Kā būt laimīgam?

Svētrunu mācītājs Mārcis Jencītis uzsāk ar jautājumu: „Kā būt laimīgam?”

Ir tikai viena vieta, kurā tu vari būt laimīgs. Tā ir Dieva klātbūtne. Vai tu esi domājis par to, kas ir laime? Reizēm tavā dzīvē ienāk nepatīkama sajūta un tu domā, ka esi nelaimīgs, kaut gan tavi grēki ir piedoti, tu pazīsti Dievu un kalpo Viņam. Pamatā tu domā, ka esi laimīgs, bet ir brīži, kad tu jūties nelaimīgs. Es runāju par sajūtu. Kā būt laimīgam?

“Es teicu sevi laimīgu Dieva lietās Jēzū Kristū”, Romiešiem 15:17)

Pāvils par sevi saka: „Es esmu laimīgs”. Viņš savu laimi ir sasaistījis ar kalpošanu Dievam. Pāvils, toreiz Sauls, satikās ar Dievu uz Damaskas ceļa. Viņš vajāja draudzi un bija farizejs. Viņš bija ļauns cilvēks. Taču viņš satika dzīvo Dievu un atrada savu laimi Jēzū Kristū.

Ko es vēlos tev pateikt? Es vēlos tev darīt zināmu, ko Dieva vārds saka par to, ko nozīmē būt laimīgam. Lai tu pats varētu saprast vai tu esi, vai neesi laimīgs. Draugs, vienīgais laimes avots ir Jēzus Kristus. Vienīgais avots caur ko tu vari būt laimīgs, ir Dievs.

Taču tev jāiemācās būt laimīgam arī tad, kad tu jūties nelaimīgs un tāda nostāja tev palīdzēs. Mēdz būt tādi brīži, kad tu emocionāli jūties slikti, taču tas nenozīmē, ka tu neesi laimīgs. Pāvils teica: „Es teicu sevi laimīgu Dieva lietās”. Kad Pāvils piedzima no augšas un atzina Jēzu par savu Kungu, Dievs uz viņu runāja caur kādu pravieti un teica: „Es viņam rādīšu, cik daudz viņam būs ciest Manis dēļ”. Par kādu laimi Pāvils runā? Iedomājies tev piedzimst bērniņš, un tūlīt kāds pravietis saka: „Mammu, tavam bērniņam visu mūžu būs daudz jācieš.” Tieši to Pāvilam pateica Dievs. Dievs teica: „Es rādīšu cik daudz viņam būs jācieš Manis dēļ”. Tā arī notika un , kalpojot Dievam, Pāvils tika sists un vajāts. Viņš bija badā, plikumā un aukstumā. Cilvēki viņu nodeva un galu galā viņam tika izpildīts nāves sods. Taču, par spīti visām grūtībām, viņš teica: „Es teicu sevi laimīgu, Dieva lietās”. Vai Pāvils varēja justies lieliski, kad viņu sita? Vai kad viņu nodeva? Vai Pāvils varēja tajā brīdī justies laimīgs? Nē, bet Pāvils apzinājās savu laimes avotu un to, kas viņš ir. Tātad ir atšķirība starp sajutām un pašu laimi. Taisns cilvēks, jaunpiedzimis cilvēks apzinās, ka ir laimīgs. Ja tu esi jaunpiedzimis, tu esi laimīgs. Ja tu pazīsti Dievu, tu esi laimīgs, arī brīžos, kad tu nejūties laimīgs. Dievs grib tevi darīt laimīgu.

„(..) Dievs Israēlu mīl, gribēdams to uzturēt mūžīgi laimīgu,(..)” (2.Laiku 9:8)

Dievs tevi mīl un vēlas mūžīgi uzturēt laimīgu. Dievs nerunā tikai par šo īso brīdi uz Zemes, Viņš grib tevi uzturēt mūžīgi laimīgu. Lai arī pēc savas nāves, tu varētu būt Debesīs un būt laimīgs. Atklāsmes grāmatā ir teikts, ka tur vairs nav ne bēdu, ne asaru. Viņš nožāvēs visas asaras no tavām acīm.

Kā būt laimīgam? Pirms vairākiem gadiem notika vēsturisks hokeja mačs: Latvija pret Krieviju. Krievijas izlase sastāv no NHL zvaigznēm. Tie ir vieni no labākajiem spēlētājiem pasaulē. Taču šajā mačā Latvijas izlase uzvarēja Krievijas izlasi ar rezultātu 3:2. Pēterburgas avīzes rakstīja, ka „tādas šausmas nav piedzīvotas kopš 1917.gada!” (smejas) Artis Ābols, viens no Latvijas komandas vadītājiem, teica: „Tajā brīdī mēs visi bijām laimīgi”. Treneris Haralds Vasiļjevs teica: „Mēs spēli izgājām tā noskaņojušies, kā vēl nekad dzīvē.” Leģendārais Latvijas vārtsargs Artūrs Irbe, pēc mača intervijā teica: „Es esmu dzīvojis 33 gadus šai saulē. Un es visus 33 gadus esmu dzīvojis šai dienai un šai spēlei. Es būtu gatavs atdot pusi dzīves, dēļ viena šāda hokeja mača ”. Latvijas izlases spēlētāji bija laimīgi. Viņi bija eiforijā. Artūrs Irbe būtu gatavs atdot pusi dzīves dēļ viena šāda brīža, dēļ viena momenta.

Kad tu sasniedz vēlamus rezultātus vai iegūsti sen kārotu lietu, tevi pārņem labsajūtas jeb eiforijas moments. Taču šis viens eiforijas moments nav laime. Laime ir daudz pārāka par sajūtām, bet, kad tu esi laimīgs, tev tiek dotas arī sajūtas. Taču, ja tu nezini, kas ir laime, tu sāksi dzīties pēc šiem īsajiem eiforijas momentiem, kas sniedz tev labsajūtu.

Viena hokeja mača uzvara darīja Artūru laimīgu uz vienu brīdi. Draugs, man nevajag īslaicīgu laimes momentu, es gribu būt mūžīgi laimīgs. Un tas ir iespējams tikai, atrodoties Dieva gribā un esot pareizās attiecībās ar Debesu Tēvu. Ja tu ”dzer no netīriem ūdeņiem”, tad tas norāda, ka tu dzenies pēc īslaicīgiem laimes brīžiem. Ja tu ”dzer no skaidriem ūdeņiem” jeb paklausi Dieva Vārdam un esi tīrās attiecības ar Debesu Tēvu, tad Dievs piešķir tev mūžīgu laimi.

Kāds no draudzes cilvēkiem, arī Artūrs, bija aizbraucis ceļojumā uz Tatru kalniem kopā ar mazo dēliņu Miķeli. Telefonsarunā ar Artūru jautāju, kā jūtas dēls un Artūrs atbildēja, ka pirmā sajūsma dēliņam ir jau pāri un nu grib mājās. Jautājums – vai Miķelis, kad bija noguris no ceļa un nevarēja dabūt savu ierasto komfortu, jutās laimīgs? Vai kratoties mašīnā no kalniem, kad nevarēja dabūt ēdienu un tualeti tad, kad vēlas, bet tikai tad, kad tētis visu sagādāja, jutās laimīgs? Un otrs jautājums – Vai Miķelis bija nelaimīgs atrodoties blakus labam tētim, kurš rūpējas par viņu un gādāja, kaut arī konkrētajā mirklī nav labsajūta? Ļoti vienkāršs piemērs. Tas, ka tu nejūties laimīgs, nenozīmē, ka tu neesi laimīgs.

Ja vēlies būt laimīgs, esi Dieva gribā. Nekas tev nespēs dod tādu prieku, mieru un komfortu kā Debesu Tēvs. Nekad neatstāj savu lūgšanu laiku. Cilvēks, kuram nav regulāras attiecības ar Dievu, nevar būt laimīgs. Bībelē ir teikts, lai tu ej kambarī, aizslēdz aiz sevis durvis un pavadi laiku kopā ar savu Tēvu divvientulībā. Kad man atnāk tukšuma sajūta un emocionāli kļūst smagi es eju lūgt Dievu. Es saku: „Dievs, esmu izslāpis pēc Tevis un man ir vajadzīgs Tavs pieskāriens”. Dievs pieskaras un dara skaidru manu galvu. Bieži vien šīs nepatīkamās sajūtas atnāk pat bez redzama iemesla, bet, ja tu no sirds meklēsi Dievu, viņš pieskarsies tev un dziedinās. Nekad neatstāj savas lūgšanas.

Nelaimīgas sajūtas un domas var atnākt bez redzama iemesla, bet tās var atnākt arī konkrētu iemeslu dēļ. Tās tev var uzbrukt, ja tu esi ar saviem vārdiem vai darbiem izlecis ārpus Dieva gribas. Piemēram, ja tu bieži skaties filmas, vari būt pārliecināts, ka tev nebūs kārtīga lūgšanu laika. Ja tu vakarā noskaties divas filmas, no rīta lūgšanas tev nebūs. It kā ārēji tu visu darīsi. Tu piecelsies agrāk un lūgsi, bet šo laiku būs grūti nosaukt par lūgšanām. Ja tev nebūs kārtīga lūgšanu laika, tev radīsies tukšuma sajūta un tu gribēsi vēl vairāk skatīties filmas. Tu skatīsies vēl vairāk filmas un tev būs vēl lielāka tukšuma sajūta. Tad tu sāksi meklēt mierinājumu pie cilvēkiem un teiksi: „Šajā draudzē nav mīlestības. Mācītājs un vadītājs mani nesaprot. Šeit nav svaidījuma.” Taču tava tukšuma sakne būs meklējama tavā lūgšanu laikā. Tur, kur tu meklē svaidījumu, tu viņu arī atradīsi. Ja tu meklēsi laimi televizora ekrānā, tad tu viņu tur arī atradīsi. Un tajā brīdī, kad tu skatīsies filmu, tev būs īslaicīgs mierinājums. Taču tas būs tikai viens moments.Tu vari justies nelaimīgs arī tad, ja tev ir sabojātas un nepareizas attiecības ar cilvēkiem draudzē, mājas grupā vai ģimenē. Varbūt tu ļauj saviem radiniekiem sevi kontrolēt, vai arī esi nonācis finansiālā atkarībā no vecākiem un viņi sāk tev norādīt kā dzīvot. Viņi tev pasaka cik daudz Dievs jālūdz, kā bērni jāaudzina un kādās dienās jāapmeklē draudze un kāda ir īstā mācība. Ja tu esi nepareizās attiecībās ar Dievu un cilvēkiem, tu nejutīsies laimīgs.

Tāpat arī iemesls var būt neizgulēšanās. Ja tu laicīgi vakarā neej gulēt, no rīta tev nebūs lūgšanu laika. Tas nav iespējams. Varbūt tu domā, ka sadzersies kafiju un viss notiks. Kādu brīdi tu tā arī vari izturēt, bet ne ilgstoši.

Iedomājies tevi sāk pārņemt tukšuma sajūta. Vakardien tu skatījies televizoru līdz diviem nakti, savācies negatīvismu, un naktī tevi moka televizorā redzētie murgi. Tu no rīta pamosties un joprojām turpini domāt par filmas nobeigumu. Tev Dievs jālūdz, bet miegs nāk. Tavs prāts nav atpūties, un organisms ir noguris. Atrodoties tādā stāvoklī, tu nevari koncentrēties uz lūgšanām. Kāds ir sagaidāmais rezultāts? Tukšuma sajūta tevī ir kļuvusi stiprāka.

Ja tu vēlies būt laimīgs, tad izgulies un no rīta no sirds meklē Dievu. Tad Viņš tev pieskarsies un darīs tevi laimīgu arī emocionālā līmenī.

Iespējams, tu jūties nelaimīgs, jo pārmērīgi daudz strādā. Darbs aizņem gandrīz visu tavu laiku, un tev neatliek laika ne Dievam, ne sev. Kā tu vari justies laimīgs, ja šādi dzīvo?

Varbūt tu nestrādā pārmērīgi, bet tev ir mazkustīgs dzīvesveids. Iespējams, tu ikdienā strādā pie datora un brīvajā laikā neatlicini laiku fiziskai slodzei. Tavs ķermenis nejūtas labi, un tevi nomoka fizisks diskomforts. Iespējams, tu pieņemies svarā vai gluži otrādi notievē. Tavs ķermenis nejūtas labi, un tu esi pazaudējis labsajūtu. Tu sāc justies nelaimīgs. Varbūt tu neplāno savu laiku. Tu neplāno savu dienu, mēnesi, gadu un dzīvo haotiski. Nesaplānotais laiks un haotiskā ikdiena rada stresu.

Stress var būt tik spēcīgs, ka lūgšanas laikā tu nesēji domāt par Dievu. Tu domā par savas dzīves haosu un kā atrisināt visas radušās problēmas. Ja gribi būt laimīgs, sakārto savu laiku un dzīvi. Arī sava darba un citu pienākumu neizdarīšana līdz galam, rada problēmas un stresu. Es saucu šķietami sīkas un nenozīmīgas lietas, bet tās var būt iemesls, kas tev traucē tuvoties Dievam. Jo tikai lūgšanu laikā, esot tiešā saiknē ar Dievu, tu vari saņemt pieskārienu, kurš piepilda arī tavas emocijas.

Vai esi redzējis cilvēkus, kuri apgalvo, ka ir laimīgi? Taču ne vienmēr šie cilvēki tik tiešām ir laimīgi. Tāpat arī ne vienmēr tie, kuri domā, ka ir nelaimīgi, ir nelaimīgi.

„Tu saki: es esmu bagāts, un man ir pārpilnība, un man nevajag nenieka, bet tu nezini, ka tu esi nelaimīgs, nožēlojams, nabags, akls un kails.” (Atklāsmes 3:17)

Kāpēc šie cilvēki nav laimīgi? Tāpēc, ka viņiem nav attiecības ar Dievu.

„Tāpēc nebēdā, ja kāds kļūst bagāts, ja vairojas viņa nama spožums, jo mirdams viņš neko nespēj līdzi paņemt un viņa godība neiet viņam līdzi. Jebšu viņš arī savā dzīves laikā daudzinātu sevi par laimīgu un ļaudis slavētu viņa gara rosmi, ka tā viņam sagādājusi labas dienas, tomēr arī viņš noiet pie tēviem, kas gaismu vairs neredz nemūžam. Cilvēks, kas dzīvo godībā un tomēr bez dziļāka ieskata lietu būtībā, ir līdzīgs kustonim, kuru vienkārši nokauj.” (Psalms 49:17-21)

Tu redzi savā tuvumā cilvēku, kuram viss ir. Viņš ir pārticis un viņam ir stāvoklis sabiedrībā. Un tu domā, ka tas ir cilvēks, kuram tu vēlies līdzināties. Taču ne vienmēr viss ir tā kā izskatās. Cilvēks, kurš iedomājas, ka ir laimīgs, ignorējot Dieva likumus un pašu Dievu, ir līdzīgs kustonim, kuru nokauj. Šī laime ir ārišķīgi uzspēlēta, jo šie cilvēki savā sirdī nevar būt laimīgi. Viņi ir laimīgi tikai tad, kad ir sasnieguši savu kārtējo mērķi.

Tāpat tas notiek ar laulības pārkāpējiem. Parastais scenārijs ir – Viņi viens otru mīlēja un apprecējās. Dzīvē viss rādījās rozā krāsā. Viņi jūsmoja viens par otru un solīja mīlēt visu mūžu. Viņi zvēr uzticību līdz kapa malai un uz rokām nēsā viens otru. Viņi ir laimīgi. Iet laiks, un piedzimst bērni. Sākas ikdiena un kaut visā dzīves posmā pazūd emocionālā pieķeršanās. Vīrs domā: „Es šodien neko pret savu sievu nejūtu. Es viņu vairs nemīlu.” Vīram rodas slikta sajūta un viņš domā, ka varbūt nav apprecējis īsto cilvēku. Frāzes „es tevi mīlēšu līdz kapa malai” un „es tevi uz rokām nēsāšu” kaut kur izplēn. Ir sākusies reāla dzīve, kurā laulātajiem vienam otru jāmīl ne tikai ar emocijām, bet arī ar darbiem. Šeit sākas problēma laulātajiem. Vīrs domā:” Es vairs nejūtu mīlestību pret savu sievu. Kas notiek tālāk? Katrs cilvēks vēlas būt laimīgs un bieži vien viņš sāk meklēt laimi nepareizajā vietā. Iesākumā viņš, iespējams, sāk skatīties pornogrāfiju. Taču ar pornogrāfiska satura filmām nepietiek, jo ir vēlme būt laimīgam. Viņš vēlas būt mīlēts. Taču sieviete no pornogrāfijas jau viņu nemīl. Vīrietim vajag kaut ko vairāk, viņam vajag mīlestību. Pēc neilga laika viņš atstāj savu ģimeni, lai meklētu īslaicīgu laimes sajūtu pie citas sievietes. Tiek dibināta jauna ģimene. Atkal rodas iekāre un eiforija. Viņš domā, ka ir laimīgs, bet jau pēc pusgada atkal jūtas nelaimīgs. Cilvēki dzenās pēc laimes, ko paši neizprot. Viņiem nav mūžīgas mīlestības. Viņi dzenās pēc nepareizām lietām un meklē īslaicīgu komforta un laimes sajūtu.

Pat visi nekristīgi mūziķi dzied par mīlestību, izņemot Prāta Vētru un Jumpravu. (smejas) Un šie mūziķi precas un šķirās, jo meklē to, par ko paši dzied. Tāpat kā tie cilvēki, kuri klausās viņu mūziku.

Reizēm pēc labsajūtas, ko atnes rezultāts, dzenas arī mājas grupu vadītāji. Viņi lūdz Dievu par cilvēkiem un grib, lai grupa ari skaitliski augtu. Un beidzot, tas mirklis ir klāt. Grupu sāk apmeklēt jauns cilvēks. Tajā brīdī vadītājs domā: „Es esmu laimīgs”. Pēc trīs nedēļām šis cilvēks sāpina vadītāju un aiziet prom no grupas. Vadītājs jūtas slikti un domā: „Es neesmu nelaimīgs”. Rezultāts ir, esmu laimīgs. Rezultāts nav, esmu nelaimīgs.

Tas skar arī biznesu. Piemēram, tu uzsāki biznesu. Visas lietas sākotnēji iet „kā pa sviestu” un nauda nāk. Taču pēc kāda laika naudas plūsma apstājas un tu domā, ka esi nelaimīgs. Manā ģimenē laulātais šķībi uz mani saktās, esmu nelaimīgs. Skatās labvēlīgi, esmu laimīgs. Ja priekšnieks darbavietā mani uzslavē, esmu laimīgs. Ja priekšnieks darbavietā mani sarāj, esmu nelaimīgs.

Tā mēs dzenamies pēc uzslavām, komforta un pretējā dzimuma un tā bez sava gala meklējam īslaicīgo laimes sajūtu. Pirms es iepazinu Dievu, es nodarbojos ar narkomāniju. Kāpēc? Tāpēc, ka nebiju laimīgs. Kāds cilvēks man teica, ka tur, tajā špricītē, tajā šķidrumā ir laimes atslēdziņas. Kad es pirmo reizi pamēģināju, domāju:” Nu tiešām, laime”. Radās sajūta, ko gribās vēl un vēl. Kopš tās vienas reizes, es sāku katru dienu meklēt šo sajūtu. Taču vēlāk tā man atnesa postu. Es burtiski izkāmēju. Man rādījās dažādi murgi un mocīja paranoja. Es pārstāju iet pa ielu un spēcīgo baiļu dēļ gāju pa sētmalēm. Es meklēju laimi un dzinos pēc kārtējās devas un kārtējā brīža, kad jutīšos kaut cik normāli. Pēc kāda brīža eiforija pārvērtās murgā. Es vairs neguvu baudu no narkotiku lietošanas. Taču deva man bija vajadzīga, lai justos kaut cik normāli. Es kļuvu par narkotiku vergu. Alkoholisms un cigarete no rīta ir tā pati verdzība.

Ja tu dzer kafiju eiforijas dēļ un bez kafijas dzīvot nevari, tas ir no tās pašas sērijas. Kā būt laimīgam? Kafija nedara laimīgu. Nu, kafiju vēl varat dzert, (smejas), bet heroīnu gan nevajag.

„Tā (gudrība) ir dzīvības koks visiem, kas pie tās tveras, un svētlaimīgi ir tie, kas to sevī glabā.” (Sālamana pamācības 3:18)

Dieva Vārds saka, ka laimīgs ir tas, kurš glabā sevī gudrību. Salamana pamācībās ir arī rakstīts, ka vislielākā gudrība ir bijība Tā Kunga priekšā. Nevis pasaulīgas zināšanas kādā sfērā vai zinātnē, nevis teoloģija, bet gan bijība tā Kunga priekšā, ir īstenā gudrība. Tātad es esmu laimīgs, ja bīstos Dievu, man ir personīgas attiecības ar Viņu un es daru Viņa gribu.

„Svētlaimīgs un svēts ir tas, kam daļa pie pirmās augšāmcelšanās. Pār tādiem otrai nāvei nav varas; (..)” (Atklāsmes grāmatā 20:26)

Citiem vārdiem sakot, laimīgs ir tas, kam ir daļa pie Kristus. Cilvēks ir laimīgs, ja ir atzinis savus grēkus un saņēmis grēku piedošanu. Laimīgs ir tas, kurš dzīvo no attiecībām ar Dievu.

„Bet ne vien par to: mēs teicam sevi laimīgus arī savās ciešanās (..)”(Romiešiem 5:3)

Mēs esam laimīgi ne tikai tad, kad mēs esam kaut ko sasnieguši vai ieguvuši, kas rada mums labsajūtu. Mēs esam laimīgi un mācamies būt laimīgi ik brīdi arī tad, kad esam ciešanās.

„Bet tas vēl nav viss: mēs pat varam sevi laimīgus teikt Dievā caur mūsu Kungu Jēzu Kristu, kurā tagad esam ieguvuši salīdzināšanu. ”(Romiešiem 5:11)

Tikai caur Jēzu es varu teikt sevi laimīgu. Mana laimes atslēga ir Jēzus Kristus. Un šīs nepatīkamās, nelaimīgās sajūtas, izmanto savā labā. Tās dzen uz pārmaiņām un spiež tevi rīkoties. Tās spiež tevi meklēt Dievu. Tavs kambaris ir palicis nekvalitatīvs? Pārāk daudz esi sācis skatīties televizoru? Jūties nelaimīgs? Tas spiež tevi meklēt Dievu un darīt daudzas lietas, lai pilnveidotos.

1. Samuēla grāmatā 1. nodaļā ir stāstīts par Annu, kura dzemdēja Samuēlu. Viņa bija nelaimīga, jo nespēja dzemdēt. Raidītās lūgšanas bija tik izmisīgas, ka priesteris domāja, ka viņa ir piedzērusies. Taču Anna teica priesterim: „Ak nē, mans kungs. Es neesmu reibinošus dzērienus dzērusi, bet savu dvēseli izkratījusi Tā Kunga priekšā. Es esmu nelaimīga sieva.” Šobrīd nav nekādas problēmas, ja tev nav bērnu, bet toreiz tā bija milzīga problēma. Tagad tev vecumdienās tiek nodrošināta pensija, taču agrāk visa apgādība notika caur ģimeni. Pat tad, ja meitas piedzima, tā bija liela problēma, jo vajadzēja dēlu. Bija nepieciešams mantinieks, kurš visu manto un pārvalda. Kurš pārvaldītu īpašumus un gādātu par vecākiem. Annai nespēja radīt bērnus un tā bija viņas problēma. Šī iemesla dēļ viņa jutās nelaimīga. Un šī nelaimīgā sajūta dzina viņu meklēt Dievu. Viņa meklēja Dievu un vēlāk dzemdēja Samuēlu. Draugi, Bībelē ir 1. Samuēla grāmata un 2. Samuēla grāmata, Anna dzemdēja Dieva vīru. Tātad viss labais dzimst ciešanās.

Slavē Dievu par ciešanām, jo vislabākais, visi grandiozākie rezultāti un tavu sapņu piepildījumi dzimt ciešanās. Ja tu ciet, tev viss vēl ir priekšā. Tas nenozīmē, ka tagad tev visu laiku ir jācieš, bet es saku, ka bez grūtībām nav panākumu. Grūtības ietver sevī arī ciešanas, arī emocionāla nospiestība rada ciešanas. Taču tā var atnest tev labumu. Nospiestība un neapmierinātība dzen tevi uz darbību, un šī darbība atnes rezultātus. Vai tu vēlētos iegūt visas svētības, kuras bija Dāvidam? Vai tu gribētu gāzt Goliātus? Vai vēlies uzvarēt nabadzību un slimības? Izlasīsim, ko Dāvids saka par sevi:

„Jo es esmu nelaimīgs un nabags, mana sirds manī ir ievainota. Es iznīkstu un zūdu kā novakara ēna, kas stiepjas garumā, un esmu līdzīgs sisenim, ko vētra dzenā. Mani ceļi ļodzās no gavēšanas, un mana miesa ir izdilusi, un treknuma vairs nav. Es esmu kļuvis ļaudīm par apsmieklu: kad viņi mani redz, viņi, mani nievādami, krata galvu. (..) Bet es skaļi pateikšos Tam Kungam no visas sirds ar savu muti un slavēšu Viņu lielā pulkā,” (Psalms 109:22-30)

Vai tu esi izdilis, kā Dāvids? Vai tevi ieraugot, cilvēki krata galvu? Vai vairs nespēj nostāvēt kājās no gavēšanas? Vai tevi vajā visa Latvijas policija? Dāvidu vajāja visa Israēla armija. Vai Dāvids bija nelaimīgs? „Bet es skaļi slavēšu To Kungu”, saka Dāvids. Dāvids saņēma daudz svētības, bet viņš arī daudz cieta. Mēs vēl šodien baudām daļu no Dāvida svētības. Ciešanas un neapmierinātība spieda Dāvidu uz darbību. Dāvids meklēja Dievu un  Dievs visas ciešanas pārvērta svētībās. Ja tu meklēsi Dievu, Dievs tavu lāstu pārvērtīs par tavu svētību.

Vai tu esi lasījis Ījaba grāmatu? Ījabs cieta bez iemesla un pirms viņš piedzīvoja ciešanas, viņam bija viss, ko cilvēks var vēlēties. Viņš bija bagātākais cilvēks Zemes virsū, viņam bija ģimene un viņš bija dievbijīgs. Taču pēkšņi ģimene aizgāja bojā, Bagātība tika pazaudēta.  Pats Ījabs saslima ar briesmīgu slimību.

„Bet mani brāļi ir tīšām no manis tālu, mani paziņas man ir sveši kļuvuši. Mani radi uzturas kaut kur tālumā, un mani uzticamie draugi mani aizmirsuši. Kas mīt manā paša namā, kā arī manas kalpones, mani skaita pie svešiem ļaudīm: svešinieks es esmu kļuvis viņu acīs. Ja kalpam es dodu pavēli, tad tas neatbild, tas man ar savu muti mīļi jālūdzas. Mana dvaša riebj pat manai sievai, es jau nelabi ožu pie manas cilts piederīgiem vīriem, pat maniem brāļiem. Pat draiskulīgi zēni mani muļķo: kad es ar pūlēm mēģinu piecelties, viņi zobojas par mani. Visiem maniem uzticamiem draugiem es derdzos, un tie, ko es mīlēju, ir man pagriezuši muguru un ir man naidīgi. Mani kauli līp pie manas ādas un pie manas miesas, un no maniem zobiem atlikusi vienīgi āda. Taču es zinu, ka mans pestītājs ir dzīvs, un pēcgalā Viņš celsies pār pīšļiem, un pēc tam, ja arī mana āda būs saplosīta gabalos un es būšu bez miesas palicis, es tomēr skatīšu Dievu.”  (Ījaba 19:13-20;25-26)

Ījabs bija cienījams cilvēks, bet no viņa visi novērsās. Nav svarīgi kādam posmam tu šobrīd ej cauri, tavs Glābējs ir dzīvs! Ījabs neatteicās no Dieva ciešanu dēļ. Tieši tādēļ Dievs daudzkārtīgi atjaunoja viņa veselību, ģimeni un bagātību. Draugi, ciešanās ir paslēpta reizināšanas zīme. Ejot caur grūtiem brīžiem un ciešanām mēs pieaugam. Mēs meklējam risinājumu, strādājam un augam.

Kā jutās Jēzus Ģetzemanes dārzā, pirms krustā sišanas? Par Viņu ir rakstīts:

„Tad Jēzus aiziet ar Saviem mācekļiem uz kādu vietu ar nosaukumu Ģetzemane un saka mācekļiem: “Nosēdieties šeit, Es paiešu tālāk un pielūgšu Dievu.” Un Viņš ņēma Sev līdzi Pēteri un abus Cebedeja dēlus un sāka skumt un baiļoties. Tad Viņš saka tiem: “Mana dvēsele ir noskumusi līdz nāvei: palieciet šeit un esiet ar Mani nomodā.” (Mateja 26:36-38)

Jēzus saka par sevi, ka Viņa dvēsele ir līdz nāvei noskumusi. Viņš bija izmisuma pārņemts un tik ļoti lūdza Dievu, ka viņa sviedri kopā ar asinīm sūcās caur ādu un pilēja uz zemes. Taču tieši nomirstot pie krusta un augšāmceļoties, Viņš svin uzvaru pār visiem tumsas spēkiem. Caur ciešanām, mēs svinam uzvaru.

„(..) taisnie teiks sevi laimīgu esam.” (Psalms 64:11)

Ja es esmu taisns, tad esmu laimīgs. Pāvils atradās apcietinājumā, un nokļuva ķēniņa Agripas priekšā, lai attaisnotos. Lūk, ko viņš saka:

„Ķēniņ Agripa, es sevi turu par laimīgu, ka varu šodien tavā priekšā aizstāvēties pret visu, par ko jūdi mani apsūdz,” (Apustuļu darbi 26:2)

Pāvils ir apcietinājumā. Viņam draud sods, līdz pat nāves soda izpildīšanai. Taču viņam ir izdevība liecināt un viņš saka: ”Es sevi turu par laimīgu”. Ķēniņš nolūkojoties uz Pāvilu saka:

„(..)Tu gandrīz mani pārliecini kļūt par kristieti. Pāvils atbildēja: “Lai Dievs dod, ka agri vai vēlu ne vien tu, bet arī visi, kas mani šodien dzird, kļūtu tādi, kāds es esmu, tikai bez šīm važām.” ” (Apustuļu darbi 26:28-29)

Kā kļūt laimīgam? Ja tu staigā Dieva gribā, tu esi laimīgs. Un tajos brīžos, kad tu nejūties laimīgs, pārmeklē sevi. Pārbaudi vai ej pareizā kursā un izlabo, kas labojams. Ja šī sajūta nepāriet, ej savā kambarī un meklē Dieva vaigu un tuvumu. Man vienmēr tas strādā. Es esmu laimīgs. Lūdzot Dievu es saku: „Man ir vajadzīgs Tavs pieskāriens, es meklēju Tavu vaigu”. Dievs pieskaras, bet tas nenotiek piecās minūtēs. Brīžiem es lūdzu pusstundu, brīžiem stundu, un kādā brīdī es fiziski jūtu, ka atnāk laimīgas emocijas. Es slavēju no rīta Dievu un Dievs man pieskārās. Es atnācu uz dievkalpojumu un Dievs man pieskārās. Dievs ir labs, un Viņš dziedina manu dvēseli. Caur ciešanām Viņš liek meklēt risinājumus un šie risinājumi ir labāki, nekā bija iepriekšējie. Kā būt laimīgam? Ej Dieva gribā. Neliec uzsvaru uz mērķiem un panākumiem, bet uz ikdienas darbu. Plāno savu dzīvi, laiku un kalpošanu Dievam. Atrodi laimi darbā, ko tu dari, jo rezultāts ne vienmēr atnāk bieži. Iemācies atrast laimi visā tajā procesā, ko tu dari, ko ir apstiprinājis Dievs. Atrodi prieku gan draudzē, gan lūgšanu kambarī, gan laicīgajā darbā. Tas tev palīdzēs būt laimīgam un nepagurt, ja nebūs kārotā rezultāta. Un kad būsi sasniedzis kādu mērķi, tas palīdzēs tev sasniegt jaunus mērķus. Atrodi savu laimi Dievā!

Svētrunas iztirzājumu rakstīja Marija Graudiņa