Dievs ir tāds Tēvs, kurš grib palīdzēt arī mūsu ikdienas lietās, sīkumos un atbildēt uz mūsu 
jautājumiem brīnumainā veidā. Inetai gadījās savainot kāju tieši pirms iešanas uz dievkalpojumu, taču viņa nepadevās – kā jau parasti svētdienā, Ineta devās uz draudzi un vēlāk arī izmēģināja kādu padomu, ko bija saņēmusi no Dieva pēc lūgšanas. Tā rezultātā – no sāpēm ne vēsts!
Ineta stāsta: „No rīta nejauši nokritu pa kāpnēm un nobijos, jo izjutu lielas sāpēs kājā. Šķita, ka lauzts nebija, taču jutos ļoti dīvaini. Tā kā tas notika pirms paša dievkalpojuma, nodomāju, ka vienalga došos un pēc tam jau redzēs. Pēc dievkalpojuma sāpes vēl pat sastiprinājās – tieši locītavā virs pēdas. Tās bija tik ļoti smeldzīgas, ka nevarēju izkāpt no mašīnas. Sāku lūgt Dievu par to un prasīju Viņam, ko man darīt. Tā kā jau trīs gadus esmu ar Dievu, es Viņam uzticos un zinu, ka Dievs var palīdzēt. Tāpat man ir pārliecība, ka nevienu dievkalpojumu nav vērts izlaist. Pēc tam, kad biju palūgusi, man ienāca prātā kāda doma, kas bija šķietami neloģiska – paturēt kāju siltā sālsūdenī. Domāju – parasti taču ir vajadzīgs auksts ūdens, lai palīdzētu muskuļiem. Tomēr izmēģināju šo ideju un pēc tā spēju jau pielikt kāju pie zemes.
Vēlāk sāpes izzuda pavisam! Es ticu, ka tas, ka es tomēr aizgāju uz dievkalpojumu, lūdzu un uzticējos Dievam, parādīja manu ticību, ko Viņš ir mans Ārsts! Un arī šādās situācijās Viņš dziedina un palīdz. Esmu ļoti pateicīga Dievam par to.”
Inetas Zaķes liecību pierakstīja Kristīne Zeltiņa
