Vai Dievs var izmainīt cilvēka raksturu tā, ka pēc neilga laika viņu nevar vairs pazīt? Gaļinai viņas raupjā rakstura dēļ dzīvē bija lielas problēmas gan ģimenē, gan arī ārpus tās. Turklāt viņa pati bija pārāk pārliecināta par sevi, lai kaut ko nožēlotu un mainītos. Taču, kad Dievs ienāca šīs sievietes dzīvē, notika brīnums, un Gaļina izmainījās. Arī viņas attiecības ar cilvēkiem sakārtojās. Nelielā sarunā viņa stāsta, kā Dievs ir viņu mainījis.

“Maza būdama, augu vidē, kur nebija pierasts izrādīt īpašas jūtas vai maigumu. Vecāki smagi strādāja, mājās viņus redzēju reti, tāpēc jau agrā bērnībā biju pati par sevi, lielāko daļu laika pavadot kopā ar brāļiem un citiem puikām. Jau mazotnē iemācījos sevi aizstāvēt, biju ļoti lepna un paštaisna, asa kā “ezītis”. Nemācēju ne palūgt piedošanu, ne arī izrādīt maigumu apkārtējiem. Man likās, ka es pati vislabāk vienmēr zinu patiesību un tāpēc nekad neieklausījos citu cilvēku viedoklī. Nespēju just līdzi cilvēkiem viņu problēmās, attiecībās visu laiku sevi uzskatīju par galveno.

Arī vēlāk, izveidojot ģimeni, attiecības bija vēsas. Ne vīru, ne savus bērnus nespēju samīļot un pateikt siltus vārdus. Ar dzīvesbiedru bieži strīdējāmies, jo pārmetu viņam katru sīkumu. Ja viņš ko teica vai iebilda, es uzreiz biju pretī. Arī darbā ar kolēģiem radās domstarpības. Pamazām manī krājās rūgtums un nepiedošana, kas ar laiku radīja veselības problēmas. Pēc strīdiem jutos ļoti slikti un nevarēju aizmigt. Mani mocīja depresija un dusmas, jo dzīvē viss nenotika pēc mana prāta, taču konflikti gandēja attiecības arī cilvēkiem. Bieži lietoju nervu zāles, lai naktī varētu gulēt.

Vecmāmiņa bija ticīga un es dažkārt ar viņu kopā gāju uz baznīcu. Reizēm arī pati skaitīju lūgšanas, taču man nebija ne jausmas, ko nozīmē jēdziens “personīgas attiecības ar Dievu”. Baznīcu uzskatīju par labu tradīciju, taču pati Dievu nemeklēju.

Tad mana mazmeita bija sākusi apmeklēt draudzes “Kristus Pasaulei” mājas grupu Balvos, un pēc neilga laiciņa arī es nolēmu aiziet viņai līdzi, lai paskatītos, kas tur notiek. Sākumā uz to visu raudzījos ar aizdomām un skepsi, bet pēc pāris apmeklējuma reizēm man iepatikās šie cilvēki, viņu draudzība un atvērtība. Sāka arvien vairāk interesēt un piesaistīt sarunas par Dievu. Vienā no šiem pirmajiem apmeklējumiem pieņēmu Jēzu par savu Glābēju. Pēc pāris mēnešiem kādā draudzes pasākumā pa īstam piedzīvoju Dievu. Sajutu, ka Viņš mani pieņem, ļoti mīl un grib mani svētīt. Kopš tās reizes sāku regulāri apmeklēt arī draudzes dievkalpojumus, lasīt Bībeli un ikdienas lūgt Dievu.

Lasot Dieva vārdu un klausoties mācītāja svētrunas, Dievs iesāka savu darbu pie manis. Arvien vairāk nobriedu pārmaiņām savā raksturā. Kādu reizi lūgšanas laikā ieraudzīju sevi it kā no malas, cik nepareizi esmu izturējusies pret apkārtējiem. Daudzas lietas atklājās pavisam citādi, nekā es uzskatīju līdz tam. Tajā dienā salūza mana paštaisnība un lepnība. Drīz vien ievēroju, ka sarunās ar cilvēkiem es vairs neesmu tik kategoriska un asa. Diskusijās spēju paklusēt un neuzspiest otram savu viedokli. Radās vēlme uzklausīt, un tas bija daudz interesantāk, nekā nepārtraukti runāt un pļāpāt pašai. Pamazām manā sirdī ienāca mīlestība. Saviem bērniem, vīram un mazmeitām varēju teikt no sirds: “Es jūs mīlu!”. Man kļuva viegli otru apskaut, samīļot, ko agrāk izdarīt gandrīz nevarēju. Esmu iemācījusies arī piedot. Ja darbā kāds palūdz, man ir viegli palīdzēt.

Tagad man ir vairāk draugu, nekā jebkad dzīvē. Arī mājās attiecības ar dzīvesdraugu kļuvušas daudz sirsnīgākas un mīļākas. Vairs “nezāģēju” savu vīru par katru sīkumu. Spēju pieņemt viņu tādu, kāds ir. Esmu atbrīvota no depresijas un man vairs nevajag nervu zāles, lai iemigtu. Zinu, ka Dievs ir ar mani un man palīdz! Kopā ar Dievu jūtos laimīga!

Vīrs arī saka, ka agrāk paštaisnā un nesavaldīgā sieva, kurai bija tikai savs pareizais viedoklis, tagad prot strīdos paklusēt, atvainoties un piekāpties, kad viņai nav bijusi taisnība. Viņš atklāj, ka sieva kļuvusi daudz mīļāka un spēj pateikt, ka mīl viņu. Pirms tam tā nebija!

Gaļina arī pati kalpo cilvēkiem, sludina evaņģēliju, stāstot citiem par Dieva mīlestību.

Gaļinas Pokules liecību pierakstīja Artūrs Danenbaums

Rediģēja Kristus Pasaulei redakcija