Svētrunas tēma ir: „Bez kompromisa”.
Kas ir kompromiss? Ja paskatās Tildes Biroja vārdnīcā, kur ir apkopotas dažādas enciklopēdijas un skaidrojošās vārdnīcas, var atrast, ka vārda „kompromiss” izcelsme ir no latīņu valodas vārda compromisum, un tas nozīmē – ar savstarpēju vienošanos panākts izlīgums starp cilvēkiem ar pretējiem, atšķirīgiem uzskatiem. Un otrs variants ir – vienošanās par šķīrējtiesu, parasti starptautiskajās tiesībās. Es nebrīnos, ka tas ir starptautiskajās tiesībās, jo valstī politiķi pārsvarā iziet tikai uz kompromisiem. Tā ir tāda vide, kuru es necienu, jo necienu kompromisu, politiku un politiķus, kuri iziet uz kompromisiem. Gan kristīgajā, gan pasaulīgajā vidē ar vārdu „kompromiss” parasti mēs saprotam cilvēku, kurš piekāpjas kāda priekšā, viņam tiek piedāvāti kādi izdevīgi nosacījumi un iespējams, ka viņš pat saprot, ka kaut kas nav pareizi, taču viņš iet uz kompromisu. Un kompromiss ne vienmēr ir labākais risinājums.
Ir divas personas, ar kurām nekad un nekādos apstākļos nedrīkst iet uz kompromisu.
1. Dievs un Viņa vārds. Dievs nav šķirams no Dieva vārda un otrādi.
Bībelē ir teikts, ka „iesākumā bija Vārds, un Vārds tapa miesa”. Dievs mums ir iedevis Savus principus, Savu plānu, Savu gribu. Mums, kas personīgi pazīstam Jēzu, un esam izglābti, šķīstīti, ar Viņa asinīm un esam ieguvuši jaunu dzīvi Jēzū Kristū, ir zināmi noteikumi jeb Dieva griba, kā dzīvot, lai gūtu panākumus, lai uzvarētu, lai būtu svētīti un izpildītu to uzdevumu, ko Dievs mums ir paredzējis izdarīt šeit virs zemes. Dieva griba ir celt Dieva valstību šeit virs zemes. Nekādā gadījumā un nekādos apstākļos mēs nevaram atļauties iet uz kompromisu ar Dieva vārdu. Kas tas ir – kompromiss ar Dieva vārdu? Tas pat nav precīzi pēc definīcijas, ka tā ir savstarpēja vienošanās, panākts izlīgums starp pretējām pusēm, starp cilvēkiem ar pretējiem uzskatiem. Draugi, Dievs nekad nebūs Tas, kas izlīgs, ja tu iesi pretēji Viņa gribai. Tas būs tavs vienpusējs kompromiss. Bet sev tu mēģināsi iestāstīt, ka tu esi vienojies ar Dievu. Kad mūsu dzīvē ir krustpunkti, krustceles ikdienā un arī lielāki lēmumi, tad mūsu miesa īd, un mēs nevēlamies rīkoties tā, kā vēlas Dievs. Mēs cenšamies sevi apstrādāt, meklējot Bībelē kādas Rakstu vietas ārpus konteksta un pasakam, ka Dievs to atļāva. Tu domā, ka esi vienojies ar Dievu un visu sarunājis. Tev ir kompromiss, bet atceries, ka tu tikai domā, ka tev patiešām ir kompromiss. Tas ir kompromiss no tavas puses, bet ne no Dieva puses.
2. Velns
Kāds ir velna uzdevums? Tu zini, ka ir Dievs, un Viņš ir Gars, un arī velns ir gars. Ir Dieva valstība un sātana valstība. Kā debesīs, tā ellē un arī virs zemes mēs redzam, kur ir Dieva valstība un sātana valstība, vērojot to, kā cilvēki uzvedas un kā viņi dzīvo. Valstīs, pilsētās un ģimenēs var redzēt, kādai valstībai un kādam garam šie cilvēki kalpo. Velna uzdevums ir panākt, lai cilvēks ietu uz kompromisu ar Dievu, Dieva vārdu. Otršķirīgās lietās ir pieļaujams iet uz kompromisu, bet ne pamata izšķirošās lietās. Ir kādi pamata mērķi un pamata virziens dzīvē un tas, pirmkārt, ir Dieva vārds. Nekādā gadījumā nekāds kompromiss. Otršķirīgas lietas var būt dažādas. Piemēram, es parasti no rītiem ēdu auzu pārslu putru. Mana meitiņa no rīta lūdz Dievu, un pēc tam viņa ģimenei gatavo brokastis. Manā ēdienkartē ir auzu pārslu putra. Nu jau kādu nedēļu mums ir kompromiss. Es gribu auzu putru, bet meitiņa saka, ka mājās ir tikai rīsu putra. Un mēs vienojāmies, ka auzu pārslu putras vietā es ēdīšu rīsu putru. Un tas ir kompromiss. Es jau nedēļu ēdu rīsu putru. Tātad kompromiss ir ar savstarpēju vienošanos panākts izlīgums starp cilvēkiem ar pretēji atšķirīgiem uzskatiem. Lūk, šādās un arī daudz nopietnākās lietās ir iespējams un pat vajadzīgs kompromiss, citādi būs grūti vai pat neiespējami dzīvot. Man brokastīs parasti ir paredzēts arī pienā vārīts kakao. Un ir reizes, kad piena nav, vai tas ir saskābis. Tādās reizēs mana meitiņa man piedāvā tēju vai kafiju. Es izvēlos tēju, un mums ir kompromiss. Taču ar velnu un ar Dieva vārdu nekādā gadījumā nevar iziet uz kompromisu, jo vienošanās ar Dievu, lai rīkotos pretēji Viņa gribai, nav iespējama no Dieva puses. Tā ir iespējama tikai no tavas puses. Sev tu vari iestāstīt, balstoties uz kādām Rakstu vietām ārpus Bībeles konteksta, ka esi vienojies ar Dievu, un tev ir kompromiss. Draugi, Dievs meklē bezkompromisa kristiešus. Ir tāda grāmata, ko sarakstījis Stīvs Hills „Tiek meklēti radikāli kristieši”. Vārdam „radikāli” ir līdzīga nozīme kā vārdam „bezkompromisa”. Kad es lasīju šo grāmatu, tā mani ļoti iedvesmoja. Es atceros stāstu, kā Stīva Hilla sieva uzstājīgi gāja pie kādas kioska pārdevējas un aicināja viņu pie Kristus un uz draudzi, bet šī sieviete vienmēr atteica. Stīva Hilla sieva turpināja iet un uzstāt, ka pārdevējai ir nepieciešams Dievs. Vienā reizē šī sieva sadusmojās par to, cik ilgi tā var turpināties un, aizejot uz kiosku, ļoti uzstājīgi pārdevējai teica, ka: „viņai vajag Dievu!”. Šajā reizē kioska pārdevēja pieņēma Jēzu, kā savu Glābēju. Lūk, bezkompromisa kristieši, kuri neatkāpjas pie pirmajām grūtībām, kuri grūtībās neiziet uz kompromisu.
Pirmais kompromiss notika Ēdenes dārzā, kas aprakstīts 1. Mozus grāmatā 3. nodaļā. Dievs radīja debesis un zemi, radīja cilvēku un ielika to Ēdenes dārzā, lai viņš tur valdītu. Viņš radīja vīrieti un sievieti. Dievs konkrēti norādīja, ka viņiem ir atļauts ēst no visiem dārza augļiem, bet no ļauna un laba atzīšanas koka, viņiem nebūs ēst. Ja precizētu, tad tas nozīmēja, ka viņiem nebūs pašiem izdomāt savus noteikumus, bet paklausīt Dieva noteikumiem. Dievs viņus radīja un labāk zināja, kas viņiem ir vajadzīgs. Viņš teica, ka „baudot no aizliegtā augļa, viņi mirs”.
Velns čūskas izskatā kārdina Ievu. Es daudzas reizes esmu iztēlojies skatu, kā Ieva sarunājas ar čūsku, kura saka: „Vai tiešām Dievs jums ir aizliedzis..?” Šis vārds aizliedzis. Vai neesi dzirdējis, kad kāds draudzē saka: „Mums draudzē ir aizliegts… Šeit aizliedz…” Nē, draugi, es mācu, un draudzē ir kārtība! Ja tevi neapmierina šīs draudzes kārtība, tad meklē citu draudzi. Nav problēmu! Šeit neviens tev neko neaizliedz. Tu esi brīvās Latvijas pilsonis un arī Dieva valstības pilsonis. Latvijā ir demokrātija, un neviens šeit neko nevar aizliegt.
Un, lūk, kā velns nāk un darbojas! Un Ieva čūskai paskaidroja.
„Sieva teica čūskai: “Mēs ēdam no koku augļiem dārzā, bet par tā koka augļiem, kas ir dārza vidū, Dievs teicis: no tā jums nebūs ēst, nedz to aiztikt, citādi jūs mirsit.” (1. Mozus 3:2-3)
Bet velns atbildēja, ka viņi nemirs viss, bet gan būs kā Dievs, un varēs noteikt, kas ir labs un kas ļauns.
„Tad čūska teica sievai: “Jūs mirt nemirsit, bet Dievs zina, ka tanī dienā, kad jūs no tā ēdīsit, jūsu acis atvērsies un jūs būsit kā Dievs, zinādami labu un ļaunu.” (1. Mozus 3:4-5)
Velns strādāja pie Ievas, lai viņa izietu uz kompromisu ar Dieva vārdu. Dievs noteica, ka nedrīkst, jo viņi mirs, bet velns teica – nē, jūs nemirsiet. Velns strādā pie tā, lai jūs izietu uz kompromisu. Ieva izgāja uz kompromisu un ēda, jo domāja, ka nebūs tā, kā teica Dievs, bet gan tā, kā teica velns un kā gribēja viņa pati. Nenotika tā, kā gribēja Ieva un tā, kā bija teicis velns. Viņi nekļuva kā Dievs, bet tieši otrādi – viņi pazaudēja savu stāvokli debesīs, mūžīgo dzīvību. Pasaulē ienāca viss tas, ko mēs tagad šeit redzam – slimības, nāve, cilvēks labākajā gadījumā dzīvo vidēji astoņdesmit gadus, karš, posts, nabadzība un arī tiem, kam ir nauda, iekšēji ir tukšums, tajā vietā, kas ir paredzēts Dievam. Tas ir kā puzlei, kur trūkstošajā vietā nekas cits neder, kā tikai Dievs, Svētais Gars caur Jēzu Kristu. Un tikai tad cilvēks ir pilnīgs un pilnvērtīgs. Lūk, pirmais kompromiss, kas atnesa lāstu, ļaunumu virs zemes.
Kā uzvarēt kompromisa situācijās? Kā uzvarēt brīžos, kad tev gribas darīt to, kas nav Dieva griba? Tu zini Dieva prātu un Viņa gribu, bet tev ļoti gribas darīt pa savam. Kā rīkoties?
Jēzus rīkojās ļoti vienkārši. Kad Jēzum pienāca laiks doties pie krusta un uzņemties visu pasaules grēku nastu, kad pienāca laiks, kad Viņš pats bija nolēmis iet pie krusta un izciest ciešanas, Viņam ļoti negribējās to darīt. Bet Viņš Ģetzemanes dārzā gāja lūgt.
„Un, nedaudz pagājis, Viņš krita uz Sava vaiga pie zemes, lūdza Dievu un sacīja: “Mans Tēvs, ja tas var būt, tad lai šis biķeris iet Man garām, tomēr ne kā Es gribu, bet kā Tu gribi.” (Mateja 26:39)
Kad tev gribas darīt ne to, kas ir Dieva prāts, ej savā lūgšanu kambarī un saki velnam: „Ne mans, bet Dieva prāts, lai notiek manā dzīvē!” Un notiks Dieva prāts tavā dzīvē! Ja tev nav disciplinēts, regulārs, ieplānots laiks, ko pavadīt ar Dievu, draugs, tu nespēsi pretoties kārdinājumam un tev nāksies slēgt kompromisu. Šajā gadījumā kompromiss tev ir vienpusīgs, un tas draud ar lāstu un pazušanu, tas nenes svētību. Kompromiss vispārējos vilcienos ir velna metode, kā pazudināt un apturēt cilvēkus un draudzi no izaugsmes un panākumiem Dieva valstības darbos. Un es tev šodien saku – bez kompromisa! Mēs esam draudze „Kristus Pasaulei” – draudze bez kompromisiem! Un tu esi bezkompromisa draudzes dalībnieks, ģimenes loceklis! Draudze sastāv no bezkompromisa brāļiem un māsām, vīriem un sievām, ģimenēm un no bezkompromisa mājas grupām. Mēs esam bezkompromisa draudze, kas uzvar! Atceries un iegaumē, ka nav iespējams uzvarēt ar kompromisu palīdzību! Uzvar tikai tie cilvēki, kuri ir bez kompromisa.
Jēzus Ģetzemanes dārzā pieņēma bezkompromisu lēmumu, ka notiks tā, kā grib Dievs. Tu zini, ka pēc tam, kad Jēzus bija kristīts, Gars aizveda Viņu tuksnesī un Viņš gavēja 40 dienas un tika velna kārdināts. Kārdinājumi bija dažādi.
Jēzum gribējās ēst un velns teica, lai Jēzus pavēl akmeņiem, ka tie top par maizi, jo Viņš ir Dieva dēls un var to paveikt. Un Jēzus atbildēja: „Stāv rakstīts: cilvēks nedzīvo no maizes vien, bet no ikkatra vārda, kas iziet no Dieva mutes.” (Mateja 4:4)
Velns kārdināja Jēzu otrreiz, uznesot Viņu tempļa augšā un liekot mesties lejā.
„Ja Tu esi Dieva Dēls, tad nolaidies zemē, jo stāv rakstīts: Viņš Saviem eņģeļiem par Tevi pavēlēs, un tie Tevi nesīs uz rokām, ka Tu Savu kāju pie akmens nepiedauzi.” (Mateja 4:6)
Velns kārdina Jēzu ar Rakstu vietām ārpus Bībeles konteksta. Un mums jau pašiem arī citkārt patīk tā darīt – kaut ko izņemt ārā no konteksta un veidot kompromisu. Bet tas kompromiss ir un paliek tikai tavā galvā. No Dieva puses nav nekāda kompromisa, jo būs tā, kā Viņš saka, nevis, kā tu iedomājies.
Trešajā reizē velns nekaunīgi Jēzum piedāvāja mesties viņa priekšā ceļos un pielūgt viņu, un tad velns dos viņam visas pasaules bagātības, bet Jēzus viņam atbild: „Atkāpies, sātan! Jo stāv rakstīts: tev būs Dievu, savu Kungu, pielūgt un Viņam vien kalpot.” (Mateja 4:10)
Tajos brīžos, kad tev ir lielais kārdinājums iet uz kompromisu ar velnu, ar Dieva vārdu, ej lūgšanu kambarī un paskaties, kas par tavu situāciju ir teikts Bībelē, apliecini to un saki: „Atkāpies, sātan! Tev nav varas pār mani un nebūs! Āmen!” Tikai tur, kambarī, var izcīnīt uzvaru! Nekādi kompromisi ar velnu vai Dieva vārdu.
Pamatlietas, kurās nedrīkst būt absolūti nekāda kompromisa ir – Bībele, lūgšana, draudze un kalpošana. Nekāds kompromiss. Atceries, ka šīs būs tās pamatlietas, uz kurām velns tevi spiedīs – lai tev nebūtu disciplinēts laiks lūgšanai, lai tu disciplinēti nelasītu Dieva vārdu. Viņš spiedīs tevi ar dažādiem svētkiem, radu pasākumiem, lai tu nebūtu dievkalpojumos, mājas grupiņā. Velns spiež uz kompromisu, lai tu nepiedalītos evaņģelizācijās, grupiņas neformālajos pasākumos. Draugs, tās ir pamatlietas! Bībele, lūgšana, draudze un kalpošana, kas ietver evaņģelizāciju, ka mēs vedam cilvēkus pie Kristus un veidojam tos par Kristus mācekļiem. Lūk, aizsniegt, nostiprināt, apmācīt un izsūtīt. Visā šajā procesā ir vajadzīga tava palīdzība, lai cilvēkus aizsniegtu, nostiprinātu, apmācītu un izsūtītu, ka cilvēki paši pastāvīgi varētu sākt kalpot Dievam un kalpot cilvēkiem. Tur ir vajadzīga mūsu palīdzība. Ko tu dari, lai aizsniegtu, nostiprinātu, apmācītu un izsūtītu. Šīs ir lietas, kur nevar būt nekāds kompromiss. Ja kādam vēl aizķēries kāds grēks – netiklība, kāda cigarete, narkotikas, alkohols vai nešķīstas domas, tad tas vēl nebūtu tas briesmīgākais. Briesmīgākais ir tad, kad tu atstāj šīs te pamatlietas. Ja tu tās atstāj, tu nekad nedabūsi prom to cigareti, narkotikas un domas ārā no savas galvas.
Jēzus ir Tas, kam mums ir jālīdzinās. Vai tu esi to Bībelē pamanījis? Dieva vārds mūs aicina līdzināties Kristum, darīt tā, kā darīja Viņš, runāt un dzīvot, kā Viņš. Lūk, tās ir mūžīgās dzīvības atslēgas. Viņš izglāba, un mēs pieņemam Viņu kā savu Glābēju un pēc tam līdzināmies Viņam, dienu no dienas strādājot pie tā.
Jēzus Mateja evaņģēlija 16. nodaļā runāja par Savu nāvi un augšāmcelšanos, ko mācekļi nevarēja saprast. Un Pēteris paaicināja Viņu savrup un sacīja: „Pasarg, Dievs, mācītāj, ka ar tevi tas nenotiek!”
„Bet Viņš atgriezdamies sacīja uz Pēteri: “Atkāpies no Manis, sātan, tu Man esi par apgrēcību. Jo tu nedomā, kas Dievam, bet kas cilvēkam patīk.” (Mateja 16:23)
Jēzus uz zemes bija vienlaicīgi cilvēks un vienlaicīgi Dievs. Kā cilvēks Viņš bija bezkompromisu cilvēks, un arī bez kompromisiem, kā Dievs. Kāds māceklis velna uzdevuma centās Jēzu kārdināt neiet pie krusta un neveikt paredzēto uzdevumu. Bija situācijas, kur Jēzus Savu sakāmo pateica, kā nogriežot ar nazi – skaidri un gaiši. Punkts!
Ir tādas lietas tavā dzīvē un pienāk tādas situācijas, kuras pat var nebūt tik reti, kad tev vienkārši strupi jāpasaka: „Punkts! Nebūs citādi! Būs šādi! Tie ir Dieva principi, un es dzīvošu tā!” Tevi kaut kur aicina, tev grib kaut ko uzspiest. Bet nebūs tā! Jēzus bija bezkompromisa cilvēks.
Kālebs un Jozua Vecajā Derībā bija bezkompromisu cilvēki, kuri faktiski vienīgie ar saviem namiem palika dzīvi no visa Izraēla un iegāja apsolītajā zemē. Visi pārējie izmira. Kāpēc tā? Tāpēc, ka Izraēlam, kad bija jāieiet apsolītajā zemē, bija bail no milžiem un no nocietinātām pilsētām. Bet Kālebs un Jozua bija bezkompromisa.
„Tad Kālebs apklusināja tautu Mozus priekšā un sacīja: “Mēs iedami iesim uz turieni, un mēs to arī iegūsim, jo mēs ar varu to ieņemsim!”” (4. Mozus 13:30)
Dievs teica: „Re, kur jūsu zeme!” Un Kālebs paklausa tam, ko saka Dievs. Lūk, rīcība bez kompromisa. Kad velns tev saka, ka tu nevari to izdarīt, tas ir par daudz, tu nevari to savienot – kalpošanu ar savu biznesu, tu esi pārāk noguris, tu nevari izgulēties. Bet tev ir mērķi! Draudzē „Kristus Pasaulei” katram ir mērķi! Un tu esi bezkompromisa draudzes „Kristus Pasaulei” dalībnieks. Tu iesi un izdarīsi, un paņemsi to, jo tu esi bezkompromisa kristietis.
Džons Veslijs ir teicis: „Cilvēki sastāv no dvēseles un no miesas, bet kristieši – no gara un disciplīnas.” Mēs iesim un izdarīsim soli pa solim. Ar lūgšanu, disciplīnu, gavēšanu, darbiem un plānošanu! Tu plauksi un zelsi!
„Jebšu tūkstoši krīt tev blakus un desmit tūkstoši tev pa labo roku, taču tevi tas neskars.” (Psalms 91:7)
Tu varēsi staigāt pār jaunām lauvām un odzēm! Tu iesi un izdarīsi!
Bībelē skaidri ir teikts, kas ir pasaules uzvarētājs.
„Kas ir pasaules uzvarētājs? Tikai tas, kas tic, ka Jēzus ir Dieva Dēls.” (1. Jāņa 5:5)
Tu tici tam? Tad tu esi uzvarētājs! Tikai bezkompromisa kristieši ir uzvarētāji!
Tas nenozīmē, ka tev nekad un nekur nesanāks nekāds kompromiss, taču turies pie pamata punktiem un galvenais tur neizdari nekādus kompromisus. Jo mazāk kompromisu, jo labāk, jo lielākas un vairāk uzvaras.
Dāvids – jauns, ticīgs zēns, bezkompromisa Dieva vīrs jau jaunībā. Visa Izraēla profesionālā armija drebēja viena Goliāta priekšā. Goliāts izaicināja Izraēla armiju, un pieprasīja vienu karavīru, kurš cīnīsies ar viņu. Ja viņš – Goliāts zaudēs, tad Izraēls būs uzvarējis, bet ja viņš uzvar, tad Izraēls padodas gūstā. Neviens neuzdrošinājās cīnīties. Vairākas dienas Goliāts staigāja gar Izraēla rindām un zaimoja viņus. Un te, pēkšņi, Dāvids, tēva uzdevumā, atnesa sviestmaizes saviem brāļiem, kuri dienēja regulārajā dienestā. Dāvids ieraudzīja Goliātu, kurš staigāja un ņirgājās par Izraēlu.
„Un Dāvids sacīja Saulam: “Lai neviena vīra drosme nesaplok viņa dēļ! Tavs kalps noies un cīnīsies ar šo filistieti!”” (1. Samuēla 17:32)
Dāvids negāja uz kompromisu ar Dieva vārdu un arī ar sevi. Dāvids nedomāja pie sevis, ka Goliāts nav viņa svara kategorijā, neatbilst viņa līmenim pēc profesionalitātes, viņa auguma kategorijām. Viņam bija absolūti vienalga Goliā ata augums, izskats un viņa profesionalitāte. Ir labi būt profesionālam, bet tas nav izšķirošs. Izšķiroši ir tas, kā tu skaties uz attiecīgo cilvēku vai situāciju, kā Dāvids, kurš skatījās uz Goliātu, kā uz ienaidnieku, kā uz neko, kuru viņš uzvarēs.
„Bet Dāvids sacīja filistietim: “Tu nāc pie manis ar zobenu un šķēpu, un kaujas vāli, bet es eju tev pretī Tā Kunga Cebaota Vārdā, kas ir Israēla karapulku Dievs, kuru tu esi izaicinājis. Šodien Tas Kungs tevi nodos manā rokā, un es tevi nositīšu, un tavu galvu es tev nocirtīšu, un tavu līķi līdz ar filistiešu karapulku līķiem vēl šodien es nodošu putniem zem debess un zvēriem virs zemes, lai visa pasaule zina, ka Israēlam ir Dievs!” (1. Samuēla 17:45-46)
Dāvids gāja ar pilnīgu pārliecību un ticību. Un viņš gāja un izdarīja to. Filistieši bēga un izraēlieši viņus vajāja un uzvarēja šajā cīņā.
Ja tu salīdzini savu profesionalitāti un domā – ko tad nu es! Es neesmu mācījies biznesa skolā, neesmu ar atbilstošu izglītību, nenāku no pareizās ģimenes utt. Kāda tam visam ir nozīme? Svarīgi, kā tu skaties uz lietām! Tie visi ir kompromisi ar velnu un ar Dieva vārdu. Dievs citādi skatās uz tevi.
„Es visu spēju Tā spēkā, kas mani dara stipru.”(Filipiešiem 4:13)
Pāvils nesaka, ka viņš visu spēj, jo viņam ir liels augums vai laba izglītība, bet viņš visu spēj Tā Kunga spēkā.
„ (..) Tas visu spēj, kas tic.” (Marka 9:23)
Arī Pāvils bija bezkompromisa cilvēks. Draudzē bija problēmas, jo tur bija konkrēti noteikumi, ka sievietēm bija jānēsā galvas apsegs, un tur kādas to negribēja darīt. Tajā laika atbilde uz iebildumu, bija, ka tā vienkārši vajag darīt un viss, citādi pretējā gadījumā tu tiki apkaunots. Tas bija nepiedienīgi.
„Bet, ja kāds tur grib tiepties, mēs nepazīstam tādu ieražu, Dieva draudzes arī ne.” (1. Korintiešiem 11:16)
Pāvils negāja uz kompromisu ne ar draudzi, ne ar apustuļiem. Viņš pat nostājās pret Pēteri, kad viņš liekuļoja. Nekāda kompromisa. Viņi nepazina citu ieražu un draudzē visas sievietes būs lakatos. Punkts! Un ja mūsu draudzē būtu tāda kārtība un mācība, tad šeit visi sēdētu lakatos. Ja nepatīk, sēdi citur.
Ir Dieva griba, ir konkrēta draudze un konkrēta mājas grupiņa, un tur ir tā, kā tur ir. Viss, punkts!
Goliāts nav manā vecuma grupā, nav manā klasē, nav manā līmenī. Tieši tā! Nav tavā līmenī, jo tu esi daudz augstākā līmenī!
„No cilvēkiem Es godu nepieņemu.” (Jāņa 5:41)
Nav svarīgi, ko cilvēki teiks, bet ir svarīgi, ko Dievs tev teiks. Nekāds kompromiss ne ar velnu, ne ar Dievu, ne ar sevi, ne ar citiem cilvēkiem. Kā tu domā, caur ko velns visbiežāk darbosies, caur ko viņš nāks un tevi kārdinās? Vai caur čūsku vai čūsku cilvēka izskatā? Ja arī nebūs tas izskats, kā čūskai, tad šņākšana noteikti būs: „Mācītājs teica, ka nevar. Es dzirdēju, ka jums draudzē ir šššausmīga kontrole – katram ir līderis un par katru rūpējas. Vai tiešām tā ir rakstīts Bībelē? Tu jau vari pats! Tu jau vispār vari ssssēdēt mājās un skatīties sssssprediķus internetā. Ir daudzi labi mācītāji. Sēdi mājās un attīsties!”
Es vēl neesmu redzējis nevienu mājās sēdētāju, kurš nebūtu viss vienos grēkos. Bet bez svētas dzīves neviens To Kungu neredzēs. Es neesmu redzējis nevienu normālu mājās sēdētāju. Un ja arī kādam mājās sēdētājam izdodas finansiāli sakārtot savu dzīvi, viņam ir citas lietas. Gribi es tev precīzi pateikšu kādas tās ir? Sekss, vara un nauda.
Ir laiks izbeigt kompromisu ar velnu, Dieva vārdu un ir laiks paklausīt Dieva gribai. Bībele, lūgšana, draudze, kalpošana! Kad tu beidzot sāksi evaņģelizēt?
Pilna Dieva svētība ir tikai tad, kad mēs dzīvojam bez kompromisa. Es neesmu nejauks, bet ja saki, ka esmu, tad tajā brīdī tu to pašu saki Dievam. Es sludinu Dieva vārdu. Varbūt velns saka, ka mācītājs jau ir tikai cilvēks un par viņu tā var teikt. Bet es sludinu Dieva vārdu. Lai gan velns tevi kārdinās un teiks, ka tās ir pilnīgi dažādas lietas. Bībelē ir skaidri teikts: „Ja tu nemīli brāli, kā tu mīlēsi Dievu?”
Man ir absolūti vienalga, ko jūs par mani domājat. Tiešām! Man vissvarīgāk ir tas, ko par mani domā Dievs.
„(..) nedz arī sagaidīdami godu no cilvēkiem, ne no jums, ne no citiem.” (1. Tesaloniķiešiem 2:6)
Arī Pavils negaida godu no cilvēkiem. Viņš māca Dieva vārdu, un viņam nav svarīgi, kā cilvēki reaģē. Viņam ir svarīgi, lai viņam nav kompromiss ar Dieva vārdu, ar velnu, nekāds kompromiss ar cilvēkiem. Zini, cik grūti ir sludināt, kad tu gaidi godu no cilvēkiem? Man nāk prātā vienkāršs piemērs. Kad draudzē ir kādi miljonāri, ļoti bagāti cilvēki, kuri daudz ziedo. Šie cilvēki iespējams ir draudzes padomē pie vadītājiem, un viņi grib noteikt kaut kādas lietas, kas draudzē ir jāievieš vai nav jāievieš, kas jāpieņem vai jāizslēdz. Mācītājs sāk vairāk ieklausīties šajos cilvēkos tāpēc, ka viņi atnes vairāk naudas. Tas ir kompromiss.
Man ir vienalga, cik katrs ziedo. Es neskatos un neskaitu. Man ir svarīgi, ko saka Dieva vārds. Un es nekad neklausīšu nevienu, kurš mēģinās bīdīt mani un vai izmantos savas privilēģijas – uzsmaidīs vai ziedos naudu. Nedomā, ka tev ir tiesības uz mani, jo esi samaksājis. Tiesības uz mani ir tikai Dievam, un sievai.
Atceries, ka uzvarēt var tikai bez kompromisiem. Velns centīsies tevi piespiest kaut kādā veidā iziet uz kompromisu.
Es esmu sabojājis attiecības ar sev ļoti tuviem cilvēkiem, ar draudzēm, konfesijām, ar draudzēm, kuras mani ir daudz atbalstījušas. Es esmu pārtraucis attiecības viena iemesla dēļ – mūsu draudzei un konkrēti man ir dots precīzs uzdevums. Ja cilvēki cenšas mani apturēt, nokaunināt jeb spiež mani uz kompromisiem, tad es no šādiem cilvēkiem šķiros. Lūk, kāpēc Rīgā un Latvijā ir draudze „Kristus Pasaulei”.
Mums šobrīd galvā ir doma, kaut kad drīzumā atvērt kā minimums vēl 12 jaunas draudzes Latvijā trīs mēnešu laikā. Vēl nav skaidri zināms laiks, kad un kur, ja vien nebūs šeit okupācija, tad mēs to darīsim, ja būs skaidri zināms, ka šeit mainīsies vara, tad šeit nav vairs ko darīt. No Krimas jau pat katoļi bēg prom.
Iespējams, ka nākamajā reizē, ja es tikšu ar to galā, būs tāds politiski pravietisks sprediķis. Es jau vairākas nedēļas meklēju un skatos, ko Dievs saka par visām šīm situācijām un procesiem, kuri notiek, kas Latviju gaida nākotnē. Es gribu parādīt to, ko Dievs par to saka. Satraukumam nav nekāda pamata, jo mēs esam draudze, radikāli kristieši bez kompromisiem un mēs neviena pavadā neiesim, tikai Viņa.
Es zinu savu vietu Dieva valstībā, es zinu savu vīziju un mēs ejam tajā virzienā, kurā Dievs mums ir parādījis. Uzvar tikai bezkompromisa cilvēki. Vai kādam interesē Ukrainas notikumi, jūs sekojat tiem līdzi? Draudze „Kristus Pasaulei” ir gudra, jo mēs zinām, ka tas, kas notiek Ukrainā, vistiešākā veidā attiecas uz mums. Un lūk, ko es gribu pateikt par Ukrainu šobrīd. Ukrainā notika varas maiņa, kā uzstāja tauta, nometa diktatoru Janukoviču, ir izveidota valdība, ir pagaidu prezidenta vietas izpildītājs, ir armija, ir speciālas vienības, ir viss. Protams, ir finansiāli grūtāk, taču viss ir. Kā ukraiņi pazaudēja Krimu? Iesākumā parādījās daži zaļi cilvēciņi kaut kur pie dažādiem stratēģiski svarīgiem objektiem Ukrainā. Kā rīkojās Ukrainas jaunā valdība? Armija ir viņu rokā, Ukrainas flote un armija bija Krimā. Pie robežām bija Krievijas karaspēks un Krievijas diversantu vienības tika iesūtītas Krimā. Iespējams, daļa bija ņemti no vietējās armijas un viņiem tika dots uzdevums ieņemt stratēģiski svarīgas vietas un ar propagandas palīdzību noskaņot cilvēkus. Kā rīkojās valdība, kad cilvēki prasīja pēc palīdzības? Nekā. Viņi izgāja uz kompromisu, jaunā valdība ir pacifisti, miera mīļi un kompromisa cilvēki. Ko darīja jaunā valdība? Atdeva vienu objektu pēc otra, absolūti neiejaucoties un neatbalstot nekādu pretestību, miera labad.
Draugi, kas ir jādara, ja jūsu mājās ielaužas bruņots laupītājs, bet jums ir beisbola nūja? Labāk aizstāvēties, un sist pa locītavām un kājām. Ja citādi nevar, tad pa galvu. Ja tu kontrolē situāciju, labāk sit pa kājām, viņš būs neitralizēts, bet ja galīgi nekā nevar, tad sit pa galvu.
Bet kā rīkojās Ukrainas jaunā valdība? Cilvēki bez pazīšanas zīmēm iebruka Ukrainā, sākumā daži, tad vairāk un vairāk, bet jaunā valdība nepretojās, tāda bija viņu stratēģija, lai tikai nesākas karš. Rezultātā Krima ir Krievijas sastāvā. Jaunā valdība paziņoja – lai tik pamēģina ielīst mūsu teritorijā, Krima bija kompromiss, iespējams agrāk tā bija viņu teritorija, bet lai nedomā līst mūsu Ukrainas teritorijā, tad viņi dabūs pienācīgu pretsparu.
Un ziniet, kas tagad notiek? Precīzi tas pats, desmitiem pilsētās, un tie vairs nav vienkārši protestētāji, bet speciāli apmācītas Krievijas diversantu vienības. Es skatījos video, tur skaidri redzams, kā viņi izskatās, formās visi vienādi stāv, plus vēl cietumnieki. Vienmēr ir speciālas vienības, un ir klāt no cietuma paņemti cilvēki, vai agrāk sodītie, vienā vārdā sakot, huligāni savervēti. Kā rīkojās valdība šobrīd? Paziņoja, tādā un tādā laikā, tik un tik stundās mēs iztīrīsim visu, būs pienācīgs pretspars, es gaidu vēl līdz šim brīdim. Es gaidu, sēžu pie datora, lasu un nesaprotu, kāpēc nekas nenotiek? Krievi noliedz, ka tie ir viņu cilvēki, ko tad darīt ar tādiem, pretteroristu vienības ukraiņiem ir, lai dzen viņus ārā. Viņiem ir visi resursi, bet viņi neko nedara lietas labā. Tas ir kompromiss. Viņi uzskata, ka tas ir jārisina pārrunu ceļā. Kas stāv aiz Krievijas impērijas, vai nav gadījumā ragainais? Ukrainā ir lielākās draudzes Eiropā. Vai nav velna interesēs to visu iznīcināt un nodibināt tikai vienu reliģiju, pareizticīgo? Kāds kompromiss var būt ar velnu? Ar ko nekad, nekad nedrīkst iet uz kompromisu, ar teroristiem. Viņi ir vienkārši jāiznīcina. Velns ir jāpadzen, nevar būt nekāds kompromiss ar velnu un ar Dieva vārdu.
Tātad es prognozēju, ja tuvākās dienās netiks pieņemti militāri mēri, lai tuvākās dienās iztīrītu visas šīs ieņemtās valsts pārvaldes ēkas, viņi zaudēs. Viņi ieročus ir ieguvuši no milicijas daļām, tās nav tikai divas ēkas, tas masveidā iet pa visu austrumu Ukrainu. Es uzskatu, ka Ukrainai ir pietiekami daudz spēka, lai reaģētu. Vajadzēja reaģēt jau ātrāk, jo nu jau ir lielākas ziepes. Ja viņi tagad nereaģēs un mēģinās tikai runāt, bet Putins netaisās vest pārrunas ar separātistiem, un viņš uzvarēs. Ziniet kāpēc, jo viņš neies uz kompromisu. Ja Ukraina tagad ies uz kompromisu Donbasā, viņi zaudēs visu Ukrainu. Šobrīd tā būs visa austrumu puse, tuvākajās dienās mēs visi to redzēsim. Es necienu tādu valdību, es ar lielu cerību skatījos nu būs brīva Ukraina, būs demokrātija, bet nav. Tur ir tāda demokrātija, ka kauns! Nekādā gadījumā nebrauciet uz to valsti, tur ir terorisms, tur nav droši, īpaši ar Latvijas numuriem, tur nav ko meklēt. Un atceries, es nerunāju par krieviem kā tādiem, bet runāju par Putina piekritējiem.
Redzi, ko nodara kompromiss un pārrunas. Ar velnu nav iespējams pārrunas, tāpat ir mūsu dzīvē un kalpošanā, itin visā, nekādas pārrunas pie apaļā galda ar sātanu nevar būt. Jaceņuks personīgi teica, ka tikai ar pārrunām un nekā savādāk. Ir cilvēki, kuri uzstāja, ka ir militāri jāiejaucas, bet viņi to nedara. Taču es ceru, ka viņi cīnīsies, jo tad nebūs daudz upuru. Iedod velnam mazo pirkstiņu! Vai tu zini kāda apetīte ir velnam? Viņa plānā ir arī Latvija. Un kā notiek mūsu valdībā? Visur es dzirdu – mēs esam drošībā. Un es dzirdu tikai vienu lietu – NATO. Tu zini, kas ir teikts NATO 5. pantā? Tas ir tas pants, uz kuru Latvijas valdība balstās, ka NATO valstis, kurās ietilpst arī Latvija, ja pret mums tiek vērsts uzbrukums no otras puses, visas NATO valstis ies palīgā. Arī mēs bijām Irākā, Afganistānā, arī mūsu uzdevums bija iet viņiem palīgā. Klausies kā skan 5. pants. „Puses vienojas, ka bruņotu uzbrukumu vienai vai vairākām no tām Eiropā vai Ziemeļamerikā uzskatīs par uzbrukumu visām dalībvalstīm. Un tādēļ tās apņemas, ka šāda uzbrukuma gadījumā katru no tām izmantojot individuālas un kopējas pašaizsardzības tiesības, kas paredzētas Apvienoto Nāciju Organizāciju hartas 51. pantā sniegs palīdzību. Palīdzība būs pusei vai pusēm, kas pakļautas uzbrukumam individuāli un kopā ar citām pusēm veicot pasākumus, kurus tās uzskata par nepieciešamiem, ieskaitot bruņotu spēku pielietošanu, lai atjaunotu un saglabātu Ziemeļatlantijas reģiona drošību.” Tas nozīmē, ka ne obligāti tā būs armija, kura mūs aizsargās, bet labākajā gadījumā mums vienkārši iedos pistoles. Ar velnu nav iespējams uzvarēt pārrunu ceļā, ar pārrunām var tikai zaudēt. Vajag saprast, kāds ir avots visai agresijai, ja mūsu valdība turpinās cerēt uz NATO, ja krieviem izdosies pacelt savus cilvēkus kā Ukrainā, kā skatīsies uz mums NATO? Zini kā? Tās ir valsts iekšējās nekārtības, Krievijas tur nav, kaut gan visi zinās, ka ir. Un zini kāpēc tieši Latvija, kāpēc tieši Baltijas valstis? Tāpēc, ka šobrīd ir vislabvēlīgākā situācija Krievijas impērijai, lai sagrautu NATO. Ja kaut kas tāds šeit notiks, un nebūs iespējama militāra aizsardzība, tad NATO pārstās eksistēt, un tas Krievijas impērijai būs lielākā uzvara. NATO uz papīra vēl būs, bet tikai uz papīra. Visi sapratīs, ka visa šī alianse ir izjukusi. Lūk, cik stratēģiski svarīga šobrīd ir Latvija, Rīgā krievvalodīgo ir ap 50 procentiem. Tie, kas klausās krievvalodīgo masu mēdijus, RTR aizliedza, taču citi ir vietā, TV3 tagad nav, bet ir citi Krievijas kanāli klāt, kur par Kremļa propagandu runā un te nav runa par krieviem, runa iet par impēristu režīmu un viņu mērķiem, viņi apspiež savu tautu un cenšas darīt to arī šeit. Putins ir imperiālists, viņš vēlas atjaunot bijušo Krievijas impēriju, kas ir Romas impērijas mantotāja.
Krievijas impērija ir Romas impērijas mantotāja, un tā cenšas to atjaunot. Krievvalodīgie cilvēki Latvijā ne visi uzķeras uz šiem meliem, viņi seko līdzi arī Ukrainai. Ja atvērs Ukrainas robežu un būs bezvīzu režīms, būs arī iesūtīti cilvēki. Vai tu zini, cik aģenti, specvienības un dažādi diversanti iebrauks šeit? Viņu jau tagad te ir pilns. Latvija ir pilna ar spiegiem. Ne jau viens vai divi, bet masveidā. Informācija, kas parādās presē, ir ļoti maz. Un, kad tu palasi internetā komentārus, latvieši gāž uz krieviem, krievi uz latviešiem, bet vaina nav ne latviešos, ne krievos, vaina ir fašismā, kurā viņi vaino mūs. Viņi saka, ka mēs esam fašisti, bet patiesība ir cita. Daļu no tā, kas man te ir savākts un ko es esmu sapratis, es jau pateicu, bet pārējo, iespējams, turpināsim nākamajā reizē.
Ja Latvijas valdība turpinās vadīt valsti ar kompromisiem, Latvija nonāks tajā pašā situācijā, kādā Ukraina ir šobrīd. NATO ir labi, tas viss ir pareizi, taču, ir jāsaprot, ka uzvarēt var tikai bez kompromisiem. Es cienu Putinu kā līderi. Viņš ir bezkompromisa cilvēks, jo viņš zina, ko viņš grib. Cita lieta ir tās metodes, kādas viņš izmanto un apstrādā cilvēkus – savus tautiešus, tā jau ir cita opera. Vai tu zini, ka Dieva valstībā nebūs ne krievu, ne latviešu? Te mēs esam viena tauta, un mums nebūs skatīties uz krievu cilvēku, kā uz ienaidnieku, jeb otrādi. Viņi nav mūsu ienaidnieki, viņi ir mūsu brāļi un māsas Kristū.
Tajā tēmā, ko es runāšu nākamajā reizē, būs pozitīvas notis, ļoti pozitīvas tendences, kas saistītas ar mums.
Uzvar tikai tādi bezkompromisa cilvēki, kā Vladimirs Putins. Un es cienu viņu par to, ka viņš arī uzvarēs. Es sevī Ukrainu esmu atdevis Krievijai, ja viņi turpina tā rīkoties. Nu kāpēc, lai to nedarītu? Kā var nepaņemt, to, ko atdod pats? Kā var cienīt tos cilvēkus, kas paši atdod sevi? Kā ir jārīkojas pēc Bībeles, kas ir jādara sievietei, ja viņu grib izvarot? Jākliedz, jāpretojas, jāskrāpē! Ja tev ir atslēgas, ņem atslēgas un dur acī. Tev jādara viss, ko tu vari darīt – ar nagiem acīs, degunā, rīklē, visur! Un viņš tevi neizvaros. Nebaidies no visiem tiem maniakiem, bet cīnies! Nevar cienīt, ja tu necīnies! Kāda cieņa var būt vispār? Cieņa ir tikai pret tiem, un uzvar tikai tie, kas cīnās bez kompromisa.
Noslēgumā, es izlasīšu ziņu, kas atspoguļo ar ko var beigties kompromisi ģimenē. Ja tu pieļauj ģimenē kompromisus ar bērniem, tev nāksies par to maksāt, tāpat, ja vīrs pieļauj kompromisus ar sievu un otrādi. Ja katrs nevar ieņemt savu vietu ģimenē. Ko Bībele saka: „Vīri, mīliet savas sievas.” Nu tad mīliet vīri savas sievas! Bet, ko sievām saka Bībele: „Esiet paklausīgas.” Cik vienkārši, ja jūs klausītu Dievam, ģimenē nebūtu konfliktu, nebūtu problēmas un bērni būtu normāli. Lūk, tāda ziņa. Rēzeknē viens džeks nolaupījis savu bijušo sievu, aizvedis, nošāvis viņu un pēc tam pats nošāvās. Lūk, kas rakstīts masu saziņas līdzekļos par to gadījumu: „Ar bijušās sievas nolaupīšanu un vēlāk nogalināšanu ir beigusies pāra kopdzīve Rēzeknē. To nav gaidījis neviens. Kaimiņiem bija šoks. Abi tiek raksturoti kā pozitīvi, lai gan, kā jau iepriekš izskanējis, abu starpā skandāli notikuši bieži.” Draugi, pie kā noved kompromisi ar Dieva vārdu ģimenē? Tika šķirta laulība, un vēl nebija miers. Abi, gan sieviete, gan vīrietis jau iepriekš bija vērsušies policijā ar iesniegumiem viens pret otru. Notikuši tieši sadzīviska rakstura konflikti, bet noziedzīga nodarījuma pazīmes netika saskatītas, tāpēc kriminālprocess nebija sākts. Džeks bija izdomājis pastrīdēties vēl, visu bija izplānojis, nolaupīja bijušo sievu, aizveda un nošāva.
Tev nav bijuši kārdinājumi nogalināt? Nemelojiet, gan jau kādam ir bijis. Dieva vārds saka: „Mīliet sievas,” bet tu dari savādāk. Dieva vārds saka: „Esi paklausīga savam vīram,” bet tu dari savādāk. Lūk, kā tas var beigties. Vīri, pasakiet sievām: „Bez kompromisa,” un sievas, pakratiet pirkstu un pasakiet vīriem: „Mīli mani.”
Es esmu lasījis par kādu cilvēku, Džonu Vesliju. Viņš bija bez kompromisa cilvēks, metodistu draudzes tēvs, jeb dibinātājs. Vai esi dzirdējis par metodistu draudzēm? Veslijs savas dzīves laikā uz zirga jāšus veica 250 000 jūdzes, viņš bija Īrijā, Skotijā, Anglijā, Amerikā un visur kur citur. Kopumā, savā dzīves laikā viņš sludināja 40 000 sprediķus. Tu zini cik es sludinu? Katru svētdienu, apmēram 50 svētdienas gadā plus Bībeles skola vēl. Viņš iespieda 5000 savus sprediķus, pamfletus un grāmatas. Nāves brīdī 1781. gadā, tātad 18. gadsimtā, kad viņš dzīvoja, Veslijam bija 79 000 liela sekotāju draudze. Viņa mācība ir līdzīga mūsu mācībai. Viņš cēla līderus, dibināja draudzes un iecēla kalpotājus. Viņam bija arī darbības grupās. Šodien Anglijā vien ir 800 000 metodistu draudzes locekļi, bet visā pasaulē ir 70 000 000 metodisti. Džons Veslijs šo kustību iesāka un viņš ir šīs kustības tēvs. 86 gadu vecumā viņš bija misijas ceļojumā pa Īriju un uzstājās 100 reizes ar sludināšanu 60 pilsētās. Gada laikā 86 gadu vecumā 60 pilsētas un 100 sprediķi! Man ir pāri 50 sprediķiem gadā, plus vēl Bībeles skolas, protams, un šobrīd man ir 44 gadi. Tātad esmu uz pusi jaunāks. Bet es zinu ko tas viss prasa, tā mācīšana un sludināšana. Nu kāds tad ir Veslija panākumu iemesls? Es pat zinu, ka viņš nebija slims. Un zini, kā viņš nomira? Vienkārši aizmiga. Viņš jutās spirgts, viņa redze bija perfekta. Kur ir viņa noslēpums viņa fiziskajai, profesionālajai un efektīvajai ilgdarbībai? Un augļus mēs redzam šodien visā pasaulē. Es tikko lasīju viņa biogrāfiju un lūk, ko es izvilku. Veslijs savas kalpošanas sākumā, pirms vēl nebija sācis savu kalpošanu, bija kādā kristīgā klubā, kur gavēnis un lūgšana bija obligāts nosacījums, lai būtu šī kluba biedrs. Lai būtu šī kluba biedrs tev obligāti bija jāgavē, obligāti bija jālūdz Dievs, disciplinēti un regulāri. Tātad lūgšana un gavēnis viņam bija pašsaprotama jau agrā jaunībā. Vēl, savas kalpošanas sākumā Veslijs nolēma, ka ne mazāk par divām stundām katru dienu viņš veltīs personīgām attiecībām ar Dievu. Vēlāk viņš to pašu mācīja sekotājiem, ka grāmatas jālasa ne mazāk par 5 stundām dienā. Iedomājies? Viņš lasīja, lūdza un viņš paspēja tika daudz izdarīt! Mēs parasti domājam: „Ja es tik daudz lūgšu, kā es visu paspēšu?” Draugi, viss ir galīgi otrādi. Nē, ne jau visiem 5 stundas jālasa grāmata, neuztraucieties. Tas ir Veslijs un tie ir viņa panākumi, tie ir viņa 70 000 000 draudzes locekļi. Viņš ir iespaidojis ne tikai Anglijas, bet arī visas pasaules vēsturi. Reiz, kad viņš sludināja, viņš glābās no satrakota pūļa. Tātad viņam nebija tikai jautri visu laiku. Viņš ielēca ledus aukstā dīķī, pārpeldēja pāri, izkāpa otrā pusē krastā un turpināja sludināt. Lūk, Veslijs, bez kompromisa cilvēks: 2 stundas lūgšanas un 5 stundas grāmatas. Un, lūk, pats interesantākais. Viņš pats domāja: „Kāpēc es tik ilgi dzīvoju, kāpēc es neesmu slims un kāpēc man tik labi iet.” Un viņš izvilka, lūk, kādus punktus, papildus lūgšanām:
1. Regulāri fiziskie vingrinājumi un telpu vēdināšana.
2. Miegs. Cilvēkam ir kārtīgi jāguļ.
3. Ciešs miegs.
Viņš jau no agra vecuma daudz gulēja, arī dienas laikā, ja jutās ļoti noguris. Tātad viņš kalpoja, daudz strādāja un kad juta, ka ir pavisam noguris, viņš vienkārši gulēja. Tās ir Džona Veslija panākuma atslēgas. No 25 gadu vecuma līdz savam galam viņš cēlās plkst. 4:00 no rīta. Plkst.4:00 no rīta celties šeit Latvijā nav īsti piemērots laiks. Atcerieties, elektrības tur nebija, tur bija cits dzīves ritms. Plkst. 5:00 no rīta katru dienu viņš sludināja. Lūk, viņa panākumu atslēgas – personīgas attiecības ar Dievu bez kompromisa, vienā laikā cēlās bez kompromisa, disciplinētas, konkrētas lūgšanas bez kompromisa, liecināšana un sludināšana bez kompromisa. 86 gados vīrs vēl kalpoja. Par viņu raksta, ka viņš jutās ļoti labi arī šajā vecumā, un, pēc kaut kādiem pāris gadiem, pēkšņi, viņam redze palika sliktāka un viņš sajuta nogurumu. Viņš turpināja darīt visu kā parasti, bet vienā reizē aizgāja, apgūlās un vairs nepamodās. Lūk, tā ir jāmirst kristiešiem – veseliem, auglīgiem, svētītiem, bagātiem, ar glābtām cilvēku dvēselēm, laimīgiem – mierīgi jāaizmieg. Bet tāda privilēģija ir dota tikai bez kompromisa kristiešiem.
„Un jūs būsit visu ienīsti Mana Vārda dēļ. Bet, kas pastāv līdz galam, tas taps izglābts.” (Mateja 10:22)
Kas taps izglābts? Tas, kurš pastāv līdz galam bez kompromisa.
Mārča Jencīša svētrunas iztirzājumu rakstīja Pārsla Jankovska, Daila Lielbārde un Ilze Drātniece.