Kā ticēt, lai saņemtu dziedināšanu no Dieva? Man jau vairākas nedēļas sirdī un galvā skan viens teikums: “Galvenais ir jauns radījums.” Galvenais ir jauns cilvēks.

“Jo nedz apgraizīšana ir kas, nedz neapgraizīšana, bet jauns radījums.” (Galatiešiem 6:15)

Kāds ir pats fantastiskākais, neiespējamākais, svarīgākais brīnums? Kāds ir tas brīnums, kuru Dievs grib visvairāk? Atvērt akliem acis un kurliem ausis? Dziedināšana no vēža, diabēta, paralīzes, atbrīvošana no smagām atkarībām? Kas ir tas, ko Dievs vēlas visvairāk šajā vietā un šodien? Ko Viņš vēlas vispār, visur un vienmēr, un kāpēc Viņš atnāca virs zemes? Kas ir vislielākais brīnums, ko Dievs vēlas veikt? VISLIELĀKAIS BRĪNUMS IR JAUNS CILVĒKS. To spēj tikai Svētais Gars. Dziedināt un atbrīvot zināmā mērā spēj arī citas reliģijas, arī burvji, zīlnieki un sātana kalpi spēj atņemt kādas kaites un sakārtot apstākļus cilvēka dzīvē, un arī pats cilvēks daudz ko spēj. Tikai Dievs spēj darīt tā, ka tu savā sirdī atdzimsti kā jauns cilvēks, pēc Dieva līdzības radīts. Tas ir brīnums, ko nevar izskaidrot. Jēzus saka: “Kas bijis, ir pagājis, viss ir tapis jauns.” “Es izņemšu no tavām krūtīm akmens sirdi un došu miesas sirdi.” Ne apgraizīšana vai kādi rituāli ir kas, ne kādi mūsu darbi vai cenšanās dzīvot pareizi, bet gan jauns radījums. Jauns cilvēks ir brīnums.

Kāpēc es kā mācītājs neesmu tērpies kādā formā? Kāpēc man nav īpašas atpazīšanas zīmes? Viens no iemesliem ir vienkārši tāds, ka es gribu būt tuvāk tev. Es negribu no tevis norobežoties. Arī Dievs grib būt tuvāk tev. Man nav vajadzīgs ārējs apstiprinājums vai zīmes tam, kas es esmu. Es zinu, kas es esmu. Nav svarīga ārējā forma, jo Bībelē ir skaidri rakstīts – ne apgraizīšana ir kas, ne kristības, ne iesvētības, ne labi darbi un cenšanās pēc svētas dzīves, galvenais ir jauns radījums, un to spēj tikai Dievs. Kāds izskatās miljonārs? Tāds kā es! Sabiedrībā valda nepareizs priekšstats par to, ka miljonāri staigā īpašā apģērbā, viņi ir īpaši ārišķīgi, ar īpašām automašīnām, īpaši pamanāmi, ar greznu dzīvi, bet patiesība ir tāda, ka tu tā vienkārši neatpazīsi miljonāru uz ielas. Viņš ir vienkāršs cilvēks. Zini, kāpēc viņš ir miljonārs? Tieši tāpēc, ka viņš zina, kas viņš ir, un viņam nevajag ārēju formu. Un to pašu vēlas arī Dievs. Viņš nevēlas, lai mēs paši saviem spēkiem cenšamies kaut ko pareizi darīt, pareizi dzīvot, tikt dziedināti un atbrīvoti, bet svarīgs ir jaunais radījums – lai mēs rūpējamies par savu iekšējo cilvēku, par savu iekšējo stāvokli. Kad tu kļūsti par jaunu cilvēku, pēc Dieva līdzības radītu caur Jēzu Kristu, tad tas viss, kas tevī ir izmainījies iekšēji, parādīsies arī pie tavas ārienes un tavas dzīves. Tu nevari atbrīvoties no kāda grēka? Bībelē rakstīts, ka tu esi ticis vaļā no savas grēcīgās dabas. Tu nevari to un nevari šo, tu nevari negrēkot? Cilvēki saka viens otram, ka nevar nākt uz draudzi, jo tur nedrīkst to un nedrīkst šo. Draugs, tu visu drīksti, bet, kad esi jauns radījums, tu negribi grēkot. Skaties uz to no pareizās puses! Necenties no ārpuses kaut ko izdarīt pareizi, kaut ko nopelnīt, kaut ko uzcelt, bet gan no iekšpuses pats kļūsti par jaunu cilvēku. Dievs vienā mirklī var radīt tevi par jaunu cilvēku, un tas ir brīnums.

Bija 2000. gada 17. marts, auksta, tumša cietuma kamera, uz sienas – ledus kārta. Atrados karcerī, pagrabā. Par savām palaidnībām es biju ne tikai vienkārši cietumā, bet cietumā iekš cietuma. Man aiz muguras – trīspadsmit gadus ilgs narkomānijas un alkoholisma stāžs, vairāk nekā četrus gadus es biju nosēdējis cietumos, atkal biju cietumā, un es negribēju dzīvot. Es nevarēju ne dzīvot, ne mirt, un saucu uz Dievu, sakot: “Ja Tu esi tas Dievs, kas ir radījis debesis un zemi, izmaini manu dzīvi!” Notika brīnums, Dievs reāli aizskāra mani un manu sirdi, un es dzirdēju, kā Dievs ar mani runā. Zini, ja cilvēks saka, ka Dievs ar viņu runā skaļā balsī, ir jāvēršas pie ārsta, taču pastāv brīži, kad Dievs to dara īpašā veidā. Manā dzīvē tā bija šī viena reize. Dievs mani uzrunāja: “Mārci, skaiti grēku nožēlas lūgšanu.” “Es nemāku tādu skaitīt.” “Atkārto aiz Manis.” Es skaitīju lūgšanu, tādu, kādu man Dievs teica priekšā caur Saviem eņģeļiem. Es teicu: “Dievs, es nāku pie Tevis Jēzus Kristu Vārdā. No šīs dienas es ticu, ka Tu, Dievs, nāci virs zemes Jēzū Kristū, Tu nomiri par maniem grēkiem, trīs dienas biji kapā un augšāmcēlies. Lūdzu, piedod man manus grēkus, nāc manā sirdī un izmaini manu dzīvi!” Un tajā brīdī es reāli fiziski sajutu Dieva svaidījumu, trīs dienas raudāju un biju slapjš no asarām. Un Dievs man teica: “Mārci, lasi Bībeli katru dienu, lūdz Dievu katru dienu, regulāri apmeklē draudzi, un tu būsi Mans kalps.” Tas viss arī ir noticis manā dzīvē. No manis kā ar roku tika noņemta vēlme pēc narkotikām. Kopš tā brīža man ne reizi nav bijusi vēlme lietot narkotikas. Tas nav normāli, tas nav iespējams, tas ir brīnums! Tas ir jauns cilvēks. Tikai tāpēc, ka es ticu Viņam, pats Dievs caur Jēzu Kristu nāk un izmaina mani. Jā, manā miesā vēl varēja redzēt kādas nepaklausības pazīmes Dievam, vēl varēja redzēt kādas grēka sekas, kaut ko vēl varēja redzēt manā dvēselē un emocijās, bet mans gars bija jauns, pēc Dieva līdzības. Vēl kādu pusgadu es cīnījos ar smēķēšanas atkarību, bet vairs nevēlējos smēķēt. Ir atšķirība, ja tu dari to, ko pats nevēlies. Pusgadu es smēķēju un nevēlējos to darīt, līdz to vairs nedarīju. Jauns radījums ir brīnums no Dieva.

Psihisku slimību pamatā bieži vien ir vainas apziņa. Ārsts var noteikt diagnozi un izrakstīt zāles, bet pati problēmas sakne nav ārēji redzama, tā ir iekšēja, un vainas apziņu nevar izārstēt ārēji. Artrīta sakne ir dusmas, nepiedošana un rūgtums. Šo emociju rezultātā cilvēka organismā notiek īpaši procesi, pārmērīgi daudz izdalās adrenalīns un nosēžas locītavās, kas ir sākums artrītam. Tev nav jācīnās pareizi dzīvot un būt labam un pareizam cilvēkam, pirmkārt, ir jācīnās līdzināties tam, kas tu jau esi no iekšienes. Pieņem sevi tādu, kāds tu jau esi caur Jēzu Kristu, jauns cilvēks! Kas bijis, ir pagājis, viss ir tapis jauns. Katru svētdienu mūsu dievkalpojumos cilvēki iznāk priekšā, lai pieņemtu Kristu par savu Kungu un Glābēju. Viņiem saka priekšā lūgšanu, un viņi lūdz, bet es tajā brīdī staigāju šiem cilvēkiem aiz muguras un lūdzu: “Dievs, dari brīnumu pie viņiem. Pārradi viņu garu, lai top jauns cilvēks! Lai notiek brīnums šajā brīdī, kad viņi lūdz lūgšanu, lai viņi piedzīvo un sajūt, ka ir jauns cilvēks, lai viņi sāk dzīvot kā jauns cilvēks!” Kā ticēt, lai saņemtu dziedināšanu? Galvenais ir jauns radījums.

“Tādēļ, ja kas ir Kristū, tas ir jauns radījums; kas bijis, ir pagājis, redzi, viss ir tapis jauns.” (2. Korintiešiem 5:17)

“Un, ja jūsos mājo Tā Gars, kas Jēzu uzmodinājis no miroņiem, tad Viņš, kas Kristu Jēzu uzmodinājis no miroņiem, arī jūsu mirstīgās miesas darīs dzīvas ar Savu Garu, kas ir jūsos.” (Romiešiem 8:11)

Ikvienam, kurš atzīst, ka ir tikai viens Dievs un visi pārējie dievi ir elki, atzīst, ka Kristus ir Ķēniņš, Alfa un Omega, Sākums un Gals, caur Kuru ir viss un no Kura ir viss, un pieņem Viņa upuri, tam Dievs dāvā no Sava Gara jeb viņā iemājo Svētais Gars. Cilvēks bija miris, un tagad ir dzīvs. Tavs gars bija miris, bet tagad tas ir dzīvs! Sadarbībā ar Svēto Garu tavs gars tiek darīts jauns. Dieva vārdā skaidri rakstīts – vecā sirds tiks izņemta ārā, jaunā tiks ielikta iekšā. Dzīvs darīts, tu iekšēji zini, ka esi glābts, dziedināts, brīvs un bagāts. Lai tu vēl labāk saprastu, kas ir jauns cilvēks, klausies stāstu no manas dzīves. Bija, apmēram, 2003. gads, es jau biju kristietis, bet joprojām atrados cietumā, un man bija palikuši pāris mēneši līdz brīvībai. Cietumā es piedzimu no augšienes, kļuvu brīvs, bet gadu un trīs mēnešus man vēl bija tur jābūt. Tas bija labākais laiks manā dzīvē, mans inkaunters, mans rehabilitācijas centrs. Bet manā dzīvē bija viena nenokārtota lieta – es sameloju valsts darbiniekam, izmeklētājam. Uz cietumu atbrauca darbinieks no prokuratūras ar sakārtotiem papīriem un uzdeva man jautājumus, viņš redzēja, ka es minstinos, jo Svētais Gars man iekšēji teica: “Tu tur biji! Tev nebūs nepatiesu liecību dot!” Ja es būtu pateicis, ka tur biju, tad man pa virsu iedotu vēl divus līdz sešus gadus cietumā. Kādas piecas minūtes es neko neatbildēju, bet viņi gaidīja atbildi, un es sameloju, ka tur nebiju. Pēc tam es teicu Dievam: “Dievs, es Tev apsolu, kad es iziešu ārā no cietuma, nedaudz padzīvošu, savākšu somu ar visu nepieciešamo, lai dotos atpakaļ, un iešu atzīties.” Tā es ar Dievu vienojos un izgāju brīvībā.

Pagāja mēneši, pagāja gads, divi, un es to neizdarīju, bet iekšā runāja balss: “Tu solīji, tu solīji, izpildi savu solījumu!” Man jau bija ģimene, bērni, un es vairs nevarēju visu pamest. Biju arī sācis vadīt draudzi Limbažos, un es domāju: “Ko nu vairs, tas vairs neskaitās”, bet iekšā nepārtraukti balss: “Tu solīji. Tu solīji. Tu solīji!” Tā bija nenokārtota lieta, bet es pats nespēju tā vienkārši iet cietumā, es pats to nevarēju. Mana miesa daudz ko nespēj un negrib, un manas emocijas, prāts daudz ko negrib saprast, bet es esmu jauns cilvēks. Un es lūdzu: “Dievs, palīdzi, lūdzu, nokārtot šo lietu! Dievs, es zinu, kas es esmu!” Es par to domāju un vienu dienu pilnīgi neplānoti gāju garām Limbažu aptiekai, no kuras ved ceļš uz prokuratoru, un manas kājas pašas sāka iet prokuratoras virzienā, visas bailes pašas pazuda, un es domāju: “KO TU DARI, tu pat somu neesi salicis!” Un kājas pašas aizgāja līdz turienei, pirmais kabinets, kurā iet, izrādījās galvenā prokurora kabinets. Prokurors bija nopietns cilvēks ar bārdu, un pie viņa nemaz tik viegli nevarēja tikt, bet es ienācu un teicu, ka man vajag atzīties. Es apsēdos un izstāstīju visus savus noziegumus, kurus biju darījis. Es beidzu savu sakāmo un gaidīju, ko viņš teiks. Viņš padomāja un teica: “Uzskati, ka tev ir piedots.” Es nepiespiedu sevi iet, es vienkārši aizgāju, tas ir mans jaunais cilvēks, cits cilvēks, kurš ir dziedināts, brīvs un bagāts. Caur Jēzu Kristu tu esi brīvs, dziedināts un bagāts!

Cilvēks ir interesanti uzbūvēts. Viens no posmiem, kas pietrūkst kristiešiem un ne tikai kristiešiem, ir mācīties pareizi ticēt. Cilvēks sastāv no gara, dvēseles un miesas, dvēsele sastāv no prāta, emocijām un gribas. Gars ir tavs iekšējais cilvēks, vēl ir dvēsele un miesa. Gars ir jauns, vesels, dziedināts un brīvs, bagāts, tas ir ideāls cilvēks, bez maz vai Dievs, bet, lai tas parādītos tev pie miesas, ir nepieciešama ticība. Līdz Dieva brīnumam un cilvēka dziedināšnai ir viens svarīgs solis – ticība, jo bez ticības Dievam nevar patikt. Un tāpēc ir šī tēma – kā ticēt, lai saņemtu dziedināšanu, – jo, ja tu esi Kristu pieņēmis, tu jau esi dziedināts, bet, ja dvēselē tev var redzēt dažādas emocionālas traumas un miesā var redzēt dažādas fiziskas problēmas, tad tieši caur ticību tam, ka tev viss jau pieder, tu vari tikt dziedināts pilnībā. Pieņem savu jauno cilvēku – lūk, kur ir vajadzīga ticība!

“Un, ja jūsos mājo Tā Gars, kas Jēzu uzmodinājis no miroņiem, tad Viņš, kas Kristu Jēzu uzmodinājis no miroņiem, arī jūsu mirstīgās miesas darīs dzīvas ar Savu Garu, kas ir jūsos.” (Romiešiem 8:11)

Caur Jēzu Kristu tevī ir Svētais Gars! Tu esi jauns cilvēks no jauna piedzimis. Viņš ar Savu Garu, kas ir tevī, dara dzīvas tavas emocijas un tavu miesu, tev pieder dziedināšana! Kā izskatās ticība, kas savieno tavu jauno cilvēku ar reālo pasauli, ar tavu fizisko miesu un dvēseli? Pirmkārt, tā ir ticība Jēzus Kristus upurim, Kristus asinīm, ticība, ka tas, kas pie tevis nav no Dieva, ir pie krusta piesists, un viss labais un teicamais tavā dzīvē, ko tu gribētu iegūt, ko dod Dievs, tas ir tavā augšāmceltajā garā un arī miesā, tas tev jau pieder!

“Viņš izveda Savus ļaudis ar visu sudrabu un zeltu, un neviena gurdena nebija viņu ciltīs.” (Psalms 105:37)

Vecajā Derībā, pirms trīs tūkstoš gadiem, Dievs, pavēlot nokaut jēru un smērēties ar tā asinīm, izveda savu tautu no Ēģiptes zemes, no verdzības, slimībām un atkarībām. Ar kādām asinīm? Ar parasta dzīvnieka asīnīm. Tā Dievs bija iekārtojis, un Bībelē rakstīts, ka viņu vidū nebija neviena sirgstoša un viņus izveda ārā ar visu sudrabu un zeltu. Labklājība, bagātība, turība un veselība, pilnīgs cilvēks Vecajā Derībā ar parasta jēra asinīm. Bet cik daudz pārāka ir Jaunā Derība, cik daudz pārāks ir Kristus upuris pār jēra upuri!

“Izmēziet veco raugu, lai esat jauna mīkla! Jūs taču esat neraudzēti; jo arī mūsu Pashā jērs ir par mums upurēts – Kristus.” (1. Korintiešiem 5:7)

Kristus asinis – tu tās neredzi, tu nevari nosmērēties ar tām, bet tu vari ticēt, ka Viņš ir izlējis Savas asinis pār tevi, tu vari ticēt Kristus upurim.

“[..] jo viņa vaigs bija tik pārvērsts, ka tas nelīdzinājās cilvēkam, un viņa izskats un stāvs nepavisam līdzīgs cilvēku bērniem.” (Jesajas 52:14)

Kad Jēzus karājās pie krusta, ir skaidri rakstīts, ka Viņš nebija līdzīgs cilvēkam. Kāpēc? Jesajas grāmatas 53. nodaļā ir paskaidrojums:

“Taču viņš nesa mūsu sērgas un ciešanas, un mūsu sāpes viņš bija uzkrāvis sev, kurpretī mēs viņu uzskatījām par sodītu, Dieva satriektu un nomocītu.Viņš bija ievainots mūsu pārkāpumu dēļ un mūsu grēku dēļ satriekts. Mūsu sods bija uzlikts Viņam mums par atpestīšanu, ar viņa brūcēm mēs esam dziedināti.” (Jesajas 53:4-5)

Ar Viņa brūcēm tu esi dziedināts! Ticība ir reāla apliecināšana ar muti, reāla vizualizācija ar savām iekšējām acīm, tā ir reāla pateicība par to, kas vēl nav. Tu redzi un pateicies, ka viss tas, kas tev ir traucējošs, kas nav no Dieva – tava slimība, tava atkarība, tava nabadzība, emocionālās problēmas, – ir pie krusta.Lūk, kāpēc Kristus nelīdzinājās cilvēkam! Ja tev ir artrīts, tad ieraugi to pie krusta! Ja tev ir alkohola, nikotīna, narkotiku atkarības, tas viss ir pie krusta, jo Viņš nesa mūsu sērgas un ciešanas! Ja tev ir cukura diabēts, locītavu slimības, vēzis, audzēji, asinsspiediena kaites, tad tas viss ir pie krusta! Tavs uzdevums ir to redzēt un apliecināt, un tā ir tava ticība! Un līdz ar Kristu esi krustā sists, un nedzīvo vairs tu, bet Kristus dzīvo tevī, līdz ar Kristu esi miris un augšāmcēlies, Kristus ir augšāmcēlies, un tu pateicies par to, kas tev ir, ar Viņa brūcēm tu esi dziedināts! Kas tev nav? Tavas slimības! Kas tev ir? Dziedināšana! Kas tev nav? Nabadzības lāsts! Kas tev ir? Bagātība un svētība!

“Viņā jūs arī esat apgraizīti, ne cilvēku rokām, bet Kristū apgraizīti, un tā tikuši vaļā no savas grēcīgās dabas,” (Kolosiešiem 2:11)

Tev vairs nav grēka! Pie tavas miesas var manīt kādas grēcīgas darbības, bet tavs jaunais cilvēks ir ticis vaļā no grēcīgās dabas. Ja tu gribi tikt vaļā no kāda netikuma, no kādas atkarības, tad nesāc vienkārši ar piespiedu atteikšanos, sāc ar garu, ar ticību. Pieņem sevi kā tādu, kurš ir ticis vaļā no savas grēcīgās dabas. Tu esi tas, kurš negrēko. Tu esi tas, kurš neslimo. Sāc ar savu sirdi! Es jau lēnām sāku skaidrot mehānismu, kā to visu panākt – kā ticēt, lai saņemtu dziedināšanu. Es negribu, lai par tevi vienkārši kāds aizlūdz un pēc tam nekas daudz nemainās, es gribu, lai tev paliek tas, ko esi saņēmis. Salamana pamācībās un psalmos ir rakstīts, ka Dieva vārds dziedina. Dieva vārds ir zāles visai tavai miesai! Iegaumē un lieto šīs zāles, ne tikai šeit ar vienu pieskārienu, bet ikdienā pēc šī dievkalpojuma turpini ticēt, turpini ticēt tam, kas tu esi. Gaidi savu brīnumu šodien un turpini to saņemt pēc tam ar savu ticību.

Kā ticēt, lai saņemtu dziedināšanu?

1. Pozitīva domāšana. Šeit nav runa par vienkāršu pozitīvo domāšanu, kā pasaulē tas ir pieņemts, runa ir par to, ka tu domā par sevi, ka esi jaunais cilvēks, ka tu domā kā šis jaunais cilvēks, par to, kas tu esi patiesībā. Kas tu esi? Par to ir rakstīts Dieva vārdā. Tu esi tas, kurš negrēko, tas, kurš ir dziedināts, tas, kurš ir bagāts, auglīgs, tas, kurš kalpo, tā arī domā, jo tu esi Dieva acuraugs. Bībelē rakstīts, ka mēs, tu un es, esam Dieva acuraugi. Ja kas celsies pret tevi, tas kritīs tevis dēļ. Dievs to par tevi saka, Viņam ir labklājības un mīlestības domas par tevi, Viņš pieņem tevi, Viņš mīl tevi, tu esi Dieva mīlulītis! Tu nevari gaidīt, ka Dievs tevi dziedinās, ja tu tici vai domā negatīvi. Tas, ko tu domā, ir tas, kam tu tici. Tavas domas izsaka tavu būtību. Ja tu domā, ka Dievs sūta slimības, tad tev nevar būt ticība dziedināšanai. Dievs nesūta slimības.

“Kas dara grēku, ir no velna, jo velns grēko no sākuma. Tamdēļ Dieva Dēls atnācis, lai Viņš iznīcinātu velna darbus.” (1. Jāņa vēstule 3:8 )

Slimības avots ir velns. Caur ko viņš tiek tev klāt? Caur grēku! Caur ko grēks tiek anulēts? Caur Jēzus upuri un ticību Viņam! Nav svarīgi, vai tu šodien dari kādas nepareizas, sliktas lietas, tas nav tik svarīgi, svarīga ir tava ticība un tavs iekšējais cilvēks. Un tad tavas kājas pašas griežas un dara pareizas lietas, īpaši nepiespiežoties. Es nesaku, ka nevajag piespiesties, vajag arī piespiesties, bet uzsvaru tomēr liec uz iekšējo cilvēku, uz jauno cilvēku, jauno sirdi. Tu esi brīvs no šī lāsta – no šīs nepareizās ticības. Tātad Dievs slimības nesūta, Dievs grib dziedināt.

Vecajā Derībā bija taisns vīrs, kuru sauca Ījabs, it kā perfekts Dieva priekšā, bet viņam bija viena problēma, un šīs problēmas dēļ viņš pazaudēja savu mantu, ģimeni, izņemot sievu, un veselību. Ja esi lasījis Ījaba grāmatu, tu zini, ka viņš pazaudēja visu, un palika tikai tāda niecīga dzīvības liesmiņa, un sieva, kas nepārtraukti varkšķēja: “Nolādi to Dievu un mirsti!”

“Šausmas, kuras es bijos, ir mani aizsniegušas, tas, no kā es vairījos, ir mani sagrābis” (Ījaba 3:25)

Ārēji Ījabs rīkojās pareizi, taču viņam bija nepareiza iekšēja ticība. Viņš baidījās, ka var saslimt. Uzreiz, kad kaut kas sāpēja,viņš skrēja pie ārsta un gaidīja negatīvu diagnozi. Viņš tam ticēja. Tu nevari būt dziedināts, turpinot negatīvi domāt. Izmaini savu domāšanu, pieņem sevi tādu, kāds tu esi – jauns cilvēks! Tu ar Jēzus brūcēm jau esi dziedināts! Tavas domas ir vienotas ar tavu sirdi un garu, un no turienes raisās dzīvība.

„Priecīga sirds dziedina vainas, bet sagrauzta sirds izkaltē kaulus.” (Salamana pamācības 17:22)

Tavs iekšējais cilvēks ir tava domāšana. Tu sagaidi problēmas vai uzvaras? Ar pozitīvu domāšanu tu pievelc pozitīvo un otrādi. Pie pozitīvas domāšanas cilvēka organismā izstrādājas endorfīni – prieka un laimes hormoni. Morfīns faktiski ir sintētiskais endorfīns. Cilvēki grib apiet endorfīnu, pa tiešo saņemot morfīnu. Es esmu par endorfīnu, kurš dziedina, atņem sāpes un saglabā tavu organismu tonusā. Ja endorfīns neizstrādājas, organisms panīkst un kļūst vājš.

Pirmais punkts ticībai ir mainīt savu domāšanu uz pozitīvo. Ne to, ko māca pasaulē, bet caur Jēzu Kristu. To nevar izdarīt vienā dienā, tas jātrenē katru dienu. Cik tu spēsi savākt savas domas caur Jēzu Kristu, tik arī tavā dzīvē parādīsies svētības. Šajā dievkalpojumā šobrīd varbūt tev ir pozitīvās domas, bet, izejot no dievkalpojuma, ik dienas tev pašam nāksies trenēt savu galvu, lasot Dieva vārdu.

„[..] tā Dieva priekšā, kam viņš ticēja, kas mirušos dara dzīvus un sauc vārdā to, kas vēl nav, it kā tas jau būtu [..]” (Romiešiem 4:17)

Ticība ir, ka tu sauc vārdā to, kas vēl nav. Ticība ir stipra pārliecība par neredzamām lietām. Ja tu vēl neredzi dziedināšanu pie savas miesas, finansēm, laulības dzīves, tad tu vari to mēģināt ieraudzīt un apliecināt, ka esi vesels, bagāts, laimīgs un brīvs. Dievs, es lūdzu pamatīgu, kilogramīgu endorfīna šprici šiem cilvēkiem Jēzus Vārdā!

2. Apliecināšana. Sauc vārdā to, kā vēl nav, it kā tas jau būtu! Latviešu tautā ir ticības gars, jo latviešu tauta ir izveidojoties, pateicoties Jēzum Kristum. Latviešu ciltis un dzimtas daudzus gadu simtus bija zem vācu baronu un austrumu kaimiņu verdzības un okupācijas. No Čehijas un Vācijas atnāca evaņģēlistiskie kristieši – hernhūtieši jeb brāļu draudzes. Pirmo reizi latviešu tautas vēsturē latvieši atzina sevi kā personības, kā brīvus cilvēkus. No turienes arī radās pirmā inteliģence, rakstnieki, dzejnieki un valdības vīri. Tā radās mūsu valsts, kurā ir dzīvs ticības gars. Vakar mēs svinējām deviņdesmit devīto mūsu valsts gadskārtu. Pirms deviņdesmit deviņiem gadiem saujiņa latviešu, kas ticēja savai valstij, sanāca kopā tepat, teātrī, un proklamēja jeb pasludināja Latvijas valsti. Robežu pat vēl nebija, bet Latvijas valsts tika pasludināta. Neskatoties uz to, ka mūsu iedzīvotāju skaits bija ap divi miljoni, bet apkārtējām valstīm – vairāki miljoni, mēs pasludinājām neatkarīgu valsti. Tas nekas, ka pēc gada, 1919. gada 11. novembrī, nācās nosargāt savu brīvību. Es ticu, ka mūsu tautā joprojām ir ticības gars un sirds apziņa par to, kas ir draudze. Svētais Gars caur draudzi ir šeit. Un tas, ka tu šodien esi šeit, norāda, ka šā vai tā, bet tu tomēr tici. Es ticu, ka mūsu nācijai būs spoža nākotne. Sauc vārdā to, kā vēl nav! Apliecini to katru dienu, regulāri!

3. Pateicība. Jēzus piecēla Lācaru no miroņiem un izsauca viņu no kapa, bet pirms Viņš to izdarīja, Viņš teica: „Es Tev pateicos, Tēvs, ka Tu Mani esi paklausījis.” Vai mirušais jau bija piecēlies, kad Jēzus teica paldies? Nē. Tā, draugi, ir ticība. Es pateicos, Dievs, par glābtu Latvijas tautu, par valsti, kas ir garīgi un ekonomiski uzplaukusi savās robežās un brīva. Es par to jau pateicos Dievam, kaut gan šobrīd nekas par to vēl neliecina.

4. Vizualizācija (redzēt, ieraudzīt). Tev ir jāredz, ka viss tas, kas tev nav vajadzīgs, ir pie krusta. Tuksnesī, kad Dievs izveda Savu tautu no Ēģiptes zemes, bija slimības, kas veidojās no čūsku kodumiem. Dievs lika Mozum uzcelt čūsku no bronzas, nolikt uz paaugstinājuma, lai visās nometnēs to varētu redzēt. Visi, kam tika iedzelts, nāca un uzlūkoja šo čūsku, un ticībā saņēma dziedināšanu. Respektīvi, viņi vizuāli skatījās uz šo čūsku un redzēja savu dziedināšanu.

„Un, kā Mozus paaugstinājis čūsku tuksnesī, tāpat jātop paaugstinātam Cilvēka Dēlam.” (Jāņa 3:14)

Kristus tika paaugstināts pie krusta. Uzlūko Viņu un ieraugi tur savu slimību! Ja tev, piemēram, ir acu problēma, ieraugi to uzliktu Kristum, jo rakstīts, ka Viņa vaigs nelīdzinājās cilvēka vaigam, Viņam bija uzkrautas visas iespējamās pasaules slimības.

5. Darbība.

„ Līdzīgi kā miesa bez gara ir nedzīva, tāpat arī nedzīva ir ticība bez darbiem. (Jēkaba 2:26)

Dari visu iespējamo no savas puses. Ja tu tici un apliecini, ka esi bagāts, taisi biznesu. Lasi grāmatas par interesējošo tēmu. Ja apliecini, ka esi vesels, sāc nodarboties ar sportu un veselīgi ēst. Ja vajag tikt vaļā no atkarībām, sper attiecīgos soļus, izvairies no draugiem, kas pamudina uz atkarībām. Ja gribam uzplaukušu, atdzimušu Latviju, mums nav jāskatās tikai uz valdību, bet pašiem jāsāk kaut kas darīt.

6. Vides nomaiņa. Ja tu regulāri neapmeklē draudzi, nelasi Bībeli, neklausies sprediķus, tad šādā vidē tu nespēsi sevi ietekmēt pozitīvi. Esi draudzē katru svētdienu, tādā draudzē, kur mācītājs nesludina pasakas, ka Dievs atsūtījis slimības par tevis veiktajiem grēkiem. Kristus tevi ir izpircis no grēka! Viņš uz tevi skatās kā uz svētu un tīru. Viņš neskatās uz taviem darbiem, bet gan uz tavu iekšējo cilvēku. Katrs šodien var saņemt dziedināšanu, katrs var cīnīties, ticēt un pilnvērtīgi dzīvot.

„Ticība ir stipra paļaušanās uz to, kas cerams, pārliecība par neredzamām lietām.”(Ebrejiem 11:1)

Caur pozitīvu domāšanu, caur pateicību, apliecināšanu, vizualizāciju un maziem darbiem veidojas iekšēja pārliecība. Mūsu draudzē cilvēkam ir liecība, ka viņš, dzirdot manu sludināšanu pa radio, uzlika rokas uz aparāta, lūdza un ieguva pilnīgu ticību, ka ir dziedināts no C hepatīta. Tā ir pārdabiska ticība, ko dod Dievs. Ārsti vēlāk pēc analīžu rezultātiem to apstiprināja.

„Bet šīs zīmes ticīgiem ies līdzi: Manā Vārdā tie ļaunus garus izdzīs, jaunām mēlēm runās, tie ar rokām pacels čūskas, un, kad tie dzers nāvīgas zāles, tad tās tiem nekaitēs. Neveseliem viņi rokas uzliks, un tie kļūs veseli.” (Marka 16:17–18 )

Vai tev ir savs Dieva cilvēks, savs mācītājs, kalpotājs, vairāki kalpotāji jeb draudze, kur brāļi un māsas tev uzliks rokas un lūgs par tevi? Bībele taču aicina, ja kāds starp jums ir nevesels, lai ataicina draudzes vecajus, un tie lai lūdz Dievu par jums, svaidīdami ar eļļu, un ticīgā lūgšana izglābs slimo. Šodien mana lūgšana ticībā, tava un kalpotāju ticība darīs izmaiņas tavā dzīvē.

Pats svarīgākais ir kļūt par jaunu cilvēku. Lai to izdarītu, ir jāpieņem Jēzu Kristu par savu Glābēju. Lai tavā dzīvē parādītos viss dievišķais, ir jātic, ka esi jauns cilvēks Jēzū Kristū. Un ticēt darbībā nozīmē apliecināt, pateikties, vizualizēt, darboties, pozitīvi domāt un būt pozitīvā vidē.

Lūgsim, ka varam ieraudzīt pie krusta visas savas problēmas, atsacīsimies no tām! Pateiksimies jau tagad Dievam par savu dziedināšanu! Apliecināsim, ka esam veseli jau tagad! Un Svētais Gars tieši uz tavu ticību, tieši uz to, ko redzi pie krusta, nāks un pieskarsies.

Mācītāja Mārča Jencīša sprediķi “Kā ticēt, lai saņemtu dziedināšanu” pierakstīja un rediģēja “Kristus Pasaulei” redakcija