Kā tu domā, kas mums būtu jādzird šeit,
šajā vietā – teoloģija, vai praktisks pielietojums? Protams, praktisks pielietojums.
Kā Jēzus mācīja? Viņš runāja ļoti vienkāršā valodā, ar piemēriem. Viņš stāstīja dažādus stāstus – par aitām, par zivīm, par naudu, par bagātajiem un nabagiem, par nobalsinātiem kapiem. Tajā laikā cilvēkiem bija absolūti skaidrs, ko Viņš gribēja pateikt. Mums, kuri pilnībā neizprotam tā laika kultūru un vēsturi, ir grūti Bībeli saprast. Mums nav tādas situācijas, kādas bija toreiz Izraēlā. Jēzus mācīja ļoti vienkārši. Tāpēc arī mēs runāsim vienkāršā valodā.
Šīs svētrunas tēma ir „Mana cīņa”.
Pāvils saka, ka viņš cīnās par cilvēkiem, lai viņi kļūtu pilnīgi. Lai cilvēks kļūtu pilnīgs, lai viņa dzīvē notiktu Dieva griba, viņam ir jāizprot, jāsaprot, ko īsti Dievs no viņa grib.
Jo Mans jūgs ir patīkams un Mana nasta ir viegla. Mateja evaņģēlijs 11:30
Jēzus saka, ka kalpošana Dievam, ticības dzīve ir saistīta ar cīņu, jūgu. „Jūgs” nozīmē, ka tev kaut kas ir jāvelk, jānes, jācīnās. Bet tajā paša laikā Viņš saka: „Mans jūgs ir patīkams”. Viņš saka, ka tā ir nasta, kas mums jānes kalpojot Dievam un cilvēkiem, cīnoties ar apstākļiem un sevi, patiesībā ir viegla.
Bet, bieži vien mēs esam uzņēmušies kādu kalpošanu, grupas vadīšanu vai cilvēku aprūpēšanu un tomēr jūtamies smagi. Ja tev tiešām šķiet, ka kalpošana ir par smagu, tas nozīmē, ka patiesībā kaut kas nav kārtībā ar tavu sirdi. Nav kaut kas kārtībā ar tavu attieksmi pret Dievu, pret cilvēkiem, pret kalpošanu. Visdrīzāk, tu dari savu darāmo, bet neizdari to līdz galam.
Kad mēs zinām Dieva gribu, bet neizdarām līdz galam, tam nebūs pozitīvs rezultāts. Tam nebūs augļu. Ja es nebaudu augļus, man kļūst smagi. Kāpēc? Jo es strādāju, darbojos, bet rezultāta nav. Bet Jēzus saka: „Mans jūgs ir patīkams un Mana nasta ir viegla”. Ja es tiešām daru uz simts procentiem, nesu savu nastu un cīnos par Dieva gribu savā un citu dzīvēs, tam būs rezultāts un tas nesīs man prieku un padarīs vieglu manu cīņu.
Tad nu es esmu līksms savās ciešanās, kuras nesu jūsu labā, piepildīdams to, kas vēl trūkst no Kristus ciešanām, savā miesā par labu draudzei, kas ir Viņa miesa. Viņas kalps es esmu kļuvis pēc tām amata pilnvarām, ko Dievs man devis, lai pie jums tiktu piepildīts Dieva vārds, noslēpums, kas ļaužu ciltīm bija apslēpts no mūžīgiem laikiem, bet tagad atklāts Viņa svētajiem. Viņiem Dievs gribējis darīt zināmu, cik varen liela ir šī noslēpuma godība pagānu starpā, proti, Kristus jūsos, apskaidrošanas cerība. Viņu mēs sludinām, paskubinādami ikvienu cilvēku un mācīdami ikvienu cilvēku visā gudrībā, lai ikvienu cilvēku darītu pilnīgu Kristū. Par to arī es cīnos, strādādams Viņa varā, kas manī darbojas ar spēku. Kolosiešiem1:24-29
Pāvils saka, ka viņš ir līksms ciešanās. Viņš nes ciešanas draudzes labā, lai ikvienu cilvēku darītu pilnīgu. Trīs reizes ir uzsvērti vārdi „ikvienu cilvēku”. Pāvila cīņa ir par katru cilvēku.
Kādai ir jābūt šodien cīņai tev un man? Par ikvienu cilvēku, jo tādēļ Dieva Dēls ir atnācis, lai uzmeklētu un glābtu pazudušo. Par kuru Jēzus cīnījās, mirdams pie krusta? Par tevi un mani. Par kuru Viņš izlēja Savas asinis un mira pie krusta? Par tevi un par mani. Vai viņam nebija jāizcīna cīņa, lai to izdarītu? Vai Ģetzemanes dārzā nebija tā, ka Jēzum sviedri kā asins lāses pilēja lūgšanā, lūdzot spēku Dievam, lai izdarītu to, kas Viņam ir jāizdara? Jēzus cīnījās, lai mīlētu tevi un mani līdz galam.
Mana cīņa ir, lai ikviens cilvēks kļūtu pilnīgs. Lai pie ikviena cilvēka notiek Dieva griba. Tātad, arī pie tiem cilvēkiem, kuri Dievu nepazīst. Par ikvienu cilvēku.
Mūsu cīņa ir pēc piecām prioritātēm.
1. Cīņa ar Dievu.
2. Cīņa ar sevi. Lai sevi darītu pilnīgu. Cīņa par sevi, lai kļūtu līdzīgs Jēzum.
3. Cīņa par ģimeni. Kādā veidā? Vai karojot pret savu dzīvesbiedru? Nē, pašam ieņemot to vietu ģimenē, kuru Dievs paredzējis.
4. Cīņa par cilvēkiem savā draudzē. Es apmeklēju mājas grupiņu, mums ir sadraudzība. Un ja tu esi līderis, tad tu cīnies par saviem grupas cilvēkiem. Par katru grupiņas cilvēku, mīlot viņu. Ja tavā grupiņā, vadītājs ir uzticējis tev kādu cilvēku aprūpēt, tad tā ir tava cīņa, par konkrēto cilvēku.
5. Cīņa par neglābtajiem. Cīņa par cilvēkiem, kas šodien Dievu vēl nepazīst. Kā mums cīnīties? Mīlot šos cilvēkus un pavadot laiku kopā ar viņiem, esot reāli draugi un palīgi. Vai nebija tā, ka Jēzus atnāca un piepildīja cilvēku vajadzības?
Kā man patiesi mīlēt cilvēkus? Piemēram, iepazīstoties ar cilvēku, centies atcerēties viņa vārdu, iegaumē to! Tas cilvēkam liek saprast, ka viņš tev kaut ko nozīmē.
Kad tu ej pie kāda, kurš pirmo reizi ir atnācis uz draudzi, tu ej, lai ne tikai paņemtu kontaktu, bet lai iepazītos un izrādītu viņam mīlestību.
Iespējams, cilvēks visā savā dzīves laikā nav nekad samīļots. Vienkāršs rokas spiediens, pieskāriens. Cilvēkiem vajag tavu uzmanību, tavu laiku. Reizēm pat neko nerunājot, bet esot vienkārši blakus. Vai nav fantastiski? Mīlēt cilvēkus – tā ir cīņa!
Vai tiešām ir tik grūti pavadīt laiku ar cilvēku, kad viņam tas ir visvairāk vajadzīgs? Tomēr neaizmirsti, ka ir piecas prioritātes, un otrā prioritāte esi tu pats. Tu nevari visu savu laiku pavadīt tikai ar citiem cilvēkiem.
Pirmkārt, es pavadu laiku ar Dievu – es ieplānoju to no rīta, kad es lasu Bībeli un sarunājos ar Dievu lūgšanā.
Atrodi savu optimālo laiku, un centies to pavadīt ar Dievu kvalitatīvi. Cīnies, lai šis laiks ir kvalitatīvs. Pāvils arī saka, ka viņš cīnās par ikvienu, un viņš ir līksms savās ciešanās, jo Viņa jūgs ir patīkams un viņa nasta viegla.
Mans īstais tēvs nomira, kad man bija 4 gadi un ģimenē ienāca patēvs. Mūsu attiecības bija briesmīgas. Varbūt dažs teiks, ka viņam būtu labāk, ja vispār nebūtu tēva. Bet šodien es domāju, paldies Dievam par to tēti, kurš man bija. Esmu no viņa mācījies labas lietas. Ja nebūtu patēva, diez vai mana māte tiktu ar mani galā.
Bērni, kuri auguši tikai ar vienu no vecākiem, atšķiras no bērniem, kuriem ir bijusi pilnvērtīga ģimene.
Es cīnos par laiku ar Dievu, es cīnos par laiku ar sevi. Kas ir laiks ar sevi? Kad tu sevi saved kārtībā. Tas ir laiks, kad tu esi viens pats.
Varbūt radīsies jautājums, ko es tur daru? Nav svarīgi ko, bet ar sevi. Es, piemēram, pārkārtoju mājās elektroniku. Samainu visu vietām. Pārbaudu skaņu.
Mana cīņa ir arī par sevi. Par to, lai es dzīvotu un darītu tā, kā grib Dievs. Lai mans raksturs ir tāds, kādu to grib redzēt Dievs. Es cīnos, lai es varu ieņemt savu vietu sabiedrībā, ģimenē, draudzē, Dieva valstībā, kā to grib Dievs.
Laiks ar ģimeni. Tavai ģimenei ir nepieciešams laiks ar tevi. Ja tev ir bērni, tad tev jāpavada laiks ar katru no viņiem, ne tikai ar visiem kopā. Arī sievai ir jāveltī laiks!
Mana cīņa ir par ikvienu cilvēku, lai katru darītu pilnīgu, lai ikviens cilvēks ir svētīts un auglīgs. Patiesībā nav cēlāka mērķa uz zemes, kā kalpot cilvēkiem, lai tie kļūtu pilnīgi. Bet, lai kalpotu, ir nepieciešams laiks. Laiks, jo tu viņiem esi vajadzīgs.
Laiks ar ģimeni. Laiks ar draudzes cilvēkiem. Grupas vadītāj, tev ir nepieciešams laiks, kuru tu pavadi ar saviem grupas cilvēkiem. Reizēm grupas cilvēki nesaprot, kāpēc vajag sazvanīties, bet tas ir laiks ar tavu līderi. Reizēm tā šķiet tukša runāšana, bet tas ir laiks, kas ir kopā pavadīts.
Piektā prioritāte – laiks ar neglābtiem cilvēkiem, ar tiem kuri Dievu vēl nepazīst. Mums katram ir trīs cilvēki, par kuriem mēs lūdzam, un kurus mēs vedīsim pie Dieva. Ko darīja Jēzus? Apsēdās pie galda ar muitniekiem un sēdēja. Bet farizeji teica: „Re, kur dzērājs, muitnieks, grēcinieku draugs.” Taču Jēzus mīlēja šos cilvēkus un pavadīja laiku ar viņiem. Gribi cilvēku izglābt? Gribi lai viņš kļūst pilnīgs, lai viņš kļūst brīvs? Pavadi laiku ar viņu! Vienkāršs laiks, vienkārša draudzība ar cilvēku.
Es ticu, ka varu draudzēties ar cilvēku, kurš Dievu nepazīst, ka varu draudzēties un gūt gandarījumu no tā. Cilvēkiem nevajag tavas idejas. Vispirms parādi viņam Jēzu. Izturies normāli pret viņu, ieplāno laiku. Tu esi ieplānojis glābt cilvēkus, bet vai tu esi ieplānojis pavadīt laiku kopā ar viņiem? Vai arī tu gaidi, ka viss notiks pats no sevis?
Man patīk draudzēties ar cilvēkiem. Tas ir svarīgi. Mana cīņa ir, lai ikviens kļūtu pilnīgs. Te nav vajadzīgs nekas īpašs,. Nav vajadzīgas īpašas kaut kādas formulas, lai evaņģelizētu. Cilvēkiem ir vajadzīgs tavs laiks.
Pirmkārt, tev pašam ir vajadzīgs laiks gan ar Dievu, gan arī pašam ar sevi, ar ģimeni, ar cilvēkiem draudzē un ar cilvēkiem no pasaules. Visiem un visam tev ir vajadzīgs laiks. Draugs, ja kalpošana draudzē tev kļūst par smagu, tad padomā, vai tev ir šīs piecas prioritātes? Tu vari pavadīt laiku ar Dievu, bet varbūt pārējās prioritātes ir atstātas novārtā? Visām šīm piecām prioritātēm ir jābūt balansā. Visas ir prioritātes, bet pirmā ir pati svarīgākā. Tomēr, ja kāda no tām iztrūkst, tava kalpošana tev būs smaga. Kāpēc? Jo tev nebūs augļu. Augļus nes tikai mīlestība uz cilvēkiem.
Jo tik ļoti Dievs pasauli mīlējis, ka Viņš devis Savu vienpiedzimušo Dēlu, lai neviens, kas Viņam tic, nepazustu, bet dabūtu mūžīgo dzīvību, Jāņa 3:16
Kāda māsa, kura šobrīd vada draudzi Cēsīs, bija ļoti atturīga, viņu nebija viegli samīļot. Es biju šīs draudzes mācītājs, un viņa stāstīja, ka viņas mamma nekad viņu nav īsti mīlējusi. Viņa stāstīja, ka reiz, kad viņas māte bija piedzērusies, viņa apgūlusies tai blakus. Kad māte pamodusies, tā noglāstījusi meitas galvu un jau pēc mirkļa, teikusi: „Vai, tā esi tu? Es domāju, ka tas ir viņš.”
Tu bieži domā, ka cilvēkam vajag Jēzu, bet patiesībā, viņam vajag pavadīt laiku kopā ar tevi. Viņam vajag tavu uzmanību, un tad viņš pieņems tos Dieva principus, kuri darīs viņu pilnīgu. Āmen.
Ja vecāki pareizi ir izaudzinājuši bērnus, tad bērni ir kā viņu vainags. Ja vecāki normāli veltī laiku bērniem un pareizi audzina, tad bērni ir vecāku prieks. Bet, ja vecāki nepareizi izaudzina savus bērnus, tad bērni kļūst par viņu sirdēstiem. Ko no tā var mācīties? Notiks tā, kā tu cīnīsies. Ja tu cīnīsies uz 100 procentiem un darīsi to pareizā secībā, tad tas tev kļūs par dzīvesveidu un par prieku.
Kas notiek, ja mēs simtprocentīgi nedarām Dieva gribu un necīnāmies par to, lai ikviens cilvēks kļūtu pilnīgs?
Un, kad gads bija pagājis, ap to laiku, kad ķēniņi mēdz iziet, lai karotu, tad Dāvids sūtīja Joābu un viņam līdzi savus kalpus un visu Israēla karaspēku, un tie postīja Amona zemi un apmetās pret Rabu, to ielenkdami; bet Dāvids pats palika Jeruzālemē. 2. Samuēla 11:1
Ķēniņš Dāvids bija grēkojis – gulējis ar citu sievieti un izkārtojis, lai karā nogalina arī šīs sievas vīru. Viņš sagrēkoja un tam bija sekas – viņa dēls izvaroja savu māsu, dēls sacēlās pret tēvu un vēlāk viņa paša dēlu nogalināja karaspēks. Lāsts ienāca ģimenē. Dievs piedeva, bet sekas palika. Dievs jau mums piedod, bet sekas paliek.
Dāvids neaizgāja karā, viņš neaizgāja cīņā. Kāpēc ir problēmas, kāpēc kalpošana liekas smaga? Tāpēc, ka tu nemaksā pilnu cenu. Tāpēc tev viss šķiet smagi. Dāvids neiet cīņā, bet paliek mājās. Viņš pastaigājas pa terasi uz jumta un iekāro svešu sievieti. Dāvids liek saviem kalpiem viņu atvest, un guļ ar viņu. Kāpēc tā notika? Viņš negāja cīņā.
Draugs, ja tev ir kalpošana, ja tu esi sasniedzis kādu konkrētu līmeni, tad – ne soli pa kreisi, ne soli pa labi, ne soli atpakaļ. Staļingradas kaujas laikā bija devīze: „Ne soli atpakaļ!” Ja tu gāji uz priekšu, tevi šāva pretinieks, bet, ja atkāpies, tevi šāva savējie – čekisti.
Ja tu kaut ko šodien esi sasniedzis, ja tev uzticēta kāda kalpošana vai kāds cilvēks. Ja tu esi sasniedzis kaut ko savās attiecībās ar Dievu vai izcīnījis kādu uzvaru pie sevis, tad turies pie tā un dari vēl vairāk. Ne soli atpakaļ! Pretējā gadījumā var notikt, kā Dāvidam. Ne soli atpakaļ, vai nu uz priekšu, vai mirsti.
Par to arī es cīnos, strādādams Viņa varā, kas manī darbojas ar spēku. Kolosiešiem 1:29
Kas darbojas Pāvilā? Svētā Gara spēks. Tad, kad tu dari šīs piecas prioritātes, tu vari neko nejust, tu vienkārši strādā, tu dari visu pareizi, un Svētais Gars tevī un caur tevi darbojas. Dievs glābj cilvēkus, Dievs maina tavu raksturu, Dievs vairo tavas finanses, Dievs svētī tevi, Dievs dara tevi pilnīgu, un Dievs caur tevi svētī un dara pilnīgus cilvēkus. Ne tu to dari, bet Dievs.
Kāpēc jūs nākat uz šejieni un klausāties mani? Tāpēc, ka es daru to, ko grib Dievs, un Dievs jūs aicina. Dievs strādā pie jums un maina jūsu dzīves, un Dievs dziedina, ne es. Es pavadu laiku kopā ar cilvēku, bet Dievs maina viņu un strādā pie viņa, ne es. Es daru, kas man jādara. Daru to nepiespiesti, ar prieku. Man patīk to darīt.
Kad ieeju savā lūgšanu laikā un lūdzu, Pats Dievs darbojas caur mani un runā uz mani. Tas, ko es tagad sludinu, ir saņemts manās lūgšanās. Lasu, saprotu, pierakstu un tagad sludinu.
Pāvils arī saka, ka par to viņš cīnās, strādādams, un Viņš manī darbojās ar spēku. Vai nav skaisti? Tu cīnies, bet Dievs darbojas. Tu necīnies, Dievs nedarbojas. Likumsakarīgi. Es cīnos, notiek. Es necīnos, nenotiek. Ja es cīnos uz pus slodzi, tad arī atdeve būs tāda, vai arī nebūs nekāda.
Es cīnīšos līdz pēdējai iespējai un tad, kad iespējas vairs nebūs, es cīnīšos par iespēju. Kā to saprast? Piemēram, hokejā mūsu komandai Rīgas „Dinamo” šajā sezonā ir jānospēlē 50 spēles. Ja viņi zaudē spēli pēc spēles, pienāk brīdis, ka tīri matemātiski, viņi vairs nevar ieņemt ne pirmo, ne otro, pat ne 10, ne 20 vietu. Un tur vairs nav iespēju uzvarēt, bet viņi var strādāt, gatavoties nākamam gadam par iespēju atkal cīnīties. Viņi var cīnīties par iespēju cīnīties.
Un šodien, ja tev šķiet, ka tu esi cīņā padevies, esi cīņā pakritis un tev šķiet, ka esi pazaudējis iespēju, lai cīnītos, cīnies par iespējām, lai cīnītos. Dari visu, ko vari šodien par visiem simts procentiem. Cīnies par laiku ar Dievu, cīnies par laiku ar sevi, cīnies par laiku ar ģimeni, cīnies par laiku ar draudzes cilvēkiem, cīnies par laiku ar neglābtiem cilvēkiem! Cīnies par ikvienu cilvēku, lai darītu to pilnīgu!
Nora Lapiņa.
