Aivar, jau no pusaudžu gadiem tu esi cīnījies ar veģetatīvo distoniju. Pastāsti, kā tā sākās?

Bērnībā vienmēr esmu bijis aktīvs bērns, un kopš piecu gadu nodarbojos ar futbolu. Kādā nodarbības reizē man sāka trūkt elpa, un likās, ka smoku. Vienlaicīgi sākās arī nepamatots uztraukums, pat panika. Šādi simptomi sāka atkārtoties arvien biežāk. Nevarēju saprast uztraukuma cēloni un kāpēc trūka elpa. Vēlāk sāka parādīties arī neizskaidrojamas sāpes krūtīs, dedzinoša sajūta, kas lika neērti justies. Mazākie pārdzīvojumi vai domas par kādu svarīgu situāciju izsauca panikas lēkmi – gan skolā, runājot ar atbildīgu personu, gan darbā – pieļaujot kļūdas. Citreiz uztraukumam vispār nebija nekāda pamata. Tāpat arī  visu ņēmu pie sirds un ļoti pārdzīvoju. Ikdienā saskāros arī ar nopietnu nogurumu, kas traucēja efektīvi veikt manus pienākumus. Sportojot trenažieru zālē, grūti bija redzēt panākumus – man nepieauga muskuļu masa, lai gan darbojos ļoti aktīvi. Šo simptomu dēļ kļuvu par diezgan nervozu un nemierīgu cilvēku, bija grūti būt atvērtam un pozitīvam, jo nemitīgās panikas lēkmes un nogurums traucēja man pilnveidoties un attīstīties.  Bija bailes izmēģināt jaunas lietas, sākt kaut ko mainīt, šķita, ka stāvu uz vietas.

Vai biji vērsies arī pēc palīdzības pie mediķiem?

Naktīs man sāka trūkt elpa, šķita, ka tūlīt nosmakšu – mēģināju padzerties ūdeni, tvert pēc gaisa, bet nekas nelīdzēja. Tam sekoja arī panikas lēkme. Tādos gadījumos es zvanīju ātrajai palīdzībai. Kad tā ieradās, ārsti man iedeva nomierinošas zāles, pēc kurām palika labāk. Es devos arī pie ģimenes ārsta, kurš izteica aizdomas, ka tā varētu būt veģetatīvā distonija. Taču, kā zināms, šīs slimības cēlonis un ārstēšana vēl nav noskaidroti. Tādēļ es turpināju ar šo kaiti sadzīvot.

Vai tu mēģināji pats cīnīties ar simptomiem?

Es visu laiku centos sevi nodarbināt un nomierināt, piemēram, sportojot. Mēdzu skriet, klausoties austiņās mūziku, centos nepalikt viens, meklēju, ar ko varētu satikties, parunāt, pavadīju laiku ar draugiem. Šādos mirkļos simptomi nebija izteikti, tāpat arī uztraukumam nebija pamata. Tomēr kopumā  tas neko neatrisināja.

Pēc draudzes trīs dienu semināra jeb inkaunterā tu piedzīvoji izmaiņas. Pastāsti, kā tas notika!

Draudzes trīs dienu seminārā ir iespēja tikt atbrīvotam no dažādām slimībām – par katru cilvēku tiek individuāli aizlūgts. Tieši, pirms doties uz inkaunteru, piedzīvoju kārtējo lēkmi. Man trūka elpa, sākās panikas lēkme, domāju, ka “atstiepšu kājas”. Kopā ar mājas grupiņas cilvēkiem pa telefonu lūdzām Dievu, un panikas lēkme pārgāja.

Nākamajā dienā devos uz inkaunteru. Savu vajadzību pierakstīju anketā un kalpotāji par mani aizlūdza. Atbraucot mājās, turpināju lūgt un apliecināt savu dziedināšanu. Iepriekš Dievs mani bija dziedinājis no traumas un tāpēc es ticēju, ka arī šo slimību Dievs var dziedināt. Pēc inkauntera panikas lēkmes un elpas trūkums vairs nav atkārtojušies, un arī uz lietām kopumā reaģēju mierīgāk. Man vairs nav sāpes krūtīs un dedzinoša sajūta. Ir pazudušas arī bailes par sevi vai bailes pieņemt izaicinājumu un uzsākt kaut ko jaunu. Piemēram, agrāk nebiju pieļāvis domu, ka varētu strādāt jomā, kurā šobrīd darbojos. Saprotu, ka manī ir notikušas lielas izmaiņas un ka daru lietas, kuras agrāk nebūtu uzdrošinājies. Esmu kļuvis arī atvērtāks, brīvāks, neesmu vairs tik noslēgts. Šobrīd uz dzīvi skatos daudz pozitīvak. Ir pazudis arī nepatīkamais nogurums, kura dēļ agrāk nespēju paveikt tik daudz, cik vēlos. Šobrīd esmu enerģijas pilns – aktīvi piedalos draudzes pasākumos, veicu dažādus pienākumus draudzē, tāpat arī nopietni nodarbojos ar sportu. Ikdienā lasu Bībeli un lūdzu, esmu piedzīvojis reālu dziedināšanu no veģetatīvās distonijas, par kuru esmu pateicīgs Dievam!

Ko tu ieteiktu cilvēkiem ar līdzīgām problēmām, ar kurām biji saskāries?

Noteikti ieteiktu doties uz trīs dienu semināru jeb inkaunteru, kura laikā būs ne tikai iespēja atbrīvoties no slimībām, bet arī iepazīt Dievu! Ticiet, ka Dievs to spēj, un jūs noteikti saņemsiet dziedināšanu!

Aivara Riherta liecību pierakstīja Kristīne Krapāne

Rediģēja Kristus Pasaulei redakcija