Inese ilgus gadus ir cīnījusies ar depresīvu vientulības sajūtu, apātiju, nospiestību, dusmu izvirdumiem un citām emocionālām problēmām. Arī iepazīstot Dievu, viņai bija grūti kontrolēt savas emocijas. Veidojot attiecības ar Dievu un kalpojot cilvēkiem, Inese ir tikusi galā ar pārāk lielo emocionalitāti.

Emocionālo problēmu sakne meklējama bērnībā. Mans tētis regulāri lietoja alkoholu, bet mamma bija kontrolējoša un autoratīva, līdz ar to mani vecāki daudz konfliktēja. Šie strīdi manī veicināja neapmierinātību, aizvainojumu, nepiedošanu, atstumtību un vientulību. Pusaudžu gados es biju dumpinieciska un nepakļāvos nevienai autoritātei. Pašai pieaugot, visas emocionālās problēmas palielinājās. Es vispār vairs nespēju kontrolēt savas dusmas, bet daudz kontrolēju apkārtējos, no kā cieta mana ģimene un kolēģi. Biju negatīva un pārāk daudz pieķēros cilvēkiem, tāpēc manipulēju ar apkārtējiem un centos iežēlināt, lai pievērš man uzmanību. Ja cilvēki nebija blakus, es jutos nemierīga un bieži raudāju, man bija arī bail pazaudēt savu vīru, ģimeni. Ikdienā viss likās bezjēdzīgi, biju nospiesta un pārsvarā neko nevēlējos darīt. Jutos depresīvi un likās, ka dzīvei nav krāsu. Tas viss noveda pie nervu sabrukuma, un es tiku ievietota slimnīcā. Emocionālo problēmu dēļ man sākās sirds aritmija, cietu arī no veģetatīvās distonijas. Ārsti atzina, ka visu fizisko traucējumu pamatā ir psihiskās problēmas.

Sākot ticēt Dievam, manai dzīvei joprojām neredzēju jēgu. Piedzīvoju nelielas izmaiņas, tomēr kopumā turpināju dzīvot nospiestībā un pelēcībā. Patiesībā manī bija tik daudz nepiedošanas un atstumtības, ka emocionālajai dziedināšanai bija nepieciešams ilgāks laika posms. Draudzē jau esmu aptuveni septiņus gadus, bet vien pirms gada sāku beidzot pilnvērtīgi dzīvot. Visus šos gadus meklēju Dievu lūgšanās, cīnījos ar negatīvām domām un apmeklēju mājas grupiņu. Pirmās pārmaiņas notika pirms pāris gadiem, kad mācītājs sludināja par to, ka mēs esam jauni radījumi Jēzū Kristū. Tas mani ļoti uzrunāja, jo beidzot personīgi sapratu, ka esmu pilnīgi cits cilvēks caur ticību Dievam, ka varu dzīvot citādāk nekā līdz šim un ka varu valdīt pār savām emocijām. Pieņēmu lēmumu dzīvot kā jauns cilvēks. No tās reizes sākās mans ceļš uz pilnīgu dziedināšanu. Šajā laika posmā biju arī uz vairākiem draudzes rīkotajiem semināriem jeb inkaunteriem. Pēc katra jutu, ka Dievs noņem kādu negatīvā slānīti no manis nost. Ar laiku arī sāku kalpot cilvēkiem, vadot savu mājas grupiņu, kas palīdzēja ceļā uz dziedināšanu. Zinu, ka viss notika pakāpeniski – es mainījos, un arī citi sāka to pamanīt, tāpēc lēnām mainījās arī attiecības ar apkārtējiem.

Tagad jau aptuveni gadu varu teikt, ka esmu pilnīgi brīva, dzīvespriecīga, laimīga un pateicīga Dievam. Esmu ieguvusi jēgu savai dzīvei caur to, ka nospraudu mērķus katrai dzīves jomai – kalpoju Dievam, redzu vīziju par glābtu Latviju, vadu savu mājas grupiņu, esmu arī uzsākusi strādāt kā pašnodarbinātā un tiecos veidot savu biznesu. Tagad katru rītu ceļos ar prieku un pateicību Dievam, nejūtos vairs bezjēdzīgi, un mana dzīve ir ieguvusi tik daudz košu krāsu! Es jūtos ļoti laimīga, kad lūdzu Dievu, lūgšanas ir mana vismīļākā ikdienas sastāvdaļa. Dieva spēkā esmu tikusi galā arī ar nepiedošanu cilvēkiem. Ja jūtu, ka kaut kas sāk aizķerties, uzreiz uzticu to Dievam. Ir uzlabojušās arī attiecības ar līdzcilvēkiem un ģimeni, vairs nevēlos kontrolēt, manipulēt, nav nepamatotas bailes pazaudēt sev tuvos, nepieķeros tik ļoti, un nav arī dusmu izvirdumu. Līdz ar emocionālo problēmu atrisināšanu, ir pārgājusi arī veģetatīvā distonija un sirds aritmija. Jūtos tiešām labi un jēgpilni, jo zinu, ka mans ceļš ved uz debesīm. Un es novēlu ikkatram atdot visas savas problēmas Dievam, ticēt un turpināt paļauties uz Viņu līdz galam. Agrāk vai vēlāk katrs saņems savu dziedināšanu, ja turpinās ticēt. Svarīgi ir ieguldīt laiku attiecībās ar Dievu un būt sadraudzībā ar kristiešiem.

Ineses Loginas liecību pierakstīja Evija Šmatova un rediģēja draudzes “Kristus Pasaulei” redakcija