Kristus ir augšāmcēlies!
Viņš ir augšāmcēlies! Šodien ārā ir brīnišķīgs laiks, bet tu zini, kāpēc tas tā ir? Tāpēc, ka šodien ir Kristus augšāmcelšanās svētki.

Es tev īsumā pastāstīšu, kāda būs sprediķa tēma nākamajā svētdienā. Droši aiciniet cilvēkus, jo tā ir ļoti aktuāla tēma, kas interesē ikvienu cilvēku Latvijā. Tēma būs „Kas Latviju sagaida nākotnē?” Procesi, kas šodien notiek pasaulē – Krievijā, ASV, Eiropas Savienībā, – ietekmē arī Latviju. Mēs esam maza valsts, un latvieši ir maza tauta, un Latvijai ir grūti pastāvēt lielu tautu vidū. Latviju apdzīvo ne tikai latvieši, kas runā latviešu valodā, bet arī citu tautību cilvēki, kas runā dažādās valodās, taču mēs visi kopā veidojam šodienas Latviju. Lai saprastu, kas mūs visus sagaida nākotnē, būs šis sprediķis. Es lasu dažādu politiķu prognozes un spriedumus, bet neviens no tiem nav pilnīgs. Jo, ja mēs neņemam palīgā Bībeli, Dievs vārdu un Svēto Garu, šos procesus nevar precīzi izskaidrot. Tāpēc es jau ilgāku laiku, mēnešiem un gadiem, lūdzu Dievu par Latvijas situāciju. Es jau tad zināju, ka pienāks brīdis, kad mūsu valstī, politikā viss sabiezēs, kas arī šobrīd notiek. Īpaši pēdējos mēnešos un pēdējās nedēļās es meklēju atbildes Bībelē, un esmu tās atradis. Protams, tie nebūs absolūti precīzi pareģojumi, bet kopumā būs patiesa informācija, ko par Latviju šodien un nākotnē saka Dievs. Izskaidrot to, kas notiek un kas notiks bez Dieva Gara un bez Dieva vārda precīzi nav iespējams. Daudz ko var pateikt, bet ne precīzi. Sprediķis būs pravietisks, Bībelē balstīts, tajā būs arī fakti par Ukrainu, Krieviju un Latviju un citām valstīm, un to visu tu dzirdēsi Dieva gaismā. Tas viss tiks atspoguļots tādā veidā, lai tu pats varētu izdarīt secinājumus. Vai tevi interesē tas, kas mūs sagaida nākotnē? Arī no tautas ievēlētas valdības un vadītājiem ir atkarīga mūsu tautas un valsts nākotne. Mēs neesam tikai kristieši, bet arī latvieši! Es esmu latvietis, es nekaunos par to, un es esmu Latvijas patriots. Mani politiskie uzskati ir – brīva, neatkarīga, suverēna un demokrātiska Latvijas Republika. Un tāda ir arī Dievs griba – neatkarīga, suverēna, demokrātiska Latvijas valsts. To visu es tev nākamajā svētdienā pastāstīšu, parādīšu un pierādīšu. Tu uzzināsi, kādas robežas Latvijā jau ir pārkāptas, kādas vēl nav pārkāptas un kādas tam visam būs sekas. Tāpēc tad, kad tu šajā nedēļā iesi un cilvēkiem stāstīsi par Dievu, tev būs labs jautājums, ko viņiem pajautāt. Tu vēlies iesākt sarunu ar cilvēku par Dievu? Neatkarīgi no tā, kādā valodā runā tavs sarunu biedrs, mums visiem, kas dzīvojam Latvijā, ir jāievēro vieni un tie paši likumi, mums ir viens Latvijas liktenis. Visvairāk Latvijas tautai šodien ir vajadzīgs Kristus! Jo ir tikai viens, kas var glābt, un Viņa Vārds ir Jēzus Kristus. Latvijai var palīdzēt Jēzus Kristus, bet tikai tādā gadījumā, ja visa Latvijas tauta sauks uz Dievu, latvieši un krievi, jebkurš. Ja mēs sauksim uz Dievu un dzīvosim Viņa gribā, Dievs mūs 100% pasargās. Kad tu cilvēkiem jautāsi, ko viņi domā, kas Latviju sagaida nākotnē, gandrīz visi gribēs ar tevi parunāt. Jo visi par to domā, vairāki jau gatavojas izbraukt no Latvijas, bet daži jau izbrauc. Tiem, kas vēl šaubās spert šo soli, notikumi, kas šodien notiek Latvijā, palīdz pieņemt lēmumu izbraukt. Ej ielās un uzdod cilvēkiem jautājumu par Latviju nākotnē! Būs saruna, būs cilvēka viedoklis. Tu vari jautāt – kas var glābt Latviju? Mūsu himna skan „Dievs, svētī Latviju!” Kā jūs domājat, vai Dievs var palīdzēt Latvijai? Es ticu Dievam, un es ticu, ka Viņš var palīdzēt, ja tu svētdien atnāksi kopā ar mani uz dievkalpojumu!

Bet Kristus ir augšāmcēlies! Tu zini, ka gan latvieši, gan krievi saka cits citam: „Kristus ir augšāmcēlies!” Un atbilde skan: „Patiesi, Viņš ir augšāmcēlies!” Interesanti, ka tieši šogad gan latviešu, gan krievu Lieldienas jeb Pasha iekrīt vienā un tajā pašā datumā. Piemēram, pareizticīgie dzīvo pēc vecā laika, Jūlija kalendāra, bet katoļi un protestanti, pie kuriem piederam arī mēs, dzīvo pēc jaunā laika – Gregora kalendāra. Šajos kalendāros ir atšķirības aptuveni par desmit dienām. Kalendārs, pēc kura mēs dzīvojam, ir saskaņots ar saules laiku, kāds tas patiesībā ir. Vecais kalendārs ir astronomiski neprecīzāks. Es domāju, ka tā ir laba zīme, ka šogad šis datums, 20. aprīlis, ir iekritis vienā dienā, un visa Latvijas tauta Lieldienas svin vienā laikā. Slava Dievam!

Kad Kristus augšāmcelšanās dienā cilvēki satiekas, pirmais teikums skan: „Kristus ir augšāmcēlies!” Patiesi, patiesi ir augšāmcēlies! Šos svētkus Latvijā sauc par Lieldienām. Krievi Lieldienas sauc tuvāk Bībeles patiesībai – Pasha, no ebreju valodas vārda „pashā”. Kad Dievs izdeva Savu tautu no Ēģiptes zemes, tad viss Israēls kāva jēru. Tā asinis viņi smērēja uz savu namu durvīm, kā Dievs viņiem lika izdarīt. Naktī nāca maitātāja eņģelis un visā pagāniskajā Ēģiptē nogalināja ikvienu pirmdzimušo, bet katram namam, uz kura bija jēra asinis, eņģelis pagāja garām. Vārds „pashā” nozīmē „paiet garām”. Šos svētkus Dievs iedibināja svinēt Israēlam, un šodien tos svin visa pasaule, tikai vairs ne tādā veidā, kā to darīja Vecajā Derībā. Kāpēc Latvijā Kristus augšāmcelšanās svētkus sauc par Lieldienām? Kas ir Lieldienas? Tas ir atvasinājums no latviešu gadskārtu svētkiem – Lielās Dienas. Lai saprastu, kas šie ir par svētkiem, mums ir jāielūkojas pagātnē.

Senatnē Latvija nebija kristīga zeme. Ja arī pašos pirmsākumos cilvēki Latvijas teritorijā ir meklējuši Dievu, bijis kāds posms, kurā viņi no Dieva ir atteikušies. Senlatviešu galvenie svētki bija Lieldienas, Jāņi, Miķeļi un Ziemassvētki. Latviešu tautā vienmēr ir bijusi dzīva pagāniska reliģija, kas nav saistīta ar Jēzu Kristu. Ja tu esi apceļojis Latviju un redzējis Latvijas pilskalnus, varbūt pamanīji, ka daudzās vietās blakus stāv divi kalni – viens lielāks un otrs mazāks. Uz lielākā pakalna stāvēja uzcelta pils, bet mazākais bija priesteru kalns jeb senlatviešu reliģijas centrs. Tur bija altāri. Kultūrslānī zem šiem pakalniem ir atrasti upurdzīvnieku skeleti, piemēram, zirgu skeleti. Pastāv uzskats, ka lielākā upurēšana dieviem notika tieši vasaras saulgriežu laikā jeb Jāņos, kad tika pielūgta saule, un tika upurēti arī cilvēki – vīrietis un sieviete. Tāpat arī mēs svinam Līgas un Jāņus, bet Bībelē ir minēts Baals un Aštarte. No kurienes ir nākusi šī pagāniskā reliģija?

Dievs radīja cilvēku pēc Sava tēla un līdzības. Cilvēks bija nepaklausīgs Dievam un grēkoja. Tā rezultātā cilvēku vidū uz zemes ienāca lāsti, slimības, kari un naids. Dievs atstāja cilvēku no iekšpuses, cilvēks kļuva mirstīgs. Bet cilvēki augļojās un vairojās, pārklāja zemi, un, sākot jau ar Kainu un Ābelu, Ievas un Ādama dēliem, ir bijuši cilvēki, kuri ir ticējuši Dievam, un cilvēki, kuri nav ticējuši Dievam. Paklausība Dievam atnesa svētību cilvēku dzīvēs, bet nepaklausība atnesa lāstu. Bībelē varam lasīt, ka cilvēku grēku dēļ uz zemes bija lieli plūdi, un šajos plūdos izdzīvoja tikai tie, kas bija ticējuši Viņam, Noa ar savu ģimeni. Kopā tikai astoņi cilvēki. Vari būt drošs, ka tad, kad uz zemes paliks tikai astoņi ticīgi cilvēki, šī zeme ies bojā. Tad, kad vairs nebūs draudze uz zemes, tā ies bojā. Dievs caur Savu draudzi virs zemes ir Tas, kas vēl tur šo pasauli un politiku. No Noa dēliem ir radušies visi zemes iedzīvotāji. Sākotnēji viņiem visiem bija viena valoda. Un viņi visi iesākumā ticēja Dievam un dzīvoja pēc Viņa prāta. Taču pakāpeniski cilvēki atkrita no Dieva, līdz Babilonijā jeb Bābelē, mūsdienu Irākas teritorijā, no kurienes ir cēlušās visas pasaules tautas ar vienu valodu un vienu ticību, palika pavisam nedaudz cilvēku, kuri ticēja Dievam. Viens no šiem ticīgajiem bija Ābrāms, mūsu ticības tēvs. Ābramam Dievs teica iziet no kaldēju Ūras, pilsētas, kas atradās 150 kilometru attālumā no Babilonas. Babilonijā cilvēki pielūdza sauli un mēnesi, tika celti zikurāti, tempļi un pilis par godu debess ķermeņiem, tos pielūdzot. Tie bija bezdievīgi cilvēki, kuri pielūdza sātanu un dažādus dēmonus. Lūk, no kurienes ir izgājušas visas tautas, arī latvieši. Ir cilvēki, kuri Latvijā tic Dievam, un ir cilvēki, kuri tic citiem dieviem. Pagāniskā latviešu reliģija nāk no Bābeles. Tur bija tāda dievība kā Mardoks, kas ir sātans. Arī Baals, auglības dievs, ir tas pats sātans. Arī Latvijā ir saules kults.

Kādēļ Ziemassvētkus Latvijā nesauc par Kristus dzimšanas svētkiem? Ko pēc pagāniskās reliģijas svin Ziemas vidū? Sākot ar Ziemas saulgriežiem diena kļūst garāka par nakti jeb gaisma gūst uzvaru pār tumsu. Senlatvieši veica dažādus rituālus, lai saule uzvarētu tumsu. Pēc Ziemassvētkiem nāk Meteņi un Lieldienas. Lieldienas ir pavasara saulgriežu svētki. Pēc astronomiskā kalendāra Lieldienas svin 20. martā, un tieši šajā dienā dienas un nakts garums ir vienāds. Gaisma ir uzvarējusi tumsu. Savukārt Jāņos ir vasaras saulgrieži, kad tumsa atkal gūst uzvaru pār gaismu. Šādus un līdzīgus svētkus dažādās izpausmēs svin visā pasaulē, un tā ir pagāniskā reliģija, kas ir nākusi no vienas vietas – Bābeles, kur cilvēki cēla Bābeles torni, lai paaugstinātos pār Dievu. Tā bija reliģija, kur Dievam Radītājam un Glābējam nav vietas. Tie bija cilvēki, kas vēlējās valdīt bez Dieva.

Tātad senlatviešu Lieldienu jēga ir – gaismas uzvara pār tumsu. Un, skaitot no šī punkta, diena kļūst garāka par nakti. Nākamie svētki ir Ūsiņi, kurus svin pēc Lieldienām. Ūsiņš ir senlatviešu dievs, kurš prasīja arī upurus. Folklora pati par sevi nav nekas ļauns, slikta ir elku kalpība un velna pielūgsme. Tāpat arī tautas dejas nav sliktas, taču, ja tās ietver rituālus, kuri ietver saules vai dievību pielūgsmi, tā ir elku kalpība, un tas Dievam nav patīkami. Pagāniskā reliģija Latvijā daļēji ir pazaudēta, bet daļēji vēl ir dzīva. Cilvēki joprojām tic, ka, godinot sauli, dievus, elkus viņi būs svētīti, auglīgi, bagāti, veseli, skaisti un pasargāti. Mūsu draudzē nav aizliegts apmeklēt folkloras pasākumus; katram Latvijas iedzīvotājam ir tiesības ticēt tam, kam viņš grib. Latvija ir demokrātiska valsts ar vārda un ticības brīvību, protams, ievērojot likumus.

Lieldienās tiek piekopti dažādi rituāli, kam nav nekādas saistības ar Jēzu Kristu. Ne olām, ne šūpolēm, ne zaķiem nav nekādas saistības ar Kristu. Tam nav nekādas saistības ar ticību Dievam, kurš radījis debesis un zemi. Šiem rituāliem nav saistības ar Dievu, kurš nāca virs zemes cilvēka miesā, nomira par mūsu grēkiem un augšāmcēlās. Tie ir pagāniski rituāli ar mērķi izlūgties to, ko tev grib dot Dievs, taču cilvēki to grib iegūt bez Dieva, pielūdzot sātanu. Cilvēks grib dzīvot tā, kā pats grib, bet svētības arī viņš grib. Caur pagāniskajiem rituāliem cilvēks „izlūdzas” svētības, turpinot dzīvot grēkos. Bet cilvēkam neizdodas dzīvot tā, kā viņš pats vēlas. Jebkurā gadījumā katru no mums kāds ietekmē un kāds vada. Un cilvēks bez Dieva ir ļaunu garu kontrolē.

22. decembrī ir Ziemas saulgrieži jeb Ziemassvētki, pēc tam nāk Pavasara saulgrieži 20. martā jeb Lieldienas. Vasaras sākums ir 21. Jūnijā jeb Jāņos, un rudens saulgrieži ir 23. septembrī, Miķeļdienā. Saulgriežiem pa vidu ir Meteņi, Ūsiņi, Jēkabi un Mārtiņi.

Interesantas lietas notika Ūsiņa dienā. Tad senie latvieši svinēja svētkus un pildīja dažādus rituālus. Kas ir Ūsiņš? Tā ir dievība latviešu mitoloģijā, gaismas un pavasara dievs, auglības simbols, zirgu un bišu aizgādnis. Runa ir par bagātību, veiksmi, spēku, seksualitāti, skaistumu un veselību. Ar Ūsiņa dienu sākas vasara. Senlatvieši lūdza Ūsiņu ar zirgiem atvest sauli. Cilvēki aplaistās ar ūdeni, zirgus veda ganībās. Ūsiņus svin 9. maijā, un tie sakrīt arī ar Jurģiem. Baznīca savukārt šajā datumā svin Svētā Jura svētkus jeb Svētā Georga svētkus. Ūsiņam ir līdzība ar ēģiptiešu Usīru, ko grieķu valodas ietekmē dēvē par Ozīrisu. Tam ir līdzība arī ar indiešu Ašvinu un Ušu, kas nozīmē rīta ausma, – saules dievības. Ēģiptē bija vislielākais saules kults, kurā dažādos vārdos pielūdza sauli, un pats faraons tika dēvēts par saules dievu. Un visbeidzot Ūsiņš tiek salīdzināts ar grieķu diaskūriem jeb dieva dēliem, kas, tāpat kā Ūsiņš, ir saules vedēji. Tātad senlatviešu reliģijā Ūsiņu dēvē par dieva dēlu. Manā Bībelē ir rakstīts, ka Dievs sūtīja Savu Dēlu, bet ne zirgu dievu un bišu aizgādni Ūsiņu, ne Baalu, Ozīrisu vai faraonu, bet pasaules Glābēju. Ir tikai viens ceļš, patiesība un dzīvība, un Viņa Vārds ir Jēzus Kristus. Jēzus – vienlaicīgi Dievs, vienlaicīgi cilvēks, kurš nomira, augšāmcēlās un šobrīd caur Svēto Garu ir šeit un mājo mūsos. Un Viņš ir Tas, kas piešķir svētību itin visā.

Pavasarī reizēm pat nevar saprast, kādi svētki jāsvin, jo tie visi latviešu pagāniskajā reliģijā ir sajaukušies kopā. Taču tie visi ir saistīti ar Lieldienām. Ūsiņam upurēja melnu gaili ar deviņiem cekuliem un sarkanām kājām. Gaiļa asinis tika iztecinātas zirga silē tieši uz auzām. Pastāvēja ticējums, ka asinis, kas atdotas Ūsiņam, svētī mājas kustoņus. Vēlāk pieguļā izvārīto gaili apēda paši pieguļnieki. Ūsiņa dienā pieguļā vārīja arī olas un gatavoja īpašo Ūsiņa ēdienu – pantāgu, kas simboliski ataino sauli. Tas ir upuris dievam, asinis, un tur ir arī olas. Ar šo pagānisko pseidoticību velns atdarina to, ko ir iedibinājis Dievs Vecajā Derībā, kad caur dzīvnieku upurēšanu cilvēki ieguva Dieva klātbūtni. Velna pielūgsmē arī izmanto upurēšanas rituālu un arī olas.

Tagad atgriezīsimies tālā pagātnē – tu tur neesi bijis, taču Bībelē tas ir rakstīts. Ābrāms, kurš bija viens no nedaudzajiem atlikušajiem ticīgajiem cilvēkiem virs zemes, tika Dieva aicināts: „Izej no kaldeju Ūras, tu kļūsi par lielu tautu.” Ābrāms vairojās, un viņi kā tauta nonāca Ēģiptē. Ēģiptē esot, viņi vairojās tik strauji, ka faraons sāka uzskatīt, ka tas viņam kļūst bīstami. Faraons sāka viņus verdzināt un izmantot, jaundzimušos bērnus nogalināja, lai cilvēki nevairotos. Tauta sauca uz Dievu, un Dievs pacēla Mozu, kurš izveda Israēla tautu no Ēģiptes zemes. Tas notika tā, kā es jau iepriekš minēju – visa tauta kāva jēru un tā asinis smērēja uz durvju palodām. Namiem, uz kuriem bija asinis, velns pagāja garām, taču ēģiptiešu namos, uz kuriem nebija asinis, bojā gāja visi pirmdzimušie, sākot no lopiem, beidzot ar paša faraona dēlu. Divus tūkstošus gadu atpakaļ Dievs nāca šeit virs zemes cilvēka miesā Jēzū Kristū, un tieši šo svētku laikā, Pasā svētkos, ko ik gadu svinēja ebreju tauta, nomira pie krusta un augšāmcēlās.

„Tad Jēzus atkal runāja uz viņiem, sacīdams: “ES ESMU pasaules gaisma; kas seko Man, tas patiesi nestaigās tumsībā, bet tam būs dzīvības gaisma.”” (Jāņa 8:12)

Jēzus saka, ka Viņš ir pasaules gaisma, nevis saule. Debesīs saules gaismu nevajadzēs. Ne saule ir pasaules gaisma, kas dod tev brīvību, mūžīgu dzīvību, grēku piedošanu, auglību, svētību, bagātību, izdošanos. Jēzus ir pasaules gaisma, ne Ūsiņi, ne Miķeļi, ne Māra, ne Pērkons, nekādi citi dievi, bet Dieva Dēls. Dieva Dēls – ne Ūsiņš, bet Jēzus Kristus. Visa šī pagānu reliģija ir kristīgās reliģijas pakaļdarinājums ar vienu ļoti būtisku atšķirību – viņi pielūdz sātanu. Mēs pielūdzam dzīvo Dievu un Viņa Vārds ir Jēzus Kristus.

„Es esmu Alfa un Omega, Pirmais un Pēdējais, Sākums un Gals.” (Atklāsmes 22:13)

Jēzus ir sākums. Israēlā Pasā svētki tika svinēti saulgriežu laikā, un šie svētki bija četrpadsmitajā datumā nīsāna mēnesī, pēc mūsu kalendāra martā, aprīlī. Ar šo datumu un šiem svētkiem sākās ebreju gads. Tieši tāpat, kā, pagānu dievības pielūdzot, saule simbolizē sākumu, gaismu un auglību, tā šajos svētkos Jēzus atnāca kā patiesā pasaules Gaisma, kā visa Sākums.

„Tādēļ, ja kas ir Kristū, tas ir jauns radījums; kas bijis, ir pagājis, redzi, viss ir tapis jauns.” (2. Korintiešiem 5:17)

Ikviens, kurš pieņem Gaismu, ikviens, kurš pieņem Jēzu Kristu par savu Kungu un Glābēju, par savu Dievu, tas ir jauns radījums. Tu esi jauns cilvēks, kas bijis, ir pagājis. Lūk, Lieldienas! Kristīgā baznīca vairāku gadsimtu laikā ir centusies aizvietot pagānu svētkus ar kristīgajiem svētkiem, kā rezultātā tagad varam redzēt, kā šie abi ir saplūduši kopā. Pagānisms ir saplūdis ar baznīcu, un ir grūti izšķirt, ko viņi svin. Liela daļa baznīcu, kas piekopj šos rituālus, ir tādi paši saules pielūdzēji kā pagāni. Viņi ir pazuduši. Daudzi cilvēki, kas apmeklē baznīcu, svin Lieldienas, šūpojās un izpilda citus rituālus, nepazīst Jēzu kā savu personīgo Glābēju. Viņi svin visus svētkus kopā, viņiem nav personīgas attiecības ar Dievu. Ja tu nepazīsti Jēzu kā savu personīgo Glābēju, to var redzēt tavā dzīvē. Tu svini svētkus, kurus pats pat neizproti. Patiess kristietis, patiess Dieva bērns lasa Bībeli katru dienu, regulāri ir draudzē, ne tikai Lieldienās un Ziemassvētkos, viņa dzīve ir izmainīta, viņš ir svētīts. Tev šodien ir iespēja pieņemt Viņu savā sirdī un atmest visas pagāniskās saknes. Sāc jaunu dzīvi Kristū, jo Ūsiņš tevi neizmainīs. Dievs visu dara jaunu, Dievs atbrīvo no verdzības.
Šis bija vispārizglītojošs stāstījums par to, kas ir Lieldienas, taču priekš mums tie ir Kristus augšāmcelšanās svētki. Ir svarīgi saprast, ka Viņš patiešām ir augšāmcēlies, Viņš nav miris Dievs, bet gan dzīvs Dievs. Turpinājumā būs stāsts no kāda Lieldienu notikuma. Baznīcās parasti ir pieņemts, ka šajā laikā jālasa kādi speciālie raksti katrai dienai, tad nu arī es lasīju par Jēzus nāvi un augšāmcelšanos. Mani uzrunāja kaut kas, kas noderēs mums katram.

„Un, pateicības dziesmu dziedājuši, tie izgāja uz Eļļas kalnu, un Jēzus tiem saka: “Jūs visi apgrēcināsities, jo stāv rakstīts: Es ganu sitīšu, un avis taps izklīdinātas. Bet, kad Es celšos augšām, tad Es jūsu priekšā gribu noiet uz Galileju.” Bet Pēteris Viņam sacīja: “Un, ja visi apgrēcinātos, tomēr es ne.” Un Jēzus tam sacīja: “Patiesi Es tev saku: šodien, šinī naktī, pirms gailis otrreiz dziedās, tu Mani trīskārt aizliegsi.”  Bet tas runāja vēl daudz vairāk: “Jebšu man būtu līdz ar Tevi jāmirst, taču es Tevi nekad neaizliegšu.” Un tāpat arī visi sacīja.” (Marka 14:26-31)

Pirms Jēzus nomira pie krusta, Viņš baudīja vakarēdienu ar Saviem mācekļiem. Pateicības dziesmu dziedājuši, viņi devās uz Eļļas kalnu, un Jēzus viņiem sacīja, ka visi no viņiem pret Viņu apgrēkosies. Viņš atklāja mācekļiem to, ka Viņš ir Dievs, kas ir atnācis uz zemes nomirt pie krusta un augšāmcelties, atpērkot pasauli no grēka varas. Mācekļi tam neticēja. Jēzus viņiem sacīja, ka visi no viņiem apgrēkosies, taču Pēteris sacīja: „Jēzu, visi šie apgrēkosies, tikai ne es! Es esmu gatavs Tevis dēļ, Kristu, iet cietumā un pat nāvē.”  Pēteris bija pilnīgi pārliecināts par to, ko saka. Pārējie mācekļi bija iedvesmojušies no Pētera un teica: „Jā, mēs arī!” Jēzus uz to atbildēja: „Pēteri, gailis nebūs vēl divreiz nodziedājis, ka tu Mani jau trīsreiz aizliegsi.” Tā arī notika – kad Jēzu arestēja, Pēteris sekoja Viņam uz augstā priestera pili, kur Jēzus tika pratināts. Cilvēki, ievērodami Pēteri, teica: „Tas taču ir viens no viņiem, viens no mācekļiem!” Pēteris trīs reizes atbildēja: „Nē, es Viņu nepazīstu!” Jēzus to redzēja, Viņš pat ieskatījās Pētera acīs, taču viņš sacīja: „Nē, es Viņu nepazīstu, es nezinu, par ko jūs runājat.” Notika tā, kā Jēzus bija teicis.

Neviens no mācekļiem arī pēc Jēzus nāves neticēja, ka Viņš augšāmcelsies. Kad Marijai Magdalēnai parādījās augšāmceltais Jēzus Kristus, viņa gāja pie mācekļiem, kuri bija sapulcējušies aiz aizslēgtām durvīm, jo bija pārbijušies. Viņa sacīja mācekļiem: „Jēzus ir augšāmcēlies!” Mācekļi domāja, ka viņa ir jukusi, un teica, ka tas nevar būt. Viņi neticēja ne tam, ka Jēzus nomirs, ne tam, ka Viņš augšāmcelsies. Dievs man atklāja, ka iemesls, kādēļ Pēteris tik drosmīgi varēja pateikt šos vārdus, bet nepiepildīt, ir sekojošs – viņš neticēja Jēzus vārdiem, ka Viņš mirs. Viņam tas nebija pieņemams. Pēteris ļoti viegli varēja pateikt, ka ies kopā ar Jēzu nāvē, jo viņš neticēja, ka Jēzus patiešām nomirs. Pēteris un mācekļi neticēja Jēzus vārdiem, ka Viņš nomirs. Ir ļoti viegli kaut ko pateikt, ja tu zini, ka to nedarīsi. Tu saki: „Es iešu aizstāvēt Latviju, dod tik man plinti!” Ir ļoti viegli to pateikt, kamēr karš nav sācies. Pēteris apšaubīja Jēzus vārdus, viņš nepieņēma, ka Jēzus mirs pie krusta, tieši tādēļ viņš teica, ka ies kopā ar Viņu nāvē. Pēteris gribēja darīt ko lietas labā, lai tas nenotiktu, jo viņš bija devis solījumu doties ar Jēzu gan cietumā, gan nāvē, un, kad Jēzu arestēja, viņš izvilka zobenu un nocirta vienam no Jēzus gūstītājiem ausi. Es ar saviem vārdiem paskaidrošu domu, ko Jēzus teica Pēterim:  ”Vai tu vēl nesaproti, ka viss ir pa īstam? Es tiešām miršu, tiešām nesīšu pasaules grēkus.” Viņš tiešām nes tavus grēkus! Jēzus teica: „Liec zobenu nost, kas zobenu ņem, no zobena kritīs.” Pēc tam sekoja pārbaudījums, un Pēteris nodeva Kristu, viņš nespēja izpildīt savu solījumu. Ir viegli apņemties izdarīt kādas lietas, ja tu reāli zini, ka līdz galam tev tas nebūs jādara. Ir ļoti viegli paņemt kredītu ar domu „gan jau kaut kā atdošu”. Ir viegli aizņemties no kāda naudu ar domu „neatdošu vispār”. Daudz grūtāk ir aizņemties tad, kad tu zini, ka tev būs jāatdod.

Kā ir ar mūsu ticību, kā ir ar to, ko mēs sakām? Piemēram, mums ir grupu vadītāji. Mums draudzē ir jau četrdesmit sešas mājas grupiņas, no kurām aptuveni piecpadsmit ir nesen atvērtas. Dažās jaunajās grupās ir tikai viens vai divi cilvēki. Tad nu padomā – tu atvēri mājas grupiņu, jo draudzē to māca. Tu sāki to vadīt, bet tev nav rezultātu. Ja rezultātu nav jau ilgu laiku, tas nozīmē, ka tu nemaz netici, ka tu pa īstam vadi grupiņu. Tu vienkārši to dari un vēl neesi sapratis, ka viss ir pa īstam. Ja tu uzskati, ka mājas grupas vadīšana ir tikai izrādīšanās, tikai teātris, tad neseko nekādas darbības, kas nāktu no sirds. Tas nozīmē, ka tu esi apņēmies vadīt grupiņu ar domu „es līdz galam visu neizdarīšu”. Tu esi nolēmis, ka grupas vadīšana tev nebūs pirmajā vietā, jo ir darbs vai kādi citi iemesli. Visiem, kuri no sirds evaņģelizē, grupiņās ir cilvēki. Visiem, kuri lūdz no sirds, Dievs atbild. Visi, kuri no sirds strādā, lai cilvēki tiktu nostiprināti, patiešām nostiprina tos. Ja tavā grupiņā tas ilgi nenotiek, tas nozīmē, ka tu netici Jēzus vārdiem, ka Viņš tevi svētīdams svētīs un vairodams vairos. Ja tu esi draudzē jau kādu laiku un tev nav laba finansiālā situācija, tad tas ir tikai tāpēc, ka tu netici, ka Dievs tevi svētīs, ja tu no savas puses izdarīsi visu. Šeit, draudzē, tev tiek mācīts viss, kas nepieciešams, lai uzceltu savu biznesu – ir mācība par biznesa pamatprincipiem un vēl citas lietas. No tavas puses neseko pareizas darbības. Kad es sludinu par to, ka Jēzus pie krusta tika aplaupīts, lai Viņa nabadzība kļūtu tev par bagātību, tu priecājies un saki: „Jā, es došu desmito tiesu, es būšu bagāts!” Bet tad, kad desmitā tiesa ir jāsāk dot, tad notiek tas pats, kas Pēterim – pēkšņi no tās kaut kas ir jāaizņemas, jāiztērē kādiem citiem izdevumiem un tā tālāk. Kad ir jāsāk spert soļi biznesā, jāplāno, jāstrādā, tad trūkst darbība, jo tu vēl aizvien nesaproti, ka viss ir pa īstam. Tu vēl aizvien neesi sapratis to, kas tu esi – tu esi bagāts, dziedināts, brīvs! Draugi, ir laiks beidzot saprast, ka Jēzus patiesi ir augšāmcēlies. Nevis tā, kā Pēterim un mācekļiem, kuri, kamēr neredzēja, tikmēr neticēja. Ir laiks katram Latvijas iedzīvotājam saprast, ka ne jau šūpoles, ne jau visas reliģiozās darbības baznīcās, svētbildes un sveces glābj, bet Jēzus, kurš ir augšāmcēlies un dzīvs. Ir laiks saprast, ka tu būsi ellē, ja nepieņemsi Viņu par savu Glābēju. Elle un Debesis patiešām ir. Nekāds Ozīriss vai Ūsiņš tev nepalīdzēs, jo viņš būs tur pat, kur tu, taču viņam vairs nav iespēja izglābties, bet tev ir. Jēzus Kristus patiešām izmainīja manu dzīvi, un Viņš patiešām var izmainīt tavējo. Cilvēki iznāk priekšā un lūdz: „Jēzu, esi manas dzīves Kungs.” Es gribētu, lai ikviens, kas šos vārdus saka, patiešām pieņem Jēzu par savu Kungu un jau nākamajā rītā ir ar Bībeli rokās, nedēļas vidū grupiņā un svētdienā dievkalpojumā, dzīvo svētu dzīvi un stāsta cilvēkiem par Kristu. Ticību var redzēt darbībā. Tici tam, ko Dievs saka – tu esi jauns radījums, tad nu dzīvo tā. Neesi vecais cilvēks, bet jaunais, kurš ir svētīts, brīvs, svēts un auglīgs it visā. Tu esi līderis! Tev ir jādzīvo kā līderim, jo līderis ir tas, kuram seko cilvēki. Ir laiks rīkoties, ir laiks ticēt Dieva vārdam. Ir laiks ticēt, ka Viņš ir dzīvs un augšāmcēlies, ir tikai viens ceļš, patiesība un dzīvība, un Viņa Vārds ir Jēzus Kristus. Viņš ir dzīvs, tu esi jauns radījums un tev nav nekas neiespējams.

Ja tev kaut kas nav, tad nav tikai tāpēc, ka tev ir „Pētera slimība”. Aiz visiem taviem attaisnojumiem slēpjas slinkums un neticība. Ticība tam, ka Dievs grib mani lietot, izpaužas darbībā. Es kopā ar sievu iespiedu bukletiņus, griezu tos, izplatīju pa visu Rīgu, sludināju, lūdzu par cilvēkiem, devos evaņģelizācijā pa visu Latviju, pēc tam uz Ukrainu, es ticēju, ka viss notiks.

Visi šajās dienās svin Lieldienas, visi priecājas par olām, saulīti, šūpolēm, Ūsiņu, pūpoliem, arī par Jēzu, kurš augšāmcēlies, taču vai tu tici, ka Jēzus ir vienīgais Dievs un Glābējs? Ikvienu, kurš neatgriezīsies no grēkiem, Viņš nosūtīs pazušanā ellē. Es nedraudu tev ar to, es saku, kas rakstīts Bībelē. Jēzus atnāca, lai meklētu un glābtu pazudušo – tieši tevi. Mēs visi esam pazuduši bez Jēzus, jo Viņš ir Gaisma. Viņš ir patiesi augšāmcēlies, lai glābtu tevi. Viņš ir vienīgais Dievs, visi pārējie dievi ir elki. Viņš mīl tevi! Latvija, sadzirdi, Jēzus ir dzīvs – Viņš nav svecēs, bārdās, apģērba gabalos un formās, Viņš nav rituālos un tradīcijās, Viņš nav garlaicīgos dievkalpojumos bez Dieva Gara, Viņš ir Debesīs un Viņš ir dzīvs. Dievs atsūtīja savu Dēlu šeit uz zemes, kurš mira un izpirka visus mūsu grēkus. Ikviens, kurš tic Viņam, tiek izglābts. Ticībai jāparādās darbos. Ticīgie ne tikai svētkos ir dievkalpojumā, bet katru svētdienu. Mana dzīve un arī tava dzīve liecina par to, ka Kristus ir dzīvs. Mūs šādus, tādus, it nekādus Dievs ņem un pārveido par cilvēkiem. Viss, kas ir bijis, ir pagājis, viss ir tapis jauns. Viss labākais tev vēl ir tikai priekšā.

Lūk, ar Pēteri bija līdzīgi kā ar noziedzniekiem. Parasti cilvēki kaut ko dara, domādami, ka viņus jau nepieķers, lai gan apkārtējos pieķer. Arī Pēterim bija viegli solīt, ka viņš nenodos Jēzu, jo viņš neticēja, ka kādreiz tiešām pienāks tāda situācija. Ir viegli kaut ko pateikt vai iesākt darīt, bet neizdarīt līdz galam. Mani nepārliecina cilvēki, kas saka, ka ir tik aizņemti, ka viņiem pat neatliek laiks miegam. Rēķini savas stundas, kārto savu laiku, jo viss atkarīgs no tā, kas ir tavas prioritātes. Atceries, ka Jēzus ir dzīvs un ka Viņš ir teicis, ka tev ir jāiet un jāglābj pazudušie – tici tam. Nav nekā svarīgāka par cilvēku glābšanu no pazušanas, un mums kā draudzei ir jāiestājas par visu Latviju. Vienīgais veids, kā mēs varam ko ietekmēt, ir sludināt un lūgt, un vest cilvēkus pie Dieva. Jo vairāk cilvēku būs kontaktā ar Dievu un dzīvos pēc Viņa prāta, jo mūsu Latvija būs labāka.

„Ne ikkatrs, kas uz Mani saka: Kungs! Kungs! – ieies Debesu valstībā, bet tas, kas dara Mana Debesu Tēva prātu.” (Mateja 7:21)

Ir laiks sākt darīt Dieva prātu. Ja tu vēl nelasi Bībeli, pieņem lēmumu un sāc to darīt katru dienu. Sāc ar piecpadsmit minūtēm, un paildzini to. Ja tu neregulāri apmeklē dievkalpojumus, sāc to darīt regulāri. Atceries, ka elle un Debesis ir reālas, ka Kristus ir miris un augšāmcēlies. Ja tu saki, ka nevari kalpot, ka nevari lūgt par cilvēkiem, dzīt ārā velnus no viņiem un dziedināt, tu vienkārši netici, ka tu to vari. Ir laiks sākt spert pirmos soļus un strādāt, tas viss ir pa īstam, tu esi garīgā kaujas laukā.

Noslēgumā kāds aizkustinošs stāsts, kas bija publicēts kādā avīzē.

Kādā nelielā Skotijas ciematiņā tikko dzimis bērniņš bija atstāts bez uzraudzības. Ērgļi mēdz nozagt un aiznest cāļus, reizēm pat vistas, taču šajā gadījumā ērglis paņēma jaundzimušo bērniņu un atstāja savā ligzdā. Ciematiņa iedzīvotāji negribēja ar to samierināties. Viņi atrada ērgļa ligzdu, kas bija ļoti grūti pieejamā vietā klintī, taču pie tās bija jātiek. Kāds vīrietis, kas bija drosmīgs un fiziski spēcīgs, kāpa šajā klintī līdz saskārās ar nepārvaramiem šķēršļiem un nokāpa atpakaļ lejā. Otrais cilvēks, kurš kāpa klintī, bija ar alpīnista pieredzi, viņš bija alpīnists. Viņš uzkāpa augstāk nekā pirmais, taču, saskaroties ar punktu, kurā viņš vairs neriskēja doties augstāk, arī viņš nokāpa lejā. Tur bija sapulcējušies daudzi cilvēki, un pēkšņi kāda sieviete nāca, novilka kurpes un ar plikām kājām sāka kāpt augšā klintī. Viņa pārvarēja visus šķēršļus, kuros bija atkāpušies iepriekšējie vīrieši, izņēma bērnu no ligzdas un, lai gan atpakaļ ceļš bija vēl bīstamāks, viņa nokāpa lejā un izglāba bērnu. Viņa paveica varoņdarbu. Šī sieviete ar kailām kājām to varēja izdarīt tādēļ, ka viņa bija šī bērna māte. Iepriekšējie cilvēki kāpa ar domu „es kāpšu tikai līdz kādam noteiktam punktam, tikai līdz konkrētai robežai.” Māte kāpa ar domu „es kāpšu līdz galam un izglābšu savu bērnu”.

Tā bija Pēterim un mācekļiem, viņi bija gatavi nenodot Jēzu, jo bija nosprauduši robežu, ka Jēzus nekad nenomirs. Ir ļoti vienkārši pieņemt kādus lēmumus, ja esi nodrošinājies, zinot, ka iesi tikai līdz kādai robežai. Tu apņemies darīt kādas lietas, taču savā galvā jau zini, ka to visu darīsi tikai līdz konkrētai robežai.

Šī māte mīlēja bērnu, jo tas bija viņas bērns. Tad nu padomā – vai Jēzus ir tavs Dievs, vai tu mīli Viņu? Padomā par cilvēkiem, kuri Dievu nepazīst. Dieva Vārds saka: „Mīli savu tuvāko kā sevi pašu.”  Ved cilvēkus pie Dieva tādēļ, ka viņus mīli, nevis ķeksīša pēc. Draudzes vīrieši, esiet vīrieši, nevis lupatas! Latvijā īstu vīriešu paliek aizvien mazāk. Te ir vieta, kur ir jātop par vīru. Nepietiek tikai pieņemt lēmumu būt vīrietim, ir jārīkojas atbilstoši tam. Dzīvo kā īsts vīrs. Es nezinu vīrišķīgāku vīrieti kā Jēzus Kristus, Viņam tev ir jālīdzinās. Mana dzīves jēga ir kalpot Viņam un mīlēt Viņu, un, ja mana mīlestība ir īsta, es lēmumus pieņemu un lietas daru tādēļ, ka zinu, ka iešu līdz galam. Ja tu neej līdz galam, tas parādās neauglībā konkrētās sfērās – ilgu laiku nav nekādu rezultātu.

Jēzus patiešām ir augšāmcēlies!

Mārča Jencīša svētrunas iztirzājumu rakstīja Ieva Našeniece un Monta Jefremova