Tā Kunga diena

Svētrunas tēma – „Tā Kunga diena.”

“(..)Tā Kunga diena nāk tāpat kā zaglis naktī.” (1. Tes. 5:2)

„Tā Viņš jo labi pazīst viņu darbus, Viņš izdara nakts laikā apvērsumu, tā ka viņi top samalti druskās.” (Ījaba 34:25)

Dievs vienas nakts laikā izdara apvērsumu! Vienā, negaidītā brīdī. Bībelē ir rakstīts, ka Jēzus nāks otrreiz. Vai tu esi lasījis Bībelē par Jēzus Otro atnākšanu? Tāpat, kā Viņš pirms 2000 gadiem nāca virs zemes un staigāja cilvēka miesā, nomira pie krusta un augšāmcēlās, tieši tāpat Viņš nāks otrreiz virs zemes. Un tajā dienā, kad Viņš nāks otrreiz, Viņš visus tos, kas būs uzticīgi sekojuši Viņam, ņems Savā Valstībā. Un tie, kas būs teikuši: „Nē, Jēzum!”, ies uz to vietu, ko sauc par elli.

Neviens nezina to brīdi, neviens nezina to laiku. Ja tev kāds pravietis, mācītājs, Bībeles skolotājs, teologs vai kāds īpaši garīgs cilvēks apgalvo, ka viņš zina to dienu, vai datumu, kad būs pasaules gals, kad Jēzus atnāks otrreiz, viņš melo. Bībelē ir rakstīts:

„Bet dienu un stundu neviens nezina, ne debesu eņģeļi, ne Dēls, kā vien Tēvs.” (Mat. 24:36)

Viņa varā ir šie laiki. Taču es nerunāšu par Jēzus Otro atnākšanu. Ne par to es runāšu. Es runāšu par to brīdi, kad Jēzus atnāks priekš tevis otrreiz. Tad, kad tu pārstāsi dzīvot šajā pasaulē. Dieva vārds skaidri saka:

„(..) Mēs taču reiz visi stāvēsim Dieva soģa krēsla priekšā!” (Rom. 14:10)

Cilvēka būtība nav tikai miesa, bet cilvēks sastāv no dvēseles, gara un miesas. Miesa un asinis nevar iemantot Dieva Valstību un dzīvot mūžīgi. Miesa ir īslaicīga. Tā ir kā svešinieks šeit virs zemes. Tas ir īss laiks, ko mēs pavadām miesā un pēc tam stāsimies Dieva priekšā un saņemsim pēc nopelniem, kā esam dzīvojuši virs zemes. Mēs tiksim tiesāti pēc darbiem un pēc tā, vai esam personīgi pazinuši Kristu.

Tu vari domāt, ka es esmu vājprātīgs, ka es runāju kaut kādas dīvainas lietas. Man pilnīgi vienalga, ko tu domā, jo es runāju, kam es ticu un ko Dievs ir atklājis Savā vārdā.

Dievs ir dzīvs Dievs. Viņš ir dzīvs un reāls. Viss tas, kas rakstīts Dieva vārdā, ir realitāte. Tas ir patiesāks nekā tas, ko tu redzi materiālā pasaulē. Jo garīgā pasaule pastāv mūžīgi, bet materiālā tikai īsu brīdi. Miesa un asinis nevar iemantot mūžīgu dzīvību, tā noveco. Paskaties uz sevi spogulī!

Tad, kad tu biji mazs, tu sapņoji par to, ka tu būsi liels. Tagad, kad tu esi liels, tu sapņo par to, ka varētu būt atkal mazs. Kad tu paskaties spogulī, tas, ko tu redzi, tev riebj. Jo tu redzi, ka tavas dienas tuvojas beigām. Tā Kunga diena nāk kā zaglis naktī. Mēs neviens paši nenosakām savu nāves dienu.

“Saule pārvērtīsies tumsā un mēness asinīs, pirms nāks Tā Kunga lielā un spožā diena. Un ikviens, kas Tā Kunga Vārdu piesauks, tiks izglābts.” (Ap. d. 2:20 – 21)

Vai tas ir rakstīts tikai manā Bībelē? Jeb varbūt tomēr arī tavā? Tā Kunga diena nāks katram. Tā atnāks tad, kad tu to vismazāk gaidīsi. Bībele skaidri mums saka, ka „izglābts un nokļūs pie Dieva paradīzē tas, kurš piesauks Tā Kunga Vārdu.”

Tas, kurš teiks: „Jā” Jēzum, nevis tas, kurš atgrūž: „Nē, Kristu”. Es nerunāju tikai par tiem cilvēkiem, kuri ir teikuši: „Jā, Kungs, ienāc manā sirdī.” Ne tikai par to. Es runāju par ikvienu no jums, kas ikdienā saka „Jā” vai „Nē” Kristum. Savās ikdienas situācijās, sarunās, ikdienas pienākumos ko tu saki Kristum? „Jā” vai „nē”! Cik ilgi var turpināties cilvēka stāvoklis, kurš ir teicis Jēzum „Jā”, kurš ir draudzē, apmeklē mājas grupiņu, lasa Bībeli un tajā pašā laikā viņš zina patiesību un ar savu rīcību saka „Nē” Kristum. „Es zinu labāk, kā rīkoties.” Cik ilgi tas turpināsies? Tā Kunga diena nāk kā zaglis naktī.

Jautājums ir par to, vai tu esi gatavs tai Kunga dienai šodien. Ja, tu tagad nomirsti un stājies Dieva priekšā, kur tu būsi – debesīs vai ellē? Tu esi teicis: „Jā, Jēzu”, bet kāda ir tava ikdiena? Kāda ir tava kalpošana? Vai tu dzīvo svētu dzīvi? Vai tu godā savus vecākus? Vai tu lasi Bībeli? Kā tu apmeklē draudzi? Kā tu veido attiecības ar pretējo dzimumu? Kā tu izturies savā ģimenē? Tā Kunga diena nāk kā zaglis naktī.

“Redzi, Es sūtīšu pie jums pravieti Ēliju, iekāms nāks Tā Kunga lielā un šausmu pilnā diena.” (Mal. 3:23)

Dažam labam tā būs šausmu pilna diena, bet citam tā būs prieka pilna diena. Tā diena atnāks katram no mums. Tā atnāks ātrāk, nekā tev liekas. Bībele māca:

“Mūsu dzīvības laiks ir septiņdesmit gadi un, ja kāds ļoti stiprs, astoņdesmit gadi, un mūža ieguvums ir grūtums un bēdas. Tas paiet ātri, un mēs aizlidojam kā ar spārniem. ” (Ps. 90:10)

Labi, šodien dzīves apstākļi ir mainījušies un dzīves ilgums nedaudz ir pagarinājies no 70 līdz 90 gadiem. Bet paskaties uz savu dzīvi, ko esi jau nodzīvojis šeit. Tu atceries vēl sevi spēlējamies ar mantiņām – lellēm un mašīnītēm. Liekas, tas bija tikko. Paies tāpat vēl 20 līdz 40 gadi un tu skatīsies atpakaļ tieši tāpat, kā šodien un domāsi: „Es vēl nesen spēlējos ar mašīnītēm un lellēm, bet šodien esmu vecs un mirstu.” Vai tu esi sagatavojies dzīvot mūžīgi virs zemes? Vai tu domā, ka tu apiesi kapu? Izbēgsi no morga?

Tu gulēsi turpat, kur tavi tēvi, bet tava miesa un asinis nevar iemantot mūžīgo dzīvību. Bet tavs iekšējais cilvēks, tavs gars to iemantos, ja tu saki „Jā” Jēzum ikdienā. Vai tu esi gatavs stāties tā Kunga priekšā šodien? Mūsu draudzē nāk atmoda. Tā Kunga diena. Dievs saka: „Es sūtīšu pie jums pravieti Eliju, pirms nāks tā Kunga lielā un šausmu pilnā diena.” Šis vārds runā par Jēzu Kristu.

Jēzus Kristus bija vienlaicīgi cilvēks un vienlaicīgi Dievs. Elija bija cilvēks. Šodien Dievs sūta Savus praviešus un Savus kalpus, lai parādītu, atklātu tev Dieva ceļus. Ko tu saki viņiem? „Jā” vai „Nē”? Tu sēdi dievkalpojumā un mācītājs sludina. Varbūt personīgās sarunās viņš tev norāda, kādas lietas no Bībeles, kas ir jāmaina. Tu saki: „Nē, mācītāj, ir tā.” Un turpini dzīvot pa savam. Cik ilgi dzīvosi tā? Vai tu esi gatavs tai dienai? Dieva kalpi tevi brīdina. Arī Bībele ir uzrakstīta ne bez cilvēku līdzdalības. Svētā Gara iedvesmoti pravieši ir rakstījuši un brīdinājuši.

“Bija kāds bagāts vīrs; tas ģērbās purpurā un smalkā audeklā un dzīvoja ik dienas kārumā un līksmībā. Bet viņa durvju priekšā gulēja kāds nabags, vārdā Lācars, tas bija apklāts ar vātīm, un priecājās, ja varēja ēst druskas, kas krīt no bagātnieka galda. Un suņi nāca un laizīja viņa vātis. Bet gadījās, ka nabagais nomira, un eņģeļi viņu aiznesa Ābrahāma klēpī. Arī bagātnieks nomira un tika apglabāts. Un no elles, kur viņš cieta mokas, viņš pacēla savas acis un ieraudzīja Ābrahāmu no tālienes un Lācaru viņa klēpī. Tad viņš sauca stiprā balsī: Ābrahāma tēv, apžēlojies par mani un sūti Lācaru, lai tas iemērc pirksta galu ūdenī un dzesē manu mēli, jo es ciešu mokas šai liesmā! Bet Ābrahāms teica: piemini, dēls, ka tu savu labumu esi dabūjis, dzīvs būdams, turpretim Lācars – ļaunu. Tagad viņš tiek iepriecināts, bet tev jācieš mokas. Un turklāt starp mums un jums atrodas liels bezdibenis, ka tie, kas no šejienes vēlētos noiet pie jums, to nespētu, tāpat arī no jums pie mums. Bet tas teica: tad es tevi lūdzu, tēvs, sūti to uz mana tēva namu! Jo man ir pieci brāļi; lai viņš tos brīdina, ka arī tie nenonāk šinī moku vietā. Bet Ābrahāms atbildēja: tiem ir Mozus un pravieši, lai tie tos klausa. Bet tas sacīja: nē, Ābrahāma tēv, bet, ja kāds no mirušiem pie viņiem ietu, tad tie atgrieztos. Bet Ābrahāms viņam sacīja: ja tie neklausa Mozu un praviešus, tie neticēs arī tad, ja kāds no miroņiem celtos augšām.” (Lūkas 16:19-31)

Šajā Bībeles nodaļā Jēzus Kristus atklāj patiesību par elli un debesīm. Viņš stāsta līdzību par bagāto un nabago. Bagātnieks dzīvoja pārpilnībā, kārībās un līksmībā. Turpat pie viņa durvīm bija Lācars. Viņš bija apklāts ar vātīm, un priecājās, ja varēja dabūt druskas ēst, kas krīt no bagātnieka galda. Suņi nāca un laizīja viņa vātis.

Viens bija kārībās un līksmībā. Otrs bija nožēlojamā stāvoklī. Bagātais un Lācars. Bībelē teikts, ka abi, bagātais un nabagais nomira. Abiem pienāca tā diena. To der atcerēties, ka tā diena pienāks. Tas palīdzēs jums dzīvot Dieva gribā. Der paturēt prātā, ka tā Kunga diena pienāks tev personīgi. Bībelē teikts, ka nonesa bagāto ellē un nabago nonesa debesīs. Vai viņš nonāca ellē tāpēc, ka bija bagāts? Nē! Tikai tāpēc, ka tu esi bagāts un pelni daudz naudas, tu nevari nonākt ellē. Un kāpēc nabagais nonāca debesīs? Vai tāpēc, ka viņš bija nabags? Nē! Ar to, ka tu esi nabags, tev nav ko lepoties. Tas, vai tu esi nabags vai bagāts, nenosaka, vai tu būsi debesīs vai ellē.

Kāpēc tad nabagais nokļuva debesīs, bet bagātais ellē? Lūk, šī saruna. No elles, kur bagātais cieta mokas, viņš sauc: „Ābrahām, apžēlojies par mani! Sūti Lācaru, to nabagu, lai viņš man ūdeni atnes dzesēt manu mēli, jo es ciešu mokas šajā liesmā.” Bet Ābrahāms saka: „Dēls, tu jau savu labumu saņēmi savas dzīves laikā, bet Lācars dabūja ļaunu. Tagad viņš tiek iepriecināts, bet tev jācieš.” Varbūt tiešām viņš cieš tāpēc, ka bija bagāts? Kā ir patiesībā? Viņš turpina: „Starp mums, starp debesīm un elli atrodas bezdibenis. Tie, kas no šejienes vēlētos noiet pie jums, to nespētu. Un otrādi.”

Kad tā Kunga diena tev pienāk, tu nonāc taisnā ceļā vai nu debesīs, vai ellē. Atpakaļceļa vairs nav. Nekad mūžu mūžos. Tu izvēlies savu ceļu šeit virs zemes, sakot Jēzum vai nu „Jā”, vai „Nē”!

Bagātais turpina: „Es tevi lūdzu, sūti to uz mana tēva namu, jo man ir pieci brāļi, lai viņš tos brīdina, ka arī tie nenonāk, šajā moku vietā ellē.” Viņš pēkšņi uztraucas par savu ģimeni, par to, ka viņi nezina, ka elle un debesis ir reālas. „Sūti Lācaru atpakaļ uz zemes, ka viņš pasaka maniem tuviniekiem!” Bet Ābrahāms atbild: „Viņiem ir Mozus un pravieši, lai viņi klausa tos.” Tev ir mācītāji, līderi, Dieva kalpi, Bībele. Paklausi viņus! Tu domā, ka tev nepieciešama īpaša atklāsme un tev vajag parādīt debesis un elli, un tikai tad tu ticēsi? Ābrahams saka: „Viņiem ir Mozus un pravieši, lai viņi klausa!” Bet bagātais saka: „Nē, Ābrahama tēv. Nē, Ābrahama tēv… Ja kāds no mirušiem pie viņiem ietu, tad tie atgrieztos.”

“Bet Ābrahāms viņam sacīja: ja tie neklausa Mozu un praviešus, tie neticēs arī tad, ja kāds no miroņiem celtos augšām.” (Lūk. 16:31)

Bet vai tu zini, ko nozīmē šis bagātā vīra „Nē”? Tas nozīmē, ka viņš bija pieradis autoritātēm pretī runāt. Viņš bija pieradis teikt „Nē” praviešiem un Dieva vārdam. Viņš savas dzīves laikā pateica „Nē” Jēzum. Kad pie viņa nāca mācītāji, kalpotāji, kad nāca liecināja un stāstīja, ka Dievs ir dzīvs un piedod grēkus, par to, ka ir debesis un elle, viņš teica: „Nē, ir šķīstītava. Nē, ir reinkarnācija. Nē, ir ateisms un elles nav, tas viss ir cilvēku izdomājums. Nē, es varu dzīvot, kā gribu, apmeklējot draudzi, lūgt Dievu, bet dzīvot, kā gribu. Nē!”

Lūk, iemesls, kāpēc šis cilvēks nonāca ellē. Tā Kunga diena pienāks. Mans un tavs uzdevums ir lūgt, lai mēs nenonākam šajā „Nē” stāvoklī tajā dienā.

Sīrija no mums nav nemaz tik tālu. Tur ir karš. Upuru skaits vienā dienā reizēm pa simts cilvēkiem. Lielākā daļa no tiem ir miermīlīgie iedzīvotāji. Vai viņi ir citādi cilvēki nekā tu? Vai arī mums blakus nav draudīgas kaimiņvalstis? Vai mēs iepriekšējā gadsimtā neesam pārcietuši vairākus karus un genocīdus?

Man nav jārunā par šīm lietām. Ja arī tu laimīgu dzīvi nodzīvosi, tavs mūžs ir īss uz mūžības fona. Tā Kunga diena pienāks, kā zaglis naktī. Mēs lūgsim Dievu, ka Viņš mūs tajā dienā nepārsteidz tajā stāvoklī, kad mēs sakām: „Nē!” Kad mēs, kas kādreiz esam teikuši: „Jā Kungs”, šodien esam ieslīguši remdenībā un vienaldzībā kristīgo pienākumu pildīšanā. Kad jāglābj cilvēki un jāliecina: „Nē, Kungs!” Kad grupiņā galdiņš jāsaklāj: „Nē, Kungs, kāds cits to izdarīs.” Nevajag dzīvot neprecētiem kopā: „Nē, Kungs!”

2001. gada 30. novembrī bija kāds notikums. Tas bija Berlīnē. Vēl dažs labs bija no mums tur un redzēja šo cilvēku. Tas bija mācītājs un viņu sauca Daniels Ekečukvu. Toreiz, dievkalpojumā Berlīnē, viņš stāstīja, ka reiz Nigērijā, viņš bija sastrīdējies ar savu sievu un tad apciemojis savu tēvu. Ko dara vīri un sievas, kad sastrīdas? Parasti apciemo citus, meklē atbalstu, stāsta cik viņš vai viņa ir slikti. Atpakaļceļā Daniela divdesmitgadīgajam mersedesam salūza bremzes. Braucot pa kalnu ceļu, kas veda lejup, Daniels vairs nespēja novaldīt automašīnu. Tā traucās arvien ātrāk un ātrāk, līdz kādā ceļa līkumā ietriecās klintī. Tā kā Daniels nebija piesprādzējis drošības jostu, viņa galva atsitās pret mašīnas priekšējo stiklu, bet stūre iedūrās ķermenī. Asinis aumaļām plūda no Daniela deguna un galvas. Viņš vēma asinis arī no smagā iekšējā ievainojuma.

Palīdzība ieradās operatīvi un nogādāja Danielu slimnīcā, bet viņš mira. Ārsti konstatēja nāvi, nogādāja morgā un sāka balzamēšanas procesu. Gan morgā apliecināja viņa nāvi, gan arī ārsta pierādījumi ir, ka viņš bija miris. Morga strādnieks noguldīja Daniela ķermeni uz kušetes starp citiem mirušajiem. Bet viņa sieva, pārliecībā, ka viņas vīrs dzīvos, vēlējās viņa līķi vest uz dievkalpojumu, kur sludināja evaņģēlists Reinhards Bonke. Bet arī tur policisti negribēja laist iekšā zārku ar mironi. Bet sieva tobrīd, kad uzzināja par sava vīra nāvi, sauca uz Dievu un pamatojās uz Rakstu vietu no Bībeles:

“Viņi liks atzelt vecajām posta vietām, uzcels, kas agrākos laikos sagrauts, atjaunos izpostītās pilsētas, kas jau no cilšu ciltīm bijušas pamestas postā.” ( Jes. 61:4)

Viņa stāvēja uz Dieva vārda un sauca: „Manā ģimenē vairs nebūs posts. Mani bērni nepaliks bez tēva!” Bet tēvs bija miris. Tā kā morgā nebija saldētavas, Daniela ķermenī tika ievadītas ķīmiskas vielas, lai pasargātu to no trūdēšanas. Daniela sieva Neka nepadevās un devās uz morgu pēc Daniela ķermeņa, jo viņa vēlējās vīra līķi vest uz dievkalpojumu, kur sludināja evaņģēlists Reinhards Bonke. Morga vadītājs bija uztraukts par nodomu vest mironi uz pusotras stundas brauciena attālo pilsētu. Lai kā, viņš saģērba Danielu bēru drānās, ielika zārkā un aiztaisīja vāku. Tad Neka ar vīratēvu paņēma nelaiķi un devās uz Bonkes dievkalpojumu. Tas viss notika Nigērijā. Ir uzņemta dokumentāla filma un es šo liecību esmu dzirdējis personīgi klātienē dievkalpojumā Berlīnē. Es šo cilvēku tur redzēju dzīvu.

Reinharda Bonkes dievkalpojumus Nigērijā apmeklē reizēm līdz miljons cilvēku. Jāpiezīmē, ka šo dievkalpojumu apsargāja Nigērijas valsts drošības dienesta vīri, jo iepriekš bija saņemti draudi par iespējamiem musulmaņu teroristu uzbrukumiem. Nekai tika pavēlēts tūdaļ doties projām ar visu zārku, taču viņa bija neatlaidīga un uzstāja, ka nelaiķi jāienes iekšā. Pat tad, kad policija pārbaudīja zārku, vai tur tiešām atrodas mironis, nevis teroristu bumba, viņai joprojām neļāva nest iekšā zārku dievkalpojumā.

Ko viņa darīja? Viņa izņēma mironi no zārka un ienesa tur iekšā! Kārtības kalpotāji nobijās un ienesa līķi turpat blakus svētdienskolas telpā. Bērni tika pārvietoti stāvu zemāk, līķis ienests un nolikts uz galda. Tobrīd Reinhards Bonke, kas par šiem notikumiem neko nezināja, sludināja un lūdza dievnama galvenajā zālē. Lūgšanas laikā kalpotāji, kas stāvēja pie līķa, ievēroja vieglu miroņa vēdera raustīšanos. Tad “līķis” ievilka elpu un sāka nevienmērīgi elpot.

Šāda notikumu pavērsiena iedrošināti, kalpotāji metās lūgšanā, norāva Danielam bēru apģērbu un sāka masēt ķermeni. Viņš bija stīvs kā dzelzs gabals. Tika atnesti pāris ventilatori, lai Danielam būtu vairāk gaisa. Kad šī ziņa sasniedza dievkalpojumu telpu, sākās neaprakstāms troksnis. Pēc divu dienu atrašanās nāves varā, Daniels atvēra acis, pielēca kājās un sauca: „Kur ir mana burtnīca!?”

Tajā brīdī neviens nesaprata, kas par burtnīcu. Vēlāk viņš pats stāsta: „Tajā brīdī, kad es miru, Dievs atsūtīja savus eņģeļus un uznesa manu garīgo ķermeni debesīs. Iekšā iet neļāva, bet parādīja iztālēm. Tad noveda un parādīja elli. Īsumā neatstāstīšu visas nianses. Pēc tam pateica, ka mans laiks vēl nav atnācis un ka sūtīs atpakaļ uz zemes.” Toreiz, Berlīnē, viņš vēl teica, ka viņam tajā brīdī patiesībā vieta bija ellē. Iemesls ir redzams vēlāk uzņemtajā dokumentālajā filmiņā. Pēc augšāmcelšanās Daniels teica savai sievai: „Kad nākamreiz man būs kāds strīds ar tevi, es ieslēgšos tualetē un lūgšos, kamēr troksnis norimsies. Es negribu palaist garām savas debesis. Es nepieļaušu nekādas problēmas laulībā. Es negribu tad, ka mani apvaino, apvainot pretī. Es negribu teikt „Nē” Jēzus gribai šajā situācijā.”

Tā Kunga diena nāk kā zaglis naktī. Kāda sieviete, kura ieraudzīja augšāmcēlušos cilvēku tajā dievkalpojumā, nometa kruķus un aizskrēja. Kāda savam vīram apķērās ap kaklu. Vīrs pēkšņi: „Neaizskar mani, es esmu grēcīgs.” Dieva godība un Dieva slava nonāca šajā vietā! Tā bija realitātes sajūta un apziņa, ka tā Kunga diena nāk kā zaglis naktī.

Bet kādā stāvoklī mēs esam, ja šodien tā diena pārsteidz tevi?

“Un Viņš (Jēzus) tiem sacīja: “Uzmanait un sargaities no mantkārības, jo neviens nedzīvo no tam, ka viņam ir daudz mantas.” Un Viņš stāstīja tiem līdzību, sacīdams: “Kādam bagātniekam viņa lauki bija nesuši papilnam augļu. Un viņš sāka pie sevis spriest: ko es darīšu, jo man nav, kur savus augļus likt. Un viņš turpināja: to es darīšu – es noplēsīšu savus šķūņus un uzcelšu lielākus un tur savākšu visu labību un mantu, un sacīšu savai dvēselei: dvēsele, tev ir lieli krājumi uz ilgiem gadiem, atpūties, ēd, dzer un līksmojies. Bet Dievs uz viņu sacīja: tu, bezprātīgais, šinī naktī no tevis atprasīs tavu dvēseli. Kam tad piederēs tas, ko tu esi sakrājis? Tā iet tam, kas sev mantas krāj un nav bagāts Dievā.” Un Viņš sacīja Saviem mācekļiem: “Tāpēc Es jums saku: nezūdaities savas dzīvības pēc, ko ēdīsit, ne arī savas miesas pēc, ar ko ģērbsities. Jo dzīvība ir labāka nekā barība un miesa labāka nekā apģērbs. Ņemiet vērā kraukļus, kas nedz sēj, nedz pļauj, kam nav ne šķūņa, ne klēts, bet Dievs viņus uztur. Cik daudz vairāk jūs esat vērti nekā putni. Kurš jūsu starpā ar visu savu zūdīšanos var savam mūžam pielikt kaut vienu olekti? Ja nu jūs pat vismazākās lietas nespējat, ko jūs zūdāties pārējo lietu pēc? Ņemiet vērā lilijas, kas ne vērpj, ne auž. Bet Es jums saku: pat Salamans visā savā greznumā nav bijis tā apģērbts kā viena no tām. Bet, ja jau zāli laukā, kas šodien aug, bet rīt tiek krāsnī mesta, Dievs tik skaisti apģērbj, cik vairāk jūs, jūs mazticīgie! Tāpēc neraizējieties arī jūs par to, ko ēdīsit un ko dzersit, un neuztraucieties, jo visu to meklē pasaules tautas. Jūsu Tēvs jau zina, ka jums viss tas vajadzīgs. Dzenieties vairāk pēc Dieva valstības, tad jums šīs lietas tiks piemestas.” (Lūkas 12:15-31)

Jēzus sacīja: „Uzmanieties un sargieties no mantkārības.” Vai slikti būt bagātam? Nē, nav slikti būt bagātam un Dievs grib, ka tu esi bagāts. Bet Viņš negrib, ka tu savas biznesa lietas liec augstāk par Viņu. Viņš saka: „Sargieties no mantkārības, jo neviens nedzīvo no tā, ka viņam ir daudz mantas.”

Jēzus stāstīja līdzību par kādu bagātnieku, kuram lauki bija nesuši pārpilnam augļu. Viņš sāka pie sevis spriest, ko darīt ar visiem saviem ienākumiem. Viņš teica: „Es zinu, ko es darīšu, es celšu lielu šķūni, noliktavu, loģistikas centru un sakraušu visas preces tur. Ēdīšu, līksmošu un baudīšu dzīvi.”

“Bet Dievs uz viņu sacīja: „Tu, bezprātīgais, šinī naktī no tevis atprasīs tavu dvēseli. Kam tad piederēs tas, ko tu esi sakrājis?” (Lūkas 12:20)

Kam piederēs visi tie „mēsli”, ko tu esi sakrājis? Zemes „mēsli”. Tie mums ir vajadzīgi, lai dzīvotu šeit virs zemes. Bet pienāks tā Kunga diena tavā dzīvē un tad tev tas viss nepalīdzēs.

Ēģiptiešu faraoniem pēc nāves deva līdz vergus, suņus, zobenus, dārglietas un ēdamo. Piramīdās viss tika dots līdz. Tā ir māžošanās, jo miesa un asinis nevar iemantot mūžīgo dzīvību, bet tavs gars un dvēsele to var. Faraoni māžojās. Viņi kapā devās ar visu nepieciešamo tai dzīvei. Ir pagājuši vairāki tūkstoši gadu un viss, kas tur tika ielikts, joprojām tur ir. Faraons nav baudījis neko no tā visa. Viņš nav mielojies. Varbūt viņam negaršo? Dievs saka:

„Dzenieties vairāk pēc Dieva valstības, tad jums šīs lietas tiks piemestas.” (Lūkas 12:31)

Saki: „Jā” Jēzum! Dari Viņa gribu un šīs pārējās lietas tev būs piemestas. Dievs svētīs, ka tev būs viss nepieciešamais un pat vairāk nekā tu domā. Varbūt tu saki: „Nē, man ir biznesa darījums sestdien, dievkalpojuma laikā. Ja, es šo darījumu palaidīšu garām, es būšu nabagāks par tik un tik latiem.” Zini, ja tu to darījumu palaidīsi garām tieši tāpēc, lai būtu dievkalpojumā, tad tu kļūsi bagātāks tieši par tik latiem! Ne jau pats tu dari sevi bagātu, bet Dieva svētība. Tā Kunga rokās ir tavs liktenis. Viņš vienā dienā var paprasīt tavu dvēseli. Šodien. Varbūt tu nejūties tā, ka šodien mirsi? Bīsties Dievu. Tā Kunga diena pienāks.

“Un, kā tas bija Noas dienās, tā arī būs Cilvēka Dēla dienās: ēda, dzēra un precējās, līdz kamēr Noa iegāja šķirstā un plūdi nāca un visus iznīcināja. Kā tas bija Lata dienās: ēda, dzēra, pirka, pārdeva, dēstīja un būvēja; bet tai dienā, kad Lats izgāja no Sodomas, uguns un sērs lija no debesīm un visus iznīcināja. Tāpat būs tai dienā, kad parādīsies Cilvēka Dēls. Ja kāds tai dienā atrodas uz jumta, bet viņa lietas ir istabā, tas lai nekāpj zemē tās paņemt; un, ja kāds atrodas laukā, tas lai negriežas atpakaļ. Pieminiet Lata sievu! Kas savu dzīvību centīsies paturēt, tas to zaudēs, bet, kas to zaudēs, tas to paturēs. Es jums saku: viņā naktī divi gulēs vienā gultā: vienu pieņems un otru atstās. Divas kopā mals: vienu pieņems un otru atstās. Divi būs laukā: viens taps pieņemts un otrs atstāts.” (Lūkas 17:26 -36)

Jēzus saka: „Kā bija Noas dienās, tā būs arī Cilvēka Dēla dienās, kad Viņš nāks otrreiz. Visi ēda dzēra, precējās, kamēr Noa iegāja šķirstā un plūdi nāca un visu iznīcināja. Tāpat būs arī, kā Lata dienās: ēda, dzēra, pirka, pārdeva, bizness notika, dēstīja, būvēja; bet tai dienā, kad Lats izgāja no Sodomas, uguns un sērs lija no debesīm un visu iznīcināja.” Tāpat būs tajā dienā, kad otrreiz nāks Jēzus. Ja kāds savu dzīvību centīsies paturēt, tas to zaudēs, bet, kas to zaudēs, tas to iemantos.

Klausies uzmanīgi, kādi ir Jēzus vārdi:

„(..) viņā naktī divi gulēs vienā gultā: vienu pieņems un otru atstās. Divas kopā mals: vienu pieņems un otru atstās. Divi būs laukā: viens taps pieņemts un otrs atstāts.” (Lūkas 26:34-36)

Jēzus skaidri saka: „Kad tā diena atnāks, viens tiks pieņemts, otrs tiks atstāts.” Viss ir atkarīgs no manas attieksmes pret Dievu šodien. Vai es saku Jēzum „Jā”! Vai cenšos un kalpoju Viņam no visas sirds? Vai es mīlu Dievu no visas sirds, prāta un spēka? Vai es mīlu savu tuvāko, kā sevi pašu? Vai es meklēju Dievu personīgi? Salamans mācītājs saka:

„Tā kā tiesu par ļauniem darbiem nespriež tik drīz, tādēļ cilvēku bērnu sirdis pildās ar drosmi darīt ļaunu.” (Sal. māc. 8:11)

Lūk, šeit ir atbilde uz to, kāpēc cilvēki tik vieglprātīgi izturas pret Dievu, pret sevi, pret tuvākiem. Viņiem sods nesākas uzreiz. Reizēm gadās, ka tu kādam iesit un viņš tev dod pretī, bet reizēm nekas nenotiek un ilgi nekas nenotiek. Un tad tu turpini to darīt. Ir reizes, kad sods nesākas tūlīt. Kad zaglis zog, ne jau vienmēr viņu uzreiz pieķer. Un tad mēs domājam, ka Dievs to akceptē. „Gan es paspēšu visu izlīdzināt. Nekas nenotiek, viss ir kārtībā!”

Lūk, jūs redzat uz ekrāna kādu meitenīti. Viņas vārds ir Bella. Tā ir Latvijas Baptistu draudžu savienības bīskapa Pētera Sproģa četrgadīgā meitiņa, kurai ceturtdien bija bēres. Viņa ir debesīs.

Tā Kunga diena nāk tāpat kā zaglis naktī. Tu neizbēgsi. Tu nezini to dienu. Un es nezinu to dienu. Kāpēc? Dieva ceļi ir neizdibināmi. Kad mana sieva pateica par šo traģēdiju, es teicu: „Nestāsti man neko, es negribu neko tādu dzirdēt.” Smagi ir tādas lietas klausīties un vēl lasīt. Es tikai nākamā dienā ieslēdzos savā istabā un izlasīju par bīskapa Pētera Sproģa meitiņu internetā. Es viņu kā mācītājs ļoti labi saprotu.

Viņš pēc meitiņas nāves viņai vēl uzrakstīja vēstulīti. Es to nolasīšu. Kāpēc es viņu lasīšu? Tāpēc, ka es ticu, tas ir vēstījums Latvijas draudzēm. Vai pats bīskaps to pilnībā apzinās, nezinu. Es domāju, ka jā. Jo citādi viņš nebūtu publicējis šo vēstuli. Tā bildīte, ko mēs redzam uz ekrāna, uzņemta ir vienu minūti pirms nāves. Tajā Belliņa smaidīja, minūti, pirms aizgāja debesīs satikties ar Jēzu.

Lūk, ko raksta Pēteris. Nav viegli man lasīt:

„Belliņ, Tu zini, ka mēs Tevi mīlam! Vēl vakar mēs bijām jubilejas dievkalpojumā Valmierā. Tu aizgāji uz svētdienskolu. Pēc tam atnāci, sēdēji blakus mammītei un jaunajā blociņā zīmēji skaistas sirsniņas. Mammīte tev čukstēja: ”Es Tevi mīlu. Tu esi ļoti skaista. Tu būsi dziedātāja…” Dievkalpojums turpinājās, un tu atnāci uz priekšējo rindu, kur biju es, un man blakus blociņā zīmēji puķītes. Es tev austiņā arī iečukstēju: ”Es tevi mīlu. Tu esi ļoti skaista…” Mēs bieži to tev teicām. Mēs bieži tev sacījām, ka Jēzus tevi mīl! Tik bieži tu ikdienā pienāci pie mammas vai manis un pieglaužoties teici, kā tikai tu to prati: “Es tevi mīlu!” Paldies, tev! Nereti tu pie sevis ikdienā dziedāji dziesmiņu ar piedziedājumu: ”Nāku es, nāku es pie Tevis, Jēzu! Tu esi mans Prieks, kad man tā vairs nav, Tu esi mans Spēks, kad esmu vājš, Tu esi mans Draugs, kad es esmu viens, Tu esi MANS DIEVS!” Reiz es biju saguris un skarbs, un tu sāki dziedāt šo dziesmiņu klusībā pie sevis… Man palika kauns. Pēc dievkalpojuma tu skraidīji ar māsiņām un citiem bērniem pa saulaino pagalmu, kur arī mēs visi bijām. Mammīte tevi skaisti nofotografēja. Tavu gaišo, mīļo sejiņu, tavas zilās actiņas. Tu esi tik skaista! Kad es tev bieži prasīju: ”Kāpēc tu esi tik skaista?”, Tu mēdzi atbildēt: ”Tāpēc, ka Dieviņš mani ir tādu radījis.” Kad atvadījāmies, lai ietu uz mašīnu, tu paskrēji mums solīti pa priekšu un… Pēc brīža tu jau nevarēji dabūt nākamo elpu. Mēs centāmies tevi atgūt, elpināt, kustināt… Daudz cilvēku apkārt lūdza Dievu un piesauca Jēzus vārdu! Pēc brīža tu jau biji reanimācijas telpā… Es koridorā aiz stikla sienas sabruku uz ceļiem un lūdzu Jēzu, Kuru mēs tik bieži bijām lūguši kopā. Mammīte lūdza mašīnā kopā ar tavām māsiņām. Es lūdzu, lūdzu – bet tad ieliku tevi Debesu Tēva rokās. Es sabijos no šīs domas un nesapratu, no kurienes man nāca šie vārdi, bet, lai arī reanimācijā par tevi cīnījās, liekas, tajā brīdī tava dvēselīte uzgāja Debesīs. Pēc brīža mēs jau stāvējām pie tavas gultiņas. Tu tiki elpināta, bet sirsniņa apstājās. Es skūpstīju tavu pieri un, kā katru vakaru tev aizmiegot, uz tavas pierītes uzvilku krustiņu. Tu vienmēr gribēji, lai to zīmē lielu, un, ja uzvilku maziņu, tu mani laboji… Tu tagad esi dziedātāja Debesīs. Tu dziedi Dieva godam! Aleluja! Mums ir tik daudz atmiņu! Mēs braucām mājās, ļoti lija lietus, un mēs raudājām. Tik ļoti negribējās no tevis šķirties. Tu mūs darīji tik bagātus, un arī aizejot tu mūs esi ļoti apdāvinājusi. Tik daudz neaptveramu skaistu atmiņu… Kā tu dziedāji, dejoji, kā tu pacietīgi viena ilgi varēji likt puzlīti… Ak, mīļā, tu esi pie Jēzus, un tev ir ļoti labi. Tu biji pie mums nedaudz vairāk kā 4 gadus. Bet tava dzīvīte ar tavām mazajām pēdiņām ir atstājusi paliekošas, dziļas un lielas pēdas. Mēs neviens nebūsim vairs tie paši. Dievs tevi un tavu aiziešanu lietos Savam godam. Mēs daudz ko nesaprotam un nevaram aptvert, bet es ticu, ka daudzi būs Debesīs tevis dēļ! Tu savos četros gados esi paveikusi vairāk, nekā es savos nepilnos 40. Jau šīs dzīves laikā mēs redzēsim, kā Dievs tevi būs lietojis. Daudz ko ieraudzīsim tikai Debesīs. (Te ir teikums, ko es pasvītroju!) Man liekas, jau šodien tu izglābi vienu irstošu ģimeni, un diviem puikām atkal būs tētis, kurš dzīvos Dieva godam! Ak, mīļā Bella! (Tālāk seko uzaicinājums uz bērēm 30. augustā. Bēres jau ir notikušas.) Mēs visi, kas varēs, atvadīsimies no tevis ceturtdien, 30. augustā, plkst. 15:00 Užavā, tavās un mūsu vasaras mājās ”Nikažos”. Tur tu skrēji, šūpojies, dejoji, dziedāji, baroji jēriņus, dresēji lielo suni, palīdzēji visos lauku darbos, palīdzēji omītei un opītim, staigāji man līdzi kā pielipusi… Tad dosimies uz kapiņiem turpat jūras malā. Bet, kā jau mēs ar Gabīti runājām, man turot viņu klēpī, tu tagad sēdi Jēzus klēpī, un Jēzus tev saka: ”ES TEVI MĪLU! TU ESI ĻOTI SKAISTA!” BELLIŅ, tu bieži gaidīji mani mājās no darba un skrēji sētā pretī, skaļi saucot: ”Tētis!” Cik Dieviņš nolicis, es vēl pastrādāšu, un tad es nākšu mājās no darbiņa, un tu mums atkal skriesi pretī! Mēs ar mammiņu tevi ļoti mīlam! Tu vienmēr būsi mūsu sirsniņās, līdz mēs atkal satiksimies! Paldies Tev! Tas Kungs bija devis, tas Kungs ir ņēmis. Slavēts lai ir Viņa Vārds! Latvijas baptistu draudžu savienības bīskaps Pēteris Sproģis.”

Tā Kunga diena nāk tāpat kā zaglis naktī. Vai tev ir laiks strīdēties ģimenē? Vai tev ir laiks skatīties pornogrāfiju? Vai tev ir laiks uzvilkt mini svārkus, augstpapēžu kurpes, izgāzt krūtis, zīmēties puišu priekšā un tīksmināties, kā tevi iekāro? Vai tev tam ir laiks?

Tā Kunga diena nāk tāpat kā zaglis naktī.

Vai tev vēl ir laiks ar Jēzu diskutēt – par „Jā” vai „Nē”? Vai tu apšaubi Dieva vārda patiesīgumu? Nebūs atmodas Latvijā, kamēr Latvijas draudzes neizvilks to grēka korķi, remdenību un diskusiju ar Jēzu par „Jā” vai „Nē”.

Draugs, Jēzū Kristū viss ir „JĀ”!

Vai tev ir laiks sēdēt pa vakariem un skatīties pasaulīgas kinofilmas? Taču šodien tas Kungs var paprasīt tavu dvēseli. Tas, ko Pēteris Sproģis raksta savā vēstulē, ir pravietiski vārdi. Tā meitenīte paveica daudz vairāk, nekā mēs pa visu savu dzīvi. Es domāju, ka daudzās draudzēs to pārrunā šodien. Ka uz daudziem kalpotājiem un draudžu mācītājiem Dievs runā caur šo mazo meitenīti. Belliņa, paldies tev! (Asaras)

Ja tevi paņemtu projām šodien, kādā stāvoklī tu atrastos? Diskusijā ar Jēzu par „Jā” vai „Nē”? Bībele saka: „Divi gulēs vienā gultā, vienu paņems un otru atmetīs.” Divas māsas – vienu paņems, otru atmetīs. Iedomājies, tu guli neprecējies ar seksa partneri. Tu gūsti baudu. Tajā dienā Dievs paņem tavu dvēseli. Tieši guļot kopā ar šo seksa partneri. Laulību tu neesi noslēdzis un tu guli kopā, tīksminies un tad atnāk Tas Kungs. Varbūt tu esi vecāks vīrietis un skaties mani internetā. Vecāki vīri seksa laikā ar jaunām meitenēm mēdz nomirt no piepūles. Iedomājies – tu nonāc Dieva priekšā, un apzinies: „Es nomiru seksa laikā ar precētu sievieti, vai ar jaunu meiteni, ar bērnu varbūt.” Varbūt tevi pārsteidza šīs precētās sievietes vīrs, nogalināja tevi un tu nonāc Dieva priekšā šajā dienā. Ko tu teiksi Dievam tajā brīdī? „Man mācīja draudzē, ka Dievs ir žēlīgs un piedod visus grēkus un ka mēs varam dzīvot, kā mēs gribam!!!”

Varēsi teikt, bet tevī neklausīsies. Tevi nedzirdēs.

“Tad Viņš (Jēzus)arī sacīs tiem, kas pa kreiso roku: eita nost no Manis.’ (Mat. 25:41)

Jēzus sacīja: “(..) patiesi es jums saku: es jūs nepazīstu.”(Mat. 25:12)

“Jeb vai jūs nezināt, ka netaisni neiemantos Dieva valstību? Nepievilieties! Ne netikli, ne elku kalpi, ne laulības pārkāpēji, ne malaki, ne vīriešu piegulētāji, ne zagļi, ne mantrauši, ne dzērāji, ne zaimotāji, ne laupītāji neiemantos Dieva valstību.” (1. Kor. 6:9)

Lasiet Bībeli, lasiet, katru dienu! Lasiet, tas viss tur ir rakstīts. Varbūt tu sapņoji par kaimiņieni un iekāroji viņu savās fantāzijās. Tu gulēji gultā vakarā, sapņoji par kaimiņieni un iztēlojies viņu kailu. Un tajā brīdī tev apstājās sirds. Tu stāvi Dieva priekšā. Tev jautā: „Kā tu nomiri?” Tava atbilde: „Es sapņoju par savu kaimiņieni. Man bija seksuālas fantāzijas, man bija tik labi.” Bet nu tas viss ir beidzies. Draugs, uz mūžīgiem laikiem pazušanā ellē.

Tu pie interneta sēdēji un skatījies pornogrāfiju. Tas attiecas gan uz vīriešiem, gan uz sievietēm. Varbūt tu to darīji regulāri. Kad cilvēks skatās pornogrāfiju, viņiem nepietiek ar to vien, ko viņi tur redz. Viņi sāk apmierināt sevi paši. Viņi nodarbojas ar masturbāciju, onānismu. Viņi to dara daudz un kļūst atkarīgi. Tad viņi nespēj bez tām lietām vairs dzīvot. Viņi meklē arvien jaunus materiālus un apmierina sevi.

“Bet Es (Jēzus) jums saku: ikviens, kas uzskata sievu, to iekārodams, tas ar viņu laulību jau ir pārkāpis savā sirdī.” (Mat. 5:28)

Iedomājies tu sēdi pie datora, uzbudinies, asinsspiediens kāpj, tad tev galvā plīst kādi asinsvadi vai sirds neiztur. Cik dīvaina situācija – tu nonāc Dieva tiesas priekšā un tev prasa: „Kā tu nomiri?” Atbilde: „Neizturēja sirds onānisma laikā, skatoties pornogrāfiju.”

Varbūt tu šodien veido attiecības, vēlies precēties. Tu veido attiecības ar bezdievi. Tu stāvi Dieva priekšā, tu cīkstējies, tu runāji pretī Jēzus vārdam.

Nesen es lasīju ziņās par ugunsgrēku Krievijā, disko klubā, kur daudz cilvēku aizgāja bojā, jaunieši. Pasaulīgā tusiņā, klubā, kur ir meitenes, zēni, cigaretes, alkohols un narkotikas. Varbūt pa dienu tu esi sestdienas dievkalpojumā, bet vakarā klubā. Pa dienu šeit, bet vakarā ar čaļiem un meitenēm. Un tev ir vienalga, ko mācītājs saka, ko līderi saka, ko vecāki saka! Tu ar Jēzu cīksties! „Nē”, Kristu! Es zinu labāk!

Tā Kunga diena, draugs, nāk tāpat kā zaglis naktī. Tieši no tusiņa, uz to vietu, kur Dieva vairs nav, ar alkohola glāzi rokās, ar alus pudeli rokās, ar cigareti zobos, ar narkotikām vai ar ieročiem kabatā. Varbūt tavs grupiņas vadītājs tevi brīdināja par kaut kādiem postošiem sakariem. „Nē, es pats zinu, kā ir pareizi. Kontrole draudzē. Es zinu, ko klausīt un ko neklausīt, es zinu. „Nē”, Kristu, es zinu labāk!”

Bībele skaidri saka, ka Viņš Eliju sūtīja brīdināt. Dievs sūta cilvēkus, kas mūs brīdina. Cilvēki ir tie, kas tevi brīdina! Varbūt tu domā: „Ja, man Dievs pa taisno neko nesaka, ja es balsi no debesīm nedzirdu, tātad Viņš nerunā. Es Viņu nedzirdu, kur Viņš ir.” Bet Dievs runā caur mācītāju uz tevi, tikai tu nedzirdi un turpini nepareizos sakarus. Tie tevi vienkārši aizved no patiesības.

Ir dievkalpojuma laiks, ir lūgšanu laiks, bet tu atrodies darbā, jo tu pelni naudu. Naudu ir jāpelna un darbā ir jābūt. Bet ne dievkalpojuma laikā. Varbūt tu esi sporta sacīkstēs dievkalpojuma laikā. „Lūgšanu laikā sporta sacīkstēs esmu. Es gribu būt čempions!” Tu būsi nožēlojams čempions Dieva priekšā! Īsu brīdi virs zemes tu būsi čempions. Bet Dieva priekšā tu nebūsi nekas.

Dievs nešķiro, Viņam nevajag tavus titulus. Varbūt tu dzinies pēc izglītības, diploma. „Dievs, man ir diploms!” Dievs neredz tavu diplomu. Tas nav svarīgi Viņam. Dievam ir svarīga attieksme pret Viņu pašu. Vai tu esi nolicis Dievu pirmajā vietā? Ja ne, tu nonāksi ellē ar augstskolas diplomu kabatā.

Tā Kunga diena nāk tāpat kā zaglis naktī. Vienīgais veids, kā dzīvot mūžīgi ir: „Jā, – Jēzu!”

Tu gribēji kļūt par zvaigzni. Dzinies, dzinies, nonāci sava sapņa virsotnē un nomiri. Tu tur vairs nebūsi zvaigzne. Dievs neuzlūko cilvēku stāvokli, ne vaigu, ne vecumu, ne dzimumu, ne izglītību, ne bagātību vai nabadzību. Viņš skatās pēc viena – kā tu esi dzīvojis šeit virs zemes. „Nē, Jēzu, nē mācītāj, nē, nē, nē….”

Mēs spēlējamies ar grēku. Tu nopērc un vizinies ar jaunu auto. Bet tajā brīdī kāds cilvēks iet pazušanā, kuram ir vajadzīga tava palīdzība. Tu staigā par izpriecām, tu apmeklē draudzi, atdevi savu desmito tiesu, bet pēc tam… Tavs brālis ir slimnīcā, bet tu vizinies ar auto. Tu pagāji garām bārenim.

“Tīra un neapgānīta kalpošana Dieva Tēva priekšā ir šī: pieskatīt bāriņus un atraitnes viņu bēdās, sevi no pasaules pasargāt neapgānītu.” (Jēk. 1:27)

Tu pagāji garām šīs dzīves atstumtajiem. Tevi Svētā Gara balss uzrunāja: „Rūpējies!” Bet tu: „Nē, Kristu!”

Vai tu zini, kur tavi bērni atrodas pēc skolas? Ir pirmais septembris. Varbūt tavi bērni klīst pa Rīgas ielām? Tu domā, ka tev nebūs jādod atbildība Dieva priekšā? Vai tu cīnies ar Dievu? Mācītājs sludina, Dievs runā caur viņu un arī Bībele saka, ka mūsu pienākums ir rūpēties par saviem bērniem un sargāt viņus no pasaules, lai viņi aug dievbijībā. Pat bērnu tiesību likumā ir rakstīts, ka bērnam ir tiesības būt aizsargātam no narkotikām, no alkohola un no pornogrāfijas. Ja tu palaid savu bērnu bez pieskatīšanas uz ielas, vai viņš ir pasargāts? „Nē, nē, nē… Mman nav laika viņu auklēt, pieskatīt.” Tu, aizrīsies ar to, ko tu dari šodien! Aizrīsies un tavi vēmekļi būs asiņaini. Mācītājs runā, Bībele saka, bet tu vēl domā, ka paspēsi visu izlabot.

Bet Tā Kunga diena nāk tāpat kā zaglis naktī. Tev liekas maziņš sīkums, maziņa pamācība. Tu runāji pa telefonu ar mācītāju vai savu vadītāju un viņš tev paskaidroja lietas, ko par to saka Bībele. Bet tev šķiet, ka tas ir sīkums, gan jau.

Draugs, tas tavs sīkums var izvērsties pamatīgā traģēdijā. Es nerunāju tikai uz cilvēkiem, kas ir tālu no Dieva. Es runāju uz draudzi un, pirmkārt, uz savu grupu, uz līderiem.

Bērni atļaujas sist vecākus. Nolādēti ir bērni, kas paceļ roku pret vecākiem. Nolādēti tie vecāki, kas izlaiž savus bērnus un viņu ģimene ir nolādēta. Jūs pļausiet, ko jūs sējat. Es tev gribu pienest vēsti, ka Bībele ir reāls, dzīvs Dieva vārds. Manā grupiņā ir noteikums, ka mēs to laiku, ko pavadām ar Dievu lūgšanā un lasot Bībeli, atzīmējam grafikā. Es kā mācītājs varu paskatīties, piemēram, Indriņa ir tik un tik daudz lūgusi. Es atceros divus cilvēkus, kas bija manā grupiņā. Viņi ievilka krustiņus tajā grafikā, bet patiesībā nebija lūguši Dievu. Viņi abi pēc neilga laika sacēlās un aizgāja no draudzes. Viņi meloja. Viņi abi man atzinās šajā grēkā un acīm redzot pēc tam to turpināja.

Maziņš sīkumiņš. „Nu, pievilkšu klāt, lai par mani domā – re, kāds es esmu!” Bet Dievs redz tevi! Cik ilgi tu vari dzīvot melos? Nevajag man jūsu izrādīšanos! Jūs staigājat Dieva priekšā. Mans uzdevums nav tevi piesaistīt man, vai draudzei, bet Dievam. Mans uzdevums ir iepazīstināt tevi ar dzīvo Dievu, ka tu dzīvo mūžīgi.

Mācītājs saka un sludina: „Nebrauc prom uz ārzemēm, jo Dievs palīdzēs un parūpēsies par tevi, svētīs tevi šeit pat.” Man bija kāds cilvēks. Kalpoja, vadīja vairākas grupas. Garīgs kā traks. Krīt zemē, sauc „Allelūja”, viss notiek. Un vienā brīdī viņam piezvana no ārzemēm. Viņš atstāja visas savas grupas, atstāja visu un devās uz ārzemēm, jo tur bērniem pabalstu piešķīra.

Lai brauc uz ārzemēm tie, kas ir bez Dieva, bet tu neatstāj Dievu! Tu būsi viens pats svešā zemē, kur ir sveša valoda, bez draudzes. Labākā gadījumā tur kāds atrod draudzi. Laimes meklētāji ārzemēs ir tie cilvēki. Cūka arī Āfrikā ir cūka. Ja tu nevari šeit, tu nevarēsi arī tur. Man nevajag bezdarbnieka pabalstus, draugs, es pats gribu nopelnīt! Visi tie pabalsti ir no sātana. Tie izlaiž cilvēkus. Mācieties strādāt!

Nesen runāju ar kādu cilvēku. Viņš atvēra savu biznesu un trīsdesmit darbvietas ir brīvas. Bet viņš nevar dabūt darbiniekus. Latvieši ir izlaidušies, kā lopi. Negrib strādāt. Viņi grib pabalstus saņemt. Bet manā Bībelē ir rakstīts: „Kas nestrādā, tam nebūs ēst.”

Jaunieši nepilda savus pienākumus mājās. Ja tu liec viņiem saklāt aiz sevis gultu vai izmazgāt zeķes, viņi saka: „Es zvanīšu uz Bērnu tiesību aizsardzības inspekciju!” Nu, tad zvani arī! Patiesībā bērnu tiesību likumi ir ļoti elastīgi. Tur nav tikai tiesības, bet tur ir arī pienākumi.

„(..) Jo, ko cilvēks sēj, to viņš arī pļaus.” (Gal. 6:7)

Tu, nevari aizmigt naktī, jo tu neesi strādājis. Tu esi bezdarbnieks. Tev ir bezdarbnieka statuss, miegs nenāk, tu grozies. Pēc brīža tu ej Dieva priekšā. Jēzus tev prasīs: „Es tev teicu darbu meklēt un iet strādāt.” Atbilde: „Bet es nevarēju darbu atrast.” Visi tie, kas apgalvo, ka viņš gadu meklē darbu un nevar atrast, ir slaisti!

Vai tu šonedēļ kādam liecināji par Kristu? Tu nonāksi debesīs un teiksi: „Veselu nedēļu es nevienam neesmu stāstījis par Kristu.’’ Ko tu darīji? Kam tu dzīvoji? Vai nav jauki, ka tu esi liecinājis cilvēkiem, ka tu esi lūdzis, ka tu esi palīdzējis cilvēkiem un ka viņiem ir izmaiņas. Ja tu vakar pēc darba, pēc kalpošanas vēl esi apmeklējis kādu cilvēku mājās. Un tad tu apgulies, aizmiedz un vairs nepamosties!

Jo Tā Kunga diena nāk tāpat kā zaglis naktī. Cik labi, ka tu esi aizgājis gulēt ar apziņu, ka esmu šodien izdarījis visu, ko Kristus no manis vēlas. Es esmu kalpojis cilvēkiem. Laulātais partneris brēc uz tevi, bet tu neatbildēji. Tu ieslēdzies otrā istabā un lūdzi Dievu. „Jā, – Kristu, es neatcirtu pretīm”. Tu aizmiedz un nepamosties.

Mēs gribam pamosties no rīta. Jā, bet tā četrgadīgā meitiņa ar gribēja pamosties no rīta. Tu aizgāji gulēt ar nepiedošanu. Tu aizgāji gulēt, aprunājot draudzi, aprunājot mācītājus un kalpotājus – Dieva kalpus. Taču Tā Kunga diena nāk tāpat kā zaglis naktī. Tavi kaimiņi, tavi draugi tā arī neuzzināja glābšanas ceļu. Tu stāvi Dieva priekšā. Tu domāji, ka tu paspēsi, bet tu to neizdarīji. Labāk būtu, ka mēs stāvētu Dieva priekšā un teiktu: „Jā, Kristum!”

Es gribētu doties debesīs no kanceles. Tas ir mans aicinājums. Mans Dieva uzdevums. Tu esi pavadījis kārtīgu laiku savā lūgšanu kambarī. Tu esi lasījis Bībeli un Dievs tevi ir uzrunājis. Tu esi pavadīji kvalitatīvu laiku kopā ar savu Tēvu. Tu esi to darījis regulāri. Tu mirsti un vai nav jauki, ka tev ir drošības sajūta? Ja tavas attiecības ar Dievu ir kārtībā, tev ir jābūt drošības sajūtai. Ja tavas attiecības ar Dievu nav kārtībā, tev vajadzētu būt bailēm no nāves.

Man nav no kā bīties, jo Dievs man ir devis spēka, mīlestības un savaldības Garu. Man nav no kā bīties. Man nav jābīstas no nāves. Pāvils saka:

„Kur, nāve, tava uzvara? Kur, elle, tavs dzelonis?” (1. Kor. 15:55)

Kur? Nāve ir aprīta uzvarā! Jeb, varbūt turpināsim skatīties filmas? Lasīt pasaulīgās grāmatas un baroties? Un tad atnāk nāves bailes. Kas būs ar tevi, ja šodien nomirstam? Ja šodien Dievs atprasa tavu dvēseli? Es pasūtīja 37 Dāga Hevarda – Milla grāmatas no Ukrainas. Man atsūtīja svītru kodu, ar ko internetā es varu sekot līdzi pakai, kur tās sūtītās grāmatas šobrīd atrodas. Es gaidu šīs grāmatas. Es negaidu kārtējo seriālu, es negaidu kārtējo randiņu ar nepareizu cilvēku. Es gaidu paku ar kristīgām grāmatām. Man ir mērķis manai dzīvei. Iepazīt Dievu un iepazīstināt ar Kristu cilvēkus.

Ja tu esi teicis: „Jā, Jēzum”, tu vari mierīgi aiziet mājās un vakarā mierīgi iet gulēt. Bet, ja tu esi teicis: „Nē, Jēzum”, tad viss ir pretēji. Nemiers, kritika, nervozitāte un šaubas. Es zinu, daži no jums domā, ka tas nav tik nopietni. Es tev saku – tu jau vari runāt, bet kad tu nomirsi, tad tu redzēsi!

Es gribu, lai aiz manis paliek dievbijīgi izaudzināti bērni, kas manto kalpošanu draudzē „Kristus Pasaulei”. Es gribu, lai aiz manis paliek divpadsmit vīrieši un divpadsmit sievietes – mācekļi, kas turpina šo Dieva Valstības darbu. Es vēlos izdarīt visu no savas puses. Es vēlos dzīvot katru dienu ar apziņu, ka šodien esmu kvalitatīvi pavadījis laiku ar Dievu.

Es mīlu Dievu! Viņš mani izglāba! Viņa asinīs esmu glābts! Ar Viņa brūcēm es esmu dziedināts! Esmu pateicīgs Viņam! Man ir attiecības ar Viņu!

“Ja nu jūs ar Kristu esat augšāmcēlušies, tad tiecieties pēc tā, kas augšā, kur ir Kristus, kas paaugstināts pie Dieva labās rokas. Savas domas vērsiet uz augšu, ne uz zemes lietām.” (Kol. 3:1,2)

Dzīvo tā, ka tu ikdienas savas domas vērs uz Debesu lietām. Domā par sevi, par citiem un par situācijām tā, kā saka Kristus, kā māca Bībele. Dzīvo tā, kā māca Bībele.

Jo Tā Kunga diena nāk tāpat kā zaglis naktī. Ja es esmu ar Kristu augšāmcēlies, ja es esmu izglābts, tad es domāju tā, kā Viņš. Tad es saku: „Jā, Kungs!” Dievs neprasa no tevis to, ko tu nevari izdarīt. Viņš redz tavu sirdi. Ja tu šodien vēl grēko, bet tu saki: „Jā, Kungs”, un dari visu no savas puses, ja tu cīnies, bet tev nesanāk, Dievs redz, Viņš mīl tevi! Bet, ja tu grēko un tev konkrēti skaidri norāda lietas, kas tavā dzīvē tev ir jāizmaina, un ja tu vari izmainīt bet nedari to un atliec, tad tas nozīmē: „Nē, Jēzum!”

Pieņem šodien lēmumu, vērst savas domas uz augšu un sacīt – JĀ!

Es aizvakar nevarēju iemigt. Risināju kādu problēmu draudzē, kur cilvēki nevar sadzīvot. Abi vienlīdz vainīgi Dieva priekšā. Abiem simts reizes esmu teicis – jādara tā un jādara šitā. Tagad ir traģēdija! Es nevarēju gulēt, es biju sašutis – kā tā var!? Tā Kunga diena nāk! Mums visapkārt pazudušie!

Vai mums ir laiks savā starpā nīst, nepiedot, graut vienam otru, aprunāt un sist? Es pārdzīvoju! (Raud)

Man jau nav vienalga, kas ar jums notiek. Kāpēc jūs neizlīgstiet? Kāpēc jūs tā turpināt? Kāpēc jūs nicināt savus vadītājus? Viņi saka, viņi runā uz jums. Dievs ir mīlestība!

“Jo tik ļoti Dievs pasauli mīlējis, ka Viņš devis Savu vienpiedzimušo Dēlu, lai neviens, kas Viņam tic, nepazustu, bet dabūtu mūžīgo dzīvību.” (Jāņa 3:16)

Viņš samaksāja pilnu cenu, Viņš atdeva Savu dzīvību, Viņš izcieta pazemojumu un mokas. Es vēlos, lai jums katram būtu personīgais lūgšanu kambaris, un lai tas būtu efektīvs. Ka jūs katrs satiekaties ar Debesu Tēvu. Bet tas nav iespējams, ja jūs sakiet: „Nē”!

Es lūdzu Tevi, Debesu Tēvs, pēc Tavas žēlastības, pēc Tavas svētības. Es lūdzu pēc Tava pieskāriena. Palīdzi katram apzināties, ka katra diena viņa dzīvē var būt pēdējā. Palīdzi pieņemt Tavu mīlestību! Aizskar cietās sirdis! Izmani mūs Dievs, ka mēs no šīs dienas sakām Tev – JĀ!

Jēzus mīl tevi!

Svētrunas iztirzājumu sagatavoja Andris Meiers