Tu vari būt tāds, kāds tu esi, un ne citādāks. Cilvēks ilgi nevar izlikties par to, kas viņš nav. Vai nu tu tāds esi, vai neesi. Tu esi tas, kas tu esi. Tu esi tāds, kāds ir tavs domāšanas veids, tavs iekšējais cilvēks. Viens no maniem mīļākajiem Bībeles varoņiem ir Dāvids, un es domāju, ka tā ir daudziem. Dāvids bija cilvēks, kurš neizlikās, viņš bija Dieva pielūdzējs un slavētājs. Ja tu atver Bībeli un lasi Psalmu grāmatu, tad zini, ka lielākā daļa psalmu ir tieši Dāvida. Tās ir tieši viņa lūgšanas un dziesmas Dievam. Dāvids bija ciešās attiecībās ar Dievu. Vai nu tu esi ciešās attiecībās ar Viņu, vai nu tu neesi. Tu nevari to noslēpt, un agri vai vēlu tas kļūst redzams. Lai arī ko tu darītu – dziedātu, strādātu, kalpotu vai veidotu attiecības ar cilvēkiem, – ir redzams, vai tev ir personīgas attiecības ar Dievu.

“Un Dāvids bija trīsdesmit gadus vecs, kad viņš kļuva ķēniņš, un viņš valdīja četrdesmit gadus. Hebronā pār Jūdu viņš valdīja septiņus gadus un sešus mēnešus un Jeruzālemē viņš valdīja trīsdesmit trīs gadus pār visu Israēlu un Jūdu. Un ķēniņš devās ar saviem vīriem uz Jeruzālemi pret jebusiešiem, kuri tanī zemē dzīvoja, bet šie piedraudēja Dāvidam, sacīdami: “Šeit tu neielauzīsies, tevi aizturēs aklie un tizlie,” – domādami: Dāvids šeit nekad neiekļūs Bet Dāvids iekaroja Ciānas cietoksni, un šī tagad ir Dāvida pilsēta. Un tanī dienā Dāvids sacīja: “Kas kauj jebusiešus, tas ir tāds, kas virzās pa apakšzemes eju, un viņi ir tie tizlie un aklie, kurus ienīst Dāvida dvēsele.” Tāpēc mēdz sacīt: “Tizlu un aklu nelaid mājā iekšā.” Un Dāvids apmetās dzīvot cietoksnī – un to nosauca par Dāvida pilsētu; un Dāvids to uzcēla, sākot no Millas nocietinājuma uz iekšpusi un no tā visapkārt uz visām pusēm. Un Dāvids, jo ilgāk dzīvoja, jo varenāks kļuva, un Tas Kungs, Dievs Cebaots, bija ar viņu. Tad Hīrāms, Tiras ķēniņš, sūtīja vēstnešus pie Dāvida ar ciedru kokiem, arī namdarus un akmeņkaļus mūriem, un tie uzcēla Dāvidam pili. Un Dāvids manīja, ka Tas Kungs viņu bija apstiprinājis Israēlam par ķēniņu un ka Viņš bija pavairojis viņa ķēniņa valsts varu Savas tautas, Israēla, dēļ. Un Dāvids apņēma Jeruzālemē vēl vairāk blakussievu pēc tam, kad viņš bija atnācis no Hebronas, un Dāvidam piedzima vēl vairāk dēlu un meitu. Un šie ir to dēlu vārdi, kas viņam dzimuši Jeruzālemē: Šamua, Šobabs, Nātāns un Salamans, Ibhars, Ēlišua, Nefegs, Jafija, Ēlišāma, Elijada un Ēlifelets. Bet, kad filistieši dzirdēja, ka Dāvids bija svaidīts par Israēla ķēniņu, tad visi filistieši cēlās un devās kalnup, lai dabūtu Dāvidu savā varā; savukārt Dāvids, to dzirdējis, devās lejup uz savu cietoksni. Kad filistieši bija atnākuši un plaši izvērsušies Refaima ielejā, tad Dāvids jautāja Tam Kungam, sacīdams: “Vai man būs doties augšup uzbrukumā pret filistiešiem? Vai Tu tos nodosi manā rokā?” Un Tas Kungs atbildēja Dāvidam: “Celies un dodies augšup uzbrukumā, jo Es patiešām filistiešus nodošu tavā rokā!” Tad Dāvids nonāca līdz Baal-Peracimai, sakāva tur viņus un izsaucās: “Tas Kungs ir izlauzies pret maniem ienaidniekiem pirms manis, itin kā ūdens izlaužas!” Tādēļ šo vietu nosauca vārdā Baal-Peracima. Un tie tur pameta savus elku dievus, bet Dāvids un viņa vīri tos paņēma kā laupījumu. Un filistieši vēlreiz cēlās un devās atkārtotā uzbrukumā, plaši izvērsdamies Refaima ielejā. Un Dāvids jautāja To Kungu, un Tas Kungs atbildēja: “Necelies un neej viņiem tieši pretī, bet apej viņiem apkārt, tiem uzbrukdams no mugurpuses! Un tad stājies viņiem pretī pie balzama koku pudura! Un, kad tu saklausīsi soļu troksni šo balzama koku galotnēs, tad pasteidzies, jo tad Tas Kungs ir izgājis tev pa priekšu, lai sakautu filistiešu karapulku.” Un Dāvids darīja, kā Tas Kungs tam bija pavēlējis, un sakāva filistiešus no Gebas līdz pat Gezera apkārtnei.” (2. Samuēla 5:4-25)

Šeit ir runa par Dāvidu, un par viņu ir rakstīts: “Jo Dāvids ilgāk dzīvoja, jo varenāks kļuva, un Tas Kungs, Dievs Cebaots, bija ar viņu.” Tas bija laiks, kad Dāvids tika svaidīts jeb apstiprināts par Izraēla ķēniņu. Jo ilgāk Dāvids dzīvoja, jo varenāks kļuva, un viņš manīja, ka Dievs viņu bija apstiprinājis par ķēniņu un pavairojis viņa varu Savas tautas Izraēla dēļ. Dāvids pats redzēja savā dzīvē, ka Dievs ir viņu svētījis. Dievs bija tas, kas paplašināja viņa valsts robežas, viņu pagodināja un cēla. Un ir svarīga piebilde: Dievs to darīja ne tikai Dāvida dēļ, bet Viņa tautas Izraēla dēļ. Dāvids no iekšpuses bija tāds cilvēks, kurš ir savas tautas jeb savas draudzes patriots. Vai tu esi savas draudzes patriots? Vai tu esi Dieva tautas patriots? Kad Dāvids uzvarēja Goliātu, tam pamatā bija dziļš sašutums – kā kāds neapgraizīts pagāns var stāties pretī dzīvajam Dievam un Viņa draudzei? Tāds Dāvids bija no iekšienes, un viņš tā arī jutās. Vai nu tu esi draudzes daļa, vai arī tu neesi draudzes daļa. Ja tu esi draudzes daļa, tu zini, ka tā ir tava draudze. Ja es esmu tavs mācītājs, tu to iekšēji zini. Te ir tavas mājas, šie ir tavi brāļi, šīs ir tavas māsas. Ja tu esi finansiāli veiksmīgs, tu iekšēji tāds esi. Ja tu esi kalpotājs, kas patiešām vairo mājas grupiņas, tu zini, ka tu tas esi. Ja tu patiesi esi slavētājs kā Dāvids, tu to zini, un tas nav tāpēc, ka vienkārši vajag pareizi nodziedāt vai nospēlēt, bet tā ir iekšēja pārliecība. Un, kad tu kāp uz skatuves, to var redzēt. Tavā dzīvē var redzēt, kas tu esi, un Dāvida dzīvē varēja redzēt, kas viņš ir. Psalmos var redzēt, ka viņš ir Dieva pielūdzējs un patriots. Dāvids iestājās par Dievu un savu draudzi un ar akmeni nosita Goliātu, kas iedrošinājās stāties pret viņa tautu. Un, jo ilgāk viņš dzīvoja, jo varenāks kļuva, jo tā bija viņa būtība. Dāvids nevarēja palikt tajā pašā līmenī, viņam vienmēr bija jāaug. Dāvidam rūpēja, kas notiek draudzē. Viņam rūpēja, kas notiek Dieva valstībā, un viņam nebija jāpiespiežas, lai ietu kambarī pielūgt Dievu. Viņš to pats vēlējās. Es nerunāju par lēmumu pieņemšanu, jo lēmumi ir jāpieņem, taču man nav sevi jāpiespiež, lai pavadītu laiku ar Dievu, un lielākoties tā ir mana vēlēšanās. Jā, dažreiz es gribu pagulēt vai kādu filmu paskatīties, tomēr iet kambarī ir iekšēja vajadzība, un es eju pielūgt Dievu un meklēt Viņa vaigu, jo es tāds esmu, un Dāvids tāds bija, un tā bija viņa būtība.

Viena lieta ir tas, ko Dievs dod tieši tev, bet daudz vairāk Dievs dod tiem, kuri iegulda draudzē. Dievs vairāk svētīja Dāvidu Izraēla dēļ, palielināja viņa robežas, viņa saprašanu un pavairoja visu, kas viņam pieder. Dievs ir ieinteresēts celt draudzi. Jēzus teica Pēterim: “Tevi sauks Pēteris, un uz tevis Es celšu Savu draudzi, un elles vārtiem to nebūs uzvarēt.” Tev ir savs vārds, un Dieva mērķis ir ne tikai svētīt tevi personīgi, bet caur tevi celt draudzi. Tieši draudze ir patiesības balsts un pamats. Caur draudzi Svētais Gars darbojas virs zemes, draudze ir iemesls, kāpēc zeme vēl nav izjukusi pašos pamatos, uz zemes joprojām dzīvo cilvēki un nav bijis atomkarš. Draudzes dēļ mēs vēl neesam noslīkuši savos grēkos, savos mēslos. Un Bībele saka, ka pienāks diena, kad draudze tiks paņemta prom no zemes, un tad sāksies tādas bēdas, kādas nekad nav bijušas un nekad vairs nebūs. Bēdu laikā cilvēki uz zemes praktiski nevarēs palikt ticībā uz Dievu, un tie, kuri paliks, ies cauri tādām mokām, kādas tu pat filmās nebūsi redzējis. Tas būs laiks, kad valdīs antikrists. Dzīvā Dieva draudze ir zemes un tautu svētība, un mūsu uzdevums ir iet un darīt par mācekļiem visas tautas. Tu esi pilsēta kalna galā, bāka kalna galā, gaisma, ko neviens neliek zem gultas, bet liek lukturī, lai tā visiem top redzama. Tu esi pasaules gaišums un zemes sāls, un Jēzus saka – ja šī sāls ir nederīga, tad tai nav vērtības, tā ir tikai metama ārā un ļaudīm saminama. Vai nu tu esi draudzes cēlējs, vai nu tu neesi. Vai nu tu esi Dieva bērns, vai neesi. Kā var atšķirt Dieva bērnu no velna bērna? Dieva bērni ceļ Dieva valstību. Viņi piedalās draudzes celtniecībā, iet pie cilvēkiem, un no dzīviem akmeņiem tiek uzcelts Dieva nams. Mēs personīgi iekšēji pazīstam Kristu, un mūsos ir Svētais Gars, un tamdēļ mēs ceļam Dieva valstību. Dāvids tāds bija, un viņa svētība un varenība bija tāpēc, ka viņš bija savas draudzes patriots. Savas draudzes patriots vēlas, lai viņa grupiņa aug un lai, ienākot viņa draudzē, katram cilvēkam aizraujas elpa, viņš sajūt Dieva godību un viņa dzīve izmainās. Draudzes patriots vēlas, lai jauni cilvēki mājas grupiņā piedzīvo Dievu. Tāds bija Dāvids, un tāpēc Dievs viņu īpaši svētīja. Dievs viņu svētīja pat tad, kad viņš pieļāva smagas kļūdas. Ja tu esi tas, kurš rūpējas par Dieva valstību un ved cilvēkus pie Dieva, Viņam tev ir īpaša svētība. Es tam ticu un esmu par to pārliecināts. Es to ļoti labi redzu savā dzīvē.

Kad filistieši redzēja, ka Dāvids ir svaidīts par ķēniņu, tad visi filistieši cēlās un devās kalnos. Nekad nekas nenotiks bez cīņas, arī šajā gadījumā. Bet Dāvids bija tas, ar kuru bija Dievs. Dāvids devās lūgšanu kambarī un jautāja Dievam, vai viņam doties uzbrukumā. Dievs teica: “Jā, dodies uzbrukumā.” Dāvids ar savu karaspēku izgāja cīņā un pieveica filistiešus. Lūk, pats svarīgākais pants: “Dāvids nonāca līdz Baal-Peracimai”, kas tulkojumā nozīmē ‘Izlaušanās Kungs’, un tas arī ir šī sprediķa nosaukums. Līdz tam brīdim, kad Dāvids tur nonāca, šo vietu vēl nesauca Baal-Peracima. Šī vieta ieguva savu nosaukumu pēc īpašas cīņas un uzvaras. Kad Dāvids sakāva filistiešus un uzvarēja, viņš aiz prieka izsaucās, jo bija to personīgi piedzīvojis un bija tāds no iekšienes – uzvarētājs. Un viņš zināja, kas ir Tas, kas palīdzēja viņam uzvarēt. Kas ir tie, kas draudzē priecīgi sauc “aleluja!”? Kas ir tie, kas saka “āmen” mācītājam, kad viņš sludina? Tie ir cilvēki, kuriem sirdī ir Dieva vārds. Dāvids iekšēji to zināja, un viņš izsaucās: “Tas Kungs ir izlauzies pret maniem ienaidniekiem pirms manis kā ūdens izlaužas.” Es vakar speciāli Youtube sameklēju video, kuros plīst dambji jeb aizsprosti. Ir arī elektrostacijas, ūdens krātuves un speciālas renes, pa kurām nolaiž ūdeni. Kad šādām celtnēm atver slūžas, tas tik ir skats! Ūdenim ir milzīgs spēks! Kad dambji tiek pārrauti, tad mājas aizpeld pa straumi kā sērkociņu kastītes. Elektrība (skaņa, gaisma) nāk no elektrostacijām, un elektrību tajās rada ūdens spēks. Mūsu mobilie telefoni tiek uzlādēti un darbojas ar ūdens spēku. Mēs domājam, ka tās ir modernās teholoģijas, cilvēku sasniegumi, bet patiesībā tas ir dabas spēks, vienkāršs ūdens. Tas ir ūdens, kas ir izlauzies cauri aizsprostam un griež turbīnas, kas ražo elektrību. Un Dievs ir devis cilvēkam prātu to izmantot. Paldies Dievam par elektrību un visu, ko tā darbina! Tas Kungs izlaužas kā pārrauts dambis vēl pirms tu izej cīņā! Tu esi kā Dāvids, kuram Dievs iet pa priekšu. Es runāju par TEVI. Es gribu, lai tu esi cilvēks, kuram Dievs iet pa priekšu, lai tu neesi parasts cilvēks, bet ar tevi kopā iet Dievs.

Filistieši zaudēja pirmo cīņu. Tad viņi savāca savus pārpalikumus, savas armijas rezerves un dzelzs ratus un izgāja cīņā pret Dāvidu un Izraēlu otrreiz. Bet Dāvids nebija tas ķēniņš, kuru var tā vienkārši pieveikt. Kāpēc? Jo pats Dievs bija ar viņu un gāja viņam pa priekšu. Tuvojās otrā cīņa. Dāvids atkal gāja kambarī un prasīja Dievam: “Vai man uzbrukt filistiešiem?” Šoreiz Dievs teica tā: “Neuzbrūc pa tiešo, bet apej viņus no aizmugures, un, kad tu dzirdēsi soļus koku galotnēs, tad uzbrūc.” Dāvids tā arī darīja, un, kad viņš sadzirdēja soļus koku galotnēs, kas nozīmēja, ka Dievs jau ir izgājis cīņā pirms viņa, Dāvids uzbruka, un pats Dievs darīja tā, ka Dāvids uzvar. Dāvids darīja tā, kā Kungs viņam pavēlēja, un sakāva ienaidnieku.

Es tev novēlu, lai Izlaušanās Kungs it visā tev iet pa priekšu, un es saņēmu garā, ka draudzi “Kristus Pasaulei” gaida uzplaukums. Cilvēki nāks pie Kristus, uz draudzi nepiespiesti un labprātīgi kā uz lielveikalu izpārdošanām. Viss, kas ir jādara man un tev, ir jāsagatavo vieta cilvēkiem. Es novēlu, lai tavās personīgajās attiecībās ar Dievu ir Tas Kungs. Lai attiecībās ar cilvēkiem, ģimenē un mājas grupiņā Tas Kungs iet tev pa priekšu. Kad tu ej pie cilvēkiem, lai vestu viņus pie Kristus, lai Dievs iet tev pa priekšu. Lai Svētais Gars darbojas caur tevi! Ja tu vadi mājas grupiņu vai esi vadītāja palīgs, es novēlu, lai Kungs iet tev pa priekšu un palīdz vadīt grupiņu, nevis tikai tu savā spēkā. Ja tev ir savs bizness, lai Tas Kungs tavās finansēs iet pa priekšu. Lai Dievs tev iet pa priekšu arī tavā laicīgajā darbā. Kas bija tik īpašs Dāvidam, ja Dievs viņam gāja pa priekšu? Kas mums no savas puses jāizdara, lai Izlaušanās Kungs tev varētu iet pa priekšu? Ir kādi parametri, lai Dievs tiešām varētu tev iet pa priekšu. Ir atšķirība kaut ko darīt bez un ar Dievu. Piemēram, neticīgs cilvēks var lietot pareizus biznesa principus un kļūt bagāts, taču šis bizness ir bez Dieva svētības un kalpo pasaulei un velnam. Dievam nav robežu, Viņš ir Sākums un Gals, neierobežots, un Viņš spēj darīt lielas lietas visās tavas dzīves sfērās. Kā panākt, lai Dievs iet tev pa priekšu:

1. Pastāvīgi augt un audzēt savu ietekmi.

Dāvids pastāvīgi auga, un ar laiku auga viņa ietekme. Tev ir nepārtraukti jāaug. Tāpat kā fiziskie bērni aug ģimenē, tāpat arī tev kā Dieva bērnam ir garīgi jāaug draudzē. Dāvids vienmēr bija procesā, tu nevari stāvēt uz vietas.

2. Tam, ko tu dari, ir jābūt saistītam ar Dieva valstības celšanu.

Dievs īpaši vairoja Dāvida ietekmi, jo bija ieinteresēts ne tikai pašā Dāvidā, bet arī cilvēkos un Savos plānos. Tam, ko tu dari, jābūt saistītam ar cilvēku celšanu. Dievs īpaši svētī to cilvēku rokas un viņu roku darbu, kuri dod no saviem augļiem Dievam. Piedalies ar visiem iespējamiem veidiem kalpošanā Dievam un cilvēku vešanā pie Kristus! Dievs vienmēr ir sponsorējis Savus projektus.

3. Būt cīnītājam.

Dāvids bija cīnītājs. Tiklīdz Dievs viņu apstiprināja par ķēniņu, tūlīt bija klāt filistieši jeb ienaidnieki. Cīnīties – tā bija viņa normālā dzīve. Normāla Dāvida pozīcija bija vienmēr pastāvēt par Dieva lietām. Cīnītājs ir tas, kurš neapstājas un vienmēr iet uz priekšu. Ar ko visvairāk ir jācīnās? Visgrūtākā cīņa ir pašam ar sevi. Bet tiklīdz es dzirdu soļus koku galotnēs, es zinu, ka Dievs man iet pa priekšu. Ja nu Dievs aiziet tev pa priekšu, bet tu paliec uz vietas? Tu kādreiz esi ar draugiem sarunājis izdarīt kaut ko traku, un viņi to ir izdarījuši, bet tu ne? Dievs iet pa priekšu, bet tev ir jāiet līdzi. Ja tu neej līdzi, tu nevari izcīnīt uzvaras.

4. Regulārs lūgšanu kambaris.

Divas reizes Dāvids devās izjautāt Dievu. Kad pirmo reizi filistieši sapulcējās uzbrukumam, Dāvids gāja lūgšanu kambarī un prasīja Dievam, ko viņam darīt – uzbrukt vai atkāpties. Un Dievs teica: “Uzbrūc, tu sakausi viņus!” Un Izraēls tā sakāva filistiešus, it kā ūdens aizsprosts būtu pārrauts. No sajūsmas Dāvids iesaucās par Dieva varenību. No tavām lūgšanām var tikt pārrauts Rīgas HES, visi HESi! Un tas var notikt ar visām sekām – visi filistieši bez elektrības, visi tavi ienaidnieki bez spēka. Kambarī tu vari izcīnīt iespaidīgu uzvaru. Ja tu gribi būt tas, kurš gūst uzvaras, tad regulāri esi savā lūgšanu kambarī kā Dāvids. Vienmēr pats pamats uzvarai ir personīgas attiecības ar Dievu. Es zinu, ka tev nekad neapniks par to dzirdēt. Vai ir tā, ka pēc svētdienas sprediķa tev gribas vairāk meklēt Dievu? Man pašam nekad neapniks par to mācīt, es dzīvoju no attiecībām ar Viņu. Sākot no pirmās dienas, kopš es pazīstu Dievu, tā ir mana būtība.

Es nesaprotu, kā tu vari saukt sevi par kristieti, ja tev nav laika ar Dievu. Dieva bērni ir tie, kas pavada laiku ar Dievu, nāk pie sava Tētiņa tikai tāpēc, ka Viņš ir viņu Tētiņš. Kad bērns piedzimst, viņš meklē mammu un pieķeras viņai, un ar ko atšķiras Dieva bērns? Ja tu esi Dieva bērns, tu tiecies pēc garīgām lietām, Bībeles un Dieva. Tu esi radīts attiecībām ar Dievu. Kad filistieši otro reizi sapulcējās uzbrukumam, Dāvids atkal gāja kambarī, un Dievs teica: “Šoreiz tu neuzbrūc tā, bet apej viņus no mugurpuses. Un tikai tad, kad dzirdēsi soļus koku galotnēs, tad uzbrūc, jo Es esmu izgājis tev pa priekšu.” Tātad otrajā reizē kambarī Dāvids saņēma stratēģiju. To, ko es runāju draudzē, un plānus, kādus mēs realizējam, es esmu saņēmis no Dieva lūgšanu kambarī. Es saņemu to no Dieva un pārdomāju. Ja tev nav personīgs laiks ar Dievu un tu neprasi Viņam, kā rīkoties, nesaņem atbildes un nesaproti, tu nevari būt tas, kuram Dievs iet pa priekšu, jo tu jau pat nezini kurā virzienā iet vai kā apiet ienaidnieku. Un pilnīgai skaidrībai tev ir mācītājs un grupas vadītājs, ar kuru tu vari konsultēties, un viņš tev palīdzēs saprast, kā Dievs ar tevi runā, viņš varēs būt blakus un atbalstīt.

Gandrīz trīs simts gadu vēlāk Jesaja runā par šo notikumu, par Baal-Peracimu, kad tas Kungs izlauzās kā ūdens cauri aizsprostam. Tātad tas darbojas vienmēr.

“Jo Tas Kungs celsies kā pie Peracima kalna [..]” (Jesajas 28:21)

5. Praktizēt garīgās lietas jau no paša sākuma.

Dāvids praktizējās karošanu jau no bērnības. Viņš nogalināja lāci un lauvu un atņēma laupījumu – aitas. Pēc tam viņš nogalināja Goliātu, un tā auga viņa karjera. Ja tu šodien esi pieņēmis Jēzu Kristu par savu Glābēju, pareizi ir, ka tu jau uzreiz sāc praktizēt garīgās lietās un tajā pašā dienā sāc vest cilvēkus pie Dieva, tagad un uzreiz. Dāvids jau no bērnības praktizējās ganībās līdz izauga par ķēniņu. Viņš bija jaunākais savā ģimenē, un aitu ganīšana nebija prestižs amats, tāpēc to darīja jaunākais un nevajadzīgākais ģimenē, aitu ganus diezgan nicināja. Viņš sāka kā “ķēniņš” pār aitām un pabeidza kā ķēniņš pār visu Dieva tautu. Jēzu sauca par Dāvida Dēlu, un mēs savā ziņā arī esam Dāvida dēli. “Lauva no Jūda cilts”, tas ir Dāvids, tas ir arī Kristus. Tu arī esi lauva! Tāds bija Dāvids, un viņam pa priekšu gāja Dieva svētība. Svētais Gars, es lūdzu, lai katram vienam no mums pa priekšu iet Tava svētība. Es lūdzu, ka mums ir laiks ar Tevi, savs lūgšanu kambaris, kurā saņemam vadību no Tevis, ka mēs esam tie, kas pastāvīgi aug, kas lasa grāmatas un mācās, kas praktizē, kas uzņemās mazās lietas un aug no maza līdz lielam.

6. Likt nereālus mērķus un darīt pārgalvīgas lietas.

“Un tā Dāvids ņēma gan šķēpu, gan ūdens krūzi no Saula galvgaļa, un tie devās atceļā, un neviens to neredzēja, un neviens to nemanīja. Neviens arī neuzmodās; tie visi bija cieši aizmiguši, jo Tā Kunga sūtīts miegs bija tos nomācis. Kad Dāvids bija pārgājis ielejas otrā pusē, viņš nostājās kalna galā tālu no tiem; un starp viņiem bija liels attālums. Un tad Dāvids uzsauca karavīru saimei un Abneram, Nera dēlam, sacīdams: “Vai tu neatbildi, Abner?” Un Abners atsaucās: “Kas tu tāds esi, ka tu uzsauc ķēniņam?” Tad Dāvids sacīja Abneram: “Vai tu neesi liels vīrs? Un kas tev ir līdzīgs Israēlā? Kāpēc tu nesargā savu kungu un ķēniņu? Redzi, kāds no ļaudīm bija nogājis, lai nonāvētu ķēniņu, tavu kungu! Tas tev godu nedara, ko tu esi izdarījis; pie tā dzīvā Kunga, jūs esat nāvi pelnījuši, tādēļ ka jūs neesat labi sargājuši savu pavēlnieku, Tā Kunga svaidīto! Bet tagad, redzi, kur ir ķēniņa šķēps un ūdens krūze, kas bija viņa galvgalī?” Tad arī Sauls pazina Dāvida balsi un sacīja: “Vai tā nav tava balss, mans dēls Dāvid?” Un Dāvids atbildēja: “Jā gan, mans kungs un ķēniņ!” Tad viņš turpināja: “Kādēļ tu, mans kungs, tā vajā savu kalpu? Ko tad es esmu darījis, un kāds ļaunums līp pie manām rokām? Bet tagad, mans kungs un ķēniņ, lūdzu, uzklausi sava kalpa vārdus! Ja Tas Kungs tevi pret mani skubina, tad lai Viņš ož dāvanu upura smaržu; bet, ja tie ir cilvēku bērni, kas to dara, tad lai viņi ir nolādēti Dieva priekšā, tāpēc ka tie mani šodien ir izdzinuši, ka es nevaru piedalīties Tā Kunga mantojumā, it kā sacīdami: ej projām, kalpo citiem dieviem! Bet tagad, lai manas asinis nekrīt uz zemes tālu no Tā Kunga vaiga, jo tiešām Israēla ķēniņš ir devies mani meklēt, kā meklē kādu blusu jeb kā irbi medī kalnos.”” (1. Samuēla 26:12-20)

Sauls ar saviem profesionāļiem vajāja Dāvidu. Kā Dāvids pats teica: “Ko tu vajā vienu blusu?” Tomēr Dievs vienmēr bija ar Dāvidu, nevis Saulu. Dāvids vienmēr spēja uzvarēt, bet viņš darīja pārgalvīgas lietas un lika nereālus mērķus. Ja tu nespēsi būt pārgalvīgs un neliksi mērķus, kurus saproti, ka nevari sasniegt, Dievs tev neies pa priekšu. Kāpēc tev vajadzīgs Dievs, ja tu pats to visu vari sasniegt? Liec nereālus mērķus, augstākus mērķus nekā tu pat spēj ticēt. Es nerunāju, ka lielais mērķis nav jāsadala mazākos un jāpārceļ mazie kalni, bet lielajam mērķim jābūt tādam, kas prasa pārgalvību un risku. Kas neriskē, tas nevinnē.

Šajā Rakstu vietā, kad Dāvids bēguļoja ar savu nelielo armiju no Saula, viņš uzzināja, kurā vietā bija apmeties Sauls ar savu armiju. Viņi atradās kādā tuksnesī, Sauls gulēja vidū, apkārt viņam bija miesassargi, kuriem apkārt bija salikti rati, un vēl tur bija teltis armijai. Sauls bija perfekti nosargāts. Dāvidam pēkšņi ienāca prātā ideja iet uz ienaidnieka nometni, un viņš aicināja vēl kādu sev līdzi, Abišejs piekrita. Viņus vajāja, gribēja nogalināt, bet viņi izdomāja doties uz ienaidnieka teritoriju un izvilkt Saulam šķēpu un krūzi no galvgaļa. Ne tikai Dāvids bija traks un iedomājās to darīt, bet viņam bija tieši tādi paši cilvēki, kas gribēja un labprātīgi nāca līdzi. Viņi devās un paņēma šķēpu un ūdens krūzi, bet tur visi gulēja, un viņi devās atpakaļ. Bet Dāvids izdomāja rīkoties vēl pārgalvīgāk un aizgāja lielākā attālumā no šīs armijas, un sauca Abneru, Saula karaspēka virspavēlnieku, lai parādītu, ka ir nozadzis šķēpu un krūzi. Sauls to visu redzēja, noskuma un atmaiga pret Dāvidu uz vismaz neilgu laiku.

Dāvids izdarīja pārgalvīgu lietu, tieši tādu pašu viņš izdarīja ar Goliātu – visi profesionāļi bēga un baidījās no viena Goliāta, kurš terorizēja visu Izraēlu, bet atnāca viens jauns puika, ganu zēns Dāvids, ar savu lingu un pieveica Goliātu. Es domāju, ka bija pārgalvīgi neprofesionālim doties vienam pret Goliātu, kad visa armija no viņa baidījās. Nebija neviena, kas gribētu ar milzi cīnīties, bet Dāvids to pieveica. Vēl bija reize, kad Dāvidu vajāja, bet viņš noslēpās alā. Arī Sauls bija apmeties pie šīs alas un gāja tur nokārtoties, bet Dāvids ar saviem puišiem, kuri bija tikpat dulli, nolēma nogriezt Saula mēteļa stūri, viņam nemanot. Dāvidam bija iespēja Saulu nogalināt, bet viņs to nedarīja, jo negribēja iestāties pret Dieva svaidīto, viņš zināja, ka Dievs pats par viņu parūpēsies. Sauls izgāja no alas un Dāvids sekoja pakaļ, kas arī bija ļoti pārgalvīgi, bet viņš zināja, ka viņš atmaigs, un rādīja Saulam viņa mēteļa stūri, viņš teica: “Rekur tava mēteļa stūris, ja es būtu tavs ienaidnieks, es būtu tevi nogalinājis tagad!” Sauls, protams, atmaiga uz neilgu laiku.

7. Paklausīt autoritātēm.

Dāvids darīja pārgalvīgas lietas un bija paklausīgs autoritātēm, un respektēja Dieva svaidītos. NEKAD nerunā neko sliktu par draudzes līderiem vai mācītāju, pat nedomā neko sliktu. Sauls bija Dāvida ienaidnieks, bet tajā pašā laikā arī ķēniņš, un Dāvids negāja pret ķēniņu. Tas Kungs Saulu bija ielicis par ķēniņu, un Dāvids gaidīja, kad Tas Kungs pats viņu noņems. Pats viņš Saulu neaprunāja, intrigas nevērpa un valstī apvērsumu netaisīja, ar lielu troksni no draudzes neaizgāja, lai vienkārši pārņemtu varu. Dievs pats visu nokārtoja savā laikā. Ja tu gribi būt tas, kuram Dievs iet pa priekšu, tad respektē un godā Dieva ieceltas autoritātes un dari pārgalvīgas lietas, riskē. Ja tu gribi to pašu, kas tev ir tagad, tad dzīvo tālāk tā, kā dzīvo. Ja gribi kaut ko vairāk, riskē kaut ko vairāk, mērķē tālāk.

“Un ķēniņš Dāvids sacīja visai sapulcei: “Mans dēls Salamans, kuru vienu Dievs ir izraudzījis, ir vēl jauneklis un nenobriedis, bet darbs ir liels, jo šis nams nav domāts kādam cilvēkam, bet gan Dievam, Tam Kungam. Tāpēc es esmu ar visu savu spēku sagādājis sava Dieva nama vajadzībām zeltu zelta lietām, sudrabu sudraba lietām, varu vara lietām, dzelzi dzelzs lietām un kokus koka lietām, un dārgakmeņus: oniksa akmeņus, malahītu un raibus akmeņus, un visādus retus, grūti iegūstamus dārgus akmeņus, un daudz marmora. Un turklāt man ir dārgs mana Dieva nams, un man vēl ir īpašumā zelts un sudrabs –un to es novēlu savam Dieva namam klāt pie visa tā, ko es esmu sagādājis svētajam namam, proti: trīs tūkstošus zelta talentu no Ofīras atvestā zelta un septiņus tūkstošus talentu kausēta sudraba, lai ar zelta un sudraba plāksnēm pārklātu namu akmens mūrus un sienas; un zeltu zelta lietām, sudrabu sudraba lietām, visiem darbiem, ko amatnieku rokas darina. Un kam nu vēl ir šodien labs prāts Tam Kungam brīvprātīgi ziedot?” Tad brīvprātīgi deva tēvu namu vadoņi, Israēla cilšu vadoņi, virsnieki pār tūkstošiem un virsnieki pār simtiem, un ķēniņa darba pārziņi, un viņi nodeva Dieva nama celšanas darbiem piecus tūkstošus talentu zelta, desmit tūkstošus dareiku zeltā, desmit tūkstošus sudraba talentu, astoņpadsmit tūkstošus vara talentu un simts tūkstošus dzelzs talentu. Un, kam piederēja dārgakmeņi, tie tos nodeva Tā Kunga nama dārgumu krātuvē geršonieša Jehiēla rokā. Tad tauta priecājās, dodama labprātīgi, jo tie deva no visas sirds Tam Kungam ar labu prātu; arī ķēniņš Dāvids priecājās ar lielu prieku.” (1. Laiku 29:1-9)

Dāvids sapulcināja draudzi un jau plānoja, ka viņa dēls mantos viņa troni. Kāpēc Dāvids sagādāja visus dārgakmeņus un metālus? Kam tas bija vajadzīgs? Kurš lika Dāvidam celt Dieva namu? Neviens. Dievs teica, ka dēls uzcels, bet Dāvids bija sagādājis tik daudz un bija pat apmācījis meistarus, Salamanam patiesībā nekas nebija jādara, tikai jānovada to, ko Dāvids bija sagādājis, lai uzceltu templi Dievam, centrālo vietu, kur pielūgt Dievu, Dieva namu. Mēs esam Dieva nams, tu esi Dieva nams! Tu esi tas, kurš ceļ Dieva namu. Arī tā vieta, kur sapulcējames, ir Dieva nams, kas pieder pie mūsu vajadzībām. Šajā gadījumā viņi cēla tieši celtni, vietu, kur izraēliešiem kopā sanākt un pielūgt Dievu, vietu, uz kurieni bija plānots, ka plūdīs visas zemes tautas. Kurš Dāvidam teica to darīt? Neviens, tā bija viņa būtība. Ja tu esi draudze, ja tu esi kā Dāvids, kuram Dievs iet pa priekšu, tad tu esi tas, kurš ļoti labprātīgi grib piedalīties! Tu gribi dot un gribi celt, jo tāds esi! Ja tev ir kaut kas jāpaņem un jāatrauj no ikdienas lietām vai finansēm, tu to pats ļoti gribi atraut, pat, ja tas tev ir sāpīgi, tu tik un tā to gribi, tev ir iekšēja vēlme kā Dāvidam. Gribi būt tāds, kuram Dievs iet pa priekšu? Tad esi tas, kurš dod ar visu, kas tev ir – gan savu roku darbu, gan finanses.

Pēc tam Dāvids teica, ka viņam vēl ir savs zelts. Glabājot savu naudu, tā nekļūs vairāk, tikai liekot lietā, nauda vairosies. Dodiet un jums taps dots! Tu varbūt domā, ka jau iedevi kaut ko un tev vairs nav, bet patiesībā tev ir. Neesi no tiem, kas vienreiz iegulda un cer, ka tagad viss uzplauks. Tev nevajag nopelnīt par neko, tu esi cīnītājs tāpat kā Dāvids. Jebkurā gadījumā šāda veida došana ilgtermiņā nes tavā dzīvē svētību. Ko tad darīja Dāvids? Viņš jau visu bija sagatavojis, bet teica, ka viņam pašam arī vēl bija. Tas bija viņa īpašumā, to viņš novēlēja Dieva namam klāt pie visa tā, ko jau bija sagādājis. Viņš pats parādīja piemēru, iedeva un aicināja arī draudzi dot Dieva namam. Pēc tam brīvprātīgi ziedoja draudzes līderi, un visa tauta beigās priecājās, dodama labprātīgi. Vai tu esi devējs, vai neesi devējs. Vai tu gribi dot vai negribi dot! Brīvprātīgu, nepiespiestu devēju Dievs mīl. Uz tavām finansēm Dieva svetība ir tad, ja tu dod vienīgi brīvprātīgi.

Tagad es nosaukšu draudzes vajadzības, bet nejūties piespiests, tikai tad, ja tas ir tev sirdī, vari ziedot. Līdz draudzes jubilejas svētkiem mēs gribam visu šo izdarīt, lai varētu skaisti nosvinēt. Ir jānopērk papildus krēsli, kas maksā 2100 eiro, jāieliek paklājs, kas maksā 5000 eiro, vēl ir regulārā izbūve, kas līdz 18.februārim varētu prasīt aptuveni 1000 vai pat 2000 eiro, tā ir nauda, kas regulāri tiek ieguldīta dažādiem maziem izbūves darbiem jaunajās telpās. Protams, vēl ir vajadzīgas finanses jubilejas pasākumam, tāpat ir vajadzīgi papildus sabūferi un pastiprinātāji tiem, kas maksā 2500 eiro, skaņai arī vajadzīgi 1000 eiro, apmēram. Reklāmas izdevumi jubilejas pasākumam būs vēl 2000 eiro, arī slavēšanas skolas komandai, kas mūs mācīs, vajag dot svētību kā minimums 2000 eiro, varbūt vairāk. Vēl lidmašīnas biļetes par 800 un uzturēšanās par 500 eiro. Kopā līdz 18.februārim ir palicis viens mēnesis, un mums ir vajadzīgi 20000 eiro, lai šeit būtu paklājs, lai notiktu slavēšanas skola un jubilejas koncerts. Bet pēc 18.februāra ir jāturpina būve, jo jāierīko ventilācija un akustiskie paneļi uz griestiem un sienām. Kopā ir vajadzīgi aptuveni 50000 eiro līdz 1.decembrim. Bet vai mums nevajadzētu vēl papildus rīkot arī kādus evaņģelizācijas pasākumus? Tam arī vajag naudu. Vai mēs negribam kaut ko sākt televīzijā rādīt? Arī mūsu video komandai ir vajadzīga jauna kamera. Šis viss tiešām ir pārgalvība.

Kā tas viss notiek? Kur dabūt šos visus līdzekļus? Dāvids gāja kambarī un saņēma no Dieva vadību, ka jādara pārgalvība un jādod no saviem iekrājumiem, arī mācītājs draudzē tā saprata, – lai draudze “Kristus Pasaulei” izlauztos kā ūdens no aizsprostojuma, vajadzīgs pārgalvīgs upuris. Arī es ziedošu savas piecas maizes no saviem brīvajiem līdzekļiem, kurus varēju lietot jebkur. Man stāvēja atvilktnē šī nauda, un visu šo nedēļu es domāju par to, par šo Rakstu vietu par Dāvidu, un man iekšā bija un ir vēlme to izdarīt, pat ne tāpēc, ka draudzei to vajag, bet man pašam ir vēlme to iedot. Un es aicinu visus citus piedalīties un dot. Lūdziet Dievu un domājiet, tas ir brīvprātīgi. Personīgi es nolēmu segt visus krēslu izdevumus un pusi no paklāja, tas ir mans personīgais ieguldījums. Es tevi aicinu – ja Dievs uz tevi runā, tad iesaisties un arī ziedo savu daļu, ir vajadzīga konkrēta nauda svētībai slavēšanas skolas kalpotājiem, un es ticu, ka ir tāds cilvēks, kurš viens pats spēj nosegt šo ziedojumu. Es ticu, ka ir vēl vairāki šādi cilvēki, kuri spēj nosegt visu pārējo. Lai Dievs tevi svētī! Vēl ir vajadzīgas lidmašīnas biļetes komandai 800 eiro un uzturēšanās izmaksas slavēšanas komandai, kas ir 500 eiro. Apgaismojuma un aparatūras īre svētkiem arī maksā 1000 eiro. Pēc tam būs vajadzīga ventilācija, bet par to tagad nedomāsim. Ir vajadzīgas arī aktīvas darba rokas, kas strādā, vajag vīriešus, kas ieliks reģipša sienas. Un es ticu, ka ir cilvēki, kuri var ziedot pieklājīgas summas katru nedēļu tieši būvei. Padomā par to, palasi šīs Rakstu vietas mājās, un, ja Dievs tev liek sirdī to darīt, tad dari! Tu vari būt daļa no tiem, kas dod regulāri konkrētu summu. Padomā, lūdz Dievu mājās, es nevēlos no tevis neko izspiest, bet piedāvāju un novēlu, lai Dievs iet tev pa priekšu visās lietās, ka tu esi kā Dāvids, kurš saņem Dieva vadību kambarī, kurš dod Dieva namam, kurš vienmēr aug un vienmēr cīnās, kurš dara pārgalvīgas lietas un upurē pārgalvīgus upurus! Jēzus Vārdā! Āmen!

Mācītāja Mārča Jencīša sprediķi “Izlaušanās Kungs” pierakstīja un rediģēja draudzes “Kristus Pasaulei” redakcija