Dievs ir labs? 
Dievs ir pavisam labs. Tu esi viens no laimīgākajiem cilvēkiem pasaulē, vai ne? Debesu Tēvs, es Tev pateicos, ka Tavs Svētais Gars ir šeit. Mēs slavējam Tevi, Trīsvienīgais Dievs – Tēvs, Dēls un Svētais Gars. Es lūdzu, ka Tu runā un māci mūs, cel un aizskar. Un mēs pavēlam savai dvēselei priecāties. Mēs pavēlam savai dvēselei saukt pēc Tevi, Kungs, dzirdēt Tavu vārdu. Jēzu, aizskar, maini un dziedini! Paldies Tev, Kungs, par Tavu klātbūtni. Āmen. Šoreiz būs tradicionāla sprediķa tēma. Bībele saka, ka mūsu cīņas lauks nav miesīgajā sfērā, tas nav tas kara lauks, kādu esam redzējuši fotogrāfijās un filmās. Es ceru, ka tu neesi piedzīvojis reālu fizisku karu, kaut, iespējams, daži no mums ir bijuši karadarbības vietā. Bet mūsu garīgās cīņas lauks ir mūsu prāts, tā māca Dieva vārds.
„Jo ne pret miesu un asinīm mums jācīnās, bet pret valdībām un varām, šīs tumsības pasaules valdniekiem un pret ļaunajiem gariem pasaules telpā.” (Efeziešiem 6:12)
Runa nav par cilvēkiem, bet gan par garīgām būtnēm. Tas ir sātans un viņa eņģeļi – ļaunie gari, kas šeit virs zemes diemžēl ir leģionu leģioni. Velns cenšas ietekmēt ikvienu cilvēku. Velna uzdevums draudzē ir ticīgos novērst no ticības. Velna mērķis ir padarīt cilvēku garīgi un fiziski slimu. Iespējams, ka draudzē nemāca par dievišķo dziedināšanu.
„Viņš sūtīja Savu vārdu un dziedināja viņus, un izglāba viņus no bojā ejas.” (Psalms 107:20)
Tu vari būt izglābts, bet, ja tu netici visām pārējām Evaņģēlija daļām, tad arī dziedināšana tevī nenotiek. Velna uzdevums ir slēpt no mums patiesību, un pamatā viņš darbojas caur mūsu prātu. Velns grib noslēpt no tevis kādus faktus vai vismaz sagrozīt informāciju. Bībele saka, ka velns ir melis un melu tēvs. Velns prot melot, velns prot ticami melot. Piemēram, šizofrēnijas slimniekiem tiek stāstīts, ka vīzijas un tēli, ko viņi redz, nav velni un nenāk no garīgās pasaules, bet tās ir tikai halucinācijas. Ir arī vienkārši halucinācijas, taču šīs slimības gadījumā lielākoties tie ir dēmoni. Velns ir melu meistars. Tavs cīņas lauks ir tavs prāts. Tas, kāda ir tava dzīve – veselība, bagātība, laime, panākumi un ticība – vislielākajā mērā ir atkarīgs no tā, kā tu domā. Tava dzīve ir atkarīga no tā, vai tu spēj kontrolēt savu prātu, pieņemt Dieva vārdu un realizēt to. Dieva vārds ir radošs!
Svētrunas tēma ir „Vieta priekšējās pozīcijās”. Ikvienā kara darbībā ir dažādas pozīcijas, ir aizmugure, un ir priekšējās pozīcijas. Kara laikā aizmugurē darbojas fabrikas, kas ražo ieročus un visu nepieciešamo frontei, bet priekšējās rindās cīnās karavīri, abās frontes pusēs. Un, ja tu domā, ka par karu nevajag sprediķī sludināt, tad jau, draugs, nevar lasīt arī Bībeli, jo visa Vecā Derība ir pilna ar karadarbību. To, ko mēs Bībelē lasām par karu, mums ir jāattiecina uz savu prātu, garīgo dzīvi, ticības dzīvi. Mums ir jācīnās! Ar savu raksturu ir jācīnās. Lai gūtu panākumus, ir jācīnās. Lai aizietu līdz galam un tiešām mantotu mūžīgo dzīvi, kas tev jau pieder, ir jācīnās. Ir jācīnās, lai tajā dienā, kad tava zemes dzīve beigsies, tev pakaļ atnāktu Dieva eņģeļi, nevis velna eņģeļi. Ticība ir jātur. Lai šeit virs zemes sasniegtu neiespējamo un gūtu panākumus, ir nepieciešams būt priekšējās pozīcijās.
Saistībā ar Ukrainas karu pirms dažiem mēnešiem parādījās apzīmējums „Doņeckas kiborgi”. Vai tu esi par tādiem dzirdējis? Kas tie tādi ir? Es tev īsi mēģināšu paskaidrot. Doņeckā ir milzīga lidosta, starptautiskais termināls, un tā ir stratēģiski svarīga vieta, lai kontrolētu Doņecku un tālāk visu Ukrainu. Lidostu aizstāv Ukrainas karavīri. Intereses nostiprināties šajā lidostā ir Krievijas regulārajām specvienības daļām kopā ar vietējiem seperātistiem. Karadarbība tur ir nepārtraukta. Lidostas daļas ir nonākušas gan vienas, gan otras puses rokās. Tas ir pats karstākais punkts Ukrainas karā. Pirms dažām dienām bija ziņa, ka Ukrainas karavīri-kiborgi ir atstājuši lidostu, jo tur vairāk nav, ko sargāt, viss ir iznīcināts, bet tikko ir pienākušas jauna ziņa, kas apgāž iepriekšējās, ka viņi ir atgriezušies. Kopumā 245 dienas viņi kā kurmji alās dzīvoja šajā lidostā. Tie ir reāli cilvēki, un viņi ir priekšējās pozīcijās. Separātisti viņus ir iesaukuši par kiborgiem, jo viņi ir neuzvarami un neiznīcināmi. Tā šis apzīmējums ir izplatījies pa visu pasauli. Doņeckas lidostā ir notikušas daudzas ievērojamas kaujas, kurās Ukrainas karavīri ir stāvējuši par savu zemi un tautu, par savu brīvību līdz galam. Ja arī viņi nav uzvarējuši, viņi ir cīnījušies līdz galam.
Šodien es uzzināju, ka separātistu rokās bija nonācis kiborgu mūzikas atskaņotājs jeb pleijeris, ko klausās austiņās. Izrādās, ukraiņi bija klausījušies pasaulē slavenu baptistu sludinātāju Stenliju. Separātisti esot demonstrējuši to, kā kiborgiem tiek „skalotas smadzenes”, lai viņi būtu neuzvarami. Vismaz kāds no viņiem klausās Dieva vārdu! Viņš cīnās par savu zemi un klausās Dieva vārdu. Es jau domāju, kā tik pārcilvēciski ir iespējams cīnīties! Es internetā atradu, kādi izskatās šie kiborgi. Varēja atrast gan mirušo, gan ievainoto, gan dzīvo attēlus. Doņeckas lidostā tagad izskatās tā, kā izskatījās pēc kara Staļingradā, tur viss ir iznīcināts. Viss ir melns, pilns ar bedrēm. Bet tur dzīvo cilvēki! Tu vari internetā pats aplūkot Ukrainas kiborgus.
Es lūdzu Dievu par ukraiņu kiborgiem. Man to Dievs ielika sirdī. Kāpēc? Par ko viņi cīnās? Ukraina ir Eiropas centrālais punkts, kurā ir kristīgā atmoda. Tur ir Svētā Gara atmoda, lielākās draudzes Eiropā. Caur kaimiņu Krievijas diktatūru velns cenšas Ukrainai atņemt šo Dieva doto brīvību, paverdzināt Ukrainu, kā viņi to ir darījuši jau ilgu laiku. Vairākus miljonus ukraiņu milzīgā teritorijā Staļina režīms, izmantojot aplenkumu, nomērdēja badā. Čekisti staigāja pa mājās, atrada pārtiku un izbēra to grāvjos. Es esmu bijis Ukrainā, un arī izstādē, kurā stāsta par šiem notikumiem. Turpat blakus bija cilvēki, kuri, to dzirdot, neticēja, jo klausījās attiecīgus propagandas kanālus, kuros popularizē pretēju versiju. Daudzi ukraiņi nemaz nezina patiesību.
Cīņa 245 dienas, nepārtrauktas apšaudes priekšējās pozīcijās… Lai Dievs viņus svētī, un lai brīvība uzvar! Dievs, svētī Ukrainu! Lai tur ir miers un draudzes aug un zeļ. Un lai no Ukrainas kāda daļa svētības atnāk arī pie mums uz Latviju. Mēs lūdzam par viņiem, protams, neaizmirstot lūgt par savu zemi, par Latviju. Es joprojām runāju par vietu priekšējās pozīcijās. Ukrainas kiborgi ir ilustrācija, lai tu saprastu, ko nozīmē būt priekšējās pozīcijās.
„Un, kad gads bija pagājis, ap to laiku, kad ķēniņi mēdz iziet, lai karotu, tad Dāvids sūtīja Joābu un viņam līdzi savus kalpus un visu Israēla karaspēku, un tie postīja Amona zemi un apmetās pret Rabu, to ielenkdami; bet Dāvids pats palika Jeruzālemē. Un tad kādā vakarā notika, ka Dāvids piecēlās no savas guļasvietas un pastaigājās šurpu turpu pa ķēniņa nama jumtu, un viņš ieraudzīja no nama jumta zemāk lejā kādu sievu mazgājamies; šī sieva bija neparasti skaista izskata. Un Dāvids nosūtīja ļaudis un lika tiem apvaicāties, kā sieva viņa ir; un viņam tika pateikts, ka tā ir Batseba, Ēliāma meita, hetieša Ūrijas sieva. Tad Dāvids sūtīja vēstnešus un lika to atvest, un tā nāca pie viņa, un viņš pie tās gulēja, un, kad tā bija no savas nešķīstības nomazgājusies, tad viņa atgriezās atpakaļ savā namā. Kad šī sieva kļuva grūta, tad tā sūtīja Dāvidam ziņu, sacīdama: “Es esmu grūta.” Tad Dāvids deva ziņu Joābam, sacīdams: “Atsūti hetieti Ūriju pie manis!” Un Joābs atsūtīja Ūriju pie Dāvida. Kad Ūrija pie viņa atnāca, tad Dāvids jautāja: “Kā klājas Joābam, kā klājas karavīriem, un kā veicas karā?” Un Dāvids sacīja Ūrijam: “Noej lejā savā namā un mazgā savas kājas!” Un, kad Ūrija izgāja ārā no ķēniņa nama, tad ķēniņa dāvanas tika nestas aiz viņa. Bet Ūrija apgūlās ķēniņa nama durvju priekšā kopā ar visiem sava kunga kalpiem, un savā namā viņš neiegāja. Kad tas tika pateikts ķēniņam, ka Ūrija nav gājis savā namā, tad Dāvids sacīja Ūrijam: “Vai tu nenāc no ceļa? Kādēļ tu neej savā namā?” Bet Ūrija atbildēja Dāvidam: “Gan Dieva šķirsts, gan Israēls, gan Jūda mīt teltīs, un mans kungs, karavadonis Joābs, un mana kunga kalpi mīt atklātā laukā teltīs; kā tad lai es ietu savā namā, lai ēstu un dzertu un lai gulētu pie savas sievas? Tik tiešām, ka Tas Kungs dzīvo un tu pats dzīvo, to gan es nedarīšu!” Tad Dāvids sacīja Ūrijam: “Paliec vēl šodien šeit, tad rīt es tevi atlaidīšu.” Tā Ūrija palika to dienu un arī vēl nākamo dienu Jeruzālemē. Nākamā dienā Dāvids to ataicināja, lai tas kopā ar viņu ēstu un dzertu, un viņš to piedzirdīja; taču vakarā Ūrija nogāja, lai apgultos savā guļasvietā kopā ar sava kunga kalpiem, un viņš nenogāja lejā savā namā. Tad otrā rītā Dāvids rakstīja Joābam vēstuli, un viņš to nosūtīja ar Ūriju. Savā vēstulē viņš bija Joābam tā rakstījis: “Noliec Ūriju pirmajās rindās, kur viskarstākā kaušanās, un novērsieties no viņa, tā ka viņš tiek pārvarēts un mirst!” Un notika, kad Joābs aplenca pilsētu, tad viņš nolika Ūriju tādā vietā, kur, kā viņš zināja, atrodas stipri pretinieki. Kad pilsētas karavīri devās uzbrukumā un iesāka kauju ar Joābu, tad dažs labs no Dāvida kalpiem karotāju pulkā krita, un arī hetietis Ūrija dabūja galu. Kad Joābs Dāvidam nosūtīja ziņu par visiem notikumiem, kas vien bija karalaukā norisinājušies, tad viņš pavēlēja savam vēstnesim, sacīdams: “Kad tu būsi izstāstījis ķēniņam visus kara notikumus un kad ķēniņš iedegsies dusmās un viņš tev jautās: kāpēc jūs bijāt tik tuvu pie pilsētas nostājušies, lai uzbruktu un to iekarotu? Vai jūs nezinājāt, ka no mūra šaus? Kas Abimelehu, Jerubošeta dēlu, ir nogalinājis? Vai ne sieva, kas no mūra viņam virsū uzgāza virsējo dzirnu akmeni, ka tas Tebecā nomira? Kāpēc jūs esat gājuši tik tuvu mūrim? – tikai tad saki: arī tavs kalps, hetietis Ūrija, ir kritis.” Tad vēstnesis devās ceļā, un viņš nonāca un paziņoja visu Dāvidam, ko Joābs bija viņam uzdevis. Un vēstnesis sacīja ķēniņam: “Tāpēc ka ienaidnieki bija stiprāki nekā mēs, tie mums uzbruka, izlauzdamies laukā, bet mēs tiem turējāmies pretī un atspiedām tos atpakaļ līdz pilsētas vārtu ieejai. Tad strēlnieki sāka šaut no mūriem uz taviem kalpiem, un daži no ķēniņa kalpiem krita; arī tavs kalps, hetietis Ūrija, ir dabūjis galu.” Tad Dāvids sacīja vēstnesim: “Saki tā Joābam: lai tava sirds neēdas šī notikuma dēļ! Jo zobens rij te šo, te citu. Pastiprini cīņas sparu pret pilsētu un izposti to! – Un tā iedrošini viņu!” Kad Ūrijas sieva dzirdēja, ka viņas vīrs Ūrija bija miris, tad tā sēroja par savu laulāto draugu. Un, kad sēru laiks bija pagājis, tad Dāvids lika to atvest savā namā, un viņa kļuva tā sieva un dzemdēja viņam dēlu. Bet šī lieta, ko Dāvids bija darījis, gan nepatika Tam Kungam. (2. Samuēla 11:1-27)
Tātad Senajā Austrumu pasaulē bija īpašs laiks, kad valsts karoja ar valsti. Ķēniņi piedalījās šajās cīņās. Raža bija novākta, viss bija sakārtot, nu varēja karot. Dāvids sūtīja Joābu, savu karavadoni, karot, bet pirms tam Dāvids bija gājis kopā ar viņu karot. Ķēniņam obligāti nebija jābūt pašās priekšējās rindās, taču viņa klātbūtne bija ļoti svarīga kaujas laukā. Kura ir svarīgākā figūra šahā? Karalis. Karalis ir jānosargā, un, ja karalis krīt, spēle ir zaudēta, un tomēr ķēniņam ir jābūt savā vietā. Es lasīju, Dieva Gars mani uzrunāja, es saprotu arī kontekstu, ka nebija pareizi, ka Dāvids karā sūtīja tikai Joābu, bet pats karot nedevās. Dāvids palika aizmugurē. Mēs ar tevi esam garīgā cīņas laukā, un, ja tu paliec aizmugurē un necīnies priekšējās rindās, tad Dievam tas nav patīkami. Ja tu necīnies, tam var būt sekas. Dāvids sūtīja karā visu savu karaspēku, un tas postīja ienaidnieka zemi, bet pats ķēniņš palika Jeruzalemē. Šo pilsētu, kurā Dāvids bija apmeties, sauca par Amanu, Jordānijas galvaspilsētu, bet agrāk to sauca par Filadelfiju.
Un šeit ir ļoti interesants pants: „Un tad kādā vakarā notika, ka Dāvids piecēlās no savas guļasvietas un pastaigājās šurpu turpu pa ķēniņa nama jumtu, un viņš ieraudzīja no nama jumta zemāk lejā kādu sievu mazgājamies; šī sieva bija neparasti skaista izskata.” Ar ko Dāvids nodarbojās tajā laikā, kad viņa karaspēks karoja? Viņa kiborgi bija priekšējās pozīcijās, bet viņš izvēlējās palikt savā pilī, un nevis vienkārši palikt savā pilī, bet gulēt! Ja viņš modās vakarā, tātad viņš visu dienu bija gulējis, iespējams, ka viņam bija depresija. Tu zini, ka no bezdarbības cilvēks var saiet ķīselī? Bezdarbniekiem, kuri ilgstoši nevar atrast darbu, draud nojūgšanās. No bezdarbības rodas psihiskas un emocionālas problēmas. Un tas vien, ka bezdarbnieks nevar atrast darbu, liecina par to, ka viņam jau ir šādas problēmas, galvenokārt prātā. Dieva vārds skaidri saka: kas nestrādā, tam nebūs ēst. Kas baro bezdarbnieku? Ja bezdarbnieks būtu manā ģimenē, es viņu būtu izsviedis ārā pašam sākt pelnīt. Bet Dievs ir labs, Viņš tā nedara, bet reizēm dara, un arī tad Viņš ir labs!
Bezdarbības dēļ arī kristiešiem rodas problēmas. Tu atnāc pie Jēzus un uzzini Dieva gribu, piemēram, mājas grupiņa, dievkalpojums, lūgšana un Bībeles lasīšana, bet tu neievēro kādus no Dieva principiem, jo tas paņem laiku, tajā skaitā arī grāmatu lasīšana, un tajā laikā tu izvēlies vienkārši vāļāties jeb nedarīt neko, tad tu kļūsti par kristieti ar psihiskām problēmām. Pagaidām kristietis, rīt – jau pagāns. Tava vieta, draugs, ir priekšējās pozīcijās! Kāpēc tu nestrādā? Tu varbūt domā, ka tāpēc, ka esi šāds, tāds, it nekāds. Bet vai tu zini, ko Dievs par tevi saka? Viņš tevi ir izredzējis, sēdinājis debesīs, pie Sava Dēla Jēzus, augstāk par ikvienu valdību, varu un spēku, kas minēts šajā laikā vai nākamajā. Vai tu esi lasījis Bībelē, ka tas visu spēj, kas tic? Tu spēj pamosties un sākt strādāt. Es domāju, ka savā laikā ikviens no mums ir saskāries ar pārmērīgu atpūtu. Tev ir sapnis un mērķi, un tu zini, ka, lai uz tiem ietu, ir jādara darbs un jāpaveic konkrētas lietas, bet tu tās vienkārši nedari, vāļājies un velc garumā. Bet tavai vietai ir jābūt priekšējās pozīcijās.
Dāvids piecēlās no savas guļas vietas un pastaigājās šurpu turpu pa ķēniņa nama jumtu. Šeit nav domāti tādi jumti, kā Rīgā, ar slīpām malām. Tajā laikā mājas jumts bija īpaši aprīkots vesels stāvs, ko varēja izmantot viesībām, atpūtai vai dārza iekopšanai. Dāvidam bija jādomā par karadarbību, viņa prātam bija ar to jābūt aizņemtam, bet viņš nodevās bezdarbībai. Un viņš zemāk ieraudzīja kādu sievieti mazgājamies. Es nezinu, kā bija iekārtota pils un nami ap to, bet fakts ir tāds, ka viņam nevajadzēja redzēt šo kailo sievieti. Viņa bija ļoti neparasti skaista. „Un Dāvids nosūtīja ļaudis un lika tiem apvaicāties, kā sieva viņa ir; un viņam tika pateikts, ka tā ir Batseba, Ēliāma meita, hetieša Ūrijas sieva. Tad Dāvids sūtīja vēstnešus un lika to atvest, un tā nāca pie viņa, un viņš pie tās gulēja, un, kad tā bija no savas nešķīstības nomazgājusies, tad viņa atgriezās atpakaļ savā namā.” Dāvids sagrēkoja.
Bezdarbība, atkāpšanās no pozīcijām, sēdēšana aizmugurē izraisa kontroles zaudēšanu pār savām domām, novēršanos no prioritātēm un pat nopietnas problēmas prātā, veselībā un finansēs. Dāvida gadījumā tas izraisīja nopietnas problēmas. Batseba, ar kuru viņš pārgulēja, bija hetieša Ūrijas sieva. Viņš zināja, kas viņa ir, un Ūrija bija karalaukā. Batseba nāca pie Dāvida un teica, ka viņai būs bērns, Dāvids izdomāja plānu. Viņš izdomāja ataicināt Ūriju uz mājām, lai viņš guļ ar savu sievu, tādējādi bērns būtu it kā viņa, bet Dāvids būtu nevainīgs. Dāvids ataicināja Ūriju mājās, viņš ieradās pie sava ķēniņa, bet negāja mājās pie sievas. Kāpēc? Jo kara laikā karavīriem bija aizliegums gulēt ar sievām. Ūrija tā arī teica: “Gan Dieva šķirsts, gan Israēls, gan Jūda mīt teltīs, un mans kungs, karavadonis Joābs, un mana kunga kalpi mīt atklātā laukā teltīs; kā tad lai es ietu savā namā, lai ēstu un dzertu un lai gulētu pie savas sievas? Tik tiešām, ka Tas Kungs dzīvo un tu pats dzīvo, to gan es nedarīšu!” Dāvids pat piedzirdīja Ūriju, visu izmēģināja, taču viņam nekas neizdevās. Ūrija bija labāks par Dāvidu. Tad Dāvidam dzima cits plāns. Viņš uzticēja Joābam, savam karavadonim, nolikt Ūriju armijas priekšējās rindās, tā, lai pretinieks viņu nogalina. Joābs paklausīja, un Ūrija krita. Tādējādi Dāvids kļuva par slepkavu. Laulības pārkāpējs, slepkava un melis. Viņš pārkāpa četrus Dieva baušļus! Bībele saka, ka Dāvids bija pēc Dieva prāta Israēla ķēniņš. Par ko es šobrīd runāju? Par cilvēkiem, kuri nepazīst Dievu? Es runāju par mums, par tevi, kas lasa šo sprediķi! Es runāju par tiem, kas jau tic Dievam. Tu nevari sēdēt aizmugurē, tev ir jāiet tikai uz priekšu, un ne soli atpakaļ. Simts procenti ej uz priekšu, un ne soli atpakaļ. Ej uz priekšu kopā ar saviem kiborgiem. Ukrainas kiborgi bija nobrieduši vīri, profesionāli karavīri un patrioti. Ej kopā ar viņiem.
Mājas grupiņā notiek neformālais pasākums. Kur esi tu? Priekšējās pozīcijās vai aizmugurē? Tas var ietekmēt tavu garīgo ticības dzīvi, kas atsauksies uz dažādām dzīves sfērām. Kad draudzē ir vajadzīga kalpošana, un tu vari to izdarīt, ko tu dari? Tu paliec aizmugurē vai arī esi priekšā? Kas ir pirmais, kas ir jāizdara no rīta? Ja tu esi šajā draudzē, tu to zini. Tev ir Bībele un lūgšanas vai arī tu paliec aizmugurē? Vēl stundu paguli vai esi nomodā? Vai no rīta tava nama logos deg gaisma? Vasarā varbūt arī nedeg, bet ziemā? Kur tu esi – priekšā vai aizmugurē? Tikko mēs esam uzsākuši interneta mājas grupas caur Skype. Papildus jau esošajām mājas grupiņām tiek atvērtas grupiņas internetā. Dažiem no manas grupas šādā grupā piedalījās pieci un pat septiņi cilvēki. Šai grupai ir speciāla lapa draugiem.lv. Kad tu dzirdi par šo projektu, ko tu dari? Vai tu palīdzi uzaudzēt lapas sekotāju skaitu? Vai tu palīdzi aicināt cilvēkus, kurus, iespējams, tu jau esi aicinājis, bet viņi nav nākuši, jo varbūt viņi grib piedalīties internetā? Vai tu piedalies šajā darbā? Vai tu esi priekšējās pozīcijās vai slēpies aizmugurē? Ir tikai viens iemesls, kā dēļ tu vari nebūt dievkalpojumā. Tu vari nebūt dievkalpojumā tikai tad, kad tu esi miris. Dāvids varēja nedoties līdzi savai armijai kaujā, taču tas nebija ieteicams. Tikai tādā gadījumā, ja viņš būtu miris, viņš varētu vāļāties.
Dāvids pārkāpa četrus baušļus: tev nebūs iekārot, tev nebūs nepatiesu liecību dot, tev nebūs nokaut un tev nebūs laulību pārkāpt. Nu, un tad? Viņš taču nožēloja savus grēkus! Jā, pravietis Nātans nāca pie viņas, atklāja viņa grēkus, jo Dievs visu zina, Dāvids to visu nožēloja, taču arī grēku nožēlas gadījumā mūsu rīcībai var būt ļoti nopietnas sekas. Pirms tu kaut ko dari, padomā, vai ir vērt to darīt. Dāvidam piedzima dēls, kurš nomira. Dāvids raudāja un gavēja par viņu, taču Dievs viņu neuzklausīja. Jā, pēc tam viņš apprecēja Batsebu, jā, pēc tam piedzima Salamans, jā viņš to visu izlaboja, taču tam bija sekas, un tas vēl nav viss. Batsebas tēvs bija Ēliāms, bet Ēliāma tēvs bija Ahitofels. Ahitofels bija tas, kurš kopā ar Absalmu, Dāvida dēlu, sazvērējās pret Dāvidu. Batsebas vectēvs neredzēja Dāvidā to cilvēku, kurš ir uzticams un kurš var palīdzēt, bet meklēja to viņa dēlā Absalomā. Kas ir Absaloms un ko viņš izdarīja? Dāvidam piedzima vairāki dēli, un viens no tiem, Amnons, iemīlējās savā māsā Tamārā. Viņš ļoti viņu gribēja, saņēma bezdievīgu padomu un izvaroja savu māsu. Viņš ievilināja viņu savās guļamtelpās un izvaroja viņu. Viņa mīlestība pret Tamāru bija tik slima, ka pēc šī grēka viņa viņam kļuva pretīga, un viņš padzina viņu. Dāvida dēliem bija seksuāla rakstura problēmas. Kad Absaloms no Tamāras uzzināja par Amnona noziegumu, viņš nogalināja savu brāli. Tas vēl nav viss. Pēc tam Absaloms ar Ahitofeli un daudziem citiem sazvērējās pret Dāvidu un izraisīja pilsoņu karu. Israēls sašķēlās divās daļās. Absalomu nogalināja Joābs. Divi brāļi nogalināti, māsa izvarota, lūk, kādas sekas. Grēks tika nožēlots, bet sekas tam bija. Iemesls, kāpēc notika šis grēks, bija vienkāršs – tajā brīdī, kad Dāvidam bija jābūt priekšējās pozīcijās, viņš bija aizmugurē. Kur tu atrodies, nosaka to, kāda būs tava dzīve un tavu bērnu dzīve.
Es zinu cilvēkus, kuri dienām un naktīm sēž internetā. Es domāju, ka daudzi paši zina, kuri tie ir. Cilvēks nepārtraukti sēž internetā tad, ja viņam nav ko darīt. Draudzē ir kalpošanas, ko darīt, ir, bet ir tādi cilvēki, kas sēž internetā un visu laiku aicina draugos cilvēkus. Un reklamē mūsu draudzi. Man raksta vēstules un sūdzas par vienu šādu cilvēku. Viņš neliek mums mieru, terorizē, es šo cilvēku nevaru apstādināt. Es viņu vairākas reizes brīdināju, lai neuzbāžas cilvēkiem, bet bez rezultātiem. Viņš ņem mūsu klipus un liek iekšā savā profilā kā savus, ceļot sev reitingu ar mūsu materiāliem. Šis cilvēks darbojas internetā kādās piecās personās, viena no tām ir sieviete. Tas ir viens cilvēks aiz katra šī profila. Cik daudz laika tam visam vajag! Pēc laika viņš sāka reklamēt vēl kādas draudzes, mūsu arī, pēc tam viņš sāka reklamēt savu suni. Nākamais solis bija antireklāmas par mūsu draudzi, raksti un vēstules, jo viņam ir ļoti daudz brīvā laika, viņš nestrādā. Draugs, sēžot aizmugurē pie datora var nojūgties, un īpaši tie cilvēki, kuriem jau nav visi mājās. Šādi sēdētāji ir daudz. Tava vieta ir priekšējās pozīcijās! Kad tu aiziesi uz mājām pie šāda cilvēka, tur būs bardaks un smirdoņa. Jo viņam nav laiks pat māju sakārtot. Tikko mana sieva stāstīja par kādu vīru, kurš trīs dienas pēc kārtas spēlēja datorspēles un nomira. Viņš atradās virtuālajā pasaulē. Bet tev ir jāizcīna reālās cīņas šeit uz zemes, kopā ar reāliem cilvēkiem. Arī tiem cilvēkiem, kuri skatās dievkalpojumus internetā, ir laiks pievienoties draudzei. Citādi būs kā tajā anekdotē, Dievs teiks: „Kas Es nākšu pakaļ Savējiem, Es tev atsūtīšu ierakstu.” Ir laiks visiem mūsu interneta faniem legalizēties. Vai tu gribi būt kiborgs vai aizmugurē sēdētājs? °
No bezdarbības patiešām var sajukt prātā. Izmeklē sevi, padomā, kad tev visvairāk muļķības nāk prātā? Tad, kad tu regulāri un disciplinēti lūdz Dievu, kalpo un ej uz mērķiem vai arī tad, kad tu neko nedari un gulšņā pa māju? Kad ir laiks skatīties visādas filmas? Kad parādās šāds laiks? Tava vieta ir priekšējās pozīcijās.
Ko nozīmē būt priekšējās pozīcijās?
1. Tu esi Jēzū Kristū.
Esi kopā ar savu Glābēju. Tu pieņem Jēzu par savu Kungu, apmeklē dievkalpojumus, tu esi mājas grupiņā, dzīvo svētu dzīvi, centies sekot draudzes mācībai. Tev ir pašam savas attiecības ar Dievu. Tu iesaisties draudzes darbā, kalpošanā.
„Ja Tas Kungs namu neuzceļ, tad darbojas velti, kas gar to strādā. Ja Tas Kungs pilsētu neapsargā, tad velti sargs nomodā.” (Psalms 127:1)
Tam, ko tu dari, ir vērtība tad, ja tu esi Jēzū Kristū. Tas nav apvainojums tev, tas ir Dieva vārds. Vienalga, ko tu dari, Dievam ir vienalga, kādā darbā tu strādā, vai esi labdaris vai sportists, cik laba ir tava ģimene vai cik labi, ka tev nav ģimene, cik daudz tu esi ieguldījis Latvijas izaugsmē, organizācijā, cik bagāts tu esi, skaists, kā tu sevi sakop vai nesakop, jo, ja tas nav darīts Dievā, tam nav nekādas vērtības. Ja Dievs namu neuzceļ, tad darbojas velti, kas gar to strādā. Bībele saka, lai mēs visu darām Dievam par slavu un Dievam par godu, tikai Jēzum. Tikai tad, kad esam Jēzū Kristū, visām lietām, ko mēs darām, parādās jēga, mūžīga jēga.
2. Tev ir vīzija.
„Un tad Tā Kunga vārds nāca pār viņu: “Šis gan nebūs tavs mantinieks, bet gan tas, kas no tavām miesām nāks, būs tavs mantinieks.” Un Viņš tam lika iziet ārā un sacīja: “Skaties uz debesīm un skaiti zvaigznes; vai tu spēj tās izskaitīt? Tikpat daudz būs tev pēcnācēju,” Viņš tam sacīja. Un Ābrāms uzticējās Tam Kungam, un Dievs to viņam pieskaitīja par taisnību. (1. Mozus 15:4-6)
Ābrams uztraucās, ka Dievs nepilda Savu solījumu un nedod dēlu, caur kuru celsies daudzi pēcnācēji, tik daudz kā zvaigznes debesīs. Kad Ābrams bija samierinājies, ka viņam būs dēls Ismaēls no kalpones, Dievs teica, ka tas nebūs viņa mantinieks. Ābramam bija simts gadi, bet Sārai deviņdesmit. Un Dievs saka, ka viņiem būs bērns! Viņi par to smējās. Tas viņiem šķita neticami. Bet Dievs kaut ko viņiem iedeva, kas neiespējamo padarīja iespējamu. Es ticu, ka Dievs atjaunināja Sāras un Ābrama miesu. Cilvēki šodien meklē jaunības eliksīru, bet es ticu, ka Svētais Gars atjauno. Svētais Gars atjaunoja viņu miesas, ka viņi spēja nodarboties ar seksu un laist pasaulē bērnu. Dievs ir varens caur vīziju! Dievs lika Ābramam iziet ārā, skatīties uz debesīm un saskaitīt zvaigznes, lūk, tik daudz būs pēcnācēju. Un piedzima Īzaks. Dievs iedeva Ābramam vīziju. Viņš redzēja to savā prātā, iztēlojās un sirdī to pieņēma. Viņš dzīvoja ar šo redzējumu. Viņš gāja no vietas uz vietu ar šo sapni. Viņš redzēja visu apsolīto zemi un uzcēla tur altārus Dievam, vēl pirms Jozua atnāca uz šo zemi. Ja tev ir vīzija, tas tev palīdzēs būt priekšējās pozīcijās. Kāpēc cilvēki nespēj noturēties priekšā, kāpēc viņi sāk kalpot, bet viņiem apnīk? Kāpēc cilvēki sāk taisīt savu biznesu un tad padodas? Kāpēc tu sāc audzināt savu raksturu un padodies? Kāpēc tu sāc veidot pareizas attiecības, bet padodies? Kāpēc tev mēdz būt pilna galva ar mēsliem? Tāpēc, ka tev nav vīzijas. Tu neredzi to, kāds tu gribi būt, tev nav konkrētu mērķu ceļā uz vīziju, nav konkrētas stratēģijas un soļi. Ja tas viss tev ir, tas palīdzēs tev būt priekšā. Ābrahamam bija vīzija, viņš redzēja, ka būs dēls, kuram būs daudz dēlu un tā līdz bezgalībai. Tu redzi vīziju?
3. Tev ir saplānotas prioritātes un disciplīna.
Man ir vīzija, un tā palīdz man būt priekšā. Es biju aizbraucis ciemos pie viena savas grupiņas cilvēka, un šim cilvēkam bija sarakstītas istabas tapetes – uz tām bija rakstīti viņa mērķi, nevis kādas muļķības. Šie mērķi tur tika uzrakstīti, lai tie vienmēr būtu viņa acu priekšā. Tā ir vīzija. Šādiem cilvēkiem nekas nebūs neiespējams.
Arī Dāvida grēks sākās ar vīziju. Viņš pastaigājās pa sava nama jumtu tā vietā, lai būtu karā un cīnītos. Viņš vāļājās pa gultu, piecēlās tikai vakarā, pastaigājās pa jumtu un ieraudzīja sievieti. Ikviens no mums ir redzējis kādu kailu cilvēku, jo mūsdienās pat negribot to ir pavisam viegli ieraudzīt, tomēr tam nevajadzētu kļūt par kaut ko, par to nevajadzētu tālāk domāt. Dāvida reakcijai vajadzēja būt šādai: „O, tur ir kaila sieviete. Pagaidi, es nedrīkstu par to domāt. Man nebūs iekārot, es varu domāt tikai par savu sievu. Es nepārkāpšu laulību, es neskatīšos. Tomēr vajadzēja braukt karot… Es vēl varu paspēt!” Tomēr viņš tā nerīkojās. Arī Ēdenes dārzā bija tikai viens koks, no kura augļiem nevarēja ēst, tomēr tieši pie šī koka sēdēja Ieva un lūkojās uz to. Viņa vēroja to, kas Dievam nebija patīkams. No sākuma tu tikai skaties uz lietām, kuras Dievam nav patīkamas, taču caur to veidojas tava vīzija, un tas parādās tavā dzīvē. Kad Ieva lūkojās uz aizliegto koku, velns nāca pie viņas un sacīja: „Vai tiešām Dievs aizliedzis jums ēst no visiem koku augļiem?” Ievas sirdī ienāca šaubas un nepareizas domas: „Vai tad tiešām manai rīcībai būs sekas? Mēs tiešām būsim kā Dievs?” Ieva tomēr sagrēkoja, un caur to pasaulē ienāca grēks, slimības, nabadzība, vardarbība un viss tas ļaunums, ko mēs šobrīd redzam pasaulē. Cilvēki pazaudēja mūžīgo dzīvību un attiecības ar Dievu, taču caur Jēzu Kristu mēs to atgūstam. Ieva skatījās.
Tas, uz ko tu skaties, tas, kas ir tavā acu priekšā, izraisa vēlmi to realizēt. Pirms vairākiem gadiem kāds mans grupiņas cilvēks uzdāvināja man šokolādi ar BMW attēlu uz papīrīša, jo es tādu mašīnu toreiz vēlējos. Ir pagājuši vairāki gadi, es par šo šokolādi biju aizmirsis, taču, kad es devos pirkt mašīnu, es izvēlējos tieši BMW X5 – tādu, kādu biju vēlējies agrāk un kāda tā bija uz šī papīrīša. Tas, uz ko tu skaties, var realizēties. Dievs Ādamam un Ievai teica: „Valdiet, augļojieties un vairojieties!” Tā vietā, lai augļotos un vairotos, viņi sēdēja un blenza uz aizliegto augli. Tad nu padomā, ko tu dari evaņģelizācijas vietā – pārbaudi, vai neskaties uz aizliegto augli! Iespējams, ka tu vienkārši neesi priekšējās rindās, bet esi aizmugurē, sēdi un neko nedari, līdz atnāk nepareizas domas, kuras rada attiecīgas sekas tavā dzīvē. Nenospraud vīziju uz lietām, kuras tev šobrīd nav vajadzīgas. Protams, ir labi vēlēties lielas lietas savā nākotnē, taču atceries, ka katrai lietai ir savs nolikts laiks, kad tā var realizēties, tādēļ paturi prātā, ka vispirms tev nepieciešams dzīties pēc Dieva valstības, un tikai tad visas pārējās lietas tiks piemestas.
Pastāstīšu par kādu notikumu no Jongi Čo, pasaulē lielākās draudzes mācītāja, dzīves. Tā laika Korejā bija likums – ja taksists notriec gājēju, pat, ja viņš gājis pie sarkanās gaismas, taksistam par to ir jāmaksā, jāsedz ārstēšanās izdevumi un tamlīdzīgi. Ja cilvēks pēc notriekšanas nomira, šoferim bija jāmaksā mazāk, jo tādējādi nebija jāsedz ārstēšanās izdevumi. Ar taksi tika notriekts arī kāds Jongi Čo draudzes dalībnieks, un tajā laikā taksisti nereti paņēma sabraukto cilvēku, iesēdināja to aizmugurējā sēdeklī un vadāja pa pilsētu tik ilgi, līdz cietušais nomira. To darīja tādēļ, lai būtu mazāk jāmaksā. Šis cilvēks tika notriekts tajā brīdī, kad viņš priecīgs gāja mājās pie sievas, nopircis viņai dāvanas. Viņš bija steidzies pāri ielai pie sarkanās gaismas. Slimnīcas ārsts zvanīja mācītājam Čo, pastāstot, ka kāds viņa draudzes cilvēks ticis sabraukts, taču Čo tieši tajā laikā gatavojās Ziemassvētku dievkalpojumam. Viņš sacīja ārstam: „Man jāsagatavojas dievkalpojumam, tad tas jānovada, un tad es atbraukšu.” Ārsts sacīja: „Tur ir bezcerīga situācija, viņš mirst, ir jāatbrauc.” Lai gan ārsti sacīja, ka operāciju nav vērts taisīt, jo visas iekšas bija traumētas, bija asins saindēšanās un tā tālāk, Jongi Čo ārstam sacīja: „Taisiet operāciju, es vēlāk atbraukšu!” Pēc dievkalpojuma mācītājs devās uz šo slimnīcu, un ārsts viņam sacīja, ka cietušais guļ komā. Veicot operāciju, ārsti redzēja, ka šim cilvēkam nav nekādas izredzes izdzīvot, viņš mirst. Neņemot vērā, ko ārsts ar medmāsu viņam sacīja, Čo notupās uz ceļiem pie mirstošā cilvēka gultas un sacīja: „Dievs, dod man tikai 5 minūtes, lai es varu ar viņu parunāt.” Šis cilvēks sāka kustēties, atvēra acis, un Jongi Čo zināja – viņam ir dotas tikai 5 minūtes. Viņš sacīja cietušajam: „Es tev varēšu palīdzēt tikai tad, ja tu izmainīsi savu domāšanu.” Šis cilvēks piekrita. „Iedomājies, ka tu esi jauns, strādā ļoti labā darbā, tevi visi ciena un godā, tu esi pazīstams, tava dzīve ir sakārtota, un tu pēc darba dodies uz veikalu nopirkt sievai dāvanas. Tu priecīgs dodies mājās, sieva ir laimīga, pieņemot dāvanas no tevis, pēc tam jums ir vakariņas, jūs esat laimīgi, jūsu ģimene ir sakārtota. Tu redzi to?” Jongi Čo jautāja. Cilvēks atbildēja: „Jā, es to redzu!” Tad mācītājs Čo lūdza Dievu un pavēlēja šim cilvēkam būt dziedinātam Jēzus Vārdā. Ārsts ar medmāsiņu stāvēja durvīs un ķiķināja. Viņi domāja, ka mācītājam viss nav kārtībā ar prātu. Pēkšņi ārsts sacīja: „Istabā paliek tik ļoti karsti!” Ārā bija auksts, un apkures palātā nebija. Dieva spēks šajā vietā atnāca tādā mērā, ka pat pacienta gulta sāka drebēt. Visa istaba piepildījās ar karstumu gluži kā no krāsns. Pēc nedēļas šis cilvēks bija savās mājās pilnīgi vesels. Jongi Čo saka, ka katru dievkalpojuma reizi viņš redz šo cilvēku sēžam dziedinātu, veselu un laimīgu, un viņš kalpo Dievam. Viņš tika dziedināts caur vīziju. Pirmais, ko šis cilvēks teica, kad atmodās no komas, bija: „Mācītāj, es miršu.” Jongi Čo izmainīja viņa domāšanu 5 minūtēs. Tad nu padomā, kā tu skaties uz savu dzīvi. Izstāstīšu vēl kādu atgadījumu no Čo dzīves. Sākot draudzi, viņš domāja, ka viens pats spēs kalpot visiem cilvēkiem, un pie viņa uz konsultācijām nāca daudzi cilvēki. Reiz pie viņa esot atnākusi kāda sieviete un histērijā kliegusi: „Mana ģimene ir pagalam, mana meita ir prostitūta, guļ gan ar mana vīra, gan dēla draugiem. Viņa ir hipijs, viņa ir briesmīga! Palīdziet man!” Jongi Čo viņai atbildēja: „Pagaidiet, Jūs teicāt, ka viņa ir tik slikta, kā gan es varu jums palīdzēt? Ir nepieciešams izmainīt Jūsu domāšanu! Iedomājieties savu meitu sēžam draudzē, iedomājieties, ka viņa ir izmainīta un ka viņas dzīvē viss ir kārtībā.” Sieviete sacīja: „Nē, viņa ir nenormāla un prostitūta!” Pēc sarunas ar mācītāju šī sieviete piekrita ieraudzīt meitu glābtu un izmainītu, un mācītājs par to aizlūdza. Pēc neilga laika šī sieviete atnāca uz draudzi ar savu meitu un stāstīja, ka kādu reizi, kad viņa kārtējo reizi kādā viesnīcā bija gulējusi ar kādu hipiju, viņa pēkšņi sajutusies netīra, pār viņu nākusi grēka apziņa un viņa nekavējoties gribējusi nākt pie Dieva. Šī meitene kļuva par vienu no ietekmīgākajām kalpotājām draudzē. Atkal noteicošā lieta bija vīzija. Lai būtu priekšējās pozīcijās, ir jāskatās pozitīvi, ir jāskatās tā, kā saka Dieva vārds. Ir jāskatās nevis vienkārši pozitīvi, ka viss būs labi, bet caur Dieva vārdu, caur to, ko saka Dievs. Ja tev ir problēmas ar veselību, tad skaties uz sevi caur Jēzus brūcēm un saki: „Es redzu sevi dziedinātu!”
Par savas komandas cilvēkiem es lūdzu ļoti sakoncentrējoties, pieslēdzot savu prātu un iztēli. Es vizuāli iedomājos katru savu komandas dalībnieku, un to, ko par viņiem lūdzu, cenšos ieraudzīt kā jau notikušu faktu. Kad es to redzu, tad es lūdzu un pavēlu tam notikt. Ir grūti atkrist no Dieva vai neieiet apsolījumos, ja kāds par tevi lūdz. Ja par tevi lūdz Dievu, tev būs grūti sēdēt aizmugurē.
Arī Sāra un Ābrahāms kļuva jauni caur vīziju. Tā ir Svētā Gara valoda, ja mēs caur Dieva vārdu ieraugām, ko Dievs grib gan mūsu, gan citu cilvēku dzīvēs. Ukraiņu evaņģēlists D. Makarenko stāstīja, ka agrāk viņš savu brāli saucis par narkomānu, jo tieši tāds viņš arī bija. Tad viņš saprata, cik svarīgi ir redzēt vīziju, un nolēma savu brāli turpmāk saukt par līderi. Viņa brālis, to dzirdēdams, kaunējās un izvairījās tikties ar viņu, tomēr pēc laika viņš atgriezās pie Dieva un tiešām kļuva par kristīgu vadītāju. Vīzija ir Svētā Gara valoda. Dievs piepilda to, ko mēs redzam. Ir grūti būt priekšējās pozīcijās bez vīzijas, tas ir praktiski neiespējami.
Trešā svarīgā lieta ir saplānotas prioritātes ar disciplīnu. Vīzija ir, taču uz to ir jāsoļo, ievērojot konkrētas prioritātes. Lai nenovirzītos no pareizā ceļa, ir jābūt pareizām prioritātēm. Mūsu draudzes un ikviena kristieša prioritātēm ir jābūt šādām – Dievs, es, ģimene, kalpošana, darbs. Prioritāte „ģimene” ir tikai tiem, kuri ir precēti. Pārējiem ir tikai 4 prioritātes. Visas iepriekšminētās ir prioritātes, un visas tās ir jādara. Ja viena darbība traucē otrai, tad priekšroka ir jādod augstākai prioritātei. Tu nevari atstāt ģimeni tādēļ, ka tev ir jākalpo Dievam, tomēr tu nevari nekalpot tāpēc, ka tev ir ģimene. Ir jāatrod balanss, tomēr prioritāte šādā gadījumā būs ģimenei. Pie prioritātes „es” tev jādomā par sevi, par savu dzīvi, arī par savu atpūtu. Tev jāsaplāno savas prioritātes.
Būt līderim un būt priekšgalā nav viegli, taču noturēties priekšējās rindās palīdz disciplīna, plānošana un publiska izziņošana. Piemēram, mums drīz sāksies evaņģelizācijas dievkalpojumi visā Latvijā, tie ir ieplānoti, un tur neko vairs nevar mainīt, tas ir jāizpilda. Līderiem tas būs nopietns darbs – piektdienās doties evaņģelizācijā, sestdienā vadīt savu draudzi un svētdienā būt šeit, Rīgā. Ja tu sūdzies, ka tev ir pārāk grūti atnākt uz grupiņu vai draudzi, padomā par līderiem, cik daudz jāizdara viņiem. Viņi ne ar ko neatšķiras no tevis, taču viņi var to izdarīt. Arī viņi strādā, pelna naudu, ceļ biznesu un tomēr visu paspēj, visur, kur jābūt, viņi ir. Piemēram, man, lai apzvanītu savus cilvēkus, paiet divas dienas, ieskaitot lūgšanu laiku, taču es paspēju visu izdarīt, jo viss ir saplānots. Saplānotas lietas palīdz būt priekšējās pozīcijās. Tāpat arī, ja tu esi publiski apņēmies izdarīt kādas lietas, tev tās vienkārši ir jāizdara, un vairs nepaliek laiks darīt kādas blēņas, nepietiek laiks sēdēt aizmugurē. Tev ir jābūt priekšā. Es esmu publiski pateicis, cik stundas es lūdzu Dievu, un pat tad, kad negribas to darīt, es to daru, jo esmu visiem pateicis. Ja nav vīzijas un plāna, tad tu izvēlies, ko darīt, un miesa parasti negrib darīt neko – tu sēdi aizmugurē, neko nedari, pastaigājies līdzīgi kā Dāvids, līdz kādā brīdī tas var dārgi maksāt. Tava vieta ir priekšējās pozīcijās. Arī vāļāšanās pa gultu nav slikta, taču arī to vajag ieplānot. Dievs sešās dienās radīja un septītajā atpūtās. Vajag ieplānot konkrētu dienu atpūtai, nevis visu nedēļu gulšņāt un neizdarīt savus pienākumus. Man šāda atpūtas diena ir pirmdiena vai otrdiena, un tajā es pats varu izlemt, ko gribu darīt – aizbraukt paslēpot, gulēt, skatīties filmas, ēst, aizbraukt kaut kur ar ģimeni vai jebko citu. Šādās dienās nekas nav ieplānots, un es varu darīt, ko vien vēlos. Ieplāno šādu dienu, kurā arī tu vari darīt to, ko vien pats vēlies, taču atceries, ka pārējās dienas tev ir jāizpilda savi pienākumi. Ir daudzas labas lietas, kuras var sabojāt gan tavu ticības dzīvi, gan visu tavu dzīvi kopumā. Piemēram, laulība ir laba lieta, taču ir cilvēki, kas apprecas un sajūk prātā. Kāds uz savu laulāto draugu sāk skatīties kā uz ienaidnieku, kāds cits atkal tā dievināt, ka aizmirst visu citu uz pasaules. Braucot uz dievkalpojumu, mani apturēja policija un lika iepūst trubiņā. Alkometrs neko neuzrādīja, tomēr policists jautāja: „Vai iepriekšējā dienā nav dzerts alkohols?” Es atbildēju, ka nē. Policists turpināja: „Tad kādēļ acis tik spīdīgas?” Es teicu: „Tas no datora!” Es šodien jau no 5:00 rītā sēdēju pie datora, taču pāris dienas iepriekš, kad bija mana brīvdiena, es nolēmu paspēlēt kādu datorspēli, ko es līdz šim nekad vēl nebiju darījis. Man ir jaudīgs dators, un es sāku spēlēt spēli „World of Tanks”. Apskatījos bildes un video no šīs spēles, ielādēju to datorā, sāku spēlēt un galu galā aizgāju gulēt tikai agri no rīta. Man šī spēle patika, tur viss ir kā īstā karā, ļoti reālistiski. Sieva nāca pie manis, sacīdama, vai jau nespēlēju par daudz. Es nevaru teikt, ka šī spēle ir slikta, tomēr, ja es nebūtu priekšējā pozīcijā, ja man nebūtu ieplānoti pienākumi, kas jāizdara, es būtu turpinājis spēlēt, un šī spēle būtu paņēmusi manu dzīvi. Lūk, tā ir laba lieta, tomēr, nesaplānojot pareizas prioritātes, tā var sabojāt dzīvi, kļūt par atkarību. Mums ir vajadzīga disciplīna, prioritātes un plānošana, vīzija un Svētais Gars. Es, par daudz spēlējot šo spēli, sagrēkoju, tomēr manas prioritātes necieta, kā vien tas, ka es nebiju blakus savai sievai. Tu vari darīt to, kas ir patīkams, tomēr ievēro prioritātes.
Gordons Makdonalds, Džona Maksvela draugs, ir uzrakstījis grāmatu „Dzīve, kuru svētī Tas Kungs”. Viņš stāsta par savu dzīvi, kā arī par kādu cilvēku vārdā Bils. Viņš atceras, ka 50. gadu beigās Kolorado universitātē viņi bija izlasē un kopā trenējās vieglatlētikā. G. Makdonalds stāsta, ka viņš ļoti labi atceroties pirmdienas treniņus, kas bijuši ļoti smagi. Viņi trenējās līdz spēku izsīkumam, un pēc treniņa, kad Makdonalds jau bija pilnīgi noguris un devās uz dušu, Bils apgūlās zālītē, 20 minūtes atpūtās un pēc tam visu treniņu veica vēlreiz. Bilam tajā laikā nebija nekādas īpašas spējas vai panākumi, taču viņš par sevi stāstīja tā: „Es nebiju spēcīgs sportists, taču ticēju 1000 sīkumu teorijai.” Tas nozīmē, ka nav iespējams pēkšņi izlauzties un uzvarēt sacīkstēs vai treniņos, bet ir iespējams gūt 1000 mazus panākumus. Bils disciplinēti slīpēja šos 1000 sīkumus – regulāri un līdz spēku izsīkumam. Rezultātā Bils Tumi 1968. gadā ieguva Olimpisko zeltu Tokijā desmitcīņā. Viņš pēc kārtas uzvarēja 5 nacionālajos čempionātos, un neviens viņu vēl nav pārspējis. Disciplīna uzcēla viņu virsotnē. Gordons Makdonalds par savu draugu saka tā: „Starpība starp mums parādījās pirmdienas treniņos – Bils draudzējās ar disciplīnu un strādāja uz maksimumu, bet es baidījos no disciplīnas un strādāju uz minimumu.” Tā bija viņu atšķirība. Paskatoties uz sevi šodien, vai tu esi priekšā vai aizmugurē, tu vari zināt, kur būsi rīt, pēc mēneša vai gada. Vai tu būsi priekšā vai aizmugurē var pateikt pēc tavas vīzijas, mērķiem un disciplīnas, kā arī attiecībām ar Dievu. Es tevi aicinu – paliec ierindā, nesēdi aizmugurē! Ja vēlies atpūsties, paņem atvaļinājumu, piemēram, vienu mēnesi gadā, taču atceries, ka pārējos 11 mēnešus būs jāstrādā. Tāpat arī nedēļā – vienu vai divas dienas atpūties, taču pārējās kārtīgi strādā. Sevi vajag arī izlaist, taču plānoti un disciplinēti.
Nobeigumā stāsts par kādu amerikāņu snaiperi, kurš piedalījās Irākas karā, un viņu sauc Kriss Keils. Viņš piedzima 1974. gada 8. aprīlī mācītāja ģimenē, viņi apmeklēja draudzi, un viņa mamma bija svētdienas skolas skolotāja. Jau bērnībā Keila tētis viņu veda uz medībām mācīt šaut. Irākas karā viņš nogalināja 166 cilvēkus, kas tika oficiāli reģistrēti, un, pieskaitot nereģistrētos, kopējais skaits bija 255. Par viņu ir sarakstīta biogrāfiska grāmata, kā arī uzņemta filma. Es nesaku, ka mums ir jāšauj cilvēki, taču viņš bija priekšējās pozīcijās. Viņš ļoti pārdzīvoja, ja viņa dēļ kādu nošāva. Snaiperis strādā komandā, un, kad viņa komanda dodas specoperācijās, viņš, attālināti nosēdies, kontrolē, lai no slēpņiem neizlien kāds pretinieks un neuzbrūk kādam komandas biedram. Šī snaipera uzdevums bija šos pretiniekus nogalināt. Pirmie, ko viņš nošāva, bija sieviete ar bērnu. Vienā rokā šai sievietei bija bērns, otrā granāta, un viņa skrēja uz tanku. Bērns tika nošauts uzreiz, sieviete paķēra granātu, skrēja tālāk un arī tika nošauta. Kad Keilam pēc tam jautāja, vai viņam nav sirdsapziņas pārmetumu, viņš teica: „Nē, to karavīru dvēseles, kuras es izglābu, ir daudz vērtīgākas nekā viena šī netīrā dvēsele.” Viņā man patīk tas, ka viņam nebija nekādas vainas apziņas, un tās nebija tādēļ, ka viņš bija pārliecināts, ka glābj citus. Viņš bija karā, karavīrs, kas darīja savu darbu un vainīgs jutās tikai tad, ja neizglāba kādu savu komandas biedru. Viņš bija praktiski nenogalināms. Pretinieki viņu iesauca par „shaitan no Ramadi”, jo Ramadi bija pirmā pilsēta, kurā viņš bija savā uzdevumā. Tālākais šāviens viņam bija gandrīz 2 kilometri. Viņš bija leģenda, kas pārspēja visus rekordus un kuru neviens nespēja nogalināt. Par viņu izsludināja galvas naudu, lai viņu noķertu, taču tas nevienam neizdevās. Viņš divas reizes tika ievainots, taču pēc tam atgriezās atpakaļ savā kaujas laukā. Keilam bija arī ģimene, sieva un bērni. Viņš devās komandējumā, karoja, taču pēc tam devās mājās un dzīvoja kā parasts ģimenes cilvēks. Pēc tam viņš devās atpakaļ karot, un tā tas turpinājās daudzus gadus. Tomēr viņa beigas ir ļoti bēdīgas. Keils pārtrauca savu militārista karjeru, pilnībā atvaļinājās no armijas un sāka palīdzēt kara veterāniem, kuriem bija psihozes. Daudzi karavīri, kas ir bijuši karā, pēc tam jūdzās, un viņiem bija vajadzīga palīdzība. Keils iesāka arī savu biznesu, sagatavoja snaiperus un šāvējus privātām vajadzībām. Viņam gadījās kāds Afganistānas un Irākas kara veterāns, kuram vajadzēja palīdzību. Keila ģimenes locekļi viņu pierunāja palīdzēt šim cilvēkam, un viņš kopā ar savu draugu veda viņu uz šautuvi vienkārši pašaudīties un atslābināties. Šis cilvēks, kuram bija nepieciešama palīdzība, šautuvē ar daudziem šāvieniem nošāva gan Keilu, gan viņa draugu. Tas notika 2013. gadā. Šo cilvēku pēc tam saņēma ciet, viņš nokļuva cietumā, un tajā štatā, kurā viņš to izdarīja, par šādu noziegumu tiek piespriests nāves sods. Es nezinu, vai viņam to izpildīja vai arī viņš tika apžēlots. Tā Kriss Keils nomira. Tas nozīmē vien to, ka, kamēr viņš bija karā, kamēr viņš bija priekšējās pozīcijās, viņš nebija nogalināms, taču, kad viņš atvaļinājās, viņu nogalināja psihs cilvēks.
Mūsu vieta ir priekšējās pozīcijās. Kamēr tu esi priekšā, tu esi nenogalināms. Kamēr tu lūdz, kalpo un sludini, tu nemirsi. Tu dzīvosi un sludināsi Tā Kunga darbus! Es iešu uz priekšu, redzēšu un domāšu tā, kā Dieva vārds saka. Tiklīdz tu atvaļinies, tu dod vietu velnam, un viņš var nolikt tevi malā. Pāvils neņēma sev līdzi darbā Jāni, kuram pievārds bija Marks, tādēļ, ka reiz misijas laikā Marks atstāja viņu komandu. Otrreiz viņš tādu negribēja ņemt līdzi. Barnaba paņēma Marku. Barnaba bija Pāvila līderis, jo tieši viņš paņēma Pāvilu, kad viņš atgriezās pie Dieva, un audzināja viņu, palīdzēja un veda uz draudzi. Bībelē ir teikts, ka Svētais Gars izredzēja Barnabu un Pāvilu, nevis otrādāk, tomēr Bībelē ir tieši Pāvila vēstules, ne Barnabas. Tas ir tādēļ, ka Barnaba saistījās ar cilvēkiem, kas vienreiz jau bija pievīluši. Pāvils izturējās citādāk, viņam nebija pa ceļam ar tiem, kas sēdēja aizmugurē. Pāvils gāja ar tiem, kas bija priekšējās rindās, un tā bija viņa uzvaras atslēga. Tieši tādēļ viņa vēstules Bībelē ir visvairāk. Vēlāk gan notika izlīdzināšanās, un Marks bija pie Pāvila kopā ar viņu cietumā. Tomēr tas bija pēc laika.
Debesu Tēvs, es Tevi lūdzu par katru šeit esošo, ka mēs visi redzam sevi priekšējās pozīcijās, ka mēs nekad neesam aizmugurē vai apakšā, bet vienmēr augšā un vienmēr priekšā. Dievs, palīdzi tiem, kas atkāpušies, tiem, kas aizmugurē, virzīties uz priekšu. Jēzus Vārdā, āmen!
Mācītāja Mārča Jencīša svētrunas iztirzājumu rakstīja Ieva Našeniece un Monta Gulbe
