12. maija dievkalpojumā draudzē „Kristus Pasaulei” viesojās divi ciemiņi.
Viens no tiem bija Valdo no Igaunijas, kura kalpošana ir saistīta ar Somiju un drāmu „Debesu vārti un elles liesmas”, kura mūsu draudzē uzvesta vairākas reizes. Nesen viņš zvanīja mūsu mācītājam Mārcim Jencītim un teica, ka viņam priekš mums irt kaut kas īpašs, kas mums esot jāredz un jādzird. Tas ir evaņģēlists Tomass no Indijas. Kad mūsu mācītājs prasīja Tomasam, no kādas draudzes viņš ir un cik cilvēku ir draudzē, viņš dzirdēja ciparu „četri”. Mācītājs domāja: „Četrsimts, četri tūkstoši”. Nē, tā ir Indija – četrsimts tūkstoši. Tomass ir no šādas, pēc Latvijas mērauklas milzīgas, draudzes. Šajā sestdienā Tomass sīkāk mums kalpoja ar Vārdu.
Dievs ir labs! Viņš ir vienmēr labs. Šis ir Dieva nolikts laiks, ka es esmu šeit. Es ticu, ka Dievs nesūta cilvēku kļūdas dēļ. Viņš vienmēr sūta Savu cilvēku ar mērķi. Es ticu, ka Dievam ir īpašs mērķis, kāpēc Viņš mani ir atsūtījis šodien. Es ticu, ka Dievam ir īpašs plāns un mērķis ikvienam no jums, kas esat šeit. Es pateicos Dievam par šo lielo privilēģiju un godu būt šeit. Es pateicos mācītājam, ka viņš atļauj man sludināt evaņģēliju. Viņš man sacīja: „Vai es varot kaut ko pastāstīt par Indiju, un par sevi, sludināt Vārdu un arī lūgt par cilvēkiem?”. Es tiešām ticu, ka tas ir Dieva mērķis un plāns, tāpēc, ka jūsu mācītājs man teica: „Šī ir draudze, kas izsūta cilvēkus evaņģelizēt. Tas ir šis draudzes moto”.
Tad man māsa Kristū prasīja: „ Ko tad es gatavojos sludināt?” Es pēkšņi atcerējos vienu Rakstu vietu un sacīju: „Es sludināšu no Marka 14:3-9”. Vēlāk es uzzināju, ka vēl vien māsa šodien runās par ziedojumiem un sludinās tieši par šo pašu Rakstu vietu. Es to uztveru kā apstiprinājumu.
Mans vārds ir Tomass. Es esmu no Indijas. Protams, ka jūs esat dzirdējuši par Indiju. Tā ir zeme ar 1,17 miljardiem iedzīvotāju, kas ir 17% no visas pasaules iedzīvotāju skaita. Lielāka valsts pēc iedzīvotāju skaita ir tikai Ķīna. Priekšstati par kristietības sākumu Indijā saistīti ar ziņām par to, ka 52. gadā pēc Kristus dzimšanas Mazarābijas krastā, tagadējā Keralas štatā, izkāpa viens no Jēzus Kristus mācekļiem, apustulis Toms. Tā ir tā vieta, kur es dzīvoju. Viņš evaņģelizēja Indijas iedzīvotājus. Sākot sludināt evaņģēliju starp vietējiem iedzīvotājiem, viņš piekrastē nodibināja septiņas draudzes. Tādēļ daudziem kristiešiem šajā apdzīvotā vietā un arī visā Indijā ir vārds Tomass. Ja tu brauc uz kādu baznīcu, jeb draudzi Indijā, tad tajā draudzē būs vismaz piecdesmit Tomasi. Es esmu viens no viņiem. Es ceru , ka es neesmu tas Toms, kurš šaubījās. Es ticu Dievam. Savā vēstī, kad es sludināšu, es mēģināšu padalīties arī ar savu liecību.
Tomasa svētruna “Atdod Jēzum dārgāko”.
Un, kad Viņš bija Betānijā, spitālīgā Sīmaņa namā, un sēdēja pie galda, tad kāda sieva nāca; tai bija akmens trauciņš ar ļoti dārgu un tīru nardes eļļu, un, trauciņu sasitusi, tā to lēja uz Viņa galvu. Un tur bija kādi, kas pie sevis apskaitās un sacīja: “Kā labad šī eļļas izšķērdēšana? Jo šo eļļu varēja pārdot dārgāk nekā par trīs simti denārijiem un izdalīt nabagiem.” Un tie izteica viņai pārmetumus. Bet Jēzus sacīja: “Lieciet viņu mierā! Ko jūs viņu mokāt? Tā labu darbu pie Manis ir darījusi. Jo nabagi ir arvienu pie jums, un, kad gribat, jūs tiem varat labu darīt; bet Es neesmu arvienu pie jums. Šī ir darījusi, ko spējusi: tā jau iepriekš Manu miesu ir svaidījusi bērēm. Patiesi Es jums saku: kur vien evaņģēliju sludinās pa visu pasauli, tur arī to teiks, ko šī darījusi, viņai par piemiņu. Marka 14:3-9
Tātad, kur vien evaņģēliju sludinās pa visu pasauli, tur arī viņai par piemiņu teiks, ko šī sieviete darījusi Jēzum. Šie ir ļoti īpaši atzinības vārdi no Kunga Jēzus. Es domāju – kādēļ Jēzus tik ļoti novērtēja šo sievieti? Ar ko viņa tā iepatikās Jēzum? Viņa atnesa alabastra trauciņu ar smaržām. Viņa saplēsa trauciņu un izlēja smaržas tieši Jēzum uz galvas. Un Viņš sacīja: „Vienalga, kur visur sludinās evaņģēliju, to ko viņa ir izdarījusi, vienmēr pieminēs”.
Vienmēr, kad mēs runājam par kalpošanu Dievam, par evaņģelizāciju, mēs domājam, ka tas ir mācītāja vai arī evaņģēlista pienākums, ka nu es noteikti neesmu aicināts šim mērķim. Es jau daru kādas citas lietas, vai nu es esmu mājsaimniece, vai esmu students, es neesmu aicināts kalpot tam Kungam. Dažreiz cilvēki man jautā: „Vai es esmu pilna laika kalpotājs, vai daļēji?” Es vienmēr brīnos par šādu jautājumu, jo mēs visi esam aicināti kalpot Dievam. Ja Jēzus tevi ir izglābis, tad tu esi aicināts kalpot Viņam. Dieva valstībā nav pilna vai nepilna laika kalpotāji. Bet jautājums ir – kā man to izdarīt? Par to es gribu pastāstīt šajā svētrunā.
Maza sieviete kļuva par mūžīgu leģendu. Maza kalpošanas epizode nokļuva mūžīgā piemiņā. Kā?
Pirmkārt, viņa atnesa ļoti dārgu smaržas trauciņu. Citiem vārdiem, viņa atnesa Tā Kunga priekšā pašu labāko, kas viņai bija. Kā mēs varam zināt, ka tas bija vislabākais? Tāpēc, ka Eva jau Vārdā par došanu pastāstīja, ka to atveda no Indijas! [smaida.] Paskaties uz produkta cenu – trīssimt denāriju. Tā ir cilvēka gada alga. Tā bija ļoti dārgas smaržas. Bet te nebija tikai tas. Viņas laikā Izraēlā jūdu sievietes turēja smaržas tikai vienam mērķim – lai varētu padarīt skaistu sevi un lai varētu dabūt vislabāko līgavaini. Precības būtu pats brīnišķīgākais notikums viņas dzīvē. Un šīs smaržas tika taupītas tikai šai īpašajai reizei. Bet tad, kad viņa gribēja kalpot savam Kungam, viņa domāja: „Kā es to varētu izdarīt?”. Iespējams, ka Svētais Gars viņai teica: „Kādēļ tev neizmantot šo smaržu”. Viņa varbūt atbildēja: „Es nevaru to darīt, jo es to turu kādam noteiktam mērķim”. Tomēr beidzot viņa paņēma savas smaržas, jo saprata, ka nav nekas lielāks un svarīgāks, kā kalpot Dievam. Slava mūsu Kungam!
Atnes savu vislabāko un atceries, ka Dievs ir devis vislabāko mums – Savu vienpiedzimušo Dēlu Jēzu. Ja Dievs atdeva Savu vislabāko, tad arī mums no savas puses ir jādod vislabākais Viņam. Un vislabākais, ko mēs varam dot Viņam, ir dot sevi pašu.
Ābrahams gribēja dot no sevis vislabāko Dievam. Tas bija viņa dēls Īzaks. Ābrahams gribēja labprātīgi upurēt savu dēlu, kas bija viņam pats dārgākais. Un dēļ tā Dievs viņam sacīja: „Ābraham, es tevi svētīdams svētīšu un es tevi darīšu par svētību daudzām tautām.’’ Slava Dievam!
Kādēļ Jēzus tā novērtēja šo sievieti? Tādēļ, ka viņa atnesa vislabāko, kas viņai bija.
Otrkārt, viņa to saplēsa. Bībele nesaka, ka viņa to atvēra. Bībelē teikts, ka viņa to saplēsa. Kādēļ viņa to sasita? Tādēļ, ka trauciņš bija veidots tā, ka to atvērt varēja, tikai to sasitot. Bet brīdī, kad viņa to sasita, viņa ar to izteica divus vēstījumus savam Kungam. Ar to viņa sacīja Dievam: „Es sasitu šo trauciņu tādēļ, ka es to gribu izmanot ekskluzīvi, īpaši un vienīgi priekš Tevis, Dievs. Es negribu to aiznest mājās atpakaļ un lietot kādam citam mērķim. Es to sasitu, lai izlietotu īpaši priekš Tevis”. Tādēļ Jēzus saka savā Vārdā: „Tu nevari kalpot diviem Kungiem. Vai nu Dievs, vai „mamons”, jeb nauda.” Izvēle ir tavā ziņā. Tu vari pieņemt lēmumu. Bet, kad tu pieņem lēmumu, tad atceries, ka tev ir iespēja izvēlēties tikai no šiem diviem – vai nu tu kalpo Dievam, vai arī pasaules naudai.
Es domāju par otru vēsti, ko viņa izteica ar savu upuri. Varbūt es viņas vietā būtu izurbinājis mazu caurumiņu tam traukam un tad sāktu pilināt tādā veidā. Varbūt tāpēc, ka esmu no Indijas, es tā darītu. Bet ja viņa tā darītu, tad viena lieta ir droša, vismaz dažas pilītes paliktu tajā trauciņā. Bet tad, kad viņa to sasita, viņa varēja iztukšot pilnīgi visu trauciņu. Slava Dievam!
Kad tu esi salauzts, tad tu vari iztukšot sevi visu Dieva valstības dēļ. To mēs redzam pie Golgātas krusta. Kungs Jēzus izlēja Savu pēdējo asins lāsi, bet tāda salaušana vienmēr ir sāpīga. Jā, Dievs ļauj reizēm tev iziet cauri kādiem sāpīgiem piedzīvojumiem. Kādēļ? Lai tu varētu būt par svētību daudziem cilvēkiem. Kad Jēzus pabaroja vairāk kā piecus tūkstošus cilvēku, Viņš paņēma maizi un salauza to. Tādēļ, ka Viņš tā darīja, tika pabaroti vairāk kā pieci tūkstoši cilvēku. Salaušana ir sāpīga, bet beigās tas kļūst par svētību daudziem tūkstošiem cilvēku.
Kādēļ Jēzus novērtēja šo sievieti?
1) Viņa atnesa vislabāko Viņam.
2) Viņa iztukšoja visu Tā Kunga priekšā.
3) „Šī ir darījusi, ko spējusi: tā jau iepriekš Manu miesu ir svaidījusi bērēm.” Marka 14:8. Tas ir brīnišķīgs pants. Viņa darīja, ko viņa spēja.
Dievs neprasa no tevis to, kas tev nav. Viņš prasa to, kas tev pieder. Daudzi cilvēki saka: „Man nav sludināšanas dāvana, es nevaru dziedāt, man nav pietiekoši izglītības, man nav naudas…”. Daudzreiz mēs sakām negatīvas lietas Dievam. Mīļie brāli un māsas, Dievs neprasa to, kas tev nav, Viņš prasa to, kas tev ir. Tas ir vienīgais, ko Jēzus tev prasa.
Padomā par ķēniņu Dāvidu. Viņš uzraudzīja sava tēva avis, bet visi viņa brāļi bija armijā. Viens bija ģenerālis, otrs – majors, bet trešais bija kapteinis. Viņiem visiem bija dažādas pakāpes. Kādu dienu viņa tēvs Isaja pasauca Dāvidu un teica: „Ej pie saviem brāļiem un aiznes viņiem ūdeni un maizi”. Dāvids aizgāja un, kad viņš nokļuva kaujas laukā, viņš dzirdēja, kā Goliāts kliedz. Viņš kliedza un lamājās pret Izraēla ļaudīm. Viņš sauca: „Ja kāds no jums var nākt un cīnīties ar mani, ja kāds no jums var uzvarēt mani, tad šī zeme būs jūsējā!” Bet neviens nebija pietiekoši drosmīgs, lai ietu un cīnītos. Tad Dāvids teica: „Es iešu…”. Ķēniņš Sauls paskatījās uz viņu un redzēja, ka tas ir tikai puika, jauneklis. Kā viņam būs iespēja iet un cīnīties ar to milzeni Goliātu? Uz brīdi Sauls nodomāja: „Vismaz kaut kas ir labāks, nekā nekas”. Tad ķēniņš Sauls teica: „Lai tu varētu cīnīties, tev ir vajadzīgs aprīkojums. Šim nabaga zēnam jau nav nekas, ar ko cīnīties”. Tad viņš teica: „Tu vari aizņemties kādas no manām drēbēm”. Sauls iedeva savu bruņucepuri un arī savas krūšu bruņas, savus zābakus un savu zobenu. Dāvids savilka to visu mugurā, bet tas nebija pēc viņa izmēra, bet gan pēc ķēniņa Saula izmēra. Uzvilcis visu šo apbruņojumu, viņš nevarēja vispār pakustēties. Tad Dievs sacīja Dāvidam: „Es negribu, Dāvid, lai tu aizņemies kāda cita resursus vai līdzekļus. Es tev esmu iedevis kaut ko”. Dāvids domāja: „Kas tas ir, ko Dievs man ir iedevis?” Meklējot savā kabatā, viņš atrada dažus akmeņus un lingu. Bet cik daudz akmeņus Dāvids izmantoja, lai nogalinātu Goliātu? Tikai vienu, vienīgu. Tajā dienā Dāvids saprata kādu lietu, ka tas, kas man ir, ir pilnīgi pietiekami, lai atnestu uzvaru Tam Kungam. Slava Dievam! Dari, ko tu vari.
Es esmu precējies. Man ir trīs meitas. Viņas šobrīd ir Indijā. Man sieva ir piedzimusi un uzaugusi Kuveitā. Viņa uzauga bagātā ģimenē. Pēc mūsu laulībām mēs devāmies uz Singapūru uz apmācībām. Tā ir viena no brīnišķīgākām pilsētām visā pasaulē. Bet uzreiz pēc tam mums nācās atgriezties Bombejā, Indijā, lai dotos evaņģelizācijā. Mums nācās dzīvot šajā pilsētā ļoti nabadzīgā rajonā, kur ir netīrs, kur nav ne normālas mājas, ne vannas istabas. Es ļoti jutu līdzi savai sievai, jo viņa bija dzimusi un augusi Kuveitā. Tad, kad mēs devāmies uz Singapūru, tur viss bija tik skaisti, bet tagad bija jābrauc un jādzīvo Indijā, tādā briesmīgi netīrā vietā, kādu mana sieva pat sapņos nebija redzējusi. Es sacīju savai sievai: „ Man ļoti žēl, ka es tevi te atvedu”. Bet zini, ko viņa teica? Viņa man sacīja tā: „Pat, ja situācija ir pavisam savādāka, nekā es esmu pieradusi, mans prieks ir lielāks. Mans prieks ir lielāks!” Šajā laikā kāds jauns puisis mūs apciemoja un bija šokā, ieraugot, ka mēs dzīvojam tādos apstākļos. Viņš prasīja par mūsu agrāko dzīvi. Mana sieva sacīja: „Es esmu dzimusi Kuveitā, man ir trīs grādi augstākās izglītības angļu literatūrā un esmu nākusi no ļoti bagātas ģimenes”. Viņš jautāja: „ Es nesaprotu, kā jūs varat šeit dzīvot?” Mana sieva teica: „Mēs priecājamies šeit dzīvot, jo mēs to darām Debesu valstības dēļ”.
Laiks pagāja un šis puisis kļuva par jaunu vīrieti. Viņš devās uz Dubaiju. Viņš kļuva par kompānijas Panasonic ģenerālmenedžeri. Viņš apprecējās. Mana ģimene – es, sieva un mani bērni bijām Dubaijā uz konferenci. Šis jaunais cilvēks to uzzināja. Viņš mūs uzaicināja uz brīnišķīgām pusdienām pieczvaigžņu viesnīcā. Viņš iepazīstināja savu sievu ar mums. Tad viņš norādīja uz manu sievu un teica savai sievai: „Mana mīļā, Tomasa sieva ir iemesls, kādēļ es esmu ticīgs cilvēks. Viņa ir iemesls, kādēļ es ticu šodien!” Mana sieva sacīja viņam: „Es vispār es tev nesludināju, kā tu kļuvi par ticīgo?” Ziniet, ko viņš teica? „Jā, tu nesludināji evaņģēliju man, bet tava dzīve bija evaņģēlijs priekš manis”. Slava Dievam! Dari ko tu vari. Tava dzīve skaļi runā par evaņģēliju.
Dažreiz mēs dzīvojam ērtos apstākļos. Tad ir viegli būt daļai no Dieva valstības. Ir brīnišķīgi baudīt jūsu draudzes fantastisko slavēšanu, bet tava īstā pielūgsme un slavēšana sākas tad, tad kad tu izej no šīs vietas.
Pasaulei ir jāredz Jēzus tevī! Slava Dievam!
Es esmu bijis Saūda Arābijā. Šajā valstī legāli nevar ievest Bībeli vai kādu kristīgu literatūru, bet es tur sludinu pagrīdes draudzēm. Dažreiz viņi notur savas sapulces fermās. Tad, kad es dodos tur sludināt, es redzu rindas ar cilvēkiem, kuri gaida, lai viņi varētu iekļūt šajās fermās, dzirdēt evaņģēliju. Cilvēki ir izslāpuši dzirdēt un saņemt evaņģēliju. Tā ir tava atbildība – evaņģelizēt pasaulei. Dari, ko tu vari. Jēzus novērtēja šo sievieti, kura atnesa Viņam smaržas. Jo viņa atnesa vislabāko priekš Viņa. Viņa saplēsa un iztukšoja sevi. Viņa darīja to, ko viņa varēja. Bet atceries – negaidi aplausus no pasaules. Nedomā, ka draugi atnāks un teiks tev: „O, kādu brīnišķīgu lietu tu dari!”. Nē, dažreiz viņi tev teiks: „Kāds tu esi muļķis, ka tu izšķērdē kaut ko …” Tu vari saņemt šāda veida reakciju. Bet paskaties uz šo sievieti, viņa turpināja pielūgt un kalpot Dievam. Arī kritikas laikā viņa turpināja kalpot Dievam. Kad pasaule saka: „Tā ir izšķērdība”, mans Kungs saka: „Tas ir brīnišķīgi!” Vai tas nav labi? Jēzus saka: „Mans dēls, mana meita, tas ir brīnišķīgi!”
Pirms pāris gadiem es tiku uzaicināts Indijā kā viesis, kā sludinātājs kādā seminārā. Pēc dievkalpojuma viņi aizveda mani uz radio staciju un teica: „Tomas, mēs gribam svētīt tevi īpašā veidā”. Es domāju: „Kāda tad ir tā īpašā veida svētība?” Viņš sacīja: „Šī vieta ir ļoti populāra, jo tur aug daudz mango. Vai tu būtu priecīgs, ka es tev iedotu pilnu spaini ar šiem augļiem?” „Protams, ja tu to dod no mīlestības, es to pieņemu”, es teicu. Kad pienāca vilciens, viņi atnesa spaini un iedeva man. Nākamā dienā, kad es nokļuvu savā pieturā, vienā rokā man bija čemodāns un otrā rokā spainis, pilns ar augļiem. Kad es izkāpu no vilciena, es satiku savu vecu draugu, kurš studēja ar mani koledžā. Tas bija mums pārsteigums, kad mēs satikāmies. Viņš jautāja: „No kurienes tu brauc, Tomas, un ko tu dari?” Es saku: „Es esmu evaņģēlists”. Bet viņš nesaprata. Es teicu: „Es runāju un stāstu par Jēzu!” Viņš saka man: „Tad, kad tu mācījies koledžā, tu biji tik labs students. Kas ar tev notika?” Es saku: „Man vajadzīgs vairāk laika, lai tev pastāstītu par to”. Tad es viņu uzaicināju pie sevis mājās, lai atnāk ciemos kādu dienu. Es viņu uzaicināju, viņš noteica „labi, labi” un aizgāja prom. Pagājis gabaliņu, viņš atnāca pie manis atpakaļ un jautāja: „Tomas, man ir vēl viens jautājums tev. Kāds tev labums no tā visa?” Es atbildēju: „Es dabūju mango augļus!” [ zālē visi smaida.] Tas bija joks un tomēr es sacīju patiesību! Tāpēc, ka es dabūju mango! Jūs smejaties, taču viņš pat nepasmaidīja. Viņam bija nopietna sejas izteiksme. Viņš teica: „Tomas, tā ir izšķērdība! Tu izšķērdē savu laiku un enerģiju. Tu izšķērdē savus talantus un resursus.” Kad viņš to pateica, arī es arī beidzu smaidīt. Es gandrīz raudāju.
Tajā brīdī es dzirdēju kādu citu balsi, kura man teica: „ Dēls, tu esi izdarījis brīnišķīgu lietu priekš Manis!” Vai tas nav jauki! Neskaties uz to, kā pasaule reaģē, skaties uz Jēzu! Viņš saka: „Mans dēls un mana meita, tu esi izdarījis brīnišķīgu lietu priekš Manis!”
Jēzus ļoti novērtēja šo sievieti, jo viņa atnesa vislabāko. Viņa sasita un iztukšoja sevi Tā Kunga priekšā! Viņa izdarīja to, ko viņa varēja! Viņa turpināja kalpot Dievam arī kritikas laikā!
Un, kad sabata diena bija pagājusi, tad Marija Magdalēna un Marija, Jēkaba māte, un Salome pirka dārgas svaidāmās zāles, lai ietu un Jēzu svaidītu. Marka 16:1
Šis notikums bija uzreiz pēc Lieldienu svētdienas. Šeit ir rakstīts par kādām sievietēm, kuras ļoti mīlēja Jēzu. Viņas arī gribēja kalpot Dievam. Viņas gāja, lai svaidītu Jēzus miesu. Viņas bija paņēmušas līdzi dārgas svaidāmās zāles un steidzās uz kapu. Bet kas notika? Tad, kad viņas tur nonāca, viņas vairs nevarēja atrast Jēzus miesas, jo Jēzus jau bija augšāmcēlies.
Kad es lasīju šo Rakstu vietu, es jautāju sev: „Kādēļ šīs sievietes nevarēja svaidīt Jēzus miesu?” Un Gars man atbildēja: „Tādēļ, ka kāda cita sieviete to jau bija izdarījusi pareizā laikā!” Marija to izdarīja pareizā laikā! Tad kalpo arī tu īstajā laikā! Jaunie puiši un meitenes! Nedomājiet, kas šis ir tas laiks, kad jūs varat izbaudīt šīs pasaules priekus. Nedomā: „Es būšu Jēzus liecinieks un evaņģelizēšu tad, kad es būšu drusku vecāks.” Varbūt tev nebūs vairs otras iespējas. Dari to tagad, tieši tagad, jo Marija to izdarīja īstā laikā! Tādēļ Jēzus saka: „Vienalga, kur sludinās evaņģēliju visā pasaulē, šo lietu pieminēs viņas dēļ! Tādēļ, ka viņa to izdarīja”.
Viņa izdarīja mazu kalpošanas darbiņu Dievam, bet paskaties, kā Jēzus to uztvēra. Viņš teica: „Viņa ir izdarījusi vislielāko kalpošanu!” Marija varbūt domāja: „ Nu, es sasitu šo mazo trauciņu un izlēju smaržas”, bet Jēzus to iztulkoja un novērtēja visaugstākajā dimensijā. Viņš sacīja: „Šī sieviete patiesībā svaida Manas miesas nāvei, šī sieviete īstenībā piedalās pestīšanas darbā”. Mīļie brāļi un māsas, varbūt, ka pasaules acīs jūs katrs darāt savu mazo lietiņu. Jūs stāstiet par Jēzu saviem draugiem, uzaiciniet viņus uz grupiņu vai uz dievkalpojumu, draudzējaties ar viņiem un palīdziet Jēzus mīlestībā.
Mums tās liekas mazas lietas, bet mūžībā Dievs piešķirs milzīgu novērtējumu un vērtību šīm lietām. Lielu vērtību! Vai jūs vēlaties kalpot Tam Kungam? Vai jūs gribat piepildīt Dieva plānu un mērķi jūsu dzīvēs? Kā tad es to varu izdarīt? Kā es varu patikt savam Jēzum? Dod savu vislabāko! Dod sevi pašu! Sasit un iztukšo priekš sava Kunga Jēzus! Tu nevari kalpot diviem kungiem. Kalpo Tam Kungam ar visu savu sirdi, ar visu savu prātu, ar visu savu spēku! Dari, ko tu vari! Turpini kalpot Viņam un dari to īstajā laikā. Dari tagad!
Tad Jēzus saka: „Tu esi izdarījusi brīnišķīgu darbu priekš Manis! Vienalga , kur sludinās evaņģēliju pa visu pasauli, šo darbu stāstīs tavai piemiņai.” Vai arī tu vēlētos dzirdēt šādus lielus atzinības vārdus no Jēzus? Vai tu arī vēlies būt daļa no šis lieliskās Debesu valstības? Vai tu gribi iegūt to prieku, kas nāk no kalpošanas Dievam? Tad saki Tam Kungam: „Kungs es gribu Tev kalpot! Es mīlu Tevi! Es atdodu savu dzīvi Tev!” Ja tā ir tava vēlēšanās, tad veltīsim savu dzīvi Tam Kungam tagad! Ja tā ir tava vēlēšanās, es gribētu lūgt par tevi!
Tēvs, mēs pateicamies par šo brīnišķīgo brīdi. Paldies, ka tu esi izvēlējies Savus cilvēkus. Tu esi tas, kas mūs katru radīja. Tu esi tas, kas mūs radīja katru mātes miesās. Tu esi radījis mūs ar mērķi. Kungs, piepildi Savu mērķi. Kungs, pieņem Savu cilvēku nodošanos. Kungs, pieņem to. Kungs, lieto šos cilvēkus varenā veidā, Savas Godības dēļ, lai Tā Kunga Vārds ir pagodināts. Kungs lieto viņus varenā veidā. Svaidi Kungs ar Savu Garu, katru ikvienu no viņiem. Jēzus Kristus Varenajā Vārdā. Āmen!
Es pasludinu dievišķu svaidījumu pār jūsu dzīvēm. Saņemiet Jēzus Vārdā! Saņem Jēzus Vārdā! Dievs nošķir tevi Savam īpašajam Godības pilnajam mērķim, lai tu kļūtu par pasaules Gaismu, lai tu kļūtu par Zemes sāli. Dievs ir gatavs tevi lietot. Atdod savu dzīvi, pakļauj savu dzīvi un kalpo tikai Jēzum. Dari to, ko tu vari. Dari to īstajā laikā. Dievs tevi lietos!
Svētrunas iztirzājumu sagatavoja Andris Meiers.
