Dievs ir dzīvs! Viņš ir dzīvs un reāls.
Jehova Šamma ir viens no Viņa vārdiem. Tas nozīmē – klātesošs. Dievs runā jeb Svētais Gars runā. Kad mēs lasām Dieva vārdu, Viņš runā uz mums caur Savu vārdu. Bet ne vienmēr Viņš runā tikai lasot Bībeli. Kad tu klausies cilvēku liecības par to, ko Dievs ir izdarījis viņu dzīvēs, Dievs runā uz tevi. Tu pat vari sadzirdēt to, ko pats runātājs nemaz nevar iedomāties, ka tu dzirdēsi. Cilvēks runā vienu, bet tu dzirdi ko citu tieši savai situācijai, jo Svētais Gars ir klātesošs. Es nedomāju to, ka tagad mums katram zem katra teksta ir jāmeklē slēptā, kodētā jēga, bet es runāju, ka Dievs uz tevi runā arī caur cilvēkiem. Ne tikai tajā brīdī, kad tu lasi Dieva Svētos Rakstus. Dievs runā caur svētrunām. Es sludinu Dieva vārdu, un Viņš runā. Reizēm, man pašam to nemaz neaptverot, Dievs tev var pateikt kaut ko, kas ir ārpus konteksta. Es to neesmu speciāli sagatavojis, bet Dievs uzrunā tieši tevi ar kādu teikumu, ar kādu domu. Tas ir tieši tev, speciāli tev!

Dievs runā, un Viņš runā uz mani arī šajā brīdī, kad mēs slavējam Dievu. Un Viņš man liek pateikt draudzei kādu lietu. Tuvojieties Dievam, un tad Viņš tuvosies jums! Ko tu saproti ar šiem vārdiem? Mums katram ir savs, mazāks vai lielāks, lūgšanu laiks. Mūsu draudzē katrs cilvēks retāk vai biežāk lūdz Dievu, slavē un pielūdz Viņu. Ja tu apmeklē draudzi, tad tu svētdienā esi dievkalpojumā. Tev nākas vismaz draudzē slavēt un pielūgt Dievu. Tu dziesmu laikā stāvi zālē, cilvēki tev apkārt dzied un paceļ rokas, un tu arī to dari, un tu slavē Kungu. Lai tuvotos Dievam, varbūt ir augstāk jāpaceļ roka? Varbūt. Lai vairāk tuvotos Dievam, varbūt ir vajadzīgs kāds konkrēts laiks lūgšanai? Man ir šāds konkrēts laiks, un lielai daļai mums ir šāds regulārs, konkrēts laiks, ko mēs pavadām ar Dievu. Citam tā ir pusstunda, citam stunda vai divas stundas, dažiem arī vairāk. Kas tad ir nepieciešams, lai tuvotos Dievam? Vēl vairāk lūgt Dievu? Ja tu lūdz stundu, tad, lai vairāk Viņam tuvotos un vairāk svētību no Viņa saņemtu, tev vajadzētu šo laiku palielināt. Labi, piemēram, tu ieplāno laiku ar Dievu katru dienu divas ar pusi stundas. Tu jūties daudz svētāks, daudz krutāks, daudz reliģiozāks, jo tu taču vairāk par citiem lūdz Dievu! Vai tas, ka tu lūdz vairāk par citiem cilvēkiem, nozīmē to, ka tu vairāk tuvojies Dievam? Ja tu vēlies vēl vairāk tuvoties Dievam, varbūt ir jālūdz divas stundas un četrdesmit piecas minūtes? Tas ir par piecpadsmit minūtēm vairāk, es esmu tuvāk Dievam! To varētu teikt tu, to varētu teikt arī es, tas nav svarīgi. Es lūdzu vairāk un staigāju ar tādu apziņu, ka esmu tuvāk Dievam. Tu dzirdi sprediķus un lasi Bībeli, kur teikts: „Tuvojieties Dievam, un tad Viņš tuvosies jums”. Ja tu tā darīsi, tev būs daudz vairāk, nekā tev ir tagad – vairāk svētību, stiprāks raksturs, finansiāla svētība, izaugsme grupiņā un laime, un prieks. Varbūt jāpieliek vēl piecpadsmit minūtes? Nu tās jau ir trīs stundas ar Dievu. Un mācītājs draudzē māca, ka mums katram nepārtraukti ir Viņam jātuvojas. Līdz dzīves beigām mums nepārtraukti ir jāpieaug Viņā. Tātad vēl jāpalielina lūgšanu laiks!

Droši vien daudzi no jums domā, kā mācītājs tik daudz var lūgt Dievu? Un jo vairāk lūgšanu, jo tuvāk Dievam. Tad šī tēma ir tieši tev, lasi tālāk! Labi, tev jau ir trīs stundu lūgšanas, tu jūties ļoti svēts, tu lasi un studē Bībeli. Tu domā, ka esi tuvāk Dievam par to, kuram lūgšanu laiks ir pusstunda vai stunda. Trīs ar pusi stundas, četras, piecas stundas? Klausies, cik stundas dienā tu vari lūgt Dievu? Maksimums, cik viens cilvēks dienas laikā var lasīt Bībeli un lūgt? Rēķinot to, ka pārsvarā mums katram piecas dienas nedēļā ir vidēji astoņu stundu darba diena, tāpat ir citas dažādas vajadzības, piemēram, higiēnas vajadzības, ir jāgatavo ēst un jāēd, kam ir ģimene, tiem jārūpējas par bērniem, un jāmīl vīrs vai sieva. Ja tu vadi savu mājas grupu, arī tas prasa laiku. Mums draudzē ir jau četrdesmit septiņi grupu vadītāji! Ja tev grupā ir viens cilvēks, tu vēl vari daudz neuztraukties, bet tad, kad tev grupā būs desmit vai divpadsmit cilvēku, tad būs jāsāk domāt, kur ņemt laiku. Un tu tici Dievam, Kurš saka – ja mēs tuvosimies Viņam, Viņš tuvosies mums. Cik stundas tu vari lūgt Dievu? Es varu lūgt vairāk, nekā tu, jo es esmu pilna laika kalpotājs. Tuvojoties Viņam, esmu sasniedzis to, ka varu vairāk laika veltīt tieši lūgšanām. Tas ir mans pienākums. Un tas nebūtu iespējams, ja es strādātu laicīgu darbu. Bet kā ir ar tevi? Tev taču laiks ir ierobežots vai ne? Ja tu strādā pie darba devēja, viņš tevi verdzina. Viņš nosaka to, vai tu lūgsi Dievu no rīta vai nelūgsi. Darba devējs vēl nosaka, vai tu iesi uz grupiņu, vai neiesi. Ja tu gribi aizbraukt uz inkaunteru, tev ir priekšniekam jāprasa atļauja. Bet, ja tev ir savs bizness, tu pats plāno savu laiku un nosaki, kad un kur tu brauksi vai nebrauksi. Ko mēs no tā varam secināt? Mums ir pašiem jābūt darba devējiem vai vismaz jātiecas uz to. Kā tas attiecas uz tuvošanos Dievam? Jo tad tu vairāk varēsi lūgt Dievu.

Tik un tā mums katram ir kāds maksimums, cik ilgi mēs dienā varam pavadīt laiku ar Dievu, arī man tāds ir. Stundu skaits diennaktī ir ierobežots. Tātad, mēs varam tuvoties Dievam tikai līdz noteiktai robežai. Tas ir tas, par ko Dievs mani šodien uzrunāja. Tas, ko Dievs grib tev pateikt. Tuvoties Dievam ne obligāti nozīmē vairāk lūgt Dievu vai studēt Dieva vārdu. Mums katram ir ierobežotas iespējas, cik mēs varam lūgt, slavēt un lasīt Bībeli.

Kā Dievs redz tuvošanos Viņam? Tas, ka tu palielini lūgšanu laiku, kas pats par sevi nav slikti, ne vienmēr ir tas, ko grib Dievs. Lasi tālāk un uzzini, ko nozīmē tuvoties Dievam! Ja tev ir divu stundu lūgšanu laiks dienā, tas ir ļoti daudz, un, iespējams, tas būtu normāli, ja tev visu mūžu būtu šīs divas stundas, lai tuvotos Dievam; nepalielinot to ne par minūti. Protams, ja tev gribas kādu dienu vai nakti palūgt vairāk, arī tas ir labi. Citam tā būs viena stunda ar Dievu visu mūžu, un arī tas ir normāli. Tuvoties Viņam nozīmē ne tikai lūgt, slavēt un pielūgt Viņu ikdienas, bet arvien vairāk izprast, kāda ir Dieva griba un darīt Viņa gribu.

Draudzes dievkalpojuma zālē tu ikreiz redzi „Kristus Pasaulei” G12 plakātu ar mūsu vīziju un posmiem – aizsniegt, nostiprināt, apmācīt un izsūtīt. Tu vari lūgt Dievu, cik vien vēlies, tu vari slavēt Viņu, cik vien vēlies, tu vari parādīt man vai savam vadītājam milzīgu, perfektu un taisnu lūgšanu grafiku, kurā tu atzīmē laiku ar Dievu, pierādot, ka tu esi svēts un perfekts lūdzējs, bet, ja tu draudzē esi jau vairākus gadus, un joprojām neesi atvēris savu mājas grupiņu, tad Dievs skatās uz tevi un redz, ka tu netuvojies Viņam. Tuvoties Dievam nozīmē nepārtraukti pieņemt lēmumus par labu Dievam. Tu vari atstāt to pašu stundu ar Dievu, tās pašas divas stundas ar Dievu, bet galvenais, ka to, ko tu tur lasi un saņem no Dieva, tu arī ej un izdari! Ja tavā mājas grupā ir pieci cilvēki, tad tuvošanās Dievam nozīmē, ka pēc kāda laika tavā grupā ir jau desmit cilvēki. Tu esi dzirdējis no Dieva, strādājis, ne tikai lūdzis. Vai tu esi reāli darījis Dieva gribu, vai Dievs ir varējis tevi lietot?

Ja tu esi draudzē ilgāku laiku, pienāk kāds punkts jeb robeža, – laiks, kad kaut kas ir jāizmaina. Un ja nu tev jau vairākus gadus ir viena un tā pati problēma, ko tas nozīmē? Piemēram, velk tevi pie pretējā dzimuma. Varbūt tu to vien dari, kā skaties, kur ir kāds puisis? Tu nekādi nevari nedomāt par viņiem. Cik gadus tu esi ar Dievu? Tā ir nedēļas, mēneši vai gadi? Tu varbūt teiksi – es lūdzu Dievu, es lasu Bībeli, es mācos Bībeles skolā. Un kāds tam visam ir rezultāts? Ne jau stundu skaits, cik tu lūdz Dievu, norāda uz to, cik ļoti tu tuvojies Dievam, bet gan to parāda tava dzīve, darot Dieva gribu. Nav jautājums par to, vai tu to spēj. Dieva vārds saka – tu visu spēj! Es visu spēju tā spēkā, kas mani dara stipru! Lūkas evaņģēlijā skaidri ir rakstīts: Dievs mums ir devis spēku, ka varam staigāt pāri čūskām un skorpioniem, un katram ienaidnieka spēkam, un tas mums nekā nekaitē. Mēs visi varam. Katra cilvēka ceļš draudzē ir šāds: sākotnēji tu pats tiec galā ar savām problēmām, un pēc tam tu sāc risināt citu cilvēku problēmas. Tas ir process – tuvošanās Dievam. Tāpēc tad, kad es redzu, ka kāds cilvēks atver savu mājas grupu, tad es zinu, ka šis cilvēks ir tuvāk Dievam. Ne tas, kurš daudz lūdz, bet tas, kurš dara Dieva gribu. Bībele saka: „Ne visi, kas uz Mani saka Kungs! Kungs! Ieies debesu valstībā.” Vai tu tuvojies Dievam, var redzēt pēc tavas dzīves.

Tuvoties Dievam ir kā iet pa pakāpieniem uz augšu. Es nerunāju par to, ka nav jālūdz Dievs, – mums obligāti ir vajadzīgas personīgas attiecības ar Viņu, taču, ja tam neseko reāli lēmumi, darbība un reāli augļi, tad tā nav tuvošanās Dievam, bet gan tā ir reliģioza kalpošana jeb reliģija. Tāpēc, ja tu gribi tuvoties Dievam, tev ir tikai viens ceļš – nepārtraukti mainīties, pielietojot to, ko tu šeit dzirdi, visu, ko tu lasi Dieva vārdā, un kalpot cilvēkiem, vest cilvēkus pie Dieva. Ja tu neevaņģelizē, nepiedalies Dieva darbā, nestāsti man, ka tu tuvojies Dievam. Šādā veidā nav iespējams tuvoties Dievam. Vai tu palūdz savas piecpadsmit, trīsdesmit minūtes, un dzīvo tālāk, kā līdz šim? Varbūt kaut kādas nelielas izmaiņas ir tavā dzīvē, bet kad tu sāksi kalpot cilvēkiem? Ko Jēzus teica, kāds ir augstākais bauslis? Mīli Dievu un savu tuvāko kā sevi pašu. Tu esi izglābts, dziedināts un atbrīvots, Dievs tevi ir pieņēmis un svētījis, un tev saka: „Ejiet un dariet par mācekļiem visas tautas!”

Neklusē! Mēs esam pilsēta kalna galā, mēs esam šīs zemes sāls! Jēzus saka – ja šī sāls ir nederīga jeb, ja mēs nestāstām cilvēkiem par Dievu, nevedam viņus pie Jēzus, neceļam grupiņas un nevairojam cilvēku skaitu Dieva valstībā, savu valsti nemainām caur izmainītām dzīvēm, tad šī sāls ir nederīga un ļaužu kājām saminama. Tie ir Jēzus vārdi. Un, kas sveci iededzinājis, tas to neliek zem gultas, bet gan redzamā vietā, lai gaisma apspīd istabu. Mēs esam pilsēta kalna galā, bāka, un mūsu uzdevums ir spīdēt! Un jo vairāk mēs nesam gaismu, jo vairāk mēs tuvojamies Dievam. Lūk, kādēļ tik svarīgi ir augļi, kas ir tavā dzīvē. Ir svarīga ne tikai tava paša izmainītā dzīve, bet arī cilvēki, kurus esi pievedis Dievam. To visu var izmērīt. Dari to, ko tev saka un māca, ne tikai tuvojoties Dievam, bet arī nesot augļus cilvēku izskatā. Un jo vairāk tu Viņam tuvosies, jo vairāk Viņš tevi svētīs. Vairāk miera, vairāk mīlestības, lielāka finansiāla svētība. Es tev to negarantēju, bet gan Dievs tev to garantē. Ja tavā dzīvē šodien kaut kas klibo, padomā, vai tu tuvojies Viņam. Ja tu netiec galā ar kādu konkrētu rakstura problēmu, vai tu tiešām tuvojies Viņam? Un tas nav viss, ko Dievs tev grib pateikt. Tas bija tikai ievads.

Es runāju tieši no Dieva sirds. Slavēšanas laikā es to sadzirdēju. Varbūt tev ir kāda problēma, kas traucē tuvoties Dievam. Risinājums ir tikai viens – tuvojies Dievam! Iespējams, ir kādas lietas, par kurām tu nevari nedomāt. Daudzi no mums vēl nav iemācījušies kontrolēt savu prātu, bet tavs prāts ir ceļš uz tavu garu, sirdi un dvēseli. Ceļš uz visu tavu dzīvi ved caur prātu. Cilvēks, kurš nevar kontrolēt savu prātu, nevar kontrolēt savu ķermeni un savu dzīvi. Prāts ir mūsu kaujas lauks. Sātans nāk un mūsu prātā ieliek dažādas domas, kas nav no Kristus. Mēs tās attīstām, apdomājam, veicinām, un tas noved pie tā, ka tu vairs nespēj par to nedomāt. Tu saki, ka tu nevari par to nedomāt. Tas neattiecas tikai uz lieliem grēkiem. Es pats saskaros ar šādām lietām. Reizēm, slavēšanas laikā, manā prātā izpeld kāda nenozīmīga lieta no pagātnes. Sātans nekaunīgi uzbrūk ar domām. Es jau sen esmu jauns cilvēks, izmanīts, viss ir piedots, bet sātans pamet kādu domu, kas kļūst par lielu problēmu, un vairāk nav iespējams koncentrēties, es vairs nespēju normāli slavēt Dievu. Es vairs nedzirdu, par ko ir jaunā slavēšanas dziesma. Teroristi šturmēja manu prātu. Man vajadzēja apmēram piecas minūtes, lai tiktu ar to galā. Katram no mums ik pa laikam uznāk tāds teroristu uzbrukums domās, ka ir grūti par to nedomāt. Ko tādos brīžos darīt? Visvieglāk ir pateikt: „Es nevaru par to nedomāt!” Taču šādos brīžos ir svarīgi saprast, ko par to saka Bībele. Par ko mums domāt? Par to, kas taisns, šķīsts, svēts, tīkams – par to domājiet. Šeit Dieva vārds neizskata variantus, vai tu vari vai nevari par to domāt, bet gan tā ir konkrēta pavēle, tādi pati, kā: „Tev nebūs nokaut.” Tev būs domāt pareizas lietas! Nav runa par to, vai tu vari vai nevari kontrolēt savu prātu, jo mēs visu spējam. Tajā brīdī, kad mūsu grēki tiek piedoti un Svētais Gars ienāk mūsos, mēs spējam domāt to, par ko mēs gribam domāt. Es varu domāt to, ko es gribu domāt! Tā ir mana izvēle. Vai nu es atļauju sev kaut ko domāt vai arī neatļauju.

Cilvēks sastāv no dvēseles, miesas un gara. Dvēsele sastāv no prāta, emocijām un gribas. Vai tev ir sava griba? Man ir stipra griba, un tev ir stipra griba! Kurš ir pasaules uzvarētājs? Tikai tas, kurš tic, ka Jēzus ir Dieva Dēls. Tu tici, ka Jēzus ir Dieva Dēls? Tad tev ir stipra griba un tu esi pasaules uzvarētājs. Tu esi pasaulīgu, sātanisku domu uzvarētājs. Vīrusu iznīcinātājs. Iznīcini šo vīrusu savā galvā, un neļauj sātanam pārkāpt robežu savā prātā, kā to ukraiņi šobrīd dara Ukrainā! Es ar nožēlu skatos, kā bruņu tehnika caur robežu mierīgi iebrauc Ukrainā, un paši ukraiņi tikai mirkšķina ar acīm. Vienā dienā iznīcina simtpiecdesmit teroristus, bet nākamajā dienā pieci simti ir vietā. Vai tu gribi kara lauku savā galvā un savā dzīvē? Vai tu ļausi savā prātā nākt visam pēc kārtas, lai tevi terorizētu? Tā ir teritorija, par kuru tu atbildi – tavs prāts, tava miesa un tava dzīve. Kādu dzīvi tu vēlies? Kontrolē savu prātu. Nav jautājums par to, vai tu to vari vai nevari, tev ir griba! No tā brīža, kad tu pieņem Jēzu par savu Glābēju, tevī mājo Svētais Gars, un tev vairāk nav nekā neiespējama. Tu no šī brīža vari domāt par to, ko tu vēlies. Tev ir izvēle nedomāt to, ko tu negribi domāt.

Viss ir ļoti vienkārši! Ir Dievs, ir debesis, ir sātans un ir elle. Ir domas, kas nāk no pasaules, no sātana, kuras sātans ieliek tavā galvā, iesūta, atgādina no pagātnes, caur acīm, caur ausīm, un ir Dieva vārds, kas ir dzīvs, un, kad tu to lasi un klausies, tuvojies Viņam, tu uzzini, kāda ir Dieva griba un Dieva prāts tavai dzīvei. Cilvēks ir pa vidu starp pasauli un Dievu jeb starp sātana gribu un Dieva gribu. Ja tu esi jaunpiedzimis kristietis, tu pats izvēlies to, ko tu gribi domāt, un to, ko tu nedomāsi. Un Dieva vārds konkrēti māca domāt par to, kas ir tīkams, šķīsts un svēts. Saskaņo savas domas ar Dieva vārdu. Pretējā gadījumā šīs pasaulīgās domas nāks un kā putni vīs ligzdas tavā prātā. Sātans nāk, atnes negatīvas domas, kas nav no Kristus, un, ja tu tās pieņem un ilgāku laiku atļauj sev tās pārdomāt, tās iemitinās tavā galvā.

Ko dara bezdelīgas? Mājā, kurā es dzīvoju, es novēroju bezdelīgas, kas ielidoja un izlidoja pa kaimiņa pavērto logu. Es zinu, ko viņas grib. Bezdelīgas šajā laikā meklē, kur vīt ligzdu. Ja logus neaizver, tad bezdelīgas ierīkos savu ligzdu tavā teritorijā, uztaisīs savu cietoksni un sāks ķēzīt. Tavā prātā atnāca doma, un, ja tu laicīgi neizdomā, ka tā nav no Dieva un to neaizdzen prom, tad tā kā putns sāk vīt ligzdu tavā prātā un ķēzīt. Parādās emocionālas problēmas, prāta problēmas, finansēs var iemesties tārps, kalpošana sāk buksēt, slimības un depresija klauvē pie durvīm. Velns ķēzās, viņš ir meistars uz to. Belcebuls, par viņu ir rakstīts, melu tēvs un mēslu čupas ķēniņš. Un viņš sagandē caur tavu galvu. Tavā galvā ieies tikai tas, ko tu gribi. Ja tu domā negatīvas domas, tu gribi tās domāt. Ja tu domā pareizas domas, tas nozīmē, ka tu gribi tās domāt. Jo katrs jaunpiedzimis kristietis domā par to, par ko viņš grib domāt. Putni ir jāaizdzen un logi ir jāaizver! Kad manā prātā velns iesūtīja domu no pagātnes, es uz mirkli apsvēru, ka varbūt Svētais Gars man to atgādina. Velns ir ļoti viltīgs, viņš pārzina cilvēka psiholoģiju, viņš pārzina Dieva vārdu. Bet es sapratu, ka tas nav Svētais Gars, jo es pēkšņi nespēju koncentrēties, nespēju slavēt Dievu. Es to ātri apdomāju un sapratu, ka Dievs grib, lai es domāju pareizi. Es koncentrējos uz slavēšanas dziesmas vārdiem, sāku domāt par tiem, un minūtes laikā viss aizgāja. Ja es tagad paskatos uz šo problēmiņu, tad saprotu, ka par to nebija vērts uztraukties. Un reizēm tā notiek. Tā var būt arī kāda sadzīviska, nenozīmīga lieta, varbūt pat ne tieši grēks, kas tik ļoti pārņem, ka nav iespējams koncentrēties uz pareizām lietām. Kā ar to tikt galā? Es tuvojos Dievam. Es eju lūgšanu kambarī, slavēju, lūdzu, lasu Bībeli, un bieži es vienkārši sāku domāt to, kas ir jādomā. Es izslēdzu nepareizas domas un koncentrējos uz pareizām lietām, un kaut kādā brīdī es jūtu, kā sātans atstāj mani un aizvācas. Ļauns gars, kurš pietuvojas ar sliktām domām, vienmēr nomāc prātu.

Es esmu labs psihologs, jo man ir vislabākais Palīgs. Kad es konsultēju cilvēkus, tad mans Palīgs, Svētais Gars, caur mani darbojas pie cilvēkiem. Neskaitāmas reizes tas tā ir noticis. Reizēm es sazvanos ar savas komandas cilvēku, un es dzirdu, ka viņš ir galīgi izšķīdis. Ne tāds, ka tūlīt ies pasaulē grēkot, bet ir nomākts, nelaimīgs, un to var pateikt pēc dažām frāzēm. Reizēm nepietiek parunāt tikai pusstundu vai stundu, jāparunā vēl kādas piecpadsmit minūtes, un šis cilvēks saka: „Man tik labi palika! Viss aizgāja, viss ir tik forši!” Kas aizgāja? Tas velns, kas bija pietuvojies caur nepareizām domām. Cilvēkam laicīgi nebija aizvērti logi, un putniņi jau bija sākuši prātā vīt ligzdas. Un tajā pašā laikā, ver tos logus ciet, cik vēlies, šādi pārbaudījumi būs! Ja man tie ir, arī tev būs. Katram savā līmenī, un katram savas lietas. Velna sūtītas domas noteikti būs saistītas ar seksu, varu un naudu. Tās ir trīs visizplatītākās lietas, uz kurām cilvēki pasaulē un cilvēki draudzē krīt. Tas var būt arī netieši saistīts ar kādu no šīm jomām. Tas nav patīkami Dievam, un, ja tu šādu domu attīstīsi, tas var beigties pavisam slikti. Kā tām pretoties? Tev ir jāzina, par ko domāt. Bībele, lūgšana, Bībeles skola – tas viss ir nepieciešams, kā arī jāiet uz priekšu, jākāpj pa panākumu kāpnēm. Tuvojies Dievam, un Dievs tuvosies tev! Nav citas receptes. Tev ir sava griba, un tu vari domāt to, ko tu vēlies un nedomāt to, ko tu nevēlies. Ja tu netuvojies Dievam, tad šis trumpis – stipra griba – palēnām zudīs, un tu vairāk nespēsi kontrolēt savu prātu. Tava griba tiks nomākta.

Tuvojies Dievam. Regulāras personīgas attiecības ar Dievu. Taču ne jau liels lūgšanu laiks nosaka to, cik daudz tu spēj sevi kontrolēt un tuvoties Dievam, bet gan tas, cik daudz tu izdari visās Dieva lietās, arī kalpošanā un cilvēku glābšanā. Neaizmirsti aizvērt logus, lai velna sūtītas domas neiemājo tavā prātā. Kad es braucu uz dievkalpojumu, es mājās aizveru visus logus. Var būt vētra, stiprs lietus. Tev pašam ir jārūpējas par to, lai tavi logi būtu ciet. Arī tad, kad tu esi atslābis un atrodies citur, taviem logiem ir jābūt ciet. Atvērtiem tiem jābūt tikai uz Dieva vārdu. Es zinu, ka to, ko es tikko stāstīja, gribēja Dievs, un es arī zinu, ka Svētais Gars šajā brīdī pie mums darbojas. Es ticu, ka Dievs atbrīvos tevi.

Varbūt tev ir kāda viena doma, kas jau nedēļas vai mēnešus nepārtraukti tevi ēd, un tu jau jūti, ka tas var beigties pavisam slikti. Bezdelīgas jau ir sākušas ķēzīties. Es runāju par konkrētām domām, kas nospiež un jau rada problēmas. Es aicinu tevi lūgt šo lūgšanu:

Debesu Tēvs, es atzīstu, ka esmu pieļāvis nepareizas domas, kas nav no Tevis, un šodien tās rada man nopietnas problēmas. Es atsakos no šīm domām. Piedod man, Dievs, atbrīvo! Es varu domāt to, ko gribu. Es varu nedomāt to, ko negribu. Man ir spēcīga griba. Man ir ļoti spēcīga griba! Es esmu personība, un nekas nekad mani neverdzinās! Mana galva ir tīra; es domāju par to, kas tīkams, kas šķīsts, kas svēts. Sātan, Jēzus Kristus vārdā, es pavēlu – atstāj manu galvu! Atstāj manu dzīvi! Jēzus vārdā, es salaužu šajā brīdī jebkādus cietokšņus, es izārdu jebkādas problēmas, cietokšņus, kurus tu, velns, uzcēli caur nepareizām manām domām! Jēzus vārdā, es esmu brīvs! Aleluja!

Debesu Tēvs, es Tevi lūdzu par Taviem bērniem, Kungs, ka viņi dzīvo šķīstībā, tīrībā. Dievs, ka viņi rūpējas par savām domām, par savu galvu, par savu sirdi, katrs. Un, sātan, es aizliedzu tev kontrolēt draudzes cilvēku prātus! Dievs, es Tev pateicos, ka ikviens meklēs Tavu vaigu un tuvosies Tev, ies pa panākumu kāpnēm. Ne tikai lūgs, ne tikai slavēs, bet arī darīs Tavu gribu. Un tev, sātan, ar tavām pretīgajām, nešķīstajām domām nav vietas mūsu prātos un nav vietas mūsu dzīvēs! Aleluja, āmen!

Mācītāja Mārča Jencīša svētrunas iztirzājumu rakstīja Ieva Našeniece