“Tiešām, viena diena Tavos pagalmos ir labāka nekā tūkstoš citas! Stāvēt pie Dieva nama sliekšņa ir labāk nekā mājot bezdievības mājokļos!” (Psalmi 84:11 )

Psalmos runā par Dieva namu, par vienīgo vietu, kur augstais priesteris vienreiz gadā satikās ar Dievu. Izraēlieši devās uz šo vietu, lai tiktos ar Viņu. Psalmos ir teikts, ka ir labāk stāvēt pat pie sliekšņa, būt tuvumā Dieva namam. To var skaidrot tā, ka neatkarīgi kādā ticības līmenī tu pašlaik atrodies, neatkarīgi no tava veselības stāvokļa, finansiālā stāvokļa, emocionālā vai garīgā stāvokļa, vai no apstākļiem tev apkārt, neatkarīgi no tā, kas tu esi draudzē, kas tu esi pasaulē, ja tu esi atzinis Viņu par savu Glābēju, tad viena diena kopā ar Viņu, Viņa tuvumā ir labāka nekā tūkstoš citas. Es nevienu brīdi, nevienu dienu nenožēloju, kopš es pazīstu Viņu. Ir cilvēki, kuri saka, ka, iepazīstot Dievu, viņiem ir sākušās problēmas. Es nevaru teikt, ka man nebija problēmas, vai man tās nav šodien, bet jebkurā gadījumā, kaut pie nama sliekšņa, bet tur ir labāk nekā bezdievības mājokļos. Un cilvēks, kurš nav iepazinis Dieva tuvumu, to, ko Dievs var dot, nevar spriest par to, kā tas ir. Tāpēc bieži vien cilvēkam liekas, ka viņš ir laimīgs, bet patiesībā viņš nezina, ka ir nožēlojams, akls un kails, kā ir teikts Bībelē. Viņš patiesībā nezina, ko nozīmē īsta laime, tā ir stabilitāte, paškontrole, īsts miers un patiess prieks un pareizas attiecības ar cilvēkiem.

Nav nekā labāka par būšanu Dieva tuvumā. Es nedomāju to brīdi, kad tu ieej lūgšanu kambarī un sajūti Viņa klātbūtni jūtamā veidā, es nedomāju to brīdi, kad tu atnāc uz dievkalpojumu un slavēšanas laikā sajūti īpašu atmosfēru, sajūti Viņa tuvumu. Es domāju vispār, dienu un nakti, ik nedēļu, ik mēnesi, ik gadu, ik brīdi. Gan tad, kad tev ir viegli, gan tad, kad smagi, gan tad, kad tev ir jāmaksā dārga cena, gan tad, kad tu vienkārši baudi no augļiem. Kā Salamans saka, ka nav nekā labāka, kā baudīt no sava darba augļiem, dzīvot, ēst un dzert. Protams, neaizmirstot Dievu bīties. Tad, kad tev ir labi, tu ēd un dzer, bet arī tad, kad tev ir grūti, kad tu maksā cenu, kad tev ir pārbaudījumi. Es nevienu brīdi, gan pārbaudījumos, gan grūtībās, gan priekos, gan bēdās, nenožēloju to, ka esmu kopā ar Dievu. Jo nav nekā labāka, kā būt ar Viņu kopā. Un cilvēks, kurš nav to izbaudījis, nevar par to spriest.

Mēs ar sievu vakar bijām frizētavā. Kad friziere grieza man matus, viņa daudz ar mani nerunāja, tikai atbildēja uz manis uzdotajiem jautājumiem, bet, kad pabeidza ar maniem matiem strādāt, uzsāka ar sievas matiem. Kamēr sievai grieza matus, es paņēmu rokās telefonu un sāku sērfot internetā. Pēc brīža pamanīju, ka sieva ar to mazrunīgo frizieri nepārtraukti kaut ko runā un smejas, ka viņām abām ir ļoti jautri. Es klausījos, klausījos un pēkšņi jautāju frizierei: “Kāpēc tu ar mani nerunāji?” Es neatceros precīzi, ko viņa man atbildēja, bet doma bija tāda, ka mums nav kopīgu tēmu, par ko runāt. Piemēram, man nav tik skaistas skropstas, kā manai sievai, un viņu neinteresē mašīnas, kā tās interesē mani. Bet pēkšņi es sadzirdēju, ka viņas abas sāka runāt arī par mašīnām. Dzirdēju tādu tekstu, ka friziere ar pirmo reizi izgāja tehnisko apskati mašīnai, bet izrādās to skati bija izgājis viņas vīrs, nevis viņa pati. Tā apmēram desmit minūtes viņas runāja par mašīnām. Bet tas līmenis un veids, kā viņas runāja un ko runāja par mašīnām, man pašam arī nebija interesants.

Ir dažādas tēmas, kuras mums ir interesantas, bet citiem tās nav interesantas, jo mēs esam ļoti dažādi, bet es sapratu to, ka sievietes var runāt par mašīnām, ja tas ir nepieciešams. Un tāpat arī vīrieši var runāt par sieviešu tēmām, skropstām, matiem un nagiem, ja tas ir nepieciešams. Ja mēs gribam, mēs varam viens otru saprast, tāpēc nākamais piemērs, ko vēlos tev pastāstīt, būs par mašīnām. Jo es esmu pārliecināts, ka visas sievietes var runāt par mašīnām. Pienāks arī laiks, kad mēs runāsim par sieviešu lietām. Tu varēsi izlasīt arī manas sievas sprediķi, pieļauju domu, ka es gaidīšu, kaut ātrāk tas beigtos, bet noteikti sievietes, kuras lasīs viņas sprediķi, vēlēsies, kaut tas nebeigtos.

Dzīvot ar Dievu ir neiedomājami labi, pat nav tādu vārdu, lai to varētu raksturot. Dzīve ar Dievu ir fantastiska. Un kad cilvēki ar nesapratni uz tevi skatās, tas ir tikai tāpēc, ka viņi nezina, cik labi ir ar Dievu. Šiem cilvēkiem pašiem ir jāiepazīst Dievs, jo, kamēr viņi to neizdarīs, viņi to nesapratīs. Tu esi izredzētais no tūkstošiem, miljoniem, kurš pazīst Viņu. Tas ir jāizbauda un par to ir jāmaksā sava cena. Bet, kā jau es minēju, šī cena un pārbaudījumi, šķēršļi ceļā uz mērķiem, lasīšana un mācīšanās, tas viss ir daļa no Dieva klātbūtnes, no brīnišķīgās dzīves ar Dievu. Bez grūtībām nav arī rezultāts, tāpat arī ticībā Dievam. Dzīve ar Dievu no mums prasa arī atbildību un pūles, bet kopumā tā ir fantastiski skaista.

Redzēju kāda auto eksperta video, kurā viņš testē automašīnas, izpēta to vizuālo un tehnisko stāvokli, uzbūvi, apsēžas pie stūres un testē, tās braucot. Viņš ir ļoti kritisks. Pateicoties šiem video, ir vieglāk saprast, kura mašīna ir labāka vai sliktāka tieši tev, atbilstoši tavām vajadzībām un prasībām. Šis auto eksperts testēja tieši tādu pašu mašīnu, kāda ir man pašam. Cilvēku starpā ir mūžīgas diskusijas, ar kādu motora tilpumu izvēlēties automašīnu. Automašīnu motori ir dažādi, gan dīzeļmotori, gan benzīna motori. Kā tu domā, kāda atšķirība starp BMW automašīnas motoru 3 litru un 4,8 litru tilpumiem? Degvielu patērēs tikpat daudz kā 4,8 litru motors, atšķirība būs tāda, ka es braukšu labāk un komfortablāk. Visas problēmas ir tikai cilvēka galvā. Var daudz diskutēt par to, vai pirkt dīzeļmotora automašīnu vai benzīna automašīnu, nu nav tik liela atšķirība degvielas patēriņā. Dīzeļmotors par vienu trešdaļu patērēs degvielu mazāk.

Viens mūsu draudzes cilvēks iegādājās sev Smart markas automašīnu, no skata ļoti miniatūra un interesanta, bet, kad ar to brauc pa šoseju un uzņem ātrumu līdz 100 km, komforta pilnīgi nekāda. Motora tilpums šai mašīnai ir 1,5 litri, degvielas patēriņš uz simts kilometriem ir desmit litri. Mana mašīna vidēji patērē trīspadsmit līdz četrpadsmit litrus uz simts kilometriem. Bet es braucu ar automašīnu. Kad es braucu uz 200 km/h, es nejūtu nevienu pauguriņu, nevienu bedri, jo es braucu ar komfortu. Bet atšķirība starp šo automašīnu degvielas patēriņu ir ļoti minimāla, toties komforta ziņā atšķirība ir ļoti liela.

Ja runa ir par izvēli starp dīzeļmotoru un benzīna motoru, tad katram no šiem ir savi plusi un mīnusi, viss atkarīgs no tā, ko tu vēlies un kas tev ir svarīgi. Ja tu vēlies iegādāties vienkārši pārvietošanās līdzekli, tad tev derēs arī LADA markas automašīna. Bet, ja domā no tās uzturēšanas izmaksām, tad uzturēt šīs markas automašīnu ir dārgi. Ir cilvēki, kuri uzskata, ka automašīnas ar lielu motora tilpumu un benzīna motoru ir dārgas un neizdevīgas. No kura skatupunkta šie cilvēki domā? Viņi spriež no negatīvā viedokļa – ja mašīna salūzīs, tad to būs dārgi remontēt. Ir jādomā par to komfortu, ko šī mašīna var sniegt brauciena laikā. Pērkot auto, visi pārsvarā uzskaita to, kas tev būs jāremontē, ja tev tā salūzīs. Rodas sajūta, ka cilvēki pērk automašīnu, lai to remontētu. Es pirku savu automašīnu, lai brauktu, lai brauktu ar baudu. Un tajā video, ko skatījos par BMW X5, auto eksperts teica, uzsitot pa motora pārsegu: “Te atrodas motors, es to nevēršu vaļā un pat neko nestāstīšu par to, jo tā ir necieņas izrādīšana pret šo automašīnas modeli. Kamēr es nesēžu un nebraucu pie šīs mašīnas stūres, tikmēr nevaru spriest par motora plusiem un mīnusiem.” Un tad, kad šis vīrietis iesēdās mašīnas salonā, viņš nepateica nevienu sliktu vārdu par šo automašīnu. Viņš brauca un kaifoja no komforta.

Kāpēc es pērku automašīnu? Lai to remontētu? Nav svarīgas motora īpašības, ja tu no brauciena negūsti baudu. Man personīgi ir svarīgi braukšanas un komforta parametri, nevis mašīnas apkopes parametri. Apkopes izmaksas plus mīnus ir visām automašīnām vienādas. Kāpēc es ticu un dzīvoju ar Dievu? Ne tikai tāpēc, ka man vienmēr būs jāmaksā cena, vai cik daudz pārbaudījumu mani vēl sagaida un cik grūti ir turēties pretī kārdinājumiem. Labāk ir viena diena Dieva pagalmos, nekā tūkstoš citas. Kāpēc es meklēju Viņu? Tāpēc, ka es baudu no tā. Jo nav nekā labāka, kā būt Dieva klātbūtnē. Un mani neinteresē cena un izmaksas. Mani interesē rezultāts, jo man patīk būt ar Viņu kopā. Es mīlu Dievu, es mīlu Jēzu. Āmen!

“Debesu valstība līdzinās tīrumā apslēptai mantai, ko cilvēks atrada un paslēpa, un, priecādamies par to, noiet un pārdod visu, kas tam ir, un pērk šo tīrumu. Vēl Debesu valstība līdzinās tirgotājam, kas meklēja dārgas pērles. Un, atradis vienu sevišķi dārgu pērli, nogāja un pārdeva visu, kas tam bija, un nopirka to.” (Mateja evaņģēlijs 13:44-46 )

Viņš atrod apslēptu mantu, aprok un nopērk visu šo tīrumu. Viņš maksā cenu, bet kad? Tad, kad ir ieguvis šo mantu. Viņam patīk šī manta, viņš visu pārdod, gatavs visu atdot, lai viņam būtu šī apslēptā manta. Tāpat arī Debesu valstību Jēzus līdzina kādam tirgotājam, kurš meklēja dārgas pērles, un, atradis vienu sevišķi dārgu pērli, nogāja un pārdeva visu, kas tam bija, lai nopirktu to vienu īpaši dārgo un krāšņo pērli. Nevar būt skāba seja cilvēkam, kurš pazīst Dievu. Katrā ziņā tā nevar būt skāba ilgstoši. Es maksāju savu cenu tāpēc, ka zinu vērtību lietai, ko vēlos iegūt. Un Dievs galu galā nav lieta, Viņam nav ne sākuma, ne gala, nav arī nosakāma Viņa vērtība, nav nekā labāka par Viņu.

Ne viss ir tā, kā izskatās, kā cilvēki to redz. Piemēram, visi zina, ka mācītājs stāsta, cik labi ir atvērt mājas grupiņu, vajag evaņģelizēt, vajag cilvēkiem kalpot. Ko tu pirmo reizi iedomājies, dzirdot par mājas grupiņas atvēršanu? Ko domā pelēkā masa, kura, starp citu, ir arī mūsu draudzē? Pirmais, ko šie cilvēki iedomājas ir tas, cik daudz laika un piepūles tas no viņa prasīs. Neviens no šiem cilvēkiem nedomā, ko viņš iegūs labu un pozitīvu no mājas grupiņas. Nevis vajag atvērt jaunu mājas grupiņu, bet es gribu atvērt mājas grupiņu!

Vai arī cilvēks ar smagu sirdi nes savu desmito tiesu uz draudzi, bet, draugs, tev nekas nav jādod! Ja tu mīli Viņu, tu maksā cenu mierīgi, plūstoši, ieeļļoti. Ar to arī atšķiras reliģija no kristietības, skābās sejas no apgarotām sejām, tie, kuri gūst panākumus, no tiem, kuri mūždien mokās, strādā trijos darbos, lai nopelnītu smieklīgi mazu algu, kuras nepietiek iztikai. Ja tu domā ar pieeju, kas uzskaitīs visas lietas, ko tu zaudēsi, nevis iegūsi, tad tā nav pareiza pieeja. Labāk domā, ko tu iegūsi un ko tu jau esi ieguvis, un tev būs viegli.

Man Siguldā ir divi labi automašīnu meistari. Es agrāk vedu savu automašīnu tikai uz specializētajiem BMW servisiem, jo domāju, ka laukos par šīm mašīnām neko nezina un nav kompetentu darbinieku, bet es kļūdījos, arī laukos ir ļoti labi speciālisti, pie kuriem klienti brauc un stāv rindā pat no galvaspilsētas. Kad man kaut kas vajadzīgs, es eju pie šiem vīriem, kuriem uzticos. Viens no šiem vīriem ir ļoti draudzīgs. Es esmu dzirdējis, kā viens to draudzīgo nolamā. Viņš ir tāds normāls, viņu sauc Uldis. Tas, ka viņu nolamā, ir tāds lielāks, tāpēc nevar pretī runāt. Es viņam saku, ka viņam tur grūta dzīve, bet Uldis atbild, ka viņš neņem viņu galvā. Viņš saka, ka esot pieradis. Man bija tāds priekšstats, ka Uldis ir tāds labs un mīļš, bet tas otrs tāds nikns. Ja kas, es zvanu Uldim, jo no tā otra (Kaspara) nezinu, ko sagaidīt. Kaut gan viņi kopā tur strādā, ir kolēģi.

Kaspars vienkārši nevar ciest, ka pret mašīnu slikti izturas. Viņam patīk visu kārtīgi izdarīt. Piemēram, BMW patīk tikai oriģinālas daļas, ja ieliek neoriģinālas, tad varēs pēc tam dzīvot servisā. Pēdējo reizi, kad es izņēmu mašīnu no turienes, uzreiz pat to nepamanīju, bet vēlāk skatos, un man paklājiņš tīrs, bagāžnieks tīrs un viss tīrs. Es domāju, ka Kaspars to izdarīja. Kad viņu satiku, pateicu paldies, ka iztīrīja man mašīnu, bet viņš teica, ka tā jau tikai norma. Un tad man pieleca, ka Kaspars ir ļoti labs meistars. Ne vienmēr viss ir tā, kā mēs to redzam konkrētā brīdī. Viņš perfekti izdara savu darbu. Viņš pat mašīnu iztīrīja bez maksas, tas nozīmē, ka viņš mīl savu darbu un klientus. Sirdī cilvēks tāds nav, tā tikai izskatās.

Bieži vien ir tā, ka tu cilvēku satiec, un tad rodas pirmais iespaids. Tas ir svarīgs, taču pirmais iespaids nav noteicošais. Ir jāiepazīst cilvēks. Dažreiz ir tā, ka pat asi cilvēki ir vēl labāki, draudzīgāki un lietderīgāki par tiem, kas uzreiz iepatīkas. Tāpat ir ar lietām, kur jāmaksā kāda cena. Ir apsolījumi, ko Dieva vārds mums apsola. Ne viss ir tā, kā izskatās. Viss ir daudz labāk. Kā draudze ir sevi pasniegusi gadu simtos? Kādas kļūdas pieļāvusi? Tepat Liepājā draudzes cilvēki nu jau kādu laiku atpakaļ, saģērbušies baltos apģērbos, stāvēja uz tilta un gaidīja, kad Jēzus nāks. Viņi it kā izskaitļoja un saņēma, ka Jēzus nāks viņiem pakaļ tieši tajā dienā. Kā viņi izskatījās pilsētas acīs? Arī Jehovas liecinieki skaitļo Jēzus atnākšanu pa vairākām reizēm. Paši izdomā, maina datumus. Tad tur pat vēl klāt ir kaut kādi sektu pētnieki atbraukuši no Krievijas un stāsta visādas lietas par draudzi. Patiesība ir tāda, ka viņi paši ir sektanti. Jebkāda draudze, kas neturas pie Bībeles mācības, ir sekta. Kas novirzās no žēlastības, no Svētā Gara, no Trīsvienības – lūk, tā ir sekta.Tāpēc cilvēkiem bieži vien ir bail, kas būs. Ka nedrīkst neko un izspiež naudu. Labāk atver acis un paskaties, ko tu esi ieguvis. Cena tik un tā būs jāmaksā, bet es ar prieku maksāju savu cenu. Jo nav nekā labāka, kā būt Dieva tuvumā. Un es nekad ne pret ko to nemainīšu. Labāk ir viena diena Tavos pagalmos nekā tūkstoš citas. Labāk pie Tava nama sliekšņa, nekā bezdievības mājokļos. Ne tev spriest, kamēr neesi sācis kalpot cilvēkiem. Mēģini, dari un tu gribēsi maksāt cenu. Jo Debesu valstība līdzinās pērlei.

Mācītāja Mārča Jencīša sprediķi rakstīja Daila Lielbārde un Marija Ostrovska, rediģēja Ieva Našeniece