Tev ir svaidījums!
Dievs neskatās uz to, cik tu esi garš, plats, kāds tev ir svars, un Viņš neskatās arī uz tavu smadzeņu ietilpību. Viņš skatās uz tiem, kuri sapņo lielus sapņus un dara mazus darbus. Tev ir svaidījums. Kas ir svaidījums? Svaidījums ir spēja paveikt konkrētu uzdevumu. Es nerunāšu par emocijām vai ilūzijām. Svaidījums nav sajūtama Dieva klātbūtne. Mēs mēdzam teikt, ka te ir svaidījums. Kāpēc mēs tā sakām? Jo mēs kaut ko sajūtam. Tu aizbrauc uz inkaunteru un kaut ko sajūti. Tas gluži nav svaidījums. Tu vari izjust Dieva klātbūtni, to piedzīvot, bet svaidījums ir spēja izdarīt Dieva gribu. Jūti vai nejūti, tas vairs nav tik būtiski. Būtiski ir tas, ka tu redzi, ka cilvēks dara Dieva darbu. Kad cilvēks dara Dieva darbu un ir rezultāts, tur ir svaidījums.
„Un notika, kad viņi bija atnākuši, tad viņš uzlūkoja Ēliābu un domāja: tiešām, šis gan būs tas, kas Tā Kunga priekšā ir Viņa svaidītais. Bet Tas Kungs sacīja Samuēlam: “Neskaties uz viņa ārējo izskatu, nedz uz viņa garumu, nedz uz viņa augumu: viņu Es neesmu izraudzījis, jo Dievs neskatās tā, kā redz cilvēki; cilvēks redz, kas parādās viņa acīm, bet Tas Kungs uzlūko sirdi. Tad Isajs pieaicināja Abinadabu un lika tam iet Samuēla priekšā; bet viņš sacīja: “Arī viņu Tas Kungs nav izredzējis.” Tad Isajs lika Šamam nākt priekšā. Bet viņš sacīja: “Arī viņu Tas Kungs nav izredzējis.” Un tā Isajs izveda Samuēla priekšā savus septiņus dēlus, bet Samuēls sacīja: “No šiem Tas Kungs nevienu nav izredzējis.” Tad Samuēls jautāja Isajam: “Vai visi jaunekļi še bijuši?” Un viņš sacīja: “Vēl ir atlicis tikai pats jaunākais, bet tas ir avju gans.” Tad Samuēls sacīja Isajam: “Nosūti un liec viņu atvest šurp; mēs neapsēdīsimies, iekāms viņš nebūs atnācis.” Tad viņš nosūtīja un lika to atvest. Un tas bija iesārtiem vaigiem, skaistām acīm un labu izskatu. Tad Tas Kungs sacīja: “Celies! Svaidi to, jo tas ir viņš! Tad Samuēls ņēma savu eļļas ragu, un viņš to svaidīja viņa brāļu vidū. Un, sākot no šīs dienas, Tā Kunga Gars nāca ar spēku pār Dāvidu un palika arī turpmāk viņā. Un Samuēls cēlās un aizgāja uz Rāmu.” (1. Samuēla 16:6-13)
Dievam apnika ķēniņš Sauls, jo viņš neklausīja Dieva gribai. Viņš vadīja valsti jeb draudzi pēc sava prāta. Svaidījums, kas bija uz ķēniņa Saula, tika paņemts nost un atdots Dāvidam. Pēc Dieva norādījumiem pravietis Samuēls devās pie Dāvida ģimenes, pie Isaja. Viņi bija septiņi brāļi, un viens no tiem bija Ēliābs – skaists, izskatīgs, spēcīgs un gara auguma. Samuēls domāja, ka tieši viņš ir tas, kas jāsvaida, un ka tieši viņš būs tas cilvēks, kam Dievs ir devis spēju vadīt Izraēla valsti. Tas būs tas cilvēks, kas spēs vadīt Izraēlu? Tajā laikā valsts nebija tajā labākajā stāvoklī… Ne tas ir svaidītais, kas tā ārēji izskatās. Dievs redz sirdi.
Dāvids tajā laikā bija vēl jauns. Visus viņa brāļus tēvs veda Samuēla priekšā, bet viņš teica, ka ne šie. Dāvids bija avju gans, un tas bija zemākais amats, ko Izraēlā varēja ieņemt. Samuēls teica, lai ved viņu šurp. Viņš lika pasaukt Dāvidu no ganībām. Dāvids nāca Samuēla priekšā, un Dievs teica, ka tas ir viņš. Dievs apveltīja Dāvidu ar spēju vadīt valsti. Kāpēc? Jo viņš bija iemācījies vadīt ganāmpulku. Es vēlos tev šodien atklāt, ka svaidījums nav tāds, kā dažbrīd šķiet. Nav tā, ka tikai Benijam Hinam Dievs ir iedevis lielu svaidījumu, bet tev ir pagājis garām un nav iedevis svaidījumu. Mēs skatāmies uz Reinhardu Bonki, kurš Āfrikā uz dievkalpojumu savāc miljoniem cilvēku. Viņš ir pasaulē slavens evaņģēlists, kuru Dievs ir aicinājis. Viņam vairākas naktis pēc kārtas sapnī pār Āfriku rādījās asinis. Āfrika mazgāta Jēzus asinīs! Viņš padomāja, ka, ja jau viņš to redz vairākas naktis pēc kārtas, tas noteikti ir no Dieva. Viņš paklausīja Dievam. Viņš sāka sludināt cilvēkiem autobusu pieturās. Pēc laika viņš sludināja veselām valstīm, piemēram Nigērijā, kur uz dievkalpojumiem sanāca miljoniem cilvēku. Vienā dievkalpojumā Jēzu pieņēma miljons cilvēku! Tur nav nekādu stadionu, Āfrikā ir stepes, un es pat nezinu, kā viņi tur spēj sarīkot dievkalpojumus. Tas ir fenomenāli, un, protams, ka masu mediji cenšas par tādām lietām nerunāt, taču šie fakti nav noslēpjami. Dievs tieši šādu svaidījumu ir piešķīris Reinhardam Bonkem, jo viņš sapņoja lielus sapņus un darīja mazus darbus.
Kāpēc Dievs izvēlējās tieši Dāvidu? Jo viņš bija uzticams savos mazajos darbos. Dievs izlūko sirdi. Viņš uzlūko tos, kuri meklē Dievu, kuri deg par Dieva darbu un dara mazas lietas. Dāvids darīja mazas lietas. Saņemot svaidījumu, viņš nekļuva par ķēniņu vienā dienā. Viņam ilgi nācās cīnīties ar ķēniņu Saulu un saviem ienaidniekiem, taču viņš nodibināja Izraēla valsti. Viņš uzcēla Dieva pielūgsmi un slavu un kārtīgu draudzi Izraēlā. Pēc miesas no viņa cēlās arī Jēzus, kuru sauca par Dāvida dēlu. Vai tiešām Dievs Reinhardam Bonkem piešķīra svaidījumu, skatoties uz viņa izskatu vai redzētajiem sapņiem? Ne katram vajag redzēt sapņus; sapņus vajag ietiepīgajiem, tiem, kas neko nejēdz vai nevar paklausīt tam, ko sludina mācītājs. Nepaklausīgajiem un spītīgajiem ir vajadzīgi sapņi. Dievam ir dažādas metodes, kā pasniegt ideju, bet diemžēl lielākā daļa, – pasniedz ideju, kā tu gribi, – negrib saprast.
Draugs, tev ir svaidījums! Sapņo lielus sapņus, dari mazas lietas. Svaidījums nozīmē vienkārši to lietot. Ir cilvēki, kuri lieto savu svaidījumu, un ir cilvēki, kuri nelieto savu svaidījumu. Dāvids lietoja savu svaidījumu. Reinhards Bonke lieto savu svaidījumu. Benijs Hins lieto savu svaidījumu; viņš kalpo Amerikas Savienotajās valstīs un arī Eiropā. Mācītājs Jongi Čo, Dienvidkorejas mācītājs, lieto savu svaidījumu. Mums bija tikšanās ar dienvidkorejieti mācītāju brāli Junu, kuram ir piecu miljonu draudze, kas vēl ir maza Ķīnas mērogiem. Lūk, tas ir svaidījums – spēja paveikt Dieva gribu. Dieva griba ir glābt pazudušos un celt Dieva valstību virs zemes. Kas ir Dieva valstība virs zemes? Tā ir draudze. Tie ir dzīvi, reāli cilvēki. Tā ir bāze, caur kuru izplatās Dieva slava un smarža, godība visās ģimenēs, pilsētās, valstīs. Lūk, kāpēc tajos pašos inkaunteros cilvēki piedzīvo Dievu, bet bieži vien pēc tam nekas vairāk neturpinās. Svarīgi ir piedzīvot Dievu un pēc tam darīt mazos darbus. Katru reizi var arī nepiedzīvot Dievu. Dievs rāda, ka mums ir jādomā ar galvu, jālieto savs prāts, griba un ķermenis, lai darītu pareizas lietas. Tās ir mazas lietas, kas veido lielākus mērķus. Dievs palielina tavus augļus svaidījuma dēļ! Samuēls ņēma eļļas ragu un svaidīja Dāvidu viņa brāļu vidū, un no šīs dienas Dieva spēks nāca pār Dāvidu un turpmāk palika viņā. Tev ir spēks, vienalga, vai tu to piedzīvoji, vai nepiedzīvoji. Ja tu esi pieņēmis Kristu, tu esi pieņēmis svaidījumu, un tev tas ir. Tikai jautājums – ko tu ar to darīsi? Sapņo lielus sapņus un dari mazos darbus. Tā ir atslēga, lai Dieva svaidījums parādītos tavā dzīvē.
„Tad Samuēls ņēma eļļas trauciņu un to izlēja uz viņa galvu, un viņš to skūpstīja un sacīja: “Vai Tas Kungs nav tevi svaidījis par valdnieku pār Savu īpašumu – Israēla tautu?”” (1. Samuēla 10:1)
Kas ir svaidījums? Dāvida gadījumā tas bija svaidījums konkrētam uzdevumam, kļūt par ķēniņu. Kādam uzdevumam? Tādam, kas vairo Dieva valstību, vairo glābtas cilvēku dvēseles. Pēc neilga laika Sauls sāka spītēties un neizpildīja Dieva norādījumus, neklausījās Dieva balsī un neklausījās pravietī Samuēlā. Tas Kungs atmeta viņu un atņēma viņam svaidījumu. To paņēma Dāvids, kurš bija paklausīgs, kurš nebija absolūti svēts, perfekts, bet Dāvids sapņoja lielus sapņus un darīja mazas lietas. Lieli sapņi un mazas lietas. Ja tavā dzīvē nav augļu un neparādās Dieva griba, un nenāk Dieva valstība, tad vainīgs ir tavs sapnis un mazie darbi. Ja tu esi vadītājs jeb līderis un neredzi augļus savā kalpošanā, tev nav sapnis un ir slinkums. Slinkums sapņot un slinkums strādāt. Patiesībā tev ir svaidījums. Uz Dāvida tas palika tik ilgi, kamēr viņš dzīvoja. Uz Saula tas nepalika, jo tika atņemts, un beigās viņš izdarīja sev galu kaujas laukā, kopā ar savu dēlu Jonatanu. Uz manis būs svaidījums tik ilgi, kamēr vien es dzīvošu, jo es turpināšu sapņot un strādāt. Nekādas precības, bērni vai bizness svaidījumam netraucē, jo viss ir atkarīgs no tevis, kādā virzienā tu ej.
Ukrainā mums kāds mācītājs stāstīja atgadījumu. Dievs caur mācītāju pacēla kādu cilvēku. Viņš nāca uz grupiņu, uz dievkalpojumiem un kalpoja Dievam. Mācītājam bija sakari arī valdībā, un viņš šo cilvēku iekārtoja valdībā. Es jau reiz stāstīju, ka Ukraina ir neierobežoto iespēju zeme. Šis cilvēks vairs neapmeklēja mājas grupiņu, jo viņam, protams, nebija tam vairs laika. Zini, pēc viena mēneša šo valsts struktūru likvidēja un cilvēks nonāca atpakaļ savā purvā, kur viņš bija iepriekš. Dievs dod svaidījumu, bet svarīgi, kā mēs to izmantojam. Mūsu draudzē nav īpašu problēmu ar svaidījumu, ko jūtam, krītot zemē, ripojot pa zemi, redzot vīzijas vai sapņus, jo mēs par to mācāmies. Ja tev nav svētas dzīves un cilvēki caur tevi netiek glābti, tad šim ”svaidījumam” nav nekādas jēgas. Tu esi kā mironis ar savām neauglīgajām kalpošanām jeb kā Sauls, kuram Dievs atņēma svaidījumu. Neļauj Dievam atņemt tev svaidījumu kāda parasta darbiņa dēļ, kura dēļ tu vairs nevari apmeklēt grupiņu un kalpot Dievam. Dievam ir perfekts plāns tavai dzīvei.
Taču cilvēks bieži vien ir muļķis. Pirms kāda laika man bija sprediķis ”Miesa ir stulba”. Ja mēs padodamies savai miesai, kura grib to, ko pasaule, tad pasaule mūs nemanāmi iesūks. Mājas grupu vadītājiem ir kārtīgi jāstrādā, jāved cilvēki pie Dieva, jānostiprina viņi, citādi nebūs svaidījuma. Svaidījums ir jālieto. Galu galā šis sprediķis arī varēja nebūt, jo es vienkārši varēju uzkāpt uz skatuves un pateikt vienu vienīgu teikumu: Sapņojiet lielus sapņus un dariet mazus darbus. Svaidījums darbosies. Taču mums vajag skaistus piemērus, stāstus no dažādām grāmatām, mums vajag apmeklēt dažādus seminārus, lai mums tiktu atkal un atkal izskaidrotas elementāras lietas, ka Jēzus ir dzīvs, Viņš glābj, dziedina un piešķir svaidījumu izdarīt Viņa darbu. Dāvidam un Saulam Dievs piešķīra svaidījumu jeb dievišķu spēju vadīt valsti, kas izpaudās caur viņu cilvēciskajām darbībām. Arī dziedātājs uz skatuves var dziedāt, bet var nest arī svaidījumu. Ja dziedātājs dzied Dievam, Viņš piešķir dziedātājam spēju svaidīti nodziedāt. Pats Dievs darbojas pie mums.
”(..) ka Dievs ar Svēto Garu un spēku svaidījis nacarieti Jēzu, kas gājis apkārt, labu darīdams un dziedinādams visus velna nomāktos, jo Dievs bija ar Viņu.” (Apustuļu darbi 10:38 )
Šajā Rakstu vietā mēs redzam, ka Dievs ir svaidījis uz zemes atnākušo Jēzu konkrētiem uzdevumiem – lai dziedinātu slimos, lai darītu labu, izdzītu ļaunos garus, kā arī lai sagatavotu 12 mācekļus, kuri pēc tam paši sagatavos savus mācekļus. Kas te nav skaidrs? Lai pie mums svaidījums darbotos, mums ir jādara tie paši darbi, ko darīja Jēzus.Evaņģelizācijas dievkalpojumos, kuros Sandija sludina, esot bijis tik labi, ka, pēc viņas vārdiem, tur esot bijis svaidījums. Taču es zinu, par ko Sandija domāja, to sakot, – par sajūtām. Taču tas nav gluži bībeliski. Pamatā svaidījums ir Dieva dota spēja jeb Svētā Gara spēks tevī paveikt konkrētu darbu, kas vairo Dieva valstību. Katrā no šiem dievkalpojumiem sestdien bija atnākuši 10 jauni cilvēki, kuriem tiks organizētas mājas grupiņas. Lūk, tas ir svaidījums. Viens cilvēks var dzīvot sajūtu mākonī un domāt, ka viņš ir svaidījumā, taču patiesībā nav. Otrs var neko nejust, taču darīt, un viņam viss notiek. Vislabāk ir, ja ir gan darbi, gan emocijas. Piemēram, Luīze nedomā, ka viņa daudz paveic un ka viņai ir svaidījums, taču pēc augļiem mēs zinām, ka viņai ir svaidījums.
“Tā Kunga Gars ir uz Manis, jo Viņš Mani svaidījis sludināt prieka vēsti nabagiem, pasludināt atsvabināšanu cietumniekiem un akliem gaismu, satriektos palaist vaļā (..)” (Lūkas evaņģēlijs 4:18 )
Svaidījums nozīmē evaņģelizēt, dziedināt slimos, atsvabināt cietumniekus. Draugs, tev ir spēks sludināt evaņģēliju. Varbūt tu kautrējies? Zini, tev ir spēks pārvarēt šo kautrību un sludināt. Tev ir spēks kļūt par vadītāju. Katram no mums ir spēks kļūt pa līderi. Kas piešķir šo svaidījumu?
”Jums ir svaidījums no Svētā.” (1. Jāņa 2:20)
Tu piederi Dievam, un tev ir Viņa svaidījums.
”Tāpēc eita un darait par mācekļiem visas tautas, tās kristīdami Tēva, Dēla un Svētā Gara Vārdā, tās mācīdami turēt visu, ko Es jums esmu pavēlējis.” (Mateja evaņģēlijs 28:19-20)
”(..) un Tas Kungs tiem darbā palīdzēja un vārdu apstiprināja ar līdzejošām zīmēm.” (Marka evaņģēlijs 16:20)
Nav patīkami apzināties, ka no tevis svaidījums var tikt paņemts prom, jo tu šo svaidījumu esi noniecinājis. Ne jau tas, ko tu jūti, nosaka svaidījumu. Tagad apkārt ceļo īpašs gripas vīruss, to gan var labi sajust. Vai Benijam Hinam, Reinhardam Bonkem un brālim Junam Dievs ir piešķīris kādu īpašu svaidījumu? Nē, vienkārši šie cilvēki ir sākuši izmantot šo Dieva doto svaidījumu, sākot no pašas apakšas. Svaidījums nevar proporcionāli palielināties, vienkārši palielinās lietas, ko tu dari, pateicoties šim svaidījumam. Tas ir saistīts arī ar galvu. Tu iemācies darīt lielākas lietas un attiecīgi Dievs var vairāk darboties. Dievs mūs visus grib darīt par ķēniņiem, evaņģēlistiem un benijiem hiniem.
”Bet tas, kas stiprina mūs un jūs Kristū un kas mūs ir svaidījis, ir Dievs (..)” (2. Korintiešiem 1:21)
Paldies, debesu Tēvs, ka Tu mūs esi svaidījis, ka spēks izpildīt Tavu pavēli vest cilvēkus Tavā valstībā nāk no Tevis. Palīdzi mums šo spēku sākt lietot tajā vietā, kur mēs tagad atrodamies, tādā veidā, kā mēs protam. Āmen.
”Tu esi mīlējis taisnību un ienīdis netaisnību; tāpēc Dievs, Tavs Dievs ir svaidījis Tevi ar prieka eļļu vairāk par Taviem biedriem.” (Ebrejiem 1:9)
Kādus cilvēkus Dievs svaidījis ir vairāk, jo tie ir ienīduši netaisnību vairāk par citiem, cīnījušies un sapņojuši vairāk par citiem (piemēram, pieliekot pie sienas vai telefonā turot fotogrāfiju ar megadraudzes attēlu, ar daudz glābtiem cilvēkiem). Ja tu esi sācis darīt vairāk par citiem, Dievs tevi svaida vairāk. Tātad, vairāk jāstrādā. Šādas lietas var apstrīdēt tikai fanātiķi, kuri tic, ka pašiem vispār nekas nav jādara, ka viņi var likt Dievam visu izdarīt viņu vietā, bet Dievs nav kalps, kuru komandēt.
”Nepievilieties, Dievs neļaujas apsmieties.” (Galatiešiem 6:7)
Dievs nav izsūtāmais Gars. Mēs tie esam. Arī eņģeļi ir izsūtāmie gari, kurus Dievs izsūta, lai tie kalpotu mums. Mēs kalpojam cilvēkiem un eņģeļi kalpo mums un arī tiem cilvēkiem, kuriem kalpojam mēs. Jo vairāk tu kalposi cilvēkiem, jo vairāk Dievs tev sūtīs Savus eņģeļus. Jo arī Jēzum Dievs varēja ļoti daudz eņģeļu atsūtīt.
”Jeb vai tu domā, ka Es nevarētu lūgt Savu Tēvu un Viņš Man nesūtītu tūlīt vairāk nekā divpadsmit leģionu eņģeļu?” (Mateja evaņģēlijs 26:53)
Mūsu draudze ir gudra draudze. Mēs sapņosim par lielām grupiņām un par pilna laika kalpošanu! Protams, ne jau visi būs pilna laika kalpotāji. Kas ir nodošanās Dievam? Tas ir tad, kad tu pilnībā nodod visus savus hobijus, savu darbu, savu biznesu Viņam. Biznesā Dievs var piešķirt spēju pelnīt naudu ne tikai sev, bet Dieva valstībai. Vai tad Dievs piešķirtu spēju tev kļūt bagātam un resnam, lai tu kļūtu bezrūpīgs un sāktu sponsorēt dažādus cilvēces iznīcināšanas projektus? Daudz cilvēku vairāk nezina, ko darīt, un viņi sāk legalizēt marihuānu, legalizēt abortus un viendzimuma laulības. To visu kāds sponsorē. Sieva man automašīnā rādīja attēlu, kurā zābakā ietērpta kāja bija uzminusi uz varavīksnes karoga, ar vēsti, ka Latvijā ir vissliktākais stāvoklis viendzimuma lietās. Paldies Dievam par to! Mums ir vislabākais stāvoklis draudzes un Dieva lietās! Mums ir svaidījums izmainīt savu valsti! Mums ir svaidījums kā draudzei! Bīskapi organizē lūgšanas, raksta deputātiem vēstules un cīnās par Latviju. Nesen tika publicēta ziņa, ka mūsu valstī atkal tika atteikta legalizācija viendzimuma laulībām. Šīs ziņas kāds sponsorē, un šo informāciju nepārtraukti vēlas mums uzspiest. Tas ir svaidījums no velna, iespējams, ka pat kāds atkritis kristietis ir pārdevies velnam, kļuvis bagāts un savu naudu iegulda pasaulīgās lietās. Tev var būt piešķirts svaidījums pelnīt naudu, bet, ja tu esi nodevies Dievam, šis svaidījums darbosies, kad tu kalposi cilvēkiem, nevis zupas virtuvei, kas arī ir normāli, bet, pirmkārt, cilvēku glābšanai.
“Tā Kunga Gars ir uz Manis, jo Viņš Mani svaidījis sludināt prieka vēsti nabagiem, pasludināt atsvabināšanu cietumniekiem un akliem gaismu, satriektos palaist vaļā.” (Lūkas 4:18 )
Zini, ko nozīmē akliem dot gaismu? Dievs vēlas fiziski aklus cilvēkus dziedināt, taču Viņa galvenais mērķis nav, lai visi kļūtu redzīgi, bet cilvēkiem parādīt patiesību, lai viņi GARĪGI REDZ! Lai cilvēku acis un ausis atveras evaņģēlijam! Bībelē tiek dziedināts kāds tizlais, kurš pēc dziedināšanas lēkāja un slavēja Dievu, ka pūlis to redzēja. Kāpēc tas tā notika? Jēzus saka: Es gribu, lai klibie staigā, bet ir arī garīgi klibie. Kad tavs gars būs sakārtots, tiks sakārtota arī tava miesa! Un kad miesa tiks sakārtota, arī mūsu valsts tiks sakārtota. Tev ir svaidījums! Tu esi kā Dāvids, kuram bija svaidījums.
„(..) jo Tas Kungs palīdzēja Dāvidam, kur vien viņš gāja.” (1. Laiku 18:13)
Paskatoties uz mūsu draudzes šī gada kalendāru, man palīdz šie vārdi. Ja ir jārisina kāda lieta, es iedomājos sevi kā Dāvidu ar lingu – esmu atvēzējies, vēl neesmu nositis Goliātu, bet nositīšu, jo es zinu, kā šis stāsts beidzas. Dāvids uzvarēja Goliātu. Kāpēc? Jo Dāvids bija svaidīts, Tas Kungs bija ar viņu. Tas Kungs ir ar tevi, un tu esi svaidīts tik ilgi, kamēr neesi kā Sauls, tik ilgi, kamēr tu strādā tālāk, cīnies, sapņo un dari, nevis esi ieplūdis pasaulē.
Agrāk gandrīz visi mūsu Limbažu dzīvokļa kāpņu telpas kaimiņi apmeklēja mūsu mājas grupiņu. Jo kāds redzēja lielu sapni un darīja mazas lietas. Vai tavi kaimiņi nāk uz grupiņu? Limbažos mums nebija liela draudze, to apmeklēja kādi 20 cilvēki. Sieva vadīja kādas 5 mājas grupiņas, kuras apmeklēja lielākā daļa kaimiņu. Bija liela vīzija, liels sapnis, nu tad mēs darījām, ko varējām. Kad mācījos autoskolā, bija jādodas no Limbažiem uz Valmieru, kopā mēs bijām pieci cilvēki vienā automašīnā, un katru dienu precīzi izbraucām to maršrutu, kas būs eksāmenā. Tas bija vienkārši. Lielākoties tā arī bija visa mūsu apmācība. Braucām uz maiņām, un pēc kāda laika visi puiši, izņemot šoferi, sāka apmeklēt mūsu draudzi. Kas tas ir? Svaidījums! Dieva dota spēja. Normāli un dabiski tur, kur tu esi, cilvēki nāk pie Dieva; ja tas tā nenotiek, tad ir jāpadomā. Cilvēki tiek glābti caur to, ko tu dari savā dzīvē. Vai tu esi ielu evaņģēlists, vai vadi mājas grupiņas, vai dari kādu citu kalpošanu, kas reāli pieved cilvēkus pie Dieva, tev Dievs ir devis spējas. Un zini, Dievs mūsu draudzei ir devis spēju uzcelt zāli ar 1000 vietām. Mums ir spēja! Svaidījums!
Kad mēs iesākām draudzi, tā bija maza grupiņa Biķernieku slimnīcas kapelā, pieci līdz seši cilvēki. Pēc tam uztaisījām pa Rīgu pirmo reklāmu un draudze pieauga līdz četrdesmit cilvēkiem, kas uzreiz tika sadalīti mājas grupiņās. Daži draudzes cilvēki uzreiz sāka vadīt šīs mājas grupiņas. Viņi īpaši neko nemācēja vēl darīt. Un tā sākās draudze “Kristus Pasaulei”. Draudze nesākās pati no sevis, iesākumā bija vīzija un sapnis. Sapnis par draudzi Rīgā kā bāzes draudzi turpmākajam darbam visā Latvijā un aiz tās robežām. Draugs, mums būs draudze Tallinā, mums būs draudze Viļņā un līdz pasaules galam! Bet vēl nav laiks, vispirms mums jāuzceļ telpas. Mēs visu Latviju piebombardēsim, kur tad mēs liksimies pēc tam? Ko tad mēs darīsim? Būs jābrauc citur draudzes vērt vaļā. Liels sapnis + mazi darbi = svaidījums! Vienkārša matemātika.
Par maziem darbiem. Varbūt pārāk vienkārši tas izklausījās – uztaisījām evaņģelizāciju, atnāca pirmie cilvēki, atvērām pirmās mājas grupiņas… Es personīgi izveidoju līderu komandu, daudzus gadus reizi nedēļā katram zvanīju un stundu runājām. Divas dienas es pavadīju sazvanoties. Caur šo sazvanīšanos mēs risinājām dažādas problēmas, no kurām dažreiz mati cēlās stāvus. Tikai nesen, kādu gadu vai divus atpakaļ, es nolēmu zvanīt reizi divās nedēļās. Šobrīd lielākoties es nezvanu nevienam. Cik var zvanīt? Darbojieties! Ja kādam vajag, lai pats zvana, es esmu pieejams. Mazie darbi! Ja tu vēlies tā, lai paši dara, tad vispirms desmit gadus katru dienu tev pašam ir jāzvana viņiem. Jāaprūpē, ne jau tā vienkārši jāpiezvana. Ko es ar to gribu pateikt? To var redzēt, ka manā dzīvē ir kaut kāds svaidījums, un kaut kas notiek. Man, diemžēl, Dievs nav devis Bonkes vai Hina svaidījumu, bet kaut kāds ir un es vēlos to lietot.
Svaidījums tev ir, kaut dažkārt tu to neredzi un nejūti, jo vienkārši dari mazos darbus un sapņo lielus sapņus, un soli pa solim atnāk lielāka saprašana, jo svaidījums ir saistīts arī ar prātu un iemaņām. Tu vairāk sāksi strādāt un spēsi izmantot arī citu cilvēku palīdzību, pacelsi līderus un palīgus, un viss augs. Tas Kungs audzēs un svētīs. Kādam mūsu draudzes brālim bija insults, un tam ir fiziskas sekas. Viņš staigā arvien raitāk, jo viņam ir liels sapnis uzcelt lielu biznesu un ieguldīt finanses Dieva darbā. Ir sapnis, un viņš metodiski strādā ar nekustamajiem īpašumiem, mācās, apmeklē seminārus. Ir bijis jau pirmais nopietnais darījums, un viņš pienesa ziedojumu draudzes telpu remontam. Pagājis ir kāds gads, un tas nav viegli, jo ir nepieciešami šie mazie darbi. Ja tu saki, ka tev nav svaidījuma un nekas nesanāk, tev ir svaidījums! Ir jāstrādā un jāiet tik uz priekšu! Dievs šobrīd mums ir devis svaidījumu rīkot visu draudžu kopā sanākšanu reizi gadā Tautas lūgšanu sapulcē. Sapņojam to un darām! Viss ir ļoti vienkārši.
Mācītāja Mārča Jencīša sprediķi “Tev ir svaidījums” pierakstīja un rediģēja draudzes “Kristus Pasaulei” redakcija