Es šodien mācīšu tādu tēmu,
kādu daudzi no jums negaida. Daudzi no jums to pat negrib dzirdēt. Nebūs ne par lāstiem, ne par baušļiem, bet šī tēma būs īpaši smaga. Varbūt, ka pat to nebūs grūti lasīt, bet izdarīt būs grūti, un katram no jums galvā radīsies simts atrunas, kāpēc tu nevari darīt to, ko tavā dzīvē grib darīt Dievs. Tu zini, cik ātri strādā smadzenes? Es nepārspīlēju, kad saku, ka tās būs simts atrunas. Visātrākais dators nestāv līdzi mūsu smadzenēm, nestāv līdzi mūsu katra zemapziņai. Lasot par šo tēmu, tu pat nespēsi saprast, kāpēc tu sāksi justies ne īpaši labi. Un tas būs tikai tāpēc, ka tev būs simts pretreakcijas tam, ko tu izlasīsi. Bet mums nav cita ceļa, kā to dzirdēt. Viņš ir Ceļš, Patiesība un Dzīvība. Un tiem, kas patiešām pazīst Viņu, nākas dzīvot tā, kā dzīvojis ir Viņš. Un ja tu gribi būt svētīts, ja tu gribi būt Dieva lietots, tad tev pienākas dzīvot un kalpot, kā Viņš to darīja. Tas nozīmē līdzināties Viņam un sekot Viņam. Dievs ir tik labs!
Vakar mēs bijām draudzes dievkalpojumā Saldū. Šī draudze tika atvērta pirms gada un četriem mēnešiem un es pats tur esmu bijis četras piecas reizes. Vakardienas apmeklējums bija 63 cilvēki. Ja mūsu Rīgas draudzes problēma ir daudz līderu un maz cilvēku, tad Saldū ir otrādi – tur ir daudz cilvēku, bet maz līderu un grupiņu, kurās aprūpēt draudzes cilvēkus. Vienā Saldus mājas grupiņā ir 20 cilvēki! Vai tik lielā grupiņā katrs cilvēks var saņemt pilnvērtīgu aprūpi? Kamēr viens runā, otrs runā, trešais un ceturtais gaida rindā, bet piektais jau guļ. Visiem cilvēkiem nav iespēja izteikties un tikt sadzirdētiem. Rīgā līderu ir daudz, bet liela daļa grupiņu ir pustukšas. Bet vispār mēs esam un būsim stipra draudze, un lēnā garā ejam uz priekšu. Ne draudze Saldū, ne draudze Rīgā ir pilnīga, un arī mācītājs nav perfekts, kā arī mēs katrs neesam ideāls. Un paldies Dievam, par Viņa žēlastību, par Viņa asinīm, caur kurām mēs esam darīti svēti! Dievs skatās uz mums kā uz svētiem, jo Viņš saka, lai esam svēti, kā Viņš ir svēts. Mums pienākas dzīvot svētu dzīvi un dzīvot to tā, kā Viņš to ir dzīvojis. Dievs pieņem mūs tādus, kādi mēs esam, un skatās mūsu sirdīs, vai mēs pieliekam visas pūles, lai dzīvotu Viņa gribā.
Un šis ir tikai ievads tēmai, kuru tu tūlīt lasīsi. Atver savas acis, atver savu prātu un paņem no šīs tēmas visu, ko vien tu vari paņemt! Es iedēstīšu vārdu, un šis vārds dos augļus. Dievs svētīs un vairos draudzi „Kristus Pasaulei”. Pirms dažām dienām mani piemeklēja atklāsme par to, kāda ir neauglīga jeb mirusi draudze. Tā ir draudze, kas skaitliski neaug. Reiz es jautāju kādam mācītājam: „Kā klājas? Vai draudze aug?” Viņš atbildēja šādi: „Mēs augam garīgi.” Bet ja es augu garīgi, es arī augu skaitliski! Ja man ir kvalitāte, man ir arī kvantitāte! Ja nav kvantitātes, tas norāda, ka nav kvalitāte. Un ja kvantitāte ir, bet nav kvalitātes, kvantitāte saruks. Ja šodien tev ir daudz, bet tu nerūpējies, lai tas, kas tev ir, būtu kvalitatīvs, tad tas saruks. Kāda bija mobilo telefonu top firma pirms dažiem gadiem? Nokia. Un kas ir topā tagad? Samsung un Apple. Kāpēc tā notika? Vienā brīdī Nokia pārstāja rūpēties par inovācijām jeb par kvalitāti. Tā rezultātā citi tirgus dalībnieki apsteidza Nokia. Tas bija piemērs kvalitātes un kvantitātes attiecībām.
Mums draudzē un katrā grupiņā vajag gan kvalitāti, gan kvantitāti. Un tās ir vajadzīgas arī tev pašam. No kā tad sastāv draudze? No daudziem cilvēkiem individuāli. Un draudzes kvalitāte ir atkarīga no katra no mums. Kā cilvēki spriež par draudzi? Pēc tā, kā viņi pazīst mūsu draudzes locekļus. Pēc tevis viņi spriež par mani un visiem pārējiem. Un ja tu esi nekvalitatīvs, tāpat cilvēks no malas spriež par visu draudzi. Ja tu neved cilvēkus pie Dieva un neaudzini mācekļus, tieši tāpat cilvēki spriež par visiem draudzes cilvēkiem. Tas ir fakts – kāds esi tu, tāda ir draudze. Arī mūsu valsts sastāv no ģimenēm, un cik stipras būs ģimenes, tik stipra būs visa mūsu valsts. Ja valsts nerūpēsies par stiprām ģimenēm, tā būs vāja. Mēs kā draudze ieguldīsim savā valstī, veidojot stipras ģimenes, un tādējādi vismaz daļa no Latvijas būs stipras ģimenes. Vismaz daļa no valsts būs stipra!
Ja tu domā, ka šī tēma nav tev, es tev saku –tā ir tev! Ja tu domā, ka tas uz tevi neattiecas tāpēc, ka esi tikai pāris mēnešus draudzē, tā nav – tas attiecas tieši uz tevi! Svētrunas tēma ir „27 iemesli, kāpēc atvērt savu mājas grupiņu”. Tas attiecas uz katru vienu uz jums. Es gribu tevi šodien pamudināt un parādīt, ka esot šajā draudzē, tev nav cita ceļa, kā plānot un domāt par to, ka reiz tu atvērsi savu mājas grupiņu. Tas nenozīmē, ka mēs šodien visi atvērsim savas mājas grupas, kaut arī tas būtu lieliski. Tā būtu īsta vairošanās bumba, fenomens! Katram reiz pienāks šis laiks, un tāpēc es tev došu divdesmit septiņus iemeslus, kāpēc tev atvērt savu mājas grupiņu. Es gribu, lai tu domā par šiem iemesliem, pārdomā tos. No kā rodas ticība? No sludināšanas. Ja es regulāri sludināšu par šo tēmu, kas notiks? Šis vārds, ko es sludinu, tas nav no manis, bet no Dieva, un katram apgalvojumam klāt būs Bībeles pants. Dieva vārdam ir kāda īpašība – tas ir dzīvs un realizējas, kad mēs to dzirdam, pieņemam, pārdomājam, darām, un tad notiek tas, ko saka Dieva vārds. Tāpēc es runāšu un draudzē vairosies mājas grupas, un katram tas notiks tajā brīdī, kad Dievs to teiks. Ne ātrāk, ne vēlāk, bet tad, kad Dievs to gribēs.
27 iemesli, kāpēc tev atvērt savu mājas grupiņu:
1. Tā ir Kristus pavēle.
„Un Jēzus piegāja pie tiem un uzrunāja tos, sacīdams: “Man ir dota visa vara debesīs un virs zemes. Tāpēc eita un darait par mācekļiem visas tautas, tās kristīdami Tēva, Dēla un Svētā Gara Vārdā, tās mācīdami turēt visu, ko Es jums esmu pavēlējis. Un redzi, Es esmu pie jums ik dienas līdz pasaules galam.” (Mateja 28:18-20)
Tā ir Kristus Lielā Pavēle – ejiet un dariet par mācekļiem!
„Un Viņš tiem sacīja: “Eita pa visu pasauli un pasludiniet evaņģēliju visai radībai. Kas tic un top kristīts, tas tiks izglābts, bet, kas netic, tiks pazudināts.” (Marka 16:15-16)
Evaņģelizācija un liecināšana nav tikai sludināšana. Tā nav tikai stāstīšana cilvēkiem par Kristu, cik Viņs ir labs, ka Viņš glābj, par debesīm un elli, tā ir arī mācekļu veidošana. Tā nav tikai ceļa parādīšana uz debesīm, bet arī reāla kopā būšana ar viņu. Tas nozīmē palīdzēt šim cilvēkam tapt brīvam, iegūt savu mugurkaulu, palīdzēt viņam iepazīt Dievu, nostabilizēt savu lūgšanu laiku, panākt to, ka cilvēks pazīst Dievu pats personīgi un pats ir Dieva vadīts, dziedināts, finansiāli stabils, ka viņš kļūst par Kristus mācekli. Esi kopā ar šo cilvēku un mīli viņu, un tas ir iespējams, esot mājas grupā. To reāli ir iespējams izdarīt tikai mājas grupā. Cik cilvēkus vajag, lai atvērtu mājas grupu? „Kur divi vai trīs ir sapulcējušies Manā vārdā, tur arī Es esmu viņu vidū.” (Mateja 18:20) Tā saka Jēzus. Divi vai trīs jau ir grupa, kur viens Kristus māceklis veido citus Kristus mācekļus, kaut vienu vai divus. Tas nav mans izdomājums, bet gan Jēzus Kristus pavēle.
Nākamajā svētdienā mēs turpināsim šo tēmu, un turpināsim to tik ilgi, kamēr mūsu draudze būs pilna ar mājas grupiņām. Nākamreiz es stāstīšu par nosacījumiem, lai atvērtu mājas grupu. Ne visi mēs varam šodien atvērt mājas grupu, bet visi mēs esam aicināti to darīt.
2. Cilvēki iet ellē, un tikai tu vari viņus izglābt.
„Un, kā cilvēkiem nolemts vienreiz mirt, bet pēc tam tiesa.” (Ebrejiem 9:27)
Mēs dzīvojam tikai vienu reizi. Un mūsu dzīve ir īsa. Kā tvaiks, kā ēna, kā vēja plūsma. Tā paiet, un mēs stājamies Dieva priekšā, un katrs saņemam algu pēc saviem darbiem, un katrs saņemam pēc tā, vai esam ticējuši Kristum vai nē. Vai mēs esam dzīvojuši Viņa gribā vai neesam dzīvojuši Viņa gribā. Cilvēku pasaule iet ellē, pasaule ir sagrozīta, tā dzīvo ārprātā. Jo vairāk es iepazīstu Dievu, jo vairāk es redzu tās šausmas, kas notiek pasaulē vispkārt. Es redzu to, kas notiek ģimenēs, kas notiek visos sabiedrības slāņos, kā cilvēki dzīvo un kā viņi emocionāli jūtas, kas ir viņu galvās. Pasaule iet uz galu straujā tempā, elles rīkle ir atplesta, un cilvēki ik brīdi kā pa konveijeru krīt ellē, un tas notiek visu laiku. Jēzus mums ir pavēlējis – ejiet un glābiet viņus! Dariet par mācekļiem! Nepietiek tikai, ka es sludinu, man patiešām ir jābūt kopā ar cilvēku, jāpanāk, ka viņš iepazīst Dievu, nostiprinās Viņā un iesakņojas Kristus draudzē. Tu nevari gaidīt, ka kāds cits to izdarīs. Tu nevari gaidīt, ka mācītājs vai tavs vadītājs to izdarīs. Tu nevari gaidīt, ka pie taviem ģimenes locekļiem atnāks kāds cits, pastāstīs evaņģēliju un būs ar viņiem kopā. Dievs tevi ir ielicis tajā vietā, lai tu liecinātu! Negaidi, ka kāda cits atnāks pie taviem kolēģiem un kaimiņiem, paziņām un draugiem. Tu esi ielikts un tikai tu vari palīdzēt.
3. Jēzus vadīja savu mājas grupiņu.
„Un, kad vakars metās, Viņš apsēdās ar divpadsmit mācekļiem.” (Mateja 26:20)
„Patiesi, patiesi Es jums saku: kas Man tic, tas arī tos darbus darīs, ko Es daru, un vēl lielākus par tiem darīs, jo es noeimu pie Tēva. Un visu, ko jūs lūgsit Manā Vārdā, to Es darīšu, lai Tēvs tiktu pagodināts Dēlā. Ko jūs lūgsit Manā Vārdā, to Es darīšu. Ja jūs mīlat Mani, turiet Manas pavēles.” (Jāņa 14:12-15)
Ja tu gribi līdzināties Kristum, sekot Viņam, tad vadi savu mājas grupu. Tu gribi glābt cilvēkus? Atver savu mājas grupu. Gribi izpildīt Dieva pavēli? Atver savu mājas grupu. Vai nav vienkārši?
Vai tev jau iet cauri galvai atrunas, kāpēc tu to nevari? Kāpēc viņš vai viņa var, bet es nevaru. Pagaidi, tūlīt tev būs vēl vairāk atrunu.
Jēzus vadīja mājas grupu, un es vadīšu mājas grupu!
4. Jēzus mācekļiem bija savi mācekļi.
„Tie divpadsmit saaicināja visus mācekļus.” (Apustuļu darbi 6:2)
Šeit ir runa par Jēzus divpadsmit mācekļiem. Un viņiem bija savi mācekļi. Cik cilvēku bija augšistabā Vasarsvētku dienā? Simtdivdesmit cilvēku. Vai Jēzus miesā bija viņu vidū? Nebija, bet tur bija Viņa mācekļi.
Jēzus māceklis Pāvils raksta Timotejam un Titam, savam māceklim un savam īstam bērnam. Pāvils bija Tita garīgais tēvs.
5. Tas ir pirmā baušļa piepildījums.
Mīli Dievu, savu Kungu, no visas savas sirds, dvēseles, prāta un spēka, un savu tuvāko kā sevi pašu. Atverot savu mājas grupiņu tu piepildi Jēzus vārdus – pirmo bausli.
„Kad viņi azaidu bija turējuši, Jēzus saka Sīmanim Pēterim: “Sīmani, Jāņa dēls, vai tu Mani mīli vairāk nekā šie?” Tas Viņam saka: “Tiešām, Kungs, Tu zini, ka es Tevi mīlu!” Viņš saka tam: “Gani Manus jērus!” Vēl otru reizi Viņš tam saka: “Sīmani, Jāņa dēls, vai tu Mani mīli?” Tas Viņam saka: “Tiešām, Kungs, Tu zini, ka es Tevi mīlu!” Viņš saka tam: “Gani Manas avis!” Trešo reizi Viņš tam saka: “Sīmani, Jāņa dēls, vai tu Mani mīli?” Pēteris noskuma, ka Viņš trešo reizi viņam sacīja: vai tu Mani mīli? – un sacīja Viņam: “Kungs, Tu zini visas lietas, Tu zini, ka es Tevi mīlu.” Jēzus saka: “Gani Manas avis!” (Jāņa 21:15-17)
Ko šajā gadījumā nozīmē ganīt avis? Atvērt savu mājas grupiņu un rūpēties par cilvēkiem. Atceries – neviens cilvēks nepieder ne mācītājam, ne kādam grupas vadītājam, tie ir Dieva cilvēki. Un Jēzus mums liek rūpēties par viņiem.
6. Tas ir otrā baušļa piepildījums.
Mīli Dievu un savu tuvāko kā sevi pašu.
„Jo baušļi: tev nebūs pārkāpt laulību, tev nebūs nokaut, tev nebūs zagt, tev nebūs iekārot un ja vēl ir kāds cits bauslis, saņemami kopā šinī vārdā, proti: mīli savu tuvāko kā sevi pašu.” (Romiešiem 13:9)
Jēzus saka – nav lielākas mīlestības par to, ka kāds atdod savu dzīvību par saviem draugiem. Jēzus parādīja savu mīlestību pret cilvēkiem, atnākot, nomirstot pie krusta un augšāmceļoties, kā arī sagatavojot divpadsmit mācekļus. Atver savu mājas grupiņu un veido savus mācekļus!
„Jo tik ļoti Dievs pasauli mīlējis, ka Viņš devis Savu vienpiedzimušo Dēlu, lai neviens, kas Viņam tic, nepazustu, bet dabūtu mūžīgo dzīvību.” (Jāņa 3:16)
Lūk, šī ir Dieva mīlestība! Tā ir mīlestība pret cilvēkiem. Mīli savu tuvāko kā sevi pašu. Ir ļoti viegli mīlēt no attāluma. Jauniešiem, kas fano par dažādiem dziedātājiem, aktieriem, ir ļoti viegli mīlēt savus elkus pa gabalu, bet ja viņiem nāktos būt kopā ar savu elku kādu laiku, viņi mainītu savas domas par saviem pielūgsmes objektiem. Daudz grūtāk ir mīlēt cilvēku, kad tu esi kopā ar viņu, bet tā arī ir patiesā mīlestība. Ir ļoti viegli mīlēt savu vīru vai sievu, ja katram ir sava istaba, savs auto, sava virtuve. Mīlestība ir tad, kad tu esi kopā ar cilvēku, priekos un bēdās, veselībā un slimībā. Gribi mīlēt savu tuvāko? Atver savu mājas grupiņu.
7. Pirmā kristiešu draudze, kas ir mūsu paraugs, sapulcējās mājas grupās.
„Viņi mēdza ik dienas vienprātīgi sanākt Templī, pa mājām tie lauza maizi un baudīja barību ar gavilēm un vientiesīgu sirdi, slavēdami Dievu, un viņi bija ieredzēti visā tautā. Bet Tas Kungs ik dienas pievienoja viņiem tos, kas tika izglābti.” (Ap.d. 2:46-47)
Vakarēdienu viņi pieņēma pa mājām. Kāpēc šodien vakarēdienu bauda dievkalpojumos? Tāpēc, ka nav mājas grupiņu un nav mīlestības. Jo mazāk ir attiecības starp cilvēkiem draudzē, jo mazāk ir mīlestības. Kāpēc lielā draudzes sapulcē cilvēki pieņem vakarēdienu cits citu nepazīdami? Vai Jēzus tā darīja? Ar ko Viņš baudīja vakarēdienu? Ar pūli vai ar divpadsmit mācekļiem jeb savu mājas grupiņu? Cilvēki man bieži jautā, kāpēc mums dievkalpojumos nav vakarēdiena, bet tas ir mājas grupā, vai tas maz ir pareizi, vai tas ir normāli? Cilvēki ir pieraduši pie bezpersoniskas draudzes, kurā nav mīlestība un aprūpe. Ļoti liela daļa draudžu tādas arī ir. Es nevaru teikt, ka es tevi mīlu, ja es tevi personiski nepazīstu.
Pirmā kristiešu draudze sapulcējās gan dievkalpojumos, gan mājas grupās.
8. Dievs grib tevi svētīt un vairot.
„Svētīdams Es tevi svētīšu un vairodams tevi vairošu.” (Ebrejiem 6:14)
Dievs grib tevi svētīt un tevi vairot, Viņš grib, lai caur tevi cilvēki nāk pie Kristus un kļūst par Kristus sekotājiem. Pasaulē lielākās draudzes ir grupu draudzes, un pasaulē lielākās lokālās draudzes ir G12 draudzes. Un tas jau ir pietiekams iemesls, lai atvērtu savu mājas grupiņu.
9. Tā ir Dieva vīzija draudzei.
Un šo vīziju var izteikt vienā simbolā – G12. Government of Twelve. Dieva vadība caur divpadsmit. Šajā simbolā ir attēlota zemeslode, kas nozīmē, ka mācekļi caur grupām aptvers visu zemeslodi, pietuvinās Kristus atnākšanu un nodibinās Dieva valstību virs zemes. Kā šī sistēma ir parādīta Bībelē? Dievs radīja debesis un zemi, Dievs radīja laiku un procesu, ka zeme riņķo apkārt saulei, zeme griežas ap savu asi. Radās diena un nakts, gadalaiki un gads. Dievs pārvalda dienu caur divpadsmit stundām, tāpat arī Dievs vada nakti caur divpadsmit stundām. Dievs vada gadu caur divpadsmit mēnešiem. Tā ir Dieva pārvaldība caur divpadsmit. Es tagad neatstāstīšu visu Bībeli, bet dažus svarīgākos punktus.
Dievs izveda mūsu ticības tēvu Ābrahamu no pagānu zemes ar mērķi svētīt un vairot viņu, pacelt savu tautu, savu armiju un savus bērnus, lai nodibinātu savu valstību virs zemes. „Lai nāk Tava valstība kā debesīs, tā arī virs zemes.” Ābrahamam piedzima dēls Īzaks, Īzakam Jēkabs, un Jēkabs dzemdināja divpadsmit dēlus, kas kļuva par divpadsmit Israēla cilšu pirmtēviem. Vēlāk Dieva vīrs, Israēla ķēniņš Dāvids dievkalpošanas kārtību Templī iedibina caru levītiem, kuri bija divās maiņās, katrā pa simtu četrdesmit četriem, grupās pa divpadsmit. Dāvids skaidri saka, ka šo kārtību Dievs Rakstos viņam atklāja caur Mozu. Dievs vada savu draudzi caur principu 12.
Pēc tam atnāk Jēzus Kristus, visas mūsu ticības piepildījums, dziedināja, izdzina ļaunus garus, mācīja, sludināja un izvēlējās sev divpadsmit mācekļus, kurus apmācīja un atstāja aiz sevis. Kāpēc tieši divpadsmit? Jo Dievs vada savu draudzi caur divpadsmit.
Atklāsmes grāmatā ir rakstīts, ka jaunā Jeruzaleme jeb šodienas draudze, ir celta kuba formā, katrā virzienā divpadsmit tūkstoši mērvienību. Pilsētas pamatā ir divpadsmit akmeņi. Tā ir Dieva vīzija un Dieva plāns, veids un struktūra draudzei. Kāpēc gan nedarīt tā, kā darīja Kristus? Atver savu mājas grupu, atrodi savus divpadsmit cilvēkus, kalpo viņiem un mīli viņus, līdz kamēr viņi paši atvērs paši savas grupiņas. Tā grupiņas izplatīsies, un mēs piepildīsim šo zemi ar Dieva slavu un godību. Caur personiskām attiecībām ar Dievu un cilvēkiem mēs nesīsim Kristus vēsti un Dieva mīlestību.
10. Grupas ir dievišķs un visu laiku vislabākais veids, kā glābt cilvēkus un izmainīt pasauli.
„Pēc tam notika, ka Viņš staigāja pa pilsētām un ciemiem, mācīdams ļaudis un sludinādams Dieva valstību, un tie divpadsmit bija pie Viņa.” (Lūkas 8:1)
Ja grupa nebūtu pats labākais veids, tad Jēzus nebūtu turējis pie sevis divpadsmit mācekļus, un nebūtu atstājis viņus savā vietā turpināt Viņa darbu. Tu gribi lietot vislabāko veidu, kā glābt cilvēkus un izmainīt pasauli? Atver savu mājas grupu!
11. Brīnumi un zīmes sāks izpausties caur tevi.
„Bet šīs zīmes ticīgiem ies līdzi: Manā Vārdā tie ļaunus garus izdzīs, jaunām mēlēm runās, tie ar rokām pacels čūskas, un, kad tie dzers nāvīgas zāles, tad tās tiem nekaitēs. Neveseliem viņi rokas uzliks, un tie kļūs veseli.”” (Marka 16:17-18)
Kad tas notiks? Tad, kad mēs pildīsim Jēzus pavēli, iesim un mācīsim un sludināsim.
„Un tie izgāja un mācīja visās malās, un Tas Kungs tiem darbā palīdzēja un vārdu apstiprināja ar līdzejošām zīmēm.” (Marka 16:20)
Caur tevi sāks notikt brīnumi, kad tu atvērsi savu mājas grupiņu.
12. Tev būs pārdabiska aizsardzība.
Kurš no mums nevēlas pārdabisku Dieva aizsardzību? Ne čūskas, ne indes tev nekaitēs.
13. Tev nebūs laiks domāt par lietām, kas novirza no Kristus.
Tu vairs nedomāsi par muļķībām. Tu zini, kādi cilvēki visvairāk domā muļķīgas domas, kam galvā ir perversijas un stulbības? Tie, kas nekalpo draudzē un tie, kas gadu nevar sev darbu atrast. Tie, kurus mamma joprojām zīda un baro. Kā sauc šādus cilvēkus? Loderi, parazīti, dīkdieņi.
„Turklāt viņas mācās vēl arī dīkā dzīvot, staigādamas apkārt no mājas uz māju, taču ne tikai dīkā dzīvot, bet arī iznēsāt pļāpas un jaukties citu darīšanās, runājot to, kas neklājas.” (1.Timotejam 5:13)
Dīkdieņi ir vislielākie kritizētāji, tenkotāji un pilni ar muļķīgām domām. Viņiem ir laiks to darīt. Tādi pasaulē nevar atrast normālu darbu, vienmēr viņus atlaiž vai viņi aiziet, un viņi meklē ilgi un neatrod, jo viņi patiesībā nemaz negrib atrast un negrib strādāt. Jo ir kāds, kas baro viņus. Tāpat arī draudzē ir cilvēki, kas dievkalpojumu atsēž, klausās un neko nepielieto dzīvē, kas neuzņemas kalpošanu. Tad, kad tu atvērsi savu mājas grupiņu, tev vairs nebūs laika domāt par visādām muļķībām, kas novērš tevi no Dieva. Es brīnos par cilvēkiem, kas esot mūsu draudzē, atrod laiku, lai draudzētos nevis ar savas grupiņas cilvēkiem, bet gan ar citām grupiņām. Kāpēc cilvēks meklē vēl citus cilvēkus, ar kuriem pavadīt kopā laiku? Vai tas nav saistīts ar dīkdienību? Viņam ir brīvs laiks. Paša grupā šo cilvēku jau visi ir izkoduši, viņu jau pazīst un zina, kādas muļķības viņam galvā, un nav vērts ar viņu kopā pavadīt daudz laika. Cilvēki labāk draudzējas ar tādiem, kas ir gudri un uzticami. Katrai grupiņai ir savi mērķi un katrs dara savu darbu savā vietā, nekam liekam laiks neatliek. Es nesaku, ka nevar draudzēties ar citiem draudzes cilvēkiem, taču, ja tas ir pārāk uzkrītoši, ļoti iespējams, ka iemesls ir dīkdienība. No dīkdienības sākas pļāpas un kritizēšana.
Kad tu vadīsi grupiņu, tev nebūs laiks kritizēt un slaistīties. Tev būs cilvēki, kas jāaprūpē, un pienākumi, kas jāizpilda. Tavas dienas būs piepildītas un sakārtotas.
Ja tu meklē draugus ārpus savas grupiņas, padomā, vai tevī nav kāds dīkdienības iedīglis, jo dīkdienība bieži ir saistīta ar nepaklausību.
14. Mācot citus tu pats mācies un audz.
„Dodiet, tad jums taps dots.” (Lūkas 6:38)
Kad tu pats mācīsi, tu augsi un attīstīsies. Grupiņas cilvēku aprūpe tevi spiedīs vairāk meklēt Dievu, vairāk mācīties, lasīt daudz grāmatu, daudz lasīt Bībeli un daudz lūgt Dievu. Atbildība par citiem cilvēkiem man liek apgūt arvien ko jaunu. Arī mammas, kas ir gaidījušas bērnu, ir lasījušas dažādas grāmatas par bērnu audzināšanu, lai spētu pēc iespējas labāk un sagatavotākas sagaidīt viņu pasaulē, aprūpēt un mācīt.
15. Dievs vairāk rūpēsies par tavām vajadzībām.
„Bet dzenieties papriekš pēc Dieva valstības un pēc Viņa taisnības, tad jums visas šīs lietas taps piemestas.” (Mateja 6:33)
Tev visas citas lietas tiks pieliktas, ja tu par prioritāti noliksi savas grupiņas atvēršanu.
„Un, pieaicinājis ļaudis līdz ar Saviem mācekļiem, Viņš uz tiem sacīja: “Kas Man grib nākt pakaļ, tas lai aizliedz pats sevi, lai ņem savu krustu un lai staigā Man pakaļ. Jo, kas savu dzīvību grib glābt, tas to zaudēs; un, kas savu dzīvību zaudē Manis un evaņģēlija dēļ, tas to izglābs.” (Marka 8:34-35)
Kad mēs atdodam kaut ko no sevis, atstājam Kristus dēļ kādu komfortu, kādu cilvēku, kādu lietu, un sekojam Viņam, lai atvērtu savu mājas grupiņu, tad Dievs mums pieliek klāt to, kas mums ir vajadzīgs. Ja tev ir darbs grupiņas vakarā, un tu izvēlēsies darbu un centīsies to saglabāt, tad tu to pazaudēsi, bet ja tu izvēlēsies grupiņu, tad tu paturēsi arī savu darbu. Tu iemantosi to, ko atdosi Dievam. Dievs pārdabiskā veidā parūpēsies par tavām vajadzībām.
Mācītājs un evaņģēlists Dāgs Hevards Mills, kurš ir dibinājis tūkstoš draudzes, sarakstījis daudz grāmatu, mācījās par augstas klases speciālistu – ārstu, un esot šajā skolā, viņam bija ļoti daudz jāmācās. Viņam nebija pārliecības par to, ka viņš nokārtos visus eksāmenus. Bet tajā pašā laikā viņš saprata no Dieva, ka viņam ir jāatver sava draudze. Apkārtējie cilvēki, mācītāji un draugi bija pret šo ideju. Viņi apsmēja Dāgu, traucēja viņam un darīja citas lietas pret viņa aicinājumu. Taču Dāgs atvēra savu draudzi, kas sākotnēji sastāvēja pārsvarā no medicīnas darbiniekiem un studentiem, atvēra savu grupiņu, par viņu smējās. Tad, kad viņš atvēra savu draudzi, viņš sāka labi mācīties, nokārtoja eksāmenus un ar izcilību pabeidza skolu. Tad, kad tu dzīvību gribi paturēt, tu to zaudē! Bet tad, kad tu to zaudē evaņģēlija dēļ, atsakies no kaut kā, tu dzīvību iemanto. Saproti šo principu! Dievs gādās par tavām vajadzībām, ja tu darīsi Viņa prātu.
16. Tavai dzīvei būs jēga un mērķis.
Vai tavai dzīvei ir mērķis? Vai tev ir kāds augstāks mērķis, kam tu dzīvo? Atver savu grupiņu un tev būs mērķis glābt, mīlēt, aprūpēt cilvēkus un vairoties.
Tika veikts eksperiments ar pelēm, kas bija saistīts ar vīziju un mērķiem. Pirmā pele tika ievietota tumša istabā, dziļā, lielā spainī, kas bija pilns ar ūdeni. Šī pele peldēja trīs minūtes un pēc tam nogrima un noslīka. Tad tāda pašu otru peli ielika tumša istabā, dziļā, lielā spainī, kas bija pilns ar ūdeni, bet šajā gadījumā durvis atstāja pusvirus, un pa tām iekšā iespīdēja mazs gaismas stariņš. Šī pele peldēja trīs diennaktis, līdz noslīka un nomira.
Ir atšķirība – trīs minūtes un trīs diennaktis. Atšķirība starp abām pelēm bija tāda, ka vienai bija mērķis, cerība, gaismas stars, bet otrai nebija.
Gribi ilgi dzīvot? Gribi būt tāds, kas pārvar visas grūtības un uzvar? Atver savu mājas grupiņu!
Vēl kāds gadījums, saistīts ar dzīves jēgu, mērķi un cerību. Kādā slimnīcā notika ārstu apgaita, un tur bija kāda sieviete, kas bija slima ar asins vēzi – leikēmiju, bet viņa to nezināja, ļoti labi izskatījās, bija dzīvespriecīga un cerību pilna. Kādu dienu šī sieviete prasīja ārstam, kur nopirkt zāles, ko viņai deva un nu pašai bija jāiegādājas, un ārsts atbildēja – tur, pāri ielai, aptiekā, onkoloģijas nodaļā. Sieviete saprata, ka zāles ir vēzim. Tūlīt viņas veselības stāvoklis pasliktinājās, acis apdzisa, pēc neilga laika viņa iekrita komā un nomira.
Ko nozīmē vīzija, mērķis tavai dzīvei? Kam tu dzīvo? Mēs kā cilvēki nevaram dzīvot tikai viens otram vai cits citam, ir augstāki mērķi, kas mūs tur pie dzīvības.
17. Tu piedzīvosi vajāšanas, kas tevi norūdīs.
Ja tu vēl neesi piedzīvojis, ka tev uzbrūk cilvēki, radinieki, paziņas, draugi, kolēģi un kaimiņi, ja tu vēl neesi piedzīvojis ciešanas, atver savu mājas grupiņu. Tu piedzīvosi, kā cilvēki tevi ienīst un apsmej, un tas viss tevi norūdīs. Labākajā gadījumā tu kļūsi stiprāks, sliktākajā gadījumā tas tevi pazudinās. Mēs nevaram pieaugt un nobriest bez ciešanām un grūtībām.
„Atcerieties Manus vārdus, ko Es jums sacīju: kalps nav lielāks par savu kungu. Ja viņi Mani vajājuši, viņi vajās arī jūs. Ja viņi Manus vārdus ir turējuši, viņi turēs arī jūsējos.” (Jāņa 15:20)
Būs tādi cilvēki, kas tevi vajās un ienīdīs, un būs tādi, kas ticēs. Aiz tevis paliks mācekļi un tu nebūsi veltīgi nodzīvojis savu dzīvi. Ko citu tu paņemsi līdzi uz debesīm, ja ne izglābtas dvēseles? Nekāda miesa un nekādi labi darbi nemanto mūžīgo dzīvību, bet nemirstīgas dvēseles ies tev līdzi uz debesīm.
Tev būs ilgs mūžs, un kad Dievs tevi pasauks pie sevis, tu nebūsi velti nodzīvojis šo dzīvi. Kad tu nomirsi, tev būs simts gadi, simts grupiņas un daudz glābtu cilvēku, un tev nebūs kauns stāties Dieva priekšā.
18. Tāda ir Dieva kārtība.
Vispirms tevi audzina vecāki, līdz tu pieaudz, izveido savu ģimeni un audzini savus bērnus. Tā Dievs ir iekārtojis. Ir laiks, kad tu audz un par tevi rūpējas, un pienāk laiks, kad tu pats sāc rūpēties par cilvēkiem.
19. Tu nekļūsi par reliģiozu farizeju.
Jēzus stāsta līdzību par to, ka pirmie būs pēdējie un pēdējie – pirmie. Kāds saimnieks darbam vīna kalnā saderēja strādniekus, no rīta dažus, tad pa dienu, tad vakarā. Un tad, kad dienas beigās viņi gribēja saņemt algu, tad pirmie prasīja vairāk, jo bija strādājuši ilgāk, bet darba devējs maksāja tiem visiem vienādu algu; Jēzus teica – es visiem maksāšu vienādi. Šajā līdzībā ir runa par farizejiem, kuri atstūma Kristu, bet pieķērās Templim, kalpoja burtam jeb teoloģijai. Viņi nepieņēma Jēzu, kurš atnāca, kalpoja muitniekiem un vienkāršiem ļaudīm, un Viņam veicās daudz labāk, nekā farizejiem, Viņam bija ietekme un atbalsts, cilvēki Viņam sekoja. Jēzus neatnesa reliģiju, bet tie to bija izveidojuši un pie tās turējās farizeji un saduķeji, kas nepazina dzīvo Dievu un atgrūda Jēzu Kristu kā Dieva Dēlu. Tie pirmie būs pēdējie, bet pēdējie – pirmie! Mums pieder uzvara!
20. Tu esi radīts labiem darbiem.
„Jo mēs esam Viņa darbs, Kristū Jēzū radīti labiem darbiem, kurus Dievs iepriekš sagatavojis, lai mēs tajos dzīvotu.” (Efeziešiem 2:10)
Kādi labi darbi tev ir jādara? Vai tādi, kādus tu pats iedomājies vai tādus, kādus Dievs tevi ir sagatavojis darīt? Kāpēc Dievs tevi atstājis uz zemes? Lai atvērtu savu mājas grupiņu un darītu Dieva gribu. Nekāda nabago barošana, nekāds sociālais darbs nevar būt labāks par grupas atvēršanu. Sociālais darbs bez Kristus ir bezjēdzīgs. Dažādi aprūpes centri un valsts iestādes, kuras mēs uzturam no saviem nodokļiem, ir bezspēcīgi. Tie absolūti nerisina problēmas. Jēzus ir atbilde!
Kad tu atvērsi mājas grupiņu un Dievs ienāks cilvēku dzīvēs, viņi izmainīsies. Tu Latvijā mazināsi narkomāniju, alkoholismu, bērnus bez ģimenēm, depresiju, slimības, tu parūpēsies, lai nodokļu maksātājiem nav jāuztur tik daudz cietumu, jo būs mazāk likumpārkāpēju. Un ja mēs visi darīsim to, ko es šodien runāju, tad Rīgas Centrālcietums aizvērsies. Un Sieviešu cietums aizvērsies, turklāt pirmais, jo mūsu draudzē sieviešu ir vairāk. Vajadzēs tikai īslaicīgos aizturēšanas izolatorus, tiem, kas traucē draudzes kārtību. Arī kristiešiem reizēm uznāk, un tad viņi taisa podus. Būs vajadzīgs tikai uzturēt sabiedrisko kārtību un disciplīnu.
21. Tu būsi auglīgs, nevis neauglīgs.
Par neauglību Bībelē ir teikts, ka tā ir reproduktīvo orgānu neesamība, tāds ir kastrāts, kas draudzē nozīmē – evaņģelizācijas neesamība, kad tu nestāsti cilvēkiem par Kristu. Kad tu nelūdz par viņiem un nesludini viņiem. Neauglība ir saistīta arī ar abortu jeb neiznēsāšanu, un tas draudzē nozīmē – māceklības neesamība. Tātad auglība ir evaņģelizācija un māceklība. Tu ne tikai stāsti cilvēkiem par Dievu, bet arī uzņem viņus savā ģimenē, savā grupiņā, aprūpē viņus, lūdz par viņiem, kamēr viņi nostiprinās un paši spēj kalpot citiem. Tas viss – lai tu nebūtu neauglīgs, jo Dieva vārds saka:
„Bet cirvis kokiem jau pie saknes pielikts; un ikviens koks, kas nenes labus augļus, top nocirsts un iemests ugunī.” (Mateja 3:10)
22. Katram pienāk laiks kļūt par vadītāju.
„Jo, lai gan laika ziņā jums pašiem pienākas būt tiem, kas māca, jums atkal vajadzīgs kāds, kas jums māca Dieva vārdu pirmsākumus, un esat tapuši par tādiem, kam vajag piena, ne cietas barības.” (Ebrejiem 5:12)
Pāvils ir sašutis, ka tos, kas tik ilgi jau ir ar Dievu, vēl joprojām ir jāmāca, bet viņi paši nemāca. Ja tu nesāksi pats mācīt un tikai ļausi, lai tevi māca, tu kļūsi par sastāvējušos dīķi, kam nav caurplūdes, kurā vairojas dažādi mikroorganismi, baktērijas, slimības, depresija, vienā vārdā, pasaulīgums.
23. Katrs var atvērt savu grupu.
„Es visu spēju Tā spēkā, kas mani dara stipru.” (Filipiešiem 4:13)
„Jo Dievam nekas nav neiespējams.” (Lūkas 1:37)
„Bet Jēzus uz to sacīja: “Tu saki: ja tu spēj! Kaut tu varētu ticēt! Tas visu spēj, kas tic.”” (Marka 9:23)
Es spēju, es varu. Es atvēršu savu mājas grupu! Āmen!
24. Katrs atbildēs Dievam par to, ko viņš ir darījis vai nedarījis.
„Es zvērēju pats pie Sevis, taisnība izgāja no Manas mutes un vārds, kas paliek nesatricināms, proti, ka Manā priekšā locīsies visi ceļi un Man zvērēs ikviena mēle!” (Jesajas 45:23)
Mēsi visi atskaitīsimies Dievam. Un Bībele saka – ja tu zini labu darīt, bet nedari, tad tev tas ir par grēku.
25. Tev nav jāgaida, kad Dievs tevi piespiedīs atvērt savu mājas grupu.
Vai esi lasījis Apustuļu darbus, kuros stāstīts, kā radās pirmās kristiešu draudzes? Pati pirmā Jeruzalemes draudze bija ļoti stipra, liela un ietekmīga. Bet viņi neizsūtīja misionārus stāstīt evaņģēliju un nedibināja jaunas draudzes. To viņi sāka darīt tikai pēc tam, kad Sauls nogalināja Stefanu. Jeruzalemē izcēlās vajāšanas, un vajātie izklīda pa visiem novadiem, sludināja, veidoja mācekļus un veidoja savas draudzes. Dievs piespieda pirmajai kristiešu draudzei atvērt grupas. Negaidi, kad kādu nogalinās un negaidi, ka Dievs tevi piespiedīs!
„Bet Saulam viņa nāve bija ļoti pa prātam. Tanī dienā izcēlās lielas vajāšanas, kas vērsās pret draudzi Jeruzālemē; un visi izklīda pa Jūdejas un Samarijas novadiem, izņemot apustuļus. Bet izklīdinātie staigāja apkārt, sludinādami evaņģēliju. Filips, aizgājis kādā Samarijas pilsētā, sludināja tiem Kristu. Ļaudis pulkiem uzmanīgi un vienprātīgi uzklausīja Filipa vārdus un skatīja zīmes, ko viņš darīja. Jo no daudziem, kam bija nešķīsti gari, tie izgāja, stiprā balsī brēkdami; un daudz paralītiķu un tizlu tika dziedināti; un liela līksmība valdīja tanī pilsētā.” (Ap.d. 8:1,4-8)
Vai kāds atcerās sprediķi „Tā Kunga diena”? Vai kādam pēc šī sprediķa sākās pārmaiņas ticības dzīvē? Tajā bija runa arī par baptistu mācītāja meitiņu Bellu, kas pēkšņi nomira. Viņas tēvs ir to pārdomājis, lūdzis Dievu, un tagad par to māca un sludina. Man tas nozīmē brīdinājumu, ka mūsu dzīve ir īsa. Pat šodien tu vari nonākt Dieva priekšā.
Kad Kolumbijas draudzes Dieva vīrs Cēzars Kastallanos tika sašauts ar sešām lodēm, draudze sāka lūgt Dievu. Pirms tam viņi lūgšanā bija kļuvuši remdeni. Rezultāts ir tāds, ka šobrīd tā ir lielākā lokālā draudze pasaulē(lokāls – tāds, kas ir vienā vietā, nav izkaisīts).
Kad nogalināja kādu citu Kolumbijas mācītāju, visas draudzes un mācītāji sanāca kopā un piepildīja milzīgu stadionu, un tad sākās atmoda. Kādam bija jānomirst, lai tas notiktu. Bet vai mums ir jāgaida kāda cilvēka nāve? Vai mums ir jāgaida kāda dziļas problēmas, kas kļūs neatgriezeniskas?
Dāgs Hevards Mills bija nodibinājis 200 draudzes un viņam bija laba mācītāju komanda. 2000. gada 27. oktobrī viņam zvana draudzes cilvēks, lai pateiktu, ka viens viņa mācītājs ir saslimis un guļ slimnīcā. Pēc stundas piezvanīja ārsts un pateica, ka viņš ir miris. Šis vīrietis bija vesels, divdesmit septiņus gadus vecs un ar sievu precējies tikai septiņus mēnešus. Divas nedēļas vēlāk Dāgam atkal zvanīja telefons, – kāds cits viņa komandas mācītājs ir saslimis. Dāgs kā ārsts personīgi sekoja līdzi mācītāja ārstēšanai, bija klāt, pirka zāles, bet arī viņš īsā laikā nomira. Šim cilvēkam palika sieva un mazi bērni. Dāgs iekrita depresijā. Pēc dažiem mēnešiem, kad viņš sludināja kādā Dienvidāfrikas valstī, Dāgs trešo reizi saņem zvanu, ka miris kāds viņa komandas mācītājs. Viņš saprot, ka kaut kas nav kārtībā, bet kas? Viņš bija izveidojis 200 draudzes! Un Dāgs saprata. Viņš izveidoja 200 draudzes un apstājās, tīksminājās par sasniegto, par savu komandu un neattīstījās. Viņš zināja Dieva aicinājumu, ka ir jāizsūta misionāri, bet viņš uztraucās par savu komandu – kā viņi dzīvos šajās svešajās zemēs. Dāgs mīlēja viņus, bet baidījās izsūtīt. Rezultātā viņi cits pēc cita mira. Ļoti interesanti, kā Dievs darbojas. Bībelē ir teikts, ka Viņa ceļi ir neizdibināmi. Ļoti bieži cilvēks nevar izdzīvot un pieaugt bez traģēdijas savā dzīvē. Acīmredzot Dievs citādāk nevarēja tevi uzrunāt. Dāgs saprata savu kļūdu un sāka izsūtīt misionārus. Šodien viņš ir nodibinājis 1000 draudzes, vairs negaida, kad kāds mirs, un turpina dibināt draudzes. Viņš ir atvēris draudzi tepat kaimiņos, Ukrainā, plāno to izdarīt arī Lietuvā un Latvijā.
Arī mēs mācāmies, klausāmies sprediķus, visu dzirdam, bet grupas neatveram. Mēs pietiekoši nemaksājam cenu, nevedam cilvēkus pie Kristus. Es nerunāju par visiem, un tomēr lai katrs pats izver un katrs pats zina, kā viņš dzīvo un kā viņš kalpo. Dāgs saprata, ka draudze ir ne tikai jāmāca, bet arī ir jāizsūta misionāri. Un es negribu, lai kāds nomirst, un es izsūtīšu misionārus, un tu atvērsi grupiņu! Un kad Dievs teiks, mēs atvērsim draudzes visās Latvijas pilsētās. Pēc tam, kad Dievs liks, atvērsim draudzes kaimiņos, Eiropā, pasaulē.
26. Laiks virs zemes ir ierobežots.
„Redzi, Tu manas dienas esi licis sprīža garumā, un mans mūža ilgums nav it nekas Tavā priekšā. Tikai vēja pūsma ir cilvēks savās mūža gaitās!” (Psalms 39:6)
Cilvēks ir vēja pūsma. Es reiz miršu, bet kas paliks aiz manis? Plāno, domā par savu mājas grupiņu. Laiks paskries ļoti ātri.
Katram no mums ir jātop brīvam un stipram, lai atvērtu savu grupiņu.
27. Dievam ir savs laiks, kad vairot katru mācekli.
„Mazākais kļūs par tūkstoti, un sīkākais par varenu tautu. Es, Tas Kungs, to esmu solījis un savā laikā to steidzīgi izpildīšu.” (Jesajas 60:22)
Tu vairosies, kad atvērsi grupiņu, bet tam ir savs laiks. Varbūt kādam tas ir jādara jau šodien, kādam pēc mēneša, kādam pēc gada, kādam pēc pieciem gadiem. Tev būs savs laiks vairoties, bet par to – nākamajā svētdienā.
Mārča Jencīša svētrunu pierakstīja Ieva Našeniece
