30. jūlija dievkalpojumā šoreiz sludina Sandija un viņa savai svētrunai ir devusi nosaukumu
„Viņam ir bezgalīgi laba sirds”. Mēs esam radīti pēc Dieva tēla un līdzības. Ieklausies tajā, ko tu tagad dzirdēsi. Mēģini ieraudzīt savu sirdi!
Taču Viņš bija žēlsirdīgs, piedeva noziegumu un viņus neizdeldēja, bet daudzkārt novērsa Savas dusmas un nelika pamosties visai Savai bardzībai. Psalms 78:38
Ļaudis runās par Taviem lieliskajiem darbiem… Tavas lielās lēnības piemiņu teiktin teiks… Žēlīgs un žēlsirdīgs ir Tas Kungs, pacietīgs un pilns lēnības. Tas Kungs ir labsirdīgs pret visiem, un Viņa žēlastība aptver visus Viņa radījumus. Psalms 145:6
Man bija kāda paziņa, kas bija izlasījusi Vecajā Derībā, kā Dievs iznīcina tautas un cilvēkus. Viņai likās, ka Dievs ir bargs un nežēlīgs, un nevar viņai piedot, jo viņa savu bērniņu bija ieņēmusi pirms laulības. Viņa nespēja vairs turpmāk lasīt Bībeli. Bet es Bībelē redzu, ka Dievs ir žēlsirdīgs Dievs. Viņam ir iežēlošanās pilna sirds.
Par kādiem darbiem Dievs paliek mūsu atmiņā un kāpēc mēs Viņu pieminam? Kāda ir Dieva sirds?
1. Samuēla grāmatā 12. nodaļā mēs lasām, kā tauta atstūma Dievu. Viņi gribēja sev ķēniņu, bet tas nebija Dieva prāts. Galu galā tauta izlūdzās sev ķēniņu, ar to viņi darīdami ļaunu Dieva acīs. Bet Dievs, kurš ir bezgalīgi labs un Kuram ir iežēlošanās pilna sirds, neatmeta savu tautu! Samuēlam, kurš bija pravietis un viens no vissvētākajiem vīriem savā tautā. Dievs liek turpināt aizlūgt par savu tautu. Samuēls atbild, ka nekad tā neapgrēkosies, ka pārstātu lūgt par savu tautu.
Viņš ir žēlastības Dievs. Viņš neatmet Savu tautu pat tad, tad kad tā ir nodarījusi ļaunu Viņa acīs. Drīzāk otrādi – Dievs liek iestāties par šiem cilvēkiem un lūgt par viņiem. Kad mēs uzmanīgi lasām Bībeli, tad mēs patiesi ieraugām, kāda ir Dieva sirds. Viņš ir labs!
Ir trīs dažādi žēlastības veidi:
Žēlastība (grace). Dievs parāda cilvēkiem nepelnītu žēlastību, sūtīdams savu Dēlu mirt par mums. Žēlastība ir labvēlība, laipnība, cilvēku pieņemšana un akceptēšana. Tā ir spēja žēlot un just līdzi. Tā ir līdzjūtība. Žēlastība nozīmē parādīt taktiskumu un uzmanību.
Bet Dievs Savā žēlastībā tos taisno bez nopelna, sagādājis tiem pestīšanu Jēzū Kristū. Romiešiem 3:24
Žēlastība jeb apžēlošana (mercy). Tā ir labvēlība, labsirdība, piedošana un laipnība. Tā nozīmē, ka Dievs nesoda mūs par mūsu grēkiem. Mēs nesaņemam sodu, ko esam pelnījuši. Dievs atbrīvo mūs no soda, no tiesas sprieduma.
Dieva sirds ir līdzjūtīga. Katram mums ir pazīstama sajūta, kad mums tuvam cilvēkam, kuram mēs vēlam labu, notiek nelaime. Tādās reizēs mūsu sirds sažņaudzas un mēs iežēlojamies par šo cilvēku.
Ir vēl viens līdzjūtības veids. Tā ir spēja iejusties otra cilvēka emociju un domu pasaulē. Ārstam, kurš ārstē cilvēkus, ir nepieciešama šī spēja, lai labāk saprastu savu pacientu. Cilvēkiem bieži vien ir tieksme slēpt savas nospiedošās un apgrūtinošās emocijas. Viņi māna paši sevi un nepatīkamie pārdzīvojumi un traumas pagātnē ir kā faili, kas aizvērušies ciet. Tāpēc kalpojot, spēja iejusties otrā cilvēkā ir ļoti svarīga.
Pirms gada mana emocionālā dzīve bija nesakārtota. Tā nebija pilnībā dziedināta, jo es domāju nepareizas domas par sevi. Es biju depresijā un neticēju, ka Dievs var būt labs pret mani, ka Viņš var lietot mani kā vadītāju un ka es varu palīdzēt cilvēkiem. Tad sapratu, ka man ir jāmainās. Es apzināti pasludināju Dieva vārdu pār savu dzīvi, sāku domāt pareizas domas un rīkoties ticībā. Tagad ir pagājis gads un es zinu, ka es esmu izmainījusies. Situācijās, kurās pirms gada es būtu emocionāli sabrukusi un histērijā raudājusi, tagad reaģēju mierīgi. Manā dzīvē prāts valda daudz vairāk, nekā emocijas. Nesen bāriņtiesā man vajadzēja pildīt testu, lai iegūtu aizbildniecību. Es biju pārsteigta par šī testa rezultātiem. Tests uzrādīja, ka es esmu racionāls, izteikts prāta cilvēks, ļoti noteikts. Ja es būtu pildījusi šo testu pirms gada, rezultāts noteikti būtu bijis cits. Es zinu ka tas ir tas, ko Dievs ir izmainījis manā sirdī.
Tests uzrādīja, ka man vairāk vajadzētu piestrādāt pie līdzjūtības un iežēlošanās. Pirms tam es domāju, ka ar līdzjūtību, iežēlošanos un staigāšanu mīlestībā man viss ir kārtībā, bet tagad es skatos, cik tas ir naivi. Katram cilvēkam ir jāmainās, jāmainās un jāmainās. Mans prāts kaut cik ir sakārtots, lai Viņš sakārto arī pārējās jomas.
Es sāku domāt – kāds tad ir Dievs? Sergejs Šidlovskis reiz mācīja par to, kas notiek, kad lūdzam Dievu un meklējam Viņa vaigu. Interesanti, ka pirmkārt Dievs iepazīstina tevi ar sevi pašu.
Bieži vien es eju kambarī, lūdzu Dievu, bet es neatklāju, kā es patiesi jūtos. Ne tāpēc, ka melotu, bet tāpēc, ka ir lietas, kurās es vēl neesmu gatava atzīties pati sev. Man ir grūti atzīt, ka man sāp, jo līdz šim esmu domājusi, ka esmu stipra, varu visu un man nekas netrūkst. Bet tad, kad sāku tuvoties Dievam, Viņš man atklāj, ka patiesībā man sāp šīs lietas. Viņš redz, ko es jūtu, Dievs iejūtas manās emocijās. Viņš atver šo apslēpto failiņu un liek atzīt to. Reiz es jutos nepieņemta no kādiem cilvēkiem, kuri man bija svarīgi. Man likās, ka tas, ko es daru, nav bijis pietiekami labs. Es iestāstīju pati sev, ka man jau nav svarīgi, ko šie cilvēki saka un ko viņi domā, gan jau es tikšu galā. Un pēkšņi Dievs runā: „Atzīsti, ka patiesībā tev ir svarīgi, ko viņi domā par tevi!”
Atzīsti patiesību un patiesība darīs tevi brīvu! Es lūgšanu kambarī arvien mācos atzīt patiesību. Sākumā man Dievs parāda pašai, kas ir mana problēma, kur man ir jāmainās, ka man ir jāatzīst patiesība Dieva priekšā.
Mana tauta ir piekususi, lai atgrieztos pie Manis. Bet kā Es lai rīkojos ar tevi? Vai lai Es vienkārši nepārvēršu tevi par Sodomu un nesagrauju drupās kā Gomoru, kad abas šīs pilsētas tika izpostītas? Bet Mana sirds noskaņota citādi, Es esmu par daudz dedzīgs Savā žēlsirdībā, lai Es rīkotos pēc Savu dusmu versmes un lai Es izšķirtos Efraimu iznīcināt galīgi. Jo Es esmu Dievs un ne cilvēks, Es esmu Svētais tavā vidū, bet Es nenākšu pie tevis Savu dusmu bargumā. Hozejas 11:7-9
Mēs pazīstam dusmu emocijas, kad kāds tev nodarījis pāri. Viņš tevi ir ievainojis, sāpinājis un tu saproti, ka viņam nav taisnība. Arī Dievam nav svešas šīs emocijas. Viņam nav sveša salauzta sirds, Viņš zina, kā tas ir, kad kāds atgrūž un atstumj Viņu. Bet tomēr pēc tam Dievs pieņem lēmumu: „Nē, Es esmu pārāk dedzīgs Savā žēlastībā un dedzīgs mīlestībā. Un to sodu, ko biju paredzējis, Es tam cilvēkam neuzlikšu!” Arī mums Dievs māca iežēloties, paciesties un pieņemt lēmumu mīlēt, jo mums jāslavē Dievs par Viņa žēlastības darbiem. Izrunāšanos, ka man taču bija taisnība, es atlikšu un pacietīšos.
Es nesaku, ka par grēku nav jārunā vispār. Bet tev nav nepārtraukti jādur un jāšausta cilvēks ar savu patiesību. Tu nevari visur iestarpināt savu patiesību, savas domas un savu viedokli. dažkārt tev ir jāapklust un jāieklausās, kā jūtas otrs cilvēks, ko viņš domā un grib tev pateikt. Bībele saka, ka mēs esam augstie priesteri.
Jo mums nav augstais priesteris, kas nespētu līdzi just mūsu vājībām, bet kas tāpat kārdināts visās lietās, tikai bez grēka. Tāpēc pieiesim bez bailēm pie žēlastības troņa, lai saņemtu apžēlošanu un atrastu žēlastību, palīdzību īstā laikā. Ebrejiem 4:15-16
Vai tu esi tas cilvēks, pie kura var pieiet bez bailēm, lai saņemtu žēlastību un palīdzību īstā laikā? Katrs augstais priesteris ir iecelts cilvēku labā. Vai tu apžēlojies par cilvēkiem, vai tikai norādi uz viņu kļūdām un lietām, kas nav bijušas pareizas?
Tagad parunāsim par pacietību. Pacietība ir iežēlošanās blakus produkts. Vai tu zini stāstu par ķēniņu Saulu?
Šim Izraēla ķēniņam bija 6 000 karavīru, bet filistiešiem, viņu ienaidniekiem, kā minimums 36 000 karotāju liela armija. Sauls ir vadītājs, Dievs viņam ir uzticējis tautu. Saulam ir jāpagaida, līdz atnāks pravietis Samuēls, tikai tad viņš drīkstēs upurēt un kaut ko uzsākt. Bet Saula drosmīgie vīri, kuri jau bija izcīnījuši nevienu vien kauju, aiz bailēm slēpjas klinšu alās un ūdens tvertnēs. Apkārt valda panika un tad Sauls sāk rīkoties uz savu galvu. Cilvēku spiediena iespaidā, būdams nepacietīgs, viņš neiztur un upurē, nesagaidījis Samuēlu. Samuēls ierodas jau pēc stundas un prasa: „Ko tu esi izdarījis? Ja tu būtu pagaidījis vēl mazliet, Dievs tavu valstību būtu apstiprinājis uz mūžīgiem laikiem!” Tā Saula ķēniņa vara netika apstiprināta. Arī mēs nevaram saņemt Dieva svētību, ja esam nepacietīgi ar citiem cilvēkiem un paši ar sevi.
Visam ir jābūt balansā. Reizēm, kad redzu, kad kāds cilvēks manā grupā nerīkojas pareizi, es lūdzu Dievu un saņemu dusmīgo REMU. Bet pēc tam, izejot no kambara, mani pārņem mīlestība pret šiem cilvēkiem! Es zinu, ka Dievs meklē kādu, kas iestāsies par viņiem, kāds aizlūgs un kas pažēlos šos cilvēkus, nevis sloksnēs tālāk. Tieši tāpēc es zinu, kurš cilvēks man vēl ir jāpārmāca ar vārdiem, bet arī, par kuru man ir jāiestājas, kurš man vēl vairāk jāsamīļo un vēl vairāk jāsaprot! Dievs dod man REMU, lai es apzinos patieso situāciju grupiņā. Iežēlošanās nozīmē apstāties pie katra cilvēka, spēt ielūkoties viņa sirdī un viņa vajadzībās, būt smalkjūtīgam un uzmanīgam vienam pret otru.
Ir dažas lietas, ko esmu ievērojusi:
Tu neesi smalkjūtīgs. Jokojot par cilvēka trūkumiem, tu viņu ievaino. Tu esi nokļuvis jaunā grupiņā, bet tu nevis palīdzi cilvēkiem vai vadītājam, bet veido pretenziju sarakstu ar to, kas tev nepatīk. Sarunās dominē vārdi: „Es, es, es” vai „Mans, mans, mans”. Citreiz mēs vainojam savus tuviniekus par to, ka viņi nepieņem mūsu ticību un saukā mūs par sektantiem. Bet mēs paši vēl neesam tik tālu izmainījušies, lai mūsu vecāki varētu pieņemt mūsu ticību. Mēs paši nestaigājam ar mīlestības pilnu attieksmi un neesam pilni ar žēlastību. Es esmu par to 100 procenti pārliecināta un es darīšu visu, lai savā dzīves laikā mans tētis un mamma pieņemtu manu ticību. Nevis sitīšu viņam ar Bībeli pa galvu, bet es mīlēšu viņus. Es iežēlošos un sapratīšu viņus.
Žēlsirdīgs cilvēks dara labu pats sev, bet nežēlīgais tomēr nereti skumdina savu garu un ar to kaitē pats savas miesas spēkiem. Salamana pamācības 11:17.
„Nežēlīgais” ne vienmēr nozīmē cilvēku, kurš ir sadists, despots vai kurš nogalina, bet arī to, kuram nav iežēlošanās par citiem cilvēkiem. Iemācies pateikt paldies, kad kāds tev kaut ko labu izdarījis! Iemācies nopirkt viņam šokolādi vai atnest puķi! Ja tev nav naudas, noplūc to pļavā! Aizsūti viņam īsziņu, samīļo viņu un pasaki: „Paldies, ka tu man palīdzēji, tas bija tik jauki! Es ļoti to novērtēju!”
Iežēlošanās par cilvēkiem dod lielāku ienaidnieka sakāvi. Sauls bija ķēniņš un tas, ko viņš teica, bija likums. Bet reiz viņš izteica neapdomīgus vārdus. Bija situācija, kad viņa karavīri devās uzbrukumā, taču Sauls bija pateicis, ka neviens nedrīkst ēst, kamēr ienaidnieks nav sakauts. Armija bija pārgurusi. Jonatāns nezināja šo tēva likumu, ēda medu un atspirga. Kad vēlāk šī „pārkāpuma” dēļ tēvs viņu bija gatavs nogalināt un tauta aizstāvēja viņu, Jonatāns sacīja, būtu bijis daudz labāk, ja ļaudis kaujas laukā būtu kārtīgi paēduši. Tāpēc filistiešu sakāve nebija tik liela, kāda tā varēja būt. Neapdomīgi vārdi, ko mēs sakām cilvēkiem, joki, kas viņus aizvaino, nedod mums tik lielu uzvaru, kā tas varētu būt.
Cieta sirds rada neapdomīgus vārdus. Sauls nolādēja savējos, un nākamajā rītā, kad viņš prasīja Dievam, vai šodien iet kaujā vai nē, tad Dievs klusēja. Neapdomīgi vārdi neļauj tev sadzirdēt Dieva balsi. Ir ļoti svarīgi, ko tu saki. Negatīvo vajadzētu paturēt pie sevis.
Cietās sirds sekas:
Bet pēc tam Viņš parādījās tiem vienpadsmit pie galda sēžot un norāja viņu neticību un cietsirdību, ka tie nebija ticējuši tiem, kas pēc Viņa augšāmcelšanās Viņu jau bija redzējuši. Marka 16:14
Jēzus pārmet mācekļiem viņu cietsirdību. Kur ir cieta sirds, tur mēs vairs neredzam Dieva darbu. Ar cietu sirdi mēs vairs neesam spējīgi palīdzēt cilvēkiem, izpaliek iežēlošanās un žēlastība,. Marka evaņģēlija 3. nodaļā Jēzus dziedina sinagogā kādu cilvēku, kuram ir paralizēta roka. Jēzus to darīja sabatā un izraisīja farizejos dusmas. Rodas strīds. Vēl pirms dziedināšanas Jēzus uzdod jautājumu: „Vai ir atļauts dziedināt sabatā vai nav?” Farizeji atbild, ka nav, bet tad Jēzus tomēr dziedināja un farizeji nevis priecājās, ka šis cilvēks ir kļuvis vesels un laimīgs, bet dusmojās, ka tas darīts sabatā, un gatavojās Jēzu nogalināt. (Marka 3:1-5)
Es papētīju vārdu – cieta sirds. Lūk, cietas sirds raksturojums:
1. Šāds cilvēks bieži apvainojas. Mēs bieži domājam, ka viņam ir jūtīga un nedziedināta sirds, bet kad paskatāmies Bībelē, tad redzam, ka cilvēkiem, kuri bieži apvainojas, ir egoisms un sirds cietība. Viņi skatās tikai uz sevi, viņiem liekas, ka viss ir slikti un ka visi dara viņiem pāri. Bet kādi mēs esam paši, to mēs arī saņemam pretī
Dumpīgs cilvēks savā tukšajā pašiedomā tiecas nodarīt tikai ļaunu, bet pret viņu tad arī tiks sūtīts cietsirdīgs ķēniņa sūtnis. Salamana pamācības 17:11.
2. Skarbi;
3. Kritiski pret citiem un ne pret sevi;
4, Nepieklājīgi, neredz otru cilvēku, nesmalkjūtīgi, agresīvi, uztiepj savu gribu;
5. Stūrgalvīgi, ietiepīgi. Padomā, ko tev Dievs vai vadītājs ir aizrādījis vai licis pie sirds! Vai esi to ņēmis vērā? Varbūt uz tevi ir runājis vārds caur mācītāju, varbūt grupas vadītājs tev ir mēģinājis kaut ko pasacīt, ko tu dari nepareizi un viņam ir bēdīgi, ja tu nepaklausi!
6. Cilvēki ar cietu sirdi neatzīst Dieva ceļu.
Tāpēc, kā Svētais Gars saka: šodien, ja dzirdēsit Viņa balsi, neapcietinait savas sirdis kā sarūgtinājumā kārdināšanas dienā tuksnesī, Ebrejiem 3:7-8
Ja šodien Dievs runā uz tevi, neapcietini savu sirdi. Neesi stūrgalvīgs un ietiepīgs! Cietas sirds rezultātā mēs nedzirdam un neatzīstam Dieva ceļus. Cilvēki ar cietu sirdi nav spējīgi dzirdēt no Dieva, nav paklausīgi Dieva vārdam, draudzes mācībai un vadītājam, ja viņš kaut ko iesaka. Bībelē ir Rakstu vieta, kur farizeji jautā: „Vai drīkst šķirties no sievas?”
Bet Viņš atbildēdams tiem sacīja: “Ko Mozus jums ir pavēlējis?” Bet tie sacīja: “Mozus atļāvis rakstīt šķiršanās rakstu un šķirties.” Un Jēzus tiem sacīja: “Jūsu cietās sirds dēļ viņš jums šo bausli rakstījis. Marka 10:3-5
Kā dabūt iežēlošanās pilnu sirdi? kā dabūt miesas sirdi, kura nav cieta?
Mēs zinām Rakstu vietu par sievu, kura nāca un izlēja uz Jēzus galvas vesela gada algu, ļoti dārgu svaidāmo eļļu. Viņa sirsnīgi skūpstīja un ar matiem žāvēja Viņa kājas. Jēzus pieņēma viņas mīlestību. Taču mācekļi prasīja, kāpēc gan viņa to neatdod nabagiem? Tas taču būtu daudz prātīgāk. Tad Jēzus vērsās pie Sīmaņa, Rakstu mācītāja, kura namā Viņš viesojās:
Un, pagriezies pie sievas, Viņš sacīja Sīmanim: “Vai tu redzi šo sievu? Es nācu tavā namā, tu Man ūdeni neesi devis Manām kājām, bet šī savām asarām Manas kājas slacījusi un ar saviem matiem nožāvējusi. Tu Mani neesi skūpstījis, bet šī, kamēr Es še esmu, nav mitējusies skūpstīt Manas kājas. Ar eļļu tu neesi svaidījis manu galvu, bet šī ar svaidāmo eļļu ir svaidījusi Manas kājas. Tādēļ Es tev saku: viņas grēki, kuru bija daudz, ir piedoti, jo tā daudz mīlējusi; bet, kam maz piedod, tas mīl maz.” . Lūkas 7:44-47
Jēzus to saka cilvēkiem, kuri paši domā, ka pazīst Jēzu. Viņš saka: „Tu neesi mani darījis laimīgu un priecīgu, bet šī sieva mani mīl uz visiem simts procentiem. Viņa ir nožēlojusi savus grēkus, tāpēc, ka viņa mīl! Un tieši tāpēc viņai var tikt piedots!” Mums ir jāatgriežas no grēkiem un tad Dievs var mainīt mūsu sirdi un dot iežēlošanos pret cilvēkiem. Mums ir jāmīl Jēzus un jāparāda, ka mēs mīlam Viņu uz visiem 100 procentiem. Vienalga, ko cilvēki domās par mums. Kūtrums un „ierūsēšana” padara mūsu sirdis cietas. Kad mēs nedegam Jēzum, tad palēnām sākam kritizēt apkārtējos, tad savu grupas vadītāju, tad draudzes mācību un visbeidzot, aizejam projām no Dieva.
Bet Man pret tevi ir tas, ka tu esi atstājis savu pirmo mīlestību. Tad nu pārdomā, no kā tu esi atkritis; atgriezies un dari pirmos darbus. Bet, ja ne, tad Es nākšu pie tevis un nostumšu tavu lukturi no tā vietas, ja tu neatgriezīsies. Atklāsmes 2:4-5
Kad tu pēdējo reizi esi nožēlojis savus grēkus? Kad esi raudājis par saviem grēkiem un savu cieto sirdi un pēc tam reāli gājis un kaut ko mainījis savā dzīvē?
Un Jēzus pieņēmās gudrībā, augumā un piemīlībā pie Dieva un cilvēkiem. Lūkas 2:52
Vai arī es esmu kurš ieņemas piemīlībā pie Dieva un pie cilvēkiem? Vai es esmu cilvēks, kuram ir iežēlošanās un mīlestības pilna sirds? Vai es esmu tas, kurš citus atgriež pie Kristus, kurš stiprina, vairo un aizdedzina otra ticību? Vai esmu cilvēks, kurš prot pateikties un atmaksāt ar labu? Arī pasaule rīko neformālos pasākumus, pat vēl daudz labākus un kvalitatīvākus, arī pasaulē cilvēki pavada laiku kopā draudzējoties, un viņi palīdz viens otram. Arī pasaulīgie darba devēji ir stingri un prasīgi pret saviem darbiniekiem, arī viņi māca plānot, uzrādīt rezultātus un rakstura kvalitātes, arī cilvēki bez Dieva paveic lielas lietas un no viņiem daudz ko var mācīties. Kāda būs mūsu atšķirības zīme? Ar ko tu vari atšķirties no cilvēkiem pasaulē?
Pirmām kārtām jau ar to, ka nesam Dieva mīlestību un Viņa žēlastību citiem cilvēkiem.
Es tevi aicinu – pieņemies piemīlībā pie Dieva un pie cilvēkiem!
Svētrunas iztirzājumu sagatavoja Līga Paņina un Artūrs Danenbaums.