Aizlūgšana par sirds dziedināšanu no salauztām attiecībām jeb,
citiem vārdiem sakot, salauztas sirds dziedināšana. Kas tas ir – salauzta sirds? To, ko es runāšu, es sapratu no Dieva vārda. Un tas neattiecas tikai uz īpašām katastrofālām attiecībām. Iespējams, ka daudziem no mums vēl ir tāda lieta saglabājusies nezin no kurienes un vēl sāp. Ar to ir jātiek galā, un izdarīsim to šodien. Lai kļūtu veseli, mums ir jāsaprot, kas ir salauzta sirds. Pārsvarā mēs visi ar to domājam sāpes, kas ir radušās no kādām attiecībām, kas ir beigušās. Bija draudzene vai draugs, kurš atstāja tevi, un tevī ir sāpes un atriebības alkas. Tālāk tas, iespējams, izraisa depresiju un arī slimības, un pat pašnāvību. Bet kas patiesībā ir salauzta sirds? Atceries, ka pašas sajūtas nav salauztu attiecību sekas. Sāpes nav tāpēc, ka tevi kāds atstāja, ne tāpēc, ka kāds tevi pievīla vai nomira tev nepaprasot un atstāja tevi. Un netiek runāts tikai par attiecībām starp vīrieti un sievieti, bet arī par draudzīgām attiecībām starp sievieti un sievieti vai vīrieti un vīrieti – par draudzību un pievilkšanu, kas atstāj sekas.

Salauzta sirds ir pieķeršanās cilvēkam vairāk nekā Dievam. Lūk, tam visam ir pavisam vienkārša formula. Un nevajag celt un meklēt šausmīgi dziļās atbildes pie psihiatriem, kāpēc, kas, kur un kā. Vislabākais psihiatrs ir Jēzus Kristus. Mums ir dots Viņa vārds.

 „Viņš sūtīja Savu vārdu un dziedināja viņus, un izglāba viņus no bojā ejas.”(Psalms 107:20)

Viņa vārds ir Bībelē, un šis vārds dziedina. Dieva vārds nav šķirams no paša Dieva. Dieva vārds dziedina.

Lielākā daļa problēmu, kas mums visiem ir bijušas, ar tām – paldies, Dievam! – esam tikuši galā, bet ir arī tādas, ar kurām tomēr vēl neesam tikušas galā, un tās sniedzas tālā pagātnē – mūsu bērnībā. Tētis un mamma. Mūsu vidū ir cilvēki, kuri pat neatceras savu tēti un mammu, jo nekad nav viņus redzējuši. Arī tās ir nepareizas un salauztas attiecības, bet ne tev kā bērnam, bet pirmkārt tavam tētim un mammai, kuri salauza attiecības un atņēma tev vienu vai abus vecākus. Viņi salauza attiecības, bet cieti tu. Tavā dzīvē no tā ir sekas – alkohols, narkomānija, seksuālas perversijas. Arī šizofrēnija rodas no salauztām attiecībām. Var tā pārdzīvot sarautās saites un pieķerties cilvēkam, ka tas pārtop par šizofrēniju. Attiecību izjukšanas gadījumā dzīvei zūd jēga. Tu atļāvi savai dvēselei, savai domu dzīvei tā pieķerties, piesūkties cilvēkam, ka tu bez viņa neredzi, kā dzīvot. Tev viņš ir tik ļoti nepieciešams, ka tu nespēj iedomāties dzīvi bez šī cilvēka. Tas būtu smagākajā gadījumā. Vieglākajā šķiršanās gadījumā tas tev sagādātu nopietnas problēmas. Tevi var pārņemt atriebības alkas. Cilvēkiem, kas pārmērīgi iemīlas viens otrā, šķiršanās brīdī mīlestība pārvēršas naidā.

Es runāšu par mīlestību, kad cilvēks ir bez Dieva un pārmērīgi pieķeras otram cilvēkam. To cilvēki sauc par mīlestību, bet pēc tam netiek ar to galā. Bet pēc šķiršanās tas viss pārvēršas naidā. Ko varētu darīt puisis, kad viņš mīl meiteni, bet viņi izšķiras? Viņš varētu iet dauzīt logus, kārtīgi piedzerties, sākt dzīvot amorālu dzīvi ar citām sievietēm pa labi un pa kreisi. Vēl viņš var tieši otrādi – sākt apmeklēt sporta zāli un pārmērīgi pumpēt savus muskuļus, tādējādi pierādot meitenei, ka viņa nezina, ko ir pazaudējusi, un lai padomā par viņu. Var būt dažādas formas, kā tas var izpausties, bet tam pamatā ir naids, rūgtums, nepiedošana, perversijas. Es nevaru tagad nosaukt visas sekas. Ja gribi visu dzirdēt, tad ir jābrauc uz inkaunteru, lai uzzinātu visas sekas, kas no tā var rasties, ieskaitot dažādas slimības un atkarības. Bet kas ir dziedināšana no salauztām attiecībām? Es jums došu ļoti vienkāršu formulu, kas ir patiesība. Dievs sūtīja Savu vārdu un dziedināja viņus. Ja salauztas attiecības ir pārmērīga pieķeršanās citam cilvēkam, nevis Dievam, tad dziedināšana ir atzīt grēku, ka tu esi mīlējis kādu vairāk nekā Dievu. Atzīsti grēku!

Bībelē ir teikts, ka bēdas tam, kas paļaujas uz cilvēkiem. Tā ir pārmērīga paļaušanās un pieķeršanās cilvēkiem. Tava dzīve nav atkarīga no cilvēkiem tev apkārt. Tava dzīve ir atkarīga no tavām attiecībām ar tavu Debesu Tēvu, no tavas paša personības, kā tu attiecies pret cilvēkiem. Nevis no tā, kā pret tevi attiecas un vai kāds grib būt ar tevi vai negrib, vai arī viņš bija ar tevi kopā, bet vairs negrib būt. Tu zini, cik daudzi cilvēki mani ir pievīluši? Es nedomāju, ka man ir kāds rekords, salīdzinot ar mācītājiem, kuri kalpo, bet pietiekami daudzi cilvēki mani ir pievīluši. Viņi ir bijuši kopā ar mums un pēc tam ir sacēlušies, nesmuki runājuši un pēkšņi kļuvuši par pilnīgi citiem cilvēkiem. Tas nav patīkami, bet vai es varu atļauties par katru šādu ganījumu turēt rūgtumu, dusmas, nepiedošanu, vai varu atļauties slimot vai darīt kādas bezjēdzīgas amorālas darbības? Es to nevaru atļauties. Tā ir mana dzīve, mana sirds. Es vairāk esmu pieķēries Dievam – savam Debesu Tētim, nekā jebkuram vienam no jums. Āmen!

Lūk, numur viens manā dzīvē ir Jēzus Kristus. Atzīsti grēku, ka tu vairāk esi godājis cilvēku nekā Dievu. Ja tev joprojām sāp attiecības, kas jau ilgu laiku ir beigušās, tad paskaties savām personīgajām attiecībām ar Debesu Tēvu. Ja tev joprojām sāp, tad šīs sajūtas ir kās sekas, ka vēl joprojām šis cilvēks ir tavā sirdī un tu nekā nevari palaist viņu vaļā. Es gribu, ka tu palaid viņu vaļā un saņem pilnīgu dziedināšanu. Jo, kas notiks, ja tu neatrisināsi šo problēmu tagad? Tad būs cits cilvēks. Cilvēki mēdz nocietināties un nelaist sev nevienu tuvumā, taču jebkurā gadījumā, tu atkal kaut ko atradīsi. Tevi kāds atradīs un tu kādu atradīsi, kaut kas veidosies un atkal būs identiska situācija, caur kuru Dievs tevi mācīs.

Kas nav salauztas sirds dziedināšana? Tūlīt būs kā naglai uz galvas. Jau tas, ko tikko lasīji, ir jau pietiekami daudz, lai tu pārdomātu un sāktu domāt pareizi, bet, lai saņemtu dziedināšanu, tev jātic tam, ko es saku. Ir tā, kā saka Dieva vārds, nevis tā kā mēs paši iedomājamies.

Cilvēki nāk pie manis uz aizlūgšanu. Zvana, raksta, ka viņus pameta un vēlas, lai es par viņiem aizlūdzu. Un šo aizlūgšanu viņi domā tā, lai cilvēks, kas aizgājis, atgriežas un tādējādi viņiem būtu sirdsmiers. Tā nav salauztas sirds dziedināšana – atgūt atpakaļ cilvēku, kurš nav tavs īpašums un nepieder tev, bet pieder pats sev. Katrs cilvēks pieder pats sev un Dievam. Uzstāt uz to, lai kāds pie tevis atgriežas, kurš tevi ir atstājis, ir nepareizi. Atceries, kādus cilvēkus Dievs ir radījis. Ādamam un Ievai bija iespēja grēkot, jo Dievs radīja cilvēkus, kurus mīlēja, un deva viņiem iespēju mīlēt, izvēlēties mīlēt. Bez izvēles nav mīlestības. Tā nav mīlestība, ja tu neļauj izvēlēties, bet tā rīkojas diktatori, īpaši austrumu zemēs. Piemēram, Ziemeļkorejā visiem ir jāraud atsevišķos gadījumos, kad lielais vadonis ir priekšā. Viņiem ir jāraud un jāmīl vadonis. Viņus piespiež viņu mīlēt. Tā ir mīlestība? Vai tiešām viņi vadoni mīl?

Tā ir izvēle. Katrs cilvēks pats ir tiesīgs izlemt būt ar tevi vai nebūt ar tevi, draudzēties ar tevi vai nedraudzēties ar tevi. Arī tev ir tiesības pašam izvēlēties ar ko būt un ar ko nebūt kopā.

Cilvēki attiecību dziedināšanu saprot ar atkalapvienošanos, ar gribētā cilvēka atgriešanu vai paturēšanu. Taču tādā gadījumā tā ir tava vēlme kontrolēt šī cilvēka gribu, prātu un viņa dzīvi. Tas nenāk no Svētā Gara, bet tā ir tava vēlme kontrolēt otru cilvēku. Ja kāds ir sagatavojies vai vēlās precēties un grib konkrēto puisi vai meiteni, tā nav mīlestība. Ir normāli, ka vīrietis meiteni aplido, bet tam visam ir ļoti stingra robeža. Šī otra puse pati pilnībā izvēlēsies. Ja viņa pasaka nē, tad tas nozīmē, ka aplidošana ir jāizbeidz, jo citādāk tā ir vēlme kontrolēt un pakļaut cilvēku. Mēs visi esam radīti brīvi. Katrs izvēlas pats, ar ko būt kopā. Ja mēs uzspiežam, tad tas nenāk no Svētā Gara. Tajā brīdī tava sirds jau ir ievainota, un tev ir vajadzīga dziedināšana. Un tad tu brīnies, no kurienes ir šīs sāpes, neprātīgās vēlmes un domas. Lūk, no paša veidotām nepareizām attiecībām pretēji cilvēka vēlmēm un gribai.

Dziedināšana attiecas tikai uz tevi pašu. Otrs cilvēks pats izvēlēsies, ar ko, kad un kur būt, ko darīt vai ko nedarīt. Āmen!

Es izstudēju Salamana Augsto dziesmu. Tā ir grāmata, kuru es faktiski nelasu. Esmu to izlasījis divas, varbūt trīs reizes. Mani tā vienkārši nesaista. Es zinu, ka cilvēki meklē šajā grāmatā un tic, ka šeit ir līdzība ar Izraēlu un Dievu, bet tur nav nekā cita, kā vienīgi romantiska mīlestība starp diviem cilvēkiem – Salamanu un viņa pirmo sievu. Es izstudēju šo grāmatu.

„Viņš iedveš man ar puķēm jaunu dzīvības spēku un atspirdzina mani ar āboliem, jo es sirgstu ar mīlestību.” (Salamana Augstā dziesma 2:5)

Sirgst ar mīlestību nozīmē slimot ar mīlestību. Tā tur ir rakstīts. Šī grāmata Bībelē ir tādēļ, lai mēs neaizmirstu, ka ticība Dievam nav tikai prāta un sirds ticība bez emocijām. Nē, arī mīlestībā laulātā pāra starpā ir jābūt šīm emocijām. Un šajā grāmatā tas ir atgādinājums. Bet kopumā, zinot to, ka Salamans vēlāk apņēma simtiem sievas, ņemot vērā, ka šī Sulamīte bija arābiete, cik es saprotu, tad var teikt, ka tieši sieviešu dēļ Salamans atstāja kalpošanu Dievam un noveda visu Izraēlu postā. „Es sirgstu ar mīlestību” – tātad ar mīlestību var saslimt. Arī laulātie savā starpā var saslimt un sākt skatīties uz otru cilvēku augstāk nekā uz Dievu. Cilvēks tevi iedvesmo, dod to, ko tev vajag, bet viņš nav tavs Dievs!

Mūsu draudzes māsa šodien ir šeit draudzē un palīdz tik daudziem cilvēkiem kļūt par personībām, bet agrāk viņas dievs bija viņas vīrs.

Viņa pat ēst nemācēja gatavot. Vīrs visu gatavoja, remontēja, visu darīja, pašai neparko nebija jādomā. Viņš viņai bija Dieva vietā. Viss bija ļoti skaisti, brauca pa kalniem un pa pasauli. Viņa zina katru jūrmalu, visur, kur mēs arī ar draudzi esam braukuši kopā, viņa jau pirms tam ir bijusi ar savu vīru. Visus atpūtas namos gan ārzemēs, gan Latvijā, ko tik nepaprasi, visur viņa ir bijusi. Bet tajā dienā, kad viņas vīrs aizgāja pie citas, Daiga pilnībā sabruka, lūk, tā ir salauzta sirds. Un es pilnīgi noteikti saprotu, kāda ir tā sajūta pēc tam. Būtu pat muļķīgi jautāt. Daigai nebija laika domāt par pašnāvību, viņai bija dēls jāaudzina. Redz, sievietēm dēli un meitas, viņas nevar taisīt pašnāvību, vīrieši gan izvēlās taisīt pašnāvību biežāk nekā sievietes. Šajā gadījumā sievietes vispār ir stiprākas par vīriešiem. Un viena sieviete no kādas draudzes stāstīja Daigai par Jēzu Kristu, Kurš var dziedināt, viņa, protams, tam neticēja, bet tā sieviete neatlaidīgi nāca un stāstīja līdz vienai dienai, kad Dievs viņu aizskāra, viņa pieņēma Jēzu par savu glābēju un pieķērās Dievam, šobrīd viņa ir viena no karstākajām un auglīgākajām kalpotājām draudzē. Pilnīgi dziedināta, vesela un laimīga. Āmen.

Lūk, salauztas sirds dziedināšana. Kas ir tavs Dievs? Un ja vēl ir kaut kādas sāpītes, tad arī vajag pārdomāt, vai tiešām tu esi to cilvēku izslēdzis ārā no savas dzīves. Tev ir svarīgākas lietas par šo cilvēku. Un ir vēl kas īpašs. Šis nav psiholoģisks triks. Bībele saka, ka Jēzus pie krusta tika atstumts, lai tu tiktu pieņemts. Ja tevi atstumj vīrs vai sieva, vai kāds cits cilvēks, vai māte, vai tēvs un attiecības ir bijušas salauztas, tev ir sāpes, problēmas vai depresija šī iemesla dēļ, tad Jēzus tevi pieņem, un šādā veidā Svētais Gars tevi pārdabiski dziedina un izņem ārā no tevis šo sāpju garu, jo nedziedināta sirds ir durvis dēmoniskai pasaulei.

Tas pats attiecas uz bērēm. Raudāt bērēs var un arī vajag, bet, ja tas notiek histēriski, nekontrolēti, tad šis cilvēks ir atvērts dēmoniskajai pasaulei un ļaunajiem gariem. Tie gari, kuri bija mironī, ienāk šajā cilvēkā. Šie ļaunie gari iemājo tajā cilvēkā, viņa dvēselē, izraisa sāpes, nepareizas domas un ved šī cilvēka dzīvi nepareizā virzienā.Pēc tam tas mirušais cilvēks sāk rādīties sapņos, tas nav cilvēka draugs vairs vai mīļotais, tas ir dēmons cilvēka izskatā. Jo katrs cilvēks pēc nāves dodas taisnā ceļā vai nu uz debesīm vai nu uz elli, un virs zemes mirušie ne fiziski, ne garīgi nestaigā. Atceries, ja tev nāk sapnī kāds tuvinieks, kurš tev ir bijis mīļš, tas ir dēmons, tas nav cilvēks.

„Piespied mani kā zīmogu pie savas sirds un ļauj, lai es uzspiežos kā zīmoggredzens uz tavas rokas! Jo mīlestība ir spēcīga kā nāve, un tās karstums ir varens kā elle; tās versme ir ugunīga, un tās liesmas ir kā Dieva liesmas.” (Salamana Augstā dziesma 8:6)

Es nenoniecinu šo grāmatu, tā arī ir lasāma, šī lasāmviela ir nepieciešama un vajadzīga, taču Salamana Augstajā dziesmā nav neviens vārds par Dievu. Kāpēc mīlestība tiek salīdzināta ar nāvi un elli? Ja tu noliec citu cilvēku augstāk par Dievu, tad tev šīs sajūtas un pieķeršanās pie tā cilvēka būs karstas kā ellē un spēcīgākas par nāvi. Tu ne ar ko vairs apkārt nerēķināsies, tev būs tikai viens mērķis – šis cilvēks. Rakstu vietā minētās sievietes vārds ir Sulamīte, līgava.

“Es guļu, bet mana sirds ir nomodā. Lūk! Es dzirdu sava drauga balsi, viņš pieklauvē un saka: atver man, lai es ieeju pie tevis, mana mīļā draudzene, mana māsa, mana dūja, mana cildenā! Jo mana galva ir pilna rasas, un manas matu cirtas ir pilnas nakts valguma!” (Salamana Augstā dziesma 5:2)

Šeit ir aprakstīts, ka Sulamīte guļ, bet ir nomodā, viņa tā grib savu līgavaini, ka atrodas pus murgainā stāvoklī. Viņa dzird sava drauga balsi, tas jau sāk līdzināties šizofrēnijai, ja jau dzird balstiņas. Es nekādas skaļas balsis nedzirdu, es Dieva balsi dzirdu no Dieva vārda tikai savā sirdī. Viņa dzird sava drauga balsi, viņa to visu redz pusnomodā, viņas draugs pieklauvē un saka: „Atver man, lai es ieeju pie tevis, mana mīļā draudzene, mana māsa, mana dūja, mana cildenā! Jo mana galva ir pilna rasas, un manas matu cirtas ir pilnas nakts valguma!” Te nav nekādas erotikas stundas, tas viss ir rakstīts Bībelē, un Bībele ir domāta visiem, arī bērniem.

„Es esmu novilkusi savu tērpu, kā lai es to atkal uzvelku?! Es esmu nomazgājusi savas kājas, kā lai es tās atkal notriepju? Bet mans draugs izbāza savu roku caur režģu spraugu; tas lika līdz pašiem dziļumiem ietrīcēties manai sirdij ilgās pēc viņa, un mani prāti samulsa, viņa balsi un vārdus izdzirdot. Tad es piecēlos, lai atdarītu savam draugam; pa maniem roku dilbiem lejup ritēja šķidro mirru straumītes, un dārga ziežu eļļa pilēja no maniem pirkstiem uz durvju aizšaujamā. Un, kad es beidzot atvēru durvis savam draugam, tad viņš bija aizgājis un nebija vairs redzams. Mana dvēsele bija ārkārtīgi satraukta, kamēr viņš runāja. Tad es meklēju viņu, bet neatradu; es viņu saucu, bet viņš man neatbildēja. (Salamana Augstā dziesma 5:3-6)

Tālāk ir rakstīts, ka viņa staigāja, un viņu sargi sasita, iedomājies, kā viņa klīst un meklē. Varbūt tas bija viņas pusnomoda sapnis, bet katrā ziņā murgs. Mīlestība ir laba tikai tajā gadījumā, ja augstāk par to nav cilvēks, bet Dievs. Arī cilvēkiem, kuri dzīvo bez Dieva, iesaku turēties stipri un neaizrauties un neklausīties tās dziesmas, kurās dzied par slimu mīlestību, it īpaši krievu izpildītāju dziesmas. Visa krievu estrāde dzied nevis par mīlestību, bet par iekāri un aizraušanos. Tā nav mīlestība, kad maina vienu partneri pēc otra. Es apbrīnoju visas tās zvaigznes un politiķus, kuri šķiras no savām sievām un vīriem tikai tāpēc, ka nejūt vairs nekādas jūtas. Viņi meklē nākamo partneri, dzīvo kopā, kamēr ir jūtas, jūtas pazūd, meklē atkal nākamo partneri un no katrām attiecībām paliek bērni ar salauztām dzīvēm un sirdīm.

Dievs ir pavisam labs, draugi. Es negribēju kaut kā negatīvā gaismā parādīt Salamana Augsto dziesmu grāmatu, bet man tajā visā krīt prātā un sirdī dažas liekas pārmērības. Par Dievu šajā grāmatā nerunā. Romantiskas attiecības ir iespējamas tikai starp vīru un sievu, bet Dievs ir pirmajā vietā. Pretējā gadījumā tavs dievs būs tavs partneris un ja tev būs kaut kāds strīds, īslaicīga vai pat pilnīga šķiršanās, tas var pārvērsties par salauztu sirdi un ļoti ilgstošām un pamatīgām sekām.

Kā tu pavadīji svētkus? Ļauj, es tev pateikšu! Daži no jums bija ciemos pie saviem vecākiem, lielākā daļa sēdēja pie televizoriem, dažs sēdēja viens pats, dažs pat ģimenē esot, jutās vientuļš. Un mums bija Ziemassvētku dievkalpojums, kurš mums prasīja ļoti daudz pūles un enerģijas, arī garīgas enerģijas, es nezinu par katru personīgi, bet pēc tam iestājas tāds tukšuma periods, – tu esi visu sevi izlicis, pēc tam tu vienkārši neko negribi darīt, kamēr tu atkal uzpildies ar jaunu enerģiju.

Mums visiem būs dažādi brīži, un līderiem viena no nastām, kas jānes, ir vientulība. Kā to saprast? Jo augstāk tu kāp līderībā, jo vairāk ir vietas un brīži, kur tu esi viens pats, un nav tur neviena, ne sievas, ne bērnu, neviena, kurš spētu tev dot padomu, tu esi viens kopā ar Dievu. Tas ir katram vadītājam. Ja tev tā vēl nav bijis, tad tev jāpārdomā sava līderība, vai tiešām tu esi līderis, vai tikai draudziņš visiem. Līderim nevar būt visi draudziņi. Tā ir smaga nasta. Līderis var draudzēties, un viņam ir draugi, bet viņš nevar gūt piepildījumu no saviem cilvēkiem. Tu dzirdi, ko es runāju? Tā ir vienkārša draudzība, tu tur negūsi piepildījumu. Ir tikai viens avots, Jēzus Kristus, kas dod piepildījumu. Caur Svēto Garu Viņš ir šeit, šajā vietā.

Ir lietas, kuras vari izmainīt tikai tu un neviens cits, visa atbildība ir tikai uz tevis. Un man notika tā, tieši Ziemassvētku laikā. Es pamodos divos naktī, es precīzi neatceros, bet tas laikam bija pēc dievkalpojuma. Man vajadzēja gulēt pēc dievkalpojuma, jo bija pietiekoši visam enerģija iztērēta, bet es pamodos svaigs kā gurķītis, un iekšā bija nelaba sajūta, es vienkārši ar prātu pārdomāju, kāpēc es pamodos, kas tas ir un kāpēc tāda sajūta, un es sapratu, ka man ir jāiet Dievu lūgt. Un es apmēram no pustrijiem naktī kādas astoņas stundas pavadīju laiku ar Dievu, astoņas stundas lūgšanā, slavēšanā un pielūgsmē.

“Es guļu, bet mana sirds ir nomodā. Lūk! Es dzirdu sava drauga balsi, viņš pieklauvē un saka: atver man, lai es ieeju pie tevis, mana mīļā draudzene, mana māsa, mana dūja, mana cildenā! Jo mana galva ir pilna rasas, un manas matu cirtas ir pilnas nakts valguma!” (Salamana Augstā dziesma 5:2)

Ne par cilvēku tev tā būs domāt, bet par savu Kungu, par Jēzu Kristu. Es guļu, bet esmu nomodā. Es divos pamostos, es it kā gribu gulēt un tajā pašā laikā esmu nomodā, es nevaru aizmigt. Un es zinu, Viņš mani aicina. Un es eju un pavadu laiku ar Viņu. Es gūstu piepildījumu, mieru, enerģiju, spēku, mīlestību. Lūk, mana mīlestība, lūk, mīlestība bez robežām, lūk, kam tu vari pieķerties ar visu sirdi un dvēseli. Viņš nekad tev neliks darīt tādas lietas, kas ir pretrunā ar elementāriem principiem. Neliks tev atgrūst cilvēku vai kontrolēt cilvēku. Tev ir draugs, Jēzus Kristus, un ar Viņa brūcēm tu esi dziedināts.

Salauzta sirds ir pārmērīga pieķeršanās cilvēkam vairāk nekā Dievam, tā nav vēlme cilvēku atgūt, vienīgais veids kā saņemt sirds dziedināšanu, arī emocionālu, ir atzīt, ka tu esi tomēr vairāk pieķēries cilvēkam, nekā Dievam, un nākt pie Kristus kā Sulamīte: „(..) mana sirds ir nomodā, bet es dzirdu sava drauga balsi, viņš pieklauvē un saka: atver man, lai es ieeju pie tevis.” Viņš pieklauvē pie tavām sirds durvīm un saka: „Es gribu ienākt, Es gribu ieņemt pirmo vietu, svarīgāko vietu tavā prātā, tavā sirdī.” Ja tevi Dievs uzrunāja, nāc pie Jēzus, Viņš klauvē pie tavas sirds. Ja tev ir vajadzīga ievainotas sirds dziedināšana, nāc pie Jēzus Kristus!

Mācītāja Mārča Jencīša svētrunas iztirzājumu rakstīja Pārsla Jankovska un Daila Lielbārde