Svētais Gars ir sagatavojis mūsu sirdis,
ka mēs varam uzņemt Viņa vārdu. Neviena cilvēka sirdī vai prātā nav nācis tas, ko Dievs ir sagatavojies tiem, kas Viņu mīl. Dievs dzīvo nepieejamā gaismā. Es ne vienkārši citēju Rakstu vietu, bet runāju no savas sirds. Tās ir Dieva domas manī, ko Viņš ir ielicis manī caur Svēto Garu. Neviens cilvēks nav redzējis Dievu, nedz arī tagad kāds var Viņu redzēt. Tu ar šīs zemes prātu, ne ar miesas acīm, pat ne ar dvēseles acīm nevari redzēt Dievu. Viss tas, ko tu šeit virs zemes jūti, redzi vai dzirdi, pieder zemei. Bībelē ir teikts, ka mēs redzēsim debesīs, kāds Viņš ir. Šodien mēs visu redzam mīklaini, kā spogulī. Es nerunāju par tādu spoguli, ko mēs tagad lietojam, bet par tādu, kas tika izgatavots pēc vecām tehnoloģijām divus tūkstošus gadus atpakaļ. Tie bija neskaidri un kropļoja attēlu. Pāvils saka, ka mēs šodien šeit redzam visu mīklaini kā spogulī, bet tad, kad mēs atstāsim savu zemes dzīvi, kad atstāsim šo nāvei nolemto miesu, tad mēs redzēsim, kāds Viņš ir. Draugs, tu Viņu neredzēsi tā, kā tu redzi tagad, tu Viņu nedzirdēsi tā, kā tu dzirdi tagad, tu Viņu nejutīsi tā, kā jūti tagad. Tas nav iespējams ar tiem maņu orgāniem, ar tām cilvēka uztveres daļām, kas mums ir – ne ar fiziskajām, ne ar garīgajām, pie kā mēs pieskaitām arī mūsu dvēseli. Mums ir fiziskās un arī garīgās acis dvēselē. Mēs spējam iztēloties un redzēt to, kas šajā brīdī nav. Dievs nav tāds, kādu tu Viņu šodien iztēlojies. Garīgā pasaule ar eņģeļiem nav tāda, kādu tu viņu iztēlojies jeb domā, ka tu redzi vai zini kāda tā ir. Varbūt kāds teiks, ka pie viņa atnāca eņģelis un viņš to redzēja, vai, ka dzirdēja eņģeļa vai pat Dieva balsi. Viss, ko mēs šeit virs zemes redzam savā iztēlē ir tikai tas, ko mēs šeit uz zemes jau reiz esam redzējuši. Tu nevari redzēt Dievu, ne garīgo pasauli ne ar šīm acīm, ne ar dvēseles acīm vai savu iztēli. Tas nav iespējams.
Jongi Čo – pasaules lielākās draudzes mācītājs, runā par iztēli un domu dzīvi. Nepietiek tikai lūgt ar vārdiem, lai Dievs palīdz konkrētās dzīves jomās. Šis mācītājs māca to ieraudzīt arī savā iztēlē. Bet es šodien iešu vēl tālāk. Paldies Dievam par mācītājiem, kuri iet pirms mums. Mēs varam iet vēl tālāk, ņemot par pamatu to, ko viņi mums māca. Es šodien jums iemācīšu lūgt tā, ka būs neiespējami neiegūt atbildi. Mana sieva jau to praktizē. Ja līdz šim mūsu lūgšanas bija kā dinamīts, tad pēc šīs svētrunas tava lūgšanu dzīve būs ar atombumbas enerģiju un spēku. Lūgšana bez iztēles pielietošanas ir salīdzināma ar laikmetu, kad vēl nebija izgudrots ne dinamīts, ne trotils, ne kādas citas sprāgstvielas. Bet tā lūgšana, ko es tev šodien mācīšu, ir salīdzināma ar atombumbas enerģiju. Tu gribi to dzirdēt? Tas būs no Dieva sirds. Savā ziņā es nekur neko tādu neesmu dzirdējis un man pat bail par to runāt. Bet es zinu, ka tas ir no Dieva, un Dievs grib mūs lietot un celt Savu valstību mūsu vidū, no mums pašiem un mums apkārt mūsu zemē, mūsu tautā un līdz pasaules galam.
Svētrunas tēma „Jaunākā lūgšanu tehnoloģija”. Lai tu to izprastu, tev ir vajadzīgs Svētais Gars. Bez Svētā Gara palīdzības tu nesapratīsi, ko es runāju. Es zinu, ko es gribu pateikt un es esmu ļoti ilgi un daudz gatavojies, lai tev to pasniegtu saprotamā valodā.
Viss tas, ko es šodien tev vēlos pasniegt, sākās ar Psalmu. Ir vispārējs Dieva vārds, un tu to lasi un zini. Piemēram, tu apmeklē Bībeles skolu, mācies Dieva vārdu un zini, ka Dievs radīja debesis un zemi. Bet ir īpašs vārds, kas atbilst precīzi tev un tavai situācijai. Tātad, ir vispārējs Dieva vārds, ko varu sludināt sprediķa laikā, bet pēkšņi ir kaut kāds vārds, ka tu gan fiziski, gan emocionāli jūti, ka tas ir personīgi tev. Piemēram, situācijā ar Pēteri un Jēzu. Tajā laikā bija ticējums, ka, ja jūrnieki redz spoku, viņiem ir gaidāma nāve. Un mācekļi redzēja, ka Jēzus nāk pa ūdens virsu, domāja, ka Viņš ir spoks un viņiem ir beigas, tāpēc viņi sāka kliegt. Jēzus teica, lai viņi nebīstas, jo Viņš tas esot. Tomēr Pēteris neticēja un, gribēdams pārliecināties, teica: „Ja tas esi Tu, liec man nākt pa ūdens virsu pie Tevis.” Jēzus teica: „Nāc!” Un Pēteris izkāpa no laivas un gāja pie Jēzus pa ūdens virsu. Kad viņš novērsa savu skatienu prom no Jēzus uz vētru apkārt, viņš sāka grimt. Tas bija personīgi vārds Pēterim. Šo vārdu dzirdēja visi šajā laivā, bet pa ūdens virsu gāja tikai Pēteris. Kāpēc tā? Tāpēc, ka šis vārds bija personīgi Pēterim. Un šodien tu saņemsi vārdu personīgi sev. Un, lūk, tieši tā arī radās šī svētruna.
„No bērnu un zīdaiņu mutes Tu Sev esi izveidojis pretspēku Saviem pretiniekiem, lai liktu apklust Saviem naidniekiem un atriebējiem. Tikai mazliet Tu viņu (cilvēku) esi šķīris no Dieva, ar godību un varenību Tu viņu esi pušķojis, esi to darījis par valdnieku pār Saviem radījumiem, visu Tu esi nolicis pie viņa kājām.” (Psalms 8:3,6-7)
Ir kaut kāds veids, kā cilvēks valda. Ir kaut kāds veids, kā Dievs valda cilvēkā un kā cilvēks valda gan pār sevi, gan pār apstākļiem, gan arī pār citu cilvēku dzīvēm, ienesot mīlestību un brīvību. Viņš valda pār nabadzību, pār slimībām, depresiju, galu galā pār nāvi, pār materiālo pasauli, pār savu dvēseli, savu prātu, savu gribu, savām emocijām, savu miesu. Viņš valda pār materiālo pasauli un garīgo pasauli, kurā valda velns un viņa eņģeļi. Kā es varu valdīt pār velnu un viņa eņģeļiem?
Atslēgas vārdi ir – „no bērnu un zīdaiņu mutes, Tu esi sagādājis pretspēku.” Dievam ir pretinieki – velns ar savu armiju. Ne pret miesu un asinīm mums ir jācīnās, bet pret šīs pasaules tumsības varām. Šīs pasaules gaisa telpā darbojas velns ar savu armiju un plus vēl arī apstākļi, un tava miesa. Ir veids, kā cīnīties. Mēs – es un tu, esam Dieva bērni un mēs valdām caur izteiktu vārdu. Izteiktam vārdam ir neiedomājams spēks. Ja šis vārds ir Dieva vārds, tad tam ir spēks. Cilvēcīgam vārdam ir cilvēcīgas spējas. Cilvēcīgi izteiktus vārdus lieto arī velns, lai piepildītu savas vēlmes šai pasaulē. Bet ir Dieva vārds, kas ietver Dieva gribu tavai dzīvei. Un Dievam ir labklājības pilnas domas par mani. Kad es ņemu Dieva vārdu no Bībeles, un saku, un domāju, attiecinot to uz sevi un apstākļiem. Draugi, tam ir bezgalīgs spēks.
„Iesākumā Dievs radīja debesis un zemi; Un Dievs sacīja: “Lai top gaisma.” Un gaisma tapa.” (1. Mozus 1:1,3)
Kā Dievs radīja visu materiālo? Arī gaisam ir matērija. Tas nav kaut kas netaustāms un nejūtams. Tā ir reāla matērija, enerģija – sajūtama un saredzama. Dievs radīja gaismu. Kādā veidā? Dievs teica: „Lai top!” un tā tapa.
Es neesmu bijis pie Niagāras ūdenskrituma, bet gribētu tur aizbraukt. Es pat neesmu bijis pie okeāna, bet arī tur es gribētu aizbraukt. Mums ir Rīgas jūras līcis un arī atklāta jūra – kas ir maza un niecīga salīdzinājumā ar Niagāras ūdenskritumu un okeānu. Skaista jūra. Tas viss ir tapis ar vienu vārdu – Lai top! Dieva vārdā ir spēks! Niagāras ūdenskritums, okeāns, kosmoss, zvaigznes, galaktikas. „Lai top”, teica Dievs un tas tapa.
Šajā Psalmā ir teikts arī – kas ir cilvēks, ka tu Viņu piemini? Un kas ir cilvēks, salīdzinājumā ar galaktikām, salīdzinājumā ar planētu Zemi? Dievs mani ir darījis par valdnieku. Es dzirdēju Dieva vārdu un pieņemu to. Es runāju Dieva vārdu, es domāju Dieva vārdu un rīkojos pēc Dieva vārda. Un caur to, lūk, ir tāds spēks, kā Rīgas HES, kad ienāk manā ķermenī, manā dvēselē, manā dzīvē. Enerģija, kas spēj pārveidot visu un materializēt jebko.
„Bet Jēzus uz to sacīja: “Tu saki: ja tu spēj! Kaut tu varētu ticēt! Tas visu spēj, kas tic.”” (Marka 9:23)
Kam viņš tic? Dieva vārdam, kas spēj visu!
„Redziet, Es jums esmu devis spēku, ka varat staigāt pāri čūskām un skorpioniem un katram ienaidnieka spēkam, un viss tas jums nekā nekaitēs.” (Lūkas 10:19)
Tas ir Dieva vārds! Tu vari staigāt pār čūskām un skorpioniem. Es varu uzvarēt! Un es uzvaru tāpēc, ka domāju saskaņā ar Dieva vārdu. Es varu uzvarēt, un es uzvaru un uzvarēšu. Un es nevaru atkāpties un zaudēt.
Dieva vārds nav ierobežots. Piemēram, šeit ir kameras, kas ieraksta informāciju – kas ir Dieva vārds. Šī informācija tiks pārkodēta un to varēs klausīties un skatīties internetā. Un kaut ar tu neesi klātienē, bet klausoties un lasot internetā, Dieva spēks ietekmē tevi. Es ticu, ka šajā brīdī kāds tiek dziedināts no audzēja. Es redzu, ka kāds, kas sēž pie sava datora monitora, skatās un klausās, sajūt Dieva spēku tieši šajā brīdī un tiek dziedināts, un izaugumi tavās krūtīs izzūd, Jēzus Vārdā! Āmen! Es redzu, kā aiziet skolioze. Tavi pleci iztaisnojas, tavi locekļi kļūst brīvi, kā Dievs tos radījis. Dieva vārdam ir spēks.
„Jo mūsu cīņas ieroči nav miesīgi, bet spēcīgi Dieva priekšā cietokšņu noārdīšanai. Mēs apgāžam prātojumus un visas augstprātīgās iedomas, kas paceļas pret Dieva atziņu, un uzvaram visus prātus, lai tie ir Kristum paklausīgi.” (2. Korintiešiem 10:4)
Apustulis raksta, ka viņš uzvar visus prātus, ka tie paklausa Kristum. Cilvēks ar cietu sirdi bieži ir Dieva pretinieks, bet no bērnu un zīdaiņu mutes Tu sev esi izveidojis pretspēku pretiniekiem. Cietās sirdis, kas nevēlās pieņemt Jēzu un nemīl mūsu Kungu un Dievu! Bet, dzirdot Dieva vārdu, cietās sirdis izkūst Dieva vārda spēkā! Tu pārstāsi skatīties dievkalpojumus tikai internetā un nākamajā dievkalpojumā sēdēsi šeit. Te ir vēl daudz vietas tieši tev. Mēs uzvaram pretiniekus un prātus, ka tie ir Kristum paklausīgi. Kad uzvaram? Apustuļi lūdza un sludināja. Kas ir lūgšana? Vārdi. Kas ir sludināšana? Vārdi. Kā mēs uzvaram? Ar vārdiem. Ar kādiem vārdiem? Ar Dieva vārdiem. Ja tu gribi zaudēt, domā un runā ne Dieva vārdus, domā ne saskaņā ar Dieva vārdu. Un velns būs tas, kas lietos tavus vārdus, realizēs savus plānus tavā dzīvē un caur tevi citu cilvēku dzīvēs. Runā Dieva vārdu, domā Dieva vārdu un nāks Dieva Gars un lietos šos vārdus, un realizēs Savu plānu tavā dzīvē un citu cilvēku dzīvēs.
„Iesākumā bija Vārds, un Vārds bija pie Dieva, un Vārds bija Dievs.” (Jāņa 1:1)
Te runāts par Jēzu Kristu. Kad Dievs atnāca miesā virs zemes, sākumā bija vārds. Un vārds jau bija pie Dieva un vārds bija Dievs. Dieva vārds nav šķirams no Dieva. Lūk, te sākās jau tas brīnumainais, ko Dievs tev grib pateikt.
Tu droši vien esi domājis – kā tas var būt? Tu noteikti esi lasījis un dzirdējis šo Rakstu vietu. Kā tas var būt, ka tava Bībele ir Dievs? Tas ir Dieva vārds. Bībelē ir rakstīts Dieva vārds. Bet kas ir vārds? Pati Bībele nevar būt Dievs, jo tas ir ādas iesaiņojumā, no papīra lapām un ar tinti uzrakstīta simbolika. Vārdi nav Dievs, taču iesākumā bija vārds un vārds bija Dievs. Kā to saprast? Tagad iegaumē galveno domu šīsdienas sprediķī: vārds ir doma. Doma, lai to pievestu citam vai sev, ir jāietērpj vārdā. Tā ir galvenā doma, kas tev šodien ir jāuzņem. Vispirms ir doma un tad ir vārds. Vārds paskaidro domu. Tas ir ļoti vienkārši.
Es tev parādīšu kādu priekšmetu. Vai tu zini, kas tas ir? Ietērp to vārdos. Tās ir bungas. Vai bez vārdiem tu nezini, kas tas ir? Ja nebūtu vārds „bungas”, vai tu nezinātu, kā viņas skan? Ja nebūtu nosaukums, vai tu nezinātu, ka viņas skan? Mēs zinām nozīmi arī bez vārdiem. Nav svarīgi vārdi, ir svarīga doma. Doma ir svarīgāka par vārdiem.
Doma! Mums šodien būs lūgšanu revolūcija un ne tikai. Mēs izpratīsim garīgo pasauli un spēsim uzvarēt, pastāvēt un sasniegt neiespējamo. Vai vieta, kur šobrīd atrodies, tev ir jānosauc vārdā? Vai tu nezini, kur tu esi?
Nedomā neko un paskaties, lūk, uz šo. Vai tu zini, kas tas ir, nenosaucot to vārdā? Tev ir jāsaprot sevī un tad jāietērpj viss vārdā. Kas šis ir? Jā, pareizi, tas ir karogs! Bez vārda „karogs”, es tik un tā zinu, ka tas ir karogs. Man nevajag vārdus, lai saprastu, kas ir kas. Es varu iztikt bez vārdiem.
Tāpēc pareizi būtu teikt – „Iesākumā bija doma no Dieva un vārds tapa miesa.” Un tad šī doma kļuva par miesu. Šeit nekas nenotiek bez sākotnējās domas un pēc tam izteiktiem vārdiem. Pēc izteiktiem vārdiem seko darbības. Es šajā brīdī, Svētā Gara spēkā, mēģinu parādīt kā cilvēks domā. Kad tu sastopies ar kādu cilvēku un viņš labi smaržo, tu pat nezini, kas tās ir par smaržām, bet tev tās šķiet pazīstamas. Kas tobrīd notiek tavā prātā? Vispirms rodas sajūta un tad parādās daudzu cilvēku sejas, veikals Douglas, Kolonna un citi, pārdevējas un vietas, kas asociēsies tev konkrēti ar šo smaržu. Tad tavā priekšā parādīsies tēli ar kastītēm un nosaukumiem. Citam labāk trenēta redzes atmiņa, citam dzirdes vai ožas atmiņa. Mums ir dažādi uztveres orgāni. Un tad tu atcerēsies, kas tās ir par smaržām, un tikai pēc tam izteiksi vārdu. Vispirms tu zināsi, ka cilvēks smaržo. Pēc tam domās tev rodas nosaukums un tu pasaki to ar vārdiem.
Cilvēkam ir dažādi maņas un uztveres orgāni. No tiem acis ir pats svarīgākais. Tu kaut ko redzi, dzirdi un pēc tam to noformulē vārdos. Vispirms ir doma. Vēl cilvēkam ir tauste, oža un garša. Caur to visu cilvēks saskaras ar fizisko jeb materiālo pasauli. No visiem šiem maņu orgāniem cilvēkam nāk signāli un rosina domas. Pēc tam domas ar savu prātu noformulēju vārdos. Iesākumā bija doma ietērpta vārdā un vārds tapa miesā. Loģiski, vai ne? Vārds ir doma, kura ietērpta vārdā.
Tev ne tikai ir acis un deguns, bet tev ir dvēsele. Cilvēks sastāv no gara, dvēseles un miesas. Gars ir gars, un tu nevari to ne redzēt, ne sajust. Dvēsele sastāv no emocijām, prāta un gribas. Un ir miesa. Tieši tāpat, kā miesai ir maņu orgāni, ar ko tā saskaras ar materiālo pasauli, tāpat arī dvēselei.
Piemēram, es tagad redzu draudzes karogu. Aizver acis! Vai tu vari iedomāties to karogu, ko tikko redzēji? Ja vari, tātad tavai dvēselei ir acis.
Dievs ir labs! Vai tu vari šos vārdus dzirdēt ar garīgām ausīm jeb ar savu dvēseli? Mēģini dzirdēt! Akliem cilvēkiem dzirde ir tā uztrenēta, ka viņi dzīvo tik pat pilnvērtīgi, kā mēs. Izņemot to, ka viņiem ir vajadzīga palīdzība, piemēram, lai šķērsotu ielu. Ja mēs uztveram pasauli 80% ar redzes un iztēles aplīdzību, tad aklam cilvēkam tās būs ausis, kas veiks šo funkciju. Tās būs ne tikai fiziskās ausis, bet arī iekšējās ausis jeb dvēseles ausis.
Emocijas. Lūk, kad tavai miesai pieskaras, tu to sajūti. Kad tev kāds fiziski pieskaras un pasaka kaut ko pozitīvu, tu arī emocionāli kaut ko sajūti. Iespējams, tu sajuti arī nelielu uztraukumu, ka tev būs jāpieskaras citam cilvēkam, vai ne? Aizver acis un vai tu savā dvēselē vari ieraudzīt un sajust, kad kāds pieskaras, un kādas tad ir emocijas? Vai vari izdzīvot to pašu arī dvēselē?
Tas, protams, nav tik stiprā mērā, kā tas notiek realitātē, bet to var izdarīt arī ar savu iekšējo būtību, ar savu dvēseli, ar tās emocijām. Tāpat ir ar garšu un smaržu.
Vai tu vari atcerēties, kā garšoja tavas vecmāmiņas gatavotā pupiņu zupa. Es, piemēram, varu izgaršot arī dvēselē, kā ēdu pie kāda no savas komandas garšīgas kotletes. Ja tu būtu badā vai būtu gavējis 40 dienas uz ūdens, tad tu justu tādas smaržas, kuras vispār nav iespējams sajust. Viss ir tik saasināts. Tu pat sapņos redzi, kā tu ēd. Sapnī var izgaršot ēdienu, sajust tā smaržu. Kas tas ir? Tā ir tava dvēsele. Tas nenotiek garā, bet dvēselē.
Šī ir otra svarīgākā doma. Vārdi, tēli, skaņas, emocijas, smaržas, sataustāmās lietas, sagaršojamās lietas, redzamās un dzirdamās lietas ir tas, kas darbojas tikai šeit virs zemes materiālajā pasaulē. Nekas no tā visa nav ne Dievs, ne garīgā pasaule. Tās ir tava paša emocijas, tavs paša prāts, tava paša miesa, oža un dvēsele.
Trešā galvenā doma. Līdz ar šodienu izbeigsies putra tavā dzīvē – attiecībās ar Dievu un ar cilvēkiem, garīgajā pasaulē, lūgšanā un visur, ja vien tu ņemsi to sev un praktiski pielietosi to, ko es runāju. Vienīgais kanāls, caur kuru Dievs var kontaktēties ar cilvēku, ir doma. Vienīgais tilts no šīs manas miesas un dvēseles jeb šīs pasaules uz garīgo pasauli, atdzimuša cilvēka garu ieskaitot, ir doma. Tikai doma! Dievs var ienākt tavā dzīvē tikai caur domām. Kad mēs slavējam Dievu, mēs to darām ar vārdiem, un Viņš mājo tevī un tavas emocijas jūt Dievu, bet tas nav Dievs un nav garīgā pasaule. Tava miesa reaģē uz domu.
Jongi Čo raksta savā grāmatā „Ceturtā dimensija” arī par savu dēlu. Viņš stāsta, ka dēls trinās gar brokastu galdu un Jongi Čo redz, ka dēls kaut kop grib prasīt, bet baidās. Viņš pajautāja – „Kas tas ir dēls, kas neliek tev mieru? Vai tev ir kāds jautājums?” „Jā, man ir! Bet, vai tu nebūsi dusmīgs, ja es tev paprasīšu?”, dēls atteica. Jongi Čo domāja, kas tad dēlam ir sakāms, ja varu sadusmoties? Lai tik stāsta.
Dēls sacīja: „Tēti, tu melo! Tu katru svētdienu draudzē melo!” Jongi Čo bija nesaprašanā un jautāja: „Paskaidro – kā es meloju?” „Tu katru svētdienu saki draudzei, ka Dievs tev teica. Bet es, jau vairākas svētdienas pēc kārtas paveru nedaudz vaļā tavas durvis un klausos – nekāds Dievs tev neko neteica. Bet, kad tu ej uz dievkalpojumu, tu draudzei saki, ka Dievs runāja ar tevi un teica.” Tēvs, protams, bija strupceļā. Viņš lūdza, lai Svētais Gars palīdz, kā paskaidrot. Un Svētais Gars deva viņam domu, kā dēlam paskaidrot. Jongi Čo viņam jautāja: „Vai tev domas ir?” „Ir!” „Vai tu viņas redzi?” Dēls: „Nē!” un Jongi Čo atbildēja: „Tad tev nav domas!” Lūk, tāpat ir arī ar Dievu – Viņš runā domās. Atceries, ka Dievs runā domās, ne sajūtās, pat ne tēlos.
Tu zini, ka vienu un to pašu lietu daudzās pasaules tautās dažādās valodās sauc citādos vārdos. Tā, ka vārdam nav tik liela nozīme. Domai ir nozīme. Lūk, tas ir vienīgais 100% drošais kanāls, caur kuru darbojas Dievs. Un tev ir jāsaprot – Viņš darbojas pārdabiski. Viņš spēj izmainīt caur tavu domu dzīvi tavu ķermeni un domāšanu. Tu biji slims un kļūsti vesels, tu biji nabags – kļūsti bagāts! Cilvēkiem, kuri dzird Dieva vārdu, kuri pieņem Viņu savās domās un pielieto to, dzīve mainās. Tas ir brīnums, kad cilvēks piedzimst no augšienes, ka Dieva Gars iemājo cilvēkā un piešķir mūžīgo dzīvību.
Es šodien paņēmu līdz grāmatu, ko bērnībā patika ļoti šķirstīt un pētīt. Tā ir Bidstrupa grāmata ar karikatūrām. Tur var paskatīties jebkuru lapaspusi un, ja tu izsekosi visām bildītēm pēc kārtas, tu sapratīsi domu! Un, ja tu lasīsi grāmatā to pašu, vai tu sapratīsi domu? Karikatūras ir tikai zīmējumi, attēls. Vai tev vajag vārdus, lai tos saprastu? Nē, tev pietiek tikai ar attēlu. Var lasīt grāmatu arī bez vārdiem, bet caur tēliem. Var saņemt informāciju, ne tikai caur vārdiem, bet arī caur tēliem, caur skaņām, caur emocijām, caur garšu, kas nav vārdi. Dievs savu informāciju dod domās un pēc tam cilvēks šo informāciju apstrādā un iedod tam vārdu.
Iedomājies, ka tu klausies mūziku, kurai nav vārdu. Bet tev rodas emocijas, jo mūzika spēlē uz tavām dvēseles stīgām. Tā Dievs ir radījis dvēseli. Bet laba mūzika spēlē uz dvēseles stīgām, tev ir emocijas un tu pat vari raudāt, smieties, lekt no prieka. Tad, kad tu klausies mūziku, tiek aizskartas tavas emocijas. Bet tas arī viss. Šajā brīdī, kad tu klausies mūziku, tev jāsatver doma, kas nāca ar šo mūziku un tikai tad šī mūzika tavā dzīvē var kaut ko izdarīt. Mans uzskats, ka mūzika ir vienkārši nošu salikums – septiņas notis dažādās variācijas. Bet, ja mūzikai klāt ir pievienoti vārdi, tad emocionāli šī mūzika tevi aizskar un vārdi iedod jēgu šīm emocijām, ko tu jūti. Tu noformulē vārdos, kas tas ir. Mūzika ir ļoti spēcīgs instruments gan velna, gan Dieva rokās. Bet bez vārdiem tās ir tikai emocijas, kas nekādi tev neatnes ne labu, ne sliktu. Vienkārši tajā brīdī tu labi jūties. Tas ir tāpat, kā ar ēdienu. Tu paēd un labi jūties. Tāpat ar mūziku – tu paklausies mūziku un apmierini savu dvēseles vajadzību pēc tās. Cilvēkam ir vajadzība pēc mūzikas, bet bez vārdiem tas nav nekas. Bet tajā brīdī, kad tu sāc domāt, tas izsauc tevī kaut kādas atmiņas un tev rodas tēli vai skaņas, vai sajūtas, un tad tu to noformulē. Lūk, tur sākas jau darbība dvēselē.
Paskatieties uz mūsu draudzes vīziju. Neskatieties uz vārdiem. Vai bez tiem tev ir skaidrs, ka draudzes būs visā Latvijā? Vārdi seko tēlam. Doma, tēls un tad seko vārdi. Bet bez vārdiem tu zini, lasi un saproti.
Cilvēki domā kāds ir Dievs, kādi ir eņģeļi, kāds ir velns. Tu nezini, ne kāds ir Dievs, ne kādi ir eņģeļi, jo tu nekad viņus neesi redzējis. Un ar šīs zemes uztveres spējām, mēs nekad nevaram aptvert Dievu. Viņš dzīvo nepieejamā vietā.
Viss, ko tu šeit iztēlojies, ir ņemts no pasaules. Nekas nav ņemts no debesīm. Ja iztēlojies Dievu vai eņģeļus, tad to iedomājies pēc tā, ko kaut kur jau esi redzējis. Tu katru dienu redzi milzīgu daudzumu tēlus. Akls cilvēks neredz, bet dzird un viņam šī maņa ir ļoti attīstīta. Cilvēkam, kas skatās daudz televīziju, prātā ir milzums tēlu. Viņi nav atmiņā, bet gan zemapziņā. Un attiecīgos brīžos nāk Dievs caur domu kanālu, aizskar un tu redzi, ka eņģelis stāv tavā priekšā. Bet zini, tur būs eņģelis, kas būs tikai tēls no tavas zemapziņas. Tu piešķirsi šim eņģelim attēlu un vārdu.
„Un augstu pār izplatījumu virs viņu galvām bija saskatāms kaut kas kā safīra akmens, kaut kas tronim līdzīgs. Uz šā troņa veidojuma bija redzams sēžam tēls, tam bija cilvēka izskats.” (Ecehiēla 1:26)
Ko viņš redz? Visu to, ko viņš jau ir redzējis. Tur tiešām ir Dieva atklāsme, bet viņš redz to, ko jau ir redzējis virs zemes.
„Un es redzēju it kā zaigojoša metāla mirdzumu, kā uguni viņam visapkārt un iekšā: no viņa gurniem uz augšu un no viņa gurniem uz leju uguns liesma apklāja viņu. Arī tālāk ap viņu visapkārt bija spilgti starojoša gaisma.” (Ecehiēla 1:27)
Es varu iztēloties, ka tā izskatījās Dievs, bet 100% tā Dievs neizskatās. Viņš redzēja zemes lietas – kausēts zelts, kausēts metāls, tronis, cilvēkam līdzīgs un tā tālāk. Es jau teicu, ka tas, ko es runāju, ir revolucionāri. Bet tā ir patiesība. Tā ir uzbūvēta mūsu miesa, dvēsele un gars.
„Kā varavīksne atspīd pie debesīm lietus laikā, tāds bija starojošais spožums ap viņu. Tāda bija Tā Kunga godības parādība. Kad es to redzēju, tad es nokritu uz sava vaiga un dzirdēju kādu runājam.” (Ecehiēla 1:28)
Viņš bija redzējis varavīksni un zināja, kas ir gaisma. Bija cilvēki, kuri ticēja, ka sensenos laikos dzīvoja Homērs. Viņš bija akls. Bet kā viņš varēja uzrakstīt „Iliādu”, ja bija akls? Ja pēta pēc zinātnieku teiktā, tad viņš nekad neko nav redzējis. Aklam cilvēkam no dzimšanas prātā nav tēlu. Akli cilvēki redz sapņus, tāpat kā mēs, bet ne tādā veidā kā redzīgie. Viņiem nav tēlu. Un tas ir pierādīts. Ja mēs sapnī redzēsim zilu jūru, sajutīsim siltumu, smiltis, dzirdēsim, kā jūra šalko. Savukārt, akla cilvēka prātā nav tēlu, jo viņš nekad nav to redzējis. Viņš savā veidā redzēs jūru, viņš dzirdēs, kā tā šalko. Akli cilvēki nevar redzēt ne ar šīm acīm, ne ar iekšējām acīm. Viņi neredz tā, kā mēs. Ja viņiem pasaka „sarkanā gaisma”, viņš zinās, kas tas ir un ka tur nevar iet pāri ielai. Bet viņš nezina, kas ir sarkans, jo nekad to nav redzējis, viņš nevar zināt, kas ir krāsas. Tu viņu tikai samulsināsi. Ja tu teiksi viņam – „aizver acis”, un jautāsi: „ko tu redzi?” Akls cilvēks neteiks ne „melns”, ne „tumsa”. Viņš nezina, kas ir melns vai tumsa. To nav viegli saprast. Es izpētīju ļoti daudz liecību un rakstu, ko zinātnieki par to saka un visur viss ir vienādi. Akliem cilvēkiem nav tēlu. Kā ir ar tiem cilvēkiem, kuri ir kurlmēmi? Viņi nekad nav dzirdējuši vārdu.
Helēna Kellere ir pazīstama politiski sabiedriska darbiniece. Viņa bija bez maņu orgāniem. Taču viņa domāja tāpat kā mēs, tikai viņa savādāk redzēja un dzirdēja. Tātad paņem nost cilvēkam visus uztveres orgānus, un viņam paliek domas. Paliek domas – kanāls, caur kuru darbojas Dievs. Tīrs kanāls. Un, kad mēs to ietērpjam vārdos un izsakām, tad tas ir spēks.
Turcijā ir kāds cilvēks – mākslinieks, kurš zīmē. Viņš nekad nav redzējis tēlus, bet tomēr viņš zīmē tēlus. Zinātnieki brauc viņu pētīt un skatīties, kas ir viņa prātā. Bet no kurienes viņam tēli? No tā, ko cilvēki viņam ir pastāstījuši. Viņš spēj saredzēt iekšēji to, kas ir virs zemes. Interesanti, akla, kurla, kurlmēma cilvēka sapņi. Sapnis ir tāds visvienkāršākais piemērs. Bet arī nomodā tu vari sapņot un dzirdēt.
„Lukturu vidū kādu Cilvēka Dēlam līdzīgu, ieģērbtu garos svārkos un apjoztu ar zelta jostu ap krūtīm. Bet Viņa galva un mati bija kā sniegbalta vilna, Viņa acis kā uguns liesmas, Viņa kājas līdzīgas zelta metālam, krāsnī kausētam, un Viņa balss kā lielu ūdeņu balss. Viņam bija labajā rokā septiņas zvaigznes, no Viņa mutes izgāja zobens, abās pusēs ass, un Viņa vaigs spīdēja kā saule savā spēkā. Un, kad es redzēju Viņu, es nokritu pie Viņa kājām kā miris, bet Viņš man uzlika Savu labo roku, sacīdams: nebīsties! Es esmu Pirmais un Pēdējais un Dzīvais.” (Atklāsmes 1:13-17)
Jānis redzēja Jēzu ietērptu svārkos, nevis džinsos vai biksēs. Bet tas bija viss, ko Jānis bija redzējis virs zemes. Viss tur bija pēc priesteru paražām. Arī par vilnu un uguns liesmām, zobenu, zvaigzni un vaigu, kas spīdēja kā saule. Tās visas ir redzamas lietas virs zemes. Kas tur pārdabisks? Ko viņš tādu redzēja, ko viņš jaunu nebūtu redzējis virs zemes?
Garīgā pasaule. Gan tumsas pasaule, gan Dieva valstība kontaktē ar cilvēku caur simboliem, tēliem, kas jau ir pašā cilvēkā. Mēs nespējām garīgo pasauli saredzēt ar šeit virs zemes esošajiem maņu orgāniem. Kad Dievs aizskar, to var sajust. Pat neticīgs cilvēks var sajust Dieva klātbūtni. Bet redzēt, dzirdēt un sajust ir dots mums virs zemes, ar ko mēs visu uztveram. Sajūtai, kad Dievs aizskar, ir jāseko domām. Dievs aizskars vietā, kur kāds sludina vai kāds lūdz par tevi, izsakot vārdos savas domas par cilvēkiem saskaņā ar Dieva gribu.
Kā velns atklājas bērnam? Caur multeņu varoņiem, piemēram kā Pokemons. Tas būs reāls ļaunais gars, bet bērns redzēs vai dzirdēs viņu kā tēlu no multfilmas.
Tāpat ir ar garīgo valstību. Ja tu redzi Jēzu, tad tev Viņš parādīsies kā tēls, kas jau bija tavā galvā, tavā zemapziņā. Tāds nav Jēzus vai Dievs, kā cilvēki iedomājas. Nav tāda garu pasaule, kā tu iedomājies. Neviens nevar satvert, kas ir tur augšā. Tas nav iespējams! Tev ir tikai doma no Dieva. Un tikai pēc tam ir cilvēka paša resursi. Pēc tam Svētais Gars nāk ar šo domu tavā miesā un Tas pārdabiski darbojas.
„Jo Es zinu, kādas Man domas par jums, saka Tas Kungs, miera un glābšanas domas un ne ļaunuma un ciešanu domas, ka Es jums beigās došu to, ko jūs cerat.” (Jeremijas 29:11)
Dievam ir domas par mums. Atceries, kad tavā galvā atnāk doma, kas nesaskan ar Dieva gribu – ciešanas, slimības, nabadzība, naids, nepiedošana un tamlīdzīgas lietas, kas neatbilst Dieva vārdam, tad šīs domas nāk no pasaules gara, no velna. Mums var piekļūt caur domām un arī caur emocijām. Draugs, kad ir kādi pārdabiski pieskārieni, tie ir jāapstrādā ar prātu. Tāpat neviens bez tavas piekrišanas neienāks tavās domās. Neviens velns tevī neienāks bez tavas piekrišanas. Ārkārtīgi svarīgi ir tas, ko mēs domājam. Mūsu domu dzīve nosaka visu.
Kad galvā nāk ļaunuma domas, atceries, nedomā tās, jo pretējā gadījumā tu pieņemsi garu, kas nāk ar to – pasaules garu jeb velna garu. Ļaunus garus tu uzsūksi caur domām. Viņš nevar tā vienkārši staigāt iekšā un ārā. Visam ir kontroles mehānisms. Tāpat arī Dievs uzrunā tikai caur domām. Pietiek putroties sajūtās. Tam nav nozīmes. Pietiek putroties jūtu vai nejūtu, redzu vai neredzu, dzirdu vai nedzirdu. Svarīgi ir Dieva vārds tavās domās!
Kad Jēzus tuksnesī tika kārdināts, Viņš atbildēja velnam ar Dieva vārdu. Velns sacīja: „Ja tu esi Dieva Dēls, tad meties lejā no jumta, jo ir rakstīts, ka eņģeļi nāks un Tevi pasargās.” Velns nāk ar domu no Bībeles. Un pie tevis viņš arī nāks caur Bībeli. Tu atradīsi apstiprinājumu Bībelē izraujot to no konteksta, kāpēc vari darīt nepareizas lietas. Jēzus teica, ka tev nebūs To Kungu, savu Dievu kārdināt. Kā Jēzus domāja? Saskaņā ar Dieva vārdu. Katram no mums galvā notiek cīņa. Velns sūta miljoniem domu. Bet mēs katru dienu lasām Dieva vārdu un domājam saskaņā ar Dieva vārdu. Un kad velna domas iet cauri tavam prātam, tu ātri apsver un saproti, ka doma nav no Dieva un to nepieņem. Jo līdz ko pieņem domu, tā atnāk arī gars. Kad Tu pieņem Kristus upuri, Svētais Gars ienāk tevī.
„Netaisi sev elku tēlu vai kādu atveidu nedz pēc tā, kas ir augšā debesīs, nedz pēc tā, kas ir virs zemes, nedz pēc tā, kas ir ūdenī zem zemes.” (2. Mozus 20:4)
Tas ir bauslis, kad Dievs aizliedz darināt Dieva tēlus. Baznīcas šodien ir pilnas ar tēliem – eņģeļi, svētie un Dieva tēli. Tas nav Dievs. Tas ir bez vārdiem iedots tēls. Apejot tavu prātu, tev iekšā tiek ielikts, ka tas ir Dievs. Līdz ar to, ka tu pieņem šo domu, arī gars, kas ar to nāk, ienāk tevī. Tas ir ļaunuma gars. Tas nav Dievs, jo Dievs aizliedz darināt jebkādus tēlus.
„Mēs tagad visu redzam mīklaini, kā spogulī, bet tad vaigu vaigā; tagad es atzīstu tik pa daļai, bet tad atzīšu pilnīgi, kā es pats esmu atzīts.” (1. Korintiešiem 13:12)
Mēs nepilnīgi izprotam Dievu, izmantojot pieejamos resursus, ko Dievs mums ir devis šeit virs zemes. Kāda būs šī garīgā pasaule? Vai tur būs zelta automobiļi, zelta ielas Jeruzālemē? Nu nebūs nekādas zelta ielas, ne automobiļi, ne koki. Tur nekas tāds nebūs. Tur būs kaut kas tāds, ko mēs nekad nebūsim redzējuši. Bet citādi Dievs mums nevar paskaidrot, kā tur būs, ja neizmanto mūsu zemes pieredzi, tēlus un skaņas. Vai vispār tur ir vajadzīgs automobilis? Un ja mēs sakām, ka tur būs zelta ielas, tad tas ir simboliski. Pilsēta debesīs, jaunā Jeruzāleme – viss zeltā, pērlēs un mūros. Tur nebūs ne tuvu tam, kā mēs tagad iztēlojamies.
„Dievs sacīja uz Mozu: “ES ESMU, kas ES ESMU.” Viņš sacīja: “Tā tev jārunā ar Israēla bērniem: ES ESMU – tas mani sūtījis pie jums.”” (2. Mozus 3:14)
Kāds ir Dieva Vārds? Jehova? Jēzus? Viņš vienkārši ir! Dievs saka: „Es esmu!” Tas jau nav Dieva Vārds. Ja skatās citās valodās, Dievs nav „Ich bin” vai „I’ am”, vai „Es esmu”. Viņš vienkārši ir!
Draugi, nav Viņam tāda Vārda, ko tu vispār varētu iedot. Tas ir tas, ko tu esi iedevis, lai apzīmētu domu. Viņš ir. Dievs ir. Nevis tāds, kā tu iedomājies. Nevis tāds, kā tu savā mazajā, nožēlojamā prātiņā, dvēselītē, miesiņā esi iedomājies, ka tāds ir Dievs. Kā tajā filmā par atmodu, bija elks Mašimon. Kaut kāda lelle ar cepuri galvā un krellēm, bet cilvēki saka, ka Tas ir Dievs. Viņiem Dievs bija lelle, koka klucis, cepure, uzvalks, šlipse, Mašimons. Visa pilsēta izlaidusies. Aiz šīs lelles ir bija gars, kuru mēs neredzam. Mēs paši piedodam tēlu, ka tas ir velns, vai tas ir mans Dievs. Tas nav tavs Dievs, bet tas kas aiz viņa stāv, tas ir Dievs.
„Labs cilvēks no savas labās sirds krājuma izdod labu, un ļauns cilvēks no savas ļaunās sirds krājumiem izdod ļaunu. Jo no sirds pārpilnības mute runā.” (Lūkas 6:45)
No kā tad mēs runājam? No kā tu runā? Tavā prātā ir domas. Tu runā savas domas. Ārkārtīgi svarīgi kādas ir tavas domas, jo tāda būs tava dzīve. Ja tu domāsi Dieva domas, tu būsi dziedināts, bagāts, varens un stiprs.
Atgriežamies pie cilvēka uzbūves – dvēseles, gara un miesas. Par dvēseli tu saproti, tās ir emocija, prāts un griba. Bet gars. Vai tu saproti, kas ir tavs gars? Tu nesaproti un arī nesapratīsi. Par to tā pat var teikt: “Es esmu”. Lai to saprastu, tur ir jāpārkodē informācija, un to varēs tikai tad, kad nomirsi. Kaut tas ir pretrunā ar zinātni, es atceros sevi mammas vēderā, es atceros, kad es piedzimu. Es jutu sevi, es biju.
Gars nejūt tā, kā mēs to jūtam. Tā ir cita dimensija. Es esmu. Tā tu vari domāt par savu garu – es esmu. Tu esi, bet tavam garam ir dvēsele. Dvēselei ir miesa.
„Bet Viņam, kas, darbodamies mūsos ar Savu brīnišķīgo varu, spēj darīt daudz vairāk par visu, ko lūdzam vai saprotam,” (Efeziešiem 3:20)
Vairāk par to, ko mēs lūdzam un, ko mēs saprotam. Ir ne tikai jālūdz ar vārdiem, bet ir jāsaprot, ko tu lūdz. Ir veltīgi automātiski skaitīt Tēva reizi „Mūsu Tēvs debesīs, svētīts, lai Tavs Vārds” un Bībeli likt zem spilvena. Tas viss ir veltīgi, tas nav Dieva vārds. Tēvreize ir Dieva vārds, bet, automātiski skaitīts, tas nedarbojas. Doma darbojās. Lūk, kāpēc tik daudziem neveicas un viņi netiek tur, kur Dievs ved. Vēlreiz paskaidrošu.
„Un Jēzus, to nomanīdams, uz tiem sacīja: „Kamdēļ jūs tā domājat, ka jums nav maizes, jūs mazticīgie.” (Mateja 16:8)
Braucot laivā, mācekļi nebija paņēmuši līdzi maizi, bet Jēzus saka: „Kāpēc jūs domājat, ka jums nav?” Nepietiek lūgt – Dievs dod man maizi. Tev ir jādomā, ka tev ir maize. Tev jādomā, ka Dievs tev dos maizi. Vai tu saproti?
Šonedēļ man bija telefona sarunas ar savas grupas cilvēkiem. Viens no viņiem jautā, kāpēc citam izdodas nostiprināt jauniešus, bet viņam neizdodas? Viņi atnāk pie viņas uz grupiņu, viņa nostiprina un tie paliek grupiņā. Kāpēc es nevaru? Vai zini, kāpēc nevari? Tāpēc, ka tu domā, ka tu nevari. Tu pati tikko pateici. Kāpēc es nevaru? Kāpēc jūs domājat, ka jums nav? Jūs sakāt – dod mums mūsu dienišķo maizi. Tu domā, ka to nevari nopelnīt. Tev ir simts iemesli un šķēršļi apkārt, kāpēc tu nevari to vai šito. Kāpēc nevar uzcelt savu grupiņu? Izmaini savu domāšanu. Jēzus Kristus Vārdā. Jēzus saka: “Ja kas ne tikai teiks šim kalnam, bet ticēs un teiks šim kalnam – celies un meties jūrā un ticēs, ka notiks.” Domās. Domās viņš pilnībā zina un pieņem un domā, kā notikušu faktu. Viņš saņems un pārcels kalnus.
Savieno vārdus ar domām, ar domu dzīvi. Pārsvarā tāpēc cilvēki arī nesaņem savu dziedināšanu, izaugsmi kalpošanā, nevar iesākt biznesu, ir naudas trūkums, rakstura un ģimenes problēmas. Tu lūdz lūgšanās, bet tu domā citādi. Tu citādi visu skaitļo un domā. Lūk, kāpēc jākontrolē domas. Domām ir jāsaskan ar Dieva vārdu. Ir jāpārdomā Dieva vārds un ir jārunā Dieva vārds. Visiem ir jāmācās Bībeles skolā, citādi velns nāks ar Bībeles fragmentiem un apmānīs tevi. Ja, Tu esi Dieva Dēls, meties lejā, jo tā taču ir rakstīts, ka eņģeļi tevi uz rokām nesīs. Nē, tā nav rakstīts, tas nav konteksts. Tāpēc ir svarīgi mācīties Bībeles skolā. Sprediķi, ko es tagad runāju, vēlreiz klausies mājās, un tad klausies trešoreiz, pēc tam klausies to austiņās, lai visu laiku dzirdētu sprediķi. Lasi kristīgās grāmatas. Lasi Bībeli, katru dienu, jo tas ieliks tevī Dieva domas. Tas ir tiešs kontakts ar Dievu. Mums vajag daudz Dieva vārda. Klausies 24 stundas diennaktī Dieva vārdu. Tur ir pārdabiskais. Svētais Gars nāks kā okeāns un izmainīs tavu dzīvi.
„Nezūdaities nemaz, bet jūsu lūgumi, lai nāk zināmi Dieva priekšā ar pateicību ikvienā pielūgšanā un lūgšanā.” (Filipiešiem 4:6)
Nezūdieties nemaz. Nesaki man nav šitas, es nevaru to. Dievs saka tev, tu vari. Nezūdieties, bet lai visi šie lūgumi nāk Dieva priekšā. Un beidzot vēl brāļi, kas ir vien patiess, kas svēts, kas taisns, kas šķīsts, kas patīkams par to domājiet. Par ko jādomā? Tikai par pozitīvo. Ar visiem brīdinājumiem un draudiem Dieva Vārds ir pozitīvs. Domā labklājības pilnas domas par sevi. Tāpat kā Dievs par tevi domā, nevis kā velns tev saka. Kā tev jādomā? Domā, ka tu vari. Ka tu esi skaists, tu esi stiprs, tavas iespējas ir neierobežotas Svētajā Garā. Tev nav nekas neiespējams. Tas nav vienkārši vārds, tas ir vārds tev. Tev nav nekas neiespējams. Pieņem to. Beidz nīkt! Domā, runā un dari. Tu vari būt tas, kas tu gribi būt. Dievs ir ar tevi, Viņš ir tevī un ar tevi.
Zvanu otram savas grupas cilvēkam, galīgi nošļucis. Neesot darba. Nezinu, kāpēc ar mani tā notiek? Tev nav darba, tāpēc, ka tu domā, ka tev nav darbs. Ja tu domāsi, ka tu nevari atrast, tev arī nebūs. Tu ej, meklē un tev atsaka, tas tāpēc, ka tu jau domā, ka tevi nepieņems. Iespējams tu varbūt nemaz nemeklē. Ieej Maximā un paskaties, tur kā minimums būs desmit vakances. Tā nav taisnība, ka nav darba!
“Un jāatjaunojas savā sirdsprātā un jāapģērbj jaunais cilvēks, kas radīts pēc Dieva patiesā taisnībā un svētumā.” (Efeziešiem 4:23-24)
Ir jāatmet vecās domas un jādomā jaunās domas. Tu esi jaunpiedzimis cilvēks, kurš ir pieņēmis Jēzu. Ir jāatjauno savas domas un to nevar citādi, kā daudz lasot Dieva vārdu. Un nepārtraukti kontrolē savu prātu, savu domu dzīvi. Ko tu domā? Ko tu runā?
„No jūsu mutes lai nenāk neviens nekrietns vārds, bet tikai krietnas runas, kas draudzi ceļ un nes svētību klausītājiem.” (Efeziešiem 4:29)
Kas ir jārunā? Kā tu vari runāt pozitīvi, ja tevī nav Dieva vārda? Ja tu pastāvīgi to nepārdomā? Piepildies ar Dieva vārdu, daudz lasi Bībeli, klausies sprediķus vēl un vēl. Vai tu zini, kura grupiņa visvairāk draudzē vairojas? Vienai draudzes māsai jau trešā grupa būs. Un zini kāpēc? Viņa mājās strādā pie savas adāmmašīnas, taisa savu biznesiņu un visu laiku viņai skan sprediķi. Tas palīdz domāt pareizi. Pareiza doma, un Dieva spēks caur domu. Dieva spēks izlīst viņas grupā un viņas dzīvē. Viss ir ļoti vienkārši.
Velns grib nākt pa visām iespējamām spraugām, pat sapņos. Iedomājies, tu redzi murgus sapņos, tu pamosties un sāc tikai prātot. Vai, tas bija Dievs? Zini, ja tas bija kas negatīvs, tas nav Dievs. Tā nav Dieva griba, ka kaut kas pazūd, vai kāda slimība piemetas. Dievs varbūt grib mani brīdināt, ka būšu slims? Nē, Dieva domas nav, lai tu nomirtu, lai tu būtu slims un tā tālāk.
Kas ir tās trakās vīru meklētājas? Es tev atklāšu kādu noslēpumu. Nav jau slikti vīru gribēt, bet vai tu domā, ka tev būs vispār vīrs? Tu vispār pieņem domu, ka tev tiešām būs vīrs? Sievu meklētāji. Mums draudzē ir bijuši kandidāti. Draudzē tik daudzas meitenes un neviena viņu negrib. Viņš piedāvā vienai, otrai. Visas viņu atšuj. Domu dzīvē cilvēkam nav viss kārtībā. Un ir lietas par kurām ir jādomā un par kurām nav jādomā, jāatstāj tās Dieva ziņā.
Es braucu automašīnā un manā prātā bieži uzpeld avārijas ainas. Ir redzētas daudzas avārijas ainas uz ceļiem, filmās par katastrofām. Materiāls ir daudz galvā. Tu brauc un ir slidens, un tev parādās avārijas aina. Zini, ko es tad daru? Es apturu šo domu, kas ienāca man galvā, dodos domās atpakaļ uz to vietu, pirms es braucu tai mašīnai garām un iztēlojos normālu distanci, normālu ātrumu un es normāli pabraucu garām. Manā galvā nav avārijas ainas. Un ja viņas nav tavā galvā, viņas nebūs arī realitātē. Būs tev galvā un būs arī realitātē. Zini, ka daudz filmas, tādas kā piemēram „Bezgalīgais stāsts” galvenā morāla doma ir, ka bērnu fantāzijas realizējas. Draugi, tā ir patiesība. Tās tiešām realizējas.
1. Tas ir Dievs. Viss šis trīsstūris ir apzīmēts ar ciparu viens. Otrs trīsstūris ar ciparu divi. Dievs ir bezgalīgs un Viņš aiziet bezgalībā. Kā Dievs realizē savu valstību virs zemes? Kādēļ Jēzus virs zemes atnāca? Lai nāk Tava valstība, Tavs prāts, lai notiek. Mīlestībā pret cilvēku, lai izglābtu no pazušanas, lai izmainītu dzīves, lai uzceltu Viņa valstību virs zemes un, lai Viņš tiktu pagodināts. Dieva valstība ir bezgalīga. Dievs ir radījis savu valstību. Mēs viņu neredzam. Dieva valstība, eņģeli, un, kas tik tur nav – zelta ielas pēc mūsu zemes simboliem. Tur ir Viņa valstība. Šī ir cilvēka dvēsele. Šis ir cilvēka gars. Šis ir atdzimuša cilvēka gars un atdzimuša cilvēka dvēsele.
2. No otras puses ir ierobežota velna valstība. Ierobežota. Ja Dieva valstība ir neizmērojama, tad velna valstība ir ierobežota. Viņš ir virs zemes. Kā velns ceļ savu valstību virs zemes? Velns, velna valstība, eņģeļi, ļaunie gari. Pēc tam ir materiālā pasaule. Viss materiālais, ko mēs redzam. Velns, ļaunie gari, materiālā pasaule, pēc tam cilvēka miesa. Miesa – acis, ausis, kājas, rokas. Cilvēka miesai ir uztvere. Cilvēks jūt. Uztvere sastāv – acis, ausis, emocijas, tauste, oža un garša. Ir uztvere. Miesai ir uztvere, vienkārši acis, vienkārši ausis. Bet cilvēkam arī ir dvēsele. Un šo te sauc par neatdzimuša cilvēka dvēseli. Un aiz dvēseles nāk neatdzimuša cilvēka gars. Dvēselei arī ir prāts, emocijas, griba + acis, ausis, emocijas, tauste, oža un garša. Tātad dvēselei ir tāpat kā miesai – acis, viņa jūt, viņa redz, viņa dzird, viņa sagaršo un vēl kādi veidi kā saņemt signālus no ārpasaules un no garīgās pasaules arī. Velns valda caur savu pasauli, caur materiālo pasauli, caur cilvēka miesu, uztveri. Caur cilvēka dvēseli un garu, velns valda. Pār nedzimuša cilvēku un tas ietver arī pārdabisko. Velns caur cilvēku, kurš uztver, dzird, saprot, rīkojās. Meditācijas, dažāda ekstrasensorika un tā tālāk. Viņi dara brīnumus, bet ierobežotus brīnumus. Tie arī var dziedināt, arī var darīt bagātu apmaiņā pret savu dvēseli. Arī brīnumus, bet ļoti ierobežotus.
3. Šis ir atdzimuša cilvēka gars un atdzimuša garīga cilvēka dvēsele. Saproti dvēsele ir viena, bet dvēselei ir divas daļas. Dvēseles miesīgā daļa, tā kas acis, ausi, emocijas, tauste, tā arī ir. Tāpat kā miesai, tikai iekšējā. Kā mēs jau te eksperimentējām un pratām iztēloties un dzirdēt un just. Ir arī garīgā dvēseles daļa. Mēs viņu nevaram saprast. Tā pieder garam. Un tu redzi šo te līniju, šeit no šīs puses tajā nav iespējams ne ar kādām ausīm, acīm, emocijām, ar prātu, nekādi nevar nokļūt Dieva valstībā. To velns visu kontrolē. Vienīgais tilts no Dieva valstības uz cilvēka dvēseli un miesu ir doma. Kāpēc ir divās daļās? No Dieva nenāk vārds. No Dieva nāk doma. Tu to nevari saprast. No Dieva nāk doma. Bet šeit, ja tu esi atdzimis, tu noformulē to vārdā. Un, lūk, kā Dievs ietekmē pasauli un cilvēku. Dievs caur Savu valstību sūta savus eņģeļus atdzimuša cilvēka garā un dvēselē ieliek domu. Un tilts no domas uz dvēseles misijas daļu, ko tu jau redzi, jau satausti, tu jau saod, tu dzirdi, tu prātā domā, tev ir emocijas, ar savu uztveri, ar savu miesu. Dievs kontrolē velnu caur atdzimuša cilvēka garu.
4. Šajā pusē atdzimuša cilvēka gars, dvēsele. Daļa dvēseles ir šeit, daļa šeit. Ir lietas ko tu saproti ar simboliem, kas ir šeit virs zemes, bet šajā pusē dvēseles daļa viņa arī dzird, redz, bet citā veidā, ko mēs nesaprotam. Tu nevari savā garā un gara dvēselē saprast to valodu. Vienīgais, ko tu vari saprast ir Dieva domas. Un tu noformulē to vārdos. Kad es pieņemu Dieva vārdu, es kontrolēju savu uztveri, savu miesu, materiālo pasauli es kontrolēju. Un viss šajā ietver ierobežotu pārdabisko un te valda pār otru pusi un ietver pārdabisko. Dievs ir pārdabisks un caur Savu vārdu pārdabiski izmaina gan miesu, gan uztveri, gan pasauli pārdabisko, gan kontrolē velna valstību un pašu velnu. Caur ko? Caur domu!
5. Dieva valstības pusē, kur ir mūsu gars un dvēseles gara puse ir acis, ausi, emocijas, tauste, oža, garša ir citādas. Un domā ko tu gribi, tu viņas neredzēsi un nedzirdēsi. Tas nav iespējams. Vienīgais ceļš no vienas puses uz otru pusi, miesisko pasauli, ir tikai caur domu un tad ir Dieva vārds.
6. Neatdzimis cilvēks šajā pusē neredz, nedzird un nekontaktē vispār. Pat ne domu līmenī. Tikai cilvēks, kas ir atdzimis no augšienes. Viņš no augšienes var piedzimt tikai tad, ja kāds no otras puses pasaka viņam Dieva vārdu. Viņš pieņem domās viņu, pielieto un no augšas piedzimst. Mēs valdām!
Pašu svarīgāko domu tu vēl neesi dzirdējis. Kad mēs lūdzam Dievu par savām un citu vajadzībām, mums no šīs dienas ir jauna tehnoloģija. Mēs lūdzam ar vārdiem, šis ir centrs sprediķim, tas viss pārējais bija, lai tu saprastu, kā jālūdz Dievs. Saskaņā ar Dieva vārdu, ar vārdiem mēs lūdzam, plus mēs iztēlojamies. Mēs redzam, mums ir dota spēja dvēselei redzēt vēlamo rezultātu. Otrs mēs dzirdam rezultātu. Trešais, mēs sajūtam rezultātu. Tu pats sajūti, tu dod pavēli sajust savai dvēselei, tu rezultātā sajūti smaržu. Tu satausti rezultātu. Un tu sagaršo rezultātu. Ar visu savu dvēseli. Kā jāmīl Dievs? Ar visu savu prātu, dvēseli, miesu. Ar visu, kas tu esi ir jāmīl Dievs. Lūk, atbildes vairs nekavēsies ilgi un lūk, kā mēs saņemsim atbildes uz lūgšanām ātrākā laikā un daudz nopietnāk, nekā līdz šim. Ir cilvēki, kas tikai lūdz ar vārdiem. Ir cilvēki, kas ne tikai lūdz, bet arī redz ar iekšējām dvēseles acīm rezultātu. Bet mēs būsim cilvēki, tie, kas ne tikai ar vārdiem lūdz un redz, bet mēs izjutīsim.
Es izjūtu, kad mēs slavējam Dievu, es izjutu šodien milzīgu draudzi, es redzēju, es apliecināju, ka esmu mega draudzes mācītājs un mums ir milzum daudz glābtu cilvēku. Es redzēju sevi milzīgajā draudzē, kas ir mūsu draudze, es sajutu sevi tur, prieks, es sajutu pat uztraukumu esot šajā vietā. Ir smarža katrai vietai. Ir garša dažādām lietām, arī tās var sajust. Emocionāli izbaudīt. Bībele saka – priecājieties. Dāvids lūdza par saviem ienaidniekiem, un pēc tam viņš pateicās par glābšanu, viņš vēl nav saņēmis glābšanu, bet viņš jau priecājās. Viņš slavē Dievu par atbildētu lūgšanu. Emocionāli priecājies, izjūti prieku par rezultātu.
Tad, ja tev ir slimība, tev ir jāredz ārstu sejas, kad viņi teiks, ka tev vairs nav, kas tev tur bija. Tev ir jājūt, ka tev vairs nav tās slimības, tev ir jāizjūt. Tev ir jāredz, ka viņas nav. Tev ir jādzird, ko cilvēki teiks, ka tev viņas nav. Tev ir jāredz analīžu rezultāti, tev tā nav. Un analīzēm vispār nav nekādas vērtības. Vai nu ir vai nav. Tev nav. Tev jāsajūtas, kā veselam cilvēkam. Tev jādzīvo kā veselam cilvēkam. Tā ir ticība. Es mācu ticēt. Ja tu ej pie kāda izglābt, evaņģelizēt, tu pat vari izgaršot vakariņas kopā ar šiem cilvēkiem. Tu pat sviedru smaku vari sajust lūgšanās, kad tu ej uz kādu Maskavas ielu vai sociālām mājām. Sajūti emocionāli, kā šie cilvēki sauc pēc Dieva. Doma, prāts, apliecināšana un visi pārējie iekšējie uztveres orgāni – visi jāiesaista. Un lūk, tad tavas lūgšanas, pavisam noteikti tiks uzklausītas. Lūk, tas ir kanāls caur kuru darbojas Dievs. Doma, pēc tam ir vārds un visas šīs pārējās sastāvdaļas. Kā jau es teicu ir cilvēki, kas ne dzird, ne redz, pat ne runā. Vai tad Dievs viņus nevar izglābt? Vai viņi nav personības, viņi nedzīvo? Viņi tāpat kontaktējas.
Es lūgšu tagad Dievu, bet ar noteikumu, ka tu zini tās lietas, kuras tev ir nepieciešamas. Dziedināšana miesai, dziedināšana dvēselei, materiālas lietas, kalpošana, cilvēku glābšanā. Es gribu, ka tagad, tu domā saskaņā ar Dieva vārdu par savām problēmām, ko Dievs saka par tavu problēmu. Ja tu esi slims, Dieva vārds saka, ka ar Jēzus brūcēm tu esi dziedināts. Domā par sevi, kā saka Dieva vārds – ar Jēzus brūcēm es esmu dziedināts. Domā. Otrkārt, noformulē vārdos un pasaki to Dievam, velnam un sev. Ja ir konkrēta slimība, konkrēti arī pasaki – viņas vairs tur nav. Nākamais solis ar savas dvēseles acīm ieraugi slimības vairs nav. Trešais, emocionāli sajūti, ka slimības vairs nav. Ja sāp, emocionāli sajūti, ka nesāp. Lieto visus maņu orgānus. Iekšējo redzi, iekšējo dzirdi. Dzirdi par sevi, ka tu esi dziedināts. Iekšējo tausti. Izaugums vairs nav. Tu tausti un tur vairs nekā nav. Baktērijas vairs nav. Ieraugi viņas vairs tur nav. Sajūti smaržu. Nezinu, kā kurai problēmai var smaržas sajust. Lieto visu, kas ir tavā arsenālā. Sajūti smaržu. Piemēram, labklājībai ir smarža. Jauns, svaigi izremontēts dzīvoklis, kuru tu esi iegādājies par saviem līdzekļiem no sava veiksmīgā biznesa un tam ir smarža. Tu vari izgaršot savus augļus. Man personīgi ir tikai viena problēma, pie tās es tik vien lūdzu. Es gribu daudz, daudz izglābtas un Tam Kungam mantotas cilvēku dvēseles. Daudz, daudz un vairāk un vairāk. Tas ir tas, ko es gribu, ko es sajūtu, redzu, dzirdu, ko es sagaršoju, sataustu.
Un uz tavas ticības pamata, kas izpaužas šobrīd tajā, ko tu redzi, dzirdi un jūti. Uz šī pamata Jēzus Kristus Vārdā, lai notiek pēc tavas ticības, tagad Svētais Gars, es lūdzu, pieskaries. Lai nāk pilnīga dziedināšana, lai nāk atbildes uz katru problēmu, uz katru vajadzību. Lai nāk atbildes tagad. Aleluja. Lai materializējas viss tas, kas ir Tavā prātā Dievs, kas ir Tavā Garā Dievs. Ko Tu esi ielicis mūsu garā, lai tas materializētos. Tagad Jēzus Vārdā. Slavēju Tevi dzīvais Dievs par atbildētu lūgšanu. Tagad.
Un tagad aicinājums, ja tu nepazīsti Jēzu Kristu kā savu personīgo glābēju, ja tu zini, ka tavs dzīves ceļš neved uz mūžīgo dzīvību debesīs, ja tu zini, ka tavs ceļš ved pazušanā mūžīgajā ellē. Vai tu tici šobrīd vai vēlies pieņemt lēmumu ticēt, ka Jēzus ir vienīgais ceļš, patiesība un dzīvība, ka Viņš spēj tevi izglābt, izmainīt tavu dzīvi. Ja tu vēlies ieaicināt Jēzu savā sirdī un valdīt pār sevi un apkārtējo pasauli un dzīvot mūžīgi ar Viņu, būt attiecībās ar Dievu, tad šis ir tavs laiks – nāc pie Jēzus. Nāc šeit priekšā un mēs kopīgi lūgsim Dievu, lai Jēzus piedod visus tavus grēkus un ienāk tavā sirdī un kļūst par tavas dzīves Kungu. Mēs lūgsim grēku nožēlas lūgšanu. Steidzies pie Kristus! Ja vēlies pieņem Jēzu par savu glābēju, tad nāc.
Mīļais Debesu Tēvs, Jēzus Kristus Vārdā. Es nāku pie Tevis lūgšanā. Es pieņemu lēmumu ticēt, ka Jēzus Kristus ir Dieva Dēls. Ka Tu Dievs nāci cilvēka miesā virs zemes Jēzū Kristū. Es ticu, ka Jēzus ir Dievs un vienīgais ceļš uz debesīm. Es ticu, ka Jēzus nomira par maniem grēkiem pie krusta, trīs dienas bija kapā un trešajā dienā augšāmcēlās. Ir dzīvs, sēž pie Dieva labās rokas un caur Svēto Garu ir šeit. Es lūdzu, piedod visus manus grēkus, nāc manā sirdī un esi manas dzīves Kungs. Es atdzīstos, ka pats sevi nevaru izglābt. Tu esi mans Glābējs un Dievs. Paldies Jēzu, ka šajā brīdī Tu piedevi visus grēkus, man to vairs nav. Tu mājo manā sirdī, man ir mūžīgā dzīvība, es esmu jauns radījums, jauns cilvēks. Kas bijis ir pagājis, viss ir tapis jauns. Āmen!
Mācītāja Mārča Jencīša svētrunas iztirzājumu rakstīja Pārsla Jankovska un Ingūna Kazāka
