Dievs atklājas un pagodinās, es sludināšu Dieva vārdu. Man patīk dziedināšanas dievkalpojumi, un tev? Es priecājos, ka mēs no savas puses izdarām visu, un Dievs no Savas puses var darīt to, ko Viņš grib mūsu vidū. Debesu Tēvs, es lūdzu, ka Tu ar Savu Garu runā uz mums, ka Tu ar Savu Garu darbojies pie katra viena, ka Tu runā, māci, cel, dziedini, dari brīvus. Kungs, svētī, Jēzus Vārdā, Āmen.
Ir trīs veidu dziedināšanas, un šīs trīs veidu dziedināšanas šobrīd notiek šeit, dziedināšanas dievkalpojumā. Man nāk prātā kāda reize, kad reiz Valmierā es vadīju skaitliski nelielu draudzi. Pēc slavēšanas man bija jāiet runāt, bet bija ļoti spēcīgi sajūtama Dieva klātbūtne, ka es nevarēju parunāt. Varbūt, ka es piespiestu sevi kaut ko pateikt, bet galva bija tukša, manī nebija domu, bija tikai Dieva klātbūtne. Es aizgāju atpakaļ un apsēdos, pagāja aptuveni četrdesmit minūtes, un visa draudze sēdēja klusumā un juta šo Dieva klātbūtni. Kur ir Dieva Gars, tur ir brīvība! Dziedina Svētais Gars, Viņš nes brīvību un dziedināšanu, un ir trīs galvenie veidi, kādos Viņš to dara.Protams, mēs varam izdomāt vēl citus veidus.
1. Dievs dziedina, lai pagodinātos un parādītu to, ka Viņš ir šeit. Šādā veidā Dievs var dziedināt jebkuru cilvēku. Es esmu to piedzīvojis savos dievkalpojumos, ka cilvēki, kas nav no augšas piedzimuši, nav glābti, atnāk un saņem dziedināšanu. Citi šo dziedināšanu ātri pazaudē, turpinot dzīvot nesvētu dzīvi, bet ir daži, kuri šo dziedināšanu apbrīnojamā veidā saglabā. Dievs dziedina pat neticīgus cilvēkus, tikai tāpēc, lai Sevi pagodinātu, taču šī dziedināšana ir nepilnīga. Neatdzimušam cilvēkam, kura gars ir miris un nav dziedināts (viss viņa gars un miesa nav dziedināta), saņemot no Dieva vienu dziedināšanu, tā ir tikai viena konkrēta dziedināšana, kas nenes šī cilvēka dzīvē pilnīgu dziedināšanu. Ar to Dievs pasaka: “Es esmu, Es pagodinos, Es mīlu.” Jēzus neatnāca dziedināt, Jēzus atnāca glābt un tikai caur to dziedināt. Pirmais mērķis ir glābt, tad dziedināt. Kad Jēzus staigāja šeit virs zemes, Viņš dziedināja visus, kas nāca pie Viņa. Brīžiem arī cilvēkus, kas nepiederēja Dieva tautai. Dziedināja tos, kuri ticēja. Tādā pašā veidā Dievs var dziedināt tos, kuri ir piedzimuši no augšas, viņi ir atjaunoti garā, bet ir aizmirsuši Dievu vai apstājušies augt. Pie cilvēkiem, kuri ir apstājušies, nevar notikt dziedināšanas process. Faktiski šādiem cilvēkiem nepienākas dziedināšanas, bet arī šiem cilvēkiem Dievs pieskaras un dziedina, lai pagodinātu Sevi. Es nezinu, kā Dievs to dara, kā izvēlas cilvēkus, vai tomēr skatās uz ticību, neskatoties uz to, kādos grēkos viņš dzīvo, varbūt kāds par viņu lūdz, bet Dievs pagodinās, neatkarīgi no paša cilvēka. Dievs dziedina. Ar šādu dziedināšanu cilvēka dzīvē nekas būtiski nemainās.
2. Ticīga cilvēka dziedināšana. Tas ir cilvēks, kurš aug Kristū, maksā cenu, iet dziļāk Dieva valstībā, principos, vairāk spēj izdarīt Dieva gribu, un attiecīgi Dievs var vairāk dziedināt, un ne tikai fizisko veselību, bet arī garīgo, emocionālo un finansiālo veselību. Dievs dziedina visas dzīves sfēras. Visi, kuri tic, ir dziedināšanas procesā. Neviens no mums nav pilnīgs, līdz pat brīdim, kamēr nonāksim debesīs, bet mums ir jātiecas pēc pilnības. Lūdz Dievu par dziedināšanām! Arī šeit draudzē šodien cilvēki liecināja, ka viņi iepriekš lūdza Dievu, atnāca uz dievkalpojumu un saņēma dziedināšanu. Lūdz par to grupiņas lūgšanās, pats lūdz, atnāc uz dievkalpojumu un saņem. Tātad otra veida dziedināšana notiek tad, kad tu pats esi lūdzis, apliecinājis Dieva vārdu, maksājis cenu un esi kristietis pilnā šī vārda nozīmē, taču ir sfēras, kur vajadzīga dziedināšana, un šeit tu to saņem. Jo vairāk tu tuvojies Dievam, jo veselāks tu kļūsti. Dziedināšana pie tevis darbojas vairāk, ja esi ticīgs. Ticīgs cilvēks lūdz un gavē par kādu dziedināšanu, atnāk un saņem dziedināšanu, un šāda dziedināšana ir uz ticības pamata, uz tavu lūgšanu un tava darba pamata. Ticīga cilvēka dziedināšana var notikt šeit, dievkalpojuma laikā. Dziedināšana ir visa šī procesa sastāvdaļa.
3. Ticīga cilvēka dziedināšana caur Dieva vārdu. Tas ir nepārtraukts process, un šī dziedināšana ir pati svarīgākā. Pirmā bija vienreizēja dziedināšana, kad tu atnāc uz dievkalpojumu un Dievs vienkārši tev pieskaras un dziedina konkrēti vienu lietu. Trešais veids ir Kristū augošo cilvēku, kuri klausās Dieva vārdu un pielieto Dieva vārdu, nepārtraukta dziedināšana un pieaugšana Kristū. Tu vari neko nejust, bet caur to, ka tu dzirdi un pielieto Dieva vārdu, pie tevis nepārtraukti darbojas Dieva Gars. Nepārtraukti notiek dziedināšanas process, tavs gars ir dzīvs. Neticīga cilvēka gars ir miris, līdz ar to arī miesa un dvēsele nevar būt savienota ar Dievu, taču ticīgam cilvēkam gars ir dzīvs, un pie miesas un dvēseles ir nesakārtotas lietas, kuras var sakārtot, regulāri lūdzot, klausoties, lasot un pielietojot Dieva vārdu, meklējot Viņu.
Trīs veidu dziedināšanas: nepilnīga, neticīga vai neaugoša kristieša tūlītēja dziedināšana, viena konkrēta, nepilnīga dziedināšana, lai Dievs pagodinātos, jo pats cilvēks nevar būt dievišķā spēka piepildīts, jo nav atdzimis; ticīga cilvēka tūlītēja dziedināšana, kas arī ir daļa no visa procesa; nepārtraukta atrašanās dievišķā svaidījumā un nepārtraukta dziedināšana.
“Taču viņš nesa mūsu sērgas un ciešanas, un mūsu sāpes viņš bija uzkrāvis sev, kurpretī mēs viņu uzskatījām par sodītu, Dieva satriektu un nomocītu. Viņš bija ievainots mūsu pārkāpumu dēļ un mūsu grēku dēļ satriekts. Mūsu sods bija uzlikts viņam mums par atpestīšanu, ar viņa brūcēm mēs esam dziedināti.” (Jesajas grāmata 53:4-5)
Jautājums “Vai Dievs grib dziedināt?” ir pilnīgi lieks. Dziedināšana ir dievišķās glābšanas elementāra daļa, Dievs glābj un Dievs dziedina. Viņš mūs glābj no grēka varas, Viņš ir mūsu taisnība, ar Viņa brūcēm mēs atdzimstam no augšienes. Dievs dziedina emocionāli, garīgi un finansiāli, Viņš dziedina visas mūsu dzīves sfēras.
“Viņš uznesa mūsu grēkus Savā miesā pie krusta, lai mēs, grēkiem miruši, dzīvotu taisnībai; ar Viņa brūcēm jūs esat dziedināti.” (1. Pētera vēstule 2:24)
Glābšana un dziedināšana notiek ar elementāriem ticības darbiem. Ja draudze nemāca un nerunā par to, ka tā ir otra glābšanas daļa, tad pie šiem cilvēkiem svaidījums darbojas tikai minimāli, jo ir nepieciešama arī mūsu pašu ticība un saprašana. Dieva vārds ir dzīvs, tas nes izmaiņas pie mums. Tad kāpēc bieži vien ticīgi cilvēki nomirst no slimībām?
“Viņš izveda Savus ļaudis ar visu sudrabu un zeltu, un neviena sirgstoša nebija viņu ciltīs.“ (Psalms 105:37)
Vecajā Derībā, kad Dievs izveda tautu no verdzības, Viņš izveda to ar zeltu un sudrabu, tātad labklājībā, un nebija neviena sirgstoša viņu vidū. Jau Vecajā Derībā ir finansiāla un miesas dziedināšana, kur nu vēl vairāk Jaunajā Derībā! Jēzus nāca, lai iznīcinātu velna darbus – nabadzību, slimības, postu, kas ir mums apkārt. Man ir grūti lasīt jaunākās ziņas, kad es redzu, ka cilvēkiem speciāli “skalo smadzenes”. Es nesaku, ka viss ir maldi, un tomēr, tas negatīvisms, ko tur raksta, ietekmē cilvēkus. Es skaidri zinu, ka bez Dieva šī pasaule nav sakārtojama. Bez ticības Viņam un uzticēšanās Viņam pasaule iet bojā, tā pati sevi iznīcina.Varbūt tu domā, ka citās valstīs iet labāk? Piemēram, Vācijā ir liels mirstības un pašnāvību rādītājs. Latvija ir pēdējā vietā Eiropā pēc mirstības rādītāja, Vācija ir turpat blakus, taču šī valsts ir bagātāka par Latviju, dzīves līmenis ir augstāks. Kas gan citādāks nekā Latvijā tevi var sagaidīt Vācijā? Nauda un labklājība nerisina cilvēku problēmas, tikai Dievs un ticība Viņam, Viņa svaidījums! Latvijai, Vācijai un Eiropai, arī Krievijai ir vajadzīga dziedināšana, dievišķā dziedināšana. Pat medicīna nespēj visu, tā izārstē vienu slimību, un jauna jau ir vietā, tas ir apburtais loks. Tikai Dievs spēj dziedināt, tikai Jēzus atbrīvo. Āmen! Un tas vispār nav jautājums, vai Dievs grib dziedināt, jo jau Vecās Derības laikā Dievs cilvēkus izveda no verdzības ar sudrabu un zeltu, un tur nebija neviena sirgstoša.
“Viņš piedod visus tavus grēkus un dziedē visas tavas vainas” (Psalms 103:3)
Dievs dziedina no visām slimībām, visus, valsti, ģimeni, visu pasauli. Dievs grib un var dziedināt. Nav tādu slimību vai grēku, no kuriem Dievs nevarētu dziedināt un atbrīvot. Dziedināšana ir elementāra glābšanas sastāvdaļa. Kur ir problēma, ja jau Dievs grib dziedināt visus? Ir viena problēma jeb šķērslis, kādēļ dievišķas dziedināšanas nevar darboties pilnā mērā. Dziedināšanas šķērslis ir nevēlēšanās augt! Ja runa ir par cilvēkiem, kuri nav no augšas piedzimuši, viņiem nepienākas dievišķā dziedināšana, viņi paši iet pie ārstiem. Kamēr viņi no augšas nepiedzimst, dievišķā dziedināšana pie viņiem nenotiek, varbūt notiek tikai vienreizējas dziedināšanas. Ticīgam cilvēkam problēma dziedināšanai, visas dzīves dziedināšanai, ir nevēlēšanās augt. Ja tu augsi, tev būs svētīta dzīve, ja tu neaugsi, tu regresēsi, un tas viss paliks tikai sapņos. Bet tu augsi!
“Bet jums, kas jūs Manu Vārdu bīstaties, uzlēks taisnības saule, un jūsos ieplūdīs dziedinājums no šīs saules spārnu gaismas, un jūs iziesit un lēkāsit kā barojamie teļi.” (Maleahija grāmata 3:20)
Bīties Dievu nozīmē augt Viņā. Tāda ir Viņa griba, Viņš grib glābt un dziedināt. Lai saņemtu nepārtrauktu dziedināšanu, ir nepieciešams nepārtraukti augt Viņā. Tas nozīmē regulāras lūgšanas, grupiņas apmeklēšana, kalpošana cilvēkiem, regulāra Dieva vārda lasīšana.
Vai tu skatījies boksa maču starp Latviju un Vāciju? Es skatījos no paša sākuma, kad studijā izteica prognozes, un arī to, kas bija pēc cīņas. Mums ļoti patika redzēt šo uzvaru un mēs ļoti lepojamies, jo tas ir kas nebijis Latvijas vēsturē, Mairis Briedis izcīnīja zelta jostu! Eksperti uztraucās par to, kā tiesās tiesneši, ņemot vērā, ka tas notika viņu valstī, taču šajā gadījumā neko citādāk nevarēja iztiesāt, jo viss bija acīmredzams. Katrā raundā Mairis savu pretinieku apstrādāja tā, ka viņa ķermenis bija pleķos, lai gan arī viņš ir viens no pasaules labākajiem bokseriem. Arī mums patīk uzvaras un sapņošana par tām. Ir lietas, kuras var ņemt kā piemēru no Maira Brieža. Pirms šīs cīņas viņš ļoti daudz gatavojās. Mairis bija desmit nedēļu treniņnometnē, kurā notika ap simts boksa raundu, cīnoties ar dažādiem pretiniekiem. Šiem pretiniekiem bija uzdevums sist negaidītos veidos, jo tāpat mēdza darīt arī Huks. Mairis tam bija labi sagatavojies, ko arī skatoties varēja novērot. Jau pirms cīņas man šķita, ka viņš tiešām uzvarēs, jo katrai lietai bija tik labi sagatavojies, ka būtu pat neiespējami neuzvarēt. Mairis Briedis viennozīmīgi ir viens no pasaules labākajiem bokseriem. Kad mačs bija beidzies, viņš apliekot sev Latvijas karogu teica: ‘’Latvieši tomēr ir stipra tauta!’’ Tādas uzvaras tik mazai valstij patiešām ir liels notikums. Tieši nopietna gatavošanās un augšana veido uzvaru cilvēka dzīvē. Otra lieta, ko es iemācījos no šī visa bija tā, ko Maira treneris teica intervijā pirms mača: “Mairis mani labi dzird.” Tas nozīmē, ka tad, kad Mairis ir ringā un cīnās, viņš paralēli arī dzird to, ko saka treneris. Ne vien dzird, bet arī paklausa. Tajā pašā intervijā viņa sparinga partneris teica: “Mairis dzird un klausa treneri.” Dzirdēšana un paklausīšana veido uzvaru.
Mēs, Dieva bērni, no augšas piedzimušie, šur tur, kaut kad, kad Dievs mūsu dzīvēs ir pagodinājies, esam kaut ko saņēmuši un auguši. Dievs ir dziedinājis gan mūsu miesu, gan dzīvi, taču tajā brīdī, kad mēs pārstājam gatavoties cīņām, klausīties Svētajā Garā, mācītājā, savā līderī, un tā vietā izvēlamies klausīties dažādas tenkas, sākas problēmas un stagnācija. Pienākot brīdim kāpt savā ringā un prožektoru gaismās, viss uzreiz kļūst redzams – tu zaudēsi cīņu. Lūk, kur paliek dziedināšana un visi Dieva dotie apsolījumi. Par šo tēmu Dievs mani tiešā veidā uzrunāja sapnī un pirms tam lūgšanā. Kad cilvēks piedzimst no augšienes, pilnībā tiek dziedināts viņa gars, taču dziedināšana pie dvēseles un miesas notiek nepārtrauktā procesā, ar noteikumu, ka cilvēks aug visa mūža garumā. Negatavojoties, nedzirdot nedz Dievu, nedz arī līderus, tas viss izpaliek. Tāpēc visnopietnākais šķērslis dziedināšanas procesam ir nevēlēšanās augt.
Es izpētīju statistiku par mūsu draudzi. Visi draudzes video tiek ievietoti vai nu Vimeo, vai You Tube. 2013. gadā notika padziļinātā Bībeles skola, kurā bija daudz un dažādas tēmas. Tie, kuri šīs tēmas klausījās Vimeo lapā, ir mācījušies šajā Bībeles skolā, taču You Tube lapā šobrīd klausās tie, kuri vienkārši vēlas atsvaidzināt zināšanas attiecīgajās tēmās. Par You Tube video skatījumiem statistika ir šāda:
“Svēta dzīve” – 108 skatījumi;
“Lūgšana” – 81;
“Garīgā tēva nozīme” – 50;
“Kristus upuris” – 98;
“Kā lūgt Dievu” – 169;
“Atbrīvošana un dziedināšana” – 590.
Uz ko norāda šī statistika? Tā norāda uz to, ka tu savu dziedināšanu un izmaiņas dzīvē gribi dabūt uz šariņu. Mairis Briedis neaizgāja un nedabūja uzvaru uz šariņuboksa mačā. Šī statistika pierāda, ka mēs gribam uz šariņu veselību un svētību, apejot Dievu, taču tas nestrādā. Tādā veidā var dabūt tikai to pirmā veida dziedināšanu.
“Bet Jēzus, to redzēdams, apskaitās un tiem sacīja: “Laidiet bērniņus pie Manis, neliedziet tiem, jo tādiem pieder Dieva valstība.” (Marka evaņģēlijs 10:14)
Es vēlos tev piekodināt svarīgu lietu par bērniem. Tu gribi, lai tavs bērns ir vesels un visa viņa dzīve ir dziedināta un pilnvērtīga? Tas nekad nenotiks, ja tu pats nedzīvosi pilnvērtīgu dzīvi Kristū. Parasti, kad pie manis nes bērnus, lai par viņiem lūgtu, es saku: “Ir jālūdz par jums, māmiņ/tētiņ!” Nav iespējama pilnīga bērna dziedināšana bez vecāku dziedināšanas. Ja tu pats nesāksi mācīt savus bērnus lūgt un ierasties uz katru dievkalpojumu, tad prognozes par šiem bērniem jau ir skaidras. Un tā tas arī notiks, jo Dievs neļaujas apsmieties. Kad bērni paaugas, kur tu viņus iesaisti? Dažādās draudzes aktivitātēs vai pasaulīgos pulciņos? Tavu bērnu liktenis ir atkarīgs no tā, kādā virzienā tu pats viņus vadi.
“Tādēļ jūsu starpā ir daudz vāju un neveselu un diezgan daudz ir mirušu.” (1. Korintiešiem 11:30)
Ne vienmēr bērni pat no kristīgām ģimenēm izaug normāli. Vecāki vienkārši nevirza tos pareizos ceļos. Pašiem vecākiem ir vajadzīga dziedināšana. Lūk, atbilde tam, kāpēc Dievs nedziedina un kāpēc ar bērniem notiek dažādas sliktas lietas. Bērns taču rodas no vecākiem! Paaudzini bērnu mājās un pēc tam palaid uz bērnu dārzu. Tu redzēsi veselu buķeti ar negatīvām lietām. Bērns ātri pārvērtīsies. Bieži vien bērni no kristīgām ģimenēm ir stipri dīvaini, jo nav saņēmuši pareizu audzināšanu. Viņi netiek uz priekšu. Šie bērni nekļūst par īstiem vīriem un sievām, viņiem arī nav pareizas personīgās attiecības ar Dievu. Kas to var dziedināt? Tikai Jēzus! Un kad tas var notikt? Tikai tad, kad cilvēks pats iet šajā procesā.
Man sapnī Dievs parādīja ļoti skaidru parādību – liela daļa no draudzes ir nenostiprināti, vāji un slimi cilvēki, kuri nevar izlauzties savā finanšu sfērā, nostabilizēties ģimenes dzīvē un biznesā. Šie cilvēki nevar neko pat uzsākt. Tāpat arī nevar normāli kalpot cilvēkiem un uzcelt savas mājas grupiņas, būt uzticami kalpošanā. Šie cilvēki nav dziedināti, un tāda ir lielākā daļa. Šajā sapnī es Dievam vaicāju: “Labi, Tu man to visu tagad esi parādījis. Ko man ar šo iesākt? Izstāstīt visai draudzei, lai mani ar akmeņiem nomētā?”
“Un jūs atzīsit patiesību, un patiesība darīs jūs brīvus.” (Jāņa evaņģēlijs 8:32)
Pirmais, ko es domāju – man ir jābūt personīgam piemēram. Tas ir pareizi. Arī Pāvils saka: “Dzenieties man pakaļ, kā es Kristum.” Tad, kad mēs esam izmācījušies Bībeles un Līderu skolā, droši vien domājam pie sevis: “Ja es esmu labs piemērs, tad pārējie darīs tāpat kā es.” Princips jau it kā ir pareizs, bet labās lietas cilvēks tik ātri nemaz nepieņem, jo pirms cīņas ir jātrenējas – jālūdz Dievs, jāuzņemas kalpošana, jāsavalda sevi un jāstrādā pie rakstura. Pastāstīšu vienu personīgo piemēru. Kad kādā no draudzes interneta lapām ir ievietots jauns ieraksts, es atzīmēju, ka man tas patīk, un dalos ar to, lai tas parādītos arī visiem pārējiem. Tā es daru ar katru ierakstu. Kad paiet ilgāks laiks, es paskatos vēlreiz uz šo ierakstu un redzu, ka tam ir aptuveni 40 ieteikumi. Cik cilvēku ir draudzē? Ja es rādu savu piemēru, tad kāpēc to pēc tam nedara visa draudze? Acīmredzot kaut kas nav kārtībā. Tas nozīmē, ka vēl kaut kas ir vajadzīgs. Es taisu ļoti lielus neformālos pasākumus. Uz tiem atnāk 400 – 500 cilvēki. Piemēram, šodien šeit ir aptuveni 400 cilvēki. Kāpēc neviens no jums tādus netaisa? Ja tu domā, ka no manis tas neko neprasa un viss notiek ļoti vienkārši, tad varu pateikt, ka tā nav. No sākuma nekas šeit nebija. Agrāk bija reizes, kad slavēšanā pat ģitāras nebija. Priekšā es viens pats vienkārši dziedāju un iesaistīju pārējos cilvēkus. Bija gan slavēšanas daļa, gan ziedojumu daļa, gan sprediķis un lūgšana par slimajiem. Un viss turpinājās ar reālām dziedināšanām. Viss notika! Es esmu paraugs šajā jautājumā. Kāpēc tu tā nedari? Kaut kas nav kārtībā. Jautāju Dievam: “Dievs, ko man darīt ar to, ko Tu man parādīji?” Es aizdomājos – kam es esmu paraugs? Tikai sievietēm vai, pirmkārt, vīriešiem? Es sapratu, ka galvenais ir nevis paša paraugs, bet tas, lai es neesmu slikts paraugs, jo tad tās būtu beigas visam. To, kas ir labs, nemaz neņem tik ātri, jo ir jāmaksā cena. Man ir regulāras un stipras personīgās attiecības ar Dievu, tāpat arī regulāri lasu grāmatas. Kāpēc tas nenotiek draudzē? Caur to taču ir izaugsme! Tāpēc, ka es tur neko nevaru darīt. Es nevaru piespiest nevienu kaut ko darīt. Es esmu mācītājs nevis Dievs. Kā apustuļi teica: “Es gribu arī turpmāk lūgt un kalpot ar Vārdu.” Viss, ko es varu, ir lūgt par savu draudzi un mācīt. Tas arī ir tas, ko šobrīd daru. Un tas ir trešais dziedināšanas veids. Salamans saka: “Ievēro manus vārdus, jo tā ir dzīvība tiem, kas tos atrod, un ir zāles visai viņu miesai.” Es sludinu Dieva vārdu, un Dieva vārds ir zāles tavai miesai. Arī mācības, ko mācītājs sludina, balstoties uz Dieva vārdu, dziedina. Klausies tās nepārtraukti. Tieši tāpēc tās tiek liktas internetā. Es redzu, kā mēs atdzīvojamies, kad dzirdam Dieva vārdu.
“Par to mums būtu daudz ko runāt, bet ir grūti darīt to saprotamu, tāpēc ka jūs esat kūtri palikuši dzirdēt.” (Ebrejiem 5:11)
Lūk, svarīgākā lieta, ko vēlos tev teikt. Tu domā, ka tu audz, jo esi draudzē un lūdz Dievu? Tu esi atbrīvojies no atkarībām, sakārtojis savu dzīvi, veido savu raksturu, taču tu vari augt tikai līdz tam punktam, kad ir jāsāk kalpot cilvēkiem. Ja tu esi paaudzies un nesāc kalpot cilvēkiem, neuzņemies kalpošanas draudzē, nekļūsti par daļu no draudzes un neevaņģelizē, tu nevari tālāk augt. Tu vari mācīties universitātēs un Bībeles koledžās, piepūst galvu ar dažādām Bībeles zināšanām, bet, ja tu nekalpo cilvēkiem, neglāb viņus, ņemot vēra, ka mūsu draudzē tas ir pavisam vienkārši – celt savu mājas grupiņu, – tu neaudz un pie tevis pilnībā nenotiek dziedināšanas process. Mēs ceļam mājas grupas. Tas ir veids, kā Dieva dziedinošais svaidījums darbojas. Ja tu to nedari, nekalpo cilvēkiem, tu pārstāj augt, un dziedinošais svaidījums pārstāj pie tevis darboties, sākas regress. Tu esi piebāzis pilnu galvu ar zināšanām, bet reāli pārstāj darboties, pielietot tās. Kurš no apustuļiem nomira no slimībām? Jūda nomira no garīgas slimības – pats izdarīja sev galu pakaroties. Tas notika tāpēc, ka Jūda pārstāja kalpot cilvēkiem. Atcerieties epizodi, kad sieviete svaidīja Jēzu ar dārgu eļļu, bet Jūda pārmeta viņai par to, ka šī nauda par eļļu nav izdalīta nabagiem? Īsts vīrietis ir tas, kurš kārtīgo lūdz un vada mājas grupiņu. To pašu var teikt arī par īstu sievieti. Ja tu vēl nevadi savu grupiņu, tad esi palīgs vadītājam. Noliec kalpošanu par prioritāti, tikai pēc tam pasaulīgās skriešanas un iešanas. Kāda jēga vispār ir dzīvot, ja tu nekalpo Dievam, ja tu neglāb cilvēkus un nesludini evaņģēliju?
„Bet Jēzus tam sacīja: “Tev būs Dievu, savu Kungu, mīlēt no visas sirds un no visas dvēseles, un no visa sava prāta. Šis ir augstākais un pirmais bauslis. Otrs tam līdzīgs ir: tev būs savu tuvāku mīlēt kā sevi pašu.
Šinīs abos baušļos ir saņemta kopā visa bauslība un pravieši.” (Mateja evaņģēlijs 22:37-40)
Kā izpaužas sava tuvākā mīlestība? Cilvēku glābšanā. Mums jāiet un jādara par mācekļiem visas tautas. Tad Dieva dziedinošais svaidījums mūsos būs vienmēr, nevis šad un tad.
„Bet tev būs kalpot Tam Kungam, savam Dievam, tad Viņš svētīs tavu maizi un tavu ūdeni; un Es novērsīšu visas tavas slimības.” (2. Mozus grāmata 23:25)
Kad Dievs dziedinās? Tad, kad mēs kalposim Dievam un dzīsimies pēc Debesu valstības, un tad pārējās lietas mums tiks piemestas. Ko Vācijai dod bagātība? Diemžēl neko, jo tā atrodas gandrīz pašā tabulas apakšā tāpat kā Latvija. Kas izdara vairāk pašnāvības? Vīrieši. Kāpēc? Jo sievietēm ir lielāka atbildība par saviem bērniem, kurus viņas audzina. Tieši tāpat varam teikt par cilvēkiem, kuri vada mājas grupiņas, ka tie nenobeigsies savā garīgajā dzīvē, jo darbojas. Ja tu iesi pie cilvēkiem un kalposi viņiem, tu vienmēr būsi piepildīts, arī tad, ja nebūsi miljonārs. Tas, ko es šodien sludinu, ir vārds, kas dziedina gan šajā brīdī, gan ilgtermiņā. Tas paliks tavā sirdī un prātā, darbosies, cels un dziedinās.
„Dodiet, tad jums taps dots: pilnu, saspaidītu, sakratītu un pārpārim ejošu mēru jums iedos jūsu klēpī; jo ar to mēru, ar ko jūs mērojat, jums atmēros.”(Lūkas evaņģēlijs 6:38 )
Šeit nav runa par naudu, bet galvenokārt par to, ka cilvēkiem jādod evaņģēlijs, jāpalīdz viņiem kļūt par Kristus sekotājiem, kļūt par līderiem. Un bez evaņģelizācijas un māceklības ir pārkāpts pats svarīgākais bauslis – Mīli Dievu un savu tuvāko kā sevi pašu.
Ir viena Rakstu vieta, ko man atgādināja Svētais Gars.
„Nedzer vairs ūdeni vien, bet lieto mazliet vīna sava kuņģa un savas biežās neveselības dēļ.” (1. Timotejam 5:23)
Šeit Pāvils raksta savam neveselajam māceklim Timotejam.
„Bet, kā jums zināms, es pirmoreiz, slims būdams, sludināju jums evaņģēliju.” (Galatiešiem 4:13)
Varētu padomāt, ka arī Pāvils bieži slimoja. Nē, šī bija viena reize, kad Pāvils visticamāk slimoja ar malāriju (pēc Bībeles komentāru izpētīšanas). Un viņš sludināja Galatijā, lai izbēgtu no vietas, kur plosījās malārija. Pāvils turpināja kalpot un nomira ne no slimībām, bet viņam nocirta galvu. Arī dzelonis miesā Pāvilam bija īslaicīga saslimšana, vājums. Ir atšķirība, vai mēs visu laiku slimojam vai pa retam kaut ko saķeram un ātri tiekam veseli, un kalpojam tālāk. Tieši tāpat var runāt arī par tavām finansēm, attiecībām ar cilvēkiem, tavu emocionālo veselību. Uzdod sev jautājumu: “Kāpēc manā dzīvē ir pastāvīgas problēmas, ar kurām es nevaru tikt galā?”
„Timotejam, savam mīļam dēlam: žēlastība, apžēlošana, miers no Dieva Tēva un Kristus Jēzus, mūsu Kunga. Pateikdamies Dievam, kam es kalpoju kā mani tēvi ar skaidru sirdsapziņu, es nemitīgi pieminu tevi savās lūgšanās nakti un dienu. Es ilgojos redzēt tevi, atcerēdamies tavas asaras, lai es taptu pilns prieka (..)” (2. Timotejam 1: 2-4)
Kāpēc Pāvilam būtu jālūdz par Timoteju nakti un dienu? Tāpēc, ka Timotejam bija problēmas. Timotejs, iespējams, negribēja maksāt cenu un kalpot, un viņam sākās regress.
„Aiz šā iemesla es atgādinu tev atdzīvināt Dieva žēlastības dāvanu, kas dota tev ar manu roku uzlikšanu.” (2. Timotejam 1:6)
Acīmredzot Timotejs neizpildīja savus pienākumus tā, kā vajadzētu, un Pāvilam bija divās vēstulēs jāatgādina par tiem. Kāds tam visam bija iemesls? Nākošajā pantā ir paskaidrojums – bailes.
“Jo Dievs nav mums devis bailības garu, bet spēka, mīlestības un savaldības garu.” (2. Timotejam 1:7)
Pāvils arī iedrošina Timoteju nekaunēties par to, ka viņš ir cietumā. Timotejs pastāvīgi bija jāmotivē un jāatgādina, lai viņš neaizraujas ar svešām mācībām.
„Bet tu paliec mācībā, ko esi mācījies un par ko esi pārliecinājies; jo tu zini, kas tev to ir mācījuši (..)” (2. Timotejam 3:14)
„Tad nu nekaunies liecināt par mūsu Kungu, nedz kaunies manis, viņa gūstnieka, bet uzņemies Dieva spēkā ciešanas līdz ar mani evaņģēlija labā (..)” (2. Timotejam 1:8 )
Pāvils piekodina Timotejam godam veikt darbu.
„Tad nu es piekodinu Dieva un Kristus Jēzus priekšā, kas tiesās dzīvus un mirušus, Viņa parādīšanos un Viņa valstību minēdams (..)” (2. Timotejam 4:1)
Sludini Dieva vārdus, dari evaņģēlista darbu, izpildi savu kalpošanu līdz galam! Atšķirība starp Pāvilu un Timoteju saistībā ar viņu slimībām (Pāvilam īslaicīga slimība, Timotejam – pastāvīga) bija tikai viena – Timotejs nebija patstāvīgs, tāpēc viņu nepārtraukti bija jāmotivē, jānorāda un jādzen. Ja tu esi mājas grupiņā un tavam līderim tevi nepārtraukti ir jādzen, tavā dzīvē ir daudz problēmu. Tev galvā ir putra, kas bremzē izlaušanos absolūti visās sfērās. Dievs tev nav devis bailības garu, bet spēka, mīlestības un paškontroles garu. Tu vari darīt to, ko Dievs grib, lai tu dari. Tu vari augt un baudīt Dieva spēku savā dzīvē.Ja tu vari darīt tikai tad, kad tevi dzen, tas nenozīmē, ka tu neieiesi debesīs un ka tev nebūs vispār nekādu rezultātu. Taču ir redzama atšķirība starp Timoteju un Pāvilu – viens regulāri ir stipri nevesels, bet otrs – slims tikai pa retam. Padomā par sevi, kura vietā tu gribētu būt. Kāpēc tu lūdz Dievu? Kāpēc tu sludini evaņģēliju? Tāpēc, ka vadītājs liek, vai tu pats to vēlies darīt? Varbūt tieši tev vajadzētu teikt vadītājam, ka vajag vairāk iet, sludināt, kalpot cilvēkiem?!
Tātad šodien mēs iemācījāmies, ka ir trīs veidu dziedināšana. Pirmā – Dievs dziedina gan ticīgos, gan neticīgos vienreizēji un uzreiz. Tā nav pilnīga dziedināšana, bet Dieva spēka demonstrācija. Tas īpaši neko nemaina šī cilvēka dzīvē. Otrā – Dievs dziedina ticīgu cilvēku procesā. Trešā – Dievs nepārtraukti ar Savu svaidījumu darbojas pie tevis caur Savu vārdu, tev klausoties un pielietojot Dieva vārdu, nepārtraukti augot, lūdzot, slavējot, gavējot un nekad neatstājot evaņģelizāciju, kalpošanu Dievam un cilvēkiem. Āmen.
Mācītāja Mārča Jencīša sprediķi “Dziedināšana caur kalpošanu cilvēkiem” pierakstīja Anna Krista Eškina, Marta Līdeka un Elita Meirāne, rediģēja Ieva Našeniece