Svētas Gars, mums ir vajadzīgs Tavs vārds, vajadzīga Tava klātbūtne, Tava vadība, ka Tu mūs māci, ka Tu mūs skolo. Svētais Gars, ka Tu mūs vadi, jo bez Tevis mēs nespējam nenieka. Tu mums esi vajadzīgs un mēs vēlamies zināt, kā iet Tavā gribā. Lieto mūs, darbojies caur mums. Mēs vēlamies, lai mūsu draudzē un mājas grupās, mūsu zemē un tautā nāk Tava valstība! Svētais Gars, runā uz mums šodien, lai mēs atveram savas ausis un dzirdam, savas acis, ka redzam, un maināmies, ka mēs tiešām varam iet Tavā spēkā, Tavā Garā un darīt Tavus darbus. Āmen! Tēma ir “Stratēģiska plānošana un pašplūsma”. Ja tu domā, ka tagad būs baigā mācība par plānošanu, tad nē, tā nebūs. Ar nosaukumu vien vēl nekas nav izteikts. Kad es sākšu runāt, tad tu sapratīsi, kāpēc ir šāds nosaukums. Viss šeit būs tik vienkārši, ka visi to sapratīs. Vienīgais varētu būt tas, ka tu to nelietosi, bet tā jau ir cita problēma.

Kas ir stratēģija? Kad es skatos skaidrojošajā vārdnīcā, tad es atrodu šādus skaidrojumus:

1. Kara mākslas nozare, kas pētī kara, arī plašu militāru operāciju sagatavošanu, plānošanu un īstenošanu.

2. Darbības princips, arī darbību kopums kāda, parasti ļoti nozīmīga, mērķa sasniegšanai.

Citiem vārdiem – stratēģija ir darbības plāns, kara mākslas virziens, kas plāno darbības, lai tās īstenotu. Tā nav tikai plānošana, tā ir arī īstenošana. Lai īstenotu jeb sasniegtu mērķus, ir vajadzīgs darbības plāns. Itin visā ir vajadzīgs darbības plāns jeb stratēģiska plānošana. Darbības plānam jābūt vērstam uz ikdienas darbu, jo ikviens nozīmīgs mērķis tiek sasniegts ar ikdienas darbu. Ja tev nav stratēģiska plāna tam, uz kurieni tu dodies, tad tu to nekad nesasniegsi. Ja tev ir plāns, bet nenotiek ikdienas darbs, kas ir tavā plānā, tad tu arī šo mērķi nekad nesasniegsi. Neviena armija, nekādi militāri formējumi, neviena valsts nevar īstenot savu kara darbību, atbrīvošanu vai okupāciju bez konkrētas sagatavošanās, bez plāna, kuram seko līdzi ikdienā. Krievijai jau ir gatavs stratēģisks plāns Baltijas valstu okupēšanai, viņiem ir skaidrs, cik stundas tas aizņems. Ja Latvija savus bruņotos spēkus papildinātu ar Kanādas un Polijas tanku vienībām, tad šis laiks tiktu paildzināts, plāni mainītos, bet Krievijai tomēr paliktu stratēģiskais plāns attiecībā uz Baltijas valstīm, kā tas ir uz Sīriju. Aukstais karš, propoganda, kas nāk no Krievijas, arī ietilpst plānā. Arī Eiropas Savienībai ir plāns, kā arī tiem pasaules līderiem, kas cenšas visus savilkt zem viena karoga, vienot, kontrolēt un realizēt savus personīgos mērķus – to sauc par globālismu, un viņi arī ir tie, kuri sponsorē LGBT (lesbietes, geji, biseksuāļi un transpersonas), ieguldot tajā naudu, lai sabiedrībā izplatītu neauglības jeb geju kultūru, kas ir vērsta pret Dievu, pret draudzi, un lai apturētu draudzes darbību. Tas nav kaut kas, kas notiek pašplūsmā. Tas nav tā, ka daži cilvēki ar netradicionālu orientāciju cenšas pieprasīt savas tiesības, nē, šie cilvēki vienkārši tiek lietoti augstāku cilvēku mērķiem, un tas nenotiek pašplūsmā, iznākot kaut kādā gājienā vai veicot kaut kādus pasākumus.

Tu zini, kas notiks 2018. gadā, uz Latvijas simtgadi? Simts dienu LGBT praids. Simts dienās būs simts pasākumi dažādās vietās, ieskaitot baznīcas, izglītos par to jeb iefiltrēs sabiedrībā mācību, kas neatbilst mūsu Satversmei. Satversmē laulība ir noteikta tikai starp vīrieti un sievieti, taču LGBT grib panākt, lai no normālas ģimenes var paņemt ārā bērnu un atdot geju pārim. Tas ir tikai viens no punktiem, ko viņi grib panākt. Nākamais solis būs tāds, ka draudzēs aizliegs runāt Vēstuli Romiešiem, kā citur tas jau notiek, kurā ir runa par to, kādām jābūt attiecībām starp vīrieti un sievieti. Nedrīkstēs par to runāt! Ja kāds par to runās, viņu ieliks cietumā. Jau sen zinu gadījumus, ka mācītājus Zviedrijā, kuri par to runāja un atmaskoja grēku, lika cietumā. Atdzimst fašisms. Ja Trešā reihā tā bija vāciešu rase ar zilām asinīm, tad šodien tās ir dažādas seksuālās perversijas, minoritātes, kuru patiesībā ir maz, jo šajos praidos piedalās ne jau latviešu netradicionālās orientācijas cilvēki, bet cilvēki no visas Eiropas atbauc uz šejieni un mūs “izglīto”. Rodas iespaids, ka viņu ir daudz, bet patiesībā viņu nav tik daudz, un viņus tas nemaz tā neinteresē. Taču tas tiek stratēģiski un gudri virzīts, iefiltrēts bērnudārzos un skolās. Bērniem pirmskolas vecumā jau tiek “skalotas smadzenes”, ka viņi var būt gan vīrietis, gan sieviete. Bērns neizšķir labu no ļauna un sāk domāt, ka viņš ir šāds vai tāds. Tas, kas gaidāms nākotnē, ir haoss. Haoss un anarhija, un caur to visu būs kāds, kas to visu vada un pārvalda. Kāpēc es to visu stāstu? Tāpēc, ka tas viss nenotiek pašplūsmā, bet tās ir mērķtiecīgi virzītas darbības. 2018. gadā jau ir plāns – simts LGBT pasākumi. Finanses tam noteikti tiks novirzītas no mūsu kabatām. Iepriekšējais praids tika finansēts no valsts līdzekļiem, tātad mūsu nodokļiem. Kāpēc sabiedrībā tik krasi mainās uzskati? Iepriekš par normālu tika uzskatīta ģimene starp vīrieti un sievieti, bet jau sen mūs cenšas pārliecināt par kaut ko citu. Vācijā tikko pieņēma likumu par viendzimuma pāru laulību legalizāciju, tas nozīmē, ka viņiem ir visas laulības tiesības, arī bērnu adopcija. Var padomāt, kāpēc bāriņtiesas tik ļoti uztraucas par bērniem. Viss ir skaisti sakārtots un ieplānots. Hitleriskās Vācijas laikā, nedod Dievs, ka bērns vienu dienu neaizgāja uz skolu, vai viena gada vecumā nebija bērnudārzā, tā pie mums vēl nav, bet tas var būt, ka bērnus atņem un ieliek kaut kādās iestādēs. Hitlers no bērniem izaudzināja savus cilvēkus, kuri ticēja, ka viņi ir pareizie cilvēki, bet citas tautas vispār nav cilvēki. Viņi bija padarīti absolūti padevīgi un uzticami vienam cilvēkam – Ādolfam Hitleram. Arī toreiz, tāpat kā tagad, bija kādas draudzes, kādi mācītāji, cilvēki, kas teica, ka tas nav pareizais virziens. Hitlers gadu pēc gada stratēģiski plānoja savus mērķus, un viņam tas izdevās. Gala rezultātā viņa impērija sabruka, bet tika nodarīts liels posts, kuru pasaule atceras vēl šodien.

Visas nozīmīgas, lielas lietas, gan pozitīvas, gan negatīvas, var realizēt tikai ar stratēģiskas un mērķtiecīgas plānošanas politiku. Ja ir runa par geju kultūru, tad mūs lēnām pie tās pieradina. Viņiem ir speciālas programmas, kā pieradināt jaunatni un vidēja vecuma cilvēkus pie amorāla dzīvesveida. Vecāka gadagājuma cilvēkus vairs nepieradinās – ne pie Dieva, ne pie geju kultūras. Stratēģiski plānots ikdienas darbs ir neizbēgami panākumi ikvienā sfērā. Ja mājas grupiņa neplāno ikdienas darbu, kas vērsts uz cilvēku glābšanu, tad šāda grupiņa nekad negūs panākumus. Ja draudze neplāno konkrētu virzienu, kā glābt pasauli, kā glābt savu valsti, cilvēkus un ja katru dienu netiek īstenoti soļi šajā virzienā, tad draudze nekad neaugs un ietekmi uz sabiedrību neizdarīs, un nekāda Dieva valstība nenāks, kā mēs lūdzam Tēvreizē. Nepietiek tikai ar lūgšanu, bet ir nepieciešams stratēģiski plānots un realizēts darbs. Stratēģiskās plānošanas principu var attiecināt uz visām dzīves sfērām – biznesu, attiecībām ar cilvēkiem, kalpošanu, personīgo izaugsmi. Jo lielāki ir mērķi, jo strukturētāka plānošana ir vajadzīga, un pēc tam ir jāseko ikdienas darbam. Ja nav sistēmas, ja nav plānošanas, tad nav panākumu. Ja ir stratēģiska plānošana un ikdienas darbs, tad panākumi ir neizbēgami. Ja nav stratēģiskas plānošanas un ikdienas darba, tad panākumus var aizmirst.

Gadās, ka arī bez stratēģiskas plānošanas var gūt panākumus. Es to redzu mājas grupās, personībās, draudzēs, biznesā un politikā. Slotas kāts arī vienreiz gadā izšauj. Mēs redzam, ka dažiem uz šariņa ir panākumi, un gribam no viņiem mācīties. Nekad nemācies no cilvēkiem, kuriem ir panākumi, kurus viņi nav plānojuši! Kāpēc? Jo tie nav ilglaicīgi panākumi. Vienreiz gadā arī slots kāts izšauj – tas nozīmē, ka bez stratēģiskas plānošanas un ikdienas darba arī var paveikties un būt panākumi, bet atkārtot to neizdosies. Tā ir galvenā doma, no kuras ir radies viss šodienas sprediķis. Es tik daudz par to esmu domāju, ka viss iekšā vārās. Ja bez plānošanas kaut kas kaut kur notiek, tad atkārtot to vairs neizdosies, un tas nevar būt dzīvesveids. Dzīvesveidam jābūt stratēģiski plānotam un ikdienā realizētam.

Vai esi dzirdējis par pasaulē slaveno bokseri Muhamedu Alī? 1974. gadā viņš uzvarēja savu leģendāro cīņu ar Formenu. Esmu to skatījies ierakstā. Alī cīnījās ar Formenu, kurš bija redzami spēcīgāks un pārāks par viņu. Formens pirms tam jau bija pieveicis divus bokserus – Džo Freizeru un Kenu Nortonu, bet Alī abiem šiem bokeriem cīņā bija zaudējis. Alī pēc miesas būves un parametriem bija mazāks par Formenu. Neviens necerēja, ka Alī varētu uzvarēt, bet ko viņš izdarīja? Viņš stratēģiski izplānoja šo cīņu. Viņš zināja Formena stiprās un vājās puses. Ja sportists grib būt ar lieliem muskuļiem un stipru tvērienu, tad tas parasti notiek uz veiklības rēķina. Jo tievāks cilvēks, jo viņš var noskriet tālākus gabalus. Alī apzinājās stiprās un vājās puses un attiecīgi ieplānoja cīņu. Cīņa noritēja šādi – septiņus raundus Alī tikai aizsargājās un ļāva sevi sist, jo iepriekš bija trenējās uz aizsardzību, līdz Formens nogura, un Alī astotajā raundā mierīgi viņu pieveica un kļuva par pasaules čempionu. Neuzvar tas, kam ir lielāka armija, neuzvar tas, kam ir lielāki muskuļi, bet gan tas, kurš ir gudrāks. Uzvar tas, kurš stratēģiski plāno un īsteno, nevis atstāj pašplūsmā. Nekad neko neatstāj pašplūsmā, jo viss, kas ir pašplūsmā, nekad nebūs dzīvs un nerealizēsies, un otrreiz tu to neatkārtosi.

Dievs izveda Izraēla tautu no Ēģiptes zemes. Mozus izveidoja jofora sistēmu jeb grupu sistēmu. Viņš sakārtoja Izraēlu grupās un deva tām vadītājus. Tādā veidā bija iespējams saglabāt un nodot tālāk gan mācību, gan vispārējas administratīvas un ekonomiskas lietas. Tādā veidā tika pārvaldīta visa tauta. Tā bija stratēģiska plānošana. Kad Dāvids gatavojās celt templi, tad viņš iedibināja levītu kalpošanu templī. Viņš strukturēja šo kalpošanu pa divpadsmit. Tu vari lasīt Bībelē par Dieva vadību caur divpadsmit, tā ir ļoti smalki izstrādāta sistēma. Atnāca Jēzus Kristus un izmācīja Savus divpadsmit mācekļus. Viņš negāja uz pagānu zemi un uzturējās tikai Izraēlā. Jēzus atnāca ar konkrētu mērķi – glābt pazudušos un uzcelt Savu valstību šeit virs zemes. Viņš atnāca ar konkrētu stratēģiju glābt cilvēkus. Reizēm es dzirdu, ka kāds saka, ka G12 nav Bībelē. G12 ir Dieva vadība caur divpadsmit, strukturēta plānošana. Mana Bībele saka arī to, ka daudzi skatīdamies skatīsies, bet tik un tā neredzēs, klausīdamies klausīsies, bet nedzirdēs, ka Jēzum bija divpadsmit mācekļi un ka augšistabā bija simtu divdesmit mācekļi, un pati pirmā Dieva draudze pulcējās mājas grupās. To, ka Jēzus kāpa kalnā un Dievu lūdza, arī daudzi neredz. Ir jābūt aklam un stulbam, lai neredzētu, ka G12 ir Dieva vārda centrā. Ja arī tas nebūtu Bībelē, jo daudz kas nav konkrēti uzrakstīts, tāpēc jau Dievs mums ir devis smadzenes, lai mēs plānotu un domātu, kā sasniegt mērķus, īpaši Viņa dotos mērķus, kā izmainīt Latviju, savu zemi un tautu un kā īstenot himnu “Dievs, svētī Latviju!” mūsu tautas dzīvē.

Bez stratēģiskas plānošanas viss ir pašplūsmā. Pašplūsma nozīmē došanos uz nekurieni. Nepietiek ar to, ka tu esi ļoti aizņemts, – ja tu neesi stratēģiski plānojis savu darbošanos, tad tu strādā pa tukšo, tu veltīgi izlieto savu enerģiju. Ja arī slotas kāts izšaus un būs kādi panākumi, tad otrreiz tas vairs neizdosies un arī ilgi paturēt to neizdosies. Es gribu tev iemācīt, ka ir laiks plānot, rakstīt uz papīra un īstenot to savā dzīvē ar ikdienas darbu. Draudzēs ir ierasts personiskas attiecības ar Dievu atstāt pašu cilvēku ziņā. Tas nozīmē – ja tev ir iedvesma, tad tu lūdz Dievu, ja tev nav iedvesmas, tad tu nelūdz Dievu. Ja tev nebūs stratēģiski plānots lūgšanu laiks, tad tev tas vispār nebūs, izņemot dažus “slotas kātus”. Ja es kā mācītājs neko neplānotu un gaidītu, lai Dievs pats uz mani runā, lai naktī modina mani un visu saka priekšā, un es to mācītu jums, vai tiešām tu katru dienu sajustu īpašu vēlmi lūgt Dievu vai lasīt Bībeli? Tā parasti nenotiek. Gandrīz katram cilvēkam, kurš neplāno lūgšanas un nav regulāru attiecību ar Dievu, tās aiziet pašplūsmā. Ja personiskās attiecības ar Dievu tiek atstātas pašplūsmā, tas norāda uz vāju kristietību, un tas nozīmē ļoti vāju draudzi. Arī pie pašizaugsmes ir jāstrādā, un nevar lasīt tikai tādas grāmatas, kuras tikai patīk, bet ir jālasa grāmatas, kuras tieši tev personiski ir vajadzīgas. Kas ir nepieciešams tavai garīgajai izaugsmei, kas ir vajadzīgs tavai profesionālajai izaugsmei? Ja tu šīs lietas atstāj pašplūsmā, tev nebūs izaugsmes, un tu negūsi panākumus.

Ko nozīmē bērnus audzināt pašplūsmā? Mājas grupiņās es uzdevu visiem vienu uzdevumu – noskatīties igauņu filmu “Klase”. Šī filma stāsta par dzīvi skolā. Es arī aptaujāju savas grupas cilvēkus par vardarbību skolās, – puse no manas komandas ir cietusi no vardarbības skolā. Dažreiz skolotāji, vecāki un pat psihologi nespēj noticēt, ka skolā var būt tik liela vardarbība, un bērni parasti nekad nevienam to nestāsta. Un citreiz bāriņtiesa skatās uz vardarbību ģimenē, bet patiesībā vardarbība notiek tieši skolā. Un iedomājies – mazs kristiešu bērns tiek iemests tik ļaunā sabiedrībā. Mazs bērns vēl nezina, kas ir labs un kas ir ļauns. To var izlemt tikai vecāki. Ko bērni parasti dara skolā? Skolā bērnam ir jābūt tādam, kādu viņu grib redzēt vienaudži, bet mājās – tādam, kādu vecāki grib redzēt bērnu. Kāds cilvēks izveidojas jau no pašas bērnības? Cilvēks-liekulis ar divām sejām – viena mājās, otra ārpus mājām. Un ir tikai daži bērni, kuri spēj tādā skolā mācīties un izdzīvot. Bet tas notiek reti. Ja tu noskatīsies šo filmu, tev būs skaidrs, kas notiek skolās. Otrai pusei manas komandas bija paveicies, skolā viņus neapcēla vai apstākļi nebija tik traki, bet ne vienmēr tā paveicas. Protams, ir saprotams, ka ir situācijas, kad ģimene nevar citādāk izdzīvot, abiem vecākiem ir jāstrādā, un nav, kas pieskata bērnus, bet ir svarīgi vismaz pavērot bērnu, kur viņš paliek pēc skolas. Vai vismaz aiziet pretī uz skolu. Bērniem vēl nav savas gribas, viņi paši vēl nevar pieņemt lēmumus. Ko saka Bībele par bērnu audzināšanu? Ko Bībele saka par pieaugušajiem? Bībele saka, ka mums pat nebūs sēdēt paļātāju pulkā. Vai tas neattiecas arī uz bērniem? Tu savā darba vietā paļātāju pulkā esi gaisma, jo esi pieaudzis cilvēks, bet bērns paļātāju pulkā nav gaisma. Bērns nevar būt par gaismu, un bērni nevar pilnvērtīgi sludināt evaņģēliju.

Ja tu bērnu atstāj pašplūsmā, tad pasaule izaudzinās tavu bērnu. Ja arī vēlāk šie bērni atnāks pie Dieva, viņi būs jau piedzīvojuši daudzas lietas, kuras viņiem nemaz nevajadzēja piedzīvot. Es nekad nemācīšu, ka mums bērnus vajadzētu atstāt pašplūsmā. Arī bērnu audzināšana ir stratēģiski jāplāno! Ļauna sabiedrība samaitā labus tikumus. Bērnu nolikt pasaulīgā vidē arī ir vardarbība pret bērnu. Kur tavi bērni ir šodien? Vai viņi ir draudzē? Ja tavi bērni nav draudzē, tad tu saviem bērniem esi ieplānojis bēdīgu nākotni. Tētim un mammai ģimenē ir vienādas tiesības. Pat tādā gadījumā, ja tavs vīrs vai sieva negrib laist bērnu uz dievkalpojumu, tu plāno sava bērna nākotni un ved viņu uz draudzi. Kādā sabiedrībā tavs bērns uzturēsies, par to viņš arī kļūs. Pasaki godīgi, ko labu tu esi iemācījies skolā? Mūsdienu izglītības sistēma skolās jau sen ir sapuvusi. Es mācījos sporta klasē un tur biju mazākais, un es neteiktu, ka man nebija jāpacīnās. Mēs skolā ik pa laikam kādu apcēlām. Parasti ir tā, ka ir viens vai divi cilvēki, kurus apceļ visa skola vai klase. Tas cilvēks, kuru apceļ, var būt pavisam normāls, bet viņam pēc tam vairs nav normālas dzīves. Dzert es iemācījos skolā, pīpēt es iemācījos skolā, lamāties es iemācījos skolā. Visu es iemācījos skolā. Ne ķīmiju, ne matemātiku, ne literatūru, neko tādu es neapguvu. Parasti es sēdēju pēdējā rindā. Tev ir jācīnās par saviem bērniem! Seko katrai izmaiņai, kas notiek pie tava bērna. Atstājot bērnus pašplūsmā, izaugs monstri un būs tikai daži izņēmumi. Hārvardā tika veikts pētījums – cik tu būsi veiksmīgs vai neveiksmīgs, 95% nosaka tas, cik daudz laika tu pavadi ar citiem cilvēkiem un kādā sabiedrībā. Kādā sabiedrībā tu ieliec savus bērnus? Ja tā ir skola, ir svarīgi, kādā skolā tu viņus ieliec, pie kādiem skolotājiem.

Vai tu zini, kāpēc es neesmu baptists vai neeju Vasarsvētku draudzē? Kāpēc mums ir draudze “Kristus Pasaulei”? Tāpēc, ka es zinu, kāds es gribu būt. Es zinu, kam es gribu līdzināties. Es zinu, ja es esmu tādā vidē, kas ir remdena un neatbilst Bībeles standartiem, tad es palikšu tāds pats. Kāpēc es lasu daudz grāmatu? Kādas es lasu? Tikai ievērojamu cilvēku grāmatas, kas kaut ko aiz sevis ir atstājuši. Tas laiks, ko es pavadu kopā ar šiem cilvēkiem, kaut vai caur grāmatām, izmaina mani. Tas laiks, ko es pavadu kopā ar Dievu lūgšanās, izmaina mani. Es nevaru atļauties atstāt šīs lietas pašplūsmā. Man ir uzdevums katru dienu izlasīt noteiktu daudzumu grāmatu. Mans mērķis ir noteikts laiks, ko es pavadu kopā ar Dievu katru dienu. Man nav tā, ka man katru rītu ļoti gribās lūgt Dievu. Es savu lūgšanu laiku katru dienu saplānoju. Es svēti ticu, ka jebkurā draudzē, kur personiskas attiecības ar Dievu tiek atstātas pašplūsmā, cilvēkiem nav personiskās attiecības ar Dievu. Tādas attiecības nevar celt cilvēku kā personību. Tā būs vienkārši remdena draudze, kas negūs panākumus.

Man nesen bija tikšanās ar mācītāju Alekseju Ļedjajevu no draudzes “Jaunā Paaudze”. Viņš runāja draudzes līderu sapulcē, pēc tam mēs ar komandu satikāmies ar viņu un uzdevām daudz jautājumu, un viņš atbildēja ļoti tieši. Viņš izstāstīja, kā viņa vadītā draudze “Jaunā Paaudze” atmodas laikā izauga Latvijā. Viņa sieva sākotnēji vadīja mājas grupas, tās izauga līdz pat 900, un tad viena sieviete izdomāja taisīt draudzē biznesu, kas mūsu draudzē ir aizliegts, viņa palaida šo sistēmu visās mājas grupās, un tādējādi viens cilvēks izmantoja draudzi savam labumam. Notika pamatīga šķelšanās. Šī sieviete aizgāja prom ar visu biznesu un arī cilvēkiem. Draudzē bija kārtīgs krahs. Kāpēc es jums to stāstu? Jo mājas grupas tika atstātas pašplūsmā. Visa draudze patiesībā ir atkarīga tikai no viena cilvēka un viņa lēmumiem. Mājas grupiņas vienmēr ir spēcīgākas par draudzi. Tam ir nepieciešama stratēģiska plānošana un īstenošana. Es nezināju, ka Latvijā pat ir īpaša minoritāšu aizsardzības diena, un pie mūsu valdības ēkas kopā ar Latvijas karogu tiek uzvilkts arī varavīksnes karogs. Intervijā lasīju, ka kustība “Mozaīka” apgalvo, ka lielākā mūsu problēma ir tā, ka minoritātes ir neredzamas. Lūk, kāpēc viņi taisa šādus pasākumus. Ko mēs kā draudze darīsim? Mēs neko neplānosim, lai viss ir, kā ir? Man ir aizdomas, ja nākamajā gadā Latvijas draudzes neapvienosies un neies uz ielām, nebūs nekas, kas stāsies pretī šai akcijai. Varēsim lūgt, cik tik uziet. Neko Dievs nepasargās, ja mēs paši neiesim un nedarīsim. Vai nav laiks sākt plānot? Jo pretējā gadījumā tas var beigties ar to, ka Latvijā aizliegs dzīvā Dieva draudzes.

Man ļoti patīk filmas par ebrejiem un Otro pasaules karu. Ir sarakstītas arī labas grāmatas par šo tēmu. Ebreju filmās bieži ir attēlots tas, ka viņi zina, ka viņiem ir jāsavāc savas mantiņas, jo viņus sūtīs “uz citu valsti darbā”, un tur būs “foršas mājas un zeme”, un cilvēki mierīgi brauca, jo viņiem teica, ka nebūs tik traki, savukārt citi teica, lai nebrauc. Latvija un Polija ir palikušas pēdējās valstis, kur vēl nevar “dabūt cauri” LGBT likumus pret ģimeni. Personīgi es uzskatu, ka Latvija šobrīd pasaules vēsturē ir karstais punkts. Ne Sīrija, ne Irāka, bet Latvija. Lūk, kāpēc tieši Latvijā būs tik plašs LGBT pasākums. Un tajā tiks ieguldīta liela nauda. Paskaties ziņas internetā. Cik būs ziņas par bērniem? Ļoti daudz. Domājošiem vecākiem tiek atņemti bērni un ielikti jaunajā sistēmā, kur viņus audzina par nekam nederīgiem cilvēkiem. Kāpēc Eiropa grib vienotu armiju? Manuprāt, mērķis ir viens – cilvēku kontrole ar militāru spēku.

Mēs nevaram visu zināt, kas tur notiek, bet, ja Latvija ir karstais punkts, kas var izmainīt ne tikai Latvijas, bet visas Eiropas vēsturi, vai mēs varam visu atstāt pašplūsmā? Atmoda atnāks pati no sevis? Nē! Pasākumi ir stratēģiski jāplāno, tas ir jādara arī grupiņās un individuāli. Visa draudze plāno savus pasākumus. Ja tu esi no savas puses visu izdarījis, tava sirds var būt mierīga. Aleksejs Ļedjajevs pravietoja, ka mūsu draudzē notiks lieli brīnumi, un par tiem rakstīs avīzēs, un cilvēki bariem nāks uz draudzi, un tie, kas mūs nav atzinuši, sāks atzīt. Visā savā dzīvē tikai divas reizes esmu saņēmis kārtīgu pravietojumu no Dieva. Vienu reizi tas bija Zviedrijā, otro reizi tagad. Es zinu, ka tas piepildīsies. Ja mēs būtu draudze, kas neplānotu dziedināšanas dievkalpojumus, kas nelūdz par brīnumiem un zīmēm, kas plānveidīgi neevaņģelizē, tad šāds pravietojums nebūtu no Dieva. Mums šeit ir pamats, lai notiktu brīnumi. Kāds pamats? Mums ir struktūra, mums ir stratēģiski plānoti brīnumi. Dievs darbojas tikai caur mūsu darbu. Esmu pārliecināts, ka šis pravietojums piepildīsies.

Kāds tev paliek iespaids un pārdomas par dokumentāliem kadriem, kuros attēlots, kā maršē nacistiskās Vācijas armijas vienības? Ko tu domā, redzot pirmskara dokumentālos kadrus vai jebkādu labi organizētu armijas parādi? Bailes, disciplīna, vienotība, organizētība, milzīgs ielikts darbs, arīdzan iedvesma un uzvarētāja apziņa… Kā tev šķiet, kas kam tādam varētu stāties pretī! Vai vienkāršas zemnieku vai vergu sacelšanās tautu vēsturē ir kaut ko spējušas? Nē! Sistēmas tās vienmēr ir apspiedušas. Roma ar saviem leģioniem bija šāda sistēma. Un Hitlera Trešais reihs vēlējās tikt uzlūkots kā Romas turpinātājs. Te kopaina būtu jāsaprot kontekstā, ka politiskās ideoloģijas vienmēr tiek veidotas uz stratēģiskas plānošanas un ikdienas darba pamata. Nekas tādām sistēmām nespēj stāties pretī. Gandrīz nekas. Spēcīgu sistēmu var pieveikt vienīgi cita sistēma. Piemēram, operētājsistēmu var pārmākt vīruss, kas ielaists datorā, tas pats attiecas arī uz cilvēka imūnsistēmu, jo vīruss arī ir sistēma. Tātad kas var uzvarēt sistēmas, kas ir vērstas pret Dievu? Atbilde ir G12 – Dieva vadība caur divpadsmit. Tās būs draudzes ar sistēmu un cilvēki, kas stratēģiski plāno un ikdienā to arī realizē. Arī mēs kā draudze neesam tikai tie cilvēki, kurus redzam šeit, mēs varam būt visur – Saeimā, augstskolās, biznesa struktūrās, pat biedrības “Mozaīka” šūniņās, mūsu mājas grupas var noritēt skolās starpbrīžu laikā, pēc stundām, darba vietās. Sistēmu izārda ar sistēmu. Ar Ziemeļokoreju neviens nevēlas naidoties, jo tā ir ārkārtīgi militarizāti strukturēta valsts. Vienlaikus par to smejas un no tās baidās. Bet Ziemeļkoreja kritīs, jo tai kaimiņos ir Dienvidkoreja, valsts ar lielāko kristiešu draudzi pasaulē. Tas nenotiks ar militāru spēku.

“[..] Ne ar bruņotu spēku, ne ar varu, bet ar Manu Garu! – saka Tas Kungs Cebaots.” (Caharijas grāmata 4:6)

Tur ir kristieši. Tur ir draudzes, kas strukturēti lūdz par savu tautu. Ziemeļkoreja sabruks. Tāpat Eiropas Savienība. To saka Bībele. Visas sistēmas sabruks. Un nāks Dieva valstība.

“Savas valdīšanas otrajā gadā Nebukadnēcars redzēja nozīmīgu sapni, kas viņu tā satrauca, ka viņš uzmodās no miega. Ķēniņš aicināja gudros un vārdotājus, zīlniekus un kaldejus, lai tie viņam izskaidro sapni. Un, kad tie stājās ķēniņa priekšā, ķēniņš tiem sacīja: “Man bija sapnis, tas uztrauc mani un nedod man miera, un es gribu izprast tā nozīmi.” Tad kaldeji sacīja ķēniņam aramiski: “Ķēniņš lai dzīvo mūžīgi! Atstāsti saviem kalpiem savu sapni, tad mēs tev to izskaidrosim!” Ķēniņš teica kaldejiem: “Mans lēmums ir negrozāms: ja jūs nedarīsit man zināmu pašu sapni un tā izskaidrojumu, tad jūs sacirtīs gabalos un jūsu namus padarīs par drupu kaudzi; bet, ja jūs pastāstīsit man sapni un to izskaidrosit, tad jūs saņemsit no manis bagātas dāvanas un lielu goda parādīšanu. Tātad atstāstiet manu sapni un izskaidrojiet to!” Tad tie atkārtoja un sacīja: “Lai ķēniņš pastāsta saviem kalpiem savu sapni, tad mēs to izskaidrosim.” Ķēniņš atbildēja un sacīja: “Es redzu, ka jūs gribat tikai laiku novilcināt, jo jūs redzat, ka mans lēmums ir negrozāms. Bet, ja jūs nevarat man pastāstīt manu sapni, tad paliek jums nolemtais sods, tāpēc ka jūs esat sarunājušies runāt manā priekšā melus un viltu, lai tikai laiku novilcinātu un lai apstākļi grozītos. Tāpēc stāstiet man manu sapni, lai es varu pārliecināties, ka jūs manu sapni arī izskaidrosit!” Tad kaldeji atbildēja ķēniņam: “Nav neviena cilvēka virs zemes, kas varētu apmierināt ķēniņa prasību. Nav arī bijis ķēniņa, lai cik varens tas būtu bijis, kas būtu griezies ar tādu prasību pie kāda pareģa, kāda vārdotāja vai kaldeja. Tas ir par daudz – par grūtu, ko ķēniņš prasa. Nav neviena, kas varētu izpildīt ķēniņa prasību kā vien dievi, bet tie nedzīvo starp mirstīgiem cilvēkiem.” Par to ķēniņš stipri uztraucās un tā sadusmojās, ka pavēlēja nokaut visus gudros Bābelē. Kad šī pavēle iznāca, lai gudros nokautu, tad meklēja arī Daniēlu un viņa biedrus, lai tos nogalinātu. Tad Daniēls gudri un saprātīgi griezās pie ķēniņa pils sardzes virsnieka Arioha, kas bija augstākais ķēniņa uzlikto sodu izpildītājs un bija devies sodīt ar nāvi Bābeles gudros. Viņš jautāja Arioham, ķēniņa pilnvarniekam: “Kāpēc ķēniņš izdevis tik bargu pavēli?” Kad Ariohs to paskaidroja Daniēlam, tad Daniēls gāja pie ķēniņa un izlūdzās no tā laiku, lai varētu dot ķēniņam sapņa izskaidrojumu. Tad Daniēls gāja savā namā un pastāstīja to saviem biedriem Hananjam, Misaēlam un Asarjam, lai tie izlūgtos no debesu Dieva žēlastību šinī noslēpumā, ka nenogalinātu Daniēlu un viņa biedrus kopā ar Bābeles gudrajiem. Tad Daniēlam atklājās šis noslēpums nakts parādībā; par to Daniēls teica debesu Dievu un sacīja: “Slavēts lai ir Dieva Vārds no mūžības uz mūžību, jo Viņam pieder gudrība un vara! Viņš liek mainīties laikiem un dzīvei, Viņš atceļ un ieceļ ķēniņus, Viņš dod gudriem gudrību un sapratīgiem saprašanu; Viņš atklāj to, kas bija apslēpts un neziņā tīts; Viņš zina, kas slēpjas tumsā, pie Viņa mīt gaisma. Tevi, Tu manu tēvu Dievs, es teicu un slavēju, ka Tu man esi devis gudrību un spēku un esi darījis zināmu, ko mēs no Tevis izlūdzamies, jo Tu mums esi atklājis to, ko ķēniņš vēlas zināt.” Tad Daniēls gāja pie Arioha, kuram ķēniņš bija uzdevis gudros Bābelē nogalināt, un tam sacīja: “Nenogalini gudros Bābelē! Ved mani pie ķēniņa, es viņam došu viņa sapņa izskaidrojumu!” Ariohs tad veda steidzīgi Daniēlu pie ķēniņa un sacīja tam: “Es šeit atvesto jūdu starpā atradu vienu vīru, tas grib ķēniņam sniegt sapņa izskaidrojumu.” Tad ķēniņš sacīja Daniēlam, kuru sauca par Beltsacaru: “Vai tu patiesi vari man pateikt sapni, kas man bija, un to arī izskaidrot?” Daniēls atbildēja ķēniņam: “Noslēpumu, ko ķēniņš grib zināt, viņam nevar atklāt ne gudrie, ne vārdotāji, ne zvaigžņu vērotāji, ne zīlnieki vai pareģi; bet ir Dievs debesīs, kas atklāj noslēpumus. Un tas ir ķēniņam Nebukadnēcaram darījis zināmu, kas notiks laiku beigās; tavs sapnis un parādības, kuras tu guļot redzēji, ir šādas: tev, ak, ķēniņ, gultā guļot nāca galvā domas, kas notiks nākotnē. Un tas, kas atklāj noslēpumus, tev parādīja, kas notiks. Bet man šis noslēpums tika atklāts ne manas gudrības dēļ, it kā tā būtu lielāka kā citiem cilvēkiem, bet lai ķēniņam taptu zināms sapņa izskaidrojums un tu izprastu savas sirds domas. Tev, ak, ķēniņ, bija parādība – tu redzēji lielu tēlu, tas bija varen liels un stāvēja priekšā ārkārtīgā spožumā; tā izskats bija briesmīgs. Šī tēla galva bija no tīra zelta, tā krūtis un rokas no sudraba, tā vēders un gurni no vara. Tēla stilbi bija no dzelzs, un tā kājas pa daļai no dzelzs un pa daļai no māla. Tev ar visu uzmanību tēlā noraugoties, pēkšņi no kalna bez kādas cilvēku roku palīdzības atraisījās akmens un gāzās lejup; tas ķēra tēla dzelzs un māla kājas un sašķaidīja tās. Līdz ar to sašķīda smalkās druskās arī tēla vara, sudraba un zelta daļas; tās izputēja kā pelavas vasarā uz klona, vējš tās aiznesa, tā ka no tām nekā vairs nepalika. Bet akmens, kas satrieca tēlu, kļuva par lielu kalnu, kas piepildīja visu zemi.” (Daniela grāmata 2:1-35)

Daniela pravietojums mūslaikos arvien ir ļoti aktuāls. Skaidrojums šai Rakstu vietai ir tāds, ka pēc Romas impērijas, kas bija tēla kājas, sajauktas no dzelzs un māla, vairs nebūs nevienas citas, kas valdīs pār pasauli. Dzelzs un māls šajā gadījumā nozīmē nestabilitāti. Grib savienoties, bet nespēj, piemēram, Hitlers cēla Trešo reihu, vēlējās atjaunot Romas impēriju, bet dažu gadu laikā tas sabruka. Komunistiskās sistēmas, kādas vēl atrodamas Ķīnā, Ziemeļkorejā, arī nepastāvēs mūžīgi. Tas nozīmē, ka laiku beigās būs šāda pasaules kārtība – ik pa laikam parādīsies valstis, piemēram, mūslaiku Krievija, Amerika, vai valstu grupas, kas centīsies atjaunot Romas impērijas ideju. Noritēs kari, taču ilgstoši šīs varenības nespēs palikt savienotas kopā, un uz šī fona nāk Jēzus ar saviem divpadsmit mācekļiem, šis akmens, šī sistēma, kuras pamatā ir Dievs, un sagrauj tēla kājas, lai nāktu Dieva valstība. Šeit ir runa par tūkstoš gadu miera valstību un par draudzes atbildi uz tamlīdzīgām valstīm un sistēmām, kas uzstājas pret Dievu. Jo tieši tāpat kā ik pa laikam kaut kur uzplaukst impērijas, kā šobrīd ASV, Ķīna, Japāna un Eiropas Savienība, kas jau ir sākusi ļodzīties, pagātnē PSRS, tāpat arī dažādās vietās ceļas atmodas lielu megadraudžu izskatā. Tāda valsts kā Dienvidkoreja jau faktiski ir Tā Kunga zeme, līdzīgi Ukraina, kas gan vēl ir procesā, tomēr jau var lepoties ar lielāko draudžu pārstāvniecību Eiropā. Draudzes pienākums ir vienoties un strādāt, tad arī Tas Kungs izdarīs tādas pārmaiņas, lai nāktu Dieva valstība dažādās pasaules valstīs un malās tieši tāpat kā šīs bezdievīgās impērijas.

Zini tādu vācu grupu “Rammstein”? Nevajag to klausīties. Viņiem ir dziesma “Amerika”. Tā ir politiska dziesma ar mesidžu, ka Savienotās Valstis rullē pa visu pasauli. Vārdi pauž – Mēs visi dejojam. Un, ja tu negribi dejot, kā Amerika grib, tu tik un tā dejosi. Šīs dziesmas vēstījums ir protesta piemērs pret Savienotajām Valstīm. Bija interesanti uzzināt, ka dažas viņu dziesmas apdzied arī Bībeles tēmas. Piemēram precības, taču laulību zvērestu viņi apgriež kājām gaisā, to noliegdami. Reāli runājot, viņi ir sātanisti. Man šķita interesanti noskaidrot, kāpēc viņi uzstājas pret Amerikas Savienotajām Valstīm. Sapratu, ka tādēļ, ka ASV joprojām ir sistēma, kas vēl nedaudz, bet nes gaismu pasaulē. Mazliet, bet to dara, jo pašā būtībā un pamatā ASV nāk no Dieva, tā ir Dieva celta valsts. Arī Latvija tāda ir. Šeit mums ir sistēma, ir māceklība – ja mēs plānosim un strādāsim, tad Latvija būs viena no tām valstīm, kas atgriezīsies pie savām saknēm, pie Dieva. Kāpēc gan ne šeit, Latvijā? Dieva valstība nāks tur, kur draudze strādās. Ir arī tādas vietas, kur draudze nevar strādāt, piemēram, Ziemeļkorejā. Tomēr, tai pašai Ziemeļkorejai no kaimiņiem nāk palīdzība. Un tur būs Dieva valstība. Koreja apvienosies. Pierakstiet un pēc gadiem pārbaudiet manus vārdus. Es jums saku, Eiropas Savienība nepastāvēs, Ziemeļkoreja un Dienvidkoreja apvienosies. Un Latvija piederēs Dievam.

“Ja kāds nāk pie Manis un neienīst savu tēvu un māti, sievu un bērnus, brāļus un māsas un pat savu paša dzīvību, tas nevar būt Mans māceklis. Kas nenes savu krustu un neseko Man, tas nevar būt Mans māceklis. Jo kurš būtu jūsu starpā, kas gribētu celt torni un papriekš neapsēstos, lai aprēķinātu izdevumus, vai viņam pietiks līdzekļu darba izvešanai, lai vēlāk, kad viņš jau ir licis pamatu un nevar to pabeigt, visi, kas to redz, nesāktu zoboties par viņu, sacīdami: šis cilvēks iesāka gan celt, bet nevarēja darbu izvest līdz galam. Vai arī – kurš ķēniņš, kas grib iet karot pret otru ķēniņu, papriekš neapsēdīsies, lai apspriestos, vai viņš ar saviem desmit tūkstošiem varēs stāties pretim tam, kas nāk virsū ar divdesmit tūkstošiem; un, ja ne, viņš, kamēr tas vēl ir tālu, sūtīs vēstnesi, lai lūgtu mieru. Gluži tāpat neviens no jums, kas neatsakās no visa, kas viņam pieder, nevar būt mans māceklis. Sāls gan ir laba lieta. Bet, kad pat sāls maitājas, ar ko to atkal varēs uzlabot? Tā tad vairs neder pat ne zemei, ne mēsliem: tā ārā metama. Kam ir ausis dzirdēt, tas lai dzird!” (Lūkas evaņģēlijs 14:26-35)

Te ir divas lietas, par ko Jēzus runā. Viena ir stratēģiska plānošana, kas ir nepieciešama draudzei, un otra ir pilnīga nodošanās bez saistīšanās ar kādām pasaules lietām. Tas ir vārds kristiešiem nedzīvot savu dzīvi pašplūsmā, bet dzīvot ar stratēģisku plānošanu un ikdienas darbu, arī neaizmirstot par atpūtu. Kāds populārs MM cīkstonis ir sacījis: “Es nezinu kāpēc, bet vājš upuris izsauc vēl lielāku agresiju.” Tas ir piemērs faktam, ka bieži vājš un jēls cilvēks, pret kuru veic spiedienu, kļūst par upuri pastāvīgām agresijas izpausmēm, jo viņš ir pakļāvīgas dabas cilvēks. Ja, piemēram, Baltijas valstis mierīgi pakļautos Krievijas spiedienam, kaimiņvalsts nestāvētu malā, bet tās apetīte tikai augtu. Tāpat arī ģimenē, skolā vai darbavietā padevība teroram tikai veicina teroru. Tāpēc es tev nenovēlu būt vājam, būt upurim. Šīs pasaules dievam, kas ir velns, viss ir balstīts uz sistēmām un plānošanu. Mūsdienu laikmetā tas neizpaužas tik daudz kā caur militarizētām struktūrām, kā caur tiesību aktu normām. Mums ir jāstājas pretim velnam un mēs nevaram parādīt vājumu, ir jāstrādā!

Pastāstīšu kādas populāras futbola treneres veiksmes formulu, ko viņa dēvē par 33% mācību. Viņas ieskatā katrā komandā potenciāli ir atrodami trīs tipu cilvēki – pasīvais tips, kas ir jāauklē un pats neko nevēlas paveikt, pozitīvais tips, kas ir atsaucīgs, bet grūtību priekšā aizvien nolaiž rokas, un neatlaidīgais tips, kas tikai vālē uz priekšu – šie, lūk, ir cilvēki, kuri plāno nākotni un sagādā platformu Dievam darboties. Kā mūsu zemē notiks atmoda un brīnumi? Kā tauta nāks pie Kristus, ja mēs plānoti nestrādāsim, bet atstāsim visu pašplūsmā? Tad, kad tu zini, kas ir pareizi, zini, ka jāceļ savas grupas, jāevaņģelizē un savu dzīvi jāizmaina, bet neko no tā neveic vai veic tikai ķeksīša pēc un nemaz neplāno uz priekšu, nav tā, ka tu sāc pats sev riebties? Tev patīk tā dzīvot? Ak, man nepatīk, kā es izskatos, kā dzīvoju! Man kāds draudzes cilvēks nesen rakstīja, ka viņam ir atklāta nopietna slimība, tāda, no kuras var nomirt, bet tajā pašā laikā ir nožēlas sajūta, ka dzīvē nekas vēl nav padarīts. Nu, ko lai es tev vēl pasaku? Ja tu esi tas vājais cilvēks, tu pats sev riebies. Uz mums tas gan neattiecas. Vispār mēs esam ļoti laba, unikāla draudze, tāda kā neviena. Un esam gaisma ne tikai Latvijai, bet piemērs visām draudzēm, tāpēc es aicinu stratēģiski plānot itin visu un turēties pie plāna, un strādāt, un tas dos vietu šim akmenim no kalna sadragāt elka tēlam kājas. Lai nāk Dieva valstība! Tavs prāts lai notiek!

Mācītāja Mārča Jencīša sprediķi “Stratēģiska plānošana un pašplūsma” pierakstīja Inguna Kazāka, Dana Šaicāne un Rihards Krūkliņš, rediģēja Ieva Našeniece