Mums katram ir sava vieta, sava draudze, sava mācība un kārtība, kā sasniegt draudzes mērķus. Un mums ir jāiet vienotībā. Tēma, par ko es runāšu, saucas: „Dievam ir plāns!” Un iesākumā es gribu, lai tu atbildi uz diviem jautājumiem. Vai tu tici, ka Dievam ir plāns tavai dzīvei? Vai tici, ka šai draudzei ir konkrēts uzdevums un konkrēti mērķi?

„Jo mēs esam Viņa darbs, Kristū Jēzū radīti labiem darbiem, kurus Dievs iepriekš sagatavojis, lai mēs tajos dzīvotu.” (Efeziešiem 2:10)

Dievs katram no mums ir sagatavojis savu darāmo darbu sarakstu, jo bez cilvēku starpniecības Dievs uz zemes sen vairs neko nedara. Viņš ir zemi radījis, bet tūlīt pēc tam Dievs ir lietojis cilvēkus, lai īstenotu savus mērķus virs zemes. Bībelē ir daudz stāstu par dažādiem cilvēkiem, kuri ir atsaukušies Dieva plānam un paveikuši to, ko Dievs ir vēlējies izdarīt tieši caur viņiem. Es minēšu dažus piemērus, zināmākos vārdus, ko, manuprāt, vajadzētu zināt arī tiem cilvēkiem, kas nav Bībeli izlasījuši no vāka līdz vākam.

Tāds bija Ābrahāms. Viņš paklausīja Dieva aicinājumam iziet no tās zemes, kurā viņš dzīvoja, kurā viņam viss bija. Viņš atstāja savu zemi un devās nezināmā virzienā, kurā Dievs viņam lika iet. Ābrahāms nezināja, kas viņu sagaida, viņš nezināja, vai tur būs droši vai bīstami, kādi tur būs apstākļi, kā viņu uzņems. Viņš nezināja, bet paklausīja Dieva aicinājumam un gāja. Un vēl viņš uzticējās Dievam, kad Dievs solīja, ka viņam būs pēcnācēji. Fiziski tas nebija iespējams. Viņš un viņa sieva bija veci cilvēki un viņiem laulībā bērnu nebija. Bet Īzaks piedzima, un ne velti Bībelē Ābrahāmu sauc par mūsu ticības tēvu.

Tāds bija arī Mozus, kurš sākumā nemaz negribēja pildīt Dieva misiju – izvest Izraēla tautu no Ēģiptes. Mozus ilgi argumentēja un strīdējās ar Dievu, runāja Viņam pretī, kādēļ viņš uzskata, ka šai misijai viņš nav atbilstošs. Kad Dievs bija atbildējis uz visiem viņa argumentiem, tad Mozus paklusēja, aizgāja atvadīties no savas sievas tēva un devās pie savas tautas uz Ēģipti. Viņš izpildīja Dieva misiju, viņš zināja, ka tas nebūs viegli, un tieši tādēļ viņš arī tik ilgi strīdējās. Galu galā viņš izdarīja visu, ko Dievs viņam bija licis, un Dievs viņu sauca par īpašu cilvēku. Ir daudz praviešu, ar kuriem Dievs ir sarunājies, bet Mozus ir vienīgais cilvēks, ar kuru Dievs ir sarunājies vaigu vaigā. Un tāds kā Mozus, otra nav.

Bija arī Marija, Jēzus māte, par kuru mēs visi zinām. Kad eņģelis viņai teica, ka viņa dzemdēs Visaugstākā jeb Dieva Dēlu, viņa atbildēja: „Lai notiek ar mani pēc Tava vārda.” Marija lieliski saprata, kādas būs sekas šādam lēmumam un kā tas no malas izskatīsies. Viņa bija saderināta un viņai bija līgavainis Jāzeps. Kā jūs domājat, ko vīrietis var padomāt, kad viņš ir saderinājies, un viņa līgava paliek stāvoklī? Diez vai viņš uzreiz iedomājās, ka tas ir no Svētā Gara. Tā laika sabiedrībā šādas lietas bija tik nopietnas, ka par to varēja nomētāt ar akmeņiem.

Apustulis Pāvils, kurš bija draudzes vajātājs. Viņš uzskatīja par savu misiju vajāt kristiešus, bet ceļā uz Damasku, kur viņš devās, lai īstenotu savu kārtējo uzdevumu – vajātu kristiešus, atvestu viņus uz Jeruzalemi – viņš pa ceļam satika Jēzu Kristu, viņš piedzīvoja Dievu. Pāvils redzēja vīziju, spožu gaismu un dzirdēja balsis, Jēzus runāja ar viņu, un viņš saprata, ka visa viņa dzīve ir bijusi nepareiza, viņš visu ir pārpratis un patiesībā vajājis to, ko viņš domāja, ka pielūdz. Ļoti neilgu laiku pēc tam viņš atlaba, jo Pāvils bija zaudējis redzi brīdī, kad viņš piedzīvoja Jēzu, viņš atguva redzi un uzreiz sinagogā sāka sludināt par to, ka Jēzus ir Dieva Dēls. Viņš saņēma no Dieva misiju savai dzīvei, un viņš uzreiz devās to piepildīt.

Šie ir tikai daži cilvēki, pateicoties kuriem tu esi glābts, jo viņi izdarīja to, ko Dievs viņiem konkrētajā laikā un konkrētajos apstākļos bija uzticējis. Dievs viņus katru bija ielicis šajos apstākļos, un viņi šajā vietā izdarīja to, ko Dievs no viņiem gaidīja.

Varam parunāt par Latvijas vēsturi. Arī to, ka Latvija ir izveidojusies par neatkarīgu valsti, ka mēs šeit neesam viena no Krievijas federācijas 22 republikām, ka mēs šeit varam brīvi sludināt evaņģēliju, ka ticīgie nedalās pareizticīgajos un sektantos, par to mēs arī varam pateikties dažiem konkrētiem cilvēkiem, kas 18.gadsimta sākumā ieradās šajā teritorijā, Vidzemē, kā misionāri. Tas bija pēc Lielā Ziemeļu kara, kura laikā Vidzemes teritorija un Igaunija nonāca Krievijas kontrolē. Pēteris pirmais mūs iekaroja. Uz šo izpostīto zemi, kur nekā vairs nebija, tikai nedaudz cilvēku, ieradās brāļi no Vācijas un sludināja evaņģēliju. Tie bija Hernhūtiešu brāļu draudzes misionāri, kurus šeit uzaicināja, un viņi atbrauca, atsaucās Dieva aicinājumam. Un sākotnēji tie bija daži, uz vienas rokas pirkstiem saskaitāmi, cilvēki, bet dažus gadus vēlāk tie bija jau apmēram 50 brāļi, kas sadalījās pa muižām Vidzemes un Igaunijas teritorijā. Daži no šiem cilvēkiem bija dižciltīgi, bet lielākā daļa bija vienkārši amatnieki. Caur šiem dažiem desmitiem misionāru aizsākās mūsu tautas garīgā atmoda. Tie bija vairāki drosmīgi cilvēki, kas atstāja savas mājas, savu biznesu, savas prakses, un, ja viņi bija amatnieki, tad viņiem bija iespēja labi nopelnīt tajās vietās, kur viņi dzīvoja, taču viņi devās uz pilnīgi svešu vietu, pie svešiem zemniekiem, kam nebija naudas vai varas. Viņi tiešām samaksāja pamatīgu cenu. Bet tie ir cilvēki, kuriem pateicoties tu esi glābts.

Šādu uzskaitījumu es varētu turpināt, jo Latvijas vēsturē ir vēl daudz cilvēku, kas ir maksājuši cenu un atsaukušies Dieva aicinājumam, lai mēs šodien varētu dzirdēt evaņģēliju. Katram no mums ir kāds cilvēks vai pat vairāki, kuri mums ir stāstījuši par Jēzu, kuri par mums ir lūguši Dievu, aicinājuši uz draudzi un mājas grupiņu. Tātad katrs no mums ir kāda cilvēka vai vairāku cilvēku pūļu rezultāts.

“Kas grib, lai visi cilvēki tiek izglābti un nāk pie patiesības atziņas.” (Pāvila 1. vēstule Timotejam 2:4)

Kāds cilvēks tavā dzīvē ir atsaucies Kristus lielajai pavēlei un ir tev pastāstījis par Jēzu. Kristus lielā pavēle ir ietverta divu evaņģēliju beigās (Mateja un Marka evaņģēlijos):

“Tāpēc eita un darait par mācekļiem visas tautas, tās kristīdami Tēva, Dēla un Svētā Gara Vārdā.” (Mateja 28:19)

„Un Viņš tiem sacīja: “Ejiet pa visu pasauli un pasludiniet evaņģēliju visai radībai.” (Marka 16:15)

Kaut arī formulējums ir nedaudz atšķirīgs, taču pēc būtības tas nozīmē apmēram vienu un to pašu. Tavā dzīvē kāds ir paklausījis Kristus lielajai pavēlei, un, pateicoties šiem cilvēkiem, tu esi atsaucies Dievam. Mēs visi esam atšķirīgi, un mums katram šis ceļš pie Dieva ir bijis atšķirīgs, vienam nācās ieguldīt vairāk pūļu, citam mazāk. Katram ir bijuši cilvēki, kuriem pateicoties, tu esi iepazinis Dievu, tava dzīve ir izmainīta, tajā ir ienākušas Dieva svētības, tu esi saņēmis grēku piedošanu, tev ir mūžīgā dzīvība. Tu šiem cilvēkiem esi pateicību parādā. Ja tu vēl nezini, kāds Dievam ir plāns tavai dzīvei, tad tas ir ļoti konkrēts – Ej un nes tālāk to, ko tu pats no Dieva esi saņēmis. Pildi Kristus pavēli, lai tev to būtu vieglāk izdarīt, tad dari to tā, kā to māca tavā draudzē, tavā mājas grupā. Ne velti Dievs tevi ir atvedis tieši uz šo draudzi, Viņš tevi ir ielicis konkrētā mājas grupā, tu esi ielikts konkrētos apstākļos. Tā vieta, kur tu esi, ir tava komanda, tava ģimene, un komandai ir jāiet vienā virzienā, un tai ir jābūt vienam konkrētam mērķim. Arī mūsu draudzē ir viena noteikta vīzija, tā ir atrodama mājaslapā. Es domāju, ka katrs no mums to ir dzirdējis, un tā skan šādi: “Jēzus asinīs Latvija šķīstīta baltāka par sniegu.” Ja tu esi šajā draudzē, tad tai ir jābūt arī tavai vīzijai, tam ir jābūt tavā sirdī.

Katra draudze ir atšķirīga un katrai draudzei ir sava stratēģija, kā aizsniegt cilvēkus, kā izplatīt evaņģēliju. Arī tradicionālajām konfesijām ir sava stratēģija, kā izaugt un pievienot sev cilvēkus. Tāpat arī evaņģēliskajām draudzēm katrai ir sava stratēģija. Tieši tāpat arī katra mājas grupa mūsu draudzē ir ļoti atšķirīga. Tas ir atkarīgs no mājas grupas cilvēkiem un vadītāja. Mēs visi esam ar dažādām interesēm, mums ir dažāds vecums un dzimums, tādēļ arī grupiņas ir tik dažādas. Dievs tevi ir ielicis tur, kur tu atrodies, un tas nav velti, jo Viņš zina, ko Viņš dara, un tādēļ tu pats nespļauj tajā akā, no kuras tu dzer.

Mums visiem draudzē un mājas grupiņām ir viens kopīgs uzdevums – pievest cilvēkus Kristum, palīdzēt viņiem pieaugt Dievā, iegūt viņiem dzīvē pozitīvas pārmaiņas gan emocionālā ziņā, gan raksturā, gan veselībā, gan arī finansiālā ziņā. Un šajā lielajā uzdevumā tev ir sava vieta. Draudze ir viena liela puzle un katra mājas grupa ir atsevišķs puzles gabaliņš, bet tu veido zīmējumu puzles gabaliņā. Ja tu darbojies kā individuālists vai izdomā, ka tu tur nepiedalīsies, tad šī puzle sanāk tāda kroplīga, tur vairs nav lielās kopējās bildes. Tātad Dievs ir sagatavojis tev darbus, lai piepildītu lielo Kristus pavēli, lai īstenotu Dieva plānu tavā un draudzes dzīvē. Komandas spēks ir vienotībā, tādēļ arī Jēzus lūdza par vienotību.

„Bet ne par viņiem vien Es lūdzu, bet arī par tiem, kas caur viņu vārdiem Man ticēs. Lai visi ir viens, itin kā Tu, Tēvs, Manī un Es Tevī, lai arī viņi ir Mūsos, lai pasaule ticētu, ka Tu Mani esi sūtījis.” (Jāņa 17:20–21)

Jēzus šajā lūgšanā, kas bija neilgi pirms Viņa nāves, lūdza gan par saviem mācekļiem, par savu komandu, kas bija divpadsmit cilvēki, bet tajā brīdī jau viens bija kļuvis par nodevēju un viņi bija palikuši vienpadsmit. Viņš lūdza arī par tiem, kas caur viņu vārdiem ticēs Jēzum. Viņam bija svarīgi, lai komandā būtu vienotība, un Viņam ir svarīgi, ka arī mūsu komandās, ģimenēs valda vienotība, jo Jēzus pats arī saka: “Lai pasaule ticētu, ka Tu Mani esi sūtījis.” Mums ir jābūt kā vienam, mums ir jābūt vienotiem. Tādēļ rīkojies saskaņā ar to stratēģiju, kas ir tavā draudzē, tavā mājas grupā, to, ko tev māca grupā un sludina mācītājs. Dari un rīkojies tā, neesi individuālists. Mēs visi esam lielas personības, bet kopīgajā bildē mums ir jāiekļaujas. Mēs daudz vairāk paveiksim, ja mēs to visi darīsim kopā.

Kā izpaužas vienotība?

„Un pāri visam tam lai ir mīlestība, kas ir pilnības saite.” (Kolosiešiem 3:14)

Latviešu tulkojums gan ir nedaudz neveikls, angļu Bībelē tas skan šādi:

“Pāri visiem šiem tikumiem uzvelciet mīlestību, kas to visu savieno kopā perfektā vienotībā.” (Kolosiešiem 3:14)

Tātad mīlestība savieno visu perfektā vienotībā. Mīlestība ir vienotības saite. Jēzus māca, ka mīlestības pierādījums ir paklausība.

„Jēzus viņam atbildēja: “Kas Mani mīl, tas Manus vārdus turēs, un Mans Tēvs to mīlēs, un mēs nāksim pie Viņa un ņemsim pie Viņa mājas vietu. Kas Mani nemīl, tas netur Manus vārdus; bet tie vārdi, ko jūs dzirdat, nav Mani, bet Tēva, kas Mani sūtījis.” (Jāņa 14:23–24)

Ja tu mīli kādu cilvēku, tu taču centīsies viņu iepriecināt tādā veidā, kā viņam tas ir svarīgi. Tu viņā ieklausīsies, tu ņemsi vērā viņa vēlmes, ja viņš gribēs, lai tu uztaisi ēst, tu viņam paklausīsi, ja viņš gribēs, lai tu palīdzi, tu viņam paklausīsi, protams, ja tas ir saprāta robežās. Jēzus mīl Tēvu un Tēvs mīl Jēzu, un Jēzus pilnībā paklausa Tēvam, Viņa paklausība ir balstīta mīlestībā. Attiecībā pret bērniem – ja jūs mīlat savus vecākus, jūs viņiem klausāt, ja jūs esat nepaklausīgi un neturat vecāku vārdus, jūs viņus nemīlat, tā māca Jēzus. Ja tu mīli Kristu, tu pildīsi Viņa gribu savā dzīvē, tev vienkārši būs svarīgi to izpildīt. Līdzīgi kā Jēzum bija svarīgi izpildīt Tēva gribu, Viņš pavadīja daudz laika kopā ar Dievu, savu Tēvu, lai spētu izdarīt visu, ko Tēvs grib, lai viņš izdara, un tieši tādā veidā, kā Viņš to grib. Tu paklausīsi savam vadītājam, jo viņš jau nav tev nekāds vagars, viņš vēlas palīdzēt tev izpildīt Dieva lielo plānu tavai dzīvei. Tu paklausīsi savam vadītājam, kad viņš tevi aicinās uzņemties kādus pienākumus grupiņā. Tu paklausīsi un izdarīsi to kārtīgi un laikā, lai vadītājam nav pēc tam pašam tas jādara. Tu piedalīsies neformālajos pasākumos un atbalstīsi savus grupas biedrus, savu vadītāju, visu komandu, neskatoties uz to, vai tu pats būsi kādu cilvēku atvedis vai nē. Tu būsi viena komanda ar tiem, kas tev ir blakus, tu palīdzēsi organizēt pasākumus, tu palīdzēsi aicināt cilvēkus, evaņģelizēsi, darīsi visu, lai sasniegtu grupiņas un draudzes mērķus, jo tas ir veids, kā tu vari piepildīt Dieva plānu savai dzīvei.

Ja tu neklausi tam, ko šajā draudzē māca, draudzes mācībai un stratēģijai, ja draudzes vīzija nav tavā sirdī, ja tas, ko māca un stāsta tavs grupiņas vadītājs, neatsaucas tavā sirdī un tev ir vienalga, tad kādas ir tavas attiecības ar Dievu? Vai tu Viņu mīli? Tu jau Viņam neklausi, tev nav svarīgi izpildīt Viņa lielo pavēli savā dzīvē. Es aicinu ikvienu mīlēt Kristu, būt pateicīgam par to, ko Viņš tavā labā ir izdarījis, ka Viņš tevi ir izglābis, novērtē tās izmaiņas, ko Viņš ir ienesis tavā dzīvē. Novērtē to, ko Jēzus tevis dēļ ir izdarījis.

Es pateicos, Dievs, par visu, ko mēs šodien dzirdējām. Es pateicos par to, Kungs, ka Tu mūs esi ielicis šajā draudzē, ar vieniem mērķiem, vīziju un zināmu stratēģiju, kā mēs varam šos mērķus sasniegt. Paldies Dievs, ka mums ir zināms plāns mūsu dzīvei, ko Tu mums esi sagatavojis, ko Tu mums esi paredzējis. Es lūdzu, Kungs, ka Tu mums palīdzi paklausīt un mīlēt Tevi, Dievs, un aiz mīlestības pret Tevi izdarīt visu, ko Tu mums esi paredzējis. Es lūdzu par to, Dievs, ka Tu maini mūsu sirdis, lai mēs esam vienā garā, Dievs, vienoti, kā viena komanda, kā viena ģimene, kas nes Tavu valstību šajā zemē, kas piepilda mūsu draudzes vīziju un Kristus lielo pavēli. Jēzus Vārdā, āmen!

Kristīnes Krūkliņas sprediķi pierakstīja Anna Krista Eškina un rediģēja Ieva Našeniece