Svētais Gars, es lūdzu pēc Tavas palīdzības un vadības, lai katrs vārds ir Tevis apzīmogots un parakstīts Jēzus Kristus Vārdā! Es lūdzu, ka mēs to pieņemam, maināmies un gūstam uzvaras! Lai nāk Tava valstība, lai mēs augļojamies un vairojamies un nesam slavu Tev. Lai nāk Tava Valstība, Dievs, mūsu zemē un mūsu tautā.

Sagatavojies, jo to, ko tu tagad lasīsi, tu vari arī neizturēt. Un uzreiz es vēlos tev teikt – nekā personīga! Ja tas tevi tik personīgi aizskars, ka tev negribēsies vairāk nākt uz dievkalpojumiem, tad zini, ka tev ir emocionālas traumas vai problēmas vai arī tu nepareizi saproti to, ko Dieva vārds saka un mācītājs runā, un tu nepareizi tulko cilvēku attieksmi pret sevi. Tādā gadījumā tev ir problēmas, kuras tev pašam ir jārisina. Vakar mēs bijām Saldus draudzē, kura svinēja piecu gadu jubileju. Pieci gadi un piecdesmit cilvēki. Šo sprediķi es sākotnēji no Dieva saņēmu Saldus draudzei, taču man bija aizdomas, ka arī Rīgas draudzei kas tāds ir vajadzīgs. Vakar pēc dievkalpojuma kāda meitene tā arī pateica: “Es nekad vairāk nenākšu uz šo draudzi.” Varbūt arī Rīgā kāds neizturēs, bet tā būs viņa paša problēma. Es nevienu nevēlos aizvainot personīgi. Ja tevi kaut kas aizvainos, tas ir tevis paša lepnums vai Dieva vārds, kuru tu negribi uzņemt un pieņemt.

Starp citu, pagājušajā dievkalpojumā svētrunas tēma bija “Sirdsapziņas anatomija”, es to gatavoju, izpētīju un pārdomāju, un man šī tēma ir pavisam skaidra, un tagad man ir vieglāk dzīvot un esmu kļuvis stiprāks. Es labāk izprotu savus mērķus un izjūtas un spēju pieņemt labākus un precīzākus lēmumus, pildīt Dieva gribu un būt svētītam. Tajā pašā laikā es zinu, ka daudziem šī tēma tik viegli neaizgāja, un es zinu iemeslu, kāpēc tas tā ir. Patiesībā tik vienkāršu tēmu nav iespējams nesaprast; svētrunas kodols bija par to, ka nevajag vadīties pēc sajūtām, bet vajag vadīties pēc Dieva vārda. Vai tu grupiņā iztirzāji šo tēmu? Vai arī tev bija grūti to saprast? Liela daļa cilvēku, kuri neizprata “Sirdsapziņas anatomiju”, negrib vadīties pēc Dieva vārda, bet joprojām grib vadīties pēc savām emocijām jeb izjūtām (“Man sirds saka… Man Svētais Gars saka…”), kurās bieži vien ir sviests un haoss. Bingo, es trāpīju tieši desmitniekā! Jēzus tā arī saka: “Skatīdamies viņi skatīsies, bet neredzēs. Klausīdamies viņi klausīsies, bet nedzirdēs un nesapratīs.” Kāpēc? Jo viņi negrib to dzirdēt. Ko darīja jūdi, kad Stefans runāja uz viņiem Dieva vārdu? Jūdu farizeji bija sapulcējušies ap Stefanu un gribēja viņu nomētāt ar akmeņiem. Stefans sludināja, skatījās uz debesīm un teica: “Lūk, es redzu debesis atvērtas un Dieva Dēlu stāvam!” Viņš runā Dieva vārdu, kas ir adresēts tieši jūdiem, bet ko viņi darīja? Jūdi aizspieda ausis. Problēma nav tajā, ka cilvēki nesaprot, bet tajā, ka negrib dzirdēt un negrib saprast. “Es gribu dzīvot tā, kā es gribu dzīvot, un lieciet mani mierā!” Dievs tevi nekad neliks mierā! Ja tu esi Viņu iepazinis un dzirdējis Viņa vārdu, Viņš tevi nekad neliks mierā.Man ļoti žēl, ja tu nevarēsi saprast šo tēmu. Tādā gadījumā tev ir garīgas, emocionālas un prāta problēmas.

“Bet Israēla bērni joprojām darīja to, kas bija ļauns Tā Kunga acīs; tad Tas Kungs pastiprināja Eglona, Moāba ķēniņa, varu pār Israēlu, tāpēc ka tie darīja to, kas bija ļauns Tā Kunga acīs. Un viņš sapulcināja pie sevis Amona bērnus un Amaleku, cēlās un sakāva Israēlu, un viņi ieņēma Temarimu. Un Israēla bērni kalpoja Eglonam, Moāba ķēniņam, astoņpadsmit gadus. Tad Israēla bērni piesauca To Kungu, un Tas Kungs lika celties no viņiem glābējam Ehudam, Geras dēlam, no Benjamīna cilts; šis vīrs bija kreilis, un Israēla bērni caur viņu sūtīja nodevas Eglonam, Moāba ķēniņam. Un Ehuds sev izkala abpus griezīgu zobenu, olekti garu, un viņš to apjoza zem savām drēbēm pie savas labās puses gurniem. Un viņš nonesa Eglonam, Moāba ķēniņam, nodevas; bet Eglons bija ļoti resns vīrs. Kad Ehuds bija nodevas nodevis, tad viņš atlaida ļaudis, kas bija nodevas nesuši. Bet viņš pats griezās atpakaļ no elku stabiem, kas ir Gilgalas tuvumā, un sacīja: “Man ir kāda slepena vēsts jānodod tev, ķēniņ.” Un tas sacīja: “Klusu!” Tad visi viņa kalpi, kuri ap viņu stāvēja, izgāja ārā. Ehuds iegāja pie viņa, bet viņš sēdēja vēsā augštelpā, kura bija viņam atsevišķi nodalīta, un Ehuds viņam sacīja: “Man ir tev jānodod Dieva vēstījums!” Tad Eglons piecēlās no sava sēdekļa. Un Ehuds izstiepa savu kreiso roku un satvēra zobenu no labajiem sāniem un iedūra to viņam vēderā, ka gan asmens, gan spals iegāja viņā, un tauki ieslēdza asmeni, jo viņš neizvilka zobenu no viņa ķermeņa. Tad Ehuds iznāca stabu ailē, aizvēra aiz sevis augštelpas durvis un aizslēdza tās. Kad viņš bija izgājis ārā, tad Eglona kalpi nāca un redzēja, un, lūk, augšējās istabas durvis bija aizslēgtas, un tie sprieda: “Viņš laikam atvieglojas vēsās telpas atsevišķā nodalījumā.” Viņi gaidīja diezgan ilgi, ka paši apkaunējās, un redzi, tomēr viņš neatvēra augštelpas durvis, tad tie ņēma atslēgu un atslēdza tās, un redzi, viņu kungs gulēja zemē beigts. Bet Ehuds izbēga; kamēr tie tur gaidīja, viņš jau bija pagājis garām elku stabiem un aizbēga Seīra virzienā. Un, kad viņš tur nonāca, viņš pūta tauri Efraima kalnos, un Israēla bērni devās lejup kopā ar viņu no Efraima kalniem, un viņš bija viņu priekšgalā. Un viņš tiem sacīja: “Steidzieties man līdzi, jo Tas Kungs ir jūsu ienaidniekus, Moāba ļaudis, nodevis jūsu rokā!” Un tie devās viņam līdzi no kalna lejā un atņēma moābiešiem Jordānas braslu, un tie neļāva nevienam iet pāri. Toreiz viņi nogalināja ap desmittūkstoš moābiešu vīru, kas visi bija krietni un spēcīgi karotāji, un neviens neizglābās. Tā Moābs tika tanī dienā pazemots un pakļauts Israēla bērnu varai, un zemei bija miers astoņdesmit gadus.” (Soģu grāmata 3:12-30)

Mozus izveda Izraēlu no Ēģiptes zemes un kļuva par tautas vadītāju, vienlaicīgi arī priesteri un ķēniņu. Pēc Mozus nāca Jozua, un pēc Jozua dažādi cilvēki, kurus sauca par soģiem. Ilgākā laika posmā Izraēlā notika vispārēja atkrišana, bet ik pa laikam Dievs pacēla kādu cilvēku, kas vismaz kaut kā izvilka tautu uz izdzīvošanas robežas. Piemēram, Simsons un Gideons. Un viens no tādiem cilvēkiem bija arī Ehuds. Tie ir ļoti, ļoti seni laiki, ķēniņš Dāvids vēl nebija dzimis, un Dieva tauta bija tā kārtīgi atkritusi no Dieva. Viņi pielūdza elkus (kokus, mēnesi, sauli) un visus tos dievus, kas bija apkārtējām tautām, un aizmirsa kalpot Jehovam – Dievam, kas ir radījis debesis un zemi un izveda viņus no Ēģiptes zemes. Kā rīkojās Dievs? Viņš patiesībā neko nedarīja. Kā patiesībā ir ar to, kā rīkojas Dievs? Man vakar stāstīja anekdoti no dzīves. Kāds vīrietis bija aizgājis uz slepenu pagrīdes draudzi, kura nekur nav reģistrēta. Es nesaku, ka automātiski tie ir bezdievji, bet viņiem noteikti ir savs piesitiens. Pie viņa pienāca kāds brālis ar trakām acīm un nopietni teica: “Es redzēju sapni. Tu jāji uz melna zirga. Dievs tevi sūtīs uz elli.” Dievs viņu nav aizsūtījis uz nekādu elli, bet atsūtīja uz draudzi “Kristus Pasaulei”, un viņš dzīvo labi. Patiesība ir tāda, ka Dievs nevienu uz elli nesūta, un nevajag vadīties pēc sapņiem, jo visam kritērijs ir tikai un vienīgi Dieva vārds un katra cilvēka personīgas attiecības ar Dievu. Cilvēkiem ir nepareiza sapratne par to, kāds ir Dievs. Viņš ir labs! Ja Izraēls atkrīt no Viņa, ja cilvēks atkrīt no Viņa, Dievs nerīkojas, Viņš vienkārši nevar būt ar tevi. Dievs paiet malā, Viņš ir džentlmenis, mīlestība. Kas notiek? Cilvēka dzīvē, kurā nav Dieva apsardzības, tiek dota vieta velnam. Bībele saka: “Nedodiet vietu velnam,” bet mēs reizēm dodam, sākas elku pielūgšana, atkrišana, neregulāras attiecības ar Dievu, nav evaņģelizācijas, parādās dažādi grēki, jo Dievs ir pagājis malā, un cilvēks sāk “baudīt” pasaules labumus.

Arī Izraēla gadījumā Dievs pagāja malā. Ap Izraēlu dzīvoja dažādas agresīvas tautas, elku pielūdzēji un bērnu upurētāji, kas tūlīt izmantoja šo izdevību un iebruka Izraēlā. Vecās Derības laikā tas notika cikliski – Izraēls grēko, Dievs paiet malā, nav Viņa apsardzības, un velna karapulki ir klāt. Tā notika arī soģa Ehuda laikā. Dievs pastiprināja Eglona, Moāba ķēniņa varu pār Izraēlu. Eglons sapulcināja amoniešu un amalekiešu karaspēku, cēlās, sakāva un ieņēma Izraēlu. Un Izraēls kalpoja Eglonam astoņpadsmit gadus. To var salīdzināt ar padomju laikiem Latvijā un vairākkārtēju okupāciju. Nāk karš, un okupētā valsts maksā nodevas pakļāvējam. Tu zini, ka padomju laikos Latvijā nebija gaļas? Visa gaļa tika sakrauta vagonos un izvesta uz Krieviju. Visiem bija jāstrādā, un nauda kaut cik bija, bet nopirkt neko nevarēja, viss tika izvests, tās bija savā ziņā nodevas. Jebkurš okupants pats nevar pārvaldīt valsti, viņš atstāj vietējos kangarus jeb ielikteņus, kuri dara to, ko grib okupācijas režīms.

Izraēls Eglonam maksāja nodevas, tauta bija nospiesta un sauca uz To Kungu. Dievs pacēla Ehudu, viņš bija svaidīts cilvēks, kurš bija tas, kurš piegādāja nodevas Eglonam. Ehuds sev izkala abpusgriezīgu zobenu, olekti garu, un apjoza zem savām drēbēm pie labajiem sāniem, jo viņš bija kreilis. Viņš noslēpa šo zobenu pie saviem gurniem un devās piegādāt nodevas Moāba ķēniņam. Un par Eglonu ir teikta viena lieta – viņš bija ļoti resns vīrs. Ja Bībelē ir teiks, ka viņš bija ļoti resns, tas nozīmē, ka viņš bija ļoti resns. Kad Ehuds bija nodevis nodevas, viņš teica ķēniņam: “Man tev ir jānodod kāda slepena ziņa.” Eglons teica: “Klusu,” izdzina visus ārā. Galms un miesassardze izgāja ārā. Slepena vēsts no kaut kāda Ehuda, faktiski no ienaidnieka, kuru viņš pats bija paverdzinājis. Eglons devās uz atsevišķi viņam nodalītu augštelpu, tur bija vēsāk. Ļoti resns ir ļoti resns, un tādam visu laiku tek sviedri. Es zinu kādu ļoti resnu amerikāņu sludinātāju, kurš sludinot visu laiku slaucīja sviedrus, un ne jau kabatas lakatā, bet dvielī. Eglons nevarēja normāli dzīvot, viņam sirds stājās, artrīts, podagra, cukura diabēts – tās visas ir aptaukošanās sekas. Tā viņš atradās tajā vēsajā istabā, ožu un modrību pazaudējis cilvēks. Viņš paņēma savu resno ķermeni, lai saņemtu vēsti no Dieva. Kāda bija vēsts no Dieva? Ehuds izvilka zobenu un iedūra Eglonam resnajā vēderā tā, ka gan asmens, gan spals iegāja viņā, un tauki ieslēdza asmeni, jo viņš neizvilka zobenu no viņa ķermeņa. Ir rakstīts, ka Ehuda zobens bija vienu olekti garš. Viena olekts ir 53,75 cm. Tad nu iedomājies, ka šādu zobenu ar visu spalu Eglonam iegrūda vēderā tā, ka pat nevarēja pamanīt. Un tas vēl nav viss. Ehuds izgāja ārā, no otras puses aizslēdza durvis un mierīgi aizgāja prom. Eglona kalpi nesaprata, ko viņš tik ilgi dara savā vēsajā istabā, varbūt ir iesnaudies. Tad viņi atslēdza durvis ar savām atslēgām, bet ķēniņš jau gulēja zemē beigts. Tajā laikā Ehuds jau ir izsūtījis trauksmes signālus un sacēlis kājās Izraēlu, kas sacēlās pret Moābu un sakāva to. Tajā dienā viņi nogalināja desmit tūkstošus labi apmācītu moābiešu karavīru. No šī notikuma Izraēls atguva brīvību no svešzemju okupantiem uz astoņdesmit gadiem.

Ko izraisa aptaukošanās? Ko par to saka veselības speciālisti? Pirmkārt, aptaukošanās ir slimība. Aptaukošanās sākumā ir apgrūtināta staigāšana. Iedomājies, tas ir tikai sākumā. Tad, kad ķēniņš Eglons pamanīja pirmās aptaukošanās pazīmes, tad grūtāk kļuva staigāt. Turklāt ir vēl muguras sāpes un nogurums. Uzreiz vairākas problēmas. Vai tā var normāli dzīvot? Tikai tāpēc, ka viņš nepareizi ēd un nav fiziskas aktivitātes. Saasinās ādas un elpošanas slimības. Ja svaru nesamazina, tad, lūk, kas notiek – vielmaiņas traucējumu rezultātā organismā palielinās cukura līmenis, un tas var izraisīt cukura diabētu, paaugstināts holesterīna līmenis asinīs veicina asteoskrelozes attīstību, var attīstīties podagra, bieži vērojams arī paaugstināts vai pazemināts asinsspiediens, vēnu pārslodze, liels risks saslimt ar sirds slimībām, sirds vājumu, sirds tauku distrofiju. Jaunums būs tiem, kas grib notievēt, – nevar neēst nemaz. Arī tad, ja ēd maz, tad tas tiek patērēts taukaudu uzturēšanai. Un visam citam netiek nekas – ne smadzenēm, ne muskuļiem, ne orgāniem. Nepietiek barības vielas. Aptaukošanās – tā ir kā vēzis.

Pārāk maz mēs pievēršam uzmanību fiziskajai veselībai, bet sprediķis nav par fizisko veselību. Bet gan par garīgo veselību. Es ceru, ka tu saskatīsi kaut ko. Ja pamatā pie aptaukošanos ir vainīgs mazkustīgums jeb nav fiziskās aktivitātes un ir nepareizs uzturs, tad kristietim un Dieva bērnam tāpat ir ar Dieva vārdu. Ja nav pietiekama barība, Dieva vārds, ja tu neuzņem veselīgi Dieva vārdu un neesi veselīgā draudzē regulāri, ja tu nekusties, neuzņemies kalpošanu, neevaņģelizē, ja tu pietiekami daudz neej pie cilvēkiem, tad arī iestājas tāda garīga aptaukošanās. Tam seko emocionālas problēmas, kam seko slimības, nabadzība un citas problēmas. Tas ir tāds nesabalansēts garīgais dzīvesveids. Un tas noteikti parādīsies arī fiziskajā dzīvesveidā. Gremošanas orgānu slimības – aknu, žultspūšļa bojājumi, žultsakmeņu slimības un zarnu muskulatūras tonusu vājums, aizcietējumi. Man liekas, tur ir tādas problēmas, ka nemaz nevarētu nosēdēt normāli mūsu dievkalpojumā. Rodas arī elpošanas traucējumi, jo tauku nogulsnējumi traucē normāli darboties elpošanai, samazinās plaušās ieplūstošā gaisa apjoms, rodas skābekļa trūkums, miegainība, galvassāpes, atmiņas traucējumi, miegā mēdz būt elpas aizture, krākšana, kustību un balsta aparāta traucējumi, ar laiku rodas pārmaiņas kaulu sistēmā, reimatiskas locītavu sāpes, artroze īpaši ceļu un gūžu locītavās, mugurkaula un kāju locītavu iekaisumi, pārmērīgs svars bojā perifēro nervu sistēmu, radot neirītus un radikulītus. Aptaukošanās var būt iemesls arī dažādām onkoloģiskām slimībām. Liels vairums vīriešu aptaukošanās izraisa risku saslimt ar prostatas vai taisnās zarnas vēzi, sievietēm – ar dzemdes, olnīcu, krūšu un žultspūšļa vēzi. Un tāpat arī neveiksmīgi mēģinājumi samazināt svaru, apkārtējās sabiedrības attieksme un citi faktori veicina nervu sistēmas traucējumu rašanos, nervozitāti, bezmiegu, nemieru, depresiju un dusmas.

Vai aptaukošanās rada problēmas visā tavā dzīvē? Atbilde ir viennozīmīgi JĀ visās sfērās. Un vai garīga aptaukošanās arī radīs problēmas? Vai tas arī neradīs līdzīgu efektu, ja nav pietiekošs, veselīgs uzturs, garīgais uzturs? Ja tu esi aizmirsis, ka Dievs tevi izglāba, lai tu ietu un darītu par mācekļiem visas tautas. Lai tas ir tavs dzīvesveids, ka tu kusties un dari. Dzīvesveids – meklēt Dievu un meklēt cilvēkus. Ja to neievēro, tad rodas garīga aptaukošanās un tam seko līdzīgas problēmas. Garīgas un arī fiziskas problēmas. Un ķēniņš Eglons, kurš pārvaldīja impēriju, – viņa apartamentos ienāca cilvēks ar zobenu, viņa ienaidnieks. Viņa miesassargi viņu nebija pienācīgi pārmeklējuši, viņš uzķērās uz kaut kādu Dieva vēsti, miesassargus izsūtīja ārā, kaut kādā iekštelpā knapi dzīvs ķēniņš sāka nesakarīgi domāt, galīgi pazaudējis bija modrību. Tātad, kas ir iemesls, ka viņš zaudēja savu dzīvību un savu impēriju? Aptaukošanās. Tāpat arī garīga aptaukošanās nav tikai garīga problēma, tā parādās arī visā tavā dzīvē.

Te būs interesanta statistika. Pirmā ziņa, ko lasu, ir par to, ka Latvija grimst nabadzībā, par ko runā kādā intervijā tiesību jurists Juris Jansons. Tur ir visas Eiropas statistika. Viņš arī saka, ka seši simti tūkstoši dzīvo uz nabadzības robežas Latvijā, tā ir otrā vieta Eiropā. Šajā intervijā viņš saka, ka sakne ir tajā, ka pabalsti tiek maksāti nesamērīgi, valdībai lielas algas un pabalsti ir mazi. Mēs visu laiku tā nevaram domāt, ka kāds ir vainīgs pie tā, ka alga ir tik maza. Vienkāršāk, protams, ir kādu vainot, piemēram, valdību. It kā būtu tāds burvju konts, no kurienes visiem izsniedz naudiņu. Bet zini, ka summa var augt tikai no veselīga biznesa, no veselīgiem latviešu uzņēmumiem. Lūk, šāds domāšanas veids faktiski ir arī latvietim. Bet tas vēl nav viss. Latvija grimst nabadzībā, tā ir statistika. Un tikai 10% dzīvo pārticībā. Un ir otrā ziņa – eirostatistika liecina, ka Latvijā ir aptaukojušos cilvēku pārsvars visā Eiropā. Iedomājies, Latvijā ir nabadzība, un ir aptaukošanās. Kā to savilkt kopā? Latvieši tā ēd, ka ir resni, bet tajā pašā laikā ir nabagi. Kā to var izskaidrot? 25% bērnu Latvijā ir liekā svara problēmas. Pilngadīgo grupā mums ir otrā vieta. Jo aptaukošanos izraisa nevis tas, cik tu esi bagāts vai nabags, bet gan nepareiza ēšana. Ja aptaukošanos izraisa nepietiekamas fiziskas aktivitātes, tad tas norāda uz latviešu domāšanas veidu un dzīvesstilu. Jeb drīzāk nedomājošo dzīvesveidu. Kāpēc pārtikušais anglis nav resnāks? Par Ameriku nerunāsim, tā nav Eiropa. Tāpēc, ka anglis zina vairāk par to, ko nozīmē pareiza ēšana un fiziskas aktivitātes. Šī problēma norāda uz vispārēju latviešu domāšanu visās dzīves sfērās, arī biznesā. Tas nozīmē, ka šī aptaukošanās producē nabadzību. Un, lūk, kāpēc Latvija ir nabadzībā un aptaukošanās problēmās. Šeit ir ļoti nopietni jāskrūvē vietā detaļas un skrūvītes.

2003.gadā es biju konferencē Berlīnē, un tur vācieši bija mums nosponsorējuši viesnīcu un brokastis katru rītu. Uz galda bija maizītes, siers, gaļa un ūdens. Tolaik es to nesapratu – kā klāt var dzert ūdeni? Jo biju pieradis dzert saldus dzērienus. Lūk, atšķirība starp vācieti un latvieti. Piemēram, ja man ir slikta dūša, tad es izdzeru pāris glāzes ūdens un man paliek labi. Tās ir kā zāles visam. Katru svētdienu, kad gatavoju sprediķi, tad dzeru ūdeni. Tātad mēs tikko noskaidrojām, ka roku rokā iet cilvēka vispārējā dzīves kvalitāte un aptaukošanās. Tāpat var pielīdzināt, ka garīga aptaukošanās iet roku rokā ar jebkāda veida problēmām – nabadzība, slimības, neauglība. Ar neauglību es domāju ne jau nespēju dzemdēt fiziskos bērnus, bet garīgo neauglību. Ka tu neej uz priekšu, tev nekas neizdodas, neprogresē.

„Jo cilvēks pats savu seju ir apklājis ar saviem taukiem un uzbriedinājis sev resnu vēderu.” (Ījaba grāmata 15:27)

Ījabs raksturo bezdievi kā cilvēku ar resnu vēderu. Bezdievība un tauku audzēšana iet roku rokā.

“Kad Ješurūns aptaukojās, viņš spēra, – tu kļuvi trekns un tukls, un resns, – tad viņš atstāja Dievu, savu radītāju, un nicināja savas pestīšanas klinti.” (5.Mozus grāmata 32:15)

Te ir domāts Izraēls un arī tu. Atkrišana no Dieva ir saistīta arī ar tauku audzēšanu.

“Taukajā sejā spīd viņu aizplūdušās acis, tajās atspoguļojas viņu sirds domas.” (Psalms 73:7)

Asafs raksturo bezdievīgos cilvēkus arī kā pārmērīgi aptaukojušos.

Nav svarīgi, cik tev ir kilogrami, sāc ar garīgo veselību. Sāc ar sabalansētu garīgo uzturu – Bībele un lūgšanas regulāri, Dieva vārds, sprediķus skaties vēlreiz. Evaņģelizācija regulāri kā dzīvesveids, nevis mācītājs teica, ka jāevaņģelizē un mēs būsim tik un tik līdz gada beigām. Neiespringsti uz cipariem. Meklē Dievu, tā ir tava dzīve, tavs dzīvesveids. Un meklē cilvēkus – brīvi un vienkārši. Tāpat arī ar aptaukošanos – ēd normālu pārtiku, sabalansēti, arī sporto, lai būtu sabalansēts dzīvesveids. Vienkārši dzīvo, cel savas mājas grupiņas un neiespringsti. Tam nav jābūt tā, ka tu darbojies, evaņģelizē, vadi grupiņu, bet tava darbība nav vērsta uz rezultātu. Līdzīgi kā sporta klubā cilvēki, kuri it kā darbojas, bet darbība nav vērsta uz rezultātu, tiek pļāpāts ar treneri, runāts pa telefonu.

Interesants piemērs: 100 gramos čipsu ir 550 kalorijas. Lai tu šīs kalorijas nodzītu, tev ir jāskrien vesela stunda. Kas notiek, ja tu trenējies, bet pēc tam uzēd čipsus? Vai tu vari tik daudz sevi noslogot treniņā, lai nodzītu visas uzēstās kalorijas? Visdrīzāk mums uzaugs ”čipsu pakas” visur tur, kur nevajag – uz vēdera, uz kājām, uz dibena un varbūt pat padusēs. Man patiešām žēl tos cilvēkus, kuri it kā cenšas nodzīt taukus sporta zālē, kā nu kurš māk. Cits pat normāli nevar uz vēdera nogulties, karājas it kā gaisā. Cik teļu dienā ir jāapēd, lai tādu vēderu uzaudzētu? Kāpēc vispār bija jānonāk līdz tādam nožēlojamam stāvoklim? Kur viņi bija agrāk? Draugi, tas faktiski ir nāves spriedums. Tāpat ir ar garīgo veselību. Garīgā aptaukošanās ir garīgais nāves spriedums.

Mums jāiet uz rezultātu. Visam mūsu dzīvēs ir jābūt sabalansētam, gan fiziskajām aktivitātēm, gan pareizai pārtikai.Kā ēd Alfas pārdevēja, kurai visa diena ir jāpavada darbā? Visticamāk, ka vienu reizi pa dienu un tā kārtīgi. Tas patiešām nav veselīgi, un tad nav jābrīnās, ka būs sekas – agri vai vēlu viņai sāks krāties tauki, jo organisms nodrošināsies, krās rezerves, tāpēc, ka nezina, kad būs nākamā ēdienreize. Draugi, kad dzirdu vārdu ”diēta”, man paliek nelabi, jo nav vajadzīgas nekādas diētas, vien pareizi sabalansēta pārtika. Tātad normāli sabalansēta pārtika nav diēta. Tā ir veselīga ēšana. Tu vari kustēties, cik tu gribi, bet, kamēr nesāksi normāli ēst, nebūs rezultāta. Kad dzirdu, ka cilvēki trenējas, lai nomestu svaru, un pēc tam neēd, mani pārņem šausmas, jo es zinu, kas ar viņiem var notikt. No kurienes organisms ņems enerģiju un no kurienes muskuļiem tiks piegādātas vajadzīgās vielas, lai vispār varētu uzturēt dzīvību? Vienīgi pēc kāda laika varēsim redzēt ”Buhenvaldes kultūristu”. Zini, ka olbaltumvielas dedzina taukus? Ko tas nozīmē? Tikai to, ka tam, kas grib nomest svaru, ir jāēd viss, bet pareizus produktus, piemēram, es plānoju neēst cūkgaļu. Tai nav jābūt galvenajā vietā. Labāk ēst zivis un vistu. Majonēzi un tamlīdzīgus produktus uzreiz var ”norakstīt”. Cilvēki bieži saka, ka viņiem negaršo tas un tas. Zini, kā ir? Tev garšos tas, ko tu ēdīsi. Ja sāksi ēst pārtiku bez sāls, sākumā tev tā šķitīs bezgaršīga, taču pēc nedēļas jau sāks iegaršoties, tu pieradīsi ēst bez sāls. Svarīgi ir, pie kā tu pats sevi esi pieradinājis. Pagājušo reizi bija tēma par sirdsapziņu, ka tas, ko es sevī esmu ielicis, tas arī man patiks. Jo arī garīgās lietas ir jāsabalansē, nekādas ”garīgās”diētas nepalīdzēs.

Ir dažādas draudzes un dažādas konfesijas. Mēs, protams, uzskatām, ka mūsu draudzes mācība ir vispareizākā. Visās konfesijās ir draudzes, kuras aug un kuras neaug. Tāpat arī ir mājas grupas, kuras aug un kuras neaug. Metode ir viena un tā pati. Vaina nav metodē. Vaina ir darbā uz rezultātu. Un nevis tāpēc, lai būtu cipari, bet tāpēc, ka tāds ir tavs dzīvesveids. Es tā dzīvoju, un man neviens to neatņems. Es gribu rezultātu, tāpēc nevaru ēst speķi pirms miega. Ja es gribu būt garīgi vesels, es nevaru skatīties visu pēc kārtas un atstāt novārtā lūgšanas un savu draudzes mācību.

Nolasīšu kādas uztura speciālistes teikto. Man Svētais Gars uzrāda, ka tas ir pareizi, ka es pareizi izprotu šīs lietas. Uztura speciāliste saka: „Pie manis vēršas ļoti daudz pacientu, kas ir ievērojuši diētas un to rezultātā ir sabojājuši vielmaiņu un veselību. Šobrīd nākas saskarties ar dikāna diētas upuriem. Par nožēlu, ikvienai populārai diētai – atkinsona, soutbīčas vai dīna orniša – diētai ir savi mīnusi, par kuriem autori, protams, nerunā. Diētu sekas ir osteoporoze, aknu, nieru slimības, cukura diabēts, žultsakmeņu veidošanās, muskuļu masas zudums, un tas nebūt nav viss. Par īpaši kaitīgām var nosaukt mono diētas jeb viena produkta diētas. Piemēram, ka ēd tikai kāpostus vai tikai augļus, vai tikai rīsus, vai dzer tikai pienu, vai esi visu mūžu vegāns. Ēd tikai cieti vārītas olas, un, pasarg’ Dievs, ja ola ir mīksti vārīta. Vispopulārākā kļūda ir apjomīgas ēdienreizes. Rezultāts ir tāds, ka ķermenis ir šokā, un visu apēsto noglabā rezervītē, jo nezina, kad sekos nākamā ēdienreize.”

Kā to varam attiecināt uz mūsu garīgo, emocionālo un intelektuālo stāvokli? Tu esi draudzē „Kristus Pasaulei”, un mūsu metode ir ļoti laba metode. Ja tev nav sabalansēts dzīvesveids, tad tu neej uz rezultātu. Tev nav nekas jāatmet, piemēram, tagad tu tikai evaņģelizēsi vai tikai bērnus audzināsi, vai biznesu taisīsi un grupiņu vairs nevadīsi, un Dievu nelūgsi. Tas nav sabalansēts garīgais dzīvesveids. Nedrīkst aizmirst pārējās prioritātes. Esi mierīgs, laimīgs, tu zini, kas ir labs, kas slikts, neiespringsti pārāk, vienkārši dzīvo. Un neaudzini sev vēderu. Gannas brālis Jānis atbrauca no Anglijas un stāstīja, ka tur modē esot mazi vēderiņi, nu gluži kā viņam. Bet, skatoties uz manu plakano vēderiņu, viņam arī tādu sagribējās. Paskatieties uz manu sieviņu. Viņa ēd normāli, pareizi un daudz dzer ūdeni. Viņai nav jāpiespiežas, lai normāli ēstu, tas ir viņas dzīvesveids. Viņas mammītei gan ir riepiņa. Nekas personīgs, protams. Taču, tā kā Ganna dzīvo sabalansētu dzīvi, viņa nekad nebūs izplūdusi.

Filmā „Limuzīns Jāņu nakts krāsā” Ērikonkulis gaidīja Lāsmiņu siena šķūnī. Viņa sieva to nojauta un atnāca kopā ar Lāsmiņu. Lāsmiņa, protams, uzreiz aizmuka, taču sieva par viņu teica, ka Lāsmiņa paaugsies un būs tāda pati “resna govs” kā viņas mamma un, ka Ēriks pats drīz būs ar pliku pakausi. Tātad šodien uztura speciālists un mācītājs Mārcis Jencītis runā par ļoti labām lietām. Secinājumi ir ļoti vienkārši – ir noteikti pareizi principi no Dieva, gan garīgi, gan fiziski. Vai tu gribi labi justies? Tad saki: Bībele, lūgšana, draudze, kalpošana, evaņģelizācija.

Tātad mēs secinām, ka ir vienkārši pietiekami jāsporto un pareizi, noteiktos intervālos jāēd normālus produktus. Ir vienkārši jākopj savas personīgās attiecības ar Dievu kā dzīvesveids, jākalpo, jāevaņģelizē ar pašsaprotamu atdevi, lai būtu rezultāts. Neaizmirsti par citām dzīves sfērām, par ģimeni, par biznesu, un esi garīgi vesels. Vai profesionālais sports ir veselīgs? Nē, tāpēc, ka tas ir vērsts tikai un vienīgi uz pašu rezultātu, neskatoties uz cilvēka vēlmēm. Tas ir pārāk smagi, tam seko priekšlaicīga novecošana un citas sekas. Bet ir normāli glābt cilvēkus sevis dēļ, kalpot sevis dēļ un mīlēt to darīt. Es veidoju komandu un mīlu cilvēkus – gan viņus dēļ, gan sevis dēļ un Dievam.

Lūk, ko Cepurniekam teica Alises tētis no grāmatas „Alise Brīnumzemē” – “Mans tētis teica, ka mūžīgi es paturēšu tikai to, ko es atdošu.” Zini, tu neko nepaturēsi – pliks tu atnāci, pliks tu aiziesi. Tu paturēsi tikai to, ko tu esi cilvēkiem un Dievam devis. Tev var atņemt mantu, draugus, radus, pat dzīvību, bet to, ko tu esi labu darījis, tev neviens neatņems. Neviens tev neatņems tos cilvēkus, kurus tu būsi pievedis pie Dieva, mācījis, audzinājis, mīlējis un lūdzis par viņiem. Tāpēc mācīsimies no ķēniņa Eglona, no Ehuda, mācīsimies no uztura speciālistiem, dzīvosim mierīgu, vēsu, garīgi sabalansētu, veselīgu dzīvi un baudīsim augļus un rezultātus. Slava Dievam!

Mācītāja Mārča Jencīša svētrunu pierakstīja Ieva Našeniece, Marija Ostrovska un Elita Meirāne, rediģēja Ieva Našeniece