Šodien ir lieliska diena.
Es kā draudzes gans un ne tikai draudzes gans pētīju visus Ukrainas notikumus, ko šodien mums ir ārkārtīgi svarīgi saprast un zināt. Manī ieklausās daudzi cilvēki, un tāpēc man ir vajadzīgs skaidrs viedoklis par visu. Man būs, ko šodien pateikt. Es izdarīju aptauju čatā starp līderiem: “Vai ir vajadzīga Ukrainas notikumu analīze draudzē?” Visi kā viens teica, ka vajag, ka cilvēki ir nobijušies, ka nav skaidrības. Tas nenotika vienā stundā, es ļoti daudz pētīju, un tā tapa Ukrainas notikumu analīze. Es to publicēju “Dieva lauvas” profilā, un arī dalījos savā profilā. Šodien tam iziesim cauri. Es papildināšu un paskaidrošu par katru punktu vairāk, jo tajā rakstiskajā tekstā ir tas, kas ir. Es centīšos to visu vēlreiz formulēt un arī paskaidrot. Pēc tam katram pašam ir iespēja izdarīt savus secinājumus un pieņemt savus lēmumus. Ja tev ir jāpieņem lēmumi attiecībā uz to, kas gaida nākotnē un kā attiekties pret Ukrainas notikumiem, kā tas var attiekties uz tevi un arī uz draudzi, tad tev būs materiāls, no kura tu varēsi izdarīt secinājumus. Viena sieviete komentēja: “Ārprāts, āzis par dārznieku, labāk ej sludini Dieva vārdu, jo tu no politikas neko nesaproti!” Pamatā to, ko es teikšu, diemžēl, es saprotu vairāk nekā liela daļa politiķu. Es saprotu, ka tu varbūt teiksi: “Kurš gan cits sunim asti cels?” Es saprotu vairāk tāpēc, ka man ir papildu zināšanas, kas nav viņiem. Viņiem ir slepena informācija, bet šī slepenā informācija ir ļoti šaura un vērsta uz konkrētu nozari. Jebkurā gadījumā tā ir šaura. Kāda problēma ir pulkvežiem? Viņi redz ļoti šauri tikai savā nozarē. Ja Dievs viņus ir apveltījis arī ar plašāku domāšanu, protams, tas ir labi.
Man nav slepenas informācijas, bet man ir pietiekoši daudz informācijas un papildu ļoti labas Dieva vārda zināšanas, un ļoti labas garīgās zināšanas. Ja mēs zinām, ka visa pamatā ir garīgās lietas, tad es esmu garīgo lietu direktors vai garīgo lietu pārvaldītājs. Ņemot vērā garīgās zināšanas un analizējot to, kas notiek pasaulē, un vispārējos vilcienos zinot vēsturi, ir ļoti viegli saprast un pastāstīt to cilvēkiem, lai katrs varētu izdarīt secinājumus. Ja runājam par šiem politiskajiem jautājumiem, es zinu atbildi. Ja man politiskā intervijā uzdotu uz nozari vērstu jautājumu, piemēram, konkrēti par budžetu: “Cik liels ir valsts ārējais parāds, kāda ir sistēma un stratēģija, un kā to atdot?” tad mana atbilde būtu vienkārša: “Ar to nodarbojas ierēdņi, un man ir svarīgi, lai mums nav parādu.” Man ir svarīgi, lai Latvijai nav parādu. Lai skaita ierēdņi, jo viņi neko citu nemāk, kā tikai skaitīt. Tā ir ierēdniecība. Viņi rēķina ciparus, savā nozarē domā un pamatā seko instrukcijām. Tā kā ar ierēdnieciskām lietām es savu galvu vispār nepiebāžu, tas nav man svarīgi. Es tam visam pāri skatos, tāpēc man nav jāzina, cik tur ir precīzi. Man ir svarīgi zināt vispārīgas tendences – vai ir parāds un cik tas ir liels. Risinājums ir ļoti vienkāršs. Tur nekādas baigās stratēģijas nevajag, pa lielam viss ir skaidrs. Ir jāatvieglina cilvēkiem nodokļi un jāļauj uzņēmējiem elpot. Nu, kas tur nav skaidrs? Elementāras, skaidras lietas.
Kā tikt galā ar Krieviju? Nu, kāda tur politika, kādas pārrunas? Nav svarīgi, ar kādām atombumbām Putins draud. Visai brīvajai pasaulei ir jāapvienojas un jāsaspiež čūskai galva. Lielākoties viss ir ļoti vienkārši, ir tikai viens risinājums. “Tur ir NATO robeža, paši ukraiņi grib NATO iestāties!” Ja manā mājā ienāk bruņots laupītājs, lai nogalinātu mani un manu ģimeni, es šauju viņu nost. Draugi, viss ir ļoti vienkārši, šeit nav vietas nekādai kristīgai mīlestībai. Tā nav mīlestība, ka tu neaizstāvi savu ģimeni un savu valsti, viss ir ļoti vienkārši. “Vai, mēs vēl nezinām, mums nav viedoklis, mēs negribam kaitināt Krieviju.” Kas te ko kaitināt? Lūk, sit vājāko! Kāds ir mūsu pienākums? Aizstāvēt. Kas tur nav saprotams? Ementāras lietas. Tāpēc tās zināšanas, ko es šodien iedošu, tev pilnībā pietiks, lai izdarītu savus secinājumus. Šī tēma būs politiska, lai mēs vairāk varētu domāt, lai varētu saprast, kas notiek, un iegūtu mieru. Tas būs mans viedoklis par notikumiem Ukrainā un to analīze.
Ja godīgi, man nekas cits nav galvā, kā tikai Ukrainas notikumi. Neatceros, cikos es piecēlos tajā rītā, kaut kādos septiņos, kad sākās pilna mēroga iebrukums Ukrainā, Putins paziņoja par militāru operāciju. “Ukraiņu nacionālisti vēl pretojas, bet armija padodas,” to Putins pateica. Ar Ukrainas armiju viss ir normāli, bet nacionālisti pretojoties? Tā nav taisnība, jo visa Ukrainas armija ir nacionālisti. Visa tauta rindās stāvēja, lai saņemtu savu ieroci. Nevienu 18 līdz 60 gadus vecu vīrieti neizlaiž no Ukrainas, visi ir dienestā, ir totāla mobilizācija. Kad krievi bija jau pie Berlīnes vārtiem, arī Hitlers visus iesauca armijā. Ukrainā mazliet labāk, jo tur ņem no 18 gadiem. Vācijā pat divpadsmitgadīgi puišeļi bija armijā. Faktiski, iesauca visus bez vecuma ierobežojuma, ieročus rokās un uz priekšu. Tad Hitlers cīnījās ne par taisnu lietu. Šajā gadījumā Krievijas karaspēks ir reāli sācis pilna mēroga iebrukumu Ukrainā no visām frontēm, no visām pusēm, arī caur Baltkrieviju. Karaspēks ir pie Kijevas, pie Harkovas, pie Mariopoles – visās tajās pilsētās, kur esmu bijis, visur jau ir Krievijas tanki. Pilsētās tiek bombardētas simtiem raķetes. Es personīgi sazinājos ar Andreju Tiščenko un Antonu Tiščenko, viņi abi divi ir Āfrikā, un ģimenes ir tur. Man rakstīja Romāns Korjaka, kas pie mums bija atbraucis kā slavētājs. Viņš teica: “Šausmas, kas tur notiek, visu laiku troksnis un bombardē.” Viņi zina, ja Krievija ienāks uz palikšanu, tad viņu draudzes likvidēs. Dzīvās, evaņģēliskās draudzes nav Krievijas plānā. Tur ir plānā tikai viena reliģija, un tā ir pareizticība. Tādas kā viņu draudzes, kā mūsu, tur vienkārši likvidēs. Tā kā ir diezgan slikti, bet labi ir tas, ka ukraiņi cīnās. Viņi ir nolēmuši iet līdz galam. Ja es paskatos dažādas uzrunas, ko ierunājuši paši karavīri un virsnieki, ir ļoti iedvesmojoši. Tu redzi, ka šie cilvēki cīnīsies un ies līdz galam. Varbūt viņus nodos valdība, varbūt kaut kas cits būs, bet Ukrainas prezidents Vladimirs Zeļenskis pagaidām turas normāli. Redzēs, kā turpmāk risināsies notikumi.
Mans viedoklis un analīze. Tātad, pirmais punkts, kas ir jāsaprot par Ukrainu. Pār visu pasauli reiz valdīja viena impērija, un to sauc Romas impērija. Visiem, kas ir gājuši skolā un kaut nedaudz ir mācījušies vēsturi, tas ir zināms. Trīssimtajos gados Romas impērija sašķēlās. Ļoti vienkāršiem vārdiem, bez konkrētiem cipariem un datumiem, šobrīd nav svarīgi, kā tas process notika, svarīgs ir fakts. Romas impērija sadalījās divās daļās – Austrumu impērijā un Rietumu impērijā. Šobrīd, vienkāršiem vārdiem, lai tu vari saprast – ir pareizticīgā daļa (austrumos) un katoliskā daļa (rietumos). Katoliskā daļa arī šobrīd ir sašķēlusies, jo atnāca vīrs vārdā Luters un pasludināja, ka tomēr ir Bībele, ir evaņģēlijs, un nav tikai labie darbi, un nav tikai vienas valdības vai vienas baznīcas virskundzība, bet Jēzus glābj ikvienu žēlastībā. Tā izveidojās daudz un dažādas protestantu draudzes, kam sekoja uzplaukums visā Eiropā. Pat gadu simtiem mērot, gadu pēc gada sekoja uzplaukums. Reliģiozās daļas ir saaugušas kopā ar varu, kas tīri pilda varas funkcijas. Ja salīdzina ekonomisko un sociālo izaugsmi, tur ir pavisam cita aina. Bet fakts ir tāds, ka nekas nav beidzies, ka šīs divas impērijas ir pretstatā. Bija laiki, kad bija pat vairāki Romas pāvesti. Šī varas dalīšana notiek nepārtraukti, gan savā starpā, gan kopumā Austrumos un Rietumos. Tu esi redzējis divgalvaino Krievijas ērgli, ko tas nozīmē? Tas nozīmē – cars un reliģija. Tāda ir viņu politika: viena valoda, viena kultūra, viena reliģija, viena politika, viens cars. Un tā Putinam ir ļoti veiksmīga politika. Tas ir Krievijas imperiālisms, tā ir tā pati bijusī Padomju Savienība. Jebkurā gadījumā tā bija impērija. Vienmēr vajag kaut kādu ideju par labāku nākotni, ar ko parasti aizraut cilvēkus, lai iesaistītu tajā. Padomju Savienība bija Romas impērijas austrumu daļa, kas joprojām izplatās pa visu pasauli. Kubā, Vjetnamā, Ķīnā un tā tālāk komunisms pastāv līdz šim brīdim. Tāpēc arī Ķīna ar Krieviju ļoti labi draudzējas. Pirmais, ko Ķīna paziņoja, kad Krievija iebruka Ukrainā, ka Ukraiņi ir sabombardējuši Rostovu, tāpēc krievi iet veikt militāru operāciju Ukrainas teritorijā. Krievu zaldātiņiem pateica, ka tur ir iebrukuši ukraiņi, tāpēc jāiet cīnīties. Nu, tā viņiem tur skalo smadzenes.
Tātad, Austrumu atzars, tā ir Krievijas impērija, atkal izplešas. Otra daļa ir Rietumu impērija. Paldies Dievam, ka es tajā laikā nedzīvoju, bet Eiropa ir piedzīvojusi katoļu inkvizīcijas laiku, kad jebkurš, kurš domā citādāk, arī tādi kā mēs, dzīvie kristieši, tika slaktēti, dedzināti, spīdzināti, ieslodzīti un represēti. Tas tā notika. Bet tajā pašā laikā tā bija ļoti spēcīga impērija. Bet Rietumu impērijai ir tāds mīnuss, ka tā ir ļoti sadrumstalota un pastāvīgi grib dalīties. Arī Bībele saka, ka faktiski tā dalīsies un Eiropas Savienība ilgi nepastāvēs. Tāpat arī visādas Padomju Savienības nepastāvēs, bet dalīsies. Ja salīdzina, tad tieši Krievija ir disciplinētāka, aukstasinīgāka, mērķtiecīgāka. Šī impērija tomēr izskatās tāda spēcīga. Viņi ir spējuši visus apvienot, un tur no demokrātijas nav nekādas smakas. Bet Rietumu demokrātija ir tā, kas nevar visus pilnībā apvienot, jo tad ir vajadzīgs viens vadītājs, kas visus var apvienot. Tajā pašā laikā ir NATO, ir dažādi spēki, ir ANO un tā tālāk. Protams, ka tur ir savas vienošanās un, ja visus šos spēkus apvienotu, tad, kā pats Putins saka, un tie ir viņa vārdi: “Mūsu Krievijas spēki nav salīdzināmi ar NATO spēkiem.” Nu, tas ir fakts, tie nav salīdzināmi. Bet ir tas, kas ir šobrīd. Mēs saprotam šo principu par Romas impērijas pārpalikumiem, šīm divām daļām, un tās abas izpletīsies, un tas nebeigsies nekad. Tam visam pa vidu ir ne tikai vieni Austrumi vai vieni Rietumi, bet tam visam pa vidu ir globāli spēki. Es nesaukšu nekādus vārdus, jo es pat nevaru viņus visus zināt. Bet ir redzama tendence, ka ne tikai viena puse attīstās un grib izplesties, bet kopumā grib apvienoties un izveidoties viena vispasaules valdība. Bet tā jau ir cita opera.
Ja mēs saprotam šo principu par Romas impēriju, tad mums ir skaidrs, ka viss, kas notiek, ir likumsakarīgi un neizbēgami. No tā var saprast, ka Krievija ies tik tālu, cik tai ļaus. Veidenbaums ir teicis: “Uz zemes nav taisnības, dūrei tik spēks.” Un Krievija ies tik tālu, cik tai ļaus. Tāpat arī mūsu pašmāju mazie gariņi, globālistu pakalpiņi ies tik tālu, cik tauta viņiem ļaus. Tāpat arī Eiropas vadītāji ies tik tālu, cik viņiem ļaus. Diemžēl, viņi ir tikai izkārtnes. Zem viņiem stāv pavisam citi spēki, viņi ir tikai runājošās galvas, izkārtnes, skolnieki no skolas sola, kuri vienkārši atrāda savus diplomdarbus. Tas ir viss, ko viņi dara. Piemēram, ja tu netici, paskaties, kādus cilvēkus liek vadošos amatos. Es tikko publicēju klipu ar mūsu Trojanski, epidemiologu, kurš faktiski nosaka, kad būs ierobežojumi, kad nebūs. Tas ir bohēmisks skolnieks, kurš vispār vēl nav izaudzis. Šādus cilvēkus liek amatos. Piemēram, Džastins Trudo Kanādā, – skolnieks. To, ko viņam saka, to viņš dara. Tie ir deklasēti, pagrimuši elementi, man tā šķiet, no palīgskolām. Tur liek tādus interesantus elementus, kuri neko nejēdz. Viņiem iedod varu rokās, un viņi ir ekstāzē. Tur nav nekādas saistības ne ar veselību, ne ar gudrību. “Vai, mācītāj, kā tu tā vari runāt, tu taču esi kristietis, tev jāpagriež otrs vaigs. Un kur paliek tuvākā mīlestība?” Tā ir tuvākā mīlestība, kad tavu ģimeni varo ārā, tu ļauj, lai ļaunie tevi sit nost? Bībele saka: “Mīli savu tuvāko,” kas nozīmē: “Aizstāvi vājāko.” Katra pienākums ir ņemt spēku dūrē un pastāvēt. Impērijas bruks, celsies, izplatīsies, un atkal viss atkārtosies no gala. Diemžēl, Baltijas valstis ir tādā vietiņā, ka esam precīzi pa vidu šīm impērijām. Kā tu domā, kad impērijas plosās, kur viņas rīko savas kara spēles? Tajās vidus valstiņās. Tāpēc Latvijas labos laikus var uz pirkstiem saskaitīt, cik tādi ir bijuši.
Karš Ukrainā nesākās ceturtdien, bet gan jau 2014. gadā, kad Krievijas “zaļie cilvēciņi” iebruka Donbasā un atdalīja šīs teritorijas. Tur bija ļoti smagas cīņas, un starptautiskā sabiedrība iztika tikai ar sankcijām, tieši tāpat kā tagad. Tieši tāpat kā tagad, neviens viņiem nepalīdzēja. Lielākoties visi noskatījās un cerēja, ka atdosim Krievijai to Donbasu, un gan jau viņi tad nomierināsies. Bet tā nav patiesība. Nekad nekāda nomierināšanas politika pret šādiem cilvēkiem, pret šādām impērijām nav darbojusies. Viņi saprot tikai spēka valodu. Tāpēc Krievijas karš Ukrainā nesākās 2022. gada 24. februārī, ceturtdienā, piecos no rīta, bet visus šos gadus jau ir noticis. Šajā laikā es pats biju pāris reizes aizbraucis uz Ukrainu. Šeit presē neko vairs par to nerunāja, bet vietējie cilvēki zināja teikt, ka nekāds karš nav beidzies, jo tur joprojām karo. Varbūt nebija tik saasināti kā tagad, bet ik pa laikam notika apšaude, ik pa laikam bija kādas diversijas. Nekas nebija apturēts, tikai šoreiz Putins nolēma šīm republikām piešķirt it kā neatkarību, kas nozīmē pārņemt tās pilnīgā kontrolē, legalizēt. Viņš pievāca sev šīs republikas, kuras nav nekādas republikas, bet pieder Ukrainas teritorijai, tāpat kā mūsu Latgale. Viņi paņēma Latgali sev un teica: “Mēs gribam Latgali sev, un paldies visiem, ka latgalieši tā gribēja,” bet patiesībā gribēja tikai Putins un masu mediji. Tas ir viss. Neviens neko negribēja. Cilvēki mierīgi dzīvoja, un tāpat viņi varēja mierīgi dzīvot tālāk.
Putina rīcību var saprast, bet tikai tādā gadījumā, ja tu skaties uz viņu kā uz imperiālistu. Man ir bijuši sprediķi, mācības un analīzes jau daudzus gadus iepriekš. Kāds mācītājs, kad Donbasā sākās karš un es biju pie viņa ciemos, mani izsmēja par to, ka es teicu, ka mēs ar draudzi jau izplānojām, ko darīt kara gadījumā. Kad Donbasā sākās karš, bija daudz sprediķu un daudz informācijas, lai mēs varētu saprast un sagatavoties, un tas ir pareizi. Mēs bijām gatavi. Un arī tagad, faktiski, mēs esam gatavi jebkuram scenārijam. Mums ir mājas grupu draudze. Ja kāds ir apdraudēts, tad tas ir mācītājs, ja viņš ir melnajā sarakstā. Draudze pati var būt melnajā sarakstā, un arī mācītājs. Pārējie nav apdraudēti, jo es nevienu nenodošu. Viņiem jau nevienu citu vairs nevajag. Es jau toreiz runāju par to, ka Putins Ukrainu nekad neatdos. Kāpēc? Iedomājies sevi Putina vietā, – ja Ukraina nonāk zem NATO kontroles, tad līdz Maskavai viņiem ir kā ar roku aizsniegt. Tas ir stratēģiski militāri ārkārtīgi svarīgi, tāpēc Baltkrieviju un Ukrainu Krievija nekad neatdos. Kāds žurnālists kādus gadus atpakaļ Baltkrievijas prezidentam uzdeva jautājumu: “Jūs varat garantēt, ka caur Jūsu valsti neienāks krievu karaspēks Ukrainā?” Un viņš atbildēja: “Nekad.” Bet tikko viņš iedeva Putinam savu teritoriju un visu savu atbalstu, un caur Baltkrievijas teritoriju šobrīd ienāk armija un slepkavo arī civiliedzīvotājus. Es sekoju jau divas dienas no rīta līdz vakaram notikumiem līdzi, ka man acis jau sāp un asaro. Es sekoju visam līdzi, un ne jau tikai Delfi. Šis ir laiks, kad arī Delfi var ticēt šajā jautājumā. Tur visas ziņas diezgan normālas nāk. Šis ir laiks, kad tas, ko dara Latvijas valdība, lielākoties ir pareizi, viss ir normāli, tieši šobrīd šajā jautājumā.
Ukrainu un Baltkrieviju Krievija nekad neatdos, tas ir stratēģiski svarīgi pašas Krievijas drošībai – pēdējais bastions. Bet Balstijas valstis vienmēr ir vēsturiski bjušas te vienās rokās, te otrās, te rietumu rokās, te austrumu rokās. Pirms Latvija ieguva savu valsts statusu, Latvija bija Krievijas guberņa. Latvija kā tāda prostitūta bija zviedru rokās, tad poļu rokās, tad Vācijas rokās, tad Krievijas rokās. Nepārtraukti mainījās varas šeit. Somi mums blakus pastāvēja. Kad komunisti ienāca Latvijā, Latvija neko nedarīja, tā necīnījās par savu valsti. Ulmanis teica: “Palieciet visi savās vietās, es savā vietā.” Un kur Ulmanim vieta ir? Kaut kur ir nezināms kaps, kur varas viņu aizveda. Un asinis lija tik un tā. Ukraina šobrīd rīkojas pareizi, viņi stāv pretī. Bet ko citu viņiem darīt? Tikai stāvēt līdz galam. Ko tu darītu? Kuram simpatizē tādi gļēvuļi, kuri necīnās paši? Kurš dos ieročus cilvēkiem, kuri paši necīnās? Paldies Dievam, ka NATO piegādā pietiekamā daudzumā ieročus Ukrainai. Viņiem ieroči pietiks. Jā, viņiem nav lidmašīnu, viņiem nav visas tehnikas, bet, lai tankus atvairītu, ir. Pēc pēdējām ziņām jau ir iznīcināti tūkstotis Krievijas karavīru. Pilns ar fotogrāfijām, ar video, smadzenes izšķaidītas, apdeguši, nodeguši. Ukraiņi raksta uz tām fotogrāfijām: Tas jūs sagaida, ja jūs nāksiet mūs nogalināt. Pasakiet savām mammām, saviem tētiem, kas jūs sagaida. Tas būs tad, ja Ukraina turpinās cīnīties.
Tātad Krievija nepieļaus NATO pietuvināšanos Krievijas robežām. Un tāpēc var saprast, ka Ukraina vēlas iestāties NATO, tā nav atteikusies no šīs vēlmes, un Putins to nevar pieļaut. Un, tāpēc viņš pats sāka karu. Viņu var arī saprast, bet fakts ir tas, ka nav svarīgi, kādas drošības nolūkos tu to dari. Tu ienāci manās mājās, un es tevi šauju nost, viss – ja šodien jautājums ir par to, kā attiekties pret Krievijas agresiju. Tu nāc varot un slepkavot manus ģimenes locekļus, tāpēc man ir tiesības aizstāvēties. Un mana nostāja tieši tāda arī ir. Es atbalstu Ukrainas tautas centienus un nosodu Krievijas agresiju Ukrainā. Pretīgi vienkārši. Bet ir tie, kas tic Kremļa propagandai, es vēl saprastu, ka tic potēm, bet, ja tic Kremļa propagandai! Piemēram, es ieliku video tiešā ceļā no notikumu vietām, kā apšauda mājas, un man raksta, ka tas ir “feiks”, un nolamā vēl kāds, un latviešu uzvārdi arī tur ir. Es vienu vai divus izņēmu pat ārā, jo nodomāju, ka varbūt nav īstais. Un viens patiešām nebija, jo bija kādus trīs gadus vecs, bet tas jau būtību nemaina, un šodien no rīta sapratu: Krievijas troļļi. Viņi cenšas radīt sabiedrības noskaņu ar propagandu. Kā viņi panāks starptautiskās sabiedrības atbalstu? Kā viņi panāks, ka viņu pašu armija viņus klausa? Kā viņi panāks, ka viņu pašu elite Krievijā būs par šo karu? Viņi to definē kā militāru operāciju nevis okupāciju. Viņi tā formulē, es pats klausījos Putina uzrunu. Militāra operācija, ātri visu pabeigt, visu sakārtot, un Ukrainas armija padodas, tur viss ir kārtībā, tur tikai kaut kādi nacionālisti pretojas. Ar tiem mēs tiksim galā, ar Ukrainas armiju mēs visu sarunāsim. Nu, tā ir viņu oficiālā versija. Tāda ir viņu versija, un cilvēki tic. Un, diemžēl, karavīri krīt, jo “man lika to darīt”. Tu esi okupants. Tur nav svarīgi, kas tu esi, tu esi okupants. Tu nāc ar ieroci pret mani, pret maniem bērniem, tu nāc pret mani. Tu vari nepiekrist, bet, ja tev ir smadzenes, tad tas ir ļoti vienkārši saprotams. Lūk, slepkava nāk. Un nav svarīgi, cik viņš ir labs cilvēks vai kāds radinieks kādam. Šauj viņu nost, viss. Lūk, tāda ir pareiza attieksme pret Krievijas agresiju Ukrainā. Un visi tie, kas nogaida, kurā pusē nostāties, kā pareizi, viss ir saprotams ļoti skaidri – lūk, ir agresors, un, lūk, ir upuris. Lūk, ir cilvēkiem mājas, kur atnāk slepkavas, lai slepkavotu, atņemtu visu, kas pieder. Nu, ko darīt? Mūsu draudzē arī ir cilvēki no iekšlietu struktūrām. Nu, ko dara ar cilvēkiem, kuri pārkāpj otra īpašuma tiesības? Ko dara ar to, kurš nāk ar ieroci svešā mājā un laupīšanas nolūkos nogalina? Ko dara ar šiem cilvēkiem? Viņus soda, viņus izolē, viņus likvidē. Kas te ir citādāk? Tur ir tūkstošiem un miljoniem cilvēku iesaistīti.
Jā, pirmais krievu trieciens tiešām bija pa militāriem objektiem. Bet cik apkārt ir dzīvojamās mājas? Un pēdējā video, ko es redzēju, tiešām reāli šauj pa mierīgiem iedzīvotājiem, šauj pa mašīnām. Šodien no rīta video ieliku, ka daudzstāvu mājā ir caurums. Cik tur ģimenes bija? Tur bija ģimenes, un tā bija tikai viena māja. Tur jau simtiem raķetes izlaistas, simtiem tanki, tilti uz Kijevu ir uzspridzināti, lai tur pāri netiek ienaidnieks. Tur ir īsts karš, un tur jābūt stulbam, sakot: Putins ir malacis. Daudz ko Putins pareizi dara, viņš ir līderis, bet es nevaru atbalstīt, lūk, šādu rīcību. Viņš ir ienaidnieks, agresors, viņš ir hitlerveidīgs cilvēks. Padomju Savienību neviens nesodīja. Viņi darīja tādus pašus noziegumus, viņiem bija koncentrācijas nometnes, viņi tūkstošiem cilvēku slepkavoja. Aizej paskatīties uz māju Stabu ielā, kas ir Čekas bijušais nams, kā viņi ņirgājās par mūsu tautu. Viņi nav sodīti, jo viņi bija Otrā pasaules kara uzvarētāji. Viņus nesodīja neviens. Un viņi vienojās savā starpā, atdeva Baltiju, mūs nodeva, mūs atdeva. Tieši tāpat kā tagad Ukrainā. Šobrīd izskatās, ka viņus šobrīt tikai atdod. Labi, ka vēl ieročus piegādā.
Es joprojām domāju un mans viedoklis bija, kad pilna mēra karš Ukrainā nebūs. Man tas šķita pārāk daudz. Es nedomāju, ka tā bija kļūda. Es domāju, ka viņi aprobežosies ar Dombasu, un, ja kaut kur būs, tad nelieli incidenti, saasinājumi. Bet ir daudz sliktāk, un es joprojām domāju, ka viņi var apstāties un apmierināties ar to, ko viņi ir jau sasnieguši, bet tas ir atkarīgs no pašas Ukrainas cīņas spara un lēmumiem. Varbūt viņi pieņems lēmumu par neitralitāti, un tā viņi faktiski noteikti pievienosies Krievijai, tā arī būs okupācija. Ja viņi ies līdz galam, tad viņi ies līdz galam, tad mēs redzēsim ļoti ilgstošu un asiņainu karu, kurš var izvērsties arī tālāk.
Vai Latvija ir apdraudēta? Simtprocentīgi ir apdraudēta. Simtprocentīgi ir jau plāni, gatavi jau kādus desmit vai vairāk gadus atpakaļ, par Baltijas valstu okupāciju. Tur vispār nav ko diskutēt, tas viss sen jau ir izplānots. Kā jau es teicu, ka spēks ir tikai dūrē. Ir vajadzīgs tikai attiecīgs moments. Mūsu valstsvīri saka, ka esam pilnīgā drošībā. Es tam nepiekrītu, mēs neesam pilnīgā drošībā. Bet mēs uz doto brīdi esam NATO dalībvalsts, uz doto brīdi mēs esam Eiropas Savienībā. Ukraina nav ne Eiropas Savienībā, ne NATO. Bet, kā vēsture rāda, nekādi līgumi un vienošanās nav drošības garants, jo tos vienkārši uzmet, lauž. Tā vēsture to rāda, bet ir tāda lieta, ja Ukrainas konflikts nonāk līdz Baltijas valstīm, tas mierīgi var notikt, tāpēc ka caur Latviju nāk ieroči. Mēs esam stratēģiski svarīga vieta, un Krievijai ir vajadzīga kontrole pār Baltijas valstīm, tas ir pilnīgi skaidrs. Bet mēs esam NATO. Uzbrukums Baltijas valstīm ir uzbrukums NATO. Un tad patiešām sāktos Trešais pasaules karš. Tas ir viens variants, bet otrs variants ir – nekāda kara nav. NATO labāk izdomā ziedot Baltijas valstis un saglabāt neitralitāti; labāk tā, nekā sākt baigo Trešo pasaules karu. Un vēsture rāda, ka tā bieži ir noticis, bet tur ir risks. Patiesībā, Putinam šobrīd ir jābīstas skarties klāt Baltijas valstīm. Nu, es nezinu, kā es būtu darījis, varbūt, ja es būtu Putins, tad varbūt būtu sitis arī pa Baltijas valstīm. Un es censtos pēc iespējas ātrāk arī Baltijas valstīs tikt galā ar visu. Un sagrautu NATO kā tādu. Zini, ko es izdarītu? Es pateiktu tā: ja jūs te līdīsiet, es palaidīšu kodolraķetes. Un viņi visi apčurātos, un neviens neko nedarītu. Un viņi tā arī izdarīja.
Krievijas prezidents Vladimirs Putins no rīta pateica runu (pulksten četros un piecdesmit minūtēs), viņš pieteica militāru operāciju, – okupācijas nebūs, mēs tur visu pabeigsim un visu izdarīsim, Donbasā mūsu iedzīvotāji ir apdraudēti, jāpasludina neatkarība, jaunā republika, un viss būs kārtībā. Viņš visiem pateica: ja jūs iejauksities, jums būs tādas problēmas, kādas nekad neesat redzējuši. Viņš piedraudēja ar kodolraķetēm un kodolkaru. Viņš teica: mēs esam kodolvalsts. Un tas ir vēl viens iemesls, kāpēc citas valstis atturēsies no lielāka kara, jo tad tas būtu pasaules karš. Kurš grib pasaules galu kodolkara izskatā? Neviens negrib. Atdosim Ukrainu… Ja Krievija iebruks NATO teritorijā? Ja iebruks Baltijas valstīs, kurš gribēs kodolkaru? Vispār te viss ir vienkārši. Nav tik sarežģīti, kā politiķi reizēm visu uztaisa. Vai Baltijas valstis ir apdraudētas? Vispār tās vienmēr ir apdraudētas. Un arī tagad ir apdraudētas. Bet, salīdzinot ar Ukrainu, mēs esam drošībā. Es nevaru teikt: mums ir 100% drošība uz kādu laiku. Tā nevar teikt, bet manas personīgās domas ir, ka Krievija šobrīd nekur tālāk par Ukrainu neies. Mēs esam NATO. Kodolkara gadījumā Krievijas vairs nebūs. Amerika stāvēs. Ķīna stāvēs. Kanāda stāvēs. Anglija arī droši vien stāvēs, bet Maskavas, Ļeņingradas un Pēterburgas vairs nebūs. Un Baltijas valstis arī vairs nebūs. Tad arī mēs nebūsim. Bet arī Maskava nebūs, tā vienkārši pārstās eksistēt, it kā vispār nekad nav bijusi. Jo kodolspēki nav salīdzināmi ne ar kādiem ieročiem.
Krievija ir ļoti spēcīga. Un kodolkara gadījumā cietīs abas puses. Lūk, kāda situācija. Šobrīd es domāju, ka viss ir labi, bet mēs nezinām, kā viss eskalēsies tālāk. Notikumi Ukrainā rādīs. Iedomājies, tu esi Putins, tu ar savu komandu esi sācis karu. Un Baltijas valstis ir tās valstis, caur kurām ieroči nāk, un nāk palīgā Ukrainai. Ko tu darītu? Lai nāk vai tomēr tās valstis aiztaisītu ciet līdz jūrai? Visu kontrolētu? Tu ļoti gribētu Rīgu, Tallinu. Bet tev būtu jāpadomā, ko tas Baidens darīs, ko tas Makrons darīs. Francijai arī ir kodolieroči. Ko viņi darīs? Karš jau nav šodien sācies, tas ir jau sen. Un ar ko aprobežojas? Ar sankcijām, uz kurām Putinam ir uzspļaut. Otrā pasaules karā tieši tāpat rīkojās Anglija, Amerika. Vācija iekaroja Austriju, iekaroja Čehiju. Ko darīja sabiedrotie? Atdeva Čehiju un cerēja, ka būs miers. Bet bija piedāvājumi no ģenerāļiem tūlīt Vaciju noslaucīt no zemes virsas. Tur tā nopietni bija: Berlīni pa tīro nost, Hitleru nost. Visa Vācija būtu zaudējusi un nebūtu miljons līķu, būtu tikai Hitlera līķis un varbūt pati Berlīne nebūtu. Būtu viena pilsēta noslaucīta no zemes virsas, salīdzinājumā ar visu, kas notika. Bet kas notika? Ar katru pilsētu, ar katru valsti, ko agresors paņem, viņš kļūst stiprāks. Atdosim Donbasu? Resursi Donbasā – ogles un dažādi izrakteņi kara rūpniecībai. Viņi paņēma to, izaudzēja muskuļus un tagad ies tālāk. Katra atdota teritorija dara sātanu stiprāku. Samierināšanas politika ir pilnīgi muļķīga politika. Uzreiz šādā gadījumā vajag saspiest čūskai galvu, – ja tu ļauj viņai augt, viņa augs tik tālu, cik viņai ļaus. Un viņa var izaugt tik liela, ka tu vairs nevari pretoties. Viņa kļūs lielāka par tevi. Es esmu par draudzīgām attiecībām ar mūsu kaimiņvalstīm, ieskaitot Krieviju. Tikai viens bet – ja viņi nāk mani nogalināt, tad es viņu nogalinu. Ļoti vienkārši. Par draudzīgām attiecībām, ja kaimiņš ar mani ir draudzīgs. Es neiešu pirmais, bet, ja viņš nāk manā teritorijā, mans pienākums ir reaģēt. Ja viņš dara to citās teritorijās, mūsu pienākums ir palīdzēt.
Iedziļinoties lietas būtībā plašāk, ļoti iespējams, ka tas ir globāls teātris. Tas gan atņems vēlmi vispār karot, vēlmi aizstāvēt. Ļoti iespējams, ka Makrons atbrauca uz Latviju un pēkšņi mums sākās pandēmija. Makrons pēkšņi aizbrauca uz Krieviju un sākās karš Ukrainā. Ir daudzas un dažādas interesantas sakritības, ļoti interesantas. Baidens nepārtraukti baidīja: būs karš, būs karš. Faktiski, es domāju, ka notiek liela pasaules pārkārtošana. Un kā pareizi nesen teica kāds vīrs, tā nav nekāda jaunā pasaules kārtība, tā ir tā pati vecā – feodālisms. Ir bauri, zemnieki, kontrole un čipošana. Un bez tiem ir tikai valsts ierēdņi, policija, armija un robotizācija – mākslīgais intelekts. Ir tādas ģimenes, kas pār visu pasauli valda, un, viņuprāt, cilvēku pasaulē ir par daudz. Šodien skatās uz cilvēku kā uz kaitnieku. Homoseksuālisma propaganda, genderisma propaganda, narkotiku propaganda, karu propaganda šobrīd notiek. Visas slimības un cilvēku neārstēšana, visi šie ierobežojumi šodien. Divus gadus jau mūs mērdē. Pandēmija gāja uz beigām, un kas notika? Viņi tūliņ sāka karu uz globālās arēnas. Un tas nav nekas jauns. Tas ir arī kontroles mehānisms, cilvēki tiek nepārtraukti sēdināti uz bailēm, lai cilvēki paši atdotu savas tiesības. Viņi paši tās atdod, un aiz mūsu mugurām pieņem dažādus likumus it kā mūsu drošības labā. Kad vīruss izgāja pa vienām durvīm ārā, pa otrām durvīm ienāca, pārģērbies raķetes izskatā. Es arī publicēju tādu bildīti nesen. Jaunās pasaules kārtības plāni turpinās. Un, kad tu zini, par ko tu karo, nemaz negribas karot. Bet te ir auzas, es jau redzēju, ka portālā “Delfi” bija rakstiņš, ka antivakseri ir par Krieviju. Pirmkārt, mēs neesam nekādi antivakseri, otrkārt, mēs neesam ne par kādu Krieviju. Es esmu pret šo pasaules globālo plānu. Es ļoti labi apzinos, kas tas tāds ir.
Bet Ukrainas gadījumā nav svarīgi nekādi globālie plāni, šeit ienaidnieks atnāca pie mūsu brāļiem un māsām, lai viņus nogalinātu. Kas tur nav skaidrs? Agresors ir redzams. Kurš ir vainīgs, ir redzams. Tāpēc lielākā daļa pasaules kategoriski ir pret Putinu. Viņu tagad tā lādē. Es vakar ieliku video: Īrijā, Dublinā Krievijas vēstnieks brauc ar savu BMW mašīnu uz vēstniecību, protestanti ar karogiem riņķī, policijas nekādas. Divus gadus mūs mērdēja, bija šausmīgākais, nenormālākais, indīgākais vīruss, kā tik pieskaries cilvēkam, tā uzreiz beigas, tu esi pie mākslīgiem aparātiem klāt un beigts. Visu aizvēra ciet, ekonomiku ciet, visiem virsū sodus, policija skraida, noziedzniekus vairs neķer, tikai visus soda, kur kāds bez maskas parādījies. Un pēkšņi vienā dienā vīruss simtu piecdesmit reizes ir mazinājis savu bīstamību, pēkšņi var sanākt trīs tūkstoši cilvēku, ja ir protests pret Krievijas agresiju Ukrainā. Drīkst pēkšņi nākt uz koncertiem, visi drīkst dziedāt, bučoties, sēdēt un pīpēt? Vai viss kārtībā? Tagad jau pavisam kaut kas cits, tagad aktuāla Ukraina. Tagad Ukraina, kāds tev vīruss? Tad kovids bija kaut kas, tagad viss. Tagad aktuālas tikai raķetes un Krievija. Viss, tagad var pulcēties. Aleluja, ka var pulcēties! Bet ir tā, ka negribas pulcēties, jo viņi grib, lai mēs pulcējamies. Bet es zinu, ka tas ir pareizi, jo Ukraina ir jāatbalsta. Vīruss tagad ir beidzies, tagad Ukraina ir jāaizstāv. Es vienalga iešu un iestāšos par Ukrainu, tur ir mūsu brāļi, un mēs uzaicinājām Jefremočkinu maijā uz šejieni. Ko tagad? Vīrieši līdz sešdesmit gadiem netiek ārā no valsts. Viņam būs jākaro. Kurš mums koncertu sniegs? Mēs esam pret šo karu, jo mums vajag Jefremočkinu šeit. Taču katram normālam cilvēkam ir pienākums aizstāvēt, ja dara pāri vājākam. Un Krievija ir stiprāka par Ukrainu. Bet krieviem nav tāds cīņas spars kā ukraiņiem.
Uzskatu, ka kara gadījumā draudzes cilvēki un vīri var doties armijas rindās ar ieroci rokās. Ko Ukrainas krišana nozīmētu Baltijas valstīm, Eiropai un pasaulei? Tas padarīs šo austrumu impēriju vēl stiprāku. Un pēc Ukrainas nākamais Krievijas solis ir Baltijas valstis. Bet jau tagad Putins piedraudēja Zviedrijai un Somijai. Kāpēc? Zviedrija un Somija nav NATO dalībvalstis, tās ir neitrālas valstis. Putins piedraudēja Zviedrijai, ja tā iestāsies NATO, Krievijai būs jāsper atbildes soļi. Kādi šie atbildes soļi būs, mēs jau zinām, viņam amats ir rokā. Cik viss ir vienkārši – iebrukt citā valstī. Un Zviedrijā un Somijā mierīgi to var izdarīt, jo viņi nav NATO. Uz kurieni ukraiņi bēg? Uz Zviedriju, viņi nebēg uz Latviju, viņi negrib uz Latviju, tāpēc, ka viņi zina, ka te ir nākamais solis. Kāda jēga! Atbrauksim uz šejieni, Putins būs pakaļ, tāpēc viņi brauc uz Poliju, Zviedriju. Ne jau visi, viņi arī te būs, un mūsu pienākums ir uzņemt šos cilvēkus un palīdzēt. Lūk, ko tas nozīmē, tāpēc nomierināšanas politika nekam neder. Šos divus gadus bija ierobežojumi, cilvēki nevarēja strādāt, nevarēja pulcēties, nevarēja protestēt. Un šo sankciju mērķis bija iznīcināt ekonomiku un pārsūknēt visu mazo biznesu globālistu rokās, lielu korporāciju rokās. Lielie kļūst bagātāki, bet mazie nabagāki. Mūsu valsts vispār ir pilnībā izputināta šo divu gadu laikā. Un ko nozīmē šīs sankcijas – atkal visu to pašu; ko nevarēja pandēmija, to var karš un sankcijas, kas tam seko. Šoreiz sankcijas būs tādas nopietnākas. Krievu preces jau vairs nepārdod ne Rimi, ne Maxima. Ja tu iesi ar saulespuķu sēklām pie kases, tev tās nepārdos, jo tās ir no Krievijas. Ja Krieviju izslēgs no SWIFT koda, tad vispār būs grūtības, bet ne jau tikai Krievijai, visiem. Es iekšēji redzu, ka sātans sēž tronī un globālisti-pakalpiņi pilda viņa plānus, dara savus netīros rituālus ar upurēšanām. Tur ir redzošās acis, ragi un ragaini mākslinieki, kas popularizē šo izvirtību un sātanismu. Vairāk nav nevienas normālas filmas bez lesbietēm un homoseksuālistiem, vairāk tādu nav. Drīz vien nebūs arī nevienas multenes, ja šādi turpināsies.
Krievijas-Ukrainas kara garīgais faktors. Es jau pieskāros sātanistiem. Ukrainā ir lielākās dzīvās evanģēliskās draudzes Eiropā. Faktiski visa tā brīvība, ko Ukraina šo laiku baudīja, nāk tieši no draudzēm. Tā sauktā Oranžā revolūcija lielā mērā nāca no draudzēm. Cilvēki apzinājās sevi kā brīvus caur ticību uz Dievu. Ukrainā ir cits klimats nekā Latvijā. Tur ir megadraudzes, lielas draudzes, un ticība Dievam tur nav kaut kas mistisks, tur tā ir normāla lieta lielai daļai ukraiņu. Tur valdībā (viņiem tā ir верховная рада) pārsvarā visi ir tādi, kas atzīst ticību Dievam, tur ir nedaudz citādāk, vairāk tādi kā amerikāņu republikāņi, kaut kas tamlīdzīgs. Sātana plāns ir iznīcināt šīs draudzes. Viņi gribētu aizvērt visas šīs draudzes. Ja krievi ienāk Ukrainā, tad šādas draudzes viņi likvidēs un ieviesīs tikai vienu reliģiju – pareizticību. Kaut kur atstās kādu skata pēc, lai parādītu Rietumiem un Baltijas valstīm. Tāpat kā Ziemeļkorejā uz robežas stāv kaut kādas butaforiju mājas, lai parādītu, cik viņi forši tur dzīvo. Vairs nebūs reliģijas brīvības, viņi visu likvidēs un kontrolēs, tās būs beigas garīgai atmodai Ukrainā. Ko tas nozīmē Eiropai un Baltijai? Ja Ukraina kritīs, tas būs vēl viens solis tuvāk tumsai Eiropā. Eiropa jau ir faktiski kritusi, veidojas totalitārs režīms, bet tas vēl nav nobriedis. Krievijā tas ir nobriedis, tur ir totalitārisms. Eiropā tas ir mainīgs, kaut kādas demokrātijas paliekas kaut kur vēl parādās, arī Amerikā parādās, tāpēc šeit viss var mainīties. Krievijā totalitārisms turpinās, tāpēc šis būs vēl viens solis totalitārisma un bezdievības virzienā. Mēs zinām, ka garīgais pamats ir pamatu pamats, un Eiropa var iegrimt tumsā. Tā jau ir tumsā, bet tā var kļūt necaurredzama tikai tāpēc, ka Krievija okupēja Ukrainu. Tas ir sātanistu un globālistu plāns.
Lūk, tā tas viss izskatās, galu galā it kā vienkārši, bet tomēr sarežģīti. Ko mums darīt, es jau paskaidroju. Un kas mums kā draudzei jādara? Mums nekas nav jādara, mēs jau sen šādiem scenārijiem esam gatavi. Četrus mēnešus mēs vispār dzīvojām bez dievkalpojumiem. Lūk, ko Māris Šveiduks teica: “Tajā brīdī, kad viņam lika šķirot cilvēkus, kuri nāks un nenāks, viņš pateica, ka nešķiros, un aizvēra klubus ciet.” Viņam pieder pirmais sporta klubs Latvijā. Es nevaru noteikt, es neesmu Dieva vietā, lai teiktu, kurš nāks pie Dieva un kurš nenāks. Gan es, gan Māris sarunā nonācām līdz tam, ka sapratām, ka mums ir tīra sirdsapziņa, ka mēs mīlam savu tuvāko, mēs nenodevām savu sirdsapziņu un vērtības. Un tie, kas saka: “Mums te kaut kas nesanāk tāpēc, ka nav dievkalpojumi,” melo. Mums ir viss, lai viss sanāktu, un jārēķinās, ka var pienākt laiki, kad vispār nevarēs noturēt dievkalpojumus, un, ja mums būtu savas telpas, viņi vienkārši tās konfiscētu. Jehovas liecinieki bija pirmie, kurus Krievijā aizvēra. Krievi gribēja arī aizvērt draudzi “Jaunā paaudze”. Neticiet, kad saka, ka mēs esam pārkāpēji, mūs uztaisa par visādiem pārkāpējiem, bet mūsu draudzei nav neviena pārkāpuma. Man ir personīgi pārkāpumi par filmēšanu “Rododendrā”, dziedošajās akcijās. Es vēl vienu reizi ar draugiem biju mežā aizbraucis nosvinēt jauno gadu, tad man un citiem uzlika sodus, bet draudzē nav neviena pārkāpuma. Policija ir bijusi pie mums katru svētdienu, un nevienu reizi nav bijuši pārkāpumi. Paldies Dievam. Lūgsim Dievu par Ukrainu, un, ja mēs lūgsim par Ukrainu, tad arī par sevi lūgsim.
Debesu Tēvs, svētī Ukrainu, Kungs, svētī mūsu brāļus un māsas, visas draudzes Ukrainā, lai nekāds ļaunums viņiem nenotiek, lai nekāda nediena netuvojas viņu teltij, Kungs, pasargā, ka viņiem ir tava pārdabiska apsardzība, Kungs, sūti Savus eņģeļus, un, Dievs, arī mums pašiem palīdzi saprast, ja nepieciešams, kā mēs varam palīdzēt un ar ko varam palīdzēt, Dievs, Jēzus Kristus Vārdā. Pārdabiska apsardzība un svētība katram, Kungs, Jēzus Vārdā, lai šis ļaunums tiek apturēts, Jēzus Vārdā. Lai tiek apturēts šis ļaunums, lai draudzes var darboties, lai Tava slava Ukrainā var turpināties, un paldies, Kungs, par pilnīgu uzvaru, paldies, Kungs, ka Krievijas karaspēks atkāpjas, Jēzus Vārdā, ka viņš nespēj pavilkt, viņi nav vienprātībā, ceļas opozīcija pašā Krievijā, ka viņi sašķeļas, Jēzus Vārdā. Aleluja! Paldies, Kungs, ka Latvijā būs iespēja atkal nest Tavu vārdu, nest evaņģēlija vēsti, darīt to pilnā mērā arī citās draudzēs, paldies par drošību un par svētību, un par gudrību, ka Tu mūs darīsi gatavus jebkurai situācijai! Āmen!
Mācītāja Mārča Jencīša sprediķi “Ukrainas notikumu analīze un viedoklis” pierakstīja un rediģēja draudzes “Kristus Pasaulei” redakcija
