Mūsdienās arvien lielāku popularitāti iegūst dažādas austrumu reliģijas un mācības. Tas ir kā modes kliedziens, kaut kas jauns un eksotisks. Beātes ģimene pirms vairākiem gadiem pievērsās hinduismam, taču gaidītās svētības un miera vietā jauno meiteni pārņēma tukšuma sajūta un depresija. Viņai nācās atzīt, ka gaidītās apskaidrības vietā ir iemantotas nopietnas dvēseles problēmas, no kurām pati saviem spēkiem nespēj tikt vaļā. Tad, kad Beāte nonāca draudzē “Kristus Pasaulei”, viņa ieguva patiesu laimi un brīvību. Nu jau vairākus gadus viņa regulāri piedalās draudzes dievkalpojumos, Beāte kalpo slavēšanas komandā un viņas dzīve ir ļoti izmainījusies. Nelielā sarunā jaunā meitene stāsta par pārmaiņām, kas nāca pēc tam, kad viņa atdeva savu dzīvi Jēzum Kristum.

Pasaulē ir daudz dažādu reliģiju. Kāpēc tu izvēlējies tieši hinduismu?

“Kopš bērnības ticēju, ka ir Dievs vai kaut kas augstāks, taču dziļākas intereses man par ticības lietām nebija. Baznīcā biju labi, ja pāris reizes, ceremonijas un rituāli tur likās nesaprotami un neinteresanti.

Taču, kad man bija 12 gadi, vecāki nopietni pievērsās hinduismam. Mājās visu laiku skanēja mantras un tā bija pilna ar indiešu dievu attēliem. Reiz viņi aizbrauca uz Indiju un apmeklēja turienes tempļus. Arī es kā maza meitene tiku iesaistīta šajās aktivitātēs, nodarbojos ar jogu un pielūdzu viņu svētbildes. Kopā ar paziņām pagalmā veicām dažādus rituālus un ziedojām šīm dievībām rīsus.

Sākumā šo mācību pieņēmu un domāju, ka kāds no indiešu dieviem arī man dos veiksmi un panākumus dzīvē. Vecāki bija pārveduši no Indijas mazu zilonīša figūriņu, veltītu īpaši man. Nēsāju šo talismanu sev līdzi, sevišķi, ja skolā bija kādi eksāmeni vai ieskaites. Ja aizmirsu figūriņu mājās, vēl pirms pārbaudījuma mani pārņēma nolemtības sajūta un es bailēs domāju, ka noteikti pārbaudījumu nenokārtošu. Daži rituāli, kas bija jāveic konkrētam dievam, lai būtu svētīts, bija diezgan muļķīgi. Piemēram, septiņas dienas pēc kārtas vajadzēja aiznest uz kristiešu dievnamu banānu. Viņi mācīja, ka, izpildot šādas dīvainas darbības, var saņemt konkrētu svētību. Man jau toreiz tas viss sāka likties diezgan nesaprotami un es pirmo reizi aizdomājos, vai šī ticība maz ir ņemama nopietni.”

Vai šie indiešu dievi ienesa tavā dzīvē kādas izmaiņas?

“Hinduismā ir neskaitāmi daudz dievu un augstāku garīgu būtņu, kas pārvalda dažādas cilvēka dzīves jomas, un katram ir jāveic noteikts rituāls, tad konkrētajā jomā viss būšot labi. Cilvēki šajā ticībā koncentrējas uz svētībām un uz to, lai personīgajā dzīvē saņemtu no garīgās pasaules veiksmi un labklājību, taču tā nesakārto cilvēka iekšējo pasauli.

Tieši ap to laiku, kad es un mana ģimene ieslīgām šajā reliģijā, man sākās rakstura problēmas. Kaut arī piekopu šo austrumu garīgumu, tas netraucēja turēt naidu uz daudziem cilvēkiem un vēlēties darīt viņiem pāri. Īpaši tas izpaudās pret tiem, kurus jau tā apcēla un pazemoja citi bērni. Bieži es biju tā, kas klasē pamudināja pārējos pazemot vājāko. Tas man pašai lika justies spēcīgākai un nozīmīgākai. Kaut arī indieši tic karmas likumam, tam, ka nākamajās dzīvēs nāksies izpirkt šajā dzīvē pastrādātos ļaunos darbus, es to neņēmu nopietni un katrā ziņā manu dzīvi šī ticība neizmainīja.

Mēdzu nodarboties arī ar okultismu, darbinot diegā iekārtu gredzenu. Kad es uzdevu jautājumus gariem, svārsts tiešām kustējās un deva atbildes. Hinduismā šādi kontaktējas ar garīgo pasauli un pieņem svarīgus lēmumus. Biju meitene ar spilgtu iztēli, lasīju daudz fantastikas žanra grāmatas un ilgojos dzīvot tādā pasaulē, kur visas manas fantāzijas būtu realitāte. Nezināju, ka visas šīs lietas cilvēka dzīvē atstāj ļoti nopietnas un negatīvas sekas. Patiesībā es pati biju pretrunu pilna un to ļoti labi apzinājos. Ārēji es likos pieklājīga un apgarota, taču skolā varēju būt nesavaldīga, rupji lamāties un izgāzt dusmas uz vājākiem bērniem. Biju veģetāriete, mīlēju dzīvniekus un tajā pašā laikā tas man netraucēja ienīst un pat terorizēt cilvēkus sev apkārt. Pamazām mani sāka mākt depresija, iekšēja tukšuma sajūta, jo neredzēju savai dzīvei nākotni un jēgu. Parādījās arī problēmas ar alkoholu. No sākuma es sāku iedzert vienaudžu vidū, lai spētu atraisīties un iekļauties viņu kompānijā. Pēc tam uzgāju alkohola pudeli mājās un sāku pamazām to tukšot, vecākiem to pat nenojaušot. Pavisam drīz tas izvērtās par diezgan nopietnu ieradumu.

Kā tu atradi ceļu pie Jēzus?

“Stāsts par to, kā es atnācu uz draudzi “Kristus Pasaulei”, ir ļoti interesants. Mamma zvanīja savai ārstei, lai saņemtu konsultāciju par veselības problēmām, bet sajauca telefona numurus un piezvanīja pavisam citai sievietei, kurai ir tāds pats vārds, kā viņas ārstei. Šī sieviete ir ticīgs cilvēks un nesenā pagātnē piedzīvojusi dziedināšanu no vēža ceturtajā stadijā.  Mēs iepazināmies un mani ļoti ieinteresēja šīs sievietes dzīves stāsts. Tieši pēc nedēļas draudzē “Kristus Pasaulei” bija dziedināšanas dievkalpojums un viņa uzaicināja mūs uz šo pasākumu.

Mācītājs dievkalpojumā sludināja, ka Dievs var atbrīvot no ikvienas atkarības vai slimības, un Viņš vēlas, lai mēs katrs iegūstam brīvību no visām problēmām un lai mūsu dzīve izmainās. Tas man bija kaut kas jauns. Es uzzināju arī, ka debesis un elle ir realitāte un ka nav nekādas daudzas nākamās dzīves, kurās varēs labot šeit, uz zemes, sastrādātās kļūdas. Man ir tikai šī dzīve un pēc nāves būs jāatbild Dieva priekšā. Kur es nonākšu pēc nāves? Sapratu, ka mana dzīve, neraugoties uz visiem indiešu dieviem, ved pretīm bezdibenim un ka man ir nepieciešams Glābējs. Pēc svētrunas atsaucos aicinājumam atdot savu dzīvi Jēzum Kristum. Dievkalpojumā mani visvairāk uzrunāja cilvēku liecības, kā Dievs pavisam reāli izmaina dzīves. Arī es to vēlējos piedzīvot, jo austrumu reliģijās es to neredzēju. Apzinājos, ka hinduisms ir maldi. Sāku regulāri apmeklēt gan draudzi, gan mājas grupiņu, jo ievēroju, ka šeit patiesi mainās cilvēku dzīves. Pēc dažām nedēļām bija draudzes seminārs inkaunters un man bija iespēja tajā piedalīties. Šajā pasākumā nolēmu mainīt savu attieksmi pret cilvēkiem, atteikties no vēlmes citus pazemot, lai sevi paaugstinātu. Tika lūgts arī par atbrīvošanu no atkarībām un okultisma ietekmes, un es piedzīvoju brīvību. Kopš tā laika zudusi vēlme pēc alkohola, tieksmi pēc grādīgiem dzērieniem Dievs paņēma nost kā ar roku.”

Inkaunterā tu pieņēmi lēmumus. Kas notika pēc tam?

Sāku mācīties būt savaldīga, bija jāizmaina sava leksika, jāizmet no sava vārdu krājuma visi lamu vārdi. Daudz lūdzu Dievu, lai Viņš palīdz man izmainīt savu raksturu un ik dienas mainīties uz labo pusi. Arvien vairāk iesaistoties draudzes dzīvē un kalpošanā, manā prātā vairs nav vietas ļaunām un agresīvām domām, jo ir notikušas iekšējas izmaiņas. Ja ir kādas domstarpības, uzreiz “nebliežu” pretī, kā darīju agrāk. No manas dzīves aizgājusi vēlme sevi par katru cenu izcelt, vairs nav vēlēšanās darīt sliktu un pazemot cilvēkus. Redzot pārmaiņas pie manis, arī mamma sāka ticēt Dievam.

Vislielākās izmaiņas piedzīvoju tad, kad sāku regulāri lūgt Dievu un lasīt Bībeli. Mani iedvesmoja grupiņas vadītājas apņēmība celties agri katru rītu, lai meklētu Dievu lūgšanā. Arī es tā sāku darīt, un mana sirds ir piepildīta ar Dieva prieku, esmu laimīga. Manī ir liela drošība un pārliecība par rītdienu, ir aizgājusi tukšuma sajūta. Tagad manai dzīvei ir saturs un jēga. Lai ko es arī darītu, vienmēr zinu, ka Dievs man ir blakus. Esmu atradusi piepildījumu savai dzīvei. Tagad es kalpoju Dievam un arī cilvēkiem, stāstot viņiem par Dieva mīlestību.”

Ko tu novēlētu tiem, kuri meklē laimi un mieru?

“Atdod savu dzīvi Jēzum Kristum un piedzīvo izmaiņas!”

Beātes Meirānes liecību pierakstīja Artūrs Danenbaums