Pati svarīgākā šodien ir vēsts no Dieva. Tas ir vārds no Dieva. Lai tu dzirdētu to, kas tev ir jādzird, es aizlūgšu. Debesu Tēvs, mums ir vajadzīga Tava palīdzība, lai mēs dzirdētu to, ko Tu mums esi sagatavojis. Dievs, palīdzi katram to sadzirdēt. Lai mēs atveram savas acis un ausis, lai mēs redzam un dzirdam, un pieņemam. Lai mēs pilnā mērā varam baudīt no tām svētībām, kuras Tu mums esi sagatavojis. Lai mēs varam baudīt Tavu klātbūtni un Tavu tuvumu, Dievs, un būt kristieša vārda cienīgi. Svētais Gars, es lūdzu Tavu palīdzību aiznest šo vēsti līdz katram vienam šajā vietā. Lai atveras viscietākās galvas un atkūst viscietākās sirdis! Mēs uzņemam Tavu vārdu, kāds tas ir, nevis caur savu prizmu, Jēzus Vārdā! Es sasaistu tevi, sātan, šajā brīdī, tev nav nekādas tiesības traucēt cilvēkiem pieņemt Dieva vārdu tādu, kāds tas ir. Lai visi aizspriedumi un traucēkļi tiek salauzti un izbeigti šajā pašā brīdī. Paldies, Jēzu, ka no šī brīža mēs varam dzirdēt, uzņemt un darīt pēc Tava prāta! Āmen! Svētrunas nosaukums šodien – “Kam ausis ir, tas lai dzird!”

“Viņš sūtīja Savu vārdu un dziedināja viņus, un izglāba viņus no bojā ejas.” (Psalms 107:20)

Dieva vārds dziedina. Dievs dziedina caur Savu vārdu. Tas notiek tad, kad mēs dzirdam, pieņemam un pielietojam Dieva vārdu. Piemēram, dievkalpojumā ir Dieva klātbūtne, jo Bībelē rakstīts – kur divi vai trīs ir sapulcējušies Dieva vārdā, tur Dievs ir viņu vidū. Nav svarīgi, vai tu jūti vai nejūti Viņa klātbūtni. Dieva vārds aizskar mūs, kad to dzirdam, un dziedina. Dieva vārds ne vienmēr runā to, ko mēs gribam dzirdēt. Es Jaunajā Derībā atradu daudz rakstu vietu, kur Jēzus runā par ausīm, un vismaz divdesmit reizes Viņš atkārto: “Kam ausis ir, tas lai dzird.” Vai arī Viņš saka: “Jums ir ausis, bet jūs nedzirdat. Jums ir acis, bet jūs neredzat.” To sakot, Jēzus vērsās pie tā laika sabiedrības, un tā laika sabiedrība ne ar ko neatšķiras no mūsu laika sabiedrības un cilvēkiem. Gadi ir gājuši uz priekšu, bet cilvēks ir palicis tāds pats – divas kājas, divas rokas un smadzenes. Jēzus bieži atkārtoja šos vārdus par dzirdēšanu. Ja Jēzus kaut ko atkārto vairākas reizes, tas nozīmē, ka tas ir kaut kas aktuāls un svarīgs. Kaut kas tāds, kas tiešām ir vajadzīgs.

Mani Dievs uzrunāja: “Pasaki draudzei: jums ir ausis, bet jūs nedzirdat. Jums ir acis, bet jūs neredzat.” Un Dievs neļaujas apsmieties, jo, ko mēs sēsim, to mēs arī pļausim – mums notiek pēc mūsu rīcības. Varu tev atgādināt tādu lietu kā bērnu pieskatīšana. Draudzē ir noteikums, ka bērni bez vecākiem apkārt neklejo. Ja akvaparkā bērnu noķer vienu pašu, par to var piešķirt pat naudas sodu. Draudzē nav naudas sodu, bet varbūt vajag ieviest? Šeit ir daudz cilvēki, var pazust, kāds var apēst. Bērniem nevajag skraidīt apkārt bez pieskatīšanas. Mums taču šeit nevajag bāriņtiesas darbiniekus. Es saprotu, ka to varētu nezināt vecāki, kuri pirmo reizi ir atnākuši uz dievkalpojumu, bet, ja bērni jau ilgāku laiku draudzē dara, ko grib, staigā, kur grib, jau piecas reizes ir aizrādīts, pasaki, cik labi tu dzirdi? Kādreiz Limbažos bija tāda daktere Hāne – ausu, kakla un deguna ārste. Viņa tīrīja un skaloja ausis. Varbūt arī tev vajag aiziet pie ausu ārsta? Vai Jēzus saka nepareizi? “Jums ir ausis, bet jūs nedzirdat.” Mēs nedzirdam, ko Dievs saka un ko mācītājs saka. Ne tāpēc, ka tā būtu baigā pavēle, bet tās ir lietas, kas tavu paša dzīvi ceļ vai posta. Jo Dieva principi ir neizmaināmi un nemainīgi, un tie ir pareizi, jo Dievs ir ideāls. Es sludinu to, ko Dievs saka un māca, kā mums ir pareizi dzīvot un rīkoties. Dievkalpojumos un mājas grupās ir sava kārtība. Mēs dzirdam vienu un to pašu, bet kā ir ar mūsu ausīm? Mums saka un atkārto, bet mēs nedzirdam. Kam ausis ir, tas lai dzird, ko Dievs tev šodien saka. Ja tu sadzirdēsi, tad tā ir garantija, ka Dievs varēs pie tevis darboties.

“Tāpēc Es uz tiem runāju līdzībās, jo tie redzēdami neredz un dzirdēdami nedzird un nesaprot. Un pie tiem piepildās pravieša Jesajas vārdi, kas saka: ar ausīm jūs dzirdēsit, bet nesapratīsit; skatīdamies jūs skatīsities, bet neredzēsit. Jo šo ļaužu sirds ir apcietināta, un viņu ausis ir nedzirdīgas, un savas acis tie ir aizdarījuši, ka tie ar acīm neredz un ar ausīm nedzird un sirdī nesaprot un neatgriežas, ka Es tos dziedinātu. Bet svētīgas ir jūsu acis, jo tās redz, un jūsu ausis, jo tās dzird. Jo patiesi Es jums saku: daudzi pravieši un taisnie ir gribējuši redzēt, ko jūs redzat, un nav redzējuši, un dzirdēt, ko jūs dzirdat, un nav dzirdējuši.” (Mateja 13:13–17)

Mācekļi jautāja Jēzum: “Kāpēc Tu uz cilvēkiem runā līdzībās?” Jo cilvēki redzēdami neredz un dzirdēdami nedzird un nesaprot. Kāpēc nesaprot? Jo nedzird. Kāpēc nedzird? Jo negrib dzirdēt. Tu esi pamanījis, ka tu nedzirdi to, ko nevēlies dzirdēt? Mazi bērni nedzird to, ko negrib dzirdēt. Arī pieaugušajiem ir lietas, ko viņi negrib dzirdēt. Un tieši tās lietas var būt ļoti svarīgas tavā dzīvē un svarīgas, lai saņemtu dziedināšanu. Nebūs nemaz tik ļauni, kā tev šobrīd šķiet. Vārds no Dieva būs pozitīvs un dziedinošs. Bet par ausīm ir jāpadomā. Iepriekšējā rakstu vietā Jēzus sešas reizes runā par ausīm un dzirdēšanu. Un šādas rakstu vietas Jaunajā Derībā ir daudz, arī Vecajā Derībā tādas ir daudz. Svētīgi ir tie cilvēki, kuri dzird un saprot. Debesu Tēvs, palīdzi mums dzirdēt Dieva vārdu tādu, kāds tas ir, nevis kaut kādas pasakas vai caur kādu savu paša prizmu, lai sevi attaisnotu vai “pasargātu” no “briesmīgajām Dieva svētībām”. Dievs tev neko negrib atņemt. Tu varbūt domā, ka uz draudzi nevajag nākt, jo neko nedrīkst, viss ir aizliegts? Es šos tekstus esmu atklausījies, mani tie vairāk neaizskar un nav interesanti. Jo es pats labi zinu visas šīs lietas. Dieva vārds tev neko neatņem un neierobežo tevi, bet gan ceļ!

“Mans dēls, ievēro manus vārdus, un lai tava auss nosliecas manai runai pretī! Lai tie neizslīd no tavas apziņas un redzes loka; saglabā tos savā sirdī! Jo tie ir dzīvība tiem, kas tos atrod, un ir zāles visai viņu miesai, kas dziedina.” (Salamana pamācības 4:20–22)

Dieva vārds ir zāles visai tavai miesai. Paklausība Dievam dziedina, – kad tu atver savas ausis un paklausi Dieva gribai. Ja tavā dzīvē ir kādas nepareizas lietas, nekad neaizmālē sev acis, neizliecies tās neredzam un nesaki sev attaisnojumus, nemeklē attaisnojumus arī Bībelē! Labāk esi tāds, kāds esi, ja kādu grēku dari, tad dari un atzīsti to, nevis noliedz. Grēks ir grēks, vienalga, vai tu izvēlies to redzēt vai neredzēt. Nekad nevajag sevi apstrādāt un apcietināt savu sirdi.

“Ja sakām, ka mums nav grēka, tad maldinām paši sevi, un patiesība nav mūsos. Ja atzīstamies savos grēkos, tad Viņš ir uzticīgs un taisns, ka Viņš mums piedod grēkus un šķīsta mūs no visas netaisnības. Ja sakām, ka neesam grēkojuši, tad darām Viņu par meli, un Viņa vārdi nemājo mūsos.” (1. Jāņa 1:8–10)

Dievs piedod, kad mēs atzīstamies grēkos, nevis iestāstām sev vai citiem, ka negrēkojam un viss ir kārtībā. Cilvēki dzīvo ārpuslaulības attiecībās un meklē Bībelē rakstu vietas, kas to attaisno. Piemēram: “Viņš gāja teltī, ņēma viņu, un viņa kļuva tam par sievu.” Cilvēks domā: “Es arī iešu, ņemšu viņu, gulēšu, pagaidām viņa būs mana sieva, pēc tam man būs cita sieva. Mums nevajag sarakstīties un nokārtot attiecības Dieva un valsts priekšā, nevajag atbildību par bērniem, neko mums nevajag.” Labi, ka vēl ir paternitātes tests, ar kura palīdzību var pieprasīt alimentus. Ir ļoti vienkārši Bībelē redzēt to, ko tu pats vēlies redzēt. Jums ir ausis, jūs nedzirdat. Bet svētīgi ir tie, kuri dzird, tā saka Jēzus. “Bet svētīgas ir jūsu acis, jo tās redz, un jūsu ausis, jo tās dzird.”

“Tad taisnie spīdēs kā saule sava Tēva valstībā. Kam ausis dzirdēt, tas lai dzird!” (Mateja 13:43)

Kas spīdēs kā saule Tēva valstībā? Taisnie – tie, kuri dzird, neizkropļo Bībeli, neaizmālē savas acis, neattaisnojas, cenšas, maksā savu cenu un iet uz priekšu. Kam ausis dzirdēt, tas lai dzird. Kam acis redzēt, tas lai redz. Mans šīsdienas mērķis nav norādīt uz grēkiem, kuri mums katram ir patiešām daudz. Pat, ja tu domā, ka esi bezgrēcīgs un šobrīd nekādus grēkus savā dzīvē nespēj saskatīt, tu maldies. Dieva priekšā mēs nevaram būt pilnīgi, ideāli un svēti. Bet, ja tu grēko, tad kā Dievs tevi var dziedināt? Kā tu vari saņemt savu dziedināšanu, ja Bībele saka, ka tikai taisnajos ieplūdīs dziedinājums? Par to es šodien gribu tev pastāstīt. Tā ir lieta, par kuru mēs neko negribam dzirdēt, jo šaustām un nosodām sevi, tādējādi nespējot saņemt Dieva svētības. Neviens nav ideāls un perfekts, taču Dievs redz tavu sirdi – kā tu centies un ej uz Viņa mērķiem.

Es domāju, ka liela daļa cilvēku draudzē nespēj saņemt dziedināšanu un atbrīvošanu no jau ieaugušām problēmām. Dievs grib tev dot gan fizisku, gan emocionālu, gan arī garīgu atbrīvošanu, labklājību un pilnīgu veselību, taču, iespējams, ka tu nevari to saņemt tādēļ, ka pats sevi nosodi. Tu tici, ka Dievs tevi nevar dziedināt, un tieši tādēļ tu savu dziedināšanu nesaņem. Bībelē var ieraudzīt, ka ikviens, kurš nāk pie Jēzus ticībā, saņem savu dziedināšanu. Mēs nevaram attīstīt savu ticību tad, ja sevi nosodām. Ļoti iespējams, ka brīdī, kad nāc pie Dieva ar savu vajadzību, tavā prātā uzreiz parādās domas: „Kur es rīkojos nepareizi? Ko es izdarīju nepareizi?” Meklēt problēmu iemeslus nav nepareizi, taču atceries, ka Jēzus nekad nav dziedinājis un nedziedina, balstoties uz mūsu darbiem. Bībelē ir rakstīts, ka Jēzus dziedināja visus, kas nāca pie Viņa, un lielāko daļu no šiem cilvēkiem Jēzus nemaz nepazina. Viņš katram no šiem cilvēkiem neprasīja, ko viņi ir izdarījuši vai kur sagrēkojuši – Jēzus tos, kuri ticēja, vienkārši dziedināja. Mūsu dziedināšanas garants ir Kristus upuris. Tieši tādēļ tu varēsi saņemt savu dziedināšanu, un es centīšos tev pienest rakstu vietu pēc rakstu vietas, līdz tu būsi pilnīgi vesels garīgi, emocionāli un fiziski. Dievs neprasa, lai tu dzīvo ideālu dzīvi, lai Viņš varētu tevi dziedināt.

„Taču Viņš nesa mūsu sērgas un ciešanas, un mūsu sāpes Viņš bija uzkrāvis Sev (..) Viņš bija ievainots mūsu pārkāpumu dēļ un mūsu grēku dēļ satriekts. Mūsu sods bija uzlikts Viņam mums par atpestīšanu, ar viņa brūcēm mēs esam dziedināti. ” (Jesajas 53:4–5)

Kur ir tavas sāpes? Kurš nes tavas sērgas un ciešanas? Šī ir rakstu vieta, kuru tu, iespējams, zini no galvas, bet vēl aizvien neesi sapratis. Ja tu tici Kristus upurim, tad pieņem, ka ar Viņa brūcēm tu jau esi dziedināts. Jēzus nes tavas sērgas un tavus grēkus. Mēs neviens nevaram baudīt Dieva svētības un pēc nāves nonākt debesīs bez Kristus upura, jo mēs esam nepilnīgi. Paļauties uz Jēzus upuri nenozīmē dzīvot tā, kā mēs paši gribam – mums ir jācenšas savu dzīvi veidot tādu, kādu to vēlas Dievs, taču tas nav garants dziedināšanai. Slimības, nabadzība, dažādas atkarības un verdzības ir grēka sekas jeb sods par grēku. Sākot no pirmajiem cilvēkiem līdz pat šai dienai cilvēki grēko, un tādējādi mēs automātiski nopelnām sodu, tostarp dažādas slimības. Pie visām lietām, kurās cilvēki vaino Dievu, viņi patiesībā var vainot tikai un vienīgi sevi, jo Dieva likumi ir nemainīgi. Viss tavs sods ir uzlikts Kristum pie krusta. Pastāstīšu tev kādu notikumu no Mozus laikiem. Tautai bija problēma – čūskas sadzēla daudzus cilvēkus. Mūsdienās varam to pielīdzināt velnam, kurš strādā pie tā, lai tu slimotu, būtu nabadzībā un atkarībās. Dievs lika Mozum uzcelt altāri – stabu, kas līdzībā nozīmē krustu, un piestiprināt pie tā vara čūsku. Ikviens sakostais, kurš šo čūsku uzlūkoja, palika dzīvs. Šie cilvēki palika dzīvi nevis tādēļ, ka būtu pareizi rīkojušies, bet gan tādēļ, ka uzlūkoja čūsku. Tā ir līdzība šodienai – Jēzus tika paaugstināts pie krusta, un ikviens, kurš uzlūko Viņu, kurš tic Viņa upurim, ir dziedināts, neatkarīgi no tā, ko dara, ir darījis vai vēl tikai darīs. Garants dziedināšanai ir Kristus upuris. Nav nekā svarīgāka un dārgāka par Jēzus asinīm. Tikai Jēzus upuris un ticība Viņam ir ceļš uz debesīm. Ir tikai viens ceļš uz debesīm, viens ceļš uz pilnīgu dziedināšanu – Jēzus Kristus.

„Un Tiatīras draudzes eņģelim raksti: tā saka Dieva Dēls, kam acis kā uguns liesma, kam kājas līdzīgas mirdzošam varam: Es zinu tavus darbus, tavu mīlestību, tavu ticību un tavu kalpošanu, un tavu pastāvību, un ka tavi pēdējie darbi ir lielāki nekā pirmie. Bet Man ir pret tevi tas, ka tu ļauj vaļu sievietei Jezabelei, kas saucas par pravieti, mācīt un pievilt Manus kalpus, piekopt netiklību un ēst elku upurus. Es devu viņai laiku atgriezties, bet viņa negrib atgriezties no savas netiklības. Redzi, Es metīšu viņu slimības gultā un tos, kas ar viņu piekopuši netiklību, lielās bēdās, ja tie neatgriezīsies no viņas darbiem. Viņas bērnus Es nonāvēšu. Visas draudzes atzīs, ka Es tas esmu, kas pārbauda īkstis un sirdis. Es došu jums katram pēc jūsu darbiem. Bet Es saku jums visiem, kas esat Tiatīrā, kas neturas pie šīs mācības, kas nav atzinuši sātana dziļumus, kā viņi saka: Es neuzvelšu jums nekādas citas nastas, bet, kas jums ir, to turiet, kamēr Es nākšu. Un tam, kas uzvar, kas dara Manus darbus līdz galam, Es došu varu pār tautām. Un viņš tās ganīs ar dzelzs zizli, kā māla traukus sadauza; kā arī Es esmu saņēmis varu no Mana Tēva. Un Es došu viņam rīta zvaigzni. Kam ausis, lai dzird, ko Gars saka draudzēm.” (Atklāsmes grāmata 2:18–29)

Šajā rakstu vietā vairākas reizes ir minēts: „Kam ausis ir, tas lai dzird.” Turpinājumā izskaidrošu tev interesantas lietas, par kurām dažiem, iespējams, gribēsies bubināt. Šajā rakstu vietā Jēzus saka, ka draudzē ir problēma – tur ir kāda sieviete, kas piekopj netiklību. Šajā kontekstā netiklība ir domāta nevis fiziska netiklība, bet gan elku kalpība – konkrēta dēmoniska mācība, kas neatbilst Dieva vārdam. Kas tā par mācību? Tiatīras draudze tika saukta par Pāvesta draudzi, un tā pastāv vēl šodien. Tas ir pirmās katoliskās draudzes simbols. Katoļu draudze māca par dziedināšanu, kuru var saņemt caur darbiem. Šajā mācībā pastāv uzskats, ka arī glābšanu var saņemt tikai caur darbiem un ka ir jādara labi darbi, lai Dievs pret tevi labi izturētos. Taču Bībele to nemāca. Jau toreiz tā bija problēma, ka kāds cilvēks mācīja aplamas mācības. Dievs teica: „Visus tos, kuri šai mācībai seko, es metīšu slimības gultā.” Tas pierāda to, ka nekādi labi darbi tevi nespēj dziedināt – tikai Jēzus upuris un Viņa asinis. Viss, kas ārpus tā, ir no ļauna. Lai cik skaisti šāda mācība no ārpuses izskatītos, tas ir pretbībeliski un pretdieviski. Elku pielūgsme jeb garīgā netiklība, dažādas maldu mācības var izraisīt slimības. Jēzus iepriekš minētajā rakstu vietā viņus tikai brīdina, nevis uzreiz iemet slimības gultā, jo Viņš saka: „Ja tev ir ausis, tad sāc dzirdēt un ticēt pareizi.” Nevis tavi darbi, bet Jēzus tevi dziedina. Tas nenozīmē, ka tu vari grēkot un turpināt būt vesels – Dievs neļaujas apsmieties. Mums ir jādzird tas, ko Jēzus saka, un jāiet līdz galam.

Iespējams, iemesls, kādēļ tu nevari dabūt savu dziedināšanu, ir vainas apziņa. Tu dzīvo vainas apziņā, jo zini, ka ar darbiem nekad nespēsi būt pietiekami labs. Pat tad, kad Jēzum teica „labais mācītājs”, Viņš atbildēja: „Nav neviens labs, kā tikai Dievs.” Tikai Dievs ir ideāls.

Tev pienākas dziedināšana. Pat Vecajā Derībā ir rakstīts, ka Dievs Mozus vadībā izveda Savu tautu no Ēģiptes zemes ar visu sudrabu un zeltu, un nebija neviena slima viņu ciltīs. Šī tauta bija kurnētāji, sliktie zēni un meitenes, taču viņi bija veseli un bagāti. Kaut arī ar laiku viņi visi tuksnesī nomira, Dievs par viņiem gādāja un rūpējās neatkarīgi no viņu darbiem. Ja tu mīli Dievu, tu darīsi tā, kā Viņš vēlas, taču tas, ka tu dari to, ko Viņš vēlas, negarantē tavu dziedināšanu. To garantē Jēzus upuris.

“Viņš izveda Savus ļaudis ar visu sudrabu un zeltu, un nebija neviena sirgstoša viņu ciltīs.’’ (Psalms 105:37)

“Viņš piedod visus tavus grēkus un dziedē visas tavas vainas.’’ (Psalms 103:3)

Ja tu nāc pie Viņa un tici Viņa upurim, tad Viņš piedod visus tavus grēkus. Tā ir milzīga žēlastība no Dieva. Dievs ir labs, mīlošs Tēvs, un viss, kas ir slikts, nāk no velna. Taču viss, kas ir labs, nāk no Dieva. Dievam nav slimību, Viņš tās nesūta. Ja tu noraidīsi Jēzus upuri, tad tev būs neizbēgams sods. Ticība nav tikai vārdi, ticība ir reāla darbība. Ja tu kaut ko nevari šodien, tad Dievs to redz, upuris darbojas. Viņš piedod visus tavus grēkus un dziedē visas tavas vainas.

“Un visi ļaudis mēģināja Viņam pieskarties, jo spēks izgāja no Viņa, un Viņš visus darīja veselus.” (Lūkas 6:19)

Kam tu tici? Pasakām, tam ko tu jūti, vai tam, kas ir rakstīts? Viņš neskatījās uz cilvēku izdarītā vai neizdarītā. Tad, kad es braucu apkārt, evaņģelizējot Ukrainā, Igaunijā un Latvijā, tad kuri visvieglāk ieguva dziedināšanu? Pilnīgākie pagāni.

“Bet Jēzus, to nomanīdams, aizgāja no turienes. Un daudz ļaužu gāja Viņam pakaļ, un Viņš tos visus dziedināja.” (Mateja 12:15)

“Ka Dievs ar Svēto Garu un spēku svaidījis Nācarieti Jēzu, kas gājis apkārt, labu darīdams un dziedinādams visus velna nomāktos, jo Dievs bija ar Viņu.” (Apustuļu darbi 10:38)

Dievs ir absolūti labs. Un velns ir ļoti, ļoti slikts. Un neviena slimība nevar būt no Dieva atsūtīta. Tā var būt tikai tavas vainas apziņas rezultāts. Vai tev nav bijušas domas, ka, no rīta nepalasot Bībeli, Dieva apsardzība uz atlikušo dienu ir zudusi? No kurienes šīs domas? No velna. Kamēr tu tici Kristum, kamēr tu meklē Viņa vaigu, kamēr tu esi dzīvā draudzē, kamēr tu studē Dieva vārdu, tikmēr Kristus upuris darbojas pie tevis. Ne jau darbi un ne jau tas, ka tu lasi Bībeli, bet dedzība norāda uz to, ka tu tici Kristus upurim. Tas norāda uz to, ka tu meklē Viņu. Viņš nes tavas sērgas, ciešanas, slimības un tavus grēkus. Un pat ja tev kaut kas nav perfekts, tu uzlūko Jēzu. Un pie Viņa arī ir visas tavas sērgas.

“Un, kad vakars metās, tie atveda pie Viņa daudzus velna apsēstus, un Viņš (ļaunos) garus izdzina ar vārdu un dziedināja visus sērdzīgos, ka piepildītos Jesajas vārdi, kas saka: Viņš uzņēmās mūsu vājības un nesa mūsu sērgas.” (Mateja 8:16–17)

“Ja jūs klausīdami klausīsit Tā Kunga, sava Dieva, balsij un darīsit, kas taisns Viņa acīs, un ievērosit Viņa baušļus, un turēsit Viņa likumus, tad Es pār jums nelikšu nākt tām slimībām, kādām Es esmu licis nākt pār ēģiptiešiem, jo Es esmu Tas Kungs, jūsu ārsts.” (2. Mozus 15:26)

“Viņš uznesa mūsu grēkus Savā miesā pie krusta, lai mēs, grēkiem miruši, dzīvotu taisnībai. Un ar Viņa brūcēm jūs esat dziedināti.” (1. Pētera 2:24)

Ir noticis fakts pie krusta, neatkarīgi no taviem darbiem, kas ir bijuši. Tu esi dziedināts. Un pietiek sevi šaustīt, tev pienākas dziedināšana. Tev ir dziedināšana!

“Bet tev būs kalpot tam Kungam, savam Dievam, tad Viņš svētīs tavu maizi un tavu ūdeni, un Es novērsīšu visas tavas slimības.” (2. Mozus 23:25–27)

Tu kalpo Tam Kungam, tev nav jāslimo. Tu nekalpo – tev ir jāslimo. Un jebkāda kalpošana bez Kristus upura, uz darbiem pamatota, ir pilnīgi veltīga. Dari, cik vēlies. Jēzus upuris ir garantija tavām attiecībām ar Dievu un dziedināšanai.

“Bet jums, kas jūs Manu Vārdu bīstaties, uzlēks taisnības saule, un jūsos ieplūdīs dziedinājums no šīs saules spārnu gaismas, un jūs iziesit un lēkāsit kā barojamie teļi.’’ (Maleahijas 3:20)

Vecā Derība no Jaunās Derības ļoti krasi atšķiras. Vecajā Derībā cilvēki ticēja uz to, ka Jēzus nāks un Savas asinis izlies. Viņi neviens nevarēja ieiet Debesīs. Viņi gaidīja kādā vietā, ko sauc par hadesu, līdz atnāks Jēzus un tad ņems pie Sevis. Jo tikai caur Jēzus asinīm var nonākt debesīs.

“Un Mozus bija simts divdesmit gadu vecs, kad viņš nomira; viņa acis nebija palikušas tumšas, un viņa dzīves spēks nebija zudis.” (5. Mozus 34:7)

Jau Vecajā Derībā bez Kristus upura 120 gados Mozus mirst, un viņa dzīves spēks nav zudis un acis gaišas. Lūk, Dieva prāts. Tas nav Dieva prāts, ka no vecuma mēs slimojam. Dieva prāts ir vecumā normāli aizmigt un doties pie Tēva debesīs. Un, ja tas bija iespējams Vecajā Derībā, tad vēl jo vairāk caur Jēzus upuri šodien. Tas ir iespējams. Un nav svarīgi, ko tu redzi, ko tu jūti. Ir svarīgi, kam tu tici. Tici Dieva vārdam. Vienmēr skaties uz Dieva vārdu.

“Un tu tagad redzi: Tas Kungs ir manu dzīvību uzturējis, kā Viņš man bija apsolījis; un ir pagājuši četrdesmit pieci gadi no tā laika, kad Tas Kungs šo vārdu sacīja Mozum un Israēls gāja pa tuksnesi; un nu, redzi, es šodien esmu astoņdesmit piecus gadus vecs. Es vēl šodien esmu tik stiprs kā toreiz, kad Mozus mani izsūtīja; kāds mans spēks bija toreiz, tāds spēks arī tagad: vai eju karā, vai izejot vai atnākot.” (Jozuas 14:10–11)

Tu nemirsi piecdesmit vai septiņdesmit gados. Un nav svarīgi, kā patiesībā viss notiks, tu tici tam. Un tā Dievs grib, ka mēs ticam. Un uz to mēs ejam. Lielākā daļa cilvēku grēko, jo viņi nezin, ka var negrēkot. Tavi grēki ir pie krusta paņemti prom. Ja tu sāc sadzirdēt, tu vari negrēkot. Tas ir iespējams! Cik daudz cilvēku slimo, jo viņi nav sapratuši, ka viņi var neslimot, jo viņu grēki un slimības ir pie krusta paņemtas prom? Ar Viņa brūcēm tu esi dziedināts! Cilvēki dzīvo verdzībā, atkarībās, jo nezina, ka ir atbrīvoti pie krusta. Daudzi dzīvo nabadzībā, jo nezina, ka Jēzus nomira pie krusta arī par mūsu labklājību. Tava nabadzība ir krustā sista! Tu esi jauns cilvēks, bagāts cilvēks! Un tev nav jādzīvo nabadzībā, atkarībās, slimībās, verdzībā un grēkos. Tev tas nav jādara. Tev ir ausis, un tu to dzirdi!

Mācītāja Mārča Jencīša sprediķi pierakstīja Ieva Našeniece, Monta Gulbe un Marta Kazaine, rediģēja Ieva Našeniece