Ieradumi, kas nosaka tavu likteni

Šodienas svētrunas tēma ir
„Ieradumi, kas nosaka tavu likteni”. Tēma, ko runāšu, ir aktuāla mums visiem. Pagājušajā nedēļā grupiņā pārrunājām Dieva vārdu, un kāds no līderiem minēja, ka „ja kristietis nepieder pie kādas konkrētas draudzes un ja viņam nav viens konkrēts mācītājs, viņš nevar augt, viņš nav nekas, un visa viņa ticības dzīve ir nožēlojama”. Doma bija tāda, ka tu vari staigāt pie praviešiem, vari internetā noklausīties kādu sprediķi, bet precīzi tavām vajadzībām atbilstošs Dieva vārds būs tikai tavā garīgajā ģimenē, tavā draudzē. Katrā draudzē ir savs eņģelis. Bībelē Atklāsmes grāmatā var lasīt, ka mācītāji ir nosaukti par eņģeļiem. Katrs mācītājs pārzina savas draudzes vajadzības – konkrēta draudze, konkrēta tautība, konkrēti cilvēki un grupa, konkrēta vieta, sejas un raksturi. Tieši šis mācītājs zina tavas vajadzības. Vārds, ko mācītājs ir saņēmis no Dieva un svētdienās sludina, pirmkārt, ir paredzēts savai draudzei. Tūristi no citām draudzēm nevar saņemt tieši to, ko viņiem vajag. Es nesaku, ka tur nav Dieva vārds, jo tas tur ir, bet precīzi to, ko tev vajag dzirdēt, tu nesaņem. Tikko kāds mūsu brālis liecināja, ka, ierodoties uz pirmo dievkalpojumu, viņš dzirdēja visu par sevi. Tieši tāpēc, ka viņš katru reizi nav kaut kur citur, bet vienā vietā, vienā draudzē, pie viena mācītāja un viena grupas vadītāja, viņa dzīve mainās. Tieši grupas vadītājs zina šī cilvēka vajadzības, jo es nevaru zināt visu draudzes cilvēku vajadzības. To visu es saku, jo vārds, ko šodien runāšu, ir tieši tev.

Svētrunas, kuras šeit runāju, es neizdomāju un „nepaņemu no zila gaisa”. Es vienmēr lūdzu Dievam, kas ir tas, kas man ir jārunā. Un tas, kādā veidā top sprediķi, reizēm notiek ļoti vienkārši – es parunāju pa telefonu ar grupu vadītājiem. Pēc sarunas es saprotu kādas problēmas ir grupā, cilvēkiem. Parasti ir tā, ka viena problēma nāk pār draudzi tā viļņveidīgi. Paiet kāds laika periods un draudzē visiem ir viena līdzīga problēma. Pēc kāda laika lēnām parādās cita problēma, kas pārņem visu draudzi. Runājot ar saviem līderiem, es zinu, kas notiek draudzē. Man nav jārunā ar katru atsevišķi. Klausoties cilvēka balss intonācijā, es saprotu, kā ir patiesībā. Piemēram, šodien darba sapulcē uzdodot jautājumu, kā iet, visi teica, ka labi. Ko tas nozīmē, ka visiem iet labi? Kāda man no tā ir informācija? Nekāda. Mēs esam pieņēmuši, ka mums iet labi, tāpēc mēs nekad neteiksim, ka mums ir slikti. Bet jāklausās ir balss intonācijā un pēc tā var pateikt, vai patiešām cilvēkam iet labi vai tomēr grūti. Bieži vien pēc intonācijas pat var pateikt, kas tā ir par problēmu. Tāpēc runātais vārds draudzē, pirmkārt, ir pašai draudzei, jo mēs precīzi nevaram zināt ciemiņa vajadzības.

Kurš no jums pēdējā gada laikā ir bijis kaut kur ārzemēs kā tūrists? Kā tu juties ārzemēs? Kā savējais vai kā tūrists? Kā viņi var zināt tavas vajadzības? Pagājušajā gadā bijām Čehijā. Tur vietām runā vāciski un vietām čehu valodā, bet es šīs valodas nezinu, un arī angļu un krievu valoda tur neder. Un nu centies tagad čehiem izskaidrot, ko tev vajag!

Draudze ir tava ģimene un šeit Dieva Vārds ir paredzēts tieši tev. Šodienas tēma ir „Ieradumi, kas nosaka tavu likteni”. Mums ir jāveido pareizi ieradumi, bet, lai viņus sāktu veidot, ir jāsāk darīt pareizas lietas tajā līmenī un tajā vietā, kur tu atrodies šodien. Ir jāsāk dzīvot pēc Dieva prāta, ir jāveido pareizi ieradumi, jo tieši tie nosaka tavu likteni – to cik daudz tu sasniegsi, kāds tu būsi, kāda būs tava dzīve. Ieradumus iespējams iegūt, tikai tos praktizējot. Tev ir arī negatīvi ieradumi. Mums visiem ir negatīvi ieradumi. Pat tiem cilvēkiem, kuri ir auguši kristīgās ģimenēs un audzināti pēc Dieva principiem, veidojas kādi negatīvi ieradumi. Tie veidojas no tā, ko tu dari ikdienā – ko tu klausies, ko tu runā un ko tu dari. Tu vienkārši kļūsti tāds. Mūsu raksturs veidojas no ieradumiem. Tev ir konkrēti ieradumi, kurus tu praktizē katru dienu, un tu esi pieradis tā dzīvot un rīkoties. Tu jau no bērnības esi audzināts tādējādi vai kā citādi un tev ir kādi labi vai slikti ieradumi, kuri veido tevi pašu. Tas, kā tu dzīvo, parāda to, kāds esi tu pats, kāda ir tava domāšana, kāda ir tava rīcība un ieradumi, un tas nosaka tavu likteni. Ieradumi nosaka tavu dzīvi – cik tā ir laimīga vai nelaimīga, bēdīga vai veiksmīga. Pats par sevi tāds jēdziens kā liktenis nemaz nav, jo likteni veidojam mēs paši, mūsu ieradumi, kuri ir vai nu Dievā vai ārpus Dieva darīti. Šie ieradumi var būt veidoti, kā Dievs to vēlās, kā mēs paši vēlamies, vai kā mums šādu domāšanas un rīcības veidu ir uzspiedis kāds cilvēks. Ja mēs rūpēsimies par to, lai veidotu pareizus ieradumus, tad šie negatīvie ieradumi, kas mums visiem ir, paši par sevi vienkārši izzudīs, Dievs paņems tos prom. Pirmkārt, rūpējies par pozitīviem ieradumiem. Sāc tos praktizēt, dari to ikdienā, pieliec pūles, strādā pie tā, līdz izveidojas ieradumi, pie kuriem vairs nav vajadzīgs pielikt pūles. Tu kļūsti tāds un tā ir tava dzīve, daļa no tās. Tu tā rīkojies un tas nosaka tavu likteni. Tātad, rūpējies par pozitīviem ieradumiem, un tad negatīvie atkritīs paši par sevi. Tas nenozīmē, ka nebūs jāstrādā pie negatīvajiem ieradumiem, taču, ja tu dzīsies pēc pozitīviem ieradumiem, sāksi tos praktizēt, negatīvie ieradumi izzudīs.

Izraēla tauta neizmainīja savu veco domāšanu, neizmainīja savus ieradumus pēc tam, kad Dievs izveda viņus no Ēģiptes zemes, un tā rezultātā viņi visi izmira tuksnesī. Viņi paturēja veco domāšanu, vecos ieradumus, viņi gribēja dzīvot pēc vecajiem ieradumiem un rezultātā izmira tuksnesī. Izdzīvoja tikai tie, kas mainīja savus ieradumus.

Ieradums ir kaut kas vairāk nekā tikai atkarība. Cilvēkam ir visdažādākie un pat visbanālākie ieradumi.

Piemēram, elementāri ieradumi, kas izraisa elementāras problēmas mūsu dzīvē:

1. Regulāra mielošanās ar saldumiem.

2. Smēķēšana.

Tā nav tikai atkarība, tas ir ieradums. Lai jūs labāk saprastu, es paskaidrošu sīkāk no savas pieredzes. Kad es, kristietis būdams, cīnījos, lai tiktu galā ar smēķēšanu, es sapratu, ka man ir vēlme pēc nikotīna, un tā ir atkarība. Tā bija iekšēja vajadzība – uzsmēķēt. Pirmā cigarete dienā vienmēr apreibināja un radīja labsajūtu; bet kāpēc tad es turpināju smēķēt arī pārējās cigaretes visas dienas garumā? Tās mani neapreibināja un neradīja labsajūtu, bet bija tikai pretīga garša mutē, plaušās. Kāpēc es to darīju? Es daudzu gadu garumā biju smēķējis paciņu dienā, – tās ir aptuveni divdesmit cigaretes dienā. Tu paņem cigareti un nepārtraukti liec viņu pie mutes, un tā staigā visu dienu. Tu pierodi cilāt roku, ieelpot un izelpot dūmus. Sākumā tu vienkārši ķer baudu, bet ar laiku izveidojas ne tik daudz vilkme pēc nikotīna, bet ieradums ieelpot, izelpot dūmu, ieradums cilāt roku. Es sapratu, ka man, iespējams, pat ir spēcīgāks ieradums veikt šo rituālu – cilāt roku, ieelpot un izelpot dūmus, nekā pati vilkme pēc nikotīna. Lūk, ieradums! Tev šķiet, ka tu nevari bez nikotīna, nē, tu vari, bet tev ir grūti pārvarēt ieradumu. Un smēķēšana izraisa problēmas gan pašam cilvēkam, gan viņa ģimenei, gan apkārtesošajiem cilvēkiem. Tiem cilvēkiem, kuri ir pavisam nosmēķējušies dzelteniem zobiem un pirkstiem, šis ieradums ir pavisam smags. Smēķētājiem smird elpa. Un, ja vēl viņi iedzer alu, tad šī smaka ir neizturama. Nav patīkami sarunāties un uzturēties kopā ar smēķētājiem.

3. Nagu graušana.

Zinu, ka kādiem no jums ir šāds ieradums. Ja paskatās uz rokām to var redzēt – jo nagi ir nolauzīti, nosūkāti. No kurienes šie ieradumi? Kāda jēga no tā? Vai tas sagādā kādu kaifu? Iesaku jums nomazgāt rokas, pirms jūs sasveicinoties paspiežat kādam roku. Arī mazi bērni mēdz sūkāt pirkstu. Ja vecāki neieaudzina un nepanāk to, ka bērni nezīž savus pirkstus, viņiem deformējas zobi un sakodiens. To izdara nelāgs ieradums. Mazi bērni nevar paši saprast, kas ir labs un kas nav, tāpēc vecākiem tas ir jāieaudzina.

4. Neiešana laicīgi gulēt.

Elementāra problēma, ar kuru var saslimt jau bērnībā.

5. Brokastu neēšana.

Brokastis ir pati svarīgākā ēdienreize pieaugušajam. Ja tu neēd brokastis, tas ir slikts ieradums, ko, iespējams, tu esi ieguvis jau bērnībā.

6. Kādu atsevišķu pārtikas produktu neēšana.

Organismam ir nepieciešami dažādi pārtikas produkti. Piemēram, man bērnudārzā lika dzert kefīru ar kunkuļiem. Pēc tam ilgu laiku es kefīru nedzēru, bet tagad, kopš esmu ar Dievu, es atkal dzeru kefīru. Tas man ir vajadzīgs, jo ir veselīgs. Nav svarīgi, kas tev patīk vai garšo, tev vajag to, ko tev vajag.

7. Pārāk maz svaiga gaisa.

Varbūt tev ir ieradums vēdināt istabu vienu reizi gadā? Varbūt tev ir ieradums atnākt tikai uz dievkalpojumu, bet pārējo laiku sēdēt mājās, slēgtā telpā? Tas var izraisīt veselības problēmas. Cilvēkiem ir akūti vajadzīgs svaigs gaiss.

8. Ieradums apmeklēt solāriju.

Solārijs nav veselīgs. Ej saulē un sauļojies, kamēr vēl tā ir! Es nesaku, ka, aizejot vienu vai pāris reizes uz solāriju, notiks kaut kas slikts, bet es runāju par cilvēkiem, kuri ir slimi un pat ziemā staigā „kā nēģeri”. Tas ir ieradums – visu laiku būt brūnam un apmeklēt solāriju. Šobrīd arī es esmu brūns kā indiānis, bet es neesmu bijis uz solāriju. Es vasarā izmantoju brīvo laiku un pavadu to pludmalē. Neaizmirsti, ka nemaz nebūt saulē arī nav labi. Saule mums arī ir vajadzīga. Ja tev visu laiku ir pumpas, tad aizej pasauļojies, tu redzēsi, ka varbūt tās pazudīs.

9. Ieradums netīrīt zobus.

Īpaši tas izveidojas bērniem, kurus vecāki nav disciplinējuši un likuši tīrīt zobus. Sekas ir daudz briesmīgākas nekā smēķētājiem gan runājot par zobu stāvokli, gan par elpas svaigumu.

10. Pārmērīga datora un telefona lietošana.

Es redzu, ka arī draudzē, dievkalpojuma laikā jaunāka gada gājuma cilvēki spēlējas ar mobilo telefonu. Ja viņš dievkalpojumā darbojas ar telefonu, tad arī mājās viņš dara to pašu. Viņš visu laiku sēž telefonā. Viņš ir slims, tā ir atkarība, un to vajag ārstēt. Man arī dažkārt vajag paturēt telefonu un padarboties ar to vai pieiet pie datora, ja neesmu bijis ilgu laiku. Man arī ir ieradumi, bet es cenšos tos kontrolēt un darīt tikai to, ko tur vajag darīt un tikai reizēm to, ko nevajag.

11. Pārmērīga strādāšana.

Darbaholisms. Labi, ja tev ir galva uz pleciem un tu strādā kaut ko, no kā ir rezultāts. Bet, ja tu strādā tikai strādāšanas pēc, lai aizmirstos, nebūtu mājās vai citu iemeslu vadīts, tad tas ir nelāgs ieradums.

12. Ieradums nestrādāt.

Tā arī ir problēma.

Ieradumi nosaka tavu likteni. Arī šīs mazās problēmas summējas, reizinās un atņemas, un tas nosaka un vada visu tavu dzīvi. Un ir daudz nopietnākas lietas, par kurām ir jādomā, ne tikai šīs, kuras tikko minēju. Ieradums neveltīt laiku bērniem vai atļaut viņiem skatīties internetā visu, ko viņi vēlās, iet kur grib un runāt ar ko vēlās. Tas ir nelāgs ieradums, un no tā noteikti būs problēma. Tas noteiks tavas ģimenes dzīvi un tavu likteni, tavu dzīvi.

Jēzum bija ieradumi. Tikko mēs noskaidrojām, ka ir dažādi ieradumi, kuri veidojas no tā, ko mēs praktizējam. Soli pa solim tu sāc praktizēt un veidot ieradumu, kas veido tavu dzīvi. Bet mūsu uzdevums ir veidot pozitīvus jeb pareizus ieradumus. Un, kad mēs tādus veidosim, šie negatīvie ieradumi atkritīs. Pie dažiem būs jāpiestrādā mazāk, bet pie dažiem vairāk, bet kopumā tie zaudēs nozīmi. Mēs uzvarēsim!

„Tā Viņš nonāca Nacaretē, kur Viņš bija uzaudzis, un pēc Sava ieraduma Viņš sabata dienā iegāja sinagogā.” (Lūkas 4:16)

Jēzum bija ieradums. Tas nebija tā vienkārši, ka man šodien ļoti gribās iet uz dievkalpojumu. Jēzum bija ieradums katru svētdienu iet uz dievkalpojumu. Viņa gadījumā tā bija sestdiena un sinagoga, uz kuru Viņš devās, – tur notika ebreju dievkalpojums. Jēzum bija pareizi un labi ieradumi, kuri formēja Viņa dzīvi un Viņa likteni. Viņš ir pasaules uzvarētājs! Viņš ir numur viens!

„Un izgājis Viņš gāja pēc Sava ieraduma uz Eļļas kalnu, un Viņa mācekļi Viņam gāja līdzi.” (Lūkas 22:39)

Jēzum bija ieradums divvientulībā pavadīt laiku ar savu Debesu Tēvu. Viņš darīja to regulāri. Viņš uzkāpa kādā kalnā, Viņš gāja vietā, kur nav cilvēku, un pavadīja laiku ar Dievu. Viņš ņēma līdzi arī Savus mācekļus, un Viņam bija ieradums ne tikai lūgt Dievu, bet arī pavadīt laiku ar mācekļiem. Lūk, ieradumi, kas bija Jēzum, un tādu bija daudz, bet šie ir svarīgākie. Nekad neatstāj Bībeli, lūgšanu, draudzi! Lūk, ieradumi, kas ir jāveido, un kāpēc ir svarīgi ņemt līdzi uz dievkalpojumiem mazus bērnus, nevis sūtīt viņus uz svētdienas skolām. Bērni jāiemāca sēdēt šeit, draudzē. Viņiem ir jābūt ieradumam nevis skraidīt kaut kur, bet sēdēt dievkalpojumā. Pēc tam viņam visu mūžu būs ieradums sēdēt dievkalpojumā. Arī tad, ja viņš sabuntosies un būs kaut kur citur, šis ieradums viņam būs palicis, un viņš gribēs to darīt. Savā ziņā tā ir atkarība. Pareizs, labs ieradums, kas tiek ieaudzināts, ir lasīt Bībeli. Lūk, tāpēc bērniem ir jāmāca patstāvīgi pašiem lasīt Bībeli, ne tikai kopā ar vecākiem. Ir jāveido ieradumi. Lūk, kāpēc mums katram ikdienas ir jāpraktizē Bībeles lasīšana un studēšana, jo veidojas ieradums, kas formē tavu likteni. Lūk, kādus ieradumus tev vajag.

Jēzus pastāvīgi bija kopā ar saviem mācekļiem.

„Un, no turienes cēlies, Jēzus nāk Jūdejas robežās, gar Jordānas otru pusi; un ļaudis nāca atkal kopā pie Viņa, un Viņš, kā parasts, tos atkal mācīja.” (Marka 10:1)

Jēzus ieradums bija mācīt, aprūpēt, sludināt un dziedināt, pavadīt laiku kopā ar cilvēkiem, ar mācekļiem. Ieradums evaņģelizēt un mācīt. Veido ieradumus! Sāc stāstīt cilvēkiem par Kristu, vest viņus pie Dieva! Veido ieradumu aprūpēt cilvēkus, būt ar viņiem kopā, celt cilvēkus. Visi šie ieradumi ir jāveido, jo tie neatnāk paši no sevis. Tu vari būt tāds, kāds tu gribi būt! Mēs katrs varam būt tādi, kādi mēs vēlamies. Tikai mums ir jāveido pareizi ieradumi, un tad mēs būsim tādi, kādi mēs gribam. Zini, ka veci cilvēki, kad viņiem vairs nav bērnu un viņi ir gandrīz vieni vai visi viņus ir atstājuši, viņi ņem kādu mājdzīvnieku, piemēram, sunīti, jo viņiem vajag kādu, par ko rūpēties. Parastai tie nav lieli suņi, bet gan mazi un, kad sunītis nomirst, tad pēc dažām nedēļām nomirst arī šis vecais cilvēks, jo viņam vairāk nav, par ko rūpēties. Tā Dievs mūsos ir ielicis, ka mums katram ir vajadzīgs kāds cilvēks vai cilvēki, par ko rūpēties. Un tam ir jākļūst par ieradumu. Šīm rūpēm ir jābūt kaut kam cēlākam par rūpēm par mājdzīvnieku. Dievs tik ļoti ir pasauli un cilvēkus mīlējis, ka nomira pie krusta un augšāmcēlās. Viņš mīlēja cilvēkus! Veido pareizu ieradumu runāt ar cilvēkiem par Dievu. Sāc tos praktizēt! Nekad nekas nenotiks, ja tu nesāksi praktizēt šīs lietas! Dievs ir labs!

Ieradumi, kas ir jāattīsta:

1. Evaņģelizācija.

2. Mācekļu celšana un audzināšana.

3. Pašizaugsme.

Tev pašam ir jāveido ieradums lasīt grāmatas, turklāt tādas grāmatas, kas ir vajadzīgas tavai izaugsmei, lai sasniegtu konkrētus mērķus. Un ne tikai lasīt šīs grāmatas, bet arī praktizēt to, kas tur rakstīts.

Veido ieradumu visu savu dzīvi mērķtiecīgi strādāt vienā virzienā. Tev ir jākļūst par veiksmīgu cilvēku pēc savas būtības, un tavu būtību nosaka tavi ieradumi. Tas, kas tu esi, nosaka tavi ieradumi. Praktizē, veido ieradumus būt mērķtiecīgam cilvēkam un nepārtraukti strādā šajā virzienā. Mūsu draudzē visiem ir mērķi. Tam ir jābūt tavā būtībā! Ieradums nepārtraukti darboties. Bet nevis šur un tur kaut kā, bet darboties pareizi konkrētā virzienā. Mēs zinām, kas mums ir jādara dvēseļu glābšanas darbā, grupiņu un draudzes celšanas darbā, personīgajā dzīvēs, savās finansēs.

Labāk ir lasīt grāmatas, nekā skatīties televizoru. Izvēloties televizoru, mēs skatāmies to, ko mums piedāvā citi. Televīzija tev dod to, ko tā grib, un tu to skaties. Grāmatas rosina tavu iztēli, un tu domā pats. Televizors parāda tev visu priekšā, bet lasot grāmatu, tev viss jāiztēlojas pašam. Tas, ko tev piedāvā televīzija, ir ļoti maz no tā, kas tev tiešām ir noderīgs. Svētīgāk ir lasīt grāmatas. Es nesaku, ka nevar paskatīties kādu labu filmu, var, bet, ja tu dzīvo no seriāla uz seriālu un no televīzijas vien, tad tavā galvā nav nekā laba, un tas ir nelāgs ieradums. Nomaini to uz grāmatu lasīšanu! Grāmatas lasīt tev nav laika, jo tu skaties TV? Tie, kas nelasa grāmatas, parasti skatās televizoru.

Ļoti svarīgs ieradums, kas ir jāpraktizē un jāiegūst, ir sava prāta kontrolēšana! Tas nenozīmē tikai vienreiz savaldīties, vienreiz nokontrolēt savas domas vai izdarīt kādu izvēli. Tev ir jābūt ieradumam nepārtraukti būt nomodā. Tu zināji, ka cilvēki iemācās arī gulēt stāvus? Es personīgi padomju armijā redzēju, kā cilvēki gulēja stāvus. Šis cilvēks stāvēja ar atvērtām acīm, bet viņš nereaģēja. Cilvēki pielāgojas būt nomodā dažādos apstākļos. Tev ir jāiemācās būt nomodā un kontrolēt savu prātu nepārtraukti. Ko tu redzi, un ko ar to darīt. Ko tu dzirdi, un ko ar to darīt. Pieņemt vai nepieņemt? Galvā nepārtraukti notiek darbs.

Svarīga lieta ir tā, ka tev ir jāattīsta ieradums attīstīt savu biznesu, savu lietu. Tev beidzot ir jāatstāj verga domāšana, jo vergs nedomā, bet ņem to, ko piedāvā, un kalpo kādam, – tā ir verga domāšana. Manā Bībelē ir rakstīts, ka Dievs apsola tiem, kas tic uz Viņu, ka Viņš noliks viņus par galvu un nevis par asti, tā ka viņi aizdos, bet paši neaizņemsies. Lūk, tāda ir mana filozofija, un es gribu, lai tu sāc attīstīt ieradumu pašam pelnīt, nevis ka kāds kaut ko izdomā tavā vietā. Viss, ko tu māki, ir paklausīt šefam un kaut ko izrakt vai nokrāsot? Padomju laikā mani vecāki mani vasarā sūtīja strādāt kolhozā. Mums bija jākrāso. Ko iedeva, to darījām. Es gribu, lai tu sāc sev veidot ieradumu būt patstāvīgam. Jo īpaši, ja tu esi jauns cilvēks. Tev viss vēl priekšā. Sāc attīstīt biznesa domāšanu jau tagad. Un nedomā, ka jāiet strādāt pie kāda. Ja nu vienīgi īslaicīgi, lai sasniegtu savus mērķus. Cik gadus es mācu par biznesa principiem? Cik ilgi es mudinu ikvienu sākt savu biznesu?

Pasaki tikai, ka šis sprediķis nav domāts tieši tev! Ir tāda slimība – vergu slimība, vergošana citiem. Tas ir tad, kad tavā vietā kāds cits visu izdomā, un tev atliek tikai paklausīt jeb darīt visu, ko tev saka. Ir viegli tā dzīvot, kad kāds visu izlemj tavā vietā, – cik maksāt tev naudu un cik „nogriezt” tev naudu, cik stundas tev strādāt un kad tev strādāt, kad tu iesi atvaļinājumā un kad tu neiesi atvaļinājumā. Viss, kas tev vajadzīgs, ir piecelties no rīta, aiziet uz darbu, izdarīt, ko kāds pateica un atnākt atpakaļ mājās. Tu vari neparko nedomāt un iztikt no tā, ko tev atsviež.

Godīgi atzīsties sev, vai tu tiešām esi savas dzīves noteicējs? Vai tu tiešām esi iegājis Dieva apsolījumos visā pilnībā? Gadi iet uz priekšu, un, jo vairāk cilvēkam ir gadu, jo „cietākas” smadzenes paliek. Es gribu, lai tu uzsāc savu biznesu, gribu, lai tu to izdari, it īpaši tas attiecas uz manu komandu! Es gribu, lai katrs uzsāk savu patstāvīgu nodarbošanos. Kāpēc tad tev ir Dievs vajadzīgs? Varbūt tev bieži ir pat jāaizņemas nauda? Tev ir nepietiekamība? Lūk, atbilde! Sāc kaut ko darīt.

Tu zini, kas ir depresija? Zini, no kā tā veidojas? Es tev tūlīt izstāstīšu. Un to neesmu izdomājis es pats, tā jau ir sen visiem zināma lieta, pameklē internetā, palasi, ko saka psihologi, atsevišķās lietās viņi ir diezgan gudri. Depresija, tas ir vājprāts, – cilvēks pat sāk domāt par pašnāvību, un, ja no tās netiek ārā, tās ir dzīves beigas. Cilvēks spēj tikai eksistēt, kļūst par pelēcību. No kā veidojas depresija? Tās ir elementāras lietas, – cilvēka dzīvē trūks pareizu ieradumu. Tu vari nākt pie mācītāja un teikt: „Mācītāj, man ir depresija, aizlūdz par mani”, taču noteikti tam visam ir iemesli. Un ir muļķīgi nākt pie mācītāja vai pie kāda cita pēc palīdzības. Tev pašam vajag izmainīt ieradumus savā dzīvē.

Depresijas cēloņi:

1. Fizisku vingrinājumu trūkums.

Cik daudziem no mums nodarbojas ar sportu? Es neredzu citu izeju, kā piespiest jūs skriet un kustēties. Mazkustīgums rada nomāktību. Un cik reizes es to jau esmu teicis? Smadzenes ražo vielas, kas gādā par mūsu labsajūtu, un tās ir serotonīns un dopamīns. Pat 40 minūšu ilga vingrošana palīdz smadzenēm vairāk ražot šīs vielas, kuras uztur cilvēku aktīvu un labā omā. Un visi šie audi, ko tu sportojot noārdi, pēc tam atjaunojas, un tu esi svaigs kā gurķītis. Ja tu nesporto un nekusties, audi noārdās, irst, bet neatjaunojas. Bet tā ir tava izvēle, tu vari arī neko nedarīt.

2. Nepareiza ēšana.

Ir jāēd normāli, jābūt normālām brokastīm, nav vajadzīgas diētas, aizmirsti par tām! Ēd nelielas porcijas vairākas reizes dienā, nevis vienu reizi dienā „pierijies”. Cilvēkam ir vajadzīgi omega 3 vitamīni jeb zivju eļļa. Tagad tās ir kapsulas, nav jādzer šķidrā veidā, nav jāmokās, jo nejūt nepatīkamo garšu. Cik daudzi no mums to zina, bet nedara? Ja tu katru dienu ēd zivis, tad tev nevajag dzert zivju eļļu. Visiem ir labi zināms, ka pareiza ēšana sniedz labumu ne tikai ķermenim, bet arī tavam prātam, arī tāpēc omega 3 saturošu pārtiku mēdz dēvēt arī par „smadzeņu barību”. Kā tu vari iegūt labus ieradumus, pilnvērtīgi dzīvot, ja tavs prāts ir nomākts un nestrādā? Lai tev viss izdotos, ir jāstrādā, pirmkārt, tavam prātam, visam jābūt līdzsvarā. Mūsu organisms pats nespēj ražot šīs taukvielas, tāpēc tās ir jāuzņem ar pārtiku, un, ja šī pārtika netiek uzņemta pietiekamā daudzumā, tad smadzenes paliek viegli ievainojamas. Ēdiet veselīgi un jūsu prāts būs vesels!

3. Nepietiekams miegs.

Cilvēkam ir nepieciešams veselīgs miegs, vismaz septiņas līdz deviņas stundas diennaktī. Kas notiek, kad cilvēks guļ par maz? Prāts nedarbojas, un cilvēks nespēj efektīvi veikt savus pienākumus un darbus, tas savukārt rada stresu. Un tu zini, ko dara stress? Neļauj tev gulēt. Kad cilvēkam ir stress, viņš nevar normāli aizmigt. Veidojas apburtais loks. Un cilvēks dzīvo kā murgā. Attīsti sev ieradumu iet laicīgi gulēt un nedomā aplami, ka tu, mazāk guļot, spēsi vairāk izdarīt. Aizmirsti, tās ir muļķības! Tu izdarīsi daudz vairāk, ja tu būsi izgulējies un ar gaišu prātu. Es nesaku, ka obligāti agri jāiet gulēt tad, kad ir vajadzība savilkt kaut kādus galus kopā, uzrakstīt atskaites vai ko citu, – no vienas negulētas nakts nekas nenotiks -, bet tas nedrīkst būt pastāvīgi. Nepilnīgs miegs rada nopietnas problēmas gan prātā, gan visā tavā dzīvē, arī veselībā.

4. Izolēšanās.

Tas ir tad, kad cilvēks izolējas no sabiedrības. Kad tev nevajag mājas grupiņu, nevajag uz draudzi nākt un nekādu komunikāciju pa telefonu ar savu līderi tev nevajag. Izolējies un depresija turpat klāt vien būs. Mēs kā draudze un kā ticīgi cilvēki  nedraudzējamies ar ko pagadās, bet mēs izvēlāmies cilvēkus, ar ko draudzēties. Mēs izvēlamies sabiedrību, kurā kopā pavadīt laiku. Ja tu vēlies izolēties, tad nākamgad, kad Jāņos mēs brauksim uz sadraudzības pasākumu, nebrauc, jau tagad ieraksti plānotājā, ka tu nebrauksi, tev to nevajag, izolējies, un depresija būs klāt. Vai arī izvēlies citus draugus, kuri tavu depresiju aizlāpīs ar alkoholu un amorālu dzīvesveidu. Tad noteikti depresija tev ir garantēta.

Cik mums draudzē ir tādas grupiņas, kur ir tikai viens cilvēks? Cik ilgi cilvēks var nākt uz grupiņu, kurā ir tikai viens cilvēks? Tie, kuriem ir tikai viens vai neviena cilvēka grupiņā, padomājiet par saviem cilvēkiem! Tev ir labi, jo tu apmeklē savu grupiņu pie sava līdera un pie saviem draugiem. Bet pie tevis jānāk cilvēkam, kur esi tikai tu un viņš, divatā, vienu mēnesi, divus mēnešus, trīs… Padomā, vai tā nav izolācija šim cilvēkam? Tev ir sadraudzība, bet viņam nav. Vai nu parūpējies, lai tavā grupā ir vismaz 4-5 cilvēki, vai taisi ciet to grupiņu. Parūpējies par to, lai tur ir vairāk cilvēku, neesi egoists. Vai nu atved cilvēkus, lai ir draudzība grupiņā, vai nu taisi to ciet. Tev ir jāvairojas. Labi, mēnesi vai divus tev tā var būt, bet nevis ilgstoši. Ja tu ieplāno iet uz dievkalpojumu, tu arī aizej, vai ne? Tātad tu nevari neaiziet uz dievkalpojumu, ja nav pasaules gals. Tātad, ja tu cel savu grupiņu, tu cilvēkus evaņģelizē, tu lūdz par viņiem, tu sper šos soļus, tu uzcelsi savu grupiņu? Ja ilgu laiku tavam darbam nav rezultāts, tu ej vai tu neej? Caur kurieni tu ej, ka tu nevari aiziet līdz galam un uzcelt savu grupiņu? Tātad, ja tu visu dari pareizi, un tu patiešām dari, tad tu arī izdari. Ja es daru, tad es izdaru un man nav nekas neiespējams, jo es esmu galva un nevis aste. Āmen!

5. Negatīva domāšana.

Tev ir jāizveido ieradums kontrolēt savu galvu. Nedomā par to, ko tu nevari izdarīt, domā par to, ko tu vari izdarīt! Tu domā par kaut kādām kļūdām, kuras esi pieļāvis, ko par tevi padomās citi, kā tu tā varēji izgāzties? Koncentrējies uz pozitīvo, sper nākamo soli, aizmirsti par neveiksmēm, izdari kaut kādus secinājumus, bet ej tālāk. Negatīvā domāšana ir viens no lielākajiem depresijas cēloņiem. Tās ir domas par kaut kādiem draudiem, ka nepārtraukti tev kaut kas var notikt. Ja tu nepārtraukti domāsi šādas lietas, depresija būs garantēta. Nebūs nekādas izaugsmes un beigu galā tu nonāksi pie verga domāšana. Nomākts prāts, kas nespēj adekvāti rīkoties,  ir ļoti slikts ieradums.

Ir dažādas lietas, par ko mums nevajadzētu domāt un par ko vajadzētu, bet šodien runāšu vairāk tikai par vienu no tām – par verga domāšanu, kas tas tāds ir.

„Vai mēs jau tev Ēģiptē neteicām: atstājies no mums, lai varam vergot ēģiptiešiem; jo tas mums būtu bijis labāk – vergot ēģiptiešiem nekā mirt tuksnesī.” (2. Mozus grāmata 14:12)

Izraēlieši tiek izvesti no Ēģiptes. Izvesti no verdzības, kur viņus sita, pazemoja, viņi vergoja par grašiem, par vēdera tiesu. Ceļā uz brīvību ir pirmās grūtības pie jūras, pakaļ dzenas faraona karaspēks, un ko viņi saka? „Mums neizdosies, mēs mirsim, mēs gribam atpakaļ vergot!” Viņu domāšana nav izmainījusies. Viņi ir izvesti, ir pieņēmuši Jēzu par savu Glābēju, bet ir jāizmaina sava domāšana un ieradumi. Jo tieši tie noteiks likteni un tavu dzīvi, kāda tā būs. Paiet neilgs laiks, piecpadsmit dienas, un viņi grib ēst. Visa Izraēla bērnu draudze sāk kurnēt pret Mozu un Āronu tuksnesī. Un Izraēla bērni teica viņiem:

„Un visa Israēla bērnu draudze kurnēja pret Mozu un Āronu tuksnesī. Israēla bērni teica viņiem: “Kaut Tā Kunga roka būtu likusi mums mirt Ēģiptes zemē, kad mēs vēl mitām pie gaļas podiem un mums bija maizes papilnam, ko ēst; jo jūs mūs esat izveduši šai tuksnesī, lai visa draudze mirtu badā.”” (2. Mozus grāmata 16:2-3)

Visi šie cilvēki arī nomira tuksnesī, 40 gadu laikposmā, izmira, un palika dzīvi tikai Jozua un Kālebs, kuri bija izmainījuši savu domāšanu, kuri neredzēja sevi kā vergus, bet kā tos, kuri paši valda pār savu dzīvi. Ir jātiek galā ar vergu domāšanu.

„Un Tas Kungs tev atvērs Savu labumu krātuvi, debesis, lai dotu savā laikā lietu tavai zemei un svētītu visu tavu roku darbu, un tu aizdosi daudzām tautām, bet pats neaizņemsies. Un Tas Kungs tevi noliks par galvu, bet ne par asti, un tu būsi arvien augšā un nekad lejā, ja tu klausīsi Tā Kunga, sava Dieva, baušļiem, ko es tev šodien pavēlu turēt un pildīt.” (5. Mozus grāmata 28:12-13)

„Svešinieks, kas mīt tavā vidū, celsies pār tevi augstāk un augstāk, bet tu grimsi zemāk un zemāk. Viņš tev aizdos, bet tu viņam neaizdosi, viņš būs galva, bet tu būsi aste.” (5. Mozus grāmata 28:43-44)

Tas ir tas, ko es tev vēlos pateikt. Es runāju par pašnodarbinātību, ne tikai strādāšanu pie kāda darba devēja. Vai Bībelē nerunā par to, ka, ja tu esi izvests brīvībā, ir jāizmaina sava domāšana un jāsāk pašam domāt, lai iegūtu finansiālu neatkarību? Jo darba devēji, pie kuriem tu strādā, ļoti lielā mērā kontrolē tavu dzīvi. Tas nenozīmē, ka tu esi bezdievis, tas nozīmē, ka viņi zināmā mērā patur tiesības uz tevi, jo tu neesi izmainījis savu domāšanu. Tu joprojām domā kā vergs, jo tu no bērnības esi tā audzināts. Tad tu izaudz, tevi ieliek kaut kādā profesionālā vidusskolā, tu kļūsti par kaut kādu atslēdznieku, kaut ko tev iemāca, tu būsi konditors, tu cepsi bulciņas, tad tu meklē darbu, ej praksē par brīvu, tevi izmanto, sāc strādāt, un maksā tev 200 – 300 eiro, tā tu arī visu dzīvi cepsi bulciņas. Bet par nopelnīto niecīgo samaksu tev būs jāsamaksā dzīvoklis, rēķini, desmitā tiesa un vēl visādas vajadzības. Un ar šādu domāšanu tu raksi sev aizvien dziļāku grāvi. Es nesaku, ka tas ir slikti, nesaku, ka tas ir galīgi bezjēdzīgi, bet, manuprāt, tas nav tas, ko vēlās Dievs. Es gribu, lai tu sāc savu biznesu, un jau nākamnedēļ! Es nesaku tev, ka Dievs man to saka, bet es to gribu, jo es domāju, ka Dievs to grib. Svešinieks aizdos, un tu neaizdosi, nē! Tu aizdosi un svešinieks neaizdos, varbūt arī neaizdosi nemaz, atsevišķos gadījumos, protams, aizdosi, bet noteikti ne bomzim, kurš diedelē naudu kārtējam aliņam.

Es tev izklāstīšu savu skatījumu par verga domāšanu. Mūsu draudzē ir mācība, un biznesa pamatprincipi arī ir mācīti. Bet kas ir tas, ko daudzi no mums grib? Detalizētus norādījumus: viens solis uz priekšu, tagad man pa labi jāgriežas, tagad te, pussolis, tagad pa kreisi, – tad, kad tevi kāds vada pēc detalizēta plāna. Viss, kas tev vajadzīgs, ir pamats, ko mācīju, un smadzenes! Ja tev vēl vajag, tad noklausies sprediķi vēlreiz, – par desmito tiesu un biznesa pamatprincipiem, bet pārējais tev ir jādomā pašam! Vajadzīgās grāmatas konkrētā sfērā ir jāmeklē pašam, jāmācās un jādara viss pašam. Un lielais aizbildinājums, ka tu konkrēti nezini, ko darīt, tev nelīdzēs; tev neviens neteiks priekšā, ko darīt. Es zinu, ko tu vari tagad domāt šādi: „Mums jau viens nagu modelēšanas meistars ir, vēl viens nagu modelēšanas meistars ir, mācītājs taču teica, darīt to, kas citiem labi sanāk, tev man arī sanāks!”. Tad rodas trešais nagu modelēšanas meistars, un visbeidzot visa draudze ir pilna ar nagu modelēšanas meistariem.

Tev smadzenes pašam ir? Kas tas būtu, ko tieši tu varētu darīt? Ka tikai pašam nekas nebūtu jādara, ka tikai palikt savā komforta zonā, vai ne? Vienam mazvērtība, vienam nepiedošana, vienu bērnībā daudz sita un izmantoja, – tās visas ir tikai atrunas! Jo, ja tu esi šeit jau kādu laiku, tev nevar būt nekādu aizbildinājumu, jo mums ir inkaunteri, visas tavas kaites tiek dziedinātas, un, ja tu kaut ko nevari sākt, tā ir tava paša vaina, jo tu vienkārši nedari to. Vismaz sludinājumu ieliec ss.lv interneta vietnē! Ieliki, un speciāli rakstīji tā, lai neviens nesaprot, lai neviens nepiezvana?

Tie, kuri grib vēl vairāk norādījumus un skaidrību, kā veidot savu biznesu, vairāk, nekā es mācu skolā, tie ir potenciālie darba ņēmēji, un tādi viņi arī paliks. Bet tie, kuri ņem to, ko es mācu un sāk paši domāt, sevi pilnveidot konkrētā virzienā un darīt to, ko māca, tie ir darba devēji. Kas tu gribi būt? Galva vai aste, darba ņēmējs vai darba devējs? Ja gribi būt galva, tad ņem un dari. Vai tiešām tik grūti ir ielikt sludinājumu?

Viena mūsu draudzes māsa jau daudzus gadus ir ar mums kopā, un ilgi viņa „neko nevarēja”: „Nu, ko tad es, tas nav man! Ko es teikšu, kad man piezvanīs cilvēks pēc sludinājuma? Es jau neko nevaru, ko es varētu sākt darīt?” Bet viņai ir labas angļu valodas zināšanas, tikai viņa pati laikam par to nezināja vai negribēja zināt, baidoties uzsākt savu biznesu, baidoties no nezināmā. Tā ir verga domāšana.

Varētu uzskaitīt daudzus iemeslus, kāpēc daudzi no mums neuzsāk savu biznesu. Varētu pat atsevišķu sprediķi nolasīt ar nosaukumu, „Iemesli, kāpēc es neuzsāku savu biznesu”.Mums pat nevajag vārdu ‘bizness’, sākumā pietiks ar pašnodarbinātā statusu. Kad tu uzsāc savu lietu, par biznesu to varēs saukt tikai tad, kad jau pie tevis sāks strādāt darbinieki. Bet tā jau būs cita opera.

„Ja esi aicināts, vergs būdams, neskumsti par to! Bet, ja vari kļūt brīvs, tad labāk kļūsti.” (1. Korintiešiem 7:21)

Ko darīt tādiem cilvēkiem, kuri ir vergi bijuši, cilvēkiem, kuriem vienmēr ir bijis īpašnieks jeb priekšnieks? Pāvils saka, ka, ja tu esi aicināts, un tu strādā smagu darbu, tev nemaksā tik daudz, cik gribētos, izaugsmes iespējas nekādas, bet ja tu vari kļūt brīvs un sākt savu nodarbošanos, tad labāk sāc to.

„Jo, kas ir aicināts par Tā Kunga mācekli, vergs būdams, tas ir Tā Kunga atbrīvots; tāpat, ja kas aicināts, brīvs būdams, tas ir Kristus vergs.” (1. Korintiešiem 7:22)

Pāvils saka – nav svarīgs tas stāvoklis, kāds tev ir šobrīd, jo:

„Jūs esat dārgi atpirkti, netopiet par cilvēku vergiem.” (1. Korintiešiem 7:23)

Vai tu nejūties savā darbavietā kā vergs? Ja tu esi ārzemēs un klausies šo sprediķi, vai tu nejūties kā vergs savā darbavietā? Jums ir brīnišķīgi priekšnieki, jums vienmēr dod atvaļinājumu, jums maksā pilnu algu, tev pietiek visam, tev savs darbs ļoti patīk, tev ir neierobežotas izaugsmes un peļņas iespējas? Tev ir neierobežotas iespējas pašam pilnveidoties savā darbā? Tu vari rakt un vari nerakt? Tas nenozīmē, ka absolūti katram ir jāatstāj savs darbs un jāsāk savs bizness. Ja tu strādā, piemēram, valsts darbā, kur tiešām ir izaugsmes iespējas, tad tev ir jāiet uz to, lai tu savā darbā iegūsti autonomiju. Nevis tā, ka tev visu nosaka kāds cits, kā armijā. Pretējā gadījumā visu dzīvi tevi kāds izrīkos.

Lūk, daži iemesli, kāpēc tu neklausi un neej tālāk dažādās sfērās, īpaši finansiālajā sfērā:

1. Ieradums gaidīt, lai citi cilvēki norāda tev un pat piespiež tevi darīt kaut ko, un pasaka tev, kad darīt un ko darīt.

Tu pats neesi spējīgs izdomāt, tu pat nedomā. Tu esi pie tā pieradis, ka tev vajag kādu, kurš pasaka tev, kurš nosaka, kurš disciplinē tevi, tev nepārtraukti vajag vagaru, kurš staigā tev pakaļ. Tev nepārtraukti vajag kādu, kurš tev diktē, ko darīt un kā darīt. Bija tāds sprediķis ar krievu vārdu bidla par cilvēkiem, kuri pasi nespēj padomāt.

2. Tu negribi izjaukt ierasto vidi, komfortu, kurā tev ir zināmas prognozes un miers.

Tikos tu iesi uz darbu, tikos atpakaļ, tev pateiks to un šo, tu visu zini, viss ir viegli prognozējams. Ja tu uzsāksi savu biznesu, tev pašam būs jāsāk lemt un pašam dzīvot, – tas ir līdzīgi kā mazam bērnam, kad viņš sāk patstāvīgu dzīvi, kad viņš jau ir izaudzis.

3. Bailes.

Par bailēm mūsu draudzē nevar runāt nemaz, te tādas parādības nav! Ir tikai slinkums un neizdarība. Kādas bailes? Baiļu sajūta tev jau var būt, bet tev tā ir jāpārvar, jāiet un ir jādara.

4. Samierināšanās, padošanās, atkāpšanās, regress.

Tu samierinies ar to stāvokli, kurā tu esi. Ja tu esi grupiņas vadītājs un ilgu laiku tev ir tikai pieci cilvēki, tad tu esi samierinājies. Man nevajag vairāk, – to tas nozīmē. Ja tevi apmierina alga 300 eiro, tad tu esi samierinājies. Un nav runa par to, ko tu domā, jo, ja tu neko nedari lietas labā, tu neej pareizā virzienā, tad tas nozīmē, ka tu esi samierinājies un tu regresē, un esi padevies.

5. Tu saki sev un citiem, ka tev nav vajadzīgās iemaņas, tev nav sākuma resursu. Bet tie ir tikai aizbildinājumi.

Ja tev nav iemaņu, tad apgūsti tās, sāc no tā, kas tev ir. Mums katram ir kaut kas, ko mēs varam sākt šodien. Apzinies to, ko tu māki jau šodien. Ja tev ir labas valodas prasmes, lūdzu, ieliec sludinājumu, un jau rīt tev būs pirmie klienti. Tikai nevajag tagad uzreiz visiem kļūt par skolotājiem vai nagu modelēšanas meistariem.

Tev vajag naudu? Dabū plastmasas spaini, švammi un ūdeni. Ej vienalga kur, kur ir vairāki transportlīdzekļi, benzīntankos, pie lielveikaliem, vienalga kur. Vienkārši mazgā viņiem stiklus un pēc tam paprasi naudu par savu darbu. Es tev garantēju – cilvēki dos tev naudu. Cits tevi pasūtīs, sakot, ka nav prasījis mazgāt savu mašīnu, bet cits iedos naudu un pateiks: „Atnāc pie manis uz mājām, man vēl trīs mašīnas ir jānomazgā”. Tās ir elementāras lietas. Tu vari darīt jebko un sākt pelnīt jau tagad. Sāc darīt kaut ko! Ko mazā Evelīna gribētu darīt? Vairāk klausīt mammu? Ļoti pareizi, jo Evelīna palīdz mammas uzņēmumā, strādā ar klientiem un viņa cilvēkiem ļoti patīk. Tas ir ļoti labi, pagaidām tev ir jāklausa mamma.

6. Mazvērtība.

Par to mēs jau runājām. Mazvērtības mūsu draudzē nav. Ir tikai slinkums un nevēlēšanās darīt.

7. Vienkārša nepaklausība Dievam.

Es aicinu tevi veidot pareizus ieradumus un sākt jau šodien. Ja runa ir par finansēm, sākt jau šodien, pēc šī sprediķa. Sāc kaut ko paralēli domāt un darīt, un nesāc to darīt tikai tad, kad „apstākļi spiež”. Es skatos, ka mēs mācāmies pārsvarā tikai no savām kļūdām. Tu labāk mācies no citu kļūdām! Mācies no tā, ko māca tev tagad, nevis pēc tam, kad tev būs vecums klāt un tev vēl joprojām nekā nebūs, pliks un nabags būsi. Īpaši jaunie cilvēki, sāciet domāt jau tagad, un ne tikai domāt, bet rīkoties. Jeb ko, ko tu vari un māki, vienkārši sāc darīt.

Tu zini, ka Latvijā klientu apkalpošanas līmenis ir ļoti zems? Viss, ko es mācu, ir: dari elementāras lietas, to pašu, ko citi, bet izdari to labi, pieklājīgi, ar 100% atdevi, pajautā kā klientam iet, un tev parādīsies tik daudz klientu, ka būs vajadzība pieņemt darbā jaunus darbiniekus! Apkalpošanas līmenis Latvijā ir nulles līmenī. Esmu saskāries ar ļoti daudziem aprobežotiem veikala vadītājiem un pārdevējiem, es brīnos, kā viņi vispār vēl eksistē. Tad mēs brīnāmies, kāpēc latviešiem bizness neiet, lūk, viens no iemesliem, – padomju laika domāšana, uzskats, ka tagad var tirgot tā kā padomju laikos, bet nevar, jo tagad ir liela konkurence. Tik daudz ko var darīt! Es aicinu tevi, neesi aprobežots, esi galva, nevis aste, veido pareizus ieradumus, jo tie nosaka tavu likteni, sāc lasīt, meklēt informāciju, sāc strādāt un praktizēt pielietojot savas zināšanas. Šodien, tagad un tūlīt!

Mācītāja Mārča Jencīša svētrunas iztirzājumu rakstīja Pārsla Jankovska un Daila Lielbārde