlos braukt! Kas man ir pazudis svešā zemē, svešā tautā? Aizbraukt ceļojumos var, bet kas man svešā valstī ir pazudis? Vai tā ir mana tauta? Vai mani tur kāds gaida? Vai tur mīl mani un gaida, kad braukšu pie viņiem dzīvot? Es spēju saprast cilvēkus, kas emigrē. Man šķiet nepieņemami, ja šādi rīkojas kristieši, taču saprotu arī tos cilvēkus, kas šādu soli sper krīzes vadīti. Draudzes “Kristus Pasaulei” mācība ne velti ietver arī punktus par labklājību. Manuprāt, Latvija biznesam joprojām ir ļoti laba vide. Tirgus pašmāju produkcijai ir diezgan neapgūts. Iemesls tam, kādēļ neražojam pietiekošā daudzumā cūkas, sieru un citas preces, ir tas, ka Eiropas Savienība diktē sava tirgus monopolu, kamēr mūsu lauki stāv atmatā un mēs nesakām savu vārdu. Ikdienā patērējam importa preces no Polijas un citām ES valstīm.

Pamazām mēs kļūstam par lielu nāciju bez dzimuma un tautības. Politikā vēl nesen bija populārs eiropeiskais liberālisms un partija Vienotība. Mums samierināties ar to visu? Nē. Tā ir draudze, kurai būtu jābūt vienotai; mums un citām draudzēm, lai kopīgi mēs pateiktu savu vārdu. Iemesls, kādēļ vēl līdz šim Latvijā nav tikuši īstenoti daudzi projekti, aiz kuriem stāv sātans, ir pateicoties draudzei. Pirmkārt, pateicoties “Jaunajai Paaudzei”, tad katoļu, luterāņu un citām draudzēm.Pie mums nav kā Zviedrijā, kur par luterāņu draudzes bīskapu ordinēta ir no skapja iznākusi lesbiete. Pie mums Rubenis, kurš ienesa antikristīgu filozofiju, vairs neatrodas luterāņu draudzē. Nav svarīgi arī tas, ka starp draudzēm ir domstarpības, jo mums ir daudz vairāk kopīga – sava zeme, sava tauta un savs Dievs. Draudžu uzdevums ir lūgt, būt vienotām un augt. Uz esošajiem izaicinājumiem var būt tikai viena atbilde – megadraudze. Ne pašas megadraudzes, bet Latvijas dēļ. Dieva dēļ, tevis dēļ, tavu bērnu dēļ, mūsu zemes dēļ.

Izstāstīšu vienu iespaidu, kas vakar nāca pār mani vīzijas veidā. Es lūgšanas laikā sajutu, ka manā rokā tiek iespiests zobens. Es to izjutu tikpat fiziski, kā šeit stāvu. Tas notika slavēšanas un pielūgsmes laikā. Vārdi nāca pār mani: “gaismas zobens”.

“Nedomājiet, ka Es esmu nācis mieru atnest virs zemes; Es neesmu nācis atnest mieru, bet zobenu.” (Mateja evaņģēlijs 10:34)

“Viņam bija labajā rokā septiņas zvaigznes, no Viņa mutes izgāja zobens, abās pusēs ass, un Viņa vaigs spīdēja kā saule savā spēkā.” (Atklāsmes grāmata 1:16)

“Ņemiet arī pestīšanas bruņu cepuri un Gara zobenu, tas ir, Dieva vārdu.” (Efeziešiem 6:17)

“Bruņojieties ar visiem Dieva ieročiem, lai jūs varētu pretī stāties velna viltībām. Jo ne pret miesu un asinīm mums jācīnās, bet pret valdībām un varām, šīs tumsības pasaules valdniekiem un pret ļaunajiem gariem pasaules telpā.” (Efeziešiem 6:11-12)

Ja Dievs dod Gara zobenu mācītājam, Viņš dod to draudzei. Nest ne mieru, bet karu. Aizmirsti par mieru, ir kara laiks. Miers būs debesīs. Tur varēsi dzīvot, priecāties un apmeklēt pielūgsmes sapulces. Šobrīd ir kara laiks.

“Kas savu dzīvību centīsies paturēt, tas to zaudēs, bet, kas to zaudēs, tas to paturēs.” (Lūkas evaņģēlijs 17:33)

Es aicinu tevi kvalitatīvi iesaistīties draudzes aktivitātēs, evaņģelizācijā. Celiet savas mājas grupiņas, lūdziet, strādājiet, dodieties karā tā vietā, lai paturētu savu komfortu. Visos draudzes projektos iesaisties no sirds! Topošo mūziklu, evaņģelizācijas, līderības seminārus, visu, kas top, dariet no sirds kā Dievam un ne cilvēkiem. Dievs grib tevi lietot. Tavās rokās ir Dieva Gara zobens.

Mācītājs Dāgs Hevards Mills vienā no savām grāmatām dalījās ar atmiņām, kā reiz ar saviem palīgiem aizbrauca uz Benija Hina dievkalpojumu. Dāgu nosēdināja uz skatuves, palīgus pirmajās rindās, viņš jutās aplaimots, ka tik tuvu var atrasties Benijam Hinam. Dievkalpojuma laikā viņš pavērās uz saviem palīgiem un pamanīja vienu ar vaļēju muti aizmigušu. Neesi kā šis palīgs, jo, kas savu dzīvību centīsies paturēt, tas to zaudēs! Ja tev šķiet mazsvarīgs tas, ko mācītājs runā, mazsvarīgs tas, kas ir Dieva vārdā, mazsvarīgs savs personīgais laiks ar Dievu, mazsvarīga mājas grupiņa, mazsvarīgi neformālie pasākumi, tu zaudēsi savu dzīvību. Velns tev atprasīs aci un pazemos tevi, un tu nespēsi pretī stāties. Un tas pats ir arī ar draudzēm. Vai nu mēs vienojamies, vai nu mēs mirstam, zaudējam. Vai nu mēs lūdzam, vai nu mēs padodamies. Vai nu mēs augam, vai arī mēs nonīkstam. Un vai nu mēs sakām savu balsi savā tautā, valdībā, vai mēs zaudējam. Dievs, svētī Latviju!

Mūsu Tēvs debesīs! Lai notiek Tavs prāts kā debesīs, tā arī virs zemes. Lai notiek Tavs prāts šeit, mūsu tautā, mūsu zemē! Debesu Tēvs, lai notiek Tavs prāts mūsu draudzē “Kristus Pasaulei”! Debesu Tēvs, lai notiek Tavs prāts luterāņu draudzēs, katoļu draudzēs, baptistu draudzēs, adventistu draudzēs, evaņģēliskajās draudzēs! Lai notiek Tavs prāts un Tava griba! Lai nāk Tava valstība, Kungs! Lai šī vieta ir laimes vieta, prieka vieta! Mēs ņemam gara zobenu, mēs ņemam lūgšanu! Sātan, Jēzus Kristus Vārdā, vācies prom no Latvijas! Vācies no Dieva draudzes, Jēzus Kristus Vārdā! Lai nāk Dieva valstība. Šeit būs Dieva valstība, Dieva prāts! Aleluja! Mēs pielūdzam un pielūgsim dzīvo Dievu! Mēs meklēsim un slavēsim Tevi, Kungs, jo Tu vienīgais esi Dievs!

Mācītāja Mārča Jencīša sprediķi “Dievs, svētī Latviju!” pierakstīja un rediģēja draudzes “Kristus Pasaulei” redakcija