Ikvienam zināms, kādu kaitējumu smēķēšana nodara veselībai un izskatam, tomēr trešā daļa Latvijas iedzīvotāju piekopj šo netikumu un nevēlas vai nespēj saviem spēkiem no tā atbrīvoties. Laura savu pirmo cigareti pamēģināja 11 gadu vecumā, un tas izvērtās par 13 gadus ilgu atkarību, no kuras viņa atbrīvojās vienīgi tad, kad iepazina Dievu un Viņš deva spēku šim kaitīgajam ieradumam pielikt punktu.

„Atceros, ka savu pirmo cigareti kopā ar draudzenēm pamēģināju 5. klasē. Pēc kāda laika smēķēšanai pievērsos „tā kārtīgi”, dienā dodoties pīpēt vairākas reizes. Ar draudzenēm bijām atradušas nomaļu vietiņu, kurā paslēpties, jo negribējām, lai kāds mūs pieķer. Laikā, kad augu, veikalā iegādāties cigaretes bija viegli – dokumentus neviens nepārbaudīja, un, lai dabūtu kāroto, pietika pateikt vien „tētis atsūtīja nopirkt”.

Man ļoti patika sajūtas, ko izraisīja smēķēšana, tādēļ tā ātri kļuva par atkarību. Lai arī tā bija patīkama nodarbe, iekšēji es izjutu kaunu, jo uzskatīju, ka meitene ar cigareti zobos neizskatās diez ko pievilcīgi. Zināju, kādu postu smēķēšana nodara veselībai un ļoti uztraucos par savu izskatu – sejas ādas krāsu, nepatīkamo elpu un krunkām, kuras šī kaitīgā ieraduma dēļ varētu parādīties ātrāk nekā vajadzētu. Lai arī negribēju sabojāt savu pašsajūtu un ātri novecot, tomēr no cigaretēm neatteicos.

Gadiem ejot, man bija izveidojušies savi smēķēšanas rituāli – ja kādam pusdienas sastāv no pirmā, otrā ēdiena un deserta, man šī saraksta noslēdzošā daļa bija cigarete. Arī tad, kad nervozēju, vienmēr devos uzvilkt kādu dūmu. Kad apprecējos un pasaulē nāca bērni, vēl aizvien smēķēju „pa kluso”. Lai bērni neredzētu, ko mamma dara, pīpējot vienmēr slēpos.

Lai arī ir grūti atteikties no tā, ko ļoti patīk darīt, ik pa laikam nolēmu cīnīties ar savu netikumu un izmēģināju dažādas metodes, diemžēl tās visas beidzās ar fiasko. Citreiz noturējos pat mēnesi, taču tas bija ļoti grūts un mokošs laiks, jo domas pastāvīgi atgriezās pie cigaretes, līdz kādā brīdī tā jau atkal tika aizsmēķēta. Izmēģināju arī nikotīna košļājamās gumijas, taču tās nepalīdzēja, jo es nespēju stingri turēties pie lēmuma atmest. Pīpēju jau 13 gadus un domāju, ka nekad to nepārstāšu, līdz brīdim, kad ienācu draudzē „Kristus Pasaulei” un sapratu, ka Dievs var dot man spēku pateikt cigaretēm nē!

Draudzē iemācījos lūgt Dievu un lasīt Bībeli, un tas kļuva par manas ikdienas sastāvdaļu. Es uzzināju, ka Dievs vēlas, lai atbildīgi izturamies pret savu ķermeni un veselību. Sapratu, ka man ir pilnībā jāatmet smēķēšana, tomēr tas nebija viegli. Tā bija liela cīņa ar domāšanu un ieradumiem, kas gadu gaitā bija ļoti nostiprinājušies, taču šoreiz es nolēmu iet līdz galam un uzvarēt. Brīžos, kad šķita, ka vairs nespēju izturēt, lūdzu un atbalstu meklēju Bībelē. Zināju, ka Dievs dod pārdabisku spēku uzvarēt ikvienas grūtības, kā arī apliecināju rakstu vietas, piemēram, „ja nu Dēls jūs darīs brīvus, jūs patiesi būsiet brīvi” (Jāņa 8:36). Laiks kopā ar Dievu un apziņa, ka šajā cīņā neesmu viena, palīdzēja man nekrist atpakaļ atkarības važās, un nu jau četrus gadus neesmu ne reizi uzpīpējusi! Lai arī sākotnēji kārdinājumi bija ļoti spēcīgi, ar laiku tie izzuda un šī atkarība vairs nevalda pār mani. Mani vairs nemoka domas par to, kā gribētos uzsmēķēt. Esmu laimīga, ka mana veselība tagad ir drošībā un arī ārējais izskats netiks sabojāts! Man vairs nav jāslapstās un „pa kluso” jāpīpē, jo esmu patiesi brīva!

Ja arī tu savu ikdienu nespēj iedomāties bez cigaretēm, tomēr vēlētos tikt no tām vaļā, vispirms iesaku tev meklēt Dievu – Viņš dienu no dienas pārveidos tavu domāšanu tā, ka būsi gatavs pieņemt lēmumu un cīnīties, lai to uzvarētu. Dievs dos tev spēku un arī tu kļūsi brīvs!” ar iedvesmojošu novēlējumu savu stāstu beidz Laura.

Lauras Arbidānes liecību pierakstīja Monta Gulbe