Man prieks, draudze, jūs šodien šeit sveicināt un būt ar jums visiem kopā. Un kā jau mācītājs teica, ka vislabākais laiks ir tieši Viņa pagalmos, Viņa tuvumā un arī Viņa namā, kad mēs esam kopā ar Dievu un cits ar citu, tad tas ir labākais laiks, kad mēs satiekamies ar Viņu. Un es tev iesaku – iepazīsti Viņu tuvāk, satiecies ar Viņu vairāk. Un atceries, ka Jēzus vienmēr ir ar tevi. Un tēma, par kuru es šodien gribu runāt ir – „Jēzus nekad nenokavē!”. Kā tev šķiet, vai ātrā palīdzība kādreiz nokavē? Viņi cenšas un ātri brauc, tu noteikti kādreiz, ejot ar kājām vai braucot ar mašīnu, esi to redzējis. Ja ātrās palīdzības mašīnai deg sarkanā, zilā gaisma un vēl signāls, tad kas jādara autovadītājiem? Jāpabrauc malā, jāapstājas. Ja ir zilā gaisma un signāls, tad jādod ceļš. Bet arī tad, kad šai ātrajai palīdzībai dod ceļu, kad visi apstājās, arī tad tā mēdz nokavēt. Vai policija mēdz nokavēt? Tad, kad viņi ir izsaukti uz kādu ārkārtēju situāciju. Jā, mēdz nokavēt. Bet, kā tev šķiet, vai Dievs arī mēdz nokavēt? Nē, Jēzus nekad nekur neko nenokavē. Tie esam mēs, cilvēki, kuri kādreiz biežāk, kādreiz retāk nokavē.Nokavē svarīgas tikšanās un ne tik svarīgas tikšanās. Arī sievietēm ir tendence kavēt. Piemēram, mēs vēl gribam paspēt uzkrāsot lūpas un nevaram izlemt, kurus apavus labāk vilkt. Bet Jēzus Dievs ir tāds Dievs, kurš nekad nenokavē. Ja tu šobrīd esi kādā kritiskā situācijā un tev šķiet, ka nav palīdzības, un sāc domāt, kad Dievs atbildēs uz tavu lūgšanu, tad zini, ka Jēzus nekad nenokavē. Viņš ir ceļā, Viņš tev palīdzēs. Viņš atrisinās tavu problēmu, lai arī kāda tā nebūtu. Tev varbūt liekas, ka tava problēma ir tik liela, ka Dievs to nespēj atrisināt, bet Dievam nav lielas vai mazas problēmas. Tad, kad tu sauc pēc Viņa, tad Viņš nenokavē. Viņš steidzas pie tevi un palīdz tev. Viņš izvelk tevi no dubļainām dūņām.

„Kungs, turi mani, esmu noguris, nomākts, sāpināts, bēdīgs, viens …” Ja tu šobrīd esi šādā stāvoklī, tad Jēzus tev atbild: „Es vienmēr būšu ar tevi un tevi turēšu.” Viņš nekad tevi neatlaidīs. Ja vien tu tuvosies Viņam, tad Viņš vienmēr tevi turēs. Pat, ja tu šobrīd jūties noguris, nomākts, sāpināts, bēdīgs, viens vai noskumis. Jēzus saka: „Nekad tevi neatlaidīšu, nekad tevi neatstāšu, nekad tevi nenodošu, nepievilšu un nepametīšu, nekad nepārstāšu tevi mīlēt.” Jēzus nekad nepārstās tevi mīlēt. Pat, ja tu pārstāsi Viņu mīlēt, Viņš nepārstās tevi mīlēt. Pat, ja tu kādā brīdī pagriezīsi Viņam muguru, tad Viņš nepagriezīs tev muguru. Tu neesi viens. Tev ir Dievs, draudze. Mums ir iespēja katram būt mājas grupiņā, tev ir draugi, un Jēzus tevi tur. Viņš nāk tieši laikā. Viņš neko nekad nenokavē.

“Es Tevi augsti teikšu, ak, Kungs, jo Tu esi mani augstu cēlis, Tu maniem ienaidniekiem neesi ļāvis priecāties par mani. Kungs, ak, mans Dievs, es Tevi piesaucu, un Tu mani dziedināji. Kungs, Tu manu dvēseli izvedi no nāves valsts, Tu mani uzturēji dzīvu, ka nenogrimu kapā. Dziediet Tam Kungam, jūs Viņa svētie, daudziniet Viņa svēto piemiņu!” (Psalms 30:2-5 )

Vai par tevi kāds ienaidnieks priecājas jau ilgāku laiku? Nesatraucies, jo Dievs neļaus ilgi priecāties. Viņš mūs glābj, Viņš mūs dziedina, Viņš ir ar mums un mūs pasargā.

“Tā kā mums ir liels augstais priesteris, kas izgājis caur debesīm, Jēzus, Dieva Dēls, tad turēsimies pie Viņa apliecināšanas. Jo mums nav augstais priesteris, kas nespētu līdzi just mūsu vājībām, bet kas tāpat kārdināts visās lietās, tikai bez grēka. Tāpēc pieiesim bez bailēm pie žēlastības troņa, lai saņemtu apžēlošanu un atrastu žēlastību, palīdzību īstā laikā.” (Ebrejiem 4: 14-16 )

Mums ir Augstais Priesteris, kurš zina, kāda ir mūsu situācija. Viņš zina, kā mēs jūtamies. Dievs nāk īstajā laikā. Jūs zināt to dziesmu „Minka nāk, minka nāk, minka vienmēr laikā nāk, pieglausties sāk, murāt sāk…”? Tāds ir mūsu Dievs, Viņš vienmēr laikā nāk. Jā, mēs varam salīdzināt Dievu ar daudzko, lai labāk varētu saprast, cik Viņš ir labs, liels un stiprs.

Es padalīšos ar savu liecību. Es domāju, no kuras puses labāk sākt. Mana bērnība nebija no tām priecīgākajām, bet ne jau tāpēc, ka man nebūtu bijuši mīļi un gādīgi vecāki. Man bija ļoti laba mamma, sākotnēji arī tēvs. Pēc tam vecāki izšķīrās. Taču kādā brīdī mūsu ģimenē ienāca tāds posts kā alkoholisms. Un es domāju, ka mēs visi zinām, ko tas nozīmē, ja cilvēks ir atkarīgs no alkohola, un, lūk, mūsu ģimenē bija šī problēma, kas nodarīja pāri mums visiem. Gan bērniem, gan vecākiem. Lūk, tādā vidē es augu. Bet vienmēr manā sirdī bija tāda ticība, cerība. Par to, ka manā dzīvē reiz kaut kas mainīsies. Un arī mana mamma, pirms sākās šī problēma, kaut kādā mērā bija iepazinusi Dievu. Un kaut kādā mērā satikusi Viņu. Un viņa bija lūgusi Dievu par mani un bērniem. Viņa lūdza pat pirms es biju piedzimusi. Mamma mums iemācīja tēvreizi. Bet tad ienāca šis posts. Un, lūk, mēs tā augām, un būtu jau labi, ja būtu tikai alkohols, bet mēs zinām, ka tad, kad ir šīs atkarības, tad arī ir daudz un dažādas citas problēmas. Un arī mūsu ģimenē, kad cilvēki piedzērās, tad bija dažādi kautiņi, strīdi, sišanās, līdz likās, ka kāds nomirs. Vistrakākais laiks sākās tad, kad mammai uzradās viens draugs, kurš apmetās pie mums dzīvot. Un ne jau uz nedēļu vai pāris mēnešiem, bet gan uz gadiem. Tas bija viens briesmīgs laiks mūsu dzīvē, jo šis cilvēks sita mammu tā, kā es nekad nebiju redzējusi, ka kāds var kādu tā sist. Es nekad nebiju redzējusi, ka cilvēkā var būt tāds ļaunums un naids. Un, savukārt, kad viņš bija stipri piedzēries, viņam uznāca kaut kāds žēlums un nožēlas brīži, viņš raudāja un stāstīja par savu bērnību. Un tad es sapratu, kādēļ viņā ir šāds ļaunums, jo viņš pats neko labu nebija redzējis. Viņš kā bērns tika arī atstāts. Un arī viņam bija grūta bērnība. Un jau agrā vecumā viņš sāka dzīvot ar kādu sievieti, sešpadsmit gados, viņa bija stipri vecāka par viņu. Viņa pievīla viņu.

Tātad, vecāki viņu pievīla, pirmā mīlestība viņu pievīla. Un, protams, ka viņā bija ļaunums, agresija, naids, rūgtums. Mēs esam inkaunteros bijuši un zinām, no kurienes tas nāk. Un viņš to visu izgāza uz sievieti, ar kuru viņš bija kopā. Un tā sišana bija tāda, ka es varētu teikt, ka tas ir Dieva brīnums, ka mana mamma vispār ir dzīva, ka viņa staigā, ka viņa elpo, smaida un runā. Tas ir Dieva brīnums. Reiz es atceros, kad es jau biju sākusi strādāt, tad atskrēja uz darbu mans onkulis, mammas brālis, ienāca iekšā un teica: „Iznāc ārā, tu neko tādu mūžā nebūsi redzējusi!” Man sirds drebēja, kājas un rokas trīcēja, biju pārbijusies, jo es domāju, kas atkal ir noticis. Un es izgāju laukā un ieraudzīju savu mammu. Es viņu atpazinu tikai pēc apģērba. Acis nebija redzamas, nekas no sejas nebija redzams. Viss bija zili melns. Kaut ko tādu es savā mūžā nebiju redzējusi un arī vēl šodien līdz šim neesmu neko tādu redzējusi. Lūk, tādā vidē mēs augām. Protams, citreiz bija lauztas ribas, rokas, sagriezta kāja un drausmīga vardarbība, kāda vien var būt. Un tā sajūta, ka likās – mēs nekad no tā ārā netiksim. Likās, ka tas tā visu dzīvi būs un tur neko nevar mainīt. Un arī tu ar savu cilvēkisko prātu vari sākt domāt, ka tavā situācijā neko nevar mainīt. Bet savā situācijā, ka es biju ļoti jauna, es lūdzu Dievu un meklēju palīdzību no Viņa, un teicu Dievam, lai Viņš atrisina šo problēmu, izmaini manu dzīvi, iejaucas mūsu ģimenē. Es raudāju, stipri raudāju. Atceros, kā vairākas reizes paņēmu džemperi, jo kabatas lakatiņš bija par mazu manām asarām, un aizskrēju aiz siltumnīcas, kur neviena nebija. Tur es gaudoju un raudāju, saucot pēc Dieva. Cik bija tādi vakari, kad vecāki nebija mājās un mēs bērni bijām vieni paši. Domājām paši, ko ēst, ko darīt, kā dzīvot. Man bija jaunāks brālis un māsa. Par viņiem vēl bija jāgādā. Un es atceros, ka mēs visi četri kopā paņēmām Bībeli un lasījām Rakstu vietas, kas ir tieši paredzētas bēdās un skumjās. Varbūt jūs zināt, ir tādas Bībeles zilā krāsā, un tur ir rakstītas Rakstu vietas dažādām situācijām. Lasījām, ka Dievs mūs nav atstājis, ka Dievs mūs neatstās un ka Dievs mūs nepametīs. Un ka Viņš par mums gādās. Mēs nometāmies visi četri uz ceļiem un lūdzām Dievu. Tajā brīdī likās, ka nekas nemainās. Iet dienas, nedēļas, mēneši, pat gadi un nekas nemainās. Situācija kļuva arvien sliktāka. Un tad likās, ka nav jēgas lūgt. Varbūt Dievs nemaz nedzird, varbūt Viņa vispār nav? Nē, nekad tādas domas man nebija. Bet daudzus cilvēkus pārņem neticības, šaubu pilnas domas.

Galvenais šķērslis, kāpēc Dievs nespēj tev palīdzēt, ir tava neticība, tavas šaubas, tava nepacietība, tavi iekšējie ienaidnieki, kas tevi kavē saņemt atbildi. Es vienmēr cītīgi ticēju un zināju, ka ir Dievs, jo to mums mamma bija iemācījusi, ka Viņš dzird. Es ar Viņu sarunājos, es saucu uz Viņu. Notika brīnums, tāds brīnums, tik liels brīnums, ka es jums to nespēju aprakstīt. Dievs nenokavēja, Viņš atnāca un atrisināja manu problēmu. Tad, kad tu lūdz, tad Viņš ne tikai atrisina tavu problēmu, bet arī citu problēmas. Viņš atrisināja visu mūsu ģimenes problēmu. Un likās, ka mēs no šī vīrieša nekad netiksim vaļā. Tu varbūt domā, ka mēs neko nedarījām. Mēs darījām. Mēs zvanījām policijai, mēs saucām policiju. Policija atbrauca, viņu savāca un aizveda. Apmēram 30 km attālumā bija iecirknis. Nedaudz paturēja un atlaida, lai iet ar kājām uz mājām. Tādam stipram, varenam vīrietim, nebija grūti ar kājām aiziet. Tātad pagāja kāds laiks, viņš bija atpakaļ un sita tālāk. Likās, ka tur nav variantu. Viņš mums arī draudēja, ja mēs iesim uz policiju un iestāsimies par savām tiesībām, tad viņš mūs visus nositīs. Un, kā tu domā, mums nebija bail? Mums bija bail. Mums likās, ka viņš ir tik varens, ka neviens nespēj to atrisināt. Bībelē ir rakstīts: „Mīļie, neatriebieties paši, bet atstājiet vietu Dievam.” Es lasīju šo Raksta vietu, jo man kā bērnam bija tāda iekšēja vēlme, ka varētu viņu vienkārši nogalināt un tad tā problēma būtu atrisināta. Kā tu domā, vai tā problēma tiktu tādā veidā atrisināta? Netiktu, jo es tiktu cietumā. Kāds tad būtu risinājums? Ja vēl mammai būtu šī atkarība, tad uzrastos cits vīrietis, varbūt vēl briesmīgāks. Es zināju, ka Dievs to tā neatstās. Viņš to atrisinās. Pienāca mirklis, kad viņu ielika cietumā. Tas brīnums notika – mēs tikām vaļā no šī cilvēka. Pagāja vēl laiks un mamma atgriezās pie Dieva, iepazina Jēzu un brauca katru svētdienu uz draudzi. Tas ir Dievs, kas dara šos brīnumus. Dievs reāli ir pārvērtis manu dzīvi, izmainījis to līdz pašiem pamatiem. Tev liekas, ka tavu situāciju nevar atrisināt? Var atrisināt. Skaties, kas vēl ir Dieva vārdā teikts.

„Tevi, Kungs, tad es piesaucu, un no sirds es lūdzu žēlastību no Dieva: kāds labums Tev būtu no manām asinīm, ja es grimtu kapā? Vai pīšļi Tevi slavē un sludina Tavu patiesību? Uzklausi mani, ak, Kungs, esi man žēlīgs, esi mans palīgs, ak, Kungs!” Manas žēlabas Tu esi pārvērtis līksmē, esi novilcis man manas sēru drēbes, mani apjozdams ar prieku. Lai mana dvēsele Tev dzied un necieš klusu. Ak, Kungs, Tu mans Dievs, es Tev pateikšos mūžīgi!” (Psalms 30:9-13 )

Tu piesauc Viņu, lūdz no sirds. Tu saki: „Uzklausi mani, ak, Kungs. Esi man žēlīgs. Esi mans palīgs.” Lūk, šādi es lūdzu. Tad, kad tu Viņu lūdz, tad, kad tu Viņu meklē, tad Viņš pārvērš tavas bēdas. Nevis vienkārši paņem nost tavas bēdas, bet Viņš pārvērš tavas bēdas priekā. Tad, kad tu atnāc pie Viņa, tad tu tiec glābts, tu dabū risinājumu, tu dabū Viņa tuvumu, un tad tavas bēdas tiek pārvērstas priekā. Tavas sēru drēbes tiek novilktas un uzvilktas prieka drēbes, laimes drēbes. Viņš tevi pārvērš. Viņš nenokavē. Viņš atnāk. Viņš izvelkt tevi no šīs bedres kā kaķēnu. Izvelk un pārvērš tavu dzīvi, ja vien tu nāc pie Viņa. Tev varbūt liekas, ka tavā situācijā Dievs nepalīdzēs. Es tev pateikšu – ja tu dzīvo saskaņā ar Dieva gribu, ja tu lūdz to, kas tev pienākas saskaņā ar Viņa vārdu, tad Dievs ir tavā pusē. Saprati? Ja tu dzīvo Dieva gribā un lūdz saskaņā ar Viņa gribu, tad pats Dievs ir tavā pusē. Nevis tavu ienaidnieku pusē, nevis tavu baiļu pusē, nevis tavas depresijas pusē, nevis tavas slimības pusē, bet DIEVS IESTĀJAS PAR TEVI! Tu vari pateikt velnam: „Velns, es uzvarēšu šo situāciju.” Zini, kāpēc? Nocitē rakstu vietu, ieskaties velnam acīs un pasaki: „Tāpēc, ka Jēzus ir manā pusē! Nevis tavā pusē.” Jēzus ir tavā pusē! Nevis velna pusē, nevis to apstākļu pusē, kurus velns tavā dzīvē ir iesūtījis. Jēzus cīnās par tevi, iestājas par tevi. Viņš nenokavē! Tev varbūt liekas, ka Viņš nokavē? Nē, nekad Viņš nenokavē.

Bībelē ir stāsts par Izraēlu. Izraēls bija Dieva tauta, Dieva bērni. Viņi bija verdzībā četrsimt gadus, Ēģiptes zemē. Viņi tika izverdzināti un sauca uz Dievu. Varbūt viņi sauca vienu gadu un likās, ka Dievs neatbild. Otru gadu – Dievs neatbild. Trīs simts gadus – Dievs neatbild. Četrisimti deviņdesmit deviņus gadus – Dievs neatbild. Viņi ir verdzībā un Dievs neatbild, bet zini, ka Dievs nekad nenokavē. Dievs atsūtīja Mozu un atbilde bija ceļā. Atnāca Mozus. Kas notika tālāk? Dieva vadībā izveda Izraēlu – Dieva tautu – no verdzības zemes. Ja tava problēma ir jau četrsimt gadus, tad zini, ka Dievs nenokavē. Viņš nāk un izved tevi no tavas problēmas. Redzi, viņiem bija vajadzīgs Mozus. Viņi jau varēja paši sapulcēties un iziet no verdzības, bet bija vajadzīgs Mozus. Arī tavā dzīvē tev ir vajadzīgs Mozus – tev ir vajadzīgs Dieva cilvēks! Tev ir vajadzīga mājas grupiņa. Tev ir vajadzīgs tavs līderis, kas tev palīdz iziet no verdzības. Tā bija Dieva tautai.

Tu vari būt draudzē. Tu vari sēdēt šeit draudzē katru svētdienu un būt verdzībā. Tu pat vari kalpot Dievam un būt verdzībā. Tu vari slavēt Viņu paceltām rokām. Tu vari darīt lielas un varenas lietas Dievam un būt verdzībā. Būt savas slimības, grēka, depresijas verdzībā. Būt savu domu verdzībā, domāt velna domas, ka tava problēma nebūs atrisināma, ka tev visu mūžu tā būs jādzīvo. Būt savas nabadzības verdzībā. Ko Dievs tev ir paredzējis? To pašu, ko Izraēlam. Izvest Izraēla tautu no verdzības. Dievs grib izvest tevi no tavas verdzības!

Izraēla tauta beidzot ir atlaista. Bija sīva cīņa, kamēr viņus atlaida. Izraēls gāja: „Mēs ejam. Tūlīt būs brīvība!” Tad pēkšņi viņi atskatījās, ka ienaidnieks dzenas pakaļ. Ēģiptieši ar zirgiem, ar ratiem, ar karaspēku. Izraēliešiem nebija karaspēka. Viņi bija parasta tauta, viņi izgāja brīvībā. Tad, kad tu gribēsi iziet brīvībā, tad tu pieņemsi lēmumu, ka tu iziesi brīvībā. Beidzot tu atteiksies no grēkiem, no slimības, no nepareizām domām. Tu jau sāc iet un tu atskaties. Tava problēma ir tā, ka tu atskaties un ieraugi šos ienaidniekus, kuri dzenas tev pakaļ. Velns nekad negribēs tevi laist vaļā. Viņš dzīsies tev pakaļ. Bet kas tev ir jādara? Tev ir jāiet un jāskatās uz priekšu. Zini, ka Jēzus nenokavē. Seko Viņam. Izraēla tauta devās uz priekšu un pēkšņi bija milzīgs šķērslis – priekšā ir jūra. Kā lai tiek pāri šai jūrai? Tur ir viens ienaidnieks – jūra. Tu netiec tai pāri. No otras puses ir karaspēks. Ne uz priekšu, ne atpakaļ. Varbūt iet padoties un atpakaļ verdzībā? Tad, kad tev ir problēma, tad ir kārdinājums domāt: „Varbūt iet atpakaļ verdzībā? Tur taču nebija nemaz tik slikti.” Velns tev melos, viņš tevi mānīs. Viņš tev teiks: „Samierinies ar savu slimību, varētu būt vēl sliktāk.” Nekad nesamierinies ar to situāciju, kurā tu esi šodien. Nekad nesamierinies ar to stāvokli, kurā tu esi šodien. Dievs tev ir paredzējis brīvību! Viņš tev ir paredzējis dziedināšanu. Izraēlā kādi sāka kurnēt un sāka domāt: „Dievs taču teica, ka mūs izvedīs. Kur tad ir Tas Visvarenais Dievs, kad mums šeit priekšā ir jūra?” Bet viņi nezināja, ka Dievs nekad nenokavē. Pēkšņi problēma tika atrisināta. Jūra pāršķēlās, katra uz savu pusi, un viņi gāja pāri. Tavas problēmas, tavi ienaidnieki pašķīst katrs uz savu pusi. Kur nu kurais. Tavas bailes, tavs izmisums, tava depresija, tava nabadzība, tava slimība, tavas visas problēmas – pašķīst katra uz savu pusi. Ej pāri šai problēmai!

„Redziet, Es jums esmu devis spēku, ka varat staigāt pāri čūskām un skorpioniem un katram ienaidnieka spēkam, un viss tas jums nekā nekaitēs.” (Lūkas 10:19 )

Skaties un ieraugi! Redzi! Viņš jau tev ir devis spēku. Paņem šo spēku! Nolidini šos ienaidniekus nost no sevis. Ja tu iesi, tad jūra pasķelsies. Jūra pāršķēlās un Izraēla tauta devās pāri, bet ienaidnieks arī sekoja. Viņi nezināja, ka tur, kur ienaidnieks seko, ka tur pēkšņi jūra aizvērsies. To brīnumu izdarīja Dievs. Viņš nenokavēja. Viņš īstajā brīdī pašķīra jūru. Viņš īstajā brīdī aizstaisīja jūru. Iedomājies, cik Dievs ir varens! Viņš valda pār jūrām, Viņš valda pār visu. Viņš atrisinās tavu problēmu. Nedomā, ka tavs ienaidnieks ir stiprāks par tevi. Viņš nav stiprāks par tevi.

„Zini, ja pret tevi kāds vērš uzbrukumu, tas nenāk no Manis; kas saceļas pret tevi, tas kritīs tevis dēļ. Redzi, Es radīju kalēju, kas uzpūš oglēs uguni un kaldina pēc sava amata ieročus. Es radīju arī postītāju, kas tos saposta. Nevienam ierocim, kas vērsts pret tevi, neizdosies tevi pieveikt, un ikvienu mēli, kas uzstāsies tiesā pret tevi, tu noraidīsi kā netaisnu liecību. Tas ir Tā Kunga kalpu mantojums un Mana svētība, kas tos pavadīs,” saka Tas Kungs.” (Jesajas 54:15-17 )

Ja Dievs ir tavā pusē, tad uzbrukums, posts nenāk no Dieva. Šī problēma nav no Dieva, to tev saka Dievs, tu to noraidīsi kā netaisnu liecību. Iedomājies savas problēmas, tieši to problēmu, tieši to slimību, nepareizās domas, ko velns tev melo, tās domas, ko tu esi jau pieņēmis, to nabadzību, izmisumu. Varbūt kādas situācijās, attiecības ar cilvēkiem, laulībā, ar bērniem, ar vecākiem, mājas grupiņā. Varbūt tava mājas grupiņa ilgstoši neaug, un tas ir tavs ienaidnieks. Tas ir velns, kas tev dod šo neauglību tavā dzīvē. Atsakies šodien no tā. Beidzot ieraugi un tici, apliecini. Iztēlojies, kā tavas problēmas noslīgst jūrā, dzelmē, ka šis ienaidnieks ir sakauts. Iedomājies, kā tu uzvari ar paceltu galvu. Kā tu izej cauri visām problēmām, visām situācijām! Ieraugi, kā tavas problēmas tiek sagrautas. Ieraugi, ka tās ir tavas problēmas, kas paliek jūrā, paliek aiz tevis. Tad, kad tās dzenas tev pakaļ – atsakies no tām. Tiec no tām brīvs. Dievs nekad nenokavē. Viņš vienmēr nāk laikā. Viņš ir atnācis pie tevis, lai tevi dziedinātu. Tāpat kā Viņš atnāca manā dzīvē. Viņš pilnībā ir manu dzīvi izmainījis. Viņš ir mani dziedinājis gan pie miesas, gan pie prāta. Kad es pieņēmu Jēzu Kristu kā savu Glābēju, tad Viņš atnāca pilnā mērā manā dzīvē. Es sāku Viņam kalpot, nodoties, un caur to Dievs dara brīnumus gan manā dzīvē, gan citu cilvēku dzīvēs. Dievs dara šos brīnumus. Tad, kad mēs nākam pie Viņa, tad, kad mēs nododamies Viņam. Tad, kad es nācu pie Jēzus pilnībā un pa īstam, tad visi mani apstākļi apkārt izmainījās. Man vairs nav tādu apstākļu, ne tuvu tam. Man nav tādas problēmas, kā tad. Alkohols ir pa gabalu prom no manis, no manas ģimenes. Dievs dara brīvu, Dievs dziedina. Ja velns ir paredzējis, ka tev ir jādzīvo tā, kā viņš ir gribējis – atkarībās, depresijās, izmisumā, – tad zini, ka Dievs tev ir paredzējis dzīvot laimīgu, uzvaras pilnu dzīvi. Viņš tev dos visu to, kas tev ir vajadzīgs. Dievs man palīdzēja, ka es nonācu brīnišķīgā draudzē. Tur es iepazinos ar savu nākamo vīru. Dievs man deva ļoti labu vīru. Dievs pilnībā izmainīja manu dzīvi, no visām pusēm. Tas ir tas, kas šeit ir rakstīts trīsdesmitajā psalmā: „Es Tev pateikšos mūžīgi!” Tad, kad Dievs dara šos brīnumus tavā dzīvē, tad, kad tu Viņu iepazīsti vaigu vaigā, tad tu Viņam pasakies mūžīgi. Neatstāj Viņu, nepagriez Viņam muguru. Atceries, no kurienes Viņš tevi ir izvedis.

Tad, kad es stāstīju šos manus pagātnes laikus, tad bija tāda sajūta, vai tā vispār biju es, vai tas ir noticis ar mani. Dievs tik ļoti dziedina, ka mēs reizēm nespējam aptvert, ko Dievs mūsu dzīvēs ir izdarījis. Kādus brīnumus Viņš ir darījis, kā Viņš mūs izmaina. Es atceros, cik es biju nedroša, cik es biju bailīga, pilna ar kompleksiem, pilna ar nepiedošanu, pilna ar atriebības domām. Dievs to visu ir paņēmis prom! Pāris dienas atpakaļ es skatījos draugiem.lv, ka viņa meita bija ielikusi bildes, kur bija arī šis vīrietis, kurš mums daudz nodarīja pāri. Es skatījos uz šīm bildēm un manā sirdī vispār nebija nekādu dusmu, ne naids, ne aizvainojums pret viņu, bet tieši žēlums, jo viņam vajag Jēzu. Kad Dievs ienāk tavā dzīvē, tad tu spēj piedot. Pat tiem cilvēkiem, kuri tev tik daudz nodarījuši ļaunu. Tu spēj piedot sev. Tu spēj piedot apstākļiem, kādi ir radušies tavā dzīvē. Tu spēj mīlēt Dievu, tu spēj mīlēt cilvēkus. Mīlēt un nodoties Dievam! Un kalpot cilvēkiem! Kalpot savam Glābējam. Un atceries, ka Jēzus nekad nenokavē. Viņš izstiepj Savu roku pār tevi un dziedina tevi! Tu esi izgājis no verdzības zemes un iegājis Dieva valstībā, Debesu valstībā! Pielūgsim Dievu. Pasaki Dievam tās lietas, no kurām tev vajag tikt vaļā, savas problēmas, savas sāpes. Pasaki Viņam savu izmisumu.

Paldies, Tev, mīļais Kungs! Mēs Tev pasakamies, mīļais Jēzu. Tu nekad nenokavē! Arī šajā brīdī Tu noliecies pie katra no mums personīgi. Dievs, es lūdzu, uzklausi katru lūgšanu šajā brīdī. Tēvs, uzklausi katras sirds ilgas. Tu redzi, ka kādam ir vajadzīga dziedināšana, kādam glābšana, kādam brīvība, kādam atbrīvošana. Tēvs, lai aiziet viss, kas traucē tuvoties Tev! Tu redzi, Kungs, ka kādam ir vajadzīga brīvība no depresijas, no izmisuma, no sāpēm, no neauglības. Pieskaries katram vienam šajā brīdī, Tēvs. Dziedini katru sirdi, katru garu, katru prātu, Tēvs. Atrisini, Kungs, neatrisināmas problēmas, situācijas, kur mūsu prāts saka, ka tas nav iespējams. Bet Dievs saka, ka tas ir iespējams. Dievs grib atņemt šo problēmu no tavas dzīves. Dziedināt tevi un glābt tevi, un darīt tevi brīvu. Paldies, Tev, Dievs! Tu esi mūsu ārsts. Tu mūs dziedini, Jēzu Kristu. Dārgais Svētais Gars, paldies Tev!

Gannas Jencītes svētrunu pierakstīja Marija Ostrovska un Inguna Kazāka, rediģēja Ieva Našeniece