„Tad no šī brīža mēs neviena nepazīstam pēc miesas; un,
ja arī mēs Kristu esam pazinuši pēc miesas, tomēr tagad vairs nepazīstam.” (2. Korintiešiem 5:16)

Neviens cilvēks precīzi nevar zināt, kāds miesā izskatījās Jēzus Kristus. Visas bildes, zīmējumi, gleznas, līķauti un ikonas ir nepilnīgas liecības par Dieva Dēlu. Neviens no šiem pierādījumiem nepierāda to, kāds izskatījās Jēzus. Tas notika pirms diviem tūkstošiem gadu, kad Jēzus staigāja pa zemes virsu. Tiek diskutēts pat par to, vai Viņam bija pusgari vai īsi mati. Daudzi teologi to apgalvo, un arī Pāvils tā saka: gari mati vīram ir par negodu. Patiesībā gan tam nav nozīmes. Pāvils saka – mēs nepazīstam Jēzu pēc miesas. Jēzu vaigā redzēt bija dots dažiem cilvēkiem un tas bija konkrētā laika posmā. Viņi tiešām pazina Jēzu, un runa ir par Kristus mācekļiem. Taču daudz svarīgāk arī šiem cilvēkiem bija pazīt Jēzu nevis pēc miesas, bet pēc gara. Tas nozīmē – pazīt personīgi.

Vai esi lasījis stāstu par Skaistuli un Briesmoni? Varbūt esi redzējis filmu? Šai pasakai ir dažādas variācijas, bet sižets ir viens – skaista meitene iemīlēja briesmoni. Vai šī meitene iemīlēja viņa briesmīgo izskatu? Viņš izskatījās šausmīgi, un arī rakstura īpašības nebija tās jaukākās. Kad Skaistule iemīlējās šajā briesmonī, viņš kļuva par skaistu princi. Kad tu iemīli cilvēku tādu, kāds viņš ir, tu neiemīli viņa izskatu. Cilvēka ārējais izskats ir otršķirīgs. Primāra ir cilvēka garīgā pasaule jeb iekšējā pasaule. Pasaule, kuru mēs redzam, pārsvarā ir celta uz juteklismu, acu iekāri un ārējo izskatu, taču ārpuse nekad nebūs svarīgāka par iekšpusi. Pāvils skaidri saka: mēs nepazīstam Jēzu pēc miesas. Mēs nevienu cilvēku vairs nešķirojam pēc miesas. Ko mēs darītu, ja dievkalpojumā ienāktu bagāts vīrs, viss zeltā? Vai kalpotājiem viņu vajadzētu nosēdināt pirmajā rindā blakus mācītājam? Ja ienāktu nabadzīgs cilvēks, viņu vajadzētu sēdināt pašā aizmugurē? Pāvils apgalvo, ka tā nevajag darīt, jo mums nevajag šķirot cilvēkus pēc izskata. Jēzus nešķiroja cilvēkus.

„Jo tik ļoti Dievs pasauli mīlējis, ka Viņš devis Savu vienpiedzimušo Dēlu, lai neviens, kas Viņam tic, nepazustu, bet dabūtu mūžīgo dzīvību.” (Jāņa 3:16)

Vai Dievs mīlējis tieši bagātos un izskatīgos? Vai arī Viņš mīlējis īpaši nabagos un neglītos? Varbūt Jēzus ir tikai nabago un apspiesto Dievs? Varbūt Viņš ir vienīgi bagāto Dievs? Nē, Dievs neskata cilvēku pēc viņa stāvokļa – ne pēc ģimenes stāvokļa, ne sociālā stāvokļa, ne pēc izglītības, ne pēc ārējā izskata, bet Dievs šķiro cilvēkus pēc viņu sirds attieksmes. Dievs skatās tevī iekšā, nevis uz ārējo izskatu. Mēs nepazīstam Jēzu pēc miesas, mēs nevienu cilvēku nepazīstam pēc miesas. „Un ja arī mēs Kristu esam pazinuši pēc miesas, tomēr tagad vairs nepazīstam.” Tātad pazīt cilvēku pēc ārējā izskata ir otršķirīgi, bet pazīt pēc gara ir pirmšķirīgi.

„Tādēļ, ja kas ir Kristū, tas ir jauns radījums; kas bijis, ir pagājis, redzi, viss ir tapis jauns.” (Jāņa 3:17)

Nav svarīgi, kāds tu izskaties pēc miesas, kāds tu esi bijis pēc miesas. Ir svarīgi, kas tu esi garā, – jauns radījums! Es zinu, kas es esmu. Jauns radījums! Jauns cilvēks, cits cilvēks. Kas bijis, tas ir absolūti pagājis un vairs nav. Varbūt tavā dvēselē un atmiņās vēl ir vecā informācija, bet savā būtībā, savā garā tu esi cits cilvēks, un to der zināt un sev atgādināt. Es gribu to tev šodien pateikt, lai tev vieglāk būtu dzīvot, sasniegt virsotnes. Vai tu zini, kas tu esi? Tavs vecais cilvēks ir līdz tam brīdim, kad tu iepazini Jēzu Kristu personīgi. Mums draudzē izskanēja divas liecības, – abi šie cilvēki bija reliģiozi, abi divi zināmā mērā pazina Dievu, dažs jau kopš bērnības skaitīja tēvreizi un rožukroni, apmeklējis baznīcu, taču šajā cilvēkā nebija nekādas izmaiņas, tas bija tas pats vecais cilvēks. Un neko nedeva šad tad atvērt Bībeli, šad tad apmeklēt baznīcu vai skaitīt tēvreizi. Tas tik un tā bija tas pats vecais un grēcīgais cilvēks. Tajā brīdī, kad tu personīgi satiecies ar Jēzu, kad Dieva Gars atgriežas tevī, tu piedzimsti no augšienes, tu piedzimsti vēlreiz. Mums jāzina, kas mēs esam, – jauns, cits cilvēks. Līdz tam brīdim, kamēr Jēzus nebija mūs šķīstījis Savās asinīs, mēs bijām tie paši cilvēki, kas līdz tam. Kad tu pieņem Jēzu par savu Glābēju, viss vecais ir pagājis, viss ir tapis jauns! Nesaisti sevi ar savu pagātni, tava pagātne vairs nav, tā ir izdzēsta!

Daudzi no mums ir nākuši pie Dieva tikai pirms gada vai dažiem gadiem. Iespējams, tavā dzīvē ir cilvēki, kuri ir no tavas pagātnes, bet kurus tu vēl neesi saticis, kristietis būdams. Kad tu viņus satiksi, viņi uz tevi skatīsies tieši tāpat, kā kādreiz. Viņi skatīsies uz tavu miesu. Šādos brīžos tev ir jāatgādina sev, ka tu neesi tas pats cilvēks, kas agrāk. Tu esi cits cilvēks. Tu dzīvo un rīkojies kā cits cilvēks. Tev ir cita būtība, cits raksturs.

Kādas bija tavas attiecības ar klasesbiedriem? Cits citu apcēlāt? Varbūt tev pašam šķiet, ka tu biji tas, kuru citi apcēla? Bet padomā pats, cik daudz cilvēkus tu pats esi apcēlis. Negribas nevienam to teikt? Gandrīz nekad nav tā, ka ir tikai viens upuris, kuru visi ir apcēluši. Mēs atceramies tikai to, ko citi mums ir nodarījuši, bet, ka mēs paši būtu kādam nodarījuši pāri, to mēs aizmirstam vai par to negribam domāt. Ja tu satiktos ar šiem cilvēkiem šodien, kā tu pret viņiem izturētos? Vai tu ļautu viņiem sevi apcelt? Vai tu atkal padotos vai arī darītu pretī? Bet tu taču esi cits cilvēks! Tu esi jauns cilvēks, radīts pēc Dieva līdzības. Šodien es neuzskaitīšu visas tās īpašības, kas ir tevī, bet atgādināšu tev, lai tu zini, kas tu esi. Uzskaitījums būtu garš. Tu esi bagāts, dziedināts un vesels, emocionāli stabils, brīvs un veiksmīgs it visā. Caur Jēzu Kristu mums pieder daudz labu lietu. Svarīgi ir, lai tu zini, ka tu neesi vecais cilvēks, bet gan jauns radījums. Kā cits cilvēks attiecīgos brīžos tu rīkojies saskaņā ar savu iekšējo jauno būtību. Atgādini sev biežāk, ka tu esi jauns radījums, ne vairs vecais, un attiecīgi rīkojies! Bībele saka – novelciet savu veco cilvēku un uzģērbiet jauno cilvēku! Izmaini savu domāšanu!

Jēzus Kristus zināja, kas Viņš ir. Jēzus ir vienlaicīgi Dievs un vienlaicīgi cilvēks. Uz zemes būdams, Viņš bija gan cilvēks, gan Dievs. Jēzus tika kārdināts, tāpat kā mēs, tikai bez grēka. Viņš bija bez grēka, bet kā cilvēkam Viņam pastāvēja iespēja grēkot. Dievs nevar grēkot, bet cilvēkam ir izvēle – grēkot vai negrēkot. Jēzus ir mums parādījis, ka mēs varam dzīvot svētu dzīvi. Viņš tika kārdināts, bet spēja pastāvēt kārdinājumos. Viens no svarīgākajiem iemesliem, kādēļ Viņš varēja pastāvēt kārdinājumos, bija šāds – Jēzus zināja, kas Viņš ir. Kāpēc Viņš uzvarēja, kāpēc Viņš spēja Savu misiju izpildīt līdz galam? Viņš zināja, kas Viņš ir. Ja tu nezini, kas tu esi Kristū, ja tu nezini savas privilēģijas, tev grūti nāksies dzīvot un uzvarēt. Būs grūti aiziet līdz galam un saņemt Debesu balvu – mūžīgo dzīvību.

Jēzus tika kārdināts, esot tuksnesī. Tas aprakstīts Lukas evaņģēlija 4. nodaļā. Šis evaņģēlijs nav vienīgais, kurā ir stāstīts par Jēzus kārdināšanu tuksnesī. Pēc tam, kad Jēzus bija kristīts un piepildīts ar Svēto Garu, Viņš devās tuksnesī, lai gavētu četrdesmit dienas. Viņš nekā neēda, tikai dzēra ūdeni, – tā var saprast pēc Bībeles, jo pēc tam Viņam gribējās ēst, nevis dzert. Savā kalpošanas sākumā Jēzus tika velna kārdināts, un visās šajās kārdināšanās Jēzus uzvarēja. Kad kārdināšanas beidzās, velns atstāja Viņu līdz nākamam laikam. Ko tas nozīmē? Tas nozīmē, ka kārdināšanas bija un būs, un būs īpaši posmi, kad tās būs īpaši spiedīgas. Kas bija nākamā Jēzus kārdināšana pēc tuksneša? Visspēcīgākā cīņa Jēzum ar velnu notika Ģetzemanes dārzā, kad Jēzus bija krustcelēs, un Viņam bija jāizdara līdz galam tas, ko Viņš bija nolēmis. Viņš teica: „Lūdzu, Dievs, ja tas var būt, lai tas man iet garām! Taču ne mans, bet Tavs prāts lai notiek.” Un Viņš to izdarīja, – Jēzus uzvarēja visus kārdinājumus, pārvarēja visus šķēršļus un paveica Savas dzīves misiju. Jēzus zināja, kas Viņš ir.

Tu zini, kas tu esi? Tu esi Dieva dēls un Dieva meita. Tu esi jauns cilvēks. Jauns radījums ar citu domāšanu. Tajos brīžos, kad tu satiec cilvēkus, kuri par tevi domā tāpat kā iepriekš, atgādini to sev! Kā jauns radījums Kristū tu citādi domā, runā un rīkojies.

Jēzus tika kārdināts trīs sfērās:

  1. Miesa.
  2. Vara.
  3. Atzinība.

No kurienes šī Rakstu vieta par Jēzus kārdināšanu ir nonākusi Bībelē, ja jau Jēzus tuksnesī bija viens pats? Kā kāds par to varēja zināt? Kāpēc visos trijos evaņģēlijos šī Rakstu vieta parādās un ir rūpīgi iztirzāta? Jēzus pats to ir pastāstījis. Viņš ir dalījies ar Saviem iekšējiem pārdzīvojumiem. Šī Rakstu vieta ir viena no svarīgākajām Bībelē! Tajā Jēzus atklāj Savu sirdi, Viņš stāsta par lietām, par kurām nav patīkami stāstīt. Vai tev ir patīkami stāstīt, kādās sfērās tevi velns ir kārdinājis? Mēs varam ieskatīties Jēzus iekšējā būtībā.

„Bet Jēzus, Svētā Gara pilns, aizgāja no Jordānas un garā tapa pa tuksnesi vadīts četrdesmit dienas un velna kārdināts. Šinīs dienās Viņš nekā nebija ēdis, un, kad tās bija pagājušas, Viņam gribējās ēst. Tad velns Viņu uzrunāja: “Ja Tu esi Dieva Dēls, tad saki šim akmenim, lai tas top par maizi.” Bet Jēzus viņam atbildēja: “Stāv rakstīts: cilvēks nedzīvo no maizes vien.” Tad velns Viņu uzveda kalnā un vienā acumirklī rādīja Tam visas pasaules valstis. Un velns Viņam sacīja: “Es Tev došu visu šo varas pilnību un šo godību, jo tā man nodota, un, kam es gribu, tam es to varu dot. Ja Tu nu mani pielūgsi, tad viss tas būs Tavs.” Bet Jēzus tam atbildēja, sacīdams: “Stāv rakstīts: tev būs pielūgt Dievu, savu Kungu, un Viņam vien kalpot.” Tad tas aizveda Viņu uz Jeruzālemi un nostatīja Viņu Tempļa jumta galā un sacīja Viņam: “Ja Tu esi Dieva Dēls, tad meties no šejienes lejā. Jo stāv rakstīts: Viņš dos Saviem eņģeļiem pavēli Tevis dēļ pasargāt Tevi, un tie Tevi nesīs uz rokām, ka Tu Savu kāju pie akmens nepiedauzīsi. Bet Jēzus viņam atbildēdams sacīja: “Ir sacīts: tev nebūs Dievu, savu Kungu, kārdināt.” Un velns, visu savu kārdināšanu izbeidzis, atstāja Viņu līdz turpmākam laikam. Bet Jēzus Gara spēkā griezās atpakaļ uz Galileju, un Viņa slava izpaudās pa visu apkārtni.” (Lūkas 4:1-14)

Jēzus tika kārdināts, un arī tu tiksi kārdināts.

1. Kārdināšana miesā.

Jēzus bija gavējis četrdesmit dienas. Viņš nebija nekā ēdis, un Jēzum gribējās ēst. Velns Viņu uzrunāja: „Ja Tu esi Dieva Dēls, tad saki šim akmenim, lai tas top par maizi.” Bet Jēzus viņam atbildēja: “Stāv rakstīts: cilvēks nedzīvo no maizes vien, bet no ikviena vārda, kas iziet no Dieva mutes.” Velns kārdina Jēzus miesu. Velns nepiedāvā neko nepareizu. Pēc gavēņa Jēzus varēja ēst, bet Viņš saprata, ka velns ir tas, kas piedāvā Viņam akmeņus pārvērst par maizi. Velns spēlēja uz miesas vajadzību ēst.

Mums ikvienam būs kārdinājumi, kas saistīti ar miesas vajadzību apmierināšanu. Pēc tam Jēzus ēda, bet šajā brīdī, kad velns to piedāvāja, Viņš neēda. Velns piedāvāja to, kas Jēzum ir vajadzīgs, bet piepildīt to nepareizā veidā. Tā būtu miesas vajadzības piepildīšana sātaniskā veidā. Sātans reliģiozi piesedzas ar normālu miesas vajadzību.

Piemēram, seksuāla vajadzība. Kuram no mums nekad nav seksuālas vajadzības? Tu šo vajadzību vari piepildīt, turklāt tu vari izdomāt desmit attaisnojošus iemeslus, un atrast tos Bībelē, kāpēc ārpus laulības drīkst nodarboties ar seksu. Ir tāda Rakstu vieta: „Viņš veda viņu teltī un ņēma viņu, un tā kļuva viņa sieva.” Tātad, var padomāt, ka vispirms ir jāved savā dzīvoklī, jāņem, jānodarbojas ar seksu, un tā būs mana sieva vai tas būs mans vīrs. Tur nekas nav minēts par to, ka vajag draudzes priekšā saderināties un Dieva un cilvēku priekšā noslēgt laulību. Tu visam vari atrast ārpus konteksta pamatojumu Bībelē.

Brīžos, kad tev ir kārdinājums apmierināt savu seksuālo vajadzību ne tā, kā to grib Dievs, ārpus laulības, tad atceries šo sprediķi un šos vārdus, kurus es tev lieku atkārtot: Es zinu, kas es esmu! Un es zinu, no kurienes ir šis kārdinājums, no kurienes ir šīs domas. Atkāpies, sātan! Cilvēks nedzīvo no maizes vien. Cilvēks nedzīvo no seksa vien. Cilvēks dzīvo no katra vārda, kas iziet no Dieva mutes, un Dieva vārds saka: sekss ir tikai laulībā.

Sātans nāk pie Jēzus ar dabisku vajadzību – paēst. Viņš piedāvā nevis nopirkt maizi, bet gan pārvērst akmeņus par maizes kukuļiem un ēst. Sātans aicina Jēzu pazīmēties ar brīnumiem, uzburt maizi. „Ja Tu esi Dieva Dēls…” Jēzus saprata, ka velns Viņu kūda izdarīt brīnumu tikai paša brīnuma pēc. Mums nav vajadzīgs brīnums brīnuma pēc, mums ir vajadzīgi brīnumi tur, kur tie nepieciešami. Jēzus nav āksts, klauns, šovmens. Arī farizeji prasīja Viņam izdarīt brīnumus. Pat tad, kad Jēzus karājās pie krusta, viņi teica: „Ja Tu esi Dieva Dēls, tad kāp no krusta zemē.” Hērods prasīja parādīt kādu brīnumu. Jēzus zina, kas Viņš ir, Viņam nav jāzīmējas ar brīnumiem. Ja kāds prasa parādīt, kur ir tavs Dievs, tu taču neiesi ākstīties. Jēzus pats ļāva cilvēkiem skatīties, vērot un izlemt. Viņš negāja, klaigājot: „Es esmu Dievs! Dieva Dēls atnācis!” Viņš nereklamējās.

Cilvēkam ir dabiska vajadzība – miegs. Varbūt tev dievkalpojuma laikā sāk nākt miegs? Ko šajā brīdī darīt ar tavu vajadzību pēc miega? Tā ir normāla vajadzība, organismam vajag atpūtu. Ko tu dari, ja tev darba laikā nāk miegs? Atceries, kas tu esi! Tu vari negulēt! Ir tādi cilvēki, kuri nevar šo kārību savaldīt. Attaisnojumi ir dažādi. Vienalga, kāds ir tavs iemesls, dievkalpojumā nevar gulēt!

Kuram no mums ir vajadzība pēc naudas? Mums katram ir elementāra vajadzības pēc naudas, jo bez tās mēs neko nevaram iegādāties, – elementāras lietas savam komfortam un izdzīvošanai. Kas tev nāk prātā, lai šodien uzreiz dabūtu naudu? Ātrs kredīts? Darbs ārzemēs? Tev būs šādi kārdinājumi. Mēs, kristieši, zinām, kas mēs esam, bet ir brīži, kad mēs aizmirstam, kas mēs esam. Kārdinājums – atstāt ģimeni, atstāt draudzi, aizbraukt uz ārzemēm, nopelnīt lielo piķi, atbraukt atpakaļ un dzīvot zaļi. Kuram no mums nav bijis kārdinājums paņemt ātro aizdevumu? Šādos brīžos tev der atcerēties, kas tu esi, – tu vari pretoties šim kārdinājumam! Tu nevari uzvarēt, ja tu nespēj pretoties kārdinājumam. Jēzus tika kārdināts četrdesmit dienas. Arī tev dzīvē būs tādi posmi, kad tu tiksi īpaši kārdināts – vairākas dienas, nedēļas vai pat mēnešus. Pēc tam būs atslodzes periods, kad velns atstās tevi līdz nākamajam kārdinājumam. Bet, kas pastāv līdz galam visos kārdinājumos, uzvar! Tas var izskatīties šādi: tavā dzīvē viss ir kārtībā, viss iet kā pa diedziņu, bet pēkšņi kārdinājums. Šādos brīžos vajag saprast Dieva gribu un saprast, kas tu esi. Jēzus spēja uzvarēt, zinot, kas Viņš ir. Ar ko velns kārdināja Jēzu? „Ja Tu esi Dieva Dēls…” Viens no velna lielākajiem mērķiem tavā dzīvē ir noslēpt no tevis to, kas tu esi. Tu esi jaunpiedzimis, tu apmeklē draudzi, lasi Bībeli un lūdz Dievu, bet velns strādā un strādās pie katra no mums. Velns grib, lai tu nezini to, ka tu esi jauns radījums Kristū. Tu esi cits cilvēks, un kā cits cilvēks tu rīkojies citādi, nekā līdz šim. Jauns radījums ar uzvarētāja domāšanu! Velns daudz reižu gribēs apšaubīt tevi kā jaunu radījumu.

Tu esi Dievs dēls un Dieva meita! Tu zini, kas tu esi. Vai man ir vēl sīkāk jāstāsta par to, kādi ir miesas kārdinājumi? Domāju, ka nē. Mums visiem ir un būs kārdinājumi miesā. Tās būs elementāras vajadzības, un tev vienmēr būs simts attaisnojumi, kāpēc tev šoreiz šī vajadzība ir jāapmierina. Taču jādara ir tā, kā to māca Dieva vārds. Miegs ir paredzēts attiecīgos brīžos. Sekss ir attiecīgos apstākļos. Nauda ir tad, kad tu to esi nopelnījis. Zini, kas tu esi, domā pareizi un rīkojies pareizi!

2. Kārdinājums ar varu.

Velns parādīja Jēzum visas pasaules valstis un apsolīja Viņam dot visu šo varas pilnību un godību, kas pieder velnam, ja Jēzus pielūgs sātanu. Jēzus atbildēja: „Stāv rakstīts: tev būs pielūgt Dievu, savu Kungu, un Viņam vien kalpot.” Ko velns piedāvā Jēzum? To, ko Jēzus iegūs pēc laika. Uz zemes būs Tūkstoš gadu valstība, Pēdējā Tiesa, pēc kuras uz zemes valdīs Kristus ar Saviem svētajiem, elle un neticīgie tiks nodalīti uz mūžīgiem laikiem. Tas ir rakstīts Bībelē. Velns piedāvāja Jēzum valstību un varu tūlīt un tagad. Velns piedāvāja sasniegt Dieva mērķus tūlīt un tagad. Bet šos mērķus Jēzus varēja sasniegt tikai caur Golgātas krustu. Sasniegt to ātrāk un bez sāpēm – tā ir kalpošana sātanam. Atceries, ka tad, kad tev kaut ko gribas uzreiz un visu, tas ir velns. Nekad nekur nekas nav uzreiz un viss. Par visu ir jāmaksā sava cena. Velns kārdināja Jēzu ar varu, nemaksājot cenu. Jēzus zināja, kas Viņš ir, gāja Dieva nolikto ceļu līdz galam, nomira pie krusta, augšāmcēlās, ir dzīvs Ķēniņš, Kurš valda. Jēzus nāks otrreiz, valdīs uz zemes, velns tiks sasaistīts un iemests uguns jūrā.

Arī Jēzus mācekļi bieži vien centās nepareizi lietot savu varu.

„Bet tie cieta klusu; jo tie savā starpā bija sarunājušies ceļā, kurš esot lielākais. Un Viņš apsēdies atsauca tos divpadsmit un tiem saka: “Ja kas grib būt pirmais, tas lai ir no visiem pēdējais un visu kalps.”” (Marka 9:34-35)

Jēzus viņus māca, ka mazākais ir lielākais. Cilvēka dabā ir valdīt. Arī mums, ticīgajiem, Dievs ir piešķīris varu. Dievs radīja cilvēku un teica viņam: augļojies, vairojies un valdi uz zemes.

Velns piedāvā lietas, ko Dievs tev dod, lietot nepareizi – tā, kā velns to grib. Varaskāre, pirmkārt, ir jāapmierina pret sevi. Vispirms valdi pār sevi pašu, nevis pār kādu citu. Ja cilvēks sāk savu varu lietot nepareizā veidā, viņam rodas vēlme valdīt pār citiem cilvēkiem un viņu prātiem, un tas atnes katastrofālas sekas gan viņa paša, gan citu cilvēku dzīvēs.

Es redzēju sapni, un es zinu, ka tas bija no Dieva. Šajā reizē es redzēju daudz zīmes ar Eiropas Savienības simboliku. Tās bija ļoti krāsainas un skaistas, izkārtotas dažādos veidos. Zilais fons un dzeltenās zvaigznes izskatījās ļoti labi, taču šis baltais pamats, uz kura šī zīme atradās, nebija pilnībā nokrāsots, tam cauri spīdēja apakšējā kārta, gluži kā tikai ar vienu krāsas kārtu nokrāsojot kādu dēli vai citu pamatu. Nav grūti saprast šī sapņa nozīmi – Eiropas Savienība turas „uz puņķiem”. Visas idejas un virzieni, uz kuriem iet Eiropa, visa ES ideoloģija ilgi nespēs saturēt kopā šo impēriju. Es domāju, ka ar šo sapni Dievs man teica, ka tas būs drīz. Ja Ukraina drīzumā iestāsies Eiropas Savienībā, Eiropas Savienība to nespēs pavilkt. Šī tautu un polu sajaukšana nav uz ilgu laiku, un ilgi tā nepastāvēs. Ikviena impērija, kas celta ar velna ziņu, lai valdītu pār cilvēkiem un viņu prātiem, lai iegūtu pašlabumu, ilgstoši nepastāvēs. Piemēram, šobrīd Ziemeļkorejas valsts pastāv tikai uz spīdzināšanām, pratināšanām un vienas partijas valdīšanu, un šī zeme cieš. Tā tas nebūs vienmēr, jo šī kārtība ilgstoši nepastāvēs, turklāt Jēzus nāks otrreiz un katrs saņems taisnu spriedumu.

Velns kārdināja Jēzu nepareizi lietot Savu varu, uzceļot reliģiozu impēriju, ja vien Viņš metīsies viņa priekšā un viņu pielūgs. Jēzus atbildēja: „Tev būs Tam Kungam, savam Dievam vien kalpot.” Iedomāsimies ģimeni. Katrs no mums ir bijis kādā lielākā vai mazākā ģimenē, un mēs zinām, Dievs ir piešķīris gan sievai, gan vīram, gan arī bērniem savu vietu ģimenē. Katram ir sava vieta un sava funkcija. Tajā brīdī, kad kāds no ģimenes locekļiem grib izlekt no šīs vietas, uzreiz rodas nopietnas problēmas. Reizēm sievas saceļas pret saviem vīriem, jo viņas grib valdīt pār vīru, taču tā tam nebūs būt. Šādas sievas aplauzīsies, kā arī vīri,  kas to pieļaus, arī aplauzīsies. Vīram ir sava vieta – esi vīrietis! Sievai ir sava vieta – esi sieviete! Bībele saka – vīriem jāmīl savas sievas, taču, kad vīrs sāk valdīt pār sievu, pārkāpjot robežas, būs problēmas. Kad bērni pārsniedz savu Dieva doto varu būt bērniem un priecāties, kamēr vēl mazi, un ieņem vecāku vietu, tos koriģējot, būs problēmas. Tās ir ļoti smalkas lietas – esiet katrs savā vietā. Bērni, klausiet vecākus! Vīri, mīliet sievas! Sievas, paklausiet saviem vīriem! Bieži vien mums ir kārdinājums nebūt savā vietā. Sievas, kad jums atkal sagribas „pakasīties”, tad atcerieties šo sprediķi, ka jūs esat jauni radījumi, un saprotiet, no kurienes nāk šīs domas. Tu vari velnam atbildēt tāpat, kā Jēzus. Nelieto tev doto varu nelietīgi, valdi pār sevi. Bērniem mūsdienās ļoti gribas valdīt pār vecākiem, taču es garantēju, ka, izejot no Dieva gribas šajā jautājumā, šie bērni, kad būs paaugušies, daudz ko nožēlos, un daudzas lietas vairs nebūs labojamas. Piemēram, ja tu grupiņā daudz runā, tad paskaties uz apkārtējiem – arī viņi grib izteikties, bet tu visu uzmanību gribi tikai sev. Ja šādas grupiņas vadītājs neapklusina lielo runātāju, šāda grupiņa ir neveiksmīga un vadītājs ir jāpalaiž atvaļinājumā. Tāpat var būt, ka grupiņā ir vadītājs, kurš uzņemas glābēja lomu un sāk kontrolēt cilvēka prātus, nosakot, ko darīt un ko nē, tādējādi valdot pār cilvēkiem. Tāds vadītājs ir nevis draugs vai padomdevējs, bet gan diktators, un tā ir otra galējība – nepareizi lietota vara. Katru brīdi, kad tu vēlies kontrolēt kādu un valdīt pār cilvēkiem, atceries, kas tu esi. Jēzus uzvarēja tikai tāpēc, ka Viņš izturēja šos kārdinājumus, un mums visiem tādi būs. Bībelē ir šī Rakstu vieta tikai tādēļ, ka Jēzus bija atklāts, un Viņš mācīja saviem mācekļiem šīs lietas. Arī es šad tad pastāstu ko interesantu no savas dzīves, lai gan varbūt tas nemaz nav bijis nepieciešams, taču mēs no šīm lietām varam ko mācīties. Jēzus mums to pastāstīja, lai mēs izprastu kārdināšanas būtību un zinātu, kas mēs esam un kā tai pretoties.

3. Cilvēku atzinība.

„Tad tas aizveda Viņu uz Jeruzālemi un nostatīja Viņu Tempļa jumta galā un sacīja Viņam: “Ja Tu esi Dieva Dēls, tad meties no šejienes lejā. Jo stāv rakstīts: Viņš dos Saviem eņģeļiem pavēli Tevis dēļ pasargāt Tevi, un tie Tevi nesīs uz rokām, ka Tu Savu kāju pie akmens nepiedauzīsi.” Bet Jēzus viņam atbildēdams sacīja: “Ir sacīts: tev nebūs Dievu, savu Kungu, kārdināt.”Un velns, visu savu kārdināšanu izbeidzis, atstāja Viņu līdz turpmākam laikam. Bet Jēzus Gara spēkā griezās atpakaļ uz Galileju, un Viņa slava izpaudās pa visu apkārtni.” (Lūkas 4:9-14)

Velns vēlējās, lai Jēzus metas lejā no Tempļa tādēļ, ka viņš gribēja, lai Jēzus pievērš Sev uzmanību. Versijas, kādēļ velns to gribēja, ir daudz un dažādas, taču šī man liekas vispieņemamākā. Velns gribēja, lai Viņš nozīmējas kā brīnumdaris, kā Mesija, jo Vecajā Derībā tieši tā par Viņu teikts.

„”Redzi, Es sūtīšu Savu sūtni, kam būs sataisīt Manu ceļu Manā priekšā. Un tad drīz ieradīsies Savā namā Tas Kungs, kuru jūs kārojat. Raugi, Viņš jau nāk!” saka Tas Kungs Cebaots.” (Maleahija 3:1)

Viss Izraēls bija romiešu apspiests un gaidīja savu glābēju. Velns kārdināja Jēzu: „Ej un nozīmējies, ka Mesija atnācis, Dieva Dēls un Glābējs ir klāt.” Velns kārdināja Jēzu pievērst uzmanību un izpelnīties cilvēku atzinību, lai cilvēki Viņam sekotu ārējo brīnumu un cilvēcīguma dēļ. Bībelē ir rakstīts, ka Jēzus šad tad pat slēpās, Viņš negāja un neizrādījās, jo Viņš ļāva cilvēkiem pašiem izspriest, kas Viņš ir. Jēzus ir Patiesība, Viņš mācīja patiesību un atklājās cilvēkiem, taču nezīmējās ar brīnumiem tāpat vien, lai pievērstu uzmanību. Otrā lieta, ko der saprast no šīs Rakstu vietas, ir, ka cilvēki sekoja Jēzum vēlāk, pēc tam, kad Viņš bija pabeidzis Savu 40 dienu gavēni un lūgšanas, izturējis kārdināšanas un kalpoja cilvēkiem. Cilvēki pūļiem vien sekoja Viņam. Velns kārdināja Viņu sasniegt Dieva mērķus nepareizā veidā. Esi dzirdējis teicienu: „Lai sasniegtu mērķi, labi ir visi līdzekļi”? Tas nav pareizi, jo visi līdzekļi nav labi. Iedomājies, ka ir karš un bads, un tu esi gūstekņu nometnē. Tur ir tūkstošiem cilvēku, taču pārtikas nav, un stiprākie sāk ēst vājākos cilvēkus, kā tas bieži patiešām arī notiek. No kokiem miza ir nograuzta, zāle ir apēsta un šie cilvēki ēd citus cilvēkus, jo grib izdzīvot. Taču padomā, kas tu esi, un vai tu ar jebkuriem līdzekļiem censtos izdzīvot – labāk ir nomirt un iet pie sava Debesu Tēva. Dieva mērķus var sasniegt tikai dievišķā veidā.

„Tādēļ, ja kas ir Kristū, tas ir jauns radījums; kas bijis, ir pagājis, redzi, viss ir tapis jauns.” (2. Korintiešiem 5:17)

Tu esi jauns radījums un tu spēj uzvarēt katrā kārdinājumā. Ir ļoti svarīgi zināt Rakstus un lūgt Dievu. Nekad neatstāj lūgšanas! Jēzus panākumu atslēga bija tā, ka Viņš zināja, kas Viņš ir, un Viņš to zināja tāpēc, ka regulāri pavadīja laiku ar Dievu. Kārdinājumi notika tieši lūgšanu un gavēņa laikā. Jēzus perfekti zināja Rakstus un atbildēja velnam precīzi no tiem. Tev ir jāizmanto katra izdevība un jāmācās Bībeles skolā. Lasi Bībeli un mācies to, ņem palīgā Bībeles komentārus un katru sprediķi klausies vēlreiz. Dieva Vārds ir jāzina, jo no tā tu dzīvo. Lūdz Dievu un apmeklē draudzi, jo tas ir svarīgi tev pašam.

Nesen atgadījās kāds notikums. Vienu dienu mēs ar ģimeni sauļojāmies pie Gaujas, tā ir publiska peldētava. Tur bija vesels bars ar beļģietēm, no kurām dažas bija nepilngadīgas, dažas pilngadīgas, izskatījās uz aptuveni 15-22 gadiem. Viņas noģērbās un palika ar kailām krūtīm. Pludmale bija pilna ar cilvēkiem – maziem bērniem, pieaugušajiem un pat glābējiem sarkanos šortiņos. Viņas ne tikai sauļojās un smērējās ar sauļošanās krēmiem, bet arī sāka skriet un runāties savā valodā. Bija jāaiziet vai nu man, vai nu viņām. Šeit ir tas jautājums, vai tu apzinies, kas tu esi. Tu esi cits cilvēks, kurš nesamierināsies ar grēku. Es teicu sievai: „Sieva, aizej pasaki viņām, lai saģērbjas, citādi mēs sauksim policiju!” Ja mēs izsauktu policiju, nav zināms, kas notiktu, jo mūsu likumos nav tāda likuma, kas noteiktu, cik apģērbtam cilvēkam ir jābūt. Sieva kopā ar meitiņu aizgāja un pateica viņām, lai viņas saģērbjas, un viņas arī saģērbās. Mēs atbrīvojām gan sevi, gan visu pludmali no nešķīstības. Viena, kas bija pati galvenā, vēl turpināja skriet, taču pēc tam arī viņa saģērbās, un visas aizgāja prom. Beļģijas galvaspilsēta ir Brisele, Eiropas Savienības centrs. Padomā, ko viņiem māca skolā un ko arī mums grib iefiltrēt! Viņi ir pilnīgi samaitāti, galvenais viņu prātā ir pazīmēties citu acīs, piemēram, pastaigāt kailiem un tā tālāk. Tas bija apkaunojoši un pazemojoši ikvienam, kas to redzēja. Es pavēroju, ka arī pagānu puiši neskatījās viņām virsū, jo viņus pārņēma kauna sajūta. Es vēl domāju, ka nākošajā dienā jāaizbrauc un jāpaskatās, vai viņas tur atkal ir, un, ja būtu, tad būtu jāzvana policijai. Nezinu, kas tālāk notiktu, bet vismaz no savas puses mēs būtu izdarījuši visu. Es vairs neesmu tas cilvēks, kas ar visu samierinās.

Visos gadījumos, kuros velns kārdināja Jēzu tuksnesī, viņš piedāvāja Jēzum īsāko ceļu – īsāko ceļu paēst, iegūt Debesu Valstību un īsāko ceļu vairot savu sekotāju pulku. Tomēr Jēzus uzvarēja caur Golgātas krustu. Ja tev ir kārdinājums nogriezt stūrus, tad atceries, kas tu esi. Bez cenas maksāšanas, bez Golgātas, neko nevar sasniegt. Es lasīju V. Barklija komentārus, un tur bija sacīts, ka Jēzus šajās 40 gavēņa dienās domāja, kā glābt cilvēkus, tāpēc arī bija visas šīs kārdināšanas. Lai arī tam nevar pilnībā piekrist, daļu no tā izslēgt nevar. Tā uzskata Barklijs, un, ja mēs ņemam vērā viņa teikto, tad arī mums būs kārdinājumi neglābt cilvēkus. Velns tev vienmēr piedāvās sasniegt Dieva mērķus savā veidā. Velns var teikt, ka tev jau ir kādas kalpošanas draudzē, tādēļ tu vari neevaņģelizēt, taču, ja tu nestāsti cilvēkiem par Kristu, tad tā nav kalpošana Dievam. Tu vari uzņemties jebkādas kalpošanas draudzē, taču, ja tu paralēli tam neiesaisties evaņģelizācijā un mācekļu veidošanā, tu nekalpo Dievam. Jēzus atnāca ar vienu mērķi – uzmeklēt un glābt pazudušos. Tas ir vienīgais reālais veids, kā kalpot Dievam, jo pārējās ir palīgkalpošanas. Kalpošana Dievam ir lūgšana, gavēšana un cilvēku glābšana.

Mēs ar sievu bijām Limbažu kapos, kuros guļ viņas brālis, kas pirms daudziem gadiem pāragri nomira. Kamēr sieva apkopa kapu, es aizgāju vairākus metrus uz priekšu, kur guļ mans sens draugs, kurš 2001.gadā noslīka. Pirms tam mēs pat bijām labākie draugi, viņš bija tāds, kas mani nekad nenodeva. Es nepaspēju viņam izstāstīt par Dievu, mēs bijām plānojuši tikties, taču nesatikāmies uzreiz, un viņš noslīka. Es atceros viņa bēres, tas bija jūlijs, un viņu apglabāja pašā kapu malā, blakus bija liela pļava. Tagad, pēc 13 gadiem, es ar grūtībām sameklēju viņa kapu, taču no pļavas vairs nebija ne vēsts – tur visur bija kapi. Aplūkojot kapakmeņus, es redzēju, ka cilvēki mirst jauni. Pa šiem gadiem nomiruši bija ļoti daudzi, un es secināju – cilvēki taču mirst! Uz kapakmeņiem bija uzrakstīti dažādi pantiņi, un viens man īpaši palika atmiņā: „Es gribēju daudz skaista dzīves vainagā vīt…” Pats skaistākais, ko var ievīt dzīves vainagā, ir pieņemt Jēzu par savu Glābēju. Es sievai un meitiņai teicu: „Ja es nomiršu ātrāk par jums, tad uz mana kapakmens nerakstiet nekādus muļķīgus pantiņus, bet rakstiet: „Manis šeit nav, jo es esmu ar Jēzu Debesīs un dzīvs. Es savas dzīves laikā izdarīju pašu svarīgāko – es pieņēmu Jēzu par savu Glābēju un visu savu mūžu kalpoju Viņam.”” Cilvēki mirst. Šīs dienas mācība tev palīdzēs aiziet līdz galam, un, ja uz tava kapakmens tomēr būs stulbs pantiņš, tad tu pats tur vairs nebūsi. Tu būsi Debesīs kopā ar savu Dievu. Tu esi mūžīgs, tu zini, kas tu esi. Tu pastāvēsi kārdināšanās, jo tu zini, kas esi! Citkārt cilvēki nav dievkalpojumā, jo citi cilvēki viņiem ir piespieduši būt citur. Viņiem svarīgāk ir, ko šie cilvēki par viņiem domā, nevis kāda ir Dieva griba. Ja tu zini šos principus, tu uzvarēsi, jo tu zini, kas tu esi.

Mācītāja Mārča Jencīša svētrunas iztirzājumu rakstīja Ieva Našeniece un Monta Jefremova