Pirms kāda laika Svetlana saskārās ar urīnceļu iekaisumu, kas viņu pārsteidza diezgan negaidīti. Tā kā Svetlana tic Dievam un apmeklē draudzi, viņa devās uz aizlūgšanu par šo vajadzību, un brīnumainā kārtā jau nākamajā dienā jaunā sieviete jutās daudz labāk.

Svetlana dalās ar notikušo: „Problēmu pamanīju diezgan pēkšņi. Tā bija sestdiena, kad devāmies uz   Tautas lūgšanu sapulci „Dievs, svētī Latviju!”. Iekšēji jutu pastāvīgu diskomfortu, tādu kā kņudēšanu. Pašsajūta arī nebija visai laba, un ir diezgan grūti pat aprakstīt, kā jutos tajā rītā. Tā bija vēsa diena, man bija jāpiedalās korī un, iespējams, es biju kaut kur apaukstējusies. Kad urīnā pamanīju asinis, mani  tas sāka ļoti uztraukt, jo uzreiz iztēlojos antibiotiku kursu un slimības lapu, ko ļoti nevēlējos! Turklāt pie ārsta es būtu tikusi tikai pirmdien. Lai gan simptomi bija nepatīkami un nopietni, nolēmu to visu uzticēt Dievam. 

Tautas lūgšanu sapulces laikā notika aizlūgšanas, kur dažādi mācītāji lūdza par cilvēku vajadzībām. Arī es izmantoju izdevību un devos pie mācītāja, kurš lūdza par manu kaiti un arī citām vajadzībām. Braucot mājās vakarā  iedzēru Ibumetīnu, jo man sāka sāpēt arī galva, taču daudz neuztraucos, jo paļāvos uz Dievu. Nākamajā  dienā jutos daudz labāk! Asinis vairs nebija manāmas. Vēl dažus vakarus jutu kņudēšanu vēderā un galvassāpes, taču turpināju lūgt par to un apliecināt, ka esmu dziedināta. Kopš tā laika simptomi vairs neatkārtojās! ”

Svetlanas vajadzība tika atrisināta – viņa vienmēr uzticas Dievam un cīnās lūgšanās par savām vajadzībām. Problēma, kas varēja izvērsties ar vairākām dienām vai pat nedēļām slimības režīmā, nu vairs neeksistē! Uzticies Dievam un lūdz par savām problēmām, jo Dievs ir varens un vēlas tās atrisināt!

Svetlanas Kraujas liecību pierakstīja Kristīne Zeltiņa