Debesu Tēvs, mēs slavējam un pateicamies
Tev par Tavu Dēlu Jēzu Kristu, ka Tu nāci virs zemes cilvēka miesā, ka Tu samaksāji pilnu cenu un atpirki, izpirki mūs no grēka varas. Tu darīji mūs par priesteriem un valdniekiem, ka mēs valdām kopā ar Tevi, dzīvais Dievs. Tev vienīgajam pieder slava un gods. Es lūdzu pēc Tavas klātbūtnes, pēc Tavas darbības, Svētais Gars! Lai neviens no mums neaiziet no šejienes tāds pats, kā atnācis. Dzīvais Dievs, Svētais Gars, es lūdzu pēc Tavas darbības, pēc Tava pieskāriena. Tu sūtīji Savu vārdu un dziedināji mūs. Svētais Gars, es lūdzu, ka Tu caur Savu vārdu darbojies mūsu domās, mūsu emocijās, pie mūsu dvēseles, gara un miesas. Jēzu Kristu, lai notiek izmaiņas, ka mēs augam Tevī, lai notiek dziedināšanas, zīmes un brīnumi! Lai nāk Tava valstība! Lai Tavs vārds tiek paaugstināts un pagodināts. Āmen!
Dievs ir radījis mūs – mani un tevi – brīvībai. Tu esi radīts brīvībai! Es zinu, ka daudziem jau no paša pirmā vārda, ko es teicu, izgāja cauri galvai domas, kas nebija no Svētā Gara. Brīvība var būt ne tas, par ko tu šajā brīdī iedomājies. Kas tad ir brīvība? Kā to iegūt un paturēt? Kas tas vispār ir – būt brīvam? Pirmkārt, ir jāsaprot, ka Dievs radīja cilvēku. Ir rakstīts, ka Dieva Gars lidinājās virs ūdens. Dieva Gars veica šo radīšanas darbu. Viņš radīja mani un tevi pēc Sava tēla un pēc Savas līdzības.
„Tas Kungs ir Gars. Kur Tā Kunga Gars, tur ir brīvība.” (2. Korintiešiem 3:17)
Dzīvais Dievs jeb Svētais Gars ir brīvības avots. Un cilvēku Viņš radīja ar brīvu izvēli. Tu noteikti esi dzirdējis daudz tekstus no cilvēkiem, kuri mēģina attaisnot savu grēcīgo dzīvi. Viņi saka: „Kur bija tavs Dievs, kad nomira mana māte vai kad noslepkavoja šādu vai tādu cilvēku? Kur ir tavs Dievs šobrīd Ukrainā vai Āfrikā? Kāpēc tavs Dievs to visu ir pieļāvis?” Atbilde ir ļoti vienkārša. Dievs radīja cilvēku ar brīvu izvēli. Cilvēks nevarētu mīlēt, ja viņš nevarētu izvēlēties. Kā var mīlēt, ja es nevaru izvēlēties? Tas ir raksturīgs valstīm, kurās ekspluatatori jeb diktatori apspiež cilvēka gribu un brīvību. Šādās valstīs, kur ar melu palīdzību, tos propagandējot, uzspiež savu domu un savu kārtību. Viena no tādām valstīm, kur šobrīd, manuprāt, ir visbēdīgākais stāvoklis, ir Ziemeļkoreja. Tev pēc pavēles ir jāraud. Iedomājies, ka gandrīz puse iedzīvotāju (45%) ir iesaukti armijā. Nenormāla valsts. Viņi dzīvo bailēs. Viņiem ir kaut kādi smieklīgi atomieroči ar mazu jaudu. Viņi būvē butaforijas robežu tuvumā – kartona jeb finiera ēkas, kas ir kā makets, lai no ārpuses radītu iespaidu, ka viņi attīstās un aug. Nē, patiesībā viņi degradējas. Visas tās valstis, kurās nav demokrātija, kurās apspiež cilvēku domu brīvību, degradējas. Un tas tiek panākts tādējādi, ka vienas mazas cilvēku saujiņas rokās nonāk visa vara. Viņi ekspluatē cilvēkus, uzspiežot savu domu un gribu. Iedomājies – Ziemeļkorejā pēc pavēles ir jāraud. Tur kādu „lielo” cilvēku bēres visiem ir jāraud, jo citādāk būs sankcijas. Ja viņi uzdrošināsies ticēt Dievam un skaļi to apliecināt, viņi nonāks koncentrācijas nometnē, kur par viņiem ņirgāsies, izsmies un beigās viņi lēnām izlaidīs garu badā un smagā darbā. Faktiski visi kristieši, noteikti lielākā daļa, tur arī ir. Iedomājies, ja jau 45% ir armijā, tad vēl paliek bērni un kristieši, lūk, pēdējie ir šajās nometnēs. Un ne tikai kristieši, bet visi, kas uzdrošinās domāt, būt brīvi.
Velns ir tas, kurš nespēj mīlēt. Dievs radīja cilvēku ar brīvu izvēli. Lūk, kāpēc ir ļaunums pasaulē! Cilvēks izvēlās mīlēt vai nemīlēt. Taču, ja cilvēkam nebūtu iespēja izvēlēties, tad Dievs būtu radījis robotus, būtu piespiedis viņus mīlēt. Tu saprati domu? Nav iespējams mīlēt, ja Dievs mūs būtu radījis kā puķi vai dzīvnieku – kuriem ir noteikta programma, kuru viņi izpilda, vai instinkti, kas ir ielikti no Dieva un tas arī viss. Cilvēks ir citāds, jo viņš var mīlēt. Dzīvnieks var tikai pieķerties, bet cilvēks var mīlēt un izvēlēties. Dievs ir radījis cilvēku brīvu. Brīvība! Brīvs cilvēks pats izvēlās savu ceļu.
„Tie Viņam atbildēja: “Mēs esam Ābrahāma dzimums un nekad neesam bijuši neviena cilvēka vergi. Kā tad Tu saki: jūs būsit brīvi?” (Jāņa 8:33)
Jēzus sludina brīvību. Ir divu veidu brīvība – iekšēja un ārēja. Arī tad, ja apstākļi ir nelabvēlīgi un ierobežo tevi, tu iekšēji vari būt brīvs. Un iekšēja brīvība rada arī ārēju brīvību.Ja ņemam par piemēru Amerikas Savienotās Valstis, kur valsts pamatā ir kristīgi pamati vai vismaz bija, tad tas izskaidro, kāpēc šī valsts ir tāda, kāda tā ir šodien. Tā ir visvarenākā valsts pasaulē. Tur, protams, ir demokrātija. Viss sākās ar iekšēju brīvību. Cilvēki Amerikā ticēja Dievam. Pirmie Amerikas prezidenti ticēja Kristum. Viņi gavēja, lūdza Dievu, pārzināja Bībeli un visa valsts konstitūcija bija balstīta uz desmit baušļiem. Neviena skola, neviena tiesas zāle neiztika bez Bībeles, bez kristīgās mācības un tā tālāk. Tā bija kristīga valsts pašos tās pamatos. Šobrīd vairums ir atkāpies no Bībeles mācības, taču Amerikas brīvība sakņojas iekšējā brīvībā, ko cilvēki ieguva, pateicoties Kristum.
Vispirms ir iekšēja brīvība un tikai pēc tam ir arī ārēja brīvība. Tu vari teikt, ka esi brīvs, bet iekšēji tu vari tāds arī nebūt. Tu vari piespiest sevi smaidīt, taču tev iekšā nav prieka. Brīvība!
„Ja nu Dēls jūs darīs brīvus, jūs patiesi būsit brīvi.” (Jāņa 8:36)
Tikai Jēzus var atbrīvot pilnībā no iekšpuses un arī no ārpuses. Prioritāte ir iekšējai brīvībai, jo, ja cilvēks ir iekšēji brīvs, tad agri vai vēlu tas parādīsies arī pie miesas. Tu zini, ka pieņemot Jēzu par savu Glābēju, mēs redzam, ka cilvēki neizmainās visās lietās uzreiz. Cits vēl turpina smēķēt, cits – dzīvot ārpus laulības sakaros, bet viņiem jau ir Svētais Gars un viņi ir darīti brīvi. Tad šī iekšējā brīvība parādīsies viņu dzīvē.
Ja tu ilgstoši dzīvo vienā un tajā pašā grēkā, tas nozīmē, ka tu esi grēka vergs, un tu neesi brīvs, un Dēls nav tevi darījis brīvu. Tos, kurus Dēls dara brīvus, ilgstoši nedzīvo grēkā. Tā var būt īslaicīga parādība, kamēr cilvēks nostiprinās. Punkts. Āmen!
Ja es iekšēji esmu atbrīvots, brīvs, jo esmu iznācis priekšā un pieņēmis Jēzu, tad iekšējās izmaiņas būs uzreiz, bet ārējās izmaiņas būs redzamas pēc laika. Kaut kas būs redzams uzreiz, bet kaut kas būs vēlāk. Galu galā līdz tam brīdim, kad iesim pie Tēva debesīs, mēs mainīsimies un pieaugsim Jēzū Kristū.
Brīvība. Kas tas ir? Kā to dabūt un kā noturēt?
Brīdis, kad es pieņēmu Jēzu kā savu Glābēju, manā atmiņā ir ļoti spilgts. Trīs dienas cietuma kamerā, kad es pieņēmu Jēzu, bija emocionāls pārdzīvojums, kad es mirku asarās. Es domāju, kā tik daudz viens cilvēks var izraudāt! Man drēbes bija slapjas no asarām. Nepārtraukti man lija asaras, un man bija ne tikai zināšana, ka esmu pieņēmis Jēzu Kristu, bet arī tā iekšējā brīvība, kuru varēju sajust un kuru jūtu joprojām. Vienīgi tagad es esmu pieradis pie šī normālā stāvokļa. Bet, esot grēka vergam, bez Kristus, nebrīvam un salīdzinājumā ar to, kad pieņēmu Viņu – šis kontrasts bija tik spēcīgs. Pēc tam es staigāju no kapelas un atpakaļ vairākas reizes dienā un mani bijušie draugi teica: „Redz, kur iet Mārcis ar savu standarta smaidiņu sejā un savām grāmatiņām padusē.” Šis iekšējais prieks un brīvība nav noslēpjama un cilvēkā to var redzēt. Personīgi man pietiek uzmest acis uz cilvēku un es varu pateikt, vai viņš ir brīvs vai nav. Protams, es varu kļūdīties, bet ļoti, ļoti reti. Iekšēju brīvību var redzēt. Es esmu brīvs!
Brīvību var sajust un to var izdzīvot.
„Tur nav ne jūda, ne grieķa, nav ne kalpa, nedz svabadā, tur nav ne vīra, nedz sievas, jo jūs visi esat viens Kristū Jēzū.” (Galatiešiem 3:28)
To Pāvils teica par debesu valstību. Tev tas neatgādina komunismu vai utopiskas idejas, ko cilvēki cenšas realizēt, bet viņiem nekādi tas neizdodas? Tāpēc, ka patiesa demokrātija, patiesa brīvība sākas no iekšējas brīvības. Ja valsts sastāv no iekšēji brīviem cilvēkiem, ko var paveikt tikai Dēls Jēzus Kristus, tad šajā valstī brīvības parādīsies arī no ārpuses. Valsts būs brīva – ģimenes būs brīvas. Pēc iekšējas brīvības seko ārēja brīvība.
Ko nozīmē būt brīvam? Tā ir ļoti vienkārša definīcija. Būt brīvam nozīmē valdīt.
„Un Dievs tos svētīja un sacīja uz tiem: “Augļojieties un vairojieties! Piepildiet zemi un pakļaujiet sev to, un valdiet pār zivīm jūrā un putniem gaisā, un katru dzīvu radījumu, kas rāpo pa zemi.”” (1. Mozus 1:28)
Cilvēks nevar būt brīvs, ja viņš nekontrolē savu miesu. Tu nevari būt brīvs, ja tu nekontrolē apstākļus. Ja tevi kontrolē apstākļi, tu neesi brīvs. Jā, tie šajā brīdī var būt pat nepārvarami, bet tie mani neiespaido, es tiem nepakļaujos. Es valdu! Es nevaldu pār Dievu un Viņa valstību, bet es valdu pār velnu, pār viņa eņģeļiem, pār apstākļiem un pār savu miesu. Es valdu! Tu valdi!
Dievs tevi ir darījis par ķēniņu un priesteri, lai tu valdītu kopā ar Kristu.
Efeziešiem vēstulē ir skaidri rakstīts, ka līdz ar Jēzu Kristu mēs esam miruši un augšāmcēlušies, un līdz ar Viņu mēs esam nosēdināti Dievam pa labo roku. Mēs valdām kopā ar Viņu. Tātad būt brīvam nozīmē valdīt. Dievs cilvēku radīja brīvu ar tādu nozīmi, ka viņš valda. Sātans jau pastāvēja, jo viņš kārdināja Ievu un Ādamu, un viņi pakļāvās. Ļaunums jau pastāvēja, bet viņi paši izvēlējās. Viņi bija brīvi. Un tādu, lūk, Dievs tevi ir radījis – brīvu!
Un tagad tas, ko es teicu jau pašā sākumā par tiem, kuriem ienāca prātā domas ne no Svētā Gara par to, kas ir brīvība. Tas varbūt būs jaunums tev.
„Jo jūs, brāļi, esat svabadībai aicināti. Tik ne tādai svabadībai, kas dod vaļu miesai, turpretim kalpojiet cits citam mīlestībā!” (Galatiešiem 5:13)
Tu esi aicināts brīvībai, bet ne tādai, kas dod vaļu miesai. Brīvība kontrolē miesu. Brīvībai nav nekas kopīgs ar nedisciplinētību vai nepaklausību Dieva Vārdam. Brīvībai nav nekas kopīgs ar miesas kārībām un pakļaušanos tām. Brīvībai nav nekas kopīgs ar velna varu pār cilvēku, bet tieši otrādi. Dievs mums ir devis varu, ka mēs varam staigāt pāri čūskām un skorpioniem un pāri ikvienam ienaidnieka spēkam, un tas mums nekā nekaitēs. Lūk, ko nozīmē būt brīvam.
Tātad no šīs rakstu vietas es secinu – ja tu redzi cilvēku, kurš nav vispārīgi disciplinēts savā dzīvē, tu redzi cilvēku, kurš nav brīvs, tu redzi lūzeri. Ja redzi cilvēku, kurš nav disciplinēts, kuram nav nekāda dienas režīma, tu redzi lūzeri. Tu redzi cilvēku, kurš nekad neko nesasniegs. Viņš eksistēs un vilks savu dzīvi, un kalpos savai miesai. Viņš kalpos velnam un savai miesai. Es pat pieņemu, ka daudzi kristieši var vilkt savu dzīvību, esot izglābti, bet viņi neiekaro savu apsolīto zemi, savu brīvību. Viņi izvelk savu ticības dzīvi.
Tātad brīvība ir saistīta ar disciplīnu, ar varu, ar paškontroli un vispārīgu kontroli pār apstākļiem un pār sevi.
Tas, ko es tagad mācu, būs ļoti saprotams, un tad, kad es beigšu mācīt, Svētais Gars tev atklās daudzas lietas, un tu tās sapratīsi un būsi brīvs. Ja tu pieņemsi šo vārdu, tu būsi brīvs. Jo, ko Dieva Dēls dara brīvu, tas patiesi ir brīvs. Dieva Vārds dara brīvu. Zem Dieva Vārda ir Svētais Gars, kurš darbojas pie tevis un atbrīvo. Aleluja!
Kāpēc cilvēki meklē baudas narkotikās, nepareizā seksā ārpus laulības? Kāpēc viņi meklē baudas darbā, naudā? Kāpēc cilvēki mēģina ekspluatēt un kontrolēt citus cilvēkus, iegūstot kaut kādu varu pār viņiem, lai apmierinātu savas vajadzības? Viņi nav brīvi. Viņi meklē šo piepildījumu, brīvības sajūtu. Tikai Jēzū ir brīvība! Ja Dēls tevi darīs brīvu, tu patiesi būsi brīvs! Jēzus ir labākā narkotika, bet Viņš neizraisa atkarību. Viņš nav kaklakungs, kurš piespiež Sevi mīlēt un ticēt. Viņš ļauj tev izvēlēties. Velns savukārt izvēles iespēju nedod, bet uzsēdina tevi uz kādas atkarības un tu esi vergs.
„Jo, nebūdams atkarīgs ne no viena, es brīvprātīgi paliku visiem par kalpu, lai pēc iespējas daudzus mantotu.” (1. Korintiešiem 9:19)
Pāvils teica par sevi, ka ne no viena nav atkarīgs un ir brīvs, bet tomēr ir kalps. Kā to saprast? Brīvprātīgi esmu kalps. Tas ir īpaši tiem cilvēkiem, kas brīvību izprot citādi, ne tā, kā Dievs to ir paredzējis. Viņi brīvību izprot tādā veidā kā jaukt, nepakļauties pastāvošai kārtībai, varai jeb draudzes mācībai, valdībām, varām, valstij, skolām, vecākiem, dažādiem noteiktumiem pasākumos un citur.
Piemēram, ja tu gribi spēlēt hokeju un brīvprātīgi iesaisties Rīgas Dinamo komandā, tad zini – tev būs jāparaksta līgums. Tev būs alga, tu būsi pazīstams, tu spēlēsi hokeju un tev būs jāizdara smags darbs, taču tur būs dzelzs disciplīna. Ja tu gribi būt šajā komandā, vai tev būs jāpakļaujas šai disciplīnai, vai nē? Un, vai tas būs piespiedu kārtā vai brīvprātīgi? Tu brīvprātīgi iesaisties Rīgas Dinamo komandā, jo tu gribi būt tas, ko viņi ražo, tu gribi darīt to, ko viņi dara, un kopā ar viņiem uzvarēt. Taču tur ir savi noteikumi. Un pat līgums, ja tu to gribēsi nelaikā lauzt, tev var nākties maksāt lielu soda naudu, tur būs sekas un konkrētas sankcijas.
Iestājoties draudzē, kristoties un tā tālāk, tu pakļaujies draudzes mācībai. Brīvība nav nepaklausība draudzes mācībai, brīvība nav nepaklausība Dievam! Bet tas ir brīvprātīgi. Tu esi brīvs būt vai nebūt draudzē. Te nav Ziemeļkoreja, kur vienīgā izvēle ir nebūt draudzē, bet būt koncentrācijas nometnē vai tajos 45%, kuri ir armijā.
Pāvils saka, ka viņš brīvprātīgi, neesot atkarīgs ne no viena, palika par kalpu. Tas tāpēc, lai izglābtu cilvēkus. Vai draudze var augt un izglābt cilvēkus un nest Dieva valstību, ja tās brīvie cilvēki jūtas tik brīvi, ka viņi neievēro draudzes mācību – nav vienotība, ir šķelšanās? Vai šāda draudze vispār var funkcionēt? Nē, nevar! Arī tāda mājas grupiņa nevar funkcionēt. Tā ir nepareizi izprasta brīvība. Brīvība ir saistīta ar pakļaušanos, bet ar brīvprātīgu pakļaušanos. Tikai tad, kad tu to brīvprātīgi vēlies.
Cilvēkiem manā komandā ir savi noteikumi, bet ne visi tie ir fiksēti uz papīra. Tie var mainīties katru svētdienu darba sapulcē. Tie ir dažādi noteikumi, kas mums būs, kas nebūs un kā ir jābūt. Un, ja cilvēks grib būt manā komandā, kur viņš ir brīvprātīgi, tad viņš pakļaujas šiem noteikumiem. Ja viņš nepakļaujas šiem noteikumiem, viņš ir brīvs būt jebkurā atvērtajā grupiņā. Ja viņš nepakļaujas atvērtajā grupiņā – aprunā un dara kaut ko tādu, viņš ir brīvs vispār nebūt draudzē. Viņš ir brīvs iet uz citām draudzēm, vazāties, staigāt apkārt no vienas uz otru, kamēr viņu atkož. Viņš var būt arī klīstošais holandietis. Tu esi brīvs izvēlēties.
Tātad brīvība ir saistīta ar disciplīnu un pakļaušanos.
Visi kaut kādā viedā pelna savu maizīti un strādā, vai ne? Mēs strādājam. Interesanti, vai tu pakalusi darba devējam? Zini, ja tu nepaklausītu, tev nebūtu mugurā tās drēbītes, kas tagad. Ja tev kilogrami ķermeņa svaram ir pietiekami, tad tev tie nebūtu tik, cik tagad. Tev nebūtu ko ēst, draugs. Ja vien tev nav mamma vai tētis, kas tevi vēl baro. Tātad tu esi brīvs darbā strādāt un brīvs nestrādāt, vai ne?
Ir divi varianti. Interesanti, kurš būs brīvs cilvēks? Tas, kurš strādā, vai tas, kurš nestrādā? Tas, kurš strādā, tam ir nauda, un nauda piešķir arī zināmu brīvību. Tas, kurš nestrādā, viņš zog, viņam brīvību atņem. Un nevajag te fantazēt, ka noķer tikai mazos zagļus. Nē, visi saņem savu sodu. Viņi nav brīvi. Arī lielos, kas zog, ja arī nepieķer, tad viņi dzīvo pastāvīgās bailēs. Viņi nav brīvi. Viņi ir patstāvīgās bailēs, viņi ceļ metriem augstas sētas, nolīgst apsardzes un tur niknus suņus. Tas ir iekšējs cietums. Tēma ir par brīvību. Mums jau tagad rodas skaidrība, kas tad ir brīvība.
Jēzus Kristus. Visur, kur Viņš gāja, Viņš nesa brīvību. Un tajā paša laikā visur, kur Viņš nesa brīvību, visur bija pretinieki. Mūsu pretinieks, velns, staigā apkārt kā lauva rūkdams un meklē, ko tas varētu aprīt. Kā velns darbojas caur cilvēkiem? Farizeji, tā laika ticīgie, stājās Jēzum ceļā. Kāpēc? Viņu interesēs bija viņu mācība un viņu kontrole pār cilvēkiem. Tādi bija viņu cilvēki, tādas bija viņu draudzes, kuras viņi sargāja no Kristus, no brīvības. Viņi gribēja būt tie, kas nosaka, kas ir pareizs un kas ir nepareizs. Viņi negribēja to ļaut darīt Dievam. Šie cilvēki bija sava veida ekspluatatori, un visi jūdu bija sava veida vergi. Tā arī Jēzus saka: „Jūs esat no sava tēva velna”. Tāpēc Jēzus saka, ka Viņš ir nācis atbrīvot saistītos, palaist brīvībā. Nekāda reliģija cilvēkam nespēj dot brīvību. Reliģija kontrolē, Kristus atbrīvo. Tad, kad tu dzirdi draudzē: „Kontrole! Mīlestība par maz!”, tad tu zini – velns lieto šos cilvēkus. Velns ir inteliģents, un viņš ir arī jurists. Viņš prot skaidrot likumus tā, kādi patiesībā tie nav. Viņš ļoti labi izskaidroja Ādamam un Ievai: „Vai tiešām Dievs jums ir aizliedzis ēst no visiem dārza kokiem?” „Jā, no visiem!” „Tiešām? Un, kas tad būs, kad ēdīsiet?” „Dievs teica, ka mirsim…” „Jūs nemirsit viss!” Velns ir ļoti labs jurists. Viņš prot skaisti piedāvāt to, ko Dievs patiesībā ar Savu likumu ir aizliedzis. „Jūs nemirsiet vis, bet – tieši otrādi – jūs būsiet kā Dievs!” Viņi jau bija kā Dievs. Un viņi pakļāvās velnam, velna meliem un zaudēja savu brīvību. Viņi tika izdzīti no turienes, kur mājo Dieva Gars. Caur vienu cilvēku, Ādamu, pasaulē ienāca grēks, un cilvēkiem tika atņemta brīvība. Atnāca verdzība, gan iekšēja, gan ārēja. Un tikai pirms 2000 gadiem Jēzus atnāca, nomira par mums un augšāmcēlās. Ikviens, kas tic, tiek atbrīvots no iekšpuses, un šī iekšējā brīvība parādās arējā brīvībā. Dievs ir labs. Dievs ir pavisam labs!
„Un tur bija sieva, kurai astoņpadsmit gadus bija nespēka gars, tā ka viņa bija savilkta un nevarēja pilnīgai taisni atliekties. Bet Jēzus, to ieraudzījis, piesauca, viņu klāt un sacīja viņai: „Sieva, topi svabada no savas slimības!” Turklāt Viņš tai uzlika Savas rokas, un tā tūliņ tapa taisna un slavēja Dievu. Bet sinagogas priekšnieks, apskaities par to, ka Jēzus sabatā bija dziedinājis, sāka runāt uz tautu: „Ir sešas dienas, kurās jāstrādā. Tajās nāciet un liecieties dziedināties, bet ne sabatā!”” (Lūkas 13:11-14)
Sinagogā bija kāda sieva, kurai astoņpadsmit gadus bija nespēka gars. Jēzus to ieraudzīja, piesauca klāt un teica: „Sieva, topi brīva no savas slimības”. Un viņa tūliņ tapa taisna un tika dziedināta. Jēzus atbrīvoja šo sievieti, kurai astoņpadsmit gadus bija nespēka gars. Tālāk ir rakstīts: „Sinagogas priekšnieks apskaitās par to, ka Jēzus sabatā bija dziedinājis. Sāka runāt uz tautu.” Vienmēr un visur, kur Jēzus gāja, Viņš darīja cilvēkus brīvus, un vienmēr bija kādi, kas stājās pretī. Tātad vienmēr būs kāds, kas cenšas nozagt tavu brīvību.
Velns ir labs jurists. Viņš prot samelot: „Draudzē ir kontrole.” Draugs, no šī brīža tu zini, ko nozīmē brīvība. Brīvība nav nedisciplinētība, un draudze ir organizācija, Dieva valstība, kur ir sava kārtība. Tu brīvprātīgi, ja tu esi draudzē, pakļaujies šai kārtībai. Un neviens tevi šeit nokontrolē. Šeit izspiež naudu? No kura es esmu izspiedis naudu? Pie kura es esmu atbraucis ar vīriem un atņēmis naudu? Un pat ja es šeit skaisti runātu, ka mums tiešām vajag šo naudu, jo ir kādi projekti, ka Dievs tev dos, ja tu dosi, tu izvēlies – dot vai nedot! Tu izvēlies nākt vai nenākt uz draudzi. Es esmu brīvs! Tu esi brīvs! Tādu Dievs ir cilvēku radījis – brīvu. Brīvība. Aleluja!
Kā velns kontrolē cilvēkus? Kāda ir šī velna sistēma, ka viņš spēj regulēt pasauli? Bībelē par velnu ir teikts, ka viņš ir šīs pasaules valdnieks. Citi saka, ka nē, ka Jēzus ir Valdnieks. Jēzus ir Valdnieks, bet Viņš nekontrolē pilnīgi visus procesus, kas ir šeit virs zemes. Jo šī vara ir nodota velnam. Kad cilvēks sagrēkoja Ēdenes dārzā, viņš atdeva savu varu velnam, un kopš tā laika velns valda pār cilvēku un šo zemi. Bet it visur, kur atnāk patiesība, Dieva Vārds, kur cilvēki iepazīst Jēzu par savu Glābēju, atnāk brīvība. Un tas nav velna interesēs. Viņš ir nācis, lai zagtu, nokautu un nomaitātu, bet Jēzus ir nācis, lai jums būtu dzīvība un dzīvības pārpilnība.
Kā velns kontrolē cilvēkus? To ir svarīgi saprast. Slēpjot un sagrozot patiesību. Dieva Vārds ir patiesība. Kā tu domā, kā Putina kungs Krievijā spēj kontrolēt 140 miljonus krievu? Krievijā ir 140 miljoni iedzīvotāju. Tā ir ļoti liela valsts. Kā gadu simtos šī valsts var būt nabadzībā, nodzērušies? Kā tas var būt? Un kā šajā valstī var būt, ka pie varas augšā ir miljardieri – maza cilvēku saujiņa? Kā maza cilvēku saujiņa gadu simtos, īpaši pēdējos desmit gados, var valdīt un kontrolēt šo tautu? Zini, kā? Slēpjot patiesību. Kas ir tie, kuri šeit Latvijā karo pret sektām? Kas tad tie ir, kas šo melu informāciju izplata? Vējš pūš no austrumiem. Kuru interesēs nav patiesība? Viņi to labi zina. Ar melu palīdzību, to, ko rāda Krievijas TV kanālos, ko izplata – totāli meli, melu gūzma. Cilvēki tic. Viņi tic un tā arī domā. Nu ne visi, protams, bet daudzi neizglītoti cilvēki un daži izglītoti cilvēki arī. Bet ir arī opozīcija Krievijā. Kas bija komunisms? Vieni lieli meli. Ļeņins – tētiņš, dievs. Labā nākotne. Visi dzīvoja vienādās formās, visi vienādi. Tu pat domāt nevarēji, kā tu gribēji. Koncentrācijas nometnes un cilvēku iznīcināšanas. Miljoniem cilvēku tika nogalināti. Nogalināti tika visi tie, kas uzdrīkstējās būt brīvi un domāt. Lūk, fašisms, lūk komunisms.
Kā velns kontrolē Krieviju? Kā velns kontrolē valstis, kur ir šāda diktatūra? Caur ko? Caur cilvēkiem. Ir divi veidi – iekšēja kontrole un ārēja kontrole. Tāpat, kā brīvība – vispirms ir iekšēja, pēc tam ir ārēja. Ja velns tevi spēj iekšēji sasaistīt, protams, ka tu pakļausies arī dažādiem ārējiem apstākļiem. Velns vēlas caur cilvēkiem apspiest tavu gribu un domāšanu. Piemēram, komunisma, fašisma ideoloģijas. Sāk mācīt to skolās, iepotē jau bērnībā. Arī šodien no Eiropas nāk homoseksuālisma propaganda. Tā ir pretdabiska un pretdieviska. Ja to sākt mācīt maziem bērniem skolās, viņi to pieņem kā patiesību, viņi pēc tam cieš un kļūst vergi. Kā velns kontrolē? Slēpjot patiesību no cilvēkiem vai sagrozot patiesību.
„Un jūs atzīsit patiesību, un patiesība darīs jūs brīvus.” (Jāņa 8:32)
Patiesība dara brīvus. Lūk, Dieva Vārds. Lūk, kāpēc Dieva Vārds ir jāklausās un jālasa, un jāpārdomā regulāri. Patiesība tevi dara brīvu!
„Jūs esat no sava tēva – velna, un jums gribas piepildīt sava tēva kārība. Viņš no paša sākuma ir bijis slepkava un nestāv patiesībā, jo patiesības nav viņā. Melus runādams, viņš runā pēc savas dabas, jo viņš ir melis un melu tēvs.” (Jāņa 8:44)
Melus runādams, velns runā pēc savas dabas, jo viņš ir melis un melu tēvs. Kas ir visu melu tēvs? Velns. Ar saviem eņģeļiem viņš ir reāls. Melu tēvs. Visi, kas melo, nav no Dieva. Visur, kur sludina patiesību, atnāk brīvība. Ja draudzē māca, ka Jēzus glābj, bet nemāca to, ka Jēzus dziedina finansiāli, vai šādā draudzē cilvēki būs veseli? Vai tur cilvēki baudīs labklājību? Viennozīmīgi, nē. Kāpēc? Jo viņi nezina patiesību. Viņi ir izglābti, bet viņi nezina visu patiesību, ko Dievs viņiem ir paredzējis, un kā to dabūt. Tātad, faktiski šādu mācītāju lieto Dievs un arī, par nožēlu, velns. Viņš sludina pestīšanu, un tomēr viņš noklusē daļu. Viņam ir aizklāts Dieva vārds, viņš nezina patiesību un nerunā par to. Velns viņu lieto, lai aizklātu cilvēkiem dziedināšanu un labklājību.
2005. gadā es ar savu ģimeni sāku braukāt pa Latvijas pilsētām ar saukli -„Dziedināšanas dievkalpojumi”. Mums krita virsū prese, masu mediji, par mums rakstīja melus, – tās bija tādas šausmas! Daudzas tradicionālās draudzes bija sašutušas par to, ko mēs darām, – kāda dziedināšana?!? Kāpēc tā bija? Pati draudze vispārīgi, es nerunāju tikai par dzīvajām draudzēm, par evaņģēliskajām, bet vispār ir draudzes, kurās Pestītāju pazīst, bet neatdzīst dziedināšanu un pat cīnās pret to. Pret labklājību arī cīnās. Kāda labklājība? Mums jābūt nabagiem! Neesi dzirdējis, ko tādu, ka Dievs mums nav paredzējis būt bagātiem? Ir gan paredzējis. Neviens par šādiem dziedināšanas dievkalpojumiem nebija ne dzirdējis, ne redzējis un visi bija šausmās, bet apmeklējums dievkalpojumos bija fantastisks. Es atceros, ka braucam uz vienu pilsētu un tur nav, kur mašīnu nolikt. Un es domāju, ka paralēli mūsu pasākumam notiek vēl kāds pasākums, un tagad mums nebūs cilvēku. Viss pilsētas centrs bija pilns ar mašīnām. Vietējais mācītājs ierādīja mums vietu kādā pagalmā, un mašīnu nolikām. Netiku iekšā kultūras namā. Viss nams bija pieblīvēts. Viss vestibils pieblīvēts. Es gribēju tikt iekšā, bet mani nelaida. Viņi jau nezināja, ka es tur sludināšu. Cilvēki domāja, kā tikai tikt tur tuvāk. Simtiem cilvēku nāca.
Ir pagājuši desmit gadi. Ja tu šodien ierakstīsi google „dziedināšanas dievkalpojumi”, zini, ko tu atradīsi? „Dziedināšanas istabas, dziedināšanas semināri, dzimtas koka dziedināšana, tāda dziedināšana un šāda dziedināšana, dvēseles dziedināšana, dziedināšanas dievkalpojumi” – pilns. Luterāņiem, visiem, kam nav slinkums. Tajā reizē, ja tu ierakstītu, būtu tikai viens. Tagad ir pilns. Draugi mēs sludinājām patiesību, un šo patiesību, lai arī velns caur cilvēkiem tai pretojās, daudzi ir pieņēmuši un lieto, un cilvēki iegūst dziedināšanas. Ne tikai savai dvēselei, bet arī savai miesai. Un es esmu pārliecināts, ka daudzas lietas, ko kāds nesaprot, ko mēs darām šodien, pēc desmit gadiem viņi to praktizēs. Mēs esam ledlauži, celmlauži.
Jo, kur Tā Kunga Gars, tur ir brīvība! Tu iepazīsi patiesību un patiesība tevi darīs brīvu. Sludini patiesību. Velna uzdevums ir slēpt patiesību. Un viņš to dara caur cilvēkiem. Pat draudzē, šeit blakus, tev var būt cilvēks, kuram velns ir iedevis uzdevumu – novērst tevi no brīvības, sasaistīt tevi. Pat kristietis būdams, tu vari piedzīvot velna melus savā dzīvē. Tu esi pieņēmis Jēzu, varbūt tu esi atnācis dažas reizes uz dievkalpojumu, un velns tieši tev piesūtīs cilvēku, kurš vēl nav nostiprinājies mūsu draudzē, un viņš tev izstāstīs melus par draudzi, par mācītāju, kaut kādus murgus. Ko tikai es neesmu dzirdējis! Esmu dzirdējis par sevi, ka man mājas un pilis ir saceltas. Cilvēki reāli tam tic un tā arī domā. Tev kaut ko izstāstīs, tev kaut ko pateiks, iesēs tevī šaubas un tā tev var atņemt tavu brīvību. Velns lieto cilvēkus.
„Bet no malas ievesto viltus brāļu dēļ, kas bija iezagušies novērot mūsu brīvību, kas mums dota Kristū Jēzū, ar nolūku mūs darīt atkal par kalpiem.” (Galatiešiem 2:4)
Pāvils raksta par cilvēkiem galatiešu draudzē, kuri ir ievesti, iesūtīti draudzē. Viņš blakus tev var sēdēt. Viņš var būt cilvēks, kas ilgu laiku ir bijis draudzē, un varbūt ir labā statusā. Pāvils saka, ka ir šādi cilvēki, kas iezagušies novērot mūsu brīvību, ar nolūku padarīt par vergiem. Kādā veidā? Klausoties viņu runāšanu. Ja tu dzirdi kādas lietas, kas ir pret draudzi, pret mācītāju, tev ir jānāk pie mācītāja un tas jāpasaka. Šeit praktiski šādas lietas nav iespējamas, tās momentā izpeld ārā. Mums ir tikai viens iemesls, kāpēc no draudzes izdzen ārā. Tu vari nākt piedzēries un sēdēt klusiņām stūrītī. Tu vari nākt sanarkojies un sēdēt stūrītī. Tu vari pārkāpt laulību. Tu vari būt gejs, lesbiete, visi var nākt un sēdēt dievkalpojumā. Sultāns var nākt ar desmit sievām, mierīgi var nākt. Jebkāds izvirtulis, pedofils, jebkurš zaglis, bandīts, slepkava, jebkurš var šeit nākt, ar jebkādu seju, attieksmi var nākt. Klusējošu attieksmi, protams. Bet ir tikai viens iemesls, kāpēc aizliedzam nākt uz draudzi – un tā ir aprunāšana. Šī ir vieta, kur neaprunā. Āmen!
Ja kāds tevi aicina nenākt uz draudzi, jebkādā veidā ietekmē neevaņģelizēt, tā ir brīvības zagšana. Varbūt tavā ģimenē kāds tāds ir? Viņš var arī draudzi apmeklēt. Ja tevi spiež neevaņģelizēt, nekalpot, nedarīt Dieva lietas, tas tev atņem brīvību. Ja kāds traucē tev pavadīt personīgo laiku ar Dievu, saka uz inkaunteru nebraukt, Bībeles skolā nemācīties, savu mājas grupu neatvērt un tā tālāk, tas ir melis un zaglis, kuru lieto velns. Faktiski, šis cilvēks, velna lietots, grib atņemt tev brīvību. Tev tas ir jāsaprot, ka tas ir velna lietots cilvēks, viņš varbūt neapzinās to, ka atņem tev brīvību. Velns viņu lieto. Ja ģimenē tevi kāds emocionāli spiež slikti runāt par Dievu, draudzi, tā ir velna taktika. Viņa uzdevums ir atņemt tev brīvību. Tu pats izvēlies klausīties to vai neklausīties. Ja tu klausies, tu kļūsti līdzvainīgs tajā. Tu esi galva, ne aste! Tu noteiksi, ko tavā ģimenē runā vai nerunā. Āmen. Tu esi galva. Tu vienmēr būsi augšā un nekad apakšā. Tu staigāsi pa lauvām un čūskām. Tu esi radīts, lai valdītu. Tu esi ķēniņš. Tu esi priesteris. Un neviens tavu brīvību tev neatņems. Neklausies melus! Aizver ausis, apklusini šo cilvēku, saki viņam: „Aizveries, Jēzus Vārdā!” un punkts. „Ja, tu vēlreiz manā klātbūtnē ko tādu teiksi, mēs vairs netiksimies. Un man ir vienalga, ka tu esi mamma, brālis, sieva, vīrs. Ja tu vēlreiz atvērsi savu pagānisko muti, es šeit vairs nebūšu. Punkts. Es neklausīšos šos velna melus – viss.”
Varbūt tev kāds cilvēks draudzē iepatikās. Šeit ir kārtība. Šeit neprecas tāpat vien. Nenobrieduši cilvēki šeit neprecas. Šeit precas stabili cilvēki. Es nevaru uzņemties atbildību par cilvēkiem, kuriem vēl ir mātes piens uz lūpām. Es laulāju tikai garīgi un arī fiziski nobriedušus cilvēkus. Izņemot tikai kādus izņēmuma gadījumus, tikai Dieva vadībā. Lūk, iepatikās. Tu sāc sarakstīties, lielā mīlestība. Tu zini kāda ir Dieva griba. Atceries, tā sieviete, meitene no draudzes grib atņemt tavu brīvību, ko tu esi izcīnījis Jēzū Kristū. Tas puisis, kurš tevi aplido, tik skaists, ik elegants. Puķes dāvina un raksta. Tu zini, kāda draudzes mācība ir? Zini, ko Bībeles saka par to visu? Atceries, viņš grib atņemt tavu brīvību. Ja nenotiek tā, kā to Dievs ir paredzējis, tad tas ir akmens tavā dārziņā, uz kura tu kādreiz apdauzīsies. Bobs Larsons raksta – pie bērniem svētdienas skolās sātanisti iesūta savus cilvēkus, pedofili tur iefiltrējas. Es nesaku, ka visur tā tagad ir, bet viņš tā raksta, ka tā notiek. Kur vēl labāk, kur bērnus izmantot, kā draudzē? Atnāk vecāki, atstāj savus bērnus it kā kristietim, ka tikai bērni tālāk no manis. Ka tikai kādā skolā ielikt. Bērniem jāsēž tev blakus dievkalpojumā. Taviem bērniem ir jāsēž tev blakus un jādzird Dieva vārds. Visiem kopā. Nevis svētdienas skolā, kur sazin kas tur māca, un ko viņi tur dara. Kādi bērni tur ir, ko viņi viens otram tur māca, vai skolotāju klausa? Piemēram, Limbažos mums bija svētdienas skola. Tur dziedājām – „Dievs ir radījis zālīti, zālīti…” Un ko bērni tur dziedāja, un ko viņi ar to domāja? Es nesaku, ka svētdienas skolas ir sliktas. Katrā draudzē ir sava mācība. Šajā draudzē pagaidām mums nav svētdienas skolas. Mums ir viss vienā, viss kopā. Vai nav forši? Tāpat bērni bliež pa to vestibilu, ka mati ceļas stāvus. Bet tagad dievkalpojumā ir klusi. Bērni ir malači.
Kā velns kontrolē cilvēkus? Caur naudu. Paverdzina. Vai tu zini kā viņš to dara? Velns rada sistēmu valstī un sabiedrībā, kad vecāki nevar izdzīvot. Algas ir nožēlojamas. Izdzīvot nevar, un viņiem ir jāstrādā un jāstrādā. Bērnus atdod bērnudārzos, atdod tantēm, vai vispār nekur. Viņi klīst pa ielām. Viņiem ir jāstrādā, un viņiem nav absolūti laika domāt par sevi, par bērniem un par garīgām lietām ne tik. Velns viņus paverdzina. Sistēmā tevi ieliek, ka tu nevari fiziski būt dievkalpojumā, fiziski nevari būt ar bērniem. Tā ir mūsdienas verdzības forma. Tas notiek caur ekspluatatoriem.
Parunāsim par velna cilvēkiem, kurus lieto velns.
„Un viņš dara, ka visi, lielie un mazie, bagātie un nabagie, brīvie un vergi, uzspiež zīmi uz savas labās rokas vai uz pieres.” (Atklāsmes grāmata 13:16)
Velna cilvēks – antikrists dara, ka visi, lielie un mazie, bagātie un nabagie, brīvie un vergi uzspiež zīmi uz savas labās rokas vai uz pieres. Velna mērķis ir caur vienu cilvēku, antikristu, totāli kontrolēt visu zemeslodi. Tā ir totāla kontrole pār visiem cilvēkiem.
Otrajā Pasaules karā angļi cīnījās pret fašismu. Tajā pašā laikā, kad viņi cīnījās pret fašismu, viņiem Āfrikā bija milzīgas kolonijas, ar melnādainiem cilvēkiem, kuri bija viņu vergi. Viņus turēja līdzīgos apstākļos, kā fašisti savās nometnēs. Viņiem nebija nekādas tiesības, viņi bija īpašums. Viņus varēja nogalināt.
Brīvības cīnītāji cīnījās pret fašismu un darīja tieši to pašu melnādainajiem, ko fašisti darīja viņiem. Ekspluatācija, visur un visās lietās. Velns lieto cilvēkus. Veselas globālas valstis iedzen parādos. Iedod lielu aizdevumu, paceļ ekonomiku, un cilvēks pilnībā ir atkarīgs, viņi diktē pat valsts likumus. Tāda ir šī bezdievīgā velna sistēma.
Kā radās šis sprediķis? Es lasīju 73. Psalmu.
„Tiešām, vēlīgs ir Dievs Israēlam, tiem, kam sirdis ir šķīstas. Bet es – es gandrīz būtu paklupis, manas kājas bija sagrīļojušās, mani soļi gandrīz būtu izslīdējuši no manas gaitas raksta, jo es dusmojos par lielīgajiem, kad es redzu, ka bezdievjiem tik labi klājas. Tiešām viņiem nav nekādu bēdu visu mūžu, vesela un labi barota ir viņu miesa. Cilvēku grūtības viņus nespiež, viņi netiek spaidīti kā citi cilvēki. Tādēļ arī augstprātība ir viņu kaklarota, un varmācībā viņi tērpjas kā drēbēs. Taukajā sejā spīd viņu aizplūdušās acis, tajās atspoguļojas viņu sirds domas. Viņi zobojas un runā savā ļaunumā tikai par varas darbiem, viņu runas ir augstprātības pilnas. Līdz debesīm viņi paceļ savu muti, un viņu mēle šaudās pa visu zemes virsu. Tādēļ ļaudis pievēršas viņiem un pilniem malkiem, kā ūdeni dzerot, uzņem sevī viņu mācības. Un viņi saka: “Kā Dievs to zinās? Vai Visuaugstākais ir kāds viszinis?” Redzi, tādi ir bezdievji, un tomēr viņiem arvienu labi klājas pasaulē, un viņi vairo savu bagātību. Tiešām, veltīgi es esmu paturējis šķīstu savu sirdi un mazgājis nevainībā savas rokas. Un mani taču nelaime mocīja katru dienu un bargi mani pārmācīja ik rītus. Tomēr, ja es domātu: es runāšu tāpat kā viņi,- redzi, tad es apgrēkotos – pret visu tavu bērnu dzimtu. Es to visu pārdomāju, lai saprastu, bet tas bija par grūtu manai saprašanai, tiekāms es iedziļinājos Dieva noslēpumos un kļuvu uzmanīgs uz to, kāds gals viņus sagaida. Tiešām, Tu viņus nostati uz slidena ceļa un liec viņiem gāzties, ka viņi iet postā. Cik pēkšņi viņi tiek iznīcināti, aizrauti projām un izbailēs dabū galu! Kā sapnis, kas uzmostoties ir zudis, tā Tavā priekšā, ak, Visuvarenais, Tev ceļoties, viņu tēli būs pēc Tavas pavēles pazuduši. Ja mana sirds tomēr vēl vairāk sarūgtinātos un savās iekšās es sajustu sašutumu, tad es būtu galīgs nejēga un nezinātu nekā, es būtu kā bezprāta kustonis Tavā priekšā. Bet pie Tevis es palieku vienumēr, Tu mani turi pie manas labās rokas, Tu mani vadi pēc Sava prāta un beidzot mani uzņemsi godībā. Kad Tu esi mans, tad man nevajag ne debess, ne zemes! Jebšu man arī pamirtu miesa un sirds, taču Tu, Dievs, esi mans patvērums un mana daļa mūžīgi! Jo redzi, tie, kas neuzticībā no Tevis atstājas, iet bojā; Tu izdeldē tos, kas no Tevis atkāpjas. Bet man paliek mans aplaimotājs Dieva tuvums; man ir prieks savu cerību likt uz Dievu To Kungu, lai paustu visus Tavus darbus.” (Psalms 73)
Psalmists saka: ‘’Tādi ir bezdievji, un viņiem aizvien labi klājās, nobarotas sejas, taukainas, viņiem ir vergi, viņiem viss ir, nekas netrūkst.” Šis psalmists saka, ka gandrīz no Dieva atkrita, skatoties uz to visu, kā tas var būt? Mani vajā, man nabadzība nāk virsū, bet viņš ir bagāts bezdievis. Kāpēc tā? Tu esi to jautājumu sev uzdevis? Cik daudz ir tādi bagāti cilvēki, kuri tiešām bagāti bez Dieva, cik daudz uz kopējo miljardu masu rēķinot! Tie ir saujiņa cilvēku, velna vergi, kuru uzdevums ir ekspluatēt visus pārējos, tādā veidā panākot, lai viņiem nav laika domāt par savu brīvību un patiesību.
Ko darīja komunisti krievu laikā Latvijā un arī Krievijā? Viņi nodzirdīja tautu, zini, kāpēc? Lai viņi nedomā. Viņiem nebija laika domāt, strādājot pie savas virpas, strādājot savā fabrikā vai par sētnieku, piedzeroties, izguļoties, viņiem nebija ne laika, ne naudas, ne iespējas kaut ko iesākt, pateikt vai domāt. Lūk, kā darbojas velns. Lūk, kāpēc dažiem labi klājās, bet arī viņi ir velna vergi. Ar visu savu bagātību, ar visu to, ka viņiem strādā miljoniem cilvēku, iespējams, kādas lielas pasaules bankas. Viņi par naudu nevar nopirkt savu iekšējo brīvību. Par to naudu viņi nevar dabūt brīvību, viņi ir vergi. Un daudzi no viņiem tiešā veidā ir slēguši derību ar sātanu. Daudzas slavenas zvaigznes ir tiešā veidā slēgušas derību ar sātanu. Un sātans dod bagātību, jā, arī viņš var darīt tevi bagātu, bet tavu dvēseli viņš paņem. Lūk, kāpēc tik daudziem bezdievjiem tik labi klājās. Un tik labi jau neklājās patiesībā. Un par to nevajag pārdzīvot. Un tad, kad es mācu par labklājību, kad es mācu, ka ir jāveido savs bizness, tad internetā parādās dažādi komentāri, ka Dievs to nemaz nav paredzējis, tas nav mums, – tie ir tie cilvēki, kuri vēlas tevi novērst no Dieva vārda.
Jēzus ir kļuvis nabags tevis dēļ, lai Viņa nabadzība kļūtu tev par bagātību. Turība un bagātība būs taisnā namā. To saka Dieva vārds. Nabadzība ir lāsts, nabadzība ir no sātana, no elles. Cilvēks – nabags, paverdzināts, ekspluatators viņu ekspluatē. Tev nav laiks ne kalpot Dievam, ne Dievu lūgt, ne Bībeli lasīt. Ne bērniem, ne sev tev īsti nav laiks, tu esi vergs. Draugs, es negribu tevi apbēdināt, bet nedaudz gribu tevi skumdināt, faktiski jebkurš, kurš strādā sistēmā, ir vergs. Jebkurš, kuram ir kredīti, ir vergs. Tu pat vari būt ar Jēzu Kristu šodien, tu esi iekšēji atbrīvots, bet ārēji tu joprojām esi vergs. Tu nevari brīvi izvēlēties, kad tu lūgsi Dievu, kad tu darīsi to, kad tu darīsi šo, bet Dievs grib, ka tev ir savs bizness. Savs bizness, kurā tu pats nosaki savu laiku, arī cilvēkiem, kuri pie tevis strādā.
Draugi, veidojiet savus uzņēmumus, savus biznesus! Veidojiet, strādājiet un esiet brīvi. Tu gribi būt par fabrikas strādnieku visu mūžu? Visu mūžu pie virpas būt ir normāli? Astoņas, desmit, divpadsmit stundas, maiņu darbs? Ne jau vienkārši pie virpas, vēl jau alkohols ir un vēl kāds kredītiņš pa virsu. Un nevar galus savilkt kopā, vēl kādu darbu vajag klāt, piestrādāt par sētnieku, piemēram. Darbs, darbs, darbs. Vergs. Es skatījos internetā bildītes, meklēju, kā izskatās vergi. Vergi izskatās slikti, un diemžēl arī šeit, ja tu esi vergs, tu neizskaties tik labi kā es. Sejā tev būs dziļš, dziļš, dziļš nogurums, tu būsi iekšēji noguris. Es esmu brīvs, es strādāju brīvprātīgi, bet tu nē. Tu esi piespiests izdzīvot.
Jā, Dievs saka – kas nestrādā, tam nebūs ēst, un tomēr esi drošāks! Nu, tik daudz ir mācīts. Nopērc grāmatu „Kā kļūt bagātam”, un ne tikai izlasi, bet izlasi piecas reizes un sāc pielietot. Cel augšā savu pašnodarbinātību. Sāc kaut ko darīt no nulles, nevajag tev nekādus kredītus. Sāc no mazumiņa, – pirkt, pārdot, kaut ko taisīt, sāc kaut ko darīt. Sākumā tev būs grūtāk nekā tagad, bet tu izrausies. Saki: „Es esmu bagāts, es vienmēr būšu bagāts, es nekad nesamierināšos ar verdzību!” Finansiāla verdzība, lūk, kā velns kontrolē. Nekam neatliek laika, kā tikai darbam.
Nākamais ir sekss, caur ko velns kontrolē cilvēkus. Tikko bija Valentīndiena. Mana sieva izlasīja rakstu, kurā teikts, ka šajā dienā cilvēki visbiežāk šķiras, zini, kāpēc? Valentīndienā tiek popularizēta šī jutekliskā mīlestība, ka galvenais ir justies mīlētam un just, ka tu pats mīli. Visas tās pasaulīgās dziesmas: „Es tevi mīlu un vairāk nemīlu,” neparko jau citu nedzied, reti, kad par kaut ko citu dzied. Mīlestība uz suņiem, mīlestība uz kaķiem, ar ko tik nav tā mīlestība, ar dzīvniekiem precas. Es kaut kur lasīju, ka Valentīns ir bijis suteners. Bet es zinu to, ka pat katoļi ir atzinuši, kad svētais Valentīns ir izdomāts, tāds nemaz nav bijis. Tas ir izdomāts elks, ko pielūgt, uztaisīti svētki, un pasaule pielūdz juteklisko mīlestību. Vienu dienu jūt, ka mīl, citu dienu vairs nejūt, meklē citu meiteni vai puisi, re, kur ir, atkal jūtu mīlestību un tevi vairs nemīlu, tad kādu gadu ir kopā un atkal nejūt vairs mīlestību. Meklē TV kanālu un atrod TV zvaigzni, tad sāk skatīties pornogrāfiska rakstura filmas, apnīk filmas, atkal meklē citu sievieti vai vīrieti. Un visu dzīvi tā vergo, meklējot. Tu paskaties mūsu pašu slavenības, – šķiras un precas, jo vairs nejūt mīlestību, un psihologi ir tikpat nenormāli, cik viņu pacienti. Liela daļa psihologu un psihoterapeitu ir tikpat nenormāli, cik viņu pacienti, jo viņi atbalsta visu šo jutekliskās mīlestības murgu. Pamēģini to, pamēģini šo, vēl labāk paliks. Nu gan, tik daudz gadi jāmācās, lai pateiktu ko tādu. Skolās tagad vajag policistu un psihologu, jauki mums visiem ir.
Nākamā lieta, caur kuru velns kontrolē cilvēku, ir vara. Velns Jēzu kārdināja: „Ja tu mani pielūgsi, es došu tev visu pasaules varu.” Jēzus atteicās, jo Viņš gāja šauro ceļu, Viņš ir Valdnieks, Viņš valda pār velnu. Zini, arī reliģija ir velna radīts kontroles un varas mehānisms.
Ogrē mēs tikko bijām evaņģelizācijas dievkalpojumā, mums tur ir kāds zēns pazīstams, kādas mācītājas dēls, viņš bija atnācis pie mums un stāstīja: „Pirms es atnācu pie jums uz dievkalpojumu, pie manis atnāca draugi ar bukletiņiem un teica, ka kaut kāda briesmīga amerikāņu sekta Ogrē nāk iekšā, lai es nekādā gadījumā neeju.” Bet šis zēns, kā izrādījās, strādā par kurjeru un pats šos bukletus bija iznēsājis, tā interesanti viss notika, un kāds no mūsu draudzes jau bija aicinājis viņu uz dievkalpojumu, un mana sieva viņu bija aicinājusi internetā, un plus šie bukleti vēl. Un viņš izvilka to bukletu un rādīja saviem draugiem, draugi apstiprinoši pamāja. Šis zēns viņiem atbildēja: „Tie ir mani ģimenes draugi, es viņus ļoti labi pazīstu”, viņš atnāca uz dievkalpojumu un vakar viņš arī ļoti piedzīvoja Dievu. Viņš teica, ka nekad tā vēl nav piedzīvojis Dieva klātbūtni. Es ceru, ka viņš ies taisno ceļu arī turpmāk.
Reliģija nosaka, kas ir sekta, kas nav sekta, bet ir tikai viena mēraukla – Dieva vārds. Visas evaņģēliskās draudzes ir Dieva draudzes, pārējās ir sektas. Visas pārējās draudzes, reliģiskās organizācijas, kas neatbilst Dieva vārdam, ir sektas. Jo sekta, kas tulkojumā nozīmē – nošķirts no kaut kā lielāka -, nav nekas briesmīgs. Ir apustuliskās draudzes, kas neatbilst šai mācībai, tās ir sektas, bet mēs esam draudze. Reliģija melo, tas ir kontroles mehānisms, lai novērstu cilvēku domas no patiesības un paverdzinātu. Ļoti bieži cilvēki tiek uzrunāti uz ielas un viņi saka, ka mīl Jēzu un sen viņiem Viņš bija vajadzīgs, bet, aizejot mājās, kur radinieki vai draugi to uzzina, viņi saka, lai nedomā iet pie viņiem, tie nav īstie. Un cilvēks tic, viņš ir vergs, un šie cilvēki ir vergturi. Velns caur šiem cilvēkiem faktiski kontrolē pārējos cilvēkus, novērš no patiesības. Tas, kā velns kontrolē, kā jau minēju iepriekš, ir apslēpt vai arī sagrozīt patiesību.
Un „kadriņi”, kuri grib draudzē apprecēt paklausīgo sievu, ziniet, baigais kārdinājums puikām ir, puikas nāk uz draudzi, mums foršas meitenes ir, visskaistākās, vislabākās, visdievbijīgākās meitenes un vispār visai pasaulei var tikai skaust par tādām meitenēm. Un puiši domā – o, viņa būs paklausīga man. Jo Bībele māca, ka sievām jābūt paklausīgām saviem vīriem. Un puikas grib sev paklausīgu sievu, jo viņa negrēkos, nesmēķēs un nelietos alkoholu, ideāli. Viņš pats visu kaut ko var darīt. Viņa būs tīra, šķīsta un, iespējams, arī vēl jaunava. Arī tādas mums ir, bet pasaulē nemēdz tā būt. Klausies, kad tu apprecēsies, tad tu gaidīsi baigo paklausību no sievas, bet, sievas, es jūs gribu uzmundrināt – vīrs ir galva ģimenē, bet Jēzus saka tā:
„Sieva ir saistīta, kamēr viņas vīrs dzīvo. Bet, ja vīrs ir miris, tad viņa ir brīva un var apprecēties, ar ko vēlas, bet tikai turoties pie Tā Kunga.” (1. Korintiešiem 7:39)
Sieva ir saistīta ar vīru, kamēr vīrs ir garīgi dzīvs. Var nomirt ne tikai nomirst fiziski, bet arī garīgi. Bet, ja vīra galva ir Kristus, tad arī tavs vīrs ir tava galva, ja viņa galva nav Kristus, tad tu vīram pakļaujies saimniecības jautājumos, bet ne ticības jautājumos, ne kalpošanas jautājumos. Tad tu, sieva, būsi šīs ģimenes galva, nevis tavs vīrs. Sievas, galvu augšā! Pasakiet skaļi: „Neviens mani nekontrolēs.” Bet ir arī meitenes, kuras medī tos ideālos puišus. Un tagad visi vīri saka: „Neviens mani nekontrolēs.”
Tad, kad es laulāju šeit, draudzē, es uzņemos atbildību par jauno ģimeni, bet es nedaudz atbrīvojos no atbildības, sakot: „Jūsu svētība ģimenē būs tik ilgi, kamēr abi kalposiet Kristum.” Es tā vienmēr saku. Ja viens no pāra kļūst remdens, būs problēmas, un tad tam vienam gribēsies otru kontrolēt. Bet tu esi galva. Jā, visās pārējās lietās esiet paklausīgas vīriem. Bet Dieva lietās lai tad vīrs nebāž savu degunu; ja jums šīs lietas ir svešas, nebāziet degunu. Nebāziet nagus, ka neapdeg. Tas bija domāts gudriniekiem un gudriniecēm arī.
„Un Tu esi padarījis viņus mūsu Dievam par ķēniņiem un priesteriem, kas valdīs pār visu zemi.” (Atklāsmes grāmata 5:10)
Dievs mūs ir padarījis caur Jēzu Kristu par ķēniņiem un priesteriem, kas valdīs pār visu zemi.
Es kā vēsturnieks ļoti īsi pastāstīšu divus interesantus atgadījumus. Kad Latvijā iebrauca Padomju Krievijas tanki, atradās cilvēku pulciņš, kurš sagaidīja atbrīvotājus, kad krievu armija izvācās ārā pārspēka priekšā, atnāca vācu armija, fašistiskā armija, tad atkal atradās cilvēki, kuri vairāk nekā pirmie sagaidīja atbrīvotājus. Pat labprātīgi iestājās leģionā, lai karotu par savu zemi, tā bija viņu vienīgā iespēja. Es viņus par viņu izvēli nevainoju, bet nekāda valsts, nekas no ārpuses, neviens cilvēks neatbrīvo. Ja Jēzus tevi darīs brīvu, tad tu patiešām būsi brīvs. Tie bija atbrīvotāji, kuri īstenībā bija diktatori. Atbrīvotājs, kurš uzspiež tev savus noteikumus. Jēzus ir devis tev brīvu izvēli.
“Tā Kunga Gars ir uz Manis, jo Viņš Mani svaidījis sludināt prieka vēsti nabagiem, pasludināt atsvabināšanu cietumniekiem un akliem gaismu, satriektos palaist vaļā.” (Lūkas evaņģēlijs 4:18)
Jēzus saka: „Tā Kunga Gars ir uz Manis”. Jēzus mērķis, kāpēc Viņš atnāca uz zemes, ir atbrīvot saistītos. Mūsu mērķis ir iet un darīt par mācekļiem visas tautas. Ja velns lieto cilvēkus, lai viņus paverdzinātu, atņemtu brīvību, slēptu patiesību, Jēzus lieto cilvēkus – mūs, lai mēs nestu patiesību un atbrīvotu viņus. Tu zini, ka tu, Dieva cilvēks, vari nostāties un velnam pateikt: „Jēzus Vārdā vācies”, ne tikai tu stāvi viņa priekšā, bet Jēzus kopā ar tevi?!
Facebook portālā bija foršs klipiņš ielikts – maziņu lācēnu vajāja puma, viņš iekrita ūdenī, pieķērās pie kaut kādiem zariem, atkal nokrita, tad centās izpeldēt krastā, puma atkal bija klāt, un tas lācēns tur slīka, līdz mazais lācēns uzlīda uz kaut kāda akmens krastā un puma atkal bija viņam klāt, un pēkšņi puma lielām acīm, nobijusies atkāpās un aizgāja, un lācēns skaļi, draudoši norūcas, bet pēc tam varēja redzēt lācēna mammu, kas stāvēja viņam aiz muguras. Tev aiz muguras stāv Kristus. Tu esi ķēniņš un valdnieks, un tu pavēli Jēzus Vārdā, un velns tev pakļaujas, apstākļi pakļaujas, nabadzība aiziet. Lai nāk Tava valstība, Dievs, Tavs prāts lai notiek kā debesīs, tā arī virs zemes.
„Ja esi aicināts, vergs būdams, neskumsti par to! Bet, ja vari kļūt brīvs, tad labāk kļūsti.” (1. Korintiešiem 7:21)
Tagad es tevi uzrunāju personīgi, lai tu spētu izvēlēties. Ja tu esi aicināts, vergs būdams, neskumsti par to, bet, ja vari, labāk kļūsti brīvs. Neuztraucies, ja tu atnāci pie Jēzus, tev kredīti vēl ir, tevi mamma vēl kontrolē, tev nav, ko ēst, un mamma tevi baro, tev maciņā caurumiņš, naudiņas tev nav, tu sevi vēl īsti pat nekontrolē, tu vēl vergs esi, tev ir atkarības, šņabītis vēl dzīvo pa galvu un kabatu arī, varbūt pat dievkalpojumā līdzi ir. Varbūt tu ārēji vēl esi vergs, bet iekšēji tu Jēzū Kristū esi brīvs. Neskumsti par to, kas tev vēl ir! Tu esi darīts brīvs, un šī brīvība, ja tu sekosi Kristum, parādīsies tev ārpusē.
„Jūs esat dārgi atpirkti, netopiet par cilvēku vergiem.” (1. Korintiešiem 7:23)
Tu esi dārgi atpirkts, tu esi brīvs, tāpēc netopi par cilvēku vergu. Neviens lai tevi nekontrolē, arī mācītājs nē, arī grupas vadītājs nē, jā, tu esi brīvprātīgi to pieņēmis, bet man nav ne tiesības, ne kādas vēlēšanās kādu kontrolēt, es sludinu Dieva vārdu, Viņš ir Gaisma, Viņš ir Dzīvības Avots. Tu izvēlies, ne tāpēc ka es teicu, bet tāpēc, ka tu dzirdēji Dieva vārdu un Dievam paklausīji, nevis mācītājs teica. Izdarīji, jo mācītājs teica? Nē, es to no Dieva sapratu un tāpēc es to daru, es sapratu, ka tā ir pareizi. Tā ir brīvība, dzirdi, lūk, tā ir brīvība. Nedari neko tikai tāpēc, ka cilvēki saka, apstākļi saka, miesa saka, dari tikai to, ko tu pats vēlies. Un par brīvību ir jācīnās, lai to paturētu.
„Svabadībai Kristus mūs ir atsvabinājis. Tad nu stāviet stipri un neļaujieties atkal iejūgties kalpības jūgā!” (Galatiešiem 5:1)
Stāviet stipri un neļaujieties atkal iejūgties kalpības jūgā. Tātad velns paverdzina un kontrolē caur cilvēkiem un arī tiešā veidā iekšēji kontrolē cilvēku, arī caur naudu, seksu un varu. Jēzus atnes patiesību un dara brīvu no iekšienes. Un šī brīvība parādās arī pie tavas ārienes. Velna mērķis ir slēpt patiesību jeb sagrozīt to. Dieva mērķis ir caur mums nest patiesību un atbrīvot cilvēkus. Un noslēgumā gribu tev pateikt: nekādu kompromisu! Man kā vēsturniekam tev jāatgādina, ka Otrais pasaules karš izraisījās no Francijas un Anglijas nomierināšanas politikas pret fašistisko Vāciju. Līdzīgi kā tagad Putinu cenšas nomierināt atkal tā pati Francija, tikai tur nav Vācijas, jo tagad tur ir cits agresors, Krievija. Merkele, Olans, Lukašenko, Minskas vienošanās. Viņi cenšas nomierināt Krieviju, un, interesanti, ka viņiem noteikumi ir šādi – atvilkt bruņu tehniku, armiju abām pusēm no tās zonas, kur tagad karš notiek. Ko nozīmē Ukrainai atvilkt armiju no savas zemes? Kas tās par pārrunām? Kas tā par samierināšanos? Ņemiet, lūk, to Krimu, ņemiet visu to, tikai tālāk vairs neko nedariet. Tirgosimies, taisīsim biznesiņus savējos, lai mums labi visiem. Visas tās vienošanās Minskā vai kur, tās visas ir pupu mizas. Šādi cilvēki un velns saprot tikai vienu valodu – vara.
Pamēģini samierināšanas politiku un pasaki velnam: „Velns, vai tu šodien, lūdzu, lūdzu nevarētu mani likt mierā? Vai mēs šodien, velns, nevarētu ar tevi sarunāt, ka man nebūtu jāsmēķē, ka man nebūtu jādomā sliktas domas, ka es varētu nebūt nabags šodien? ” Vai tu vari sarunāt ar viņu mieru, vai arī tev viņš ir jāpatriec un jāpieņem no Dieva tas, ko Viņš tev ir paredzējis? Lūk, ko maksāja šī samierināšanas politika toreiz. Sabiedroto valstis (Anglija, Krievija un Amerika) un Ass valstis, fašistiskās valstis – Japāna, Vācija un Itālija. Sekas tam bija tādas, ka laicīgi nestājās pretī Hitleram, kurš bija vēl vājš tajā laikā. Militārie zaudējumi – 16 miljoni cilvēku, civilie zaudējumi – 45 miljoni cilvēku, kopā 61 miljons cilvēku dvēseles nogalinātas šajā karā. Ko zaudēja ASS valstis? 8 miljoni militārie zaudējumi, 4 miljoni civilie zaudējumi. Kopā 12 miljoni. Pavisam šajā karā tika nogalināti 73 miljoni cilvēku. Un vēl visas sekas pēc kara, redziet, viņi gribējām pa labam ar sātanu. Nekāda samierināšanās, bez kompromisa! Tu esi ķēniņš, tu esi priesteris, tu valdi un tu esi brīvs. Aleluja!
Mācītāja Mārča Jencīša svētrunas iztirzājumu rakstīja Pārsla Jankovska, Ingūna Kazāka un Daila Lielbārde
