Vecajā Derībā, kad Dievs izveda Savu tautu no Ēģiptes zemes,
viņiem pa priekšu dienā gāja mākoņu stabs, bet naktī uguns stabs. Tā bija Tā Kunga manifestācija, atklāšanās. Dievs vadīja Savu tautu, ejot tai priekšgalā. Un tas bija reāli redzams, sataustāms un sajūtams. Kad Mozus kāpa kalnā un no Dieva saņēma desmit baušļus, tur viņam atklājās Tā Kunga godība. Tā ir Dieva slava, sakoncentrēta Dieva klātbūtnes atmosfēra. Šis kalns, kurā uzkāpa Mozus, dega ugunīs. Vienkāršajai tautai bija aizliegts kalnam tuvoties. Pats Dievs izdeva šādu pavēli, jo Viņam rūpēja šie cilvēki, lai viņi nenomirst, aizskarot Tā Kunga godību. Kad izraēlieši Dieva un Mozus vadībā uzcēla saiešanas telti, kas vēlāk pārtapa par templi, tur atklājās Dieva godība. Tas Kungs mājoja šajā vietā, Viņš atklājās šeit, un tas notika Vecās Derības laikā. Augstais priesteris vienreiz gadā gāja vissvētākajā vietā, un Dievs tur viņam atklājās. Bībele ir pilna ar Rakstu vietām, kas apraksta, kā cilvēki piedzīvo Dieva godību. Kad cilvēki satiekas ar Dievu, viņi krīt zemē, zaudē runas spējas, nobālē, izjūt bailes. Dažās Rakstu vietās ir rakstīts, ka cilvēks nokrīt zemē, kā miris. Bija gadījums, kad Dieva šķirstu, kurā tika glabāti uz akmens plāksnēm uzrakstīti desmit baušļi, pārvietoja no vienas vietas uz citu. Lopi, kas vilka ratus, paklupa, rati sazvārojās un daži cilvēki aizskāra šo šķirstu, un viņi uzreiz uz vietas nomira. Viņi bija aizskāruši Tā Kunga godības vietu. Arī Jaunās Derības Apustuļu darbos ir rakstīts, ka Ananija un Safira, vīrs ar sievu, kas meloja Svētajam Garam un vēlējās cilvēku acīs rādīties labāki, nekā Dieva acīs, un draudzē esot, meloja Pēterim, turpat pakrita miruši. Bībele ir pilna ar brīnumiem, kuros izpaužas Dieva godība. Kad Eliju Dievs paņēma debesīs, tur bija uguns rati un jātnieki, un Elīsa, kas palika uz zemes, sauca:

“Mans tēvs, mans tēvs! Israēla rati un viņa jātnieki!” (2. Ķēniņu 2:12)

Kad Jēzus staigāja virs zemes, Viņš atvēra acis aklajiem, Viņš atvēra ausis kurlajiem, klibie staigāja, nabagie kļuva bagāti. Caur to atklājās Dieva godība. To pašu darīja apustuļi. Viņi satika cilvēku, kurš nekad nebija staigājis un pārējiem lūdza žēlastības dāvanas, Pēteris cieši viņu uzlūkoja un teica:

“Sudraba un zelta man nav; bet, kas man ir, to es tev dodu: nācarieša Jēzus Kristus Vārdā – staigā!” (Apustuļu darbi 3:6)

Un viņš tūlīt uzlēca kājās, skrimšļi kļuva stingri. Notika brīnums un viņš lēkāja, slavēja Dievu un kopā ar Pēteri un Jāni iegāja svētnīcā. Es domāju, ka šis izdziedinātais cilvēks bija viens no visuzticamākajiem mācekļiem un nekad nepameta Dievu.

Arī šodien mēs katrs, esot dievkalpojumā, savā personīgajā laikā ar Dievu, gribam izjūtas, piedzīvot Dievu. Mēs slāpstam pēc Dieva un gribam Viņu piedzīvot. Ir vesela kategorija kristiešu, kas to vien dara, kā meklē piedzīvojumus, kas meklē Tā Kunga godību. Viņi sanāk kopā uz dievkalpojumiem, lai meklētu sajūtas un izjūtas. Es nesaku, ka ir slikti gaidīt piedzīvojumus un izjūtas, taču es vēlos tev atklāt kādu svarīgu lietu: piedzīvojums un izjūtas ir emocijas, un tā nav tā Kunga godība. Jā, to var sajust, bet tā nav Dieva godība un slava. Emocijas var būt viens no kritērijiem, kā noteikt, vai tu esi Dieva godībā vai nē, taču tas nav galvenais kritērijs. Jēzus saka:

„Ne ikkatrs, kas uz Mani saka: Kungs! Kungs! – ieies Debesu valstībā, bet tas, kas dara Mana Debesu Tēva prātu. Daudzi uz Mani sacīs tanī dienā: Kungs! Kungs! Vai mēs Tavā Vārdā neesam nākošas lietas sludinājuši, vai mēs Tavā Vārdā neesam velnus izdzinuši, vai mēs Tavā Vārdā neesam daudz brīnumu darījuši? Un tad Es tiem apliecināšu: Es jūs nekad neesmu pazinis; eita nost no Manis, jūs, ļauna darītāji.” (Mateja 7:21-23)

Par tādiem cilvēkiem Jēzus saka, ka viņi meklēja brīnumus un zīmes, ne Viņu pašu. Pats svarīgākais, ko Jēzus saka – no augļiem viņu dzīvēs būs pazīt šādus cilvēkus. Par Tā Kunga godību cilvēka dzīvē liecina viņa augļi. Ja tava dzīve, darbi un raksturs ir pakārtoti Dievam, ja tavā dzīvē notiek tādas izmaiņas, kādas Dievs tur grib redzēt, tas norāda uz to, ka tevī ir Dieva godība. Pār tevi un tevī ir Dieva godība. Kad tu sāc dzīvot svētu dzīvi Dieva gribā, to var redzēt. Izmainītas dzīves liecina par Tā Kunga godību un slavu. Tās nav sajūtas, kas galvenokārt norāda uz Dieva godību, bet gan darbi. Un tikai Dievs var Savā spēkā izmainīt mūsu dzīves. Tās ir izmainītas dzīves, saskaņā ar Dieva plānu, Dieva vārdu un Dieva gribu. Šodienas tēma ir „Kristus mūsos”. Pats Dieva godības centrs mājo mūsos!

„Vai jūs nezināt, ka jūs esat Dieva nams un ka Dieva Gars jūsos mājo?” (1. Korintiešiem 3:16)

Kur mājo Dieva Gars? Mūsos. Tevī.

„Jo, kur divi vai trīs ir sapulcējušies Manā Vārdā, tur Es esmu viņu vidū.” (Mateja 18:20)

Tie ir Jēzus vārdi. Dieva Gars mājo draudzes vidū, un Viņš mājo katrā no mums individuāli. Dievs ir vienlaicīgi visur. Un ar Savu godību Viņš ir Savos bērnos. Savukārt velns ir viena konkrēta radīta būtne, samaitāta un ļauna. Velns nevar vienlaicīgi būt visur. Viņš ir ļoti stipri ierobežots. Tajā pašā laikā Dievs ir visur. Dievs izpauž Sevi caur Saviem bērniem.

„Pārbaudait paši sevi, vai stāvat ticībā, izmeklējiet paši sevi. Jeb vai neesat pārliecināti, ka Jēzus Kristus ir jūsos? Citādi jūs esat nederīgi.” (2. Korintiešiem 13:5)

Pāvils tev šodien uzdod jautājumu: vai tu esi pārliecināts, ka Kristus ir tevī? Ja tu neesi par to pārliecināts, tu neesi derīgs Dieva valstībai. Šis sprediķis, ja tu to uzņemsi, mainīs tevi no iekšienes. Tas mainīs tavu dzīvi. Mums ir svarīgi apzināties un saprast, ka Kristus un Viņa godība mājo mūsos. Viņš ir reāli klātesošs tevī. Es vēlos tev palīdzēt to saprast un pieņemt, ka Kristus ir tevī. Es vēlos palīdzēt arī tiem, kas vēl nav pieņēmuši Jēzus izpirkumu, Jēzu kā savu Glābēju. Šajā veidā tu vari ielaist Jēzu savā sirdī, lai Viņš var sākt Savu darbu pie tevis, – pie tavas dvēseles un pie tavas miesas. Tas, ko es tagad runāju, ir ļoti svarīgi.

Kā saņemt Svēto Garu? Tie, kas nav pārliecināti par Dieva Garu sevī, nav derīgi Dieva valstībai. Tajos, kuros nemājo Svētais Gars, mājo cits gars. Tas ir pasaules gars, velns, – velna eņģeļi jeb ļaunie gari. Jo mūsu gars nevar būt tukšs. Jēzus saka:

„Neviens nevar kalpot diviem kungiem: vai viņš vienu ienīdīs un otru mīlēs, jeb viņš vienam pieķersies un otru atmetīs. Jūs nevarat kalpot Dievam un mantai.” (Mateja 6:24)

Jēzus apsola, ka Svētais Gars mājos tajos, kas Viņam tic.

„Jēzus viņam atbildēja: “Kas Mani mīl, tas Manus vārdus turēs, un Mans Tēvs to mīlēs, un mēs nāksim pie Viņa un ņemsim pie Viņa mājas vietu.” (Jāņa 14:23)

Jēzus nāks un iemājos tajos, kas tic un tur Viņa vārdus. Pirmie cilvēki, Ādams un Ieva, bija perfekti. Viņi bija bez grēka, bez slimībām, bez nabadzības. Taču nepaklausības rezultātā viņi tika atstumti no Dieva tuvuma un Dieva Gars atstāja viņus. Pēc grēkā krišanas Svētais Gars viņus atstāja. Un notika pēc Dieva vārda: atnāca lāsti, slimības, nabadzība, kroplības, ne tikai pašā cilvēkā, bet arī dabā (dzīvnieku valstī, augu valstī, uz zemeslodes). No grēka cēlās lāsti lāstu galā. Un Bībele saka:

„Jo visi ir grēkojuši, un visiem trūkst dievišķās godības.” (Romiešiem 3:23)

Caur vienu cilvēku pasaulē ir ienācis grēks, un katrs cilvēks kopš Ādama tamdēļ ir nosodīts tikai tā iemesla pēc, ka ir piedzimis. Ikviens no mums piedzimst grēcīgs, mantojis tēvu grēkus, Ādama grēku. Šādi cilvēki ir garīgi miruši un pēc nāves nonāk ellē. Un tāpat kā caur vienu cilvēku pasaulē ienāca nāve, tāpat caur vienu cilvēku, Jēzus Kristu, pasaulē ir ienākusi dzīvība.

„Jēzus viņam saka: “ES ESMU ceļš, patiesība un dzīvība; neviens netiek pie Tēva kā vien caur Mani.”(Jāņa 14:6)

Nav cita ceļa pie Dieva. Jēzus ir vienīgais ceļš, vienīgā patiesība, dzīvības avots un godības Kungs. Jēzus ir tas pats Tēvs un Svētais Gars. Jēzus nomira pie krusta, izpirkdams mūs no lāsta.

„Kristus ir mūs atpircis no bauslības lāsta, mūsu labā kļūdams par lāstu, jo ir rakstīts: nolādēts ir ikkatrs, kas karājas pie koka.” (Galatiešiem 3:13)

Tajā brīdī, kad Jēzus mira pie krusta, Viņš paņēma tavus lāstus pie krusta.

„Taču viņš nesa mūsu sērgas un ciešanas, un mūsu sāpes viņš bija uzkrāvis sev, kurpretī mēs viņu uzskatījām par sodītu, Dieva satriektu un nomocītu.” (Jesajas 53:4)

Vecās Derības laikos reizi gadā ņēma vienu āzi, priesteris tam uz galvas uzlika rokas, un šādā veidā visi Israēla grēki pārgāja uz tā. Pēc tam šo āzi izdzina tuksnesī, pie tuksneša gara Hazaēla jeb velna. Šis āzis klejoja tuksnesī, kamēr nobeidzās. Šādā veidā Dieva tauta ticēja, ka tās grēki ir paņemti projām. Taču šie cilvēki netika izmainīti no iekšpuses. Šodien Jēzus nes mūsu sērgas un ciešanas pie krusta, kā šis āzis. Ar Savām asinīm Jēzus ir izpircis mūs no grēka. Kad mēs atzīstam, ka Jēzus ir Dieva Dēls, ka esam tikai grēcinieki, un atzīstam Viņu kā vienīgo Ceļu pie Dieva, kad mēs lūdzam piedošanu par saviem grēkiem, ieaicinām Jēzu savā sirdī un lūdzam Viņu kļūt par mūsu dzīves Kungu, lāsti un važas krīt, un Svētais Gars atgriežas mūsos. To, ko Ādams pazaudēja, tu vari iegūt caur Jēzus Kristus upuri, pieņemot Viņu, ticot Viņam. Vai tu tici, ka Jēzus ir Dieva Dēls? Vai tu tici, ka Viņš ir miris par taviem grēkiem un nes tavas sērgas un ciešanas? Vai tu tici, ka Viņš ir augšāmcēlies un dzīvs, un sēž pie Dieva labās rokas? Vai tu tici, ka ikviens, kurš piesauks tā Kunga vārdu, tiks izglābts? Ja tu tici, tad Svētais Gars ir atgriezies tevī. Un tevī ir Tā Kunga godība.

Kā saņemt Svēto Garu? Caur Jēzus upuri. Tikai caur Jēzus upuri. Jēzus upuris ir lieta, par ko ir daudz jārunā. Mēs esam daudz runājuši par attiecībām ar Dievu, taču nav attiecības ar Dievu bez Kristus upura. Mums ir daudz jārunā par Kristus asinīm. Jo Viņa asinīs ir spēks! Caur Jēzus Kristus asinīm tevī atgriežas Dieva godība un tu kļūsti kā pats pirmais cilvēks, kurš bija bez slimībām, bez nabadzības, bez lāstiem. Un pēc tam, kad tu beigsi šīm zemes dzīvi, un tevī būs Svētais Gars, tu nonāksi debesīs un dzīvosi mūžīgi kopā ar Dievu un svētajiem.

„Un, to sacījis, Viņš dvesa un sacīja viņiem: “Ņemiet Svēto Garu!” (Jāņa 20:22)

Šis ir svarīgs pants katram kristietim. Jēzus mācekļos nebija iemājojis Svētais Gars, tāpat nevienā cilvēkā pirms Jēzus upura nebija Svētais Gars. Bet pēc Jēzus augšāmcelšanās, kad Jēzus bija veicis izpirkšanu, ar Savu dzīvību samaksājot pilnu cenu par mūsu grēkiem, Viņš sniedza mācekļiem Svēto Garu. Šeit nav runa par Svētā Gara kristībām, šeit ir runa par Svēto Garu, kuru Dievs dod tev tajā brīdī, kad tu atzīsti Jēzu par savu Glābēju. Vai tu esi atzinis Jēzus par savu Glābēju? Ja Viņš ir tavs Kungs, tevī ir tā Kunga Gars, un tevī mājo Viņa godība.

Vai tu esi iepircies internetā? Kad tu iepērcies veikalā, tu preci vari apskatīt, pasmaržot, aptaustīt, novērtēt un saprast, vai tas ir tas, kas tev vajadzīgs. Bet tur tu redzi tikai bildīti. Manuprāt, pareizi būtu vispirms aiziet uz veikalu un aptaustīt izvēlēto preci, un pēc tam to lētāk pasūtīt internetā. Kad tu kaut ko pērc internetā, savā ziņā tu pērc kaķi maisā. Tu nezini preces kvalitāti, ja vien pirms tam neesi to aptaustījis. Tāpat ir arī ar Dievu. Tev nākas ticēt, vienkārši ticēt Viņam. Tas, kas rakstīts Bībelē, ir tas pats preces attēls un apraksts internetā, un tev nākas ticēt, ka viss, kas tur rakstīts, ir patiesība. Es pieņemu lēmumu ticēt, ka Jēzus ir Dievs, ka viss Bībelē rakstītais ir par Viņu un no Viņa, un tā ir patiesība. Nav cita ceļa, Jēzus ir nomiris par maniem grēkiem un augšāmcēlies. Jēzus ir dzīvs, un es pieņemu Viņu savā sirdī. Es lūdzu šo lūgšanu un cenšos dzīvot pēc Viņa gribas. Lūk, kā mēs saņemam Svēto Garu!

Kas notiek, kad Svētais Gars iemājo mūsos? Tā Kunga godība iemājo manī. Un to nevar neredzēt. Es tikko minēju piemērus no Vecās un Jaunās Derības, ka tur, kur ir Tā Kunga godība, tas ir redzams un sajūtams. Un vēl mēs noskaidrojām, ka Dieva godību pirmkārt mēra pēc augļiem cilvēka dzīvē. Ja tevī ir Svētais Gars, tas laužas uz āru. Cilvēks sastāv no gara, dvēseles un miesas. Svētais Gars iemājo tavā garā. Tavs gars savienojas ar Dieva Garu, un tavs iekšējais jeb garīgais cilvēks spēj kontrolēt savu dvēseli, kas savukārt sastāv no prāta, gribas un emocijām. Tu spēj savu dvēseli pakļaut Dieva vārdam un Dieva gribai. Un, kad tava dvēsele paklausa garam, tas parādās arī pie miesas, pie taviem darbiem. Tātad, ja tu saki, ka tev ir Svētais Gars, bet tavi darbi liecina par pretējo, tas var norādīt uz to, ka tevī nav Svētais Gars un tu neesi pieņēmis Jēzu par savu Glābēju. Vai  arī Dieva Gars kādreiz ir mājojis tevī, bet jau sen atstājis tevi. Par mirušām draudzēm ir tāds joks: uzraksts „Dieva nav mājās. Viņš aizgājis vakariņās”. Tai būtu jābūt draudzei, kurā mājo Dieva Gars, bet Viņa godība tur nav. Ir ļoti daudz reliģiozas draudzes un cilvēki, kuri domā, ka viņu vidū ir Dievs. Var jau domāt, bet patiesība ir viena – ja tur mājo Svētais Gars, šo cilvēku dzīvēs ir izmaiņas. Tādas izmaiņas, kādas paredzējis Dievs.

Kad Svētais Gars ir tevī, tu esi atpirkts no bauslības lāsta un vispār no jebkāda lāsta. Dieva godība ir tevī, un tev pieder trīs lietas, kas parādās tavā dzīvē:

1. Glābšana

Tu esi izglābts un tev pieder mūžīgā dzīvība. Tevī ir Kristus.

2. Labklājība

Labklājība ir visās lietās, tā nav tikai dvēseles labklājība. Runa ir arī par finansiālu labklājību. Dievs ir bagāts Dievs. Pirmajiem cilvēkiem netrūka nekā. Dievs grib, lai tev ir labs apģērbs. Dievs grib, lai tev ir labs dzīvoklis. Dievs grib, lai tu brauc ar labu automašīnu. Dievs grib, lai arī tavi bērni ir pārtikuši. Viņiem būs jumts virs galvas, apģērbs, izglītība un finanses. Protams, labklājība neaprobežojas tikai ar finansēm, taču tā ir svarīga lieta. Un nepieņemt Jēzus sniegto labklājību ir grēks.

„Jo jūs zināt mūsu Kunga Jēzus Kristus žēlastību, ka Viņš, bagāts būdams, ir tapis nabags jūsu dēļ, lai Viņa nabadzība kļūtu jums par bagātību.” (2. Korintiešiem 8:9)

Jēzus pie krusta uzņēmās ne tikai mūsu grēkus un slimības, bet Viņš tika arī aplaupīts. Vai tu esi lasījis evaņģēlijus? Viņa apģērbu nolaupīja, sadalīja uz pusēm, meta par tiem kauliņus, un tas notika tāpēc, lai tu būtu bagāts. Tu nevari to nepieņemt! Es nesaku, ka mums visiem ir jābūt miljonāriem, bet es saku, ka mums visiem ir jābauda labklājība jeb pietiekamība. Tas nenozīmē arī to, ka tu vari ēst nestrādājot. Dieva vārds skaidri saka – kas nestrādā, tam nebūs ēst. Mums nākas maksāt savu cenu, augt. Ja tu esi tikko nācis pie Kristus, nebrīnies, ka, iespējams, tavs finansiālais stāvoklis pasliktināsies. Jo varbūt tavs darbs ir balstīts uz grēku. Varbūt tu tirgo alkoholu? Ja tu atteiksies no darba, kurā ienākumi tiek gūti grēcīgā, Dievam nepatīkamā veidā, tas var iesist tev pa maciņu, taču nākotnes perspektīvā Dievs tevi svētīs.

Ja tevī mājo bagāts Dievs, Svētais Gars, Dieva godība, tu esi glābts un brīvs no visiem lāstiem, arī no nabadzības lāsta. Sākotnēji tas parādās tavā garā, pēc tam tavā dvēselē. Tu sāc domāt kā bagāts cilvēks un rīkoties kā tāds. Beigās tas parādās arī pie tavas miesas, ka var redzēt, ka patiešām esi bagāts. Soli pa solim tu tuvojies Dievam, iepazīsti Viņu, un tas, kas jau ir tavā garā, iznāk ārpusē.

3. Veselība

Viņš nesa mūsu sērgas un ciešanas. Mateja evaņģēlijā ir rakstīts, ka Jēzus dziedināja slimos, izdzina ļaunus garus, lai piepildītos pravieša Jesajas vārdi, kas saka, ka Viņš uzņēmās mūsu vājības un nesa mūsu slimības. Svētais Gars ir tavas dzīvības un veselības avots, šis Gars pilnīgs. Mūsu miesā joprojām ir kādas mantotas lietas, dvēselē ir nepareizas lietas, kas izraisa slimības, bet ja mēs pieķeramies Dievam, tad tas, kas ir iekšā, parādās pie mūsu miesas. Tu neslimosi!

Vecā Derība saka, ka Dievs izveda Savu tautu no Ēģiptes zemes ar visu sudrabu un zeltu, un nebija neviena sirgstoša viņu ciltīs. Un Israēls kāva jēru, ēda tā gaļu. Un, kad viņi gāja ārā no Ēģiptes, tad viņu verdzinātāji deva viņiem līdzi zeltu un sudrabu. Dievs teica viņiem iet un to prasīt, un Israēls to arī darīja. Ēģiptieši atdeva savas bagātības, lai tikai viņi ātrāk iziet ārā no viņu zemes. Israēlieši Ēģipti pameta ar somām un maisiem, pilniem ar dārgumiem. Un starp viņiem nebija neviena nevesela.

Caur Jēzus Kristus upuri tu esi dziedināts. Pieņem to, tici tam un cīnies. Iepazīsti Dievu un apliecini savu dziedināšanu. Nav svarīgi, kā tu jūties. Nav svarīgi tavas slimības simptomi, turpini iet uz priekšu, jo iekšēji tu esi dziedināts, un tas parādīsies pie miesas.

Vai jums ir sākusies apkures sezona, vai vēl gaidāt, kad pieslēgs siltumu? Tiem, kas gavēja trīs dienas, nebija ļoti auksti? Man vietējo mājas apkuri pieslēdza pirms kāda laika. Tajā brīdī, kad tas notika, temperatūra dzīvoklī mainījās. Manā istabā šobrīd ir divdesmit pieci grādi. Katru dienu es piepildu piecu litru filtrēšanas konteineru ar ūdeni un nolieku to savā istabā uz galda. Es tajā neleju siltu ūdeni, bet aukstu, lai tas ir pēc iespējas tīrāks, jo nav gājis cauri uzsildes ierīcēm. Es atveru ūdens krānu un kādu brīdi noleju to ūdeni, kas caurulēs ir sastāvējies, un sagaidu to, kas nāk no pazemes. Kamēr šis ūdens ir konteinerā ir auksts, es to nedzeru, bet gaidu, kad tas sasils. Šis ūdens ātri kļūst silts, jo manā istabā ir radiatori, caur kuriem plūst karstais ūdens, – siltuma avots, kas izplatās pa visu istabu un sasilda katru priekšmetu tajā.

Manā istabā ir siltuma un enerģijas avots un tajā brīdī, kad tas tiek pieslēgts, viss iegūst šī avota siltumu. Tieši tāpat ir ar tevi. Tu sastāvi no gara, dvēseles un miesas – ja tevī ir šis enerģijas avots, ja tevī ir Dieva godība, ja tevī ir Svētais Gars, kurš tev ir paredzējis glābšanu, labklājību un veselību, tad viņš sasilda tavu dvēseli un pēc tam arī tavu miesu. Tas notiek pakāpeniski. Vai tu izprati šo principu, kā Svētais Gars pie tevis dara izmaiņas un kādā veidā pie tavas miesas sāk parādīties Dieva godība un slava? Tieši tāpat, ja tavs gars ir tukšs un tur nemājo Dieva Gars, tad tas, kas tur iemājojis, kļūst redzams. Kad cilvēks saķer vīrusu, tad pēc kāda laika šis vīruss kļūst redzams gan pie tavas dvēseles, tavas labsajūtas, gan pie miesas. Pie tevis ir redzams, kas mājo tevī. Tasi ir redzams pēc taviem darbiem, pēc tavas dzīves. Es nesaku, ka slimot ir grēks, lai gan tas nav tālu no patiesības. Nepieņemt dziedināšanu – tas ir grēks. Ir kādas lietas, kas stāv pāri mūsu spējām un pāri mūsu saprašanai. Mums pienākas pieņemt un ticēt, neatkarīgi no tā, kā mēs jūtamies šodien, un strādāt šajā virzienā.

„Bet Jēzus tiem sacīja: “Patiesi, patiesi Es jums saku: ja jūs neēdat Cilvēka Dēla miesu un nedzerat Viņa asinis, jums dzīvības nav sevī. Kas Manu miesu bauda un Manas asinis dzer, paliek Manī, un Es viņā.  Itin kā Mani sūtījis dzīvais Tēvs, un Es esmu dzīvs Tēvā, tāpat arī tas, kas Mani bauda, būs dzīvs Manī.”” (Jāņa 6:53,56-57)

Pēc šiem vārdiem daudzi Jēzus mācekļi sacēlās pret Viņu un teica: „Šie vārdi ir smagi, kas viņos var klausīties?! Mēs ejam citur, mēs braucam uz citu draudzi!” Uz farizeju, uz saduķeju draudzi. Es tūlīt tev atvēršu acis uz šo rakstu vietu. Jēzus ir Pasā Jērs. Vecajā Derībā, kad cilvēki pienesa dzīvnieku upurus par saviem grēkiem, daļa no šī upura gaļas pienācās Dievam. Dievam pienesa asinis, daļa no upura gaļas pienācās priesterim un daļa palika cilvēkam pašam. Šādā veidā cilvēks mielojās ar Dievu, viņš tika savienots, grēki tika apklāti. Jēzus saka – kas nebauda Mani, tam dzīvības nav sevī. Kurš netic Jēzus upurim, tam nav dzīvības sevī! Vakarēdienā mēs dzeram vīnogu sulu, kas simbolizē asinis. Ko tas īsti nozīmē, vai tiešām mums ir jādzer asinis? Vai Jēzus runā par cilvēka miesas ēšanu vai par asins dzeršanu? Asinis nozīmē dzīvību, un pazudis ir tas, kas nepieņem Jēzus dzīvību. Nejauc to ar asins dzeršanu vai vakarēdienu. Kas nepieņem Jēzus upuri un netic Viņam, tas arī nepieņem Svēto Garu sevī. Tevī ir Kristus dzīvība! Ja SS fašisti ticēja, ka viņiem ir zilas asinis, jo tā viņus mācīja, tad es saku – tevī pavisam noteikti ir Dieva asinis, tevī ir Dieva Svētā Gara dzīvība. Tā mājo tevī, tavā garā, izpaužas pie tavas dvēseles, prāta, arī pie tavām emocijām un pie tavas miesas.

“(..) tik tiešām, ka Dieva Gars mīt jūsos. Bet, ja kādam nav Kristus Gara, tas nepieder Viņam. Bet, ja Kristus ir jūsos, tad miesa gan ir mirusi grēka dēļ, bet gars ir dzīvs taisnības dēļ. Un, ja jūsos mājo Tā Gars, kas Jēzu uzmodinājis no miroņiem, tad Viņš, kas Kristu Jēzu uzmodinājis no miroņiem, arī jūsu mirstīgās miesas darīs dzīvas ar Savu Garu, kas ir jūsos.” (Romiešiem 8:9-11)

Vai tu esi sapratis to, ka caur Jēzus upuri tevī dzīvo Dieva Gars? Vai tu esi sapratis to, ka ja tu neesi par to pārliecināts, tu neesi nekam derīgs? Bez Jēzus upura tu nevari piederēt Dievam. Vai tevī mājo tas Gars, kas Jēzu piecēla no mirušiem, vai tevī mājo Svētais Gars? Tā ir dzīvība tavā miesā! NĒ nabadzībai, NĒ slimībām, NĒ perversijām un grēkiem, NĒ lāstiem! Tevī ir Svētais Gars, un augšāmcelšanās spēks dara dzīvas tavas miesas no iekšienes. Kā radiators sasilda manu ūdeni, tā Viņš no iekšpuses izdod dzīvību tavā dvēselē un miesā, un caur tevi uz citiem cilvēkiem. Vai tu zini, kas notiek šajā brīdī? Dievs, kas mājo manī, runā ar manu muti caur manu miesu. Miesa runā un dara dzīvus jūs. Tu būsi tas, kas būs dzīvs Kristū un darīs citus dzīvus – tāds ir tavs uzdevums.

Es mīlu Jēzu, es mīlu savu ģimeni, es mīlu jūs visus. Es ar jums lepojos, mēs esam īpaša draudze. Es nesaku, ka mēs esam pārāki par citiem kristiešiem, es saku, ka mēs esam īpaši Dieva acīs un jūs man esat īpaši! Es redzēju, kā ceturtdien, piektdien un sestdien simts cilvēki bija atnākuši uz lūgšanām, svētdien viņi atkal ir šeit, pirmdien viņi atkal būs Līderu skolā. Draugi, mēs esam nodevušies Dievam! Es slavēju jūs par to. Tu esi nodevies Dievam un to var redzēt, ka tu nesēdi kaut kur bezdievju pulkā, bet tu esi savā mājas grupiņā, savā skolā, tu esi lūgšanās, tu cīnies. Mums ir super draudze, super cilvēki, mums ir super Dievs, kas mājo mūsos un mūsu vidū. Jā, un mācītājs arī jums ir super!

Kā dabūt ārā to, kas mūsos iekšā? Droši vien, ka šis jautājums tevi jau sāka nodarbināt. Tu noteikti vēlies uzzināt, kā to, kas iekšā, dabūt ārā, lai tas parādās tavā dzīvē, pie tavas miesas un dvēseles. Pirmkārt tev ir jādzīvo pēc Dieva Gara, pēc Dieva gribas, pēc Dieva vārda, nevis pēc miesas. Tev ir jādzīvo nevis pēc tā, ko tavas emocijas un tavs prāts saka, bet pēc tā, ko saka Dievs caur Savu vārdu. Elementāra lieta – paklausība Dievam.

“ Tātad, brāļi, mūs vairs nekas nesaista ar miesu, ka mums būtu jādzīvo pēc miesas.” (Romiešiem 8:12)

Tevi vairs nekas nesaista pie tavas miesas kopš tā brīža, kad pieņēmi Jēzu par savu Glābēju. Tev vairs nav jādzīvo tā, kā grib tava miesa, bet tava miesa dzīvos tā, kā gribi tu pats, tavs iekšējais cilvēks.

“(..) jo, ja jūs pēc miesas dzīvojat, tad jums jāmirst.” (Romiešiem 8:13)

Ja tu esi pieņēmis Jēzu kā savu Glābēju, bet turpini dzīvot pēc savas miesas, tev jāmirst. Dieva Garu var apbēdināt un Viņš var atstāt cilvēku. Cilvēks var pazaudēt savu glābšanu, tāpat kā Ādams ar Ievu.

“Bet, ja jūs Gara spēkā darāt galu miesas darbībai, tad jūs dzīvosit.” (Romiešiem 8:13)

Kad jūs dzīvosiet? Tad, kad Gara spēkā, kas ir jūsos, darīsiet galu miesas darbībai, tad, kad tava miesa darīs to, ko tu gribi, nevis ko tā pati grib. Tavs gars ir savienots ar Dieva Garu, un Viņš grib, lai tu gribi to, ko grib Viņš. Lūk, tad Dievs spēs parādīties no iekšpuses arī pie tavas ārpuses.

“Kas Viņa baušļus tur, tas paliek Viņā un Viņš tanī, bet no tā mēs noskārstam, ka Viņš paliek mūsos, proti, no Gara, ko Viņš mums ir devis.” (1. Jāņa 3:24)

Kā mēs varam saprast, ka Kristus ir mūsos? No Gara, ko Viņš mums devis. Kā mēs varam saprast, ka Dieva Gars ir mūsos? No tā, ka mēs dzīvojam pēc Viņa baušļiem. Kā minimums tev ir jācīnās, lai dzīvotu pēc Viņa baušļiem.

“(..) ka līdz ar agrākās dzīves veidu jums jāatmet vecais cilvēks, kas savu kārību pievilts iet bojā, un jāatjaunojas savā sirdsprātā un jāapģērbj jaunais cilvēks, kas radīts pēc Dieva patiesā taisnībā un svētumā.” (Efeziešiem 4:22-24)

Lai dabūtu ārā to, kas iekšā, lai visas šīs svētības – glābšana, labklājība un veselība – parādītos pie jums un caur jums pie cilvēkiem, ir jāatmet vecais cilvēks, jāģērbj viņš nost, un jāapģērbj jaunais cilvēks. Tas nozīmē, ka jāatjauno savs prāts, jāsāk domāt tā, kā Dievs domā, jāsāk rīkoties tā, kā Dievs grib un jāpārstāj rīkoties tā, kā es pats gribu. Ir jācenšas un tas ir process. Tu tiec izpirkts un izglābts tajā brīdī, kad pieņem Jēzu, taču pēc tam seko process visa mūža garumā – to sauc par svētīšanos jeb nodošanos. Mēs neviens neesam perfekti un pilnīgi, taču mēs nepārtraukti pieaugam, bet tajā brīdī, kad tu apstājies pieaugt, tu mirsti. Kā atjaunot savu sirdsprātu? Lasi Bībeli, Dieva Vārdu katru dienu. Es tev pateikšu kādu noslēpumu – ja Dieva Gars ir tevī, tu lasi Bībeli katru dienu. Ja Dieva Gars nav tevī, tu nelasi Bībeli vai arī lasi tikai tad, kad tev ir izdevīgi. Lūk, Kristus miesa, lūk, Viņa dzīvība – Viņa vārdos. Dieva vārds ir dzīvība visai tavai miesai, kas dziedina. Ja tu katru dienu neatjauno savu prātu, tavs prāts paliek vecajā domāšanā, tu nespēj novilkt savu veco cilvēku un uzvilkt jauno, un Dieva Gars, kas ir tevī, nespēj parādīties uz āru un pēc laika atstāj tevi. Bībele saka – neapbēdiniet Svēto Garu! Mēs apbēdinām Viņu, ja neizdarām elementāras lietas – netuvojamies Viņam. Dievs gaida, ka mēs atjaunosimies, ka mēs svētīsimies. Labi, tu pats ar saviem spēkiem nevari tikt vaļā no kādas kārības, atkarības, slimības, nabadzības vai kādiem trūkumiem un Dievs pagaidām nav atbildējis uz šo lūgšanu, bet vai vajadzīga speciāla lūgšana, lai tu katru rītu lasītu Bībeli? Vai tev vajadzīga kāda speciāla atbrīvošana, lai tu paņemtu grāmatu un lasītu? Vai tu skaties televizoru, vai grāmatas lasi, vai sēdi kompānijās un runājies? Tad kāpēc tu nevari ar Dievu parunāt? Kāpēc tu nevari atvērt Bībeli ik rītu un veltīt laiku Viņam kaut vai pusstundu, iesākumā kaut 15 minūtes? Pēc tam, ka esi Bībeli lasījis, vai tiešām tu nevari atlicināt laiku, lai Viņu slavētu un pielūgtu? Lūk, lūgšanu laiks ik dienas, kā minimums – regulārs. Ja kāda diena izkrīt, tad tomēr tev jābūt kādai sistēmai, un tam jābūt regulārai. Tā tev ir jāatjaunojas savā sirdsprātā. Lūk, Dieva Gars, kas parādās pie mūsu miesas, Dieva godība un slava.

No šīs dienas mēs esam kļuvuši gudrāki, no šīs dienas mums ir vairāk spēks, mums ir spēka pieplūdums. Mēs spēsim novilkt veco cilvēku un apvilkt jauno, un mēs spēsim regulāri pavadīt laiku ar To Kungu. Tu jau spēj! Ja tu mierīgi pēc tam, kad esi pieņēmis Jēzu, turpini grēkot bez sirdsapziņas pārmetumiem, tev nav Svētais Gars un tu esi miris. Taču, ja tu katru reizi, kad sagrēko, jūti, ka iekšā runā, ja tu dari visu – lasi Bībeli, apmeklē draudzi, un esi visos draudze pasākumos, tad tevī ir Svētais Gars, un tas, kas ir iekšā, neatkarīgi no tā, cik samaitāta ir tava miesa, kas tu esi bijis un ko tu esi lietojis, Dieva godība, svētums un pilnība parādīsies pie tevis dvēselē, miesā un tavā dzīvē, un caur tevi pie citiem cilvēkiem. Es noskaitīšu veco pantiņu – Bībele, lūgšana, draudze, un tālāk seko liecināšana un kalpošana. Uzņemies draudzē un grupiņā kādu pienākumu. Tas palīdzēs tev turēties pie draudzes, palīdzēs atjaunot tavu prātu. Neizlaid nevienu grupiņu un nevienu dievkalpojumu. Kad mēs slavējam Dievu, arī šodien, kad es šeit priekšā slavēju, es sapratu un pat emocionāli sajutu, kā mans gars savienojas ar manu dvēseli. Slavēšanas laikā es pēkšņi sāku kaut ko izjust, kaut ko piedzīvot. Pēkšņi Dievs sāka runāt, prāts sāka strādāt, atnāca tāds miers un prieks. No kurienes tas? Kad es slavēju, tad tas, kas iekšā, parādās manās emocijās un manā prātā. Dvēsele sastāv no prāta, gribas un emocijām. Pēc tam, kad tas bija noticis pie manas dvēseles, tas notika arī pie manas miesas – es sāku lēkāt. Var arī otrādi – no sākuma pieņemt lēmumu lēkāt, un tad Dieva Gars sāk darboties. Apmeklē dievkalpojumus, katru dienu slavē un pielūdz dzīvo Dievu! Dziedi Viņam, slavē Viņu, lūdz Viņu, lasi Dieva vārdu, apmeklē grupiņu, dzenies pakaļ savam līderim, mēģini viņu respektēt un paklausīt Viss, ko viņi grib, ir lai tu atjaunojies savā sirdsprātā, viņi grib tev palīdzēt, un tev tas ir vajadzīgs.

Kas notiek, ja mēs haltūrējam, slinkojam un, kad esam pieņēmuši Jēzu, nemaksājam savu cenu, ja mēs Bībeli lasām sekli, draudzi apmeklējam neregulāri, ja mēs necenšamies kaut ko mainīt, ja mēs nestrādājam pie tā visa, ja mēs nenovelkam veco cilvēku? Kā tas parasti beidzas?

“Jeb vai jūs nezināt, ka netaisni neiemantos Dieva valstību? Nepievilieties! Ne netikli, ne elku kalpi, ne laulības pārkāpēji, ne malaki, ne vīriešu piegulētāji, ne zagļi, ne mantrauši, ne dzērāji, ne zaimotāji, ne laupītāji neiemantos Dieva valstību. Jeb vai jūs nezināt, ka jūsu miesa ir Svētā Gara mājoklis, kas ir jūsos un ko jūs esat saņēmuši no Dieva, un ka jūs nepiederat sev pašiem? Jo jūs esat dārgi atpirkti. Tad nu pagodiniet Dievu ar savu miesu!” (1. Korintiešiem 6:9-10,20)

Draugi, mūsu miesa ir Svētā Gara mājoklis. Pāvils šeit skaidri saka, ka tie, kas dara aplamas lietas, nemantos Dieva valstību. Mūsos Svētais Gars mājo tik ilgi, kamēr mēs meklējam Dievu un atjaunojamies. Ir Rakstu vieta, kas saka – neapbēdiniet Svēto Garu, kas jūsos. Tu zini, ka tev ir sirdsapziņa, un reizēm Viņš pat bez Bībeles lasīšanas tev var pateikt lietas, ko tu dari nepareizi, kur tu šauj garām mērķim. Sirdsapziņa runā, tā vada tevi. Ja mēs bieži apbēdinām Svēto Garu, pārstājam meklēt Viņu, reti lasām Bībeli, reti lūdzam, reti liecinām, aizvien retāk un retāk visu darām, tad Dievs atstāj mūs pavisam. Pēc tam tur atgriežas dēmoniskā pasaule, un tas parādās pie tavas miesas un arī pie taviem bērniem. Nolādēts tu pats un nolādēti tavi bērni un bērnubērni. Visi tie lāsti, kas uzskaitīti 5. Mozus grāmatā, tie visi parādīsies, katram savā veidā un savā laikā, un neviens neizbēgs, ja vien Viņš neatzīs Jēzu kā savu Glābēju un netuvosies Viņam. Vai jūs nezināt, ka jūsu miesa ir Svētā Gara mājoklis?

“Vai jūs nezināt, ka jūs esat Dieva nams un ka Dieva Gars jūsos mājo? Ja kas Dieva namu samaitā, to Dievs samaitās; jo Dieva nams ir svēts, tas jūs esat.” (1. Korintiešiem 3:16)

Viņš pakāpeniski izvāksies no tevis un tu paliksi tukšs. Pēc tam tu tiksi nodots maitātājam – sātanam miesas samaitāšanai, tā saka Dieva vārds. Cīnies par katru dvēseles un miesas zemes stūrīti. Kad Israēls gāja uz apsolīto zemi, viņiem tā bija jāizcīna un jāiekaro, bet šaubīgie palika tuksnesī. Cīnies! Tevī ir viss, ko tu vari vēlēties, tevī ir Dieva godība un slava, tevī ir Svētais Gars.

Hitlera tēvs, kā izrādās, esot daudz braucis apkārt biznesa lietās, bet Hitlera mātei, kad viņš vēl bija zēns, bija mīļākais un viņa pārkāpa laulību ar šo cilvēku. Katram bērnam rodas kroplības vecāku nepareizās dzīves dēļ un seko šausmīgi lāsti. Katrā ģimenē, kur tiek pārkāpta laulība, tiek atnesti lāsti gan tam, kas pārkāpj, gan bērniem. Tas ir nenovēršami. Ir tikai viens, kas spēj dziedināt, un Viņa vārds ir Jēzus Kristus, taču ne vienmēr atpakaļ var dabūt to, kas ir pazaudēts uz visiem laikiem. Arī nākot pie Kristus, būs kādas lietas, kuras tu nevarēsi izmainīt. Lūk, Hitleram dēļ tā bija ļoti nopietnas garīgas un emocionālas problēmas. Šis cilvēks, mātes mīļākais, bija ebrejs. Hitlers bija slims cilvēks, emocionāli un garīgi sakropļots. Bērnībā viņš esot vilkts uz kādu baznīcu. Par viņu var uzzināt to, ka viņa veselība nebūt nebija labā stāvoklī. Viņa zobi bija ārkārtīgi slikti, tie bojājās, viņam bija dažādas kaites. Sātans viņu lietoja, okultisti viņu palīdzēja izvirzīt pie varas, viņš kļuva par 3. Reiha fīreru, un viņš nodarbojās ar ebreju iznīcināšanu. Aizgāja bojā 6 miljoni ebreju, kopā Hitlera izraisītajā karā bojā gāja 70 miljoni dvēseles. 70 miljoni! Lūk, kas notiek, kad Svētais Gars atstāj cilvēku, kas notiek, kad cilvēks nav apģērbts jaunajās drānās. Rodas dažādas dēmoniskas kroplības, kuras izraisa nepareiza rīcība no vecāku puses vai citos veidos. Šis cilvēks turēja sevī naidu, viņš acīmredzot visās savās problēmās vainoja šo cilvēku, mātes mīļāko, ebreju. Tālāk šis naids izpaudās pret visiem ebrejiem. Vai tu zini, ka ir sievietes, kas ienīst visus vīriešus? Tas ir tāpēc, ka kāds vīrietis ir viņu piekrāpis. Ir tādi vīrieši, kas ienīst sievietes. Tas ir tāpēc, ka kāda viņu piekrāpa, un viņš nespēj tikt tam pāri. Tāpēc to, kas mūs kavē tuvoties Dievam – dažādi aizvainojumi, nepiedošana, greizsirdība, dusmas un dažādas citas lietas, to visu mums ir jānovelk un jāmaina. Pretēji tam, ja mēs neaugam Viņā, nenoģērbjam savu veco cilvēku un mūsos paliek šīs lietas, tad vēlāk tās iznīcina tevi pašu un nodara lielu ļaunumu tavai ģimenei un citiem cilvēkiem tev apkārt. Beigās Hitlers pats sevi nogalināja, izdarot pašnāvību. Daudzi no viņa tuvākajiem palīgiem darīja to pašu. Bez Dieva Gara notiek pašiznīcināšanās. Pie ikviena, kurš šodien ir Kristū, taču ir slinks uz pieaugšanu, kādā brīdī var sākties pašiznīcināšanās process. Ir tikai divi ceļi – augt vai iet mazumā, mantot Debesis vai mūžīgu pazušanu, ļaut, lai tas, kas manī, izpaužas uz āru, vai ļaut, lai tas, kas manī, aiziet no manis.

Es noslēgšu savu svētrunu ar nelielu atkārtojumu. Mēs šodien iemācījāmies, ka pieņemot Kristu, mūsos iemājo Svētais Gars, Dieva godība un slava. Mēs iemācījāmies, ka ja tevī ir Svētais Gars, tu esi dzīvs, tu esi pilnīgs. Mēs iemācījāmies, ka Gars dod tev trīs lietas – glābšanu, labklājību un veselību. Mēs iemācījāmies, lai tavā dzīvē notiktu šīs trīs lietas, tas, kas ir tevī, ir jādabū ārā pie sava prāta, gribas un emocijām, pie dvēseles un arī miesas. Lai dabūtu ārā, ir jālasa Bībele, jāapmeklē draudze un grupiņa, ir jācīnās, jo ir lietas, ko mēs saviem spēkiem nevaram izdarīt. Mums ir vajadzīga Dieva palīdzība, un tieši šeit tā ir. Mēs iemācījāmies, ka mums ir pastāvīgi jāaug, jāvelk nost vecais cilvēks un jāapģērbj jaunais cilvēks. Mēs iemācījāmies, ka lasot Bībeli mēs atjaunojam savu prātu. Mēs iemācījāmies, ka ar savu garu varam dot savai dvēselei un miesai pareizas pavēles. Mēs iemācījāmies, ka lai paliktu Dieva gribā un lai Svētais Gars mūsos mājotu un netiktu apbēdināts, mums ir jāpaklausa Dieva gribai, jācīnās par Dieva gribu savā dzīvē, nepārtraukti jāatjaunojas un jāaug. Vēl mēs iemācījāmies to, ka ja mēs to visu nedarām, mēs ieslēdzam pašiznīcināšanās procesu. Ja tu esi ievērojis cilvēkus, ja tu esi pats pie sevis pamanījis, ka tu esi sācis kļūt aizkaitināms, ka tu esi sācis uzbrukt cilvēkiem, tad tā ir tāda pati pazīme kā Hitleram – vēlāk tas var izpausties vēl lielākā formā un uz daudz cilvēkiem, un vēl vēlāk tas noved pie paša pilnīgas iznīcināšanās – garīgas un, kas zina, varbūt arī fiziskas.

Es beigšu savu sprediķi ar novēlējumu tev ar Pāvila vārdiem:

“(..) lai Viņš Savā godības bagātībā jums dotu Savu Garu un darītu stipru jūsu iekšējo cilvēku un lai Kristus, jums ticību turot, mājotu jūsu sirdīs, un jūs iesakņotos un stipri stāvētu mīlestībā, ka līdz ar visiem svētajiem jūs spētu aptvert, kāds ir platums, garums, augstums un dziļums, un izprastu Kristus mīlestību, kas ir daudz pārāka par katru atziņu, un, ar to piepildīti, iegūtu visu Dieva pilnību. Bet Viņam, kas, darbodamies mūsos ar Savu brīnišķo varu, spēj darīt daudz vairāk par visu, ko lūdzam vai saprotam, lai ir gods draudzē un Kristū Jēzū uz audžu audzēm mūžu mūžos.” (Efeziešiem 3:16-21)

Es novēlu, lai Dievs tevī dara vēl vairāk, nekā tu lūdz un nekā tu saproti, es novēlu tev Dieva pilnību tevī, harmoniju, līdzsvaru, spēku un uzvaru itin visā, ka tu esi glābts, bagāts un vesels!

Mārča Jencīša svētrunas iztirzājumu rakstīja Ieva Našeniece un Monta Jefremova